Frakciju viedokļi 2019.gada 25.aprīlī

(29.04.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties pārraidi “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles, un tuvākajās minūtēs frakciju pārstāvji jums pastāstīs par Saeimas šīsdienas darba aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien izskatīšanai Saeimas komisijās tika nodoti vairāki likumprojekti, to skaitā arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas rosināti ar mērķi ieviest efektīvu sodu sistēmu par pārkāpumiem elektroniskās darba laika uzskaites jomā.

Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdza Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut likuma grozījumus, lai varētu nodrošināt pilnīgu Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā esošo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas informatoru kartotēku publiskošanu. Saeima nobalsoja par šo priekšlikumu, un tas tiks izdarīts tuvākajā laikā.

Pirmajā lasījumā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Likumprojekta mērķis – uzdot Ministru kabinetam noteikt profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamās dienas. Citiem vārdiem sakot, turpmāk profesionālos svētkus noteiks Ministru kabinets, nevis parlaments.

Šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīti Imigrācijas likuma grozījumi. Ir ierosināts noteikt ārzemju studentiem tiesības strādāt 40 stundas nedēļā pašlaik noteikto 20 stundu vietā.

Galīgajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Šo grozījumu būtība: transportlīdzekļu vadītājiem, pārvietojoties Latvijas teritorijā, nebūs jāņem līdzi vadītāja apliecība, ja viņi varēs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Es vēlos pievērst uzmanību tam, ka šie likuma grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. septembrī.

Viens no mūsu frakcijas mērķiem – Saeimā pievērst uzmanību tam, kādā veidā nabadzība skar pensionārus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām un kā izdzīvot šiem cilvēkiem Latvijā. Tāpēc viens no SASKAŅAS piedāvātajiem risinājumiem – samazināt PVN likmi medikamentiem no 12 procentiem uz 5 procentiem (Lietuvā – 5 procenti, Igaunijā – 9 procenti). Šī mūsu likumdošanas iniciatīva jau sagatavota un iesniegta, un tuvākajā laikā mūsu priekšlikums tiks izskatīts Saeimas sēdē.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodienas sēdes darba kārtībā bija vesela virkne likumprojektu, bet, protams, lielākās un garākās debates izraisīja grozījumi Imigrācijas likumā, ar kuriem tiek paredzēta iespēja ārvalstu studentiem strādāt 40 stundas līdzšinējo 20 stundu vietā. Mūsu frakcija balsoja “pret”. Argumenti ir vairāki, pirmām kārtām jau tas, ka komisijā šis priekšlikums tika noraidīts – tika noraidīts tā iemesla pēc, ka ļoti liela daļa atnākušo uzaicināto valsts iestāžu pārstāvju, kā arī pašas augstskolas bija pret šiem grozījumiem. Un šeit runa ir nevis par izglītību, bet gan par nodarbinātību. Lai gan eksistē stāsts par to, ka Latvijā trūkstot darbaroku, patiesībā mums darbaroku trūkst galvenokārt tajās nozarēs, kur uzņēmēji nevēlas maksāt pietiekami lielas algas, kas būtu atbilstošas, un kur varētu strādāt mūsu pašu cilvēki.

Vēl viens svarīgs jautājums. Pirmajā lasījumā tika skatīti divi likumprojekti... Viens no tiem bija likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Grozījumi paredz, ka turpmāk šī likuma subjekts, kam būs jāziņo par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, būs arī maksātnespējas administratori, kuriem būs jāpārbauda, vai manta, kas ir parādnieka rīcībā, ir bijusi iegūta likumīgi. Ir arī paredzēts precizēt jēdzienu “politiski nozīmīga persona”, kā arī izpildīt atsevišķas direktīvas prasības.

Otrs bija likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, kurā ir paredzēts, ka turpmāk pielaide būs nepieciešama arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājam un padomes locekļiem, lai esošajā situācijā viņi arī varētu iepazīties ar drošības iestāžu atzinumiem, tai skaitā arī dažādiem ārvalstu iestāžu atzinumiem.

Un, protams, es vēl atlikušajā pusminūtē gribētu pieminēt, ka mūsu aktuālais jautājums šobrīd ir frakcijas KPV LV priekšsēdētāja Ata Zakatistova izdošana. Es gribu pateikt, ka šodien komisijas sēdē prokurors nevarēja ierasties, līdz ar to šis jautājums tiek atlikts. Bet tas, kas mums liekas interesanti, – ka šajā lietā ir tas pats prokurors, kuram... Tika izdots Juris Jurašs, bet trīs mēnešu laikā šī lieta joprojām nav tikusi aizvirzīta uz tiesu. Tāpēc mēs šobrīd, pirms izdošanas, iepazīsimies ar visiem dokumentiem un ļoti rūpīgi izvērtēsim, un tikai tad pieņemsim lēmumu, kā mēs balsosim.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Rancānam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Lūdzu!

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, mīļie radioklausītāji! Un labdien, kolēģi! Šodien Saeimā varēja diezgan labi just, ka ir bijis starpsesiju pārtraukums, kuru tautā sauc par Lieldienu brīvdienām. Deputāti bija labi atpūtušies un sparīgi. Un īpaši vētrainas diskusijas veidojās par Imigrācijas likuma grozījumiem.

Es vispirms gribētu ieminēties par vienu no jaunajiem likumprojektiem, kuri bija iesūtīti no valdības mums skatīšanai un kurus arī turpmāk skatīsim. Tas ir saistīts ar tādu modernu lietu kā kopfinansējums. Tā dēvētajām pūļa finansējuma jeb savstarpējās aizdošanas platformām ir nepieciešams jauns regulējums. Tas ir ilgi, ilgi tapis Finanšu ministrijā, un tagad beidzot šī likumu paka, kas saistīta ar kopfinansēšanas pakalpojumiem, ir sasniegusi Saeimu. Tagad rūpīgi iepazīsimies ar to un skatīsimies, vai tur varbūt vēl kaut kas ir labojams.

No šodien izskatāmajiem darba kārtības jautājumiem man personīgi svarīgs likās likumprojekts, par kuru es arī pats ziņoju, – tas bija likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”. To mēs virzījām steidzamības kārtībā. Šodien bija galīgais lasījums, un līdz ar to likums ir pieņemts, un, kad Valsts prezidents to izsludinās, tas tiks publicēts. Tā būtība ir pavisam vienkārša. Lielajiem uzņēmumiem, kuri tērē daudz enerģijas, bija pienākums līdz pagājušajam gadam, šķiet, līdz aprīlim, veikt energoauditu un sākt taupīt elektroenerģiju. Ja viņi nepaguva, tad viņiem nosūtīja uzrēķinus – diezgan lielus rēķinus, turpat desmitiem tūkstošu eiro. Taču ir daudz tādu gadījumu, kad šie uzņēmumi tomēr šīs prasības ir izpildījuši, kaut arī ar nokavēšanos. Lūk, tāpēc mēs šodien pieņēmām attiecīgus grozījumus šajā likumā, lai tajos gadījumos, kad uzņēmēji tomēr būs šīs prasības izpildījuši, neliktu viņiem par pienākumu samaksāt šo energoefektivitātes nodevu, lai tad vēlreiz veiktu elektroenerģijas... pasākumus, par kuriem viņi jau paši ir samaksājuši un kurus viņi jau veic. Tātad nācām pretī godprātīgiem uzņēmējiem un nesodīsim viņus par to. Esmu priecīgs, ka kolēģi, nu, faktiski vienprātīgi, ar 90 balsīm, šo grozījumu atbalstīja.

Tiešām smagākais jautājums šodien, no diskusiju karstuma viedokļa, bija Imigrācijas likums. Tas, ko es teicu kolēģiem arī no tribīnes debašu noslēgumā, – ka acīmredzot šis jautājums ir nobriedis, varbūt pat pārbriedis. Mēs... līdz šim iepriekšējās valdības un Saeimas ir par maz pievērsušās nopietnai, atklātai diskusijai par imigrācijas jautājumiem. Mums ir tiešām lielas problēmas. Pieaug nelegālā nodarbinātība, ēnu ekonomikas efekti parādās, jo mēs nespējam veidot modernu, skaidru, caurskatāmu imigrācijas politiku, gudru imigrācijas politiku. Tas, ko mēs šodien nolēmām... Saeima atbalstīja ar 50 balsīm... pret – 35... atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Līdz nākamajam lasījumam būs trīs mēneši – būs pietiekami daudz laika visu izdiskutēt. Es ļoti ceru, ka gan Saeimas komisijas, gan arī koalīcija, valdība izmantos šo laiku lietderīgi, lai jaunā kvalitātē paskatītos uz imigrācijas politiku Latvijā kopumā. Jo darbaspēks mums ir vajadzīgs, protams, pirmām kārtām nozarēs ar augstu kvalifikāciju. Bet faktiski nu jau ir tā, ka visās nozarēs uzņēmēji sūdzas par darbaspēka trūkumu.

Ir arī citas aktualitātes Saeimā. Protams, ārpus Saeimas sēdes norisēm es gribētu uzsvērt to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājam pie lielas, vērienīgas grozījumu pakas valsts un pašvaldību uzņēmumu regulējumam. Tur būs jaunas prasības attiecībā uz caurskatāmību un jauni profesionālās pārvaldības pienākumi.

Gribu pasvītrot arī to, ka šonedēļ Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā pirmajā lasījumā tika atbalstīts Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts par nepilsoņa statusa izbeigšanu nepilsoņu bērniem.

Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Aicinu balsot par moderniem spēkiem, aicinu balsot par mūsu kandidātiem – Ivaru Ijabu, Baibu Rubesu, Ievu Ilvesu un citiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājam Danielam Pavļutam.

 “Frakciju viedokļos” nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji, visi, kas seko līdzi! Gribu šobrīd pieskarties nevis Saeimas šodienas sēdē notikušajam, bet tam, kas šonedēļ notika komisijās, konkrēti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Šonedēļ sākās ļoti nopietna diskusija par Saeimas vēlēšanu kārtību un tika skatīti Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu iesniegtie priekšlikumi attiecībā uz to, kāda varētu būt jaunā Saeimas vēlēšanu kārtība.

Deputāti, kas ir ievēlēti šajā Saeimā... ļoti liels īpatsvars... tieši no Rīgas reģiona ievēlēto deputātu skaits... Tas neatbilst proporcionalitātes principam, jo, ja būtu proporcionalitāte, tie būtu 27 deputāti no Rīgas, bet, tā kā ir ļoti liels ārzemēs dzīvojošo latviešu skaits, šīs astoņas balsis, kas nāk no ārzemēm, tiek pieskaitītas Rīgai. Mūsuprāt, ir jāsāk diskusija par to, kas notiek ar šīm ārzemēs dzīvojošo latviešu balsīm, un tāpēc mūsu priekšlikums bija tāds: lai ievērotu proporcionalitāti un sadalījumu starp Rīgu un pārējiem reģioniem, Rīgai būtu jānosaka maksimālais skaits – 30 ievēlētie deputāti –, ko nedrīkstētu pārsniegt... un ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem jādod iespēja balsot par to reģionu, no kura viņi ir aizbraukuši, ja tā ir Latgale vai Zemgale. Šobrīd ir tikai viena iespēja – nobalsot par Rīgas kandidātiem. Ārzemēs dzīvojošie latvieši bieži vien ir teikuši, ka viņiem ar Rīgas... ar šiem deputātu kandidātiem nav nekāda sakara un ka viņi nejūt saistību ar tiem, bet gribētu balsot tieši par reģiona kandidātiem. Mēs ar saviem priekšlikumiem šādu iespēju dodam... piedāvājam dot. Tā ka šie jautājumi, es domāju, atbildīgajā komisijā turpmāk... tiks uzsākta to skatīšana. Domāju, ka ir pienācis pēdējais laiks, lai sāktu strādāt ar šādiem jautājumiem.

Kā būtisku momentu Saeimas vēlēšanu likuma sakarā minējām arī to, ka būtu jāizbeidz tā dēvētais lokomotīvju princips. Agrāk bija tā, ka varēja viens kandidāts būt visos apgabalos kā pirmais numurs un tad par viņu varēja balsot, taču tagad mums jāiet būtu tālāk, jo, kā šobrīd varam novērot, ir kandidāti, kuriem pēc būtības nav nekāda sakara ar attiecīgo reģionu. Piemēram, rīdzinieks startē Latgalē vai kādā citā reģionā un pirms vēlēšanām brauc uz šiem reģioniem, bet pēc tam šī saikne zūd. Mēs esam iesnieguši priekšlikumu, kas paredz, ka kandidāts vēlēšanās var startēt no attiecīgā reģiona tikai tad, ja viņš ir deklarēts attiecīgajā reģionā.

Šādi ļoti būtiski grozījumi, kurus skatīt mēs aicināsim Saeimu, fundamentāli mainītu vēlēšanu kārtību, proti, mainītu to tajā, tā teikt, griezumā, kas atbilstu Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam proporcionalitātes principam. Jo, ja mēs šādus grozījumus neizdarīsim jau tagad, no Rīgas ievēlēto deputātu skaits tikai pieaugs. Un to mēs redzam arī šībrīža politikā, – ka politika veidojas no Rīgas skatpunkta, tā vērsta vairāk uz monocentriskas valsts attīstību nekā uz policentriskas valsts attīstību. Reģionu viedoklis arvien vairāk tiek... netiek uzklausīts un tiek aizmirsts.

Paldies. Tas no mūsu puses šodien viss.

Vadītāja. Paldies deputātam Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie radioklausītāji! Tik tiešām ir uzņēmēji, kuriem trūkst darbaspēka – trūkst augsti kvalificētu speciālistu konkrētās nozarēs. Bet ir arī tādi uzņēmēji, kuriem trūkst lēta, viegli izmantojama darbaspēka, kuru iesaistīt mazkvalificētās profesijās, lai nebūtu jāpalielina atalgojums Latvijas iedzīvotājiem. Un šie uzņēmēji ir starp tiem, kas jau šobrīd nelegāli nodarbina ārvalstu studentus vai citus cilvēkus, kuri ir ieceļojuši Latvijā nevis tādēļ, lai strādātu (lai gan vismaz iepriekš deklarējuši mērķi strādāt), bet kāda cita iemesla dēļ.

Diemžēl vairāki deputāti ar Liepiņas kundzi priekšgalā bija iesnieguši likumprojektu, kas pēc būtības legalizē likumpārkāpumu. Proti, viņi aicina noteikt, ka ārvalstu studenti, kas mācās bakalaura studiju programmās, var strādāt nevis 20 stundas, bet 40 stundas, absolūti neizvērtējot visus ar to saistītos riskus, uz kuriem norādīja Latvijas lielākās augstskolas, kuras pauda, ka tas negatīvi ietekmēs augstākās izglītības tālāko attīstību un it īpaši ārvalstu studentu piesaisti, un ignorējot gan drošības iestāžu norādes, ka tā nebūtu laba prakse, it īpaši ņemot vērā, ka nav iespējams izsekot turpmākajām gaitām visiem šiem tūkstošiem ārvalstu studentu, kas uzturas Latvijā, gan arī ignorējot ministriju ekspertu viedokli, ka nav pamata grozīt šo normu likumā.

Tomēr pēc garām un asām Saeimas debatēm frakcijas KPV LV lielākā daļa deputātu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, frakcijas SASKAŅA deputāti un frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāti nobalsoja “par” šo atļautā darba laika palielināšanu, kas ir noteikti solis pretim tam, lai Latvijā veidotos fiktīvas augstskolas – ārvalstu studentu piesaistes organizācijas, kas faktiski būtu darbā iekārtošanas aģentūras. Tāpat tas noteikti veicinās to, ka Latvijā pieaugs tādu nodarbināto skaits, kuri no ārvalstīm šeit ieradīsies, lai strādātu mazkvalificētās nozarēs, nevis augstas pievienotās vērtības nozarēs. Tas noteikti ietekmēs tālāko Latvijas ekonomisko attīstību negatīvā virzienā. Protams, priekšā vēl ir divi lasījumi, lai šīs lietas labotu. Es tiešām ceru, ka galīgajā lasījumā Saeimas vairākums neatbalstīs šāda mazkvalificēta darbaspēka iesaisti Latvijas darba tirgū.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Labdien, klausītāji! Es runāšu par divām lietām, kas šodien tika lemtas Saeimā.

Pirmā lieta. Par NATO. Mēs esam gatavi uzņemt Ziemeļmaķedoniju NATO saimē. Gribu uzteikt gan Grieķiju, gan arī Ziemeļmaķedoniju, ka tās pēc gandrīz 30 gadiem varēja vienoties, kā šī valsts, Ziemeļmaķedonijas valsts, varētu saukties. Grieķija visu laiku bija pret nosaukumu “Maķedonija”, un līdz šim šai valstij bija jāsaucas par Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju. Tagad tā drīkst saukties par Ziemeļmaķedonijas Republiku un to var uzņemt NATO.

Gribu vēl uzsvērt, ka Krievija reāli iejaucās šīs valsts vēlēšanās, lai apturētu tās iestāšanos NATO, bet tas Krievijai neizdevās.

Tagad par ļoti kaislīgajām un emocionālajām debatēm par grozījumiem Imigrācijas likumā. Jā, frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA arī balsoja “pret”, jo... Tas, ko nesaprata varbūt dažs labs deputāts: tie, kas jau ir nogruntējušies kā studenti maģistrantūrā, doktorantūrā, – tie var strādāt 40 stundas, bet te ir runa par tiem, kas vēl nav nogruntējušies. Proti, te ir runa par tiem, kuri studē bakalaura grāda iegūšanai. Un mēs zinām, ka arī paši Latvijas studenti bieži vien izkrīt, jo viņi nevar strādāt 40 stundas. Es domāju, tie, kas nāk no Indijas vai Uzbekistānas, vai Pakistānas un tā tālāk... nu kā viņi var nostrādāt 40 stundas un vēl izturēt šo smago pirmo pārbaudījumu?! Tā ka mūsu jau esošais likums bija ļoti labs, tāpat kā visās pārējās Eiropas Savienības valstīs. Pat Amerikā, ja tu atbrauc uz bakalaura studijām, tu nedrīksti strādāt ilgāk par 20 stundām, jo citādi neesi nopietns students.

Kopā ar visu frakciju JAUNĀ VIENOTĪBA es balsoju “pret”. Es ceru, ka līdz nākamajam, otrajam, lasījumam varēsim pārējo frakciju balsojuma kļūdu izlabot un palikt pie tā, ka tikai 20 stundas var strādāt bakalaura studiju programmā studējošie no ārvalstīm.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Atim Lejiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā runās frakcijas KPV LV deputāts Aivars Geidāns. Lūdzu!

A. Geidāns (KPV LV).

Paldies.

Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Nedaudz aizsmakusi balss, bet centīšos izstāstīt par svarīgākajiem notikumiem.

Ir aizvadīta notikumiem bagāta nedēļa, ir pieņemti daudzi likumprojekti.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Likuma grozījumi paredz, ka autovadītājiem vairs nebūs nepieciešams līdzi vadāt autovadītāja apliecību un automašīnas tehnisko pasi. Pēc tiesībsargājošo iestāžu darbinieku pieprasījuma būs jāuzrāda autovadītāja apliecība vai personu apliecinošs dokuments, lai tiesībsargiem būtu iespējams pārliecināties par jūsu identitāti. Papildus šiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā Ministru kabinetam līdz 2019. gada 1. augustam jāizdara grozījumi 2015. gada 2. jūnija noteikumos “Ceļu satiksmes noteikumi”, kuri paredz atļaut mopēdiem un motocikliem pārvietoties pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajam transportam. Uzskatām, ka šis ir ļoti pozitīvs signāls visiem satiksmes dalībniekiem galvaspilsētā, jo tiks atslogota satiksme autovadītājiem un palielināta pārvietošanās drošība motociklu vadītājiem.

Tāpat otrajā lasījumā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”. Likumprojekts izstrādāts, lai iekļautu Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā administratīvos sodus par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas vai par pakalpojuma sniegšanas turpināšanu pēc licences apturēšanas vai anulēšanas. Par likuma neievērošanu uzņēmuma fiziskajām personām vai valdes locekļiem varēs piemērot naudas sodu no 56 līdz 400 naudas soda vienībām vai atņemt valdes locekļiem tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem ieņemt noteiktus amatus, vai bez tā. Pēc aktīvajām komisijā notikušajām diskusijām, likumprojekts virzās uz trešo lasījumu.

Šodien negaidīta ziņa. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika saņemts Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras pieprasījums par mūsu frakcijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Vienu nedēļu deputātiem pret parakstu, iespējams, būs iespēja iepazīties ar saņemtās lietas saturu. Šo lietu virza virsprokurors, kurš medijos solīja ātru Jura Juraša lietas nodošanu izskatīšanai tiesā. Kā redzams, ir pagājuši turpat trīs mēneši, bet lieta nav nodota tiesai. Un dīvaini ir tas, ka Ģenerālprokuratūra neuzskata par vajadzīgu informēt sabiedrību, kāpēc Jura Juraša lieta ir iestrēgusi un nevirzās uz priekšu.

Nobeigumā vēlos izteikt atzinību ministriem no mūsu partijas – ekonomikas ministram Ralfam Nemiro un iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam – par atbildīgu darba pildīšanu saistībā ar Deglava tiltu, kurš šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Ir Būvniecības valsts kontroles biroja atzinums, ka tilts nav drošs. Iesaistot Valsts policiju, tilts šodien tika slēgts. Šis nebūt nav nekāds politiskais šovs, kā to centās pasniegt Rīgas domes pārstāvji. Atminoties pēdējo gadu rūgto pieredzi būvniecības nozarē, mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek riskēts ar cilvēku dzīvībām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Aivaram Geidānam no frakcijas KPV LV.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 18.oktobrī
09:00  Baltijas Asamblejas Konsultatīvās Padomes sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Rancāna un komisijas deputātu tikšanās ar Slovākijas Republikas valdības pārstāvi korupcijas apkarošanas jautājumos Peter Kovarik

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196