Frakciju viedokļi 2017.gada 2.novembrī

(03.11.2017.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Prieks atkal kārtējā ceturtdienā runāt ar jums. Šodien Saeimas sēdē plašākas un karstākas debates bija par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, bet es vēlos pieskarties citām šīs nedēļas tēmām. 

Šonedēļ Saeimā uzņēmām ļoti nozīmīgu viesi – Eiropas Budžeta un cilvēkresursu komisāru –, un kā viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tika diskutēts ar Etingera kungu, bija par Kohēzijas fondu pieejamību arī pēc 2020.gada. Un, ja līdz šim bija izskanējusi informācija, ka pēc 2020.gada Kohēzijas fondi nebūs pieejami, tad Etingera kungs apstiprināja, ka šie fondi būs pieejami arī pēc 2020.gada, kas ir ļoti laba ziņa mūsu ekonomikai un tautsaimniecībai.

Tāpat, protams, šonedēļ turpinās pašlaik aktuālākā tēma, proti, valsts budžets. Saeima ir saņēmusi aptuveni 400 budžeta priekšlikumus, kas ir daudzas reizes mazāk nekā pagājušajā gadā. Vēlos pieskarties vienam priekšlikumam, ko ir iesnieguši Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti. Vēlos vēlreiz atgādināt, ka finansējums sportam joprojām nav pietiekams, un mēs, Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti, uzskatām, ka tas nav korekti, ja politiķi un sabiedrība saka paldies mūsu sportistiem tikai tad, kad viņi nāk ārā pa lidostas durvīm. Tad mēs pasniedzam viņiem ziedus. Bet mēs uzskatām, ka brīdī, kad ekonomika aug un sportisti uzrāda lieliskus rezultātus... Nākamais ir olimpiskais gads, mums ir jārūpējas arī par līdzekļu pieaugumu visās sporta budžeta programmās, kas ir sporta federācijām, un sporta pasākumiem, dotācijām Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijai, augstas klases sasniegumiem sportā un biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja”. Tādēļ arī mēs, Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti, esam vienojušies atbalstīt finansējuma pieaugumu visai nozarei, un šis finansējums tiks sadalīts saskaņā ar nozares apstiprinātiem kritērijiem.

Tādēļ aicinu arī kolēģus atbalstīt šo lietu diskusijās, bet no manas puses tas šodien arī viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Upeniekam.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, šobrīd Saeimā aktuālākais jautājums ir Latvijas Republikas nākamā gada budžets. Priekšlikumi uz otro lasījumu ir iesniegti. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāks tos skatīt vistuvākajā laikā, un 22. vai 23.novembrī droši vien ir cerības sagaidīt arī budžetu otrajā lasījumā.

Saistībā ar valsts budžetu Latvijas Reģionu apvienība kopā ar citiem opozīcijas deputātiem ir parakstījusi pieprasījumu Kučinska kungam un nākamtrešdien Saeimā tas tiks izskatīts Pieprasījumu komisijā. Pieprasījuma būtība ir šāda. Šobrīd mēs redzam, ka nodokļu reformas rezultātā Latvijas nodokļu sistēma kļūs nekonkurētspējīgāka ar Lietuvu un Igauniju. Es runāju konkrēti par neapliekamo minimumu. Ja nākamgad Igaunijā neapliekamais minimums būs 500 eiro, Lietuvā – aptuveni 400 eiro, tad Latvijā tikai 200 eiro. Un no šiem trim skaitļiem mēs varam redzēt, ka diemžēl, pat palielinot tā saukto minimālo algu uz 430 eiro, Latvijas iedzīvotājs uz rokas, kā mēdz teikt tautā, saņems mazāk nekā, piemēram, Lietuvas iedzīvotājs, kuram formāli alga būs tikai 400 eiro.

Tieši par pakāpenisku minimālās algas celšanu iestājas arī uzņēmēji reģionos, bet viņi, protams, piekrīt un aicina valdību palielināt šo neapliekamo minimumu. Šādā veidā mēs varētu straujāk kāpināt katra cilvēka ienākumus, kurus viņš saņem savā bankas kontā algas dienā, un nepārslogot uzņēmējus, kuriem diemžēl viena gada laikā... var teikt, vienas dienas laikā no 31.decembra uz 1.janvāri būs jāatrod veids, kā nopelnīt, lai katram darbiniekam, kuram ir minimālā alga, samaksātu papildus 50 eiro... plus vēl papildus darba devēja nodokļi, kas ir vēl lielāka summa. Diemžēl tas var veicināt bezdarba palielināšanos reģionos.

Līdz ar to es tikai varu vēlreiz aicināt iedzīvotājus sekot līdzi tam, kas notiek Saeimā, kā tiks izskatīti priekšlikumi uz otro lasījumu, un nepaļauties tikai uz tiem paziņojumiem, ar kuriem uzstājas valdības pārstāvji, ka algas tiks celtas un budžets palielināsies. Diemžēl reālās algas, kuras saņems iedzīvotāji uz rokas, būs mazākas nekā, piemēram, mūsu tuvākajās valstīs – Lietuvā un Igaunijā. Respektīvi, šajā reģionā mēs diemžēl nebūsim konkurētspējīgi.

Un otra lieta, ko es gribu pieminēt saistībā ar Latvijas Reģionu apvienību. Protams, turpinās gan mūsu frakcijas darba stiprināšana, gan politiskā spēka gatavošanās nākamajām Saeimas vēlēšanām. Un man ir prieks paziņot, ka Latvijas Reģionu apvienības pārstāvju sapulce noslēgusi līgumus ar vēl divām jaunām organizācijām, ar kurām bija sadarbība iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Tā ir biedrība “Liepājnieki” Jāņa Vilnīša vadībā un biedrība “Latgales spēks”, kuru vadu es, jūsu padevīgais kalps Juris Viļums. Abas šīs biedrības apliecina savu gatavību startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, un katra no biedrībām piedāvās savus kandidātus attiecīgi Kurzemes un Latgales vēlēšanu apgabalā, protams, arī Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Paldies par uzmanību. Strādāsim tālāk un centīsimies attaisnot jūsu cerības. Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Aināram Mežulim. Lūdzu!

A.Mežulis (ZZS).

Labdien! Jā, kā jau mani kolēģi tikko teica, arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šonedēļ strādāja un izskatīja vairākus priekšlikumus, kas saistīti ar nākamā gada budžetu. Un viena no aktuālākajām lietām, kuru mēs vienbalsīgi atbalstījām, bet saistībā ar kuru mēs nevaram piekrist Izglītības un zinātnes ministrijai, ir skolēnu skaita noteikšana skolās. Izglītības un zinātnes ministrija rosina grozīt Izglītības likumu un noteikt, ka Ministru kabinets reglamentē skolēnu skaitu no 7. līdz 12.klasei. Mūsu frakcija pilnībā iebilst pret to un ir vienisprātis, ka skolēnu skaitu nosaka pašvaldības kā izglītības iestādes dibinātājas.

Otrs priekšlikums, kas saistīts ar Izglītības likumu, ir tas, ka mēs pilnībā atbalstām Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību saistībā ar to, ka pašvaldības var finansēt ne tikai tehnisko darbinieku, bet arī pedagogu sociālās garantijas, jo līdz šim bieži ir bijuši pārpratumi un aizrādījumi no Valsts kontroles puses, ja pašvaldības ar saviem līdzekļiem ir finansējušas to, kas attiecas uz valsts budžetu.

Mēs viennozīmīgi atbalstām pārejas periodu un internātskolu saglabāšanu līdz nākamā gada 1.septembrim. 

Gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gan arī ZZS frakcija atbalsta priekšlikumu, kas saistīts ar NEPLP pieprasījumu 145 tūkstošu apmērā, lai piešķirtu papildu līdzekļus reģionālajām televīzijām, reģionālajiem medijiem, un arī komercmedijiem un varētu nodrošināt, īpaši reģionos, priekšvēlēšanu diskusijas – līdzīgi kā tas bija pašvaldību vēlēšanās. Un ļoti būtiski ir, lai tieši reģionu cilvēki varētu redzēt šīs diskusijas un lai pēc iespējas vairāk deputātu kandidātu varētu tajās iesaistīties.

Un pēdējais, ko es gribu piebilst, ir tas, ka man kopā ar zemkopības ministru pagājušajā nedēļā izdevās pabūt Ukrainā. Tika panākta vienošanās, ka Zemkopības ministrija noslēgs tādu kā pilotprojektu, kuru atbalsta arī Ukrainas valdība un Ļvovas apgabala vadība, – pilotprojektu starp Zemkopības ministriju un Ukrainas Ļvovas apgabalu lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Aināram Mežulim.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu! 

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, lai arī sēde nebija visai gara, tomēr pieņēmām pietiekami daudz svarīgu lēmumu, lai dažus no tiem varētu iztirzāt un apskatīt plašāk.

Viens no būtiskiem šodien skatītiem jautājumiem ir grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”, kas tika nodoti tālākai izskatīšanai komisijā. Šos grozījumus kūdras resursu nozares attīstības stratēģijas ietvaros iniciējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Pašlaik likums noteic, ka zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz un valsts vai pašvaldības zemi dzīļu izmantošanai iznomā vai nodod lietošanā uz noteiktu laiku. Derīgo izrakteņu ieguvei – uz laiku līdz 25 gadiem, ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei – uz laiku līdz 30 gadiem.

Ņemot vērā, ka derīgo izrakteņu atradnes krājumi un izstrādes laiks atkarīgs no vairākiem faktoriem – primāri no krājuma apjoma –, virknē atradņu pieejamo resursu apjomu likumā noteiktajā termiņā pilnā apmērā nav iespējams izstrādāt. Vienlaikus likums derīgo izrakteņu ieguvējam uzliek pienākumu pēc ieguves veikt atradnes rekultivāciju, ko nav iespējams izdarīt, jo izrakteņu ieguve nav pabeigta, bet ekosistēma ir izmainīta.

Esošais regulējums veido neefektīvu sistēmu un rada riskus valsts un pašvaldību budžetiem. VARAM piedāvātie grozījumi paredz, ka zemi tās dzīļu izmantošanai, piemēram, kūdras ieguvei, varēs iznomāt vai nodot lietošanā līdz atradnes krājumu izstrādes beigām vai rekultivācijas pabeigšanai. Ar šīm izmaiņām veicināsim zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, pakāpeniski īstenojot mūsu saistības klimata politikas jomā. 

Nacionālā apvienība šodien atbalstīja šo grozījumu nodošanu tālāk izskatīšanai komisijā, lai radītu priekšnoteikumus racionālai un videi draudzīgai purvu un kūdras izmantošanai, kā arī kūdras ražošanas nozares attīstībai.

Šodien galīgajā lasījumā atbalstījām arī grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz ierobežot biedrību un nodibinājumu publisko darbību, ja tā rada potenciālus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai drošībai un kārtībai vai ja tās darbība ir vērsta pret Latvijas suverenitāti un drošību.

Nevienam nav noslēpums, cik liels finansējums no Kremļa tiek novirzīts biedrību darbībai Latvijā, un šis finansējums turpina strauji pieaugt. Mērķi, kuriem šis finansējums tiek tērēts, bieži vien ir vērsti uz dezinformācijas izplatīšanu, provokācijām un mēģinājumiem manipulēt ar sabiedrisko domu par demokrātiju, demokrātiskajām vērtībām, kā arī par Latvijas sabiedrotajiem un tās dalību starptautiskajās organizācijās, tā faktiski īstenojot pretvalstiskus pasākumus un mērķtiecīgi šķeļot sabiedrību.

Uzskatām, ka šie grozījumi ir samērīgi un vienlaikus, veicot pasākumus valsts un sabiedriskās drošības stiprināšanai, netiek ierobežota biedrību un nodibinājumu darbība. 

Runājot par Otrā pasaules kara sekām un to atbalsošanos mūsdienās, šodien otrajā lasījumā atbalstījām likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”, kura mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret kara dalībniekiem neatkarīgi no viņu piederības kādai no karojošajām pusēm.

Šis faktiski ir upuru likums, un šādi mēs, manuprāt, izpildām savu pienākumu atzīt, ka Latvijas Republikas pilsoņi, tie, kas cīnījušies abu okupācijas armiju pusēs, ir pelnījuši Otrā pasaules kara dalībnieka statusu kā upuri.

Ir skaidri jānostiprina likumā zināmais fakts – Latvija bija okupēta un Latvijas valsts kā okupēta valsts Otrā pasaules kara laikā karadarbībā nepiedalījās un nav atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem mūsu teritorijā.

Par Latvijas valstspiederīgo prettiesisku mobilizāciju Otrā pasaules kara laikā atbildīgi bija attiecīgie okupācijas režīmi, kas pārkāpa 1907.gada Hāgas konvencijā par sauszemes kara likumiem un paražām noteikto, iesaistot savos bruņotajos spēkos okupēto teritoriju iedzīvotājus. Līdz ar to tie Latvijas pilsoņi, kuri karoja komunistiskā vai nacistiskā režīma pusē, ir pretlikumīgi iesaistīti karadarbībā un vienlīdz uztverami kā kara upuri.

Latvijas valsts nebija spējīga nodrošināt savu pilsoņu tiesību aizsardzību nacistiskās un padomju okupācija rezultātā. Līdz ar to personas, kas tika piespiedu kārtā mobilizētas un iesauktas okupācijas varas bruņotajos spēkos, ir pelnījušas atbalstu no Latvijas valsts un sabiedrības puses.

Un nobeigumā vēlos vērst uzmanību uz ļoti būtisku lietu. Lai mūsu valsts tiktu uzbūvēta, mums bija jānes daudz upuru dažādos laikos. To īpaši atceramies novembrī, kad svinam mūsu valsts neatkarību un aizdedzam tūkstošiem svecīšu par godu mūsu varoņiem, kas ar savām asinīm izpirka mūsu valsts brīvību un neatkarību. 

Mēs esam mūsu senču izveidotās valsts un izcīnītās brīvības mantinieki. Šajā mēnesī aicinu ikvienu apzināties savu atbildību mūsu mantotās, mums uzdāvinātās valsts priekšā un godāt mūsu vēsturi, mūsu valsti un mūsu brīvību. Viens no veidiem, kā apliecināt savu piederību un cieņu, – pievienoties nu jau par tradīciju kļuvušajam Nacionālās apvienības organizētajam lāpu gājienam 18.novembrī. Gaidīts būs ikviens.

Uz šīs svētku nots no jums arī šonedēļ atvados. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad runās frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika skatīts sabiedrībai svarīgs un saasināts jautājums, kas risināts likumprojektā “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”. Šo likumprojektu ir iniciējis bijušais Latvijas Republikas prezidents Andris Bērziņš, kas vēlējās panākt izlīgumu starp kara veterāniem un ierosināja ieviest sociālo atbildību. Taču šī likumprojekta ietvaros kara dalībnieki tiek iedalīti grupās, un ar katru likumprojekta redakcijas soli to veterānu loks, kuriem var tikt piešķirts Otrā pasaules kara dalībnieka statuss, kļūst arvien šaurāks, bet to loks, kuriem šis statuss nepienākas, regulāri paplašinās.

Uz šo brīdi likumprojekts paredz piešķirt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu tikai Latvijas pilsoņiem, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā un laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1945.gada 2.septembrim jebkuras valsts regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto militārajiem formējumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas nepilsoņi, naturalizētie pilsoņi un tie pilsoņi, kuri bija partizāni, kas ir bijuši kara dalībnieki un arī uzskatāmi par kara noziegumu upuriem, netiek atzīti par kara dalībniekiem. 

Frakcijas SASKAŅA deputāts Igors Pimenovs komisijai bija iesniedzis vairākus priekšlikumus par šī statusa dalībnieku loka paplašināšanu un par ikmēneša pabalsta piešķiršanu kara dalībniekiem, taču visi šie priekšlikumi tika noraidīti un netika ņemti vērā.

Tas savukārt nozīmē, ka likumprojekta 1.pantā norādītais mērķis – veicināt vienotu izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem un saliedēt veterānus – netiek panākts.

Frakcija ir tikusies ar 130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrības priekšsēdētāju Ilmāru Putekļa kungu, kas atzīmēja, ka pilnībā ir mainījies sākotnējā likumprojekta mērķis un jēga. Likumprojektā, kas bija pirms pieciem gadiem, tika ņemti vērā un atbalstīti tikai biedrības “Daugavas Vanagi”, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšlikumi, un likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” rosina par Otrā pasaules kara dalībniekiem neatzīt vairākumu Sarkanās armijas veterānu, kuri karā uzvarēja. Tas liecina par nevēlēšanos meklēt saskaņotu risinājumu.

Frakcijas SASKAŅA viedoklis par šo likumprojektu ir viennozīmīgs: mēs neatbalstām sabiedrības šķelšanu, kas tiek panākta ar Otrā pasaules kara dalībnieku šķirošanu un to daļas neatzīšanu šī likumprojekta ietvaros. Kara dalībnieku skaits ar katru gadu kļūst mazāks, un viņiem ir nepieciešams sabiedrības un, galvenais, valsts atzinums un atbalsts. Protams, valdošās partijas var pielikt visas pūles, lai demonstrētu, cik ļoti nevajadzīgi ir cilvēki, kuri ir karojuši padomju karaspēkā, pat tad, ja viņi to nedarīja labprātīgi. Tomēr fakts paliek fakts: arī viņi ir bijuši karā un uzskatāmi par veterāniem, pat ja valdošās partijas to nevēlas atzīt. 

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!  

G.Kūtris (NSL).  

Labdien, cienījamie klausītāji! Kā zināms, šī nedēļa Saeimas deputātiem bija diezgan aktīva saistībā ar budžeta likuma projekta apspriešanu un priekšlikumu izvirzīšanu. Taču arī šīsdienas sēdes darba kārtībā bija vairāki jautājumi, kas ir aktuāli un nozīmīgi Latvijas iedzīvotājiem.

Es jūsu uzmanību vēlos pievērst tikai divām lietām.

Pirmā lieta ir deputātu jautājumi par tēmām, kas ir aktuālas Latvijas iedzīvotājiem. Proti, bieži vien, tiekoties ar cilvēkiem, mēs saņemam pārmetumus, ka tajā vai citā jomā kaut kas nav kārtībā, un mums tiek jautāts, ko mēs kā deputāti darām. Un dažkārt šie jautājumi ir tādi, kas nav saistīti ar likumā ierakstīto, bet attiecas uz izpildvaru, tas ir, konkrēta ministra darbu. Un tad deputāts var tikai uzdot jautājumu, kā ministrs ar šo jautājumu ir ticis galā, kāpēc kārtīgi nestrādā.

Tā mēs savulaik bijām uzdevuši jautājumu izglītības un zinātnes ministram par ēdināšanu skolā: cik daudz naudas tam tiek tērēts, kāpēc šī summa ir tāda, neraugoties uz to, ka inflācija ir augusi un pārtikas produktu cena pieaugusi? Kāpēc tikai daļa no naudas aiziet pārtikas iegādei?

Izglītības un zinātnes ministra atbilde, kā diezgan bieži ministru atbildes, bija tukša, izvairīga, un, atklāti sakot, ministrs neatbildēja uz mūsu jautājumu.

Tad sekoja mūsu jautājums Ministru prezidentam, kā viņš vērtē izglītības un zinātnes ministra darbu. Kāpēc viņš pieļauj, ka izglītības un zinātnes ministrs neatrisina jautājumus, kaut gan risinājumi bija jau pavasarī jāiesniedz valdībai? Ministru prezidents mūsu jautājumu pāradresēja izglītības un zinātnes ministram.

Mēs vēlreiz iesniedzām jautājumu premjerministram, un Kučinska kungs atkal to pāradresēja, lai izglītības un zinātnes ministrs dod vērtējumu par savu darbu.

Tad sekoja mūsu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam. Taču Pieprasījumu komisija sagatavoja atzinumu un teica: nē, nav vajadzīgs šādu atzinumu dot. Kučinskim neesot jānāk un jāskaidro Saeimas deputātiem.

Proti, valdošā koalīcija kārtējo reizi parādīja, ka vārna vārnai acī neknābj. Viņi ir apmierināti ar saviem ministriem un savu valdību, bet Latvijā jautājums nav atrisināts!

Es saprotu, ka šādos gadījumos, kad mēs nespējam pieprasīt jeb, pareizāk sakot, mums neizdodas pieprasīt no ministra nedz konkrētās problēmas risinājumu, nedz atbildi, kāpēc problēma netiek risināta, mēs esam spiesti spert arī nākamo soli. Visticamāk, mēs vāksim parakstus, lai pieprasītu Saeimas ārkārtas sēdi, un varbūt tad Kučinska kungs un izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs atradīs laiku, lai izskaidrotu, kā tiek risināts jautājums par izglītojamo ēdināšanu skolā.

Otra lieta. Šodien Saeimā tika apspriests un atbalstīts mūsu frakcijas deputātu iesniegtais priekšlikums likumprojektam “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Proti, mēs savulaik ierosinājām novērst tās augstās administrācijas izmaksas, kurām aiziet mūsu nodokļu maksājumi. Būtībā tie tiek iztērēti administrēšanai, un no tiem netiek veikti uzkrājumi.

Un vēl viena būtiska doma: mēs gribam, lai otrā līmeņa pensiju būtu iespējams mantot.

Pateicoties Saeimas deputātiem, šobrīd šis likumprojekts ir atbalstīts jau pirmajā lasījumā, un es ceru, ka kopīgiem spēkiem mūsu ideja tiks atbalstīta, lai nākotnē, ja cilvēki nevar paspēt iztērēt savu pensijas uzkrājumu, šī naudiņa nepazustu no viņu ģimenes loka un būtu mantojama.

Paldies jums šodien par uzmanību. Lai jums skaists nedēļas noslēgums!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties!

Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!  

Pirmdien, 20.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”