Frakciju viedokļi 2018.gada 15.martā

(19.03.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan “Frakciju viedokļi”, un raidījumā frakciju deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmais šodien tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Labdien, klausītāji! Šodien bija laba diena divu iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls ir tas, ka mēs esam nobalsojuši par to, ka Lāčplēša diena turpmāk būs svētku diena, nevis tikai atceres diena.

Es gribu mazliet ieskicēt to fonu, arī to, ko es šodien teicu Saeimā, – ka Latvija izkaroja savu neatkarību, pateicoties Lāčplēša dienai. Tas bija 11.novembris 1919.gadā – to mēs visi zinām, protams. Ja nebūtu tās uzvaras, tad laikam mēs savu neatkarību nebūtu nodrošinājuši. Notika daudzas kaujas, protams, un bija ļoti sarežģīts tas atbrīvošanas karš, bet tā ir tā galvenā diena.

Bet ko es gribu tagad uzsvērt? Ka atbrīvošanas karā piedalījās ne tikai latvieši, bet arī citas tautības. Bija tā saucamais Landesvērs – tur bija gan vācieši, gan arī latvieši un krievi. Un tam bija raiba vēsture. Dažreiz tas atbalstīja Latvijas valdību (tanī laikā – Ulmaņa valdību), bet citreiz bija arī pret... Bet beigu beigās to izformēja, pārformēja, un tas kļuva par Latvijas armijas... neatkarīgās Latvijas armijas daļu.

Kas vēl tur bija? Tur bija arī studenti – arī to mēs zinām.

Bija arī strēlnieki, kas neaizgāja līdzi strēlniekiem uz Krieviju. Kā mēs zinām, ļoti daudzi dezertēja un palika Latvijā. Un bija vēl arī tie, kas aizgāja līdzi, bet Latvijā atgriezās jau 1918.gadā, pēc Brestļitovskas miera līguma, kad drīkstēja karavīri atgriezties. Un tie jau bija tie sarkanie strēlnieki... vecie strēlnieki – sarkanie strēlnieki.

Taču ir viena grupa, ko mēs esam gandrīz vai pilnīgi aizmirsuši.

Proti, kad 1914.gada augustā sākās Pirmais pasaules karš, tie, kurus aizsūtīja uz Prūsiju Krievijas armijas virspavēlnieki, visi taču bija pārsvarā baltieši. Viņus sauca par krievu armiju, bet tie bija mobilizētie igauņi, mobilizētie latvieši un mobilizētie lietuvieši. Piemēram, mans vectēvs bija to vidū. Viņš bija divīzijā, kurā pāri par 60 procentiem bija latvieši. Un viņš krita gūstā, bet vēlāk kaut kā nonāca Baltkrievijā, atrada savu ģimeni un atgriezās Latvijā sakarā ar Brestļitovskas miera līgumu, un pēdējā dienā vēl pieteicās Latvijas neatkarības armijā ar savu vecāko dēlu.

Un bija vēl arī fon Līvena vadītais karaspēks, kas bija lojāls Latvijai. Tas sastāvēja galvenokārt no krieviem – Latvijas krieviem. Fon Līvens, kā jūs zināt, ir Latvijas aristokrāts. Un te jāatzīmē, ka viņi gan nekad nevērsās pret Ulmaņa valdību Liepājā. Beigās viņi aizgāja pie igauņiem – kopā ar igauņiem cīnījās par Latvijas neatkarību.

Vēl neesmu pieminējis pašus igauņus, lietuviešus Latvijā, poļus – gan Latvijas poļus, gan tos, kas nāca kā vesela divīzija no Polijas atbrīvot Latgali. Un, jā, briti...! Bija franču un britu karakuģi, kā mēs zinām, Liepājā un Daugavgrīvā. Bija britu desantnieki, kas arī cīnījās par Latvijas neatkarību, un viņu kaps... kapavieta ir Jelgavā.

Un gribu pieminēt vēl arī amerikāņus. Viņi gan necīnījās, bet viņi bija novērotāji, un viņi arī sniedza ārkārtīgi nepieciešamo palīdzību cilvēkiem, kas faktiski mocījās badā... gandrīz vai mira bada nāvē.

Tātad, ja mēs atskatāmies uz visu to, tad mēs redzam, ka gandrīz visas etniskās grupas cīnījās par Latvijas neatkarību. Tad nav brīnums, ka Satversmes sapulce 1922.gadā pateica, ka “vara pieder Latvijas tautai”. Un to ir vērts iegaumēt.

Un interesanti, ka jau 1939.gadā Lāčplēša dienu atzīmēja kā visu karavīru atceres dienu – īstenībā svētku dienu –, ņemot vērā to, ka tik daudz karavīru bija cīnījušies citās pasaules frontēs.

Un arī šodien mēs nobalsojām par to, lai tā būtu svētku diena.

Sabiedrībā tas, tā teikt, ir aizgājis jau dziļumā. Ir runa ne tikai par Rīgu. Katrā Latvijas pilsētā tagad atzīmē Lāčplēša dienu. Jūs taču redzat! Kopš atjaunoja mūri pie Rīgas pils, tur ir plauktiņi svecīšu novietošanai. Arī tad, kad nebija to plauktiņu, tauta tur vienmēr gāja un nolika svecītes. Tā nav sēru diena, es gribu uzsvērt, tā ir svētku diena! Tā ir brīvības diena! Un tāpēc mēs gribējām šo atceres dienu tagad pacelt jau augstākā pakāpē – noteikt to par svētku dienu. Un tā mēs arī nobalsojām pirmajā lasījumā.

Vēl. Gribu pieminēt to pilnīgo atbalstu, kas bija Rail Baltica projekta īstenošanai. Tas ir ārkārtīgi vērienīgs pasākums. Tas ir lielākais investīciju projekts visās trijās Baltijas valstīs. Mēs saņemam ļoti nozīmīgu atbalstu no Eiropas Savienības – pat 85 procentus pirmajā fāzē jeb posmā –, jo tas viss ir arī Eiropas interesēs, ka Baltijas valstis tiek ar vienu un to pašu dzelzceļu savienotas ar Berlīni, ar Varšavu, ar Vīni, ar Romu un tā tālāk. Tāpat, kā tas bija pirms... Otrā pasaules kara laikā. Vilciens tanī laikā no Rīgas varēja aizbraukt uz Berlīni 24 stundās. Par to jau raksta grāmatās! Un 2026.gadā mums atkal būs tāda iespēja aizbraukt, tikai – daudz ātrāk.

Tāpēc paldies visiem deputātiem par atbalstu šim vērienīgajam projektam.

Es domāju, ka šodien mēs labi strādājām. Laba sajūta.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Atim Lejiņam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pirmajā lasījumā tika izskatīti grozījumi Zvejniecības likumā, lai pēc būtības novērstu tādas nelikumīgas darbības, kas mājas-kuģa uzbūvēšanu padara par likumīgu. Šī situācija tika aktīvi apspriesta sabiedrībā, jo minētais fakts parādīja likuma nepilnības, kā arī citu normatīvo aktu iespējamās citādākās interpretācijas. Tādas un citas iespējamās situācijas ir nepieciešams noregulēt ar likumu, taču ir skaidrs, ka šāda veida nelikumīga būvniecība ir jāregulē ar Būvniecības likuma, nevis Zvejniecības likuma grozījumiem. SASKAŅA neatbalstīja grozījumus Zvejniecības likumā, jo šobrīd Būvniecības likuma grozījumi jau ceļo uz Saeimu un drīzumā ar to palīdzību tiks novērsta šāda nelikumīga būvniecība.

Šodien, atceroties nesenos politisko partiju reitingus, ir skaidri saprotams, ka vēlēšanas vairs nav aiz kalniem: pienācis tas laiks, kad Saeimā tiek iesniegti (un tiks iesniegti!) skaļi un politizēti piedāvājumi bez ekonomiskiem... bez drošības iespējamo apdraudējumu ilgtermiņa risinājumu analīzes, apspriešanas un izvērtēšanas. Saeimā sākas populisma ēra, kas būs tīkama tikai ausīm, bet kas reāli jāpieņem ar saprātu.

Tādā priekšvēlēšanu gaisotnē šodien tika iesniegts izskatīšanai politizēts likumprojekts par 16.marta noteikšanu par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu. Šis likumprojekts paredz atzīt Otrajā pasaules karā iesaistīto latviešu leģionāru atceres dienu. Frakcija SASKAŅA neatbalstīja šī likumprojekta nodošanu komisijām, jo tas radītu lielākas plaisas sabiedrībā, neveicinātu izlīgumu starp citādāk domājošajiem un radītu vēl lielākas pretrunas iedzīvotāju vidū. Šis politizētais likumprojekts Saeimā netika atbalstīts.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jānim Rukam. Lūdzu!

J.Ruks (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valdošā koalīcija gadiem ilgi ignorējusi faktu, ka Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuri dzīvo zem nabadzības līmeņa, taču vēl vairāk ir tādu, kuri balansē uz nabadzības robežas.

OECD ziņojuma secinājumi saskan ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datos apkopoto informāciju. Mājokļa izdevumus 2017.gadā bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei vientuļu vecāka gadagājuma personu (vecumā no 65 gadiem). Lai nomaksātu nekustamā īpašuma nodokli, seniori pat spiesti atdot vairāku mēnešu pensijas par savu vienīgo mājokli – savām dzimtas mājām.

Jāuzsver arī tas, ka Latvijā joprojām no pensionāriem tiek iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis – no pensijām, kuras pat nesasniedz minimālās algas apjomu! Latvijas Reģionu apvienība vienmēr pastāvējusi uz to, ka nedrīkst aplikt ar nodokli pensijas līdz minimālās algas apmēram. Tas ir vienkārši amorāli!

Turklāt neapskaužamā situācijā Latvijas pensionāri nonāk arī pēc laulātā nāves, kad ievērojami pasliktinās materiālā situācija. Lai sniegtu atbalstu šiem senioriem, Latvijas Reģionu apvienība šodien iesniedza Saeimā grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un Valsts fondēto pensiju likumā, lai pensionāri, kuri pārdzīvojuši savu pensionēto laulāto, saņemtu 50 procentus no viņa pensijas kapitāla. Tas būtu pamats pensijas pārrēķināšanai un palielināšanai.

Diemžēl šie likumu grozījumi Saeimā netiks tālāk virzīti, jo kolēģi no VIENOTĪBAS, Zaļo un Zemnieku savienības, “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un SASKAŅAS tos neuzskata par svarīgiem un tāpēc balsojumā atturējās, balsoja “pret” vai nebalsoja, tādējādi noraidot Latvijas Reģionu apvienības iniciatīvu risināt pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanas jautājumu.

Saeimas sēdes darba kārtības sadaļā “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem” tika skatīts lēmuma projekts “Par 10 139 pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” noraidīšanu”. Latvijas Reģionu apvienības deputāti balsoja “par” iesnieguma noraidīšanu, jo esošā likumdošana pieļauj attiecību tiesisku sakārtošanu. Turklāt LRA ir paudusi neizpratni par to, ka iniciatīvas autori vispirms iesniedza parakstu vākšanai vienu likumprojekta tekstu, bet vēlāk publiskos skaidrojumos nepārprotami apgalvoja, ka ir apspriežams un komentējams pavisam cits likumprojekta teksts.

Šādus iniciatīvas autoru apgalvojumus komisijas sēdē pierādījām ar Latvijas Radio arhīva ierakstiem. Tādējādi, arī nemainot iniciatīvas tekstu, tās autori maldinājuši sabiedrību par iniciatīvai pievienotā likumprojekta saturu.

Vēl vairāk. Iniciatīvas tekstā skaidri norādīts: likumprojekts pievienots šai iniciatīvai. Bet, neskatoties uz to, Saeimā nav iesniegts neviens no diviem likumprojektiem. Iespējams, tas darīts tādēļ, lai minēto sabiedrības maldināšanu slēptu. Taču atšķirība starp šiem likumprojektiem ir būtiska. Viens likumprojekts paredz vienīgi personu tiesības brīvprātīgi reģistrēt savu kopdzīvi, turpretim otrā likumprojektā papildus paredzētas arī tiesības valsts institūcijām konstatēt personu kopdzīvi pat tad, ja personas pašas tādu gribu nav izteikušas. Latvijas Reģionu apvienība apšauba, vai visi iniciatīvas parakstītāji, kas vēlējās dot iespēju cilvēkiem ar abpusēju brīvu piekrišanu reģistrēt savas attiecības, līdzvērtīgi vēlējās arī dot valstij tiesības atzīt cilvēku kopdzīvi bez šo cilvēku pašu piekrišanas.

Tuvojas 16.marts – neoficiālā leģionāru piemiņas diena, kad Latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin Latvijas iedzīvotājus, kuri cīnījās Trešā reiha bruņotajos spēkos Latviešu leģiona sastāvā Otrā pasaules kara laikā. Latvijas Reģionu apvienība ar dziļu cieņu izturas pret visu kritušo pieminēšanu, jo dienēt vienā vai otrā armijā nebija mūsu karavīru izvēle – Latvijas armijas tobrīd nebija. Brālis karoja pret brāli, kaimiņš pret kaimiņu. Karš sašķēla ģimenes. Tā bija lielvalstu cīņa, kas samala ne tikai mazās valstis, bet arī krietni lielākas, kurām vien gāja pāri.

Šobrīd būs grūti atrast ģimeni, kuru nebūtu skāris karš. Ikvienā dzimtā atrodams gan kāds, kurš dienējis Sarkanajā armijā, gan arī kāds, kurš bijis vācu armijā. Mēs uzskatām, ka ar cieņu jāizturas pret ikvienu bojāgājušu karavīru. Ir viena diena, kurā mēs aizdedzinām svecītes un varam pieminēt visus, – tā ir Lāčplēša diena, tautas varoņu diena. Patiesībā viņi visi dzīvo mūsu sirdīs, mūsu atmiņās. Un varbūt nav tik svarīgi, cik skaļi vai pompozi tas notiek; svarīga ir izpratne, cieņa, lepnums par sevi un savu tautu.

11.novembri mēs svinējām un svinēsim neatkarīgi no tā, vai šī diena bija aizliegta padomju laikā, vai tā šobrīd ir atceres diena, vai tā kādreiz būs svētku brīvdiena.

Taču no jaunatnes patriotiskās audzināšanas viedokļa pašreizējā situācija ir labāka, jo skolās tiek rīkoti svinīgie pasākumi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Rukam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz, Nacionālās apvienības ieskatā, aktuālākajiem un būtiskākajiem Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem.

Sākšu ar Saeimas lēmuma projektu par Latvijai ļoti būtisku projektu Rail Baltica. Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienības transporta tīklā ir ne tikai komerciāla un sociāla rakstura jautājums, bet arī Baltijas valstu drošības jautājums, un Rail Baltica ir viens no Eiropas Savienības prioritārajiem projektiem kopīgas transporta telpas veidošanā. Par savu vēlmi īstenot Ziemeļeiropas reģionam nozīmīgu dzelzceļa attīstības projektu Eiropas Savienības iekšienē mēs, Baltijas valstis, vienojāmies jau sen. Tagad, lai nepieļautu projekta vilcināšanu un lai to veiksmīgi un savlaicīgi īstenotu, ir nepieciešams stingrs atbalsts no visām projekta īstenošanā iesaistītajām valstīm – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Lai apliecinātu mūsu atbalstu projektam Rail Baltica, Nacionālā apvienība atbalstīja Saeimas lēmuma projektu, kurā izteikts aicinājums gan Igaunijas, gan Lietuvas parlamentam paust savu atbalstu sekmīgai projekta virzībai, kā arī aicinājums Ministru kabinetam nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu sekmīgai projekta īstenošanai. Politiskais atbalsts vienotai projekta realizācijai ir svarīgs, tāpēc esam gandarīti, ka Saeima to apstiprināja.

Šodien lēmām par Dabas resursu nodokļa likuma grozījumu nodošanu turpmākai skatīšanai komisijās. Izvērtējot 2017.gadā aktuālās problēmas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, konstatēti vairāki problēmjautājumi, kurus risināja ar grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, ar kuriem atkritumu apsaimniekotājiem tika noteikts pienākums, saņemot atļaujas atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai, iesniegt Valsts vides dienestā finanšu nodrošinājumu. Savukārt likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” paredz, ka apsaimniekotājs, kurš darbojas ražotāja atbildības sistēmā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei iesniedz un uztur spēkā finanšu nodrošinājumu visu atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa samaksas piemērošanas laiku.

Šodien Saeimas vairākums, tajā skaitā Nacionālā apvienība, noraidīja 10 139 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” nodošanu turpmākai izskatīšanai Saeimā.

Aplūkojot iniciatīvas autoru piedāvāto likumprojektu, redzams, ka no šī regulējuma izriet faktiski tāds pats saistību apjoms, kāds ir laulībai. Iniciatoru mērķis ir mēģinājums dublēt laulības institūtu savu politisko mērķu sasniegšanai. Iniciatīvas mērķis ir degradēt likumā noteikto kopdzīves formu – laulību starp vīrieti un sievieti – kā nepilnīgu un novecojušu konceptu. Iniciatīva mēģina izvirzīt viedokli, ka, pieņemot šo likumprojektu, tikšot atrisināti kādi līdz šim neatrisināti attiecību jautājumi. Būtībā tā ir sabiedrības maldināšana. Šādu pāru, tajā skaitā – viendzimuma, kopdzīves reģistrācija, no kuras izriet faktiski tādas pašas tiesības kā no laulības, nozīmētu nevis kaut kādu vienlīdzības nodrošināšanu, bet gan radikālu laulības institūta pārdefinēšanu no valsts puses. Un šī pārdefinēšana savukārt pavērtu ceļu uz laulības institūta iznīcināšanu.

Šī iniciatīva ir uzskatāma par kārtējo sociālo eksperimentu – sabiedrības mazākums vēlas savu pasaules redzējumu uzspiest Latvijas sabiedrības vairākumam. Iniciatīvas autoru mērķis ir sabiedrības pārveidošana ar likumu palīdzību. Šāda mākslīga sabiedrības modifikācija, šāda “uzlabošana” nav pieļaujama!

Ja likumdevējs ievieš tiesību sistēmā viendzimuma pāra kopdzīves reģistrācijas institūtu, tad zūd jebkāds pamats noraidīt poligāmijas (daudzsievības vai daudzvīrības) tiesisko atzīšanu. Latvijas tiesību sistēma jau garantē vienlīdzīgas tiesības visiem cilvēkiem bez jebkādas diskriminācijas – latviešiem un nelatviešiem, bagātajiem un nabagajiem, kreiļiem un ar labo roku rakstošajiem, homoseksuāļiem un heteroseksuāļiem, un tā tālāk.

Jā, valstij ir pienākums izturēties pret homoseksuāli tieši tāpat kā pret jebkuru citu pilsoni, bez jebkādas diskriminācijas. Taču no tā nebūt neizriet, ka valstij ir pienākums atbalstīt homoseksuālu dzīvesveidu.

Runājot par to, vai mūsu valsts atbalsta arī viendzimuma personu kopdzīves reģistrāciju, jāteic, ka tā nu ir politiska izšķiršanās. Kad sabiedrība to vēlēsies, tad tā ievēlēs tādu Saeimu, kas būs gatava grozīt Satversmi. Šī Saeima ar šodienas balsojumu ir skaidri paudusi savu nostāju.

Saeimas sēdē šodien skatījām arī opozīcijas iesniegtos grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un Valsts fondēto pensiju likumā. Grozījumi paredz ieviest pabalstu pārdzīvojušajiem laulātajiem un attiecīgi daļu uzkrātā fondēto pensiju kapitāla pievienot pārdzīvojušā laulātā pensijas kapitālam. Esmu pārliecināts, ka mūsu kolēģi no opozīcijas nav tik neinformēti par Saeimas darbu, lai nezinātu, ka identiski grozījumi (iedzīvotāju iniciatīva) jau atrodas Saeimas atbildīgajās komisijās un tiek skatīti. Ir saprotams, ka piesavināties un iesniegt vāji izstrādātus grozījumus var sākotnēji šķist laba doma, bet tomēr diemžēl tas tā nav. Nacionālā apvienība šodien balsojumā atturējās tāpēc, ka uzskatām, ka jautājumi jāizskata kvalitatīvi un jāizstrādā atbilstoši grozījumi, ko arī darīsim.

Noslēgumā par 16.martu. Nacionālā apvienība pagājušajā nedēļā ierosināja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, lai 16.martu noteiktu par oficiālo Latviešu karavīru atceres dienu. Tā bija un joprojām faktiski ir diena, kurā izrāda godu un cieņu leģionā dienējušiem latviešu karavīriem, un ap to apvītās kaislības ir skaidrs atspoguļojums mūsu sarežģītajai, daudzviet joprojām līdz galam neizprastajai vēsturei. Ar šo iniciatīvu mēs būtu pavēruši iespēju vēlreiz skaidrot, ko īsti nozīmē 16.marts un kas bija leģionāri, bet diemžēl Saeima šodien noraidīja ieceri 16.martu noteikt par atceres un atzīmējamo dienu. Bet tāpēc jau 16.marts nepazūd no kalendāra. Tas ir rīt, un Nacionālās apvienības vārdā aicinu iedzīvotājus iesaistīties pasākumos Rīgā, Lestenē un citviet un tā izrādīt cieņu tiem, kuri cīnījās par Latviju.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valters Dambe. Lūdzu!

V.Dambe (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir sācies priekšvēlēšanu laiks. To šodien spilgti parādīja Saeimas sēde. Ne tikai opozīcija, bet arī diemžēl koalīcijas partneri grib spodrināt savas spalvas, iegūt balsotāju balsis. Un līdz ar to Zaļo un Zemnieku savienībai kā pašreizējai varas partijai nācās atturēties balsojumos vai balsot “pret”, lai novērstu robus budžetā. Jo, piemēram, opozīcijas – Latvijas Reģionu apvienības – iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” paredz otrā līmeņa pensiju uzkrājuma sadali pārdzīvojušajam laulātajam, bet anotācijā nenorāda, kur ņemt līdzekļus. Tie ir astoņi miljoni no valsts budžeta. Šobrīd, kā jau kolēģis no Nacionālās apvienības teica, tiek meklētas iespējas, lai varētu realizēt pārdzīvojušā laulātā atbalstīšanu. Bet diemžēl vēlētāji dažkārt nesaprot, neizprot, ka šie līdzekļi ir budžetā jāatrod.

Tāpat mēs, daļa deputātu, neatbalstījām VIENOTĪBAS iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kurš paredz 11.novembra atzīšanu par svētku dienu, jo tautsaimniecībai tas izmaksās 0,4 procentus no IKP vienā dienā un darba devēji noteikti neatbalsta vēl kādu jaunu svinamu un svētku dienu ieviešanu Latvijā, jo mums tā jau ir 13 šādas dienas; šāds skaits ir viens no lielākajiem visā pasaulē.

Diemžēl jāsaka arī par 16.martu... Tas jau reiz Saeimā ir bijis atbalstīts, un vienu gadu tā jau ir bijusi atzīmējama diena – Latviešu leģiona piemiņas diena. Taču, ņemot vērā kontekstu, Zaļo un Zemnieku savienība kā varas partija šobrīd nevar atbalstīt attiecību saasināšanu ne ar rietumu, ne ar austrumu kaimiņiem, jo esam jau zināmā problēmu lokā ieskauti sakarā ar Aizkraukles bankas problēmām un vēl arī citu banku problēmām, kuras Latvijā apkalpo nerezidentus. Mums ir uzdevums samazināt šo nerezidentu skaitu, un ir jātiek galā ar tādām problēmām.

Zaļo un Zemnieku savienība neatbalstīja grozījumus Zvejniecības likumā, jo mēs saprotam, ka nedrīkstam ar likuma grozījumiem apgrūtināt zvejnieku dzīvi, lai viņi var darboties savā zvejniecības sfērā, var remontēt savas laivas. Radīt viņiem papildu ierobežojumus – tas būtu nesaprātīgi.

Prieks, ka šodien tika atbalstīta Rail Baltica projekta tālākā virzība un Saeimas vairākumam bija sapratne, jo acīmredzot bez sakariem ar Rietumeiropu... kā jau kolēģi teica, bez tiešiem sakariem ar Berlīni, ar Varšavu, ar citu Eiropas valstu pilsētām būtu grūti iedomāties Latvijas kā Eiropas valsts tālāku attīstību, integrāciju Eiropas Savienībā. Ir sapratne par to, ka mūsu valsts ir īsta, patiesa Rietumeiropas vērtību atbalstītāja un virzītāja tālāk!

Paldies par uzmanību. Un katram vēlētājam – skaistu pavasari! Un pieņemt pareizus lēmumus savā dzīvē!

Vadītāja. Paldies Valteram Dambem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Svētdien, 22.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196