Frakciju viedokļi 2017.gada 16.martā

(21.03.2017.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie Latvijas radioklausītāji! Ēterā skan “Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Jūsu uzmanību vēlos pievērst šodien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā atbalstītajam likumprojektam “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un tad nedaudz pastāstīšu par vakar izskatītajiem jautājumiem.

Kas attiecas uz grozījumiem Nacionālās drošības likumā. Mūsu frakcija ļoti labi saprot, ka valsts aizsardzības interesēs valstij ir jāpieņem likumi, kas ir nepieciešami. Jānovērš jebkāda veida apdraudējumi. Mēs arī saprotam, ka vairāk nekā 20 gadu laikā jautājums par valsts jeb nacionālās drošības ekonomisko interešu aizsardzību ir ilgstoši klusēts vai neizstrādāts, un šodien, pārmetot dažādām ministrijām ilgo gulēšanu, mēs varētu tikai teikt, ka jā, bija slikti un jauns regulējums noteikti ir vajadzīgs. Taču mūsu frakcijas viedoklis, tā teikt, nebija tik viennozīmīgs. Mēs saprotam, ka tēma ir vajadzīga un likums ir vajadzīgs. Taču jautājums ir par to, kā šis likumprojekts Saeimā nonāca, kā šis likumprojekts Saeimā tika apspriests aiz slēgtām durvīm un kā šis likumprojekts beigu beigās arī tiek noformulēts. Mēs ļoti ceram, ka šis likumprojekts nav izstrādāts kādu ekonomisko interešu labad, lai gan Latvijas vēsturē bieži ir bijuši gadījumi, kad valdība iejaucas ekonomiskajās attiecībās, jo kādam ir vajadzīgs iegādāties kādu objektu vai kāds grib traucēt kādam biznesam savās interesēs. Līdz ar to šajā likumprojektā uzmanīgu dara tieši pārejas noteikumi, kas nozīmē, ka šis likumprojekts tomēr ir virzīts, lai iejauktos konkrētā biznesa jomā.

Otra lieta, kas dara bīstamu... kas mūs dara uzmanīgus, ir tā, ka arī šobrīd, aizstāvot nepieciešamību šo likumprojektu pieņemt tieši steidzamības kārtībā, no koalīcijas puses, konkrēti no VIENOTĪBAS pārstāvju puses, diemžēl izskanēja frāze, ka, ziniet, ja mums valstī ļoti vajag, tad mēs varam ignorēt cilvēktiesības, proti, arī Satversmi. Tas rada ļoti bīstamas situācijas, jo, izvirzot jebkuru likumprojektu un mēģinot no tribīnes stāstīt, ka, ziniet, tas ir mūsu valsts drošības interesēs un nemēģiniet iejaukties, mēs varam pārkāpt arī Satversmi, tad šeit jautājums ir ļoti riskants. Un šis riskantuma moments jeb satversmības jautājums var parādīties tieši saistībā ar tiesisko paļāvību, proti, ja kādam uzņēmējam, Ministru kabinetam iejaucoties jau uzsāktā procesā, būs aizskartas ekonomiskās intereses, šis uzņēmējs var droši griezties tiesā un pieprasīt kompensāciju. Un tad valstij būs jātērē nauda – arī valsts drošības interesēs –, maksājot šim uzņēmējam. Un te diemžēl likuma autori anotācijā nespēja pamatot un nespēja norādīt, cik tas būtu. Tādās miglainās frāzēs teica – nu, ja būs, ja prasīs, tad mēs arī skatīsimies, mēģināsim nemaksāt.

Otrs jautājums, kas ir ļoti aktuāls. Tas ir vakar, Saeimas sēdē izskatot Ministru prezidenta ziņojumu par valdības paveikto pagājušajā gadā, norādītais jautājums par to, ka valdības ziņojumā, proti, pagājušā gada darbu pārskatā vispār nekas netika minēts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. Lai gan Latvijas iedzīvotājus pēdējos divus gadus ir tracinājis šis jautājums, un viņi prasa, lai beigu beigās valsts būtu kaut ko izdarījusi. Saeima pagājušajā gadā pieprasīja, lai valdība... tātad Saeima pēc vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu iniciatīvas pieprasīja, lai valdība līdz 1.oktobrim sniedz savu redzējumu, kā tiks atrisināts jautājums par vienīgā mājokļa aplikšanu ar nodokli. Diemžēl valdība, konkrētāk laikam Finanšu ministrija, pateica vienīgo mājienu: “Nē, tā gluži mēs nevaram, tad nebūs taisnīgi... tomēr tiem, kam ir lielākas mājas, tiem vajag uzlikt nodokli...” Galarezultātā bija tā, ka nekāda risinājuma no valdības puses arī šobrīd nav.

Mēs minstināmies ap to, Tieslietu ministrija saka: “Vajadzētu, bet kadastrālo vērtību mainīsim nākamgad.” Finanšu ministrija saka: “Mēs varētu...” Kāds ir risinājums? Latvijas iedzīvotāji gaida. Un arī mēs, Saeimas frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, prasām, lai valdība pēc iespējas ātrāk šo nodokļu paketi sakārto, un ne tikai to, ko iesniedza šobrīd vai gatavojas iesniegt Saeimai, bet apskatot visus nodokļus kopumā.

Paldies jums par uzmanību, un lai jums veiksmīga nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki svarīgi jautājumi, tomēr runāšu par vienu, ko jau pagājušonedēļ uzsāku un ieskicēju, proti, par grozījumiem Nacionālās drošības likumā. Un tikpat būtiska, cik pats likumprojekts, ir tā pieņemšana steidzamības kārtībā.

Īsumā atgādināšu vai pastāstīšu, ko tad paredz šis likumprojekts. Tas paredz šādu lietu. Proti, šobrīd, kā mēs zinām, karadarbība vai kādi konflikti notiek ne tikai ar tankiem, bet arī ar savu ietekmi kādas citas valsts, teiksim, iekšējās lietās, teritorijā un tā tālāk. Un to var veikt dažādos veidos – ar ekonomiskiem instrumentiem, ar informatīvās telpas pārņemšanu vai kā citādi. Un šobrīd diemžēl jāatzīst, ka Latvijai nav instrumentu, kā, piemēram, apturēt kādu ļoti svarīgu valstiskas nozīmes resursu vai mediju nonākšanu rokās, kuras Latvijas interesēm nebūtu vēlamas.

Un tātad šis likumprojekts paredz šādu mehānismu. Līdzīgi, kā tas notiek, piemēram, Vācijā, Anglijā, Francijā un citur pasaulē, valdībai ir tiesības nobloķēt šāda veida darījumus un nepieļaut šo uzņēmumu, kuri tur šos svarīgos aktīvus, nonākšanu kādās citās rokās. Piemēram, Anglijā šādu darījumu var apturēt pat ne Ministru kabinets, kā piedāvāts šajā likumprojektā Latvijas gadījumā, – Anglijā to var izdarīt, piemēram, valsts sekretārs. Francijā to var izdarīt ekonomikas ministrs. Arī citās valstīs šis lēmums nav pat tik augstam līmenim atstāts, kā tiek piedāvāts Latvijā.

Un ko tad galu galā... Kāpēc būtu nepieciešama šī likumprojekta steidzamība? Gluži vienkārši tāpēc, ka šobrīd ir indikācijas par vairākiem... ka tuvākajā laikā varētu notikt vairāki nozīmīgi darījumi, kuros šie svarīgie aktīvi, stratēģiski svarīgie aktīvi, tiks pārdoti, tādēļ šo instrumentu ir nepieciešams ieviest dzīvē pēc iespējas ātrāk. Un jo ilgāks laiks tiek pavadīts šī projekta skatīšanā, jo diemžēl lielāka iespēja dažādiem interešu pārstāvjiem to bremzēt. Šīs intereses tiešām šī likumprojekta pieņemšanas gaitā ir ļoti jūtamas.

Tātad, kādi ir galvenie argumenti, kas figurē? Protams, tā ir juridiskā tehnika, ka tur līdz galam neesot kaut kas izvērtēts, neesot līdz galam izdiskutēts, un ka vajadzēja pieaicināt pēc iespējas plašāku loku. Skaidrs, ka kaut kādā mērā, īstenībā diezgan būtiski, šis likumprojekts ietekmēs dažu uzņēmumu un viņu īpašnieku intereses, un vienīgais, kā dēļ viņi vēlētos diskutēt par šo jautājumu, – protams, lai novilcinātu tā pieņemšanu. Pats interesantākais arguments, ko es esmu dzirdējis, ir par tautsaimniecību, proti, ka tas pasliktinās investīciju vidi. Kaut kādā mērā droši vien dažiem uzņēmumiem būs diskomforts, bet tomēr, ja mēs skatāmies kopumā, jāteic tā – lai attīstītos tautsaimniecība, ekonomika, uzņēmējdarbība, pirmām kārtām ir jābūt drošai videi, kur ieguldīt investīcijas. Nedrošā valstī neviens necels ne fabrikas, ne arī radīs darba vietas. Tāpēc drošība ir priekšnosacījums ekonomikas attīstībai. Un šis likumprojekts viennozīmīgi šo drošību tikai vairo.

Un, kā jau es minēju, diemžēl atbalsts šim jautājumam nebija viennozīmīgs. Tomēr gribu arī paslavēt kolēģus no opozīcijas (konkrēti Latvijas Reģionu apvienību), kas šajā jautājumā tomēr iestājās valstiski, nevis pozīcijas–opozīcijas veidā, un atbalstīja šo likumprojektu. Īstenībā, pateicoties viņiem, tas ieguva to veidolu, kāds nepieciešams, lai strādātu.

Tātad viss rit savu gaitu. Bet es pieļauju, ka nākamnedēļ par šo jautājumu vēl būs tikpat lielas debates kā šonedēļ.

Bet pagaidām – paldies par uzmanību! Jauku jums nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Jānis Ruks. Lūdzu!

J.Ruks (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika pieņemti vairāki likumprojekti, kas skar mūsu valsts aizsardzības, attīstības un dziļākas integrācijas NATO jautājumus, piemēram, likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā” otrajā lasījumā. Šā līguma mērķis ir noteikt ASV un Latvijas sadarbības ietvaru aizsardzības jomā, kā arī nosacījumus, uz kādiem Amerikas Savienoto Valstu bruņotie spēki, to apgādājamie un līgumdarbu izpildītāji uzturas Latvijā, tādējādi papildinot NATO SOFA noteikto regulējumu, tātad papildnolīgumu ASV armijai Eiropā.

Pirmajā lasījumā tika pieņemti likumprojekti “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, “Grozījums Komerclikumā” un “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””, kas arī skar mūsu valsts drošības jautājumus.

Gribu teikt, ka Latvijas Reģionu apvienības deputāti šos likumprojektus atbalstīja vienbalsīgi, izprotot to nozīmīgumu pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

Ar pāris vārdiem vēlos atgriezties vakardienā, kad Saeimas ārkārtas sēdē uzklausījām Ministru prezidenta Māra Kučinska ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Apspriežot ziņojumu, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti piedalījās debatēs un ar konstruktīvu kritiku un savu redzējumu problemātisko jautājumu risināšanā skāra tēmas veselības aprūpē – par nozares tālākiem reformu plāniem; valsts pārvaldē – par valsts pārvaldes reformu un sadarbības teritoriju veidošanu, par bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu jaunajām ģimenēm; tautsaimniecībā – par Eiropas Savienības fondu apguvi un it īpaši par reģionālo ceļu un tiltu katastrofālo stāvokli.

Atbildot uz kritiku, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars ziņoja, ka ministrija intensīvi meklē finansējumu šo problēmu risināšanai. Bet tas liek secināt tikai vienu, – ka atrisinājums vēl ir tikai bērnu autiņos un ka satiksmes ministram, kas jau otro reizi ieņem šo amatu, nav izdevies pārliecināt Ministru kabinetu par šī jautājuma milzīgo nozīmi reģionu attīstībā. Katra ceļa galā ir vai nu mājas, vai darbs. Un Latvijas cilvēki bez ceļiem nevarēs iztikt.

Jauku nedēļu vēlot, Latvijas Reģionu apvienības vārdā – Jānis Ruks.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Rukam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Finanšu ministrijai tika nodots lēmuma projekts “Par 10 657 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par progresīvu nodokļu sistēmu” turpmāko virzību”. Finanšu ministrijai tagad būs jāvērtē šis iesniegums, kurā ir ļoti populāra ideja, un šīs idejas virzība tagad ir Finanšu ministrijas atbildībā.

Šodien tika atbalstīts likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002.gada 31.janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Šis dokuments pieņemts ar mērķi uzlabot investīciju piesaisti, kas ir ļoti svarīgi, jo, manā izpratnē, Eiropas Savienības struktūrfondi nav investīcijas klasiskajā izpratnē.

Vēlos izteikties par vēl vienu likumdošanas iniciatīvu, ļoti interesantu un savulaik ļoti populāru. Pēc 10 gadu ilgām diskusijām šogad var izšķirties idejas par pašvaldību referendumiem liktenis. Likumprojekts varētu tikt virzīts galīgajam lasījumam šoruden. Protams, lokālā līmenī ir nepieciešams preventīvs instruments, lai iedzīvotājiem būtu iespēja vietējos referendumos balsot par savas pilsētas nākotni. Par atsevišķām idejām, par plāniem un plānojumiem un tā tālāk. Bet, no otras puses, šķiet, ka pēc gadiem ilgām diskusijām likumprojekts palicis bezjēdzīgs, jo no tā izņemta norma, kas paredzēja ar referenduma palīdzību ietekmēt pašvaldības lēmumus par teritoriālo plānojumu.

Katrā ziņā darbs pie šī likumprojekta Saeimā turpināsies.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! No diezgan plašā to likumprojektu saraksta, kurus šodien Saeimā izvērtējām, vēlos pievērst uzmanību dažiem likumprojektiem, kuri, Nacionālās apvienības ieskatā, bija visbūtiskākie.

Nodošanai tālākai izskatīšanai komisijās atbalstījām grozījumus Informācijas tehnoloģiju drošības likumā un Elektronisko sakaru likumā. Šie grozījumi paredz pastiprināt pasākumus kiberdrošības jomā, tostarp paredz iespēju atslēgt domēna .lv” vārdu drošības incidenta gadījumā.

Sakarā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību un šo tehnoloģiju lomas pieaugumu gan privātajā, gan arī valsts sektorā, ikdienā visās sfērās palielinās arī apdraudējuma līmenis valsts un sabiedrības drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību iespējams traucēt vai pat apturēt kritiski svarīgu informācijas sistēmu vai sakaru tīklu darbību un apgrūtināt valsts politisko, ekonomisko un militāro lēmumu pieņemšanas mehānismu funkcionēšanu. Precedenti, kas novēroti ārpus Latvijas, pierāda, ka šie ir ļoti būtiski riski sabiedrībai un valsts drošībai. Tāpēc šos grozījumus uzskatām par fundamentāli nepieciešamiem un atbalstāmiem.

Šodien arī lēmām par likumprojekta “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” nodošanu tālākai skatīšanai komisijā. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā ANO un OECD rekomendācijas korupcijas apkarošanas jomā un Eiropas Padomes prasību trauksmes cēlēju tiesiskajai aizsardzībai, un tā mērķis ir radīt ietvaru trauksmes cēlēju aizsardzībai. Likumprojektu uzskatām par ļoti būtisku un tā virzību atbalstām. Neskatoties uz faktu, ka šobrīd likumprojektā joprojām ir daudzi nezināmie faktori, esam gandarīti, ka tas beidzot nonācis līdz Saeimai, un paļaujamies, ka komisija īstenos atbildīgu darbu, lai jau vēlāk mēs varētu balsot par skaidra, precīza un savam galvenajam uzdevumam un vīzijai atbilstoša trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisma iekļaušanu likumā.

Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi” faktiski ir Rail Baltica līguma ratificēšana, jo tāda ir mūsu, triju Baltijas valstu, kopējā apņemšanās, vīzija un vēlme integrēt mūsu triju valstu galvaspilsētas Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā un Eiropas transporta tīklā. Šī infrastruktūras projekta nozīmi pārspīlēt nav iespējams, tāpēc, protams, Nacionālā apvienība šodien atbalstīja likumprojekta tālāku virzību skatīšanai komisijās.

Otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstījām no Nacionālās apvienības viedokļa valsts aizsardzībai būtisko likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā”. Ar šo līgumu nosakām ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī detalizēti nosakām ASV bruņoto spēku un tiem piederīgo personu tiesību un pienākumu ietvaru, uzturoties Latvijā. Sabiedroto spēku, to skaitā ASV kā Latvijas stratēģiskā sabiedrotā, militārās klātbūtnes nodrošināšana Latvijā ir ļoti nozīmīga mūsu valsts aizsardzības interesēm, un ar šo līgumu virzāmies uz ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijas teritorijā.

Drošības un aizsardzības jomā būtisks ir arī šodien trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Lai nodrošinātu labu pārvaldību, kā arī pilnvērtīgi izmantotu pieejamos cilvēkresursus un veicinātu to profesionālo izaugsmi, šie grozījumi noteic, ka ierēdni valsts interesēs varēs pārcelt profesionālā dienestā karavīra amatā.

Esam gandarīti, ka pēc lielā trača ap CETA nolīgumu atsevišķi Saeimas deputāti, kā šķiet, ir sapratuši ekonomisko partnerattiecību nozīmi un šodien neizrādīja opozīciju arī Nacionālās apvienības atbalstītajam likumprojektam par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas attīstības kopienas ekonomisko partnerattiecību nolīguma valstīm. Ar šā likuma palīdzību veicināsim Dienvidāfrikas attīstības kopienā ietilpstošo valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, reģionālo tirgu integrāciju un preču un pakalpojumu tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādējādi arī veicinot šo valstu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanos.

Noslēgumā vēlos bilst dažus vārdus par šodienu, 16.martu, – dienu, kad pieminam un godinām latviešu leģionāru kaujas Otrā pasaules kara laikā un pieminam mūžībā aizgājušos, kuri atdeva savu dārgāko, savas dzīvības, aizstāvot mūsu tēvzemi un mūsu tautu. Mūsu vēsture ir sarežģīta, mūsu vēstures dalībniekus, tās veidotājus, arī leģionārus, kuriem nebija izvēles cīnīties par Latviju Latvijas armijas rindās, ir plosījuši kari un dažādas varas. Mūsu uzdevums ir ar pašcieņu godāt savus cilvēkus, savu vēsturi un upurus, kas nesti par šodienas neatkarīgo un brīvo Latviju.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man tāds diezgan nepateicīgs uzdevums – runāt pēdējam, kad jau pirms manis pieci cilvēki ir par Saeimas sēdi izteikušies. Tā kā es šodien biju ziņotājs likumprojektam “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, es tomēr pie šī likumprojekta drusku pakavēšos.

Protams, opozīcija, sevišķi SASKAŅA, veltīja šim likumprojektam gana daudz kritikas par sasteigtību, par tiesisko paļāvību un tā tālāk. Taču parlamentu tomēr raksturo divas lietas. Viena lieta – cik labi parlaments māk strādāt ilgi, pamatīgi pie viena likuma grozījuma, bet otra lieta, protams, ir tā, cik ātri un cik asi parlaments var reaģēt uz nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī veikt ātrus likuma labojumus. Un tieši šodien pierādījās tas, ka tādās nozīmīgās situācijās mēs to varam izdarīt. Un ir skaidrs, ka zināmi ierobežojumi, kuri komersantiem paredzēti attiecībā uz daļu pārdošanu, īpašnieku maiņu un tamlīdzīgi, neietekmēs būtiski tautsaimniecību, jo šādu prognozētu darījumu un šādu uzņēmumu, kuri varētu pretendēt uz nacionāli nozīmīga uzņēmuma statusu, Latvijā nav daudz.

Šis likumprojekts paredz, ka komercsabiedrības tiek definētas četrās pozīcijās.

Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū. Nu, tās šobrīd Latvijā varētu būt, teiksim, trīs kompānijas, kas nodarbojas ar mobilajiem sakariem, un Lattelecom.

Nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis. Arī tādu nebūs daudz.

Komercsabiedrība, kas saņēmusi licenci dabasgāzes pārvadei, uzglabāšanai vai kam pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu (mēs saprotam, ka šeit ir runa par “Latvijas Gāzes” sadalīšanu). Tā ir Inčukalna gāzes krātuve, un tie ir varbūt divi trīs uzņēmumi, kas ražo gāzi tā saucamajos balonos.

Un ceturtā pozīcija ir elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotājs, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 250 megavatus vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 500 kilometru garumā. Arī tādu, mēs saprotam, šeit būs maz. Tas ir “Rīgas siltums”, tas ir varbūt vēl kādu lielo pilsētu energoapgādātājs vai apkures uzņēmums.

Šie likuma grozījumi ir vērsti uz to, lai izsargātu valsti no situācijām, kad ļoti nozīmīgā uzņēmumā, veicot, teiksim, viena slēdža izslēgšanu vai krāna aizgriešanu, var negatīvi ietekmēt ļoti daudzu cilvēku dzīves, radīt haosu un jukas. Katra valsts ir tiesīga šādas savas intereses aizsargāt, un šādā veidā savas intereses aizsargā vēl vismaz septiņas valstis Eiropā (piemēram, Francijā šādi ierobežojumi ir uzlikti 14 jomās). Jo mēs arī šodien redzam šādas situācijas, ja kāds zemes īpašnieks nevēlas pārdot valstij savu īpašumu, kurā valsts ir plānojusi būvēt vai nu ceļu, vai rīkoties kā citādāk. Ja valsts piedāvā kadastra vērtību izpirkumam un īpašnieks vienkārši iespītējas un nepārdod, tad... Nu, situācijās, kad tas kavē liela projekta virzību, valsts, protams, var likumā noteiktā kārtībā šo īpašumu atsavināt.

Tā ka nekāda tāda uzņēmējdarbības masveida ierobežošana te nav gaidāma, un tas viss ir, kā saka, opozīcijas izdomājums.

Vēl saistībā ar nacionālo drošību. Šodien tika pieņemti pirmajā lasījumā vēl četri likumprojekti (trīs – pirmajā lasījumā, viens – otrajā lasījumā), kas ir saistīti ar to, ka Latvijā uzturēsies pastāvīgs NATO spēku kontingents. Visi šie likumprojekti ir vērsti uz to, lai saistībā ar šo spēku atrašanos te sakārtotu, skaidrāk noteiktu likumdošanas bāzi, skaidri pateiktu, kad un kādās situācijās šie NATO spēki pārvietojas, kādā veidā pārvietojas. Nu, vārdu sakot, ir paredzēts viss, lai maksimāli ātri šo vienību komandieri varētu pieņemt lēmumus, pamatojoties uz konkrētiem likumiem. Taču jācer, ka nekad nepienāks tādi laiki, kad tas būtu jādara.

Noslēgumā, pabeidzot ar militāro tēmu, jāteic, ka, protams, jebkurš karavīrs, kurš ir kritis, aizstāvot savu dzimteni, ir cienījams un godājams. Šodien, 16.martā, piemin kritušos leģionārus. Protams, viņiem nebija izvēles un nebija iespējas dienēt savā, Latvijas, armijā tanī laikā, un viņi par Latviju cīnījās, kā nu bija iespējams. Ceram un novēlam, lai šāds laiks nekad neatkārtotos, un godināt viņus ir katra pilsoņa brīva izvēle.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos citreiz!

Otrdien, 26.septembrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:00  Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde
11:40  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde
15:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde