Frakciju viedokļi 2018.gada 20.decembrī

(27.12.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža beidzās Saeimas rudens sesijas noslēguma sēde, un par tās darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem pārraidē “Frakciju viedokļi” jums pastāstīs frakciju pārstāvji.

Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

A. Latkovskis (JV).

Sveicināti! Šodien Saeima skatīja ļoti daudz jautājumu, bet es gribu runāt tikai par vienu no tiem, jo gan jau kolēģiem ir bijušas katram savas prioritātes un viņi izstāstīs par tiem jautājumiem, kuri viņu skatījumā bija svarīgi.

Šodien frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāti iesniedza Saeimas sēdē grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Kā mēs visi zinām, nākamgad pavasara beigās mēs ievēlēsim prezidentu. Procedūra līdz šim paredzēja, ka no brīža, kad Saeimas Prezidijam tiek iesniegta Valsts prezidenta amata kandidatūra, līdz brīdim, kad Saeima var lemt par atbalstu vienai, otrai vai trešai kandidatūrai, varēja būt piecu dienu termiņš. Tātad ļoti īsā brīdī jeb, teiksim tā, ļoti īss brīdis dots gan pašiem deputātiem iepazīties ar prezidenta amata kandidatūru, gan arī sabiedrībai. Ņemot vērā, ka tiešām šoreiz Saeimā ir ievēlētas septiņas frakcijas, tātad tā ir ļoti saskaldīta, ņemot vērā arī, ka šī būs pirmā reize, kad mēs atklāti ievēlēsim Valsts prezidentu, tātad būs zināms katra deputāta balsojums, ir svarīgi, lai deputātiem ir pietiekami daudz laika: ne vairs viena nedēļa, piecas dienas, bet 15 dienas – divas nedēļas. Kas ir labi? Visa Saeima vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu, un tas tika nodots Juridiskajai komisijai darbam. Tātad grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā tiks skatīti Saeimas Juridiskajā komisijā.

Un visbeidzot. Tuvojas Ziemassvētki.

Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā gribu visiem novēlēt labu prātu un priecīgus Ziemassvētkus!

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim.

Nākamajai vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātei Inesei Ikstenai. Lūdzu!

I. Ikstena (AP!).

Labdien! Es pastāstīšu par to, kas iedzīvotājus var sagaidīt vai nesagaidīt veselības jomā, jo uzskatu, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums: kas notiks 1. janvārī saistībā ar diviem groziem, kurus Veselības ministrija ir piedāvājusi jau ar nākamā gada 1. janvāri. Jau iepriekš apvienība “Attīstībai/Par!” bija vērsusi uzmanību uz Ministru kabineta un Veselības ministrijas gatavības trūkumu ieviest pagājušā gada 14. decembrī pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu un aicinājusi apturēt šā likuma darbību. Ir pagājis teju pusgads, bet situācija nav mainījusies. Bažas, kuras nozares eksperti pauda likuma pieņemšanas laikā, apstiprinās. Valsts rīcībā nav datu, kas ļautu noteikt, cik personas nav apdrošinātas likuma izpratnē. Pēc Veselības ministrijas prognozēm 2018. gada maija sākumā par neapdrošināto personu skaitu – to līmenis joprojām ir no 100 līdz 300 tūkstošiem cilvēku. Turklāt joprojām nav nodrošinātas iespējas iedzīvotājiem noskaidrot, vai viņi ir vai nav apdrošināti. Veselības ministrija nav nodrošinājusi labas pārvaldības un tiesiskuma principu ievērošanu, pakļaujot 100 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju neziņai par viņu tiesībām tik sociāli jūtīgā jomā kā tiesības uz veselības aprūpi. Turklāt šī neziņa un neskaidrība turpināsies vēl ilgi, jo nav skaidrs, kad Veselības ministrija būs gatava likumu pilnībā izpildīt. Šo iemeslu dēļ frakcija “Attīstībai/Par!” ir vērsusies pie veselības ministres Andas Čakšas ar aicinājumu sniegt skaidrojumu par pakalpojumu grozu saņēmēju skaitu un pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, kā arī uzņemties politisko atbildību par Veselības ministrijas gatavības trūkumu pilnvērtīgi ieviest Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 2019. gada 1. janvāra.

Tāpēc es nobeigumā novēlēšu visiem labu veselību, neslimot un priecīgus un jaukus Ziemassvētkus!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Inesei Ikstenai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Edmundam Teirumniekam. Lūdzu!

E. Teirumnieks (NA).

Labdien! Gribētos iesākt ar Ilgtspējīgas attīstības komisijā šonedēļ izskatīto jautājumu, kas saistīts ar viedo stratēģiju. Un faktiski šobrīd mēs redzam, ka gan Ekonomikas ministrija, gan Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi analītisko darbu, analizējusi, skatījusies, ko mēs ar šo valstiski stratēģiski svarīgo dokumentu esam līdz šim paveikuši un kas ir jādara. Un jāatzīst, ka diskusijas turpināsies, tāpēc ir jo sevišķi svarīgi, ka mums priekšā vēl ir Nacionālā attīstības plāna izstrādes posms un pie tā būs jāstrādā.

Par Saeimas šodienas sēdi. Ir jāatzīst, ka jautājumu loks, kurš tika izskatīts, bija ļoti plašs un jo sevišķi... šobrīd komisijām ir nodoti gandrīz 80 likumprojekti no 12. Saeimas, kurus turpinās izskatīt 13. Saeima. Bet, kā redzams, kopējā jautājumu lokā visbūtiskākais bija tieši garo debašu jautājums attiecībā uz solidaritātes nodokli. Un jāatzīst, ka diskusijas tiešām bija gan smagnējas, gan arī... mēs visi saprotam, ka ir jādomā, kā ar šo solidaritātes nodokli... nodokļiem jautājumu sakārtot. Bet, protams, šobrīd svarīgi ir tas, ka priekšlikumi, kuri nākuši no Finanšu ministrijas, ir akceptēti un mēs varam runāt par to, ka neveidojas bedre mūsu, jāsaka tā, budžeta aizpildījumā, kas varēja rasties nākamajā gadā.

Svarīgi ir tas, ka arī Nacionālā apvienība virzīja likumprojektus, kuri būtu jāizskata, tie ir attiecināmi uz depozītsistēmas sakārtošanu. Runa ir par Iepakojuma likuma un arī Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem. Un es ceru, ka beidzot arī Latvija būs starp tām valstīm, kas būs sakārtojušas vides aizsardzības jautājumu loku, kurā mēs esam iestrēguši jau, jāsaka tā, vairākus gadu desmitus.

Protams, svarīgs jautājumu loks bija par sabiedrības veselību. Un prieks, ka steidzamības kārtībā ir pieņemti grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Līdz ar to faktiski mēs esam spēruši soli tālāk, lai minimizētu to negatīvo iespaidu, ko uz sabiedrības veselību atstāj smēķēšana. Un faktiski šis likums ļaus nodrošināt arī valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” to, ka viņi būs tie, kas strādās pie unikālo identifikatoru izdošanas. Un šobrīd, pēc komisijā lemtā, ir saprotams, ka šis centrs varētu ar šo pakalpojumu izvērst darbību arī citās valstīs.

Un, protams, arī steidzamības kārtībā pieņemti grozījumi, kas tika vērsti uz to, lai Ārstniecības likumā sakārtotu normu par ārstniecības personu virsstundām. Un šobrīd pieņemtie grozījumi paredz, ka līdz 16 stundām septiņu darba dienu periodā attiecīgi ārstniecības personāls varēs izmantot šo virsstundu... jāsaka tā, izmantošanu kā tādu.

Un, protams, Nacionālās apvienības virzītie grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”. Tas bija principiāli svarīgs jautājums, kas šobrīd akceptēts. Darbs pie šā likuma būs diezgan smags, bet es ceru, ka mēs varēsim sakārtot tos jautājumus, kuri netika sakārtoti deviņdesmitajos gados.

Un, tā kā ir Ziemassvētku un jaunā gada gaidīšanas laiks, Nacionālās apvienības vārdā gribētu novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu 2019. gadu!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Edmundam Teirumniekam. Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Tālis Linkaits. Lūdzu!

T. Linkaits (JK).

Labdien, Latvijas ļaudis! Šodien Saeimā notika garas un interesantas debates par ļoti daudziem jautājumiem.

Es gribētu atzīmēt to, ka Jaunā konservatīvā partija mērķtiecīgi un neatlaidīgi virzās priekšvēlēšanu solījumu izpildē. Un viens tāds būtisks jautājums, par ko mēs šonedēļ Saeimā runājām, bija grozījumi azartspēļu zāļu regulējumā, un konkrēti – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika izskatīts kolektīvais iesniegums par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā. Tika uzsākts šā iesnieguma sākotnējais izvērtējums. Tā bija Jaunā konservatīvā partija, kas aicināja Latvijas ļaudis vākt parakstus portālā manabalss.lv, lai aizliegtu šo sērgu visā Latvijā, izņemot četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcas. Mēs esam ļoti gandarīti, ka nepieciešamais skaits iedzīvotāju parakstu – 10 tūkstoši – tika savākts. Un esam gandarīti arī par to, ka šonedēļ Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā faktiski nevienam deputātam nebija iebildumu, ka šī iniciatīva ir jāvirza tālākai izskatīšanai un pēc tam arī pieņemšanai Saeimā. Komisija to atbalstīja vienbalsīgi.

Otra lieta, ko es arī gribētu atzīmēt, ir Nacionālās apvienības priekšlikumi attiecībā uz nepamatoti represēto personu reabilitāciju. Mēs atbalstījām šos priekšlikumus, jo laiks iet un faktiski ir pēdējais brīdis novērst tās netaisnības, kas bijušas padomju okupācijas laikā, un tiem cilvēkiem, kas netaisnīgi cietuši no padomju varas represijām, ir jāsaņem vismaz gandarījums.

Šodien Saeima, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, atbalstīja grozījumus Vēlētāju reģistra likumā un Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, un šeit ir divas labas ziņas Latvijas iedzīvotājiem.

Tiks atvērti vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs, kas iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nebija iespējams. Tātad ikvienam Latvijas pilsonim, kas atrodas ārpus Latvijas, arī būs iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Tāpat šie grozījumi paredz iespēju laikus mainīt vēlēšanu iecirkņus. Tā ka katram, kurš ir izdomājis, ka vēlēs kādā citā iecirknī, ir iespēja savlaicīgi pieteikties.

Un visbeidzot Jauno konservatīvo vārdā es jūs sveicu Ziemassvētkos. Ziemassvētki ik reizi mums apliecina, ka gaisma uzvar tumsu. Es ceru, ka tā notiks arī politikā. Lai jums priecīgs, gaišs un svētīgs šis laiks!

Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Tālim Linkaitam. Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA pārstāvji aktīvi piedalās sakārtotas normatīvo aktu sistēmas veidošanā parlamentā, lai šī sistēma būtu taisnīga un, pats galvenais, cilvēkiem saprotama. Vairāki šīsdienas darba kārtības jautājumi tika saistīti ar nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikāciju. Šie ir ļoti strīdīgi jautājumi par rekodifikācijas jeb dekodifikācijas perspektīvām, par piedāvājumu atteikties no visu administratīvo pārkāpumu apkopošanas vienā likumā, nosakot atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vairākos nozaru likumos.

Analizējot administratīvo pārkāpumu nozaru kodifikāciju, proti, jauno pieeju, šo reformu, rodas vairākas pārdomas. Vispirmām kārtām administratīvo pārkāpumu iekļaušanai vairākos desmitos nozaru likumu ir grūti piekrist, jo nav pārliecības par to, ka būs nodrošināts sodu samērīgums un regulējums būs saprotams gan tā piemērotājam, gan vienkāršajiem cilvēkiem.

Otrkārt, ļoti diskutējams ir jautājums: samazināsies vai palielināsies normatīvo aktu plūdi, jo nav nekādu garantiju, ka nozaru likumi vairākkārt netiks grozīti tieši attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem, kā tas līdz šim bijis gadījumā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Un, treškārt, joprojām nav izstrādāti vairāki likumprojekti, vairākas jomas vienkārši nav noklātas. Administratīvo pārkāpumu jomā veidojas robi un caurumi. Tāpēc mēs uzskatām, ka būtu saprātīgi saglabāt kodifikāciju, bet citā kvalitātes līmenī, veidojot sevišķu daļu pie jaunā Administratīvās atbildības likuma.

Tāpēc šodien frakcijas SASKAŅA deputāti neatbalstīja administratīvo pārkāpumu ietveršanu vairākos desmitos nozaru likumu un balsoja “pret”.

Nobeigumā frakcijas SASKAŅA vārdā novēlu visiem gaišus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu!

Lai debess ber saujām laimes zvaigznes un piepilda sirdi ar patiesu prieku!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labvakar, godātie radioklausītāji! Neskatoties uz to, ka tuvojas Ziemassvētki, gada nogale, un tas ir brīdis, kad jāiegūst miers, jāizvētī tas, kas labs, kas mazāk labs ir bijis gada garumā, un jākaļ plāni nākamajam gadam, politikā šis ir tāds nemierīgs laiks. Joprojām notiek lielas cīņas par amatiem, par valdības veidošanu. Nekādi neizdodas pie tās tikt.

Tāpēc ļoti svarīgi, ka tādā juku brīdī ir vismaz kāds, kas saglabā mieru, profesionalitāti un saprātu un kas nodrošina stabilitātes sajūtu. Un tā ir ZZS loma gan valdībā, gan Saeimā. Mēs joprojām strādājam iedzīvotāju interesēs, profesionāli, domājot arī par to, lai nākamo valdību galu galā būtu vieglāk izveidot, lai pirms tam nebūtu tādā populisma vilnī sabalsoti lēmumi, par kuriem pēc tam vēl būtu ilgi jācieš un jātop skaidrībā, kā ar to tikt galā.

Divi piemēri. Šodien Saeimas sēdē, var teikt, mēs izcīnījām nozīmīgu uzvaru – Saeima, lai gan ar nelielu pārsvaru, tomēr atbalstīja Solidaritātes nodokļa likumu. Ja tas nebūtu izdarīts, tad no 1. janvāra tieši pati turīgākā sabiedrības daļa – tie cilvēki, kuru gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro, –maksātu mazākus nodokļus. Un tas nebūtu nedz taisnīgi, nedz prātīgi attiecībā uz valsts budžetu: mēs atteiktos no vairāk nekā 42 miljoniem eiro valsts budžeta ieņēmumu, kurus varam novirzīt veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un tām lietām, kas tik ļoti vajadzīgas sabiedrības nevienlīdzības mazināšanai. Solidaritātes nodoklis spēkā būs 25,5 procentu apmērā.

Tiesa gan, ceļš līdz lēmuma pieņemšanai nebija viegls. Partijas “KPV LV” un “Attīstībai/Par!”, kas vēl pirms vēlēšanām postulēja, ka to prioritāte ir tieši mazāk turīgās sabiedrības daļas atbalsts, šobrīd demonstrē, ka pirmais darbs, ko tās gribēja izdarīt, ir faktiski atcelt solidaritātes nodokli pašiem turīgākajiem, un darīja visu gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, gan Saeimas sēdē, lai lēmums par solidaritātes nodokli netiktu pieņemts. Taču tas tika izdarīts. Pa ceļam gan viena lieta, kas tika iebalsota pamatā ar šo politisko spēku atbalstu, bija tas, ka šobrīd no solidaritātes nodokļa viena liela daļa tiks novirzīta sociālajām iemaksām, paredzot, ka lielo algu saņēmējiem būs lielākas pensijas.

Otra lieta vai otrs piemērs ir vakardienas valdības sēde, kur tieši Zaļo un Zemnieku savienība situācijā, kad tik ilgi neizdodas izveidot valdību, kad mediķi ir neziņā, kas notiks janvārī, vai būs lielākas algas vai ne... Mēs valdībā piedāvājām, un valdība arī apstiprināja un atbalstīja mūsu priekšlikumu par to, ka mediķu algas tiktu palielinātas vidēji par 20 procentiem jau ar gada sākumu, tajā pašā laikā piedāvājot, protams, arī pasākumus, kā šo atlīdzības palielinājumu kompensēt. Tā, manuprāt, ir otra lielā uzvara, kas nodrošinās solījumu izpildi, kurus ir devusi ne tikai ZZS, bet arī pārējie politiskie spēki. Un mēs kopumā strādājam pēc principa, ka jāskatās uz darbiem, mazāk jāklausās vārdos: solīts – izdarīts.

Un visbeidzot. Arī ZZS vēlas jūs sveikt Ziemassvētkos, novēlēt veiksmīgu, dinamisku nākamo gadu. Atrodiet arī šajā laikā kādu brīdi, lai norimtu, lai saprastu, kas jums pašiem ir vissvarīgākais, ko vērts paturēt nākamajā gadā sirdī, ko lolot, ko attīstīt, kam uzmanību un savu laiku pievērst, visu pārējo atstājot mazāk svarīgā otrajā plānā.

Laimīgi!

Vadītāja. Paldies.

Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

 “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas KPV LV deputāts Atis Zakatistovs. Lūdzu!

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labvakar! Ir Ziemassvētku laiks, tuvojas jaunais gads. Šis ir laiks pārdomām – pārdomām par to, kas ir izdarīts, un pārdomām par to, kas notiks.

Partija “KPV LV” ir pārmaiņu partija. Mēs esam reformu partija. Mēs gribam redzēt, ka Latvija ir citāda. Līdz ar to, skatoties atpakaļ, ir dažas lietas, kuras ir pilnīgi skaidras. Un ir skaidrs tas, ka Saeima vairs nebūs tāda, kāda tā bija iepriekš. Latvija arī vairs nebūs tāda, kāda tā bija iepriekš. Pārmaiņas nāk. Uz kuru pusi? Tas šobrīd nav skaidrs.

Jo valdības veidošana ir kļuvusi par ļoti, ļoti, ļoti apgrūtinošu un grūtu darbu. Šobrīd notiek Krišjāņa Kariņa valdības, jau pēc kārtas trešās valdības, izveide. Un parādās arvien jaunas dīvainības. Ja pirmo divu valdību – Bordāna un Gobzema valdību – veidošana tika, teiksim tā, torpedēta ar sarkanām līnijām pret partijām, tad šoreiz ir vilktas jaunas sarkanās līnijas. Un šīs sarkanās līnijas ir ne tikai pret partijām, bet pret atsevišķiem cilvēkiem.

Kariņa valdības veidošanas laikā mēs pat neesam tikuši līdz diskusijai par saturu. Mēs esam nonākuši situācijā, kurā cilvēka personīgā nepatika ir kļuvusi par iemeslu apšaubīt mūsu frakcijas demokrātiskā procesā nominētos kandidātus ministru posteņiem.

Uz kurieni tas viss ies? Es vēl šobrīd nezinu. Bet acīmredzot tas, kas mums ir jādara, – ir jāturpina būt pacietīgiem. Mums ir jāskatās uz valstiskām lietām, nevis uz personīgo nepatiku.

Attiecībā uz darbu Saeimā. Tiešām ir sācis darboties Pieprasījumu komisijas mehānisms. Un Pieprasījumu komisija ir veids, kādā lēmējvara, deputāti var, tautas valodā izsakoties, saukt uz tepiķa izpildvaru un ministrus. Un šodien pirmo reizi Saeimā tika pieņemti divi pieprasījumi par OIK jautājumiem. Jo, kā dažkārt gadās situācijās, kad nav ko teikt, – tad tiek nosūtīti viens pie otra. Kad deputāti vērsās pie Arvila Ašeradena kunga ar jautājumiem par OIK, viņš teica: “Ejiet prasiet Mārim Kučinska kungam!” Kad deputāti vērsās pie Kučinska kunga, viņš teica: “Ejiet prasiet Ašeradena kungam!” Tagad Saeima ir pateikusi skaidri un gaiši: būs jāatbild abiem.

Šodien bija ļoti aktīvas diskusijas arī par solidaritātes nodokli. Un tas, ko ir svarīgi saprast... Ir svarīgi saprast, ka ir būtiskas lietas, ko sauc par progresivitāti un taisnīgumu. Latvijā līdz šim nav bijis sistemātiskas nodokļu politikas, kas palīdzētu šos jautājumus risināt.

Latvijā ir visaugstākie darbaspēka nodokļi tieši mazo algu saņēmējiem. Un tas, kā cilvēki iepriekš domājuši par progresivitāti... sāksim no šī milzu augstā sliekšņa un celsim progresivitāti vēl augstāk. Tas nav pareizais veids, kā par to domāt.

Mēs pilnībā atbalstām progresivitāti. KPV LV ir par progresivitāti. Bet tas, ko mēs redzam: progresivitātei ir jāsākas ar zemākiem nodokļiem mazo algu saņēmējiem. Tikai tad, kad cilvēkiem ar zemiem ienākumiem būs vairāk līdzekļu, varēs sākt runāt par saprātīgu progresivitāti, kurā tiesiski un taisnīgi tie, kas vairāk pelna, vairāk maksā nodokļos. Lai to izdarītu, nepieciešama būtiska nodokļu reforma.

Atgriežoties pie gadumijas un Ziemassvētkiem, vissiltākos un ģimeniski jaukus Ziemassvētkus KPV LV vārdā novēlu es, Atis Zakatistovs, frakcijas vadītājs.

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV priekšsēdētājam Atim Zakatistovam.

Līdz ar to rudens sesijas noslēguma pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamajās pārraidēs janvārī, kad Saeima turpinās darbu ziemas sesijā.

Priecīgus visiem Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu!

Svētdien, 20.janvārī
09:30  Ziedu nolikšana Rīgas II Meža kapos, pieminot barikāžu aizstāvjus
11:00  Piemiņas ugunskura iedegšana Doma laukumā
12:00  Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā
13:30  Dalīšanās atmiņās pie ugunskura Saeimas nama pagalmā
 Pēc ugunskura iedegšanas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar barikāžu laika žurnālistiem

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196