Frakciju viedokļi 2019.gada 17.janvārī

(21.01.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 17. janvāra sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem raidījumā “Frakciju viedokļi” jums pastāstīs frakciju pārstāvji.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par aktualitātēm Saeimā.

Pirmais jautājums ir par Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzīšanu. Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ atbalstīja grozījumu Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas paredz pagarināt laika periodu starp Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu un balsojumu Saeimas sēdē par šiem kandidātiem. Šobrīd likums paredz kandidatūras iesniegt ne agrāk kā 50 un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Ar grozījumu paredzēts noteikt – kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. To mēs darām ar domu nodrošināt sabiedrībai un medijiem vairāk laika, lai iepazītos ar kandidātiem. Un pašlaik nav indikāciju, ka par šiem likuma grozījumiem parlamentā varētu būt kādi iebildumi. Vienlaikus manāma skaidra tendence, ka pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kandidatūrai Saeimas vairākuma atbalsts vismaz pašlaik nebūtu nodrošināts.

Otra tēma ir par buksējošo veselības apdrošināšanu un grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Tā kā iedzīvotāju dalīšanu pilnā vai pamata veselības aprūpes groza saņēmējos kopš 1. janvāra nav izdevies ieviest, pie mums ir vērsušies vairāki cilvēki, jautājot par veiktās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas atmaksu. Iemaksu vispārējo nodokļu režīmā nestrādājošie maksā, lai šogad saņemtu tos pašus valsts apmaksātos pakalpojumus, ko līdz šim, nevis tikai pamata grozu. Līdz šim brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši vairāk nekā piecarpus tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vairāk nekā 797 tūkstošu eiro apmērā. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums – kā rīkoties, ja iedzīvotājs veicis brīvprātīgo veselības apdrošināšanas iemaksu un šobrīd vēlas to atgūt. Atbildam – iedzīvotājam ar iesniegumu jāvēršas Nacionālajā veselības dienestā. Turklāt šodien ar Saeimas lēmumu divu veselības aprūpes grozu ieviešana pārcelta uz šā gada jūlija sākumu. Es domāju, ka pēc tam šīs normas, kuras izraisīja lielu neuzticību sabiedrībā, tiks atceltas vispār.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās frakcijas KPV LV deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Sveicināti, cienījamie klausītāji! Frakcija KPV LV šobrīd aktīvi iesaistās valdības veidošanas darbā, kā arī ar to saistītos jautājumos. Galvenokārt tas attiecas uz deklarācijas veidošanu, KPV LV deputātiem sadarbojoties ar citu partiju deputātiem un nozaru darba grupām. Darbs rit uz priekšu, tomēr, protams, ir vairākas nianses, pie kurām ir jāpiestrādā.

Attiecībā uz Saeimas darbu... ir bijuši vairāki pieprasījumi, kas ir izskatīti Pieprasījumu komisijā. Gan veselības ministrei, gan finanšu ministrei ir bijis jānāk uz Pieprasījumu komisijas sēdi, kur deputātiem bija tiesības uzdot jautājumus. Šim procesam ir dziļi simboliska nozīme, jo jaunie deputāti ir tiesīgi vērtēt iepriekšējo ministru darbu. Saeimā arī bija dziļas diskusijas par šo tēmu, un, runājot par veselības aprūpes sistēmu, tur tomēr pagaidām ir problēmas. Īpaši tās ir saistītas ar jaunās IT sistēmas ieviešanu, kas no 1. janvāra īsti nav spējīga strādāt. Šie jautājumi tika skatīti, un partijām bija dažādi viedokļi.

Par nākotni runājot, partija KPV LV ir vērsta uz valdības izveidošanu, un mēs aktīvi strādāsim pie šī procesa.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ralfam Nemiro no frakcijas KPV LV.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Darbs pie valdības veidošanas turpinās, bet vienlaikus mēs redzam politisko sašķeltību, kas ir pastāvējusi kā viens no cēloņiem, kāpēc līdz šim nav izdevies izveidot valdību. Mēs ar bažām raugāmies uz sašķeltību arī atsevišķu partiju iekšienē, kas noteikti neveicina tālāku valdības veidošanas stabilu darbu.

Kā viena no Nacionālās apvienības prioritātēm, strādājot pie valdības deklarācijas, ir migrācijas nepieļaušana... imigrācijas nepieļaušana. Un mēs arī darīsim visu iespējamo, lai Latvija būtu viena no tām valstīm, kas iestājas pret masveida imigrāciju, pret dažādām konvencijām, starptautiskiem nolīgumiem, kas radītu spiedienu uz Latviju šajā jomā.

Šodien izskatot pieprasījumu saistībā ar ārlietu ministra pozīciju Apvienoto Nāciju Organizācijā, Nacionālās apvienības redzējums bija skaidrs, ka turpmāk Ārlietu ministrija nevarēs patvaļīgi rīkoties, pieņemot lēmumus, kas ir saistoši Latvijai. Tai būs jāpanāk Saeimas Ārlietu komisijas atbalsts vienam vai otram politiski jūtīgam jautājumam. Un, es domāju, tas arī lieliski saskanēs ar šo, manuprāt, jaunās valdības deklarācijas būtību, kur lielāka loma būs nevis Ministru kabinetam, bet tieši Saeimas deputātu lēmumiem.

Vēl no šodien izskatītajiem jautājumiem gribētu atzīmēt Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kur tika pieņemts lēmums atlikt ieviešanu uz vairākiem mēnešiem. Nacionālās apvienības ieskatā ir svarīgi, ka brīdī, kad tiek ieviesta šī sistēma, ikviens cilvēks, kurš maksā nodokļus, būtu iekļauts šajā saņēmēju grozā. Vienlaikus mēs arī raugāmies pietiekami kritiski uz to, ka kārtējais e-projekts ir cietis neveiksmi. Un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc vakar Ilgtspējīgas attīstības komisija pieņēma lēmumu par E‑pārvaldes apakškomisijas veidošanu, kura strādātu tieši ar šiem jautājumiem, meklējot labākos risinājumus, meklējot veidus, kā panākt līdzekļu ekonomiju un rezultātā sniegt kvalitatīvākus, lētākus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Staķis. Lūdzu!

M. Staķis (AP!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Frakcijas “Attīstībai/Par!” vārdā atļaujos sniegt informāciju par notikušo Saeimas sēdē.

Šodien tika sniegtas atbildes uz diviem svarīgiem pieprasījumiem, kurus bija iesniegusi frakcija “Attīstībai/Par!”. Viens no tiem ir... šodien lēma skatīt Sociālo un darba lietu komisijas virzītos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kurus komisija bija lūgusi izskatīt arī kā steidzamus divos lasījumos.

Zināms, ka 12. Saeima 2017. gada 14. decembrī pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurš stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī. Jau šī likuma pieņemšanas laikā daudzi nozares eksperti pauda viedokli, ka valsts rīcībā nav datu, kas ļautu noteikt, cik personas nav apdrošinājušās šī likuma izpratnē. Turklāt līdz šai dienai vēl nav pilnībā nodrošinātas iespējas iedzīvotājiem noskaidrot, vai viņi ir vai nav apdrošināti. Šādā situācijā faktiski nevienai valsts veselības aprūpes iestādei un tās personālam nav nemaz iespējas juridiski izpildīt likuma prasības.

Pieņemot šos grozījumus, esam aizsargājuši daudzus mikronodokļa maksātājus, autoratlīdzību saņēmējus, patentmaksātājus un daudzus citus iedzīvotājus, kuri maksā nodokļus... vismaz uz sešiem mēnešiem dodot Veselības ministrijai un arī jaunajai valdībai laiku novērst nepilnības.

Mēs uzskatām, ka ikviens iedzīvotājs maksā nodokļus un ikviens ir tiesīgs saņemt kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus. Tās ir mūsu cilvēku tiesības. Turklāt valstij ir izdevīgi, ka pilnīgi visiem cilvēkiem ir pieejama veselības aprūpe, jo, ja cilvēki nebaidās iet pie ārsta, slimības tiek ārstētas laikus un netiek ielaistas, savukārt, ierobežojot pieejamību, vēl vairāk cilvēku izvēlēsies neiet pie ārsta. Ārstēt ielaistas slimības valstij izmaksā daudz dārgāk.

Otrs pieprasījums bija par Finanšu ministrijas... ministres vilcināšanos izpildīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu attiecībā uz solidaritātes nodokli. Ir zināms, ka Saeima jau 2015. gada 30. novembrī pieņēma Solidaritātes nodokļa likumu, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, savukārt Latvijas Republikas Satversmes tiesa atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei. Ministru kabinets piedāvāja noteikt jaunas solidaritātes nodokļa likmes, tādējādi pildot Latvijas Republikas Satversmes tiesas lēmumu, taču Finanšu ministrija sagatavoto likumprojektu iesniedza Saeimā tikai 2018. gada 4. decembrī... iesniedzot likumprojektu mazāk nekā mēnesi... pirms norma tiek atzīta par spēkā neesošu... tādējādi nostādīja Saeimu situācijā, kas ir pretrunā ar Satversmes tiesas lēmumu. Saeimai nebija pietiekami laika izvērtēt piedāvāto solidaritātes nodokļa likmju ietekmi uz tautsaimniecību un ienākumu nevienlīdzību.

Frakcija “Attīstībai/Par!” neiebilst pret solidaritātes nodokli, mēs esam balsojuši par nodokļa saglabāšanu, jo tas ir progresīvs un mazina nevienlīdzību, bet mēs kategoriski iebilstam pret šādu praksi – svarīgas nodokļu izmaiņas iesniegt Saeimā sasteigti, pēdējā brīdī, nedodot pietiekamu laiku, lai par tām varētu diskutēt un izrunāt ar valdības sociālajiem partneriem.

Ja finanšu ministrei saprātīgs laiks ir pāris nedēļas un Saeimas sēdē tiek dotas 10 minūtes priekšlikumu iesniegšanai, mēs to uzskatām par nepieņemamu praksi.

Turklāt jāpiebilst, ka ne finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ne arī kāds cits no Finanšu ministrijas darbiniekiem neieradās uz Pieprasījumu komisijas sēdi skaidrot savu nostāju. Tas bija par šiem diviem pieprasījumiem.

Paldies. 

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Mārtiņam Staķim. Un nākamajai vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātei Evitai Zālītei-Grosai. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Man jāpievienojas kolēģiem, ka šīsdienas Saeimas sēdes viens no svarīgākajiem jautājumiem bija grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Galīgajā lasījumā tika pieņemts, ka šis veselības apdrošināšanas modelis un tā stāšanās spēkā tiek atlikta par sešiem mēnešiem. Un tam ir divi iemesli.

Pirmais iemesls ir tehnisks – IT sistēmu savlaicīga nesavienošana padara to vienkārši neiespējamu, un ar šiem likuma grozījumiem mēs dodam likuma ietvaru kādai neizdarībai, kas faktiski tika pieļauta... un arī bieži tiek pieļauta veselības aprūpē. Tas saistās ar IT sistēmām. Viena lieta, par ko es vēlos uzteikt Čakšas kundzi, ka viņa uzņēmās atbildību, – skaļi, publiski uzņēmās atbildību par šo neizdarību. Bet, manuprāt, nākotnē ir jādomā par to, kāpēc šādas lietas notiek, kāpēc e-veselība, kāpēc IT sistēmas nestrādā, kāpēc ārstiem ir jāmokās? Tur noteikti ir kāda sakne. Varbūt tie ir iepirkuma likumi, varbūt kas cits, bet katrā ziņā ar to ir jāstrādā.

Jaunie konservatīvie šajā gadījumā, protams, balsoja “par”, jo tādā veidā mēs iegūstam laiku, lai uzlabotu likumu, kas gan, manuprāt, gan mūsu, Jauno konservatīvoprāt, ir brāķis, kur ir jāaizpilda dažādi robi – jāpapildina gan pakalpojumu saņēmēju loks, iekļaujot tajā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, III grupas invalīdus, autoratlīdzību saņēmējus, gan jāpapildina pirmā groza veselības pakalpojumu saturs.

Šodien, klausoties dažādos runātājos, personīgi es izanalizēju, kā vispār iepriekšējā Saeima pieņēma... un kāpēc rodas likuma brāķi... ne tikai Veselības aprūpes finansēšanas likuma, bet arī... Ir arī dažādi citi likumi, kurus vēlāk atzīst par brāķi. Tas ir tādēļ, ka likumus pieņem, nebalstoties uz realitāti, ka Latvijā pamatproblēma – daudzu jautājumu pamatproblēma! – ir lielā sociālā nevienlīdzība. Tieši tādēļ, ka neņem vērā šo faktu, rodas dažādas nepareizības un kropli likumi.

Mēs nevēlamies redzēt to, kas ir pamatproblēma. Mēs vēlamies darīt tā, kā to dara citur Eiropā – tā, kā to dara citas valstis, kurās nav šādas tik lielas problēmas kā sociālā nevienlīdzība. Viens cilvēks var kaut ko samaksāt, otrs – galīgi nevar. Bet mēs mēģinām pieņemt likumus... uzskatot, ka visi var samaksāt! Mēs mēģinām pareizi domāt, ka nav pareizi, ka ir internātskolas, bet galu galā aiz šī likuma, kurš paredz likvidēt internātskolas, mēs neredzam bērnus, kuriem mājās nav ko ēst un kuriem mājās nav pienācīgas aprūpes.

Manuprāt, jaunajai Saeimai ir jāuzņemas drosme un atbildība ieraudzīt realitāti, kāda tā ir. Pat tad, ja tā nav tik patīkama, kā gribētos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas deputātei Evitai Zālītei-Grosai.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Anda Čakša. Lūdzu!

A. Čakša (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man liekas, šodien bija tiešām ļoti svarīga Saeimas sēde. Varēja dzirdēt ļoti daudzas un dažādas runas no Saeimas tribīnes. Diemžēl ne visas tās bija patiesas un daudzās no tām bija daudz maldinošas informācijas.

Ja runājam par Veselības aprūpes finansēšanas likumu, tad man jāteic, ka šis likums ir kā tāds pirmais asniņš, pirmais solis, lai stabilizētu veselības aprūpes finansējumu ilgtermiņā. Jo, ja mēs skatāmies uz to, kā tas ir noticis 20 gadus... Veselības aprūpe finansējumu ir saņēmusi pēc pārpalikuma principa. Ko tas nozīmēja? Tas nozīmēja to, ka mēs visi gaidījām rindā, neadekvāti garā... garu gaidīšanas laiku, lai nokļūtu pie ārsta. Skaitījās, ka mums ir valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, bet būtībā katru otro reizi, ejot pie ārsta, mums bija jāizvēlas maksas pakalpojums, jo pakalpojumu apjoms nebija pietiekams. Un tad notika tā, ka, ejot pie ārsta, nebija skaidrs, vai vispār tajā kabinetā kāds būs, jo ārsts bija izvēlējies nestrādāt valsts sistēmā.

Lai novērstu visu šo, lai novērstu to, ka nav vairs ārstu, un to, ka jūs nevarat nokļūt pie ārsta konkrētā laikā, balstoties uz esošo realitāti, tika radīts likums, kurā skaidri tika noteikts, ka viens procents no sociālajām iemaksām tiek novirzīts veselības aprūpes finansēšanai. Un tanī brīdī, kad kaut kas tiek novirzīts no mūsu sociālajām iemaksām, kas ir individualizētas, tas nozīmē, ka pakalpojumu apjoms, kurus mēs saņemam, ir balstīts uz to, vai mēs piedalāmies šajās sociālajās iemaksās vai nepiedalāmies. Tādēļ ir divi pakalpojumu grozi.

Pilnais pakalpojumu grozs, tātad pilnais pakalpojumu apjoms, kas ietver sevī daudz, daudz vairāk lietu, nekā tas šobrīd ir Igaunijā, nekā tas šobrīd ir Lietuvā, ietver gan ģimenes ārsta pakalpojumus, gan dzemdību palīdzību, gan psihiatra palīdzību, gan palīdzību nopietnu infekcijas slimību gadījumos, gan pilnu onkoloģisko palīdzību ar visu ārstēšanu, gan arī, protams, neatliekamo palīdzību.

Tātad tas grozs... nav runa par neatliekamo palīdzību... Šajā bāzē ir iekšā visas pamatlietas, kas ir vajadzīgas pacientam, un pilnajā grozā papildus nāk klāt izmeklējumi, konsultācijas un specifiskās lietas. Tādēļ ir divi pakalpojumu grozi.

Otra maldināšana, kas ir par to. Pirmām kārtām mēģina pateikt, ka mikrouzņēmēji esot tādi paši kā III grupas invalīdi. Nē!

Un te es gribu teikt, ka, jā, mēs diskutējam par III grupas invaliditāti. Jā, tā ir grupa, kas šobrīd... bija atstāta uz 2021. gadu. Manā skatījumā, tas būtu jāpārskata un šīs grupas cilvēki jāpievieno valsts automātiski apdrošinātajiem. Mikrouzņēmēji ir nevis atstāti ārpusē, bet viņiem ir dota iespēja brīvprātīgi pievienoties valsts apdrošināšanas sistēmai, jo šis ir tāds nodokļu maksāšanas režīms, kam netika pievienots viens procents sociālo iemaksu, kā tas notika pārējiem... kā tas notika pilnajam nodokļu maksāšanas režīmam. Tātad, strādājot ar pilno nodokļu maksāšanas režīmu jau 2018. gadā un turpinot... tagad, 2019. gadā, ir klāt viens procents sociālo iemaksu, kas nav mikrouzņēmējiem, un tādēļ viņiem ir iespēja brīvprātīgi veikt šīs iemaksas. Jautājums: vai to var arī automatizēt un pielikt klāt šo vienu procentu uzreiz? Jā, iespējams. Par to var diskutēt. Bet šobrīd, man liekas, tā lielākā maldināšana ir par to, ka šie cilvēki ir atstāti ārpusē. Nē, viņi ir atstāti brīvprātības režīmā, turklāt ar ļoti viegliem un labiem nosacījumiem. Ja atkal mēs salīdzinām sevi ar Igauniju, tad redzam, ka Igaunijā iestāšanās maksa ir 1600 eiro. Latvijā šobrīd, iestājoties kopējā apdrošināšanas sistēmā, ir jāveic iemaksa par 2018. un 2019. gadu kopā – 206 eiro. Es domāju, tas ir nesalīdzināmi.

Un vēl. Ļoti svarīgi atcerēties, ka šis viens procents sociālo iemaksu ir devis mediķu algu pieaugumu par 30 procentiem 2018. gadā un par 20 procentiem papildus vēl klāt arī šajā gadā. Tātad šis ir būtisks finanšu pieaugums, kāds veselības nozarē nav bijis ilgu laiku. Tādēļ es teiktu, ka šis likums ir pieņemts, balstoties uz realitāti un faktiem. Un ļoti svarīgi ir, ka mēs varētu spert arī nākamo soli un saprast, kā vēl vairāk uzlabot veselības aprūpes sistēmu.

Tik daudz par Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Un otra lieta, par ko es gribu šodien runāt, – Zaļo un Zemnieku savienība ir iesniegusi likumprojektu, lai atbalstītu un veicinātu to, ka minimālā pensija ir puse no minimālās algas. Tātad ZZS nevis tikai klausās tajā, ko solījušas jaunās partijas, bet reāli nākusi ar savu likumprojektu, lai kaut kādā veidā virzītos tieši uz nevienlīdzības mazināšanu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andai Čakšai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J. Reirs (JV).

Labdien! Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likuma apstiprināšanu, pārceļot tā ieviešanu uz 2019. gada 1. jūliju. Šis solis ir sperts, un arī diskusija bija Sociālo un darba lietu komisijā. Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka ir jāveic uzlabojumi, bet nedrīkst atteikties no tās sistēmas, kas ir izveidota, jo, kā jau iepriekš arī Čakšas kundze teica, tas deva iespēju no sociālā budžeta 2018. gadā novirzīt 85 miljonus mediķu algu palielināšanai un šogad palielināt atalgojumu par 20 procentiem. Pagājušogad tas pieauga par 30 procentiem. Jāatgādina, ka, lai varētu nodrošināt šo atalgojumu, pie vispārējā režīmā strādājošo sociālajām iemaksām tika pielikts viens procents (pusprocents – darba ņēmēja pusē, pusprocents – darba devēja pusē), kas deva šo pagājušā gada ieņēmumu apjomu 85 miljonu apmērā, un šogad plānots arī lielāks.

Ieviešot šo likumu, bija diskusijas ar visām pārstāvētajām grupām, arī ar tām organizācijām, kas pārstāv mikrouzņēmējus, un viņi kategoriski iebilda pret to, lai palielinātu... ka pielīdzinātu mikrouzņēmēju maksājumu šim sociālajam maksājumam, un izvēlējās šo brīvprātības principu.  Es domāju, ka varbūt tā ir tā lielākā kļūda, jo, analizējot citu valstu pieredzi, redzam, ka brīvprātības principi sociālajā apdrošināšanā netiek pieļauti.

Pašreizējā situācijā vairāk nekā 900 tūkstoši strādājošo nodrošina 1,5 miljoniem iedzīvotāju pirmā un otrā groza pakalpojumus. Un, ja runājam par to, ka tad izkristu tie, kas nav brīvprātīgi pievienojušies, tad jāteic, ka tie varētu būt ap 60 tūkstošiem cilvēku. Atgādināšu, ka pirms šī likuma ieviešanas bija 300 tūkstoši cilvēku, kuri nebija pilnībā iesaistīti sociālo maksājumu veikšanā. Pašreiz, pēc aplēsēm, tie varētu būt 60 tūkstoši cilvēku.

Vēl viena aktualitāte ir valdības veidošana. Vakar turpinājās sarunas par valdības deklarāciju. Mēs esam vienojušies par apmēram vienu trešdaļu, un šodien un rīt turpināsies šīs sarunas. Svarīgākā joma, kuru pārstāvu es, ir finanšu joma. Partijas, kuras ir nolēmušas veidot valdību, vienojās, ka 2019. gada budžetu mēs apstiprināsim, nemainot ietvara budžetu, pievienojot ietvara budžetam tos solījumus un tās balsojumos iekļautās summas, kas... Tas jau tika izdarīts pagājušā gada beigās un šajā gadā. Un nemainīsim arī nodokļu likmes.

Mūsu nostāja ir tāda, ka katras Saeimas laikā būtu jābūt vienu reizi iespējai veidot nodokļu politikas uzlabojumus. Un mēs to esam ieplānojuši darīt tā: kā es jau teicu, 2019. gadā neko nemainām un arī 2020. gadā netiks veiktas nodokļu izmaiņas, bet, sākoties 2020. gadam, mēs veiksim izvērtējumu nodokļu reformai, jo valsts jau divus gadus, 2018. un 2019. gadā, būs strādājusi jaunā nodokļu sistēmā. Gada sākumā tātad izvērtēsim... 2020. gadā. Un līdz pusgadam kopā ar nevalstiskajām organizācijām, balstoties uz izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumiem, veidosim priekšlikumus, kā varētu uzlabot nodokļu sistēmu 2021. gadā. Un tad veiksim arī nepieciešamos uzlabojumus, laikus brīdinot gan uzņēmējus, gan valsts iestādes par iespēju piemēroties šīm jaunajām izmaiņām.

Vienojāmies arī par to, ka varam veikt darbaspēka nodokļos izmaiņas, kuras neietekmē uzņēmējdarbību (piemēram, neapliekamā minimuma paaugstināšana gan strādājošajiem, gan apgādniekiem, gan apgādājamajiem, gan arī pensionāriem). Tātad tās izmaiņas, kas neietekmē uzņēmējus, bet uzlabo cilvēku stāvokli, varētu būt arī ātrāk.

Šodien turpināsim darbu pie deklarācijas. Domāju, ka tiks pabeigts arī sadarbības līguma teksts. Un varētu būt situācija, ka nākamās nedēļas laikā tiek apstiprināta jaunā valdība.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Reiram no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamceturtdien!

Pirmdien, 18.februārī
11:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Yasuhiro Kawaguchi
14:00  Saeimas Prezidija sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196