Frakciju viedokļi 2017.gada 16.februārī

(17.02.2017.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Kā ik ceturtdienu, arī šodien pēc Saeimas sēdes skan “Frakciju viedokļi”, un deputāti tuvākajās minūtēs jums pastāstīs gan par šodienas, gan arī citām aktualitātēm.

Pirmais šodien tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols.

Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji un interesenti! Šodien atskatīsimies uz būtiskākajiem gan šajā nedēļā, gan šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem.

Šodien Nacionālā apvienība atbalstīja vairāku jaunu likumprojektu tālāku izskatīšanu Saeimā. Starp tiem ir grozījumi Muzeju likumā, kas nepieciešami, lai risinātu un aktualizētu muzeju nozares normatīvo regulējumu jautājumos, kas saistīti ar Nacionālā muzeja krājuma valsts informācijas sistēmas pārzināšanu. Likumprojektā definēts reģionālā muzeja statuss, kā arī ietverti citi nozarei aktuāli jautājumi.

Tāpat tālākai virzībai Saeimā atbalstījām arī grozījumus Preču un pakalpojumu loteriju likumā, ar kuriem paredzēts noteikt administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas kārtības pārkāpšanu un par loterijas organizēšanu bez Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļaujas saņemšanas. Ņemot vērā to, ka pārkāpumi izložu un loteriju jomā var būtiski skart gan sabiedriskās intereses, gan arī, kā pēdējā laikā var vērot publiskajā telpā, skar dažādus ētikas jautājumus, ir svarīgi šo jomu efektīvi noregulēt un uzraudzīt.

Pirmajā lasījumā atbalstījām no Nacionālās apvienības viedokļa valsts aizsardzībai ļoti būtisku likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā”. Šis līgums nosaka ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti nosaka ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesību un pienākumu ietvaru, uzturoties Latvijā. Sabiedroto spēku, tajā skaitā ASV kā Latvijas stratēģiskā sabiedrotā, militārās klātbūtnes nodrošināšana Latvijā ir ļoti nozīmīga mūsu aizsardzības interesēm, un ar šo līgumu virzāmies uz ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijas teritorijā.

Šodien atbalstījām arī ļoti nepieciešamo Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu, kas paredz izveidot visās Eiropas Savienības valstīs vienotu, kopīgi izmantojamu, finansiāli pieejamu patentu, kā arī vienotu patentaizsardzību, nodrošinot vienotu patentu tiesvedību. Ņemot vērā, ka Latvija savu nākotni saredz kā mazo un vidējo uzņēmumu, tajā skaitā jaunuzņēmumu, darbībai pievilcīgu un atbilstošu vidi, šī nolīguma ratificēšana ir solis šādas vides izveidošanā.

Noslēgumā vēlos aktualizēt divus būtiskus jautājumus. Pirmām kārtām, aizturētais Latvijas sniega krabju zvejas kuģis “Senators” joprojām atrodas Norvēģijā, Hjirkenēses ostā. Norvēģija, aizturot Latvijas zvejas kuģi, ir rupji pārkāpusi 1920.gadā noslēgto Parīzes nolīgumu par dabas resursu ieguvi Špicbergenas un Svalbāras reģionā. Šis jautājums jāuztver ļoti nopietni, jo ir pārkāpti spēkā esoši un no Eiropas Savienības puses cienīti līgumi. Mums ir jādod skaidri signāli, ka nav pieļaujama mūsu tiesību ierobežošana šī līguma ietvaros, un jāaicina Norvēģija nepārkāpt Parīzes nolīgumu un pārstāt agresīvi izturēties pret Eiropas Savienības un Latvijas zvejas flotēm. Samiernieciskums šajā jautājumā ir radījis negatīvu precedentu – mūsu piekāpību starptautisku līgumu pārkāpšanas jautājumos.

Vēlos noslēgumā aktualizēt aizvadītajā piektdienā publiskoto Satversmes tiesas lēmumu par pielaidēm valsts noslēpumam, kas apstiprina Nacionālās apvienības paustās bažas, ka valsts noslēpuma pieejas nodrošināšanas kārtība un process nav pilnībā tiesisks un atbilstošs starptautisko tiesību principam par personas tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei kārtību, kādā pielaidi valsts noslēpumam zaudējis cilvēks var pārsūdzēt speciālās atļaujas zaudēšanu. Tāpat Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmei neatbilst likuma norma, kas liedz šo atļauju zaudējušam cilvēkam vēlāk to atgūt. Tā kā personai speciālās atļaujas anulēšanu iespējams pārsūdzēt tikai SAB direktoram un vēlāk ģenerālprokuroram, netiek nodrošināta pieeja tiesai šā vārda institucionālajā nozīmē. Turklāt netiek nodrošinātas Satversmei atbilstošas procesuālās tiesības, jo personai var nebūt pieejama informācija par to, kādas valsts drošības iestādes šaubas tai jāatspēko.

Mēs atbalstām Satversmes tiesas lēmumu un esam gandarīti, ka šis jautājums beidzot tiks sakārtots, tā dodot cilvēkiem iespēju aizstāvēt savas tiesības, kā likumā noteikts, – tiesā. Uz šīs nots vēlos arī no jums atvadīties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, radioklausītāji! Šodiena un arī šī nedēļa ir pagājusi vairāku ļoti būtisku starptautisku dokumentu pieņemšanas garā. Tie skars un nostiprinās mūsu drošību, mūsu tiesības.

Bet mūsu frakciju kā frakciju, kas pārstāv Latvijas reģionus (arī Rīgu, protams), uztrauc notiekošais veselības aprūpē, jo Veselības ministrijas realizētā un valdības par prioritāti atzītā un apstiprinātā veselības aprūpes politika ir novedusi gan slimniekus, gan medicīnas sabiedrību līdz izmisumam, un ir gaidāmi mediķu protesti.

Uz algu rēķina mediķi nepiekrīt turpmāk izturēt reformu smagumu. Dzemdību namā notiekošais, manuprāt un mūsuprāt, ir tikai pirmie ziediņi un absolūti likumsakarīgi. Arī realizētā “roku izgriešanas” politika un slimnīcu vadītāju šantāža, nepiešķirot finansējumu par darba izpildi, slimnīcu klusā nomērdēšana un likvidācija ar pašu rokām vairs nedod ministrijai rezultātus un budžeta ietaupījumus. Daudzām slimnīcām netiek samaksāts par jau padarīto darbu. Piemērs varētu būt Alūksnes slimnīca, kas pēc lieliem un milzīgiem protestiem un parakstiem ir saglabāta, taču par pagājušo gadu, par 25 procentiem darba, ko viņi veikuši, tai skaitā blakus esošo rajonu iedzīvotājiem, nav samaksāts.

Vienīgais, kas ir atlicis veselības aprūpes organizatoriem, kā iegūt līdzekļus, ir Pasaules Bankas ieteiktā slimnīcu tīkla optimizācija, lokālo slimnīcu tīkla reorganizācija, bet tā savukārt noteikti izraisīs gan māsiņu, gan cita personāla atlaišanu, kas, mūsuprāt, sāksies tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām. Un līdz pašvaldību vēlēšanām, manuprāt, no cilvēkiem tiek slēpts tas, kas notiks, piemēram, ar Dobeles slimnīcu, kas notiks ar Tukuma slimnīcu un tāpat ar daudzām citām. Pašvaldību cilvēkiem nav skaidrs, kāda ir gaidāmā nākotne un kur viņi saņems pasūtījumus. Šī iemesla dēļ mēs iesniedzām un šodien Saeima nodeva veselības ministrei deputātu pieprasījumu, kurā skaidri un gaiši tiek lūgts konkrēti, godīgi, precīzi un savlaicīgi darīt zināmu, kuras slimnīcas tiks likvidētas, kuras slimnīcas tiks reorganizētas, kas tiks samazināts, cik mediķu un cik cilvēku tā rezultātā zaudēs darbu Latvijā pēc šī gada pašvaldību vēlēšanām – es pasvītroju! – mēs lūdzām konkrēti... un kas tiks samazināts līdz Latvijas simtgadei. Cilvēkiem jāzina, ejot uz vēlēšanām, ar ko... kā var ticēt solījumiem un darbiem. Tas ir galvenais.

Nākamais, ko mēs, protams, ļoti rūpīgi darīsim: skatīsimies un pētīsim, kā var palīdzēt medicīnas darbiniekiem, lai viņi kaut nedaudz varētu turpmāk saņemt cilvēka cienīgu darba samaksu, jo nauda, kas tiek palielināta veselības budžetā, nenonāk līdz darītāju kabatām. Tas ir sāpīgākais, kas mūs uztrauc, tādēļ mūsu rūpe būs arī medicīna.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šicam.

Un nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ņemot vērā, ka iedzīvotāji regulāri vēršas pie mūsu frakcijas deputātiem ar jautājumiem par piespiedu nomu, vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par piespiedu nomas attiecībām un ar šo jautājumu saistītiem likumprojektiem un to izskatīšanas gaitu.

Piespiedu nomas attiecības izveidojās likumdevēja vainas dēļ, un tāpēc tieši valstij jāuzņemas atbildība, rodot saprātīgu risinājumu gan dzīvokļu īpašniekiem, gan zemesgabalu īpašniekiem.

Mēs vairākkārt esam rosinājuši diskusiju par šī jautājuma sakārtošanu un aicinājuši uz frakciju Tieslietu ministrijas, kura ir atbildīga par risinājuma rašanu, pārstāvjus. Diemžēl jāatzīst, ka Tieslietu ministrijas sagatavotais un Saeimā iesniegtais likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” ir brāķis, un tāpēc tas netiek virzīts tālāk. Likumprojektu nepieciešams pilnībā pārstrādāt, un ar to nodarbojas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Jautājums par zemes īpašuma tiesību iegūšanu katrā konkrētā gadījumā, protams, ir skatāms atsevišķi, un ir gadījumi, kad darījumi ar zemi izraisa pamatotas šaubas par šo konkrēto darījumu likumību. Cilvēki ir neapmierināti un vēršas pie mums. Tāpēc, es domāju, ja tiek rakstīts iesniegums par darījumu pārbaudi Valsts policijai vai prokuratūrai, nepieciešams to tomēr balstīt uz konkrētiem, pierādāmiem faktiem vai analīzi.

Ja zemesgabala īpašnieks pārdod jebkuru zemesgabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, kopš 2006.gada 1.jūlija saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (vai īpašniekiem). Lai pārbaudītu darījuma likumību, nepieciešams zināt, kad noticis darījums, vai tika ievērota minētā likuma norma un kā darījums tika reģistrēts zemesgrāmatā.

Jāatzīst, ka zemesgabalu īpašniekiem ir tiesības prasīt nomu par zemesgabalu 10 gadu periodā, taču jāievēro arī likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas uzliek pienākumu tieši zemesgabala īpašniekam noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Tikai gadījumā, ja neizdodas panākt vienošanos, nākamā nomas maksa nosakāma seši procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. 2009.gadā, nosakot nomas maksas apmēra ierobežojumu sešu procentu apmērā, Saeima ņēma vērā tobrīd pastāvošo ekonomisko situāciju valstī, kā arī Senāta judikatūrā nostiprināto atziņu, ka nomas maksas apmēram jābūt tādam, lai relatīvi īsā termiņā netiktu samaksāta pilna zemesgabala vērtība. Turklāt, izvēloties sešu procentu nomas maksas apmēru, Saeima ņēma vērā vidējo termiņu, uz kādu tika izsniegti hipotekārie kredīti nekustamo īpašumu iegādei (tas ir, uz 15–20 gadiem).

Tagad ir mainījusies gan ekonomiskā situācija valstī, gan hipotekāro kredītu termiņi. Tāpēc mēs uzskatām, ka nepieciešams pārskatīt nomas maksas procentuālo apmēru, lai nodrošinātu samērīguma principa ievērošanu starp dzīvokļu īpašnieku un zemesgabalu īpašnieku tiesiskajām attiecībām. Tas atbilstu Satversmes ievadā teiktajam, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Līdz ar to primārā valsts rūpe ir gādība par cilvēku (it sevišķi par to, kas atrodas apstākļos, kurus viņš nevar mainīt). Tieši piespiedu noma ir radījusi apstākļus, kuros dzīvokļa īpašniekam nav iespējas izvēlēties kādu citu zemesgabalu un citus nomas nosacījumus.

Pamatojoties uz minētajiem argumentiem, mūsu frakcijas deputāti iesniedza priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, rosinot noteikt nomas maksu triju vai piecu procentu apmērā. Minētie priekšlikumi tika skatīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kura uzdeva Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamo izvērtējumu un aprēķinus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī šonedēļ Saeimā ir notikusi virkne diskusiju par vairākiem svarīgiem jautājumiem. Pieņemti daudzi svarīgi likumprojekti. Taču es gribu runāt par jautājumu, ko man ļoti bieži uzdod vēlētāji, proti, par nekustamā īpašuma nodokli, par to, kāds tas varētu turpmāk izskatīties, par iedzīvotāju iniciatīvu, proti, 10 tūkstošiem parakstu par, teiksim tā, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi vienīgajam mājoklim.

Šobrīd Finanšu ministrija izstrādā nodokļu politiku, kāda tā varētu izskatīties nākotnē, un līdz 1.aprīlim sola nākt klajā ar savu redzējumu. Bet ir parādījušās dažas informācijas druskas par to, kāds varētu būt nekustamā īpašuma nodoklis, un tur figurē... tādas domas, ka varētu būt kāds neapliekamais minimums kaut kādai zināmai kadastrālai vērtībai vai pat noteikts kvadrātmetru skaits katram iedzīvotājam, par kuriem viņš var nemaksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Izklausās interesanti, tomēr, manuprāt, Finanšu ministrijai tik ļoti nevajadzētu iedziļināties vai, teiksim tā, iejaukties šī nodokļa aprēķināšanas kārtībā, jo jau šobrīd tas ir nodoklis, kas pilnībā nonāk pašvaldības, katras konkrētās pašvaldības, budžetā, un katrai pašvaldībai jau tagad ir tiesības ar saviem saistošajiem noteikumiem faktiski pilnībā noteikt, kāda ir iekasēšanas kārtība, cik... kuras ir atlaižu grupas vai kādas ir neapliekamas vai apliekamas vērtības.

Manuprāt, kāda... kā varētu pašvaldības rīkoties... Proti, varētu noteikt neapliekamo minimumu vienīgajam mājoklim. Bet noteikt nevis kvadrātmetru izteiksmē vai kādas kadastrālās vērtības izteiksmē, bet tieši naudas izteiksmē uz katru cilvēku. Pieņemsim, 30 eiro atlaide katram cilvēkam. Un, ja ģimenē attiecīgi ir vairāk cilvēku, piemēram, divi vecāki, divi bērni, tad viņiem šīs atlaides sasummējas, un viņiem atlaide, piemēram, ir 120 eiro.

Ko tas dod? Šāds mehānisms sociāli būtu krietni taisnīgāks, jo kādai ģimenei, kas dzīvotu, piemēram, ne pārāk lielā dzīvoklī, pieņemsim, Purvciemā vai Liepājā, vai tamlīdzīgi, tas viņiem segtu gandrīz visu šā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu. Savukārt, ja kāds dzīvo ekskluzīvā īpašumā, par kuru nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā pat vairāki tūkstoši eiro gadā, viņam tā būtu salīdzinoši maza atlaide, jo šobrīd, piešķirot procentuālas atlaides, teiksim, 50 procentu apmērā, tās faktiski nāk par labu tiem, kam ir labāki īpašumi, proti, turīgākiem cilvēkiem, jo 50 procenti no vairāku tūkstošu maksājuma ir krietni vairāk nekā 50 procenti no dažu desmitu eiro maksājuma.

Tāpat arī administrēšanas kārtība šādā gadījumā būtu krietni vienkāršāka, jo mums ir ļoti daudz ēku, kuras ir sadalītas domājamās daļās, un tas aprēķinu padara ļoti sarežģītu, cik tad katram ir to kvadrātmetru, cik tad ir šīs kadastrālās vērtības. Bet, ja tas būs naudas atlaides kupons konkrētas summas izteiksmē, tad to būs daudz vienkāršāk izdarīt.

Otrkārt, šim nekustamā īpašuma nodoklim būtu jāveido, manuprāt, vienota likme. Ja šobrīd zemei ir likme 1,5 procenti, savukārt ēkām ir no 0,2 līdz 0,6 procentiem. Pareizāk būtu gan zemei, gan ēkām veidot vienotu likmi. Un, lai tas būtu fiskāli neitrāls pasākums, šai likmei būtu jābūt ap 0,7–0,8 procentiem. Ko tas dotu? Tas būtu sociāli taisnīgāks mehānisms, jo šobrīd uz blakus esošiem zemesgabaliem, ja uz viena ir būdiņa un uz otra ir lepna savrupmāja, tiek faktiski maksāts ļoti līdzīgs nekustamā īpašuma nodoklis, jo šīs ēkas vērtība maksājamā ir krietni mazāka. Un, ja būtu vienota likme, tad attiecīgi arī tas, kuram ir lepnāka māja, maksātu, protams, vairāk. Tas ir tikai taisnīgi sociālajā ziņā.

Un visbeidzot trešā lieta, kas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtībā būtu svarīga. Ir ēkas, kuras apsaimniekot vai uzturēt ir grūtāk. Piemēram, ja ēka ir kultūras piemineklis, tad ir krietni sarežģītākas prasības, un šādiem īpašumiem noteikti pienāktos nodokļa atlaides. Tāpat ir arī īpašumi, par kuriem to īpašnieki maksā nodokli, bet uz kuriem, piemēram, neved kārtīgs asfaltēts ceļš. Bet maksā tikpat, cik par tiem īpašumiem, pie kuriem šāds kārtīgs ceļš pieved! Arī šādos gadījumos, es domāju, būtu ieviešama kāda atlaide līdz brīdim, kamēr šis ceļš tiktu noasfaltēts vai nobruģēts, vai kā tamlīdzīgi savests kārtībā.

Tas īsumā viss par nekustamā īpašuma nodokli.

Paldies, radioklausītāji, par uzmanību, un jaukas jums brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim.

Nākamais runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien es vēlos pievērst jūsu uzmanību trim lietām, kas bija aktuālas un prasīja intensīvāku Saeimas deputātu darbu.

Pirmā lieta. Vakar atzīmējām Latvijas Republikas Satversmes 95.gadadienu, pieņemšanas gadadienu, un jāteic, ka tā bija it kā svētku diena, un tas bija ļoti patīkami. Bet saistībā ar šiem svētkiem un Satversmi jāteic, ka, lai gan Satversme ir laba savā saturiskajā būtībā, mēs arvien domājam par to, ka, sabiedrībai attīstoties, ir iespējams kaut ko pilnveidot. Un viens no šiem jautājumiem ir, protams, tas, par ko jau 1922.gadā Satversmes autori diskutēja... un arī pieņemot diskutēja... diskutēja un ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma nedaudz citādu redakciju jautājumā, piemēram, par to, ka Valsts prezidents tiek tautas ievēlēts, nevis Saeimas ievēlēts. Šo jautājumu mūsu partija virzīja savā priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņā; tas ir viens no mūsu mērķiem – panākt risinājumu, lai Latvijas iedzīvotāji ievēlētu Valsts prezidentu. Šo priekšlikumu mēs piedāvājām parlamentam, un tas tika nodots komisijām vērtēšanai. Ir izveidota darba grupa, kuru vada mūsu frakcijas deputāts Ringolds Balodis. Es ceru, ka darba grupa drīz beigs darbu un ierosinās konkrētus grozījumus Satversmē, lai mēs varētu pilnveidot gan Valsts prezidenta statusu, gan arī Valsts prezidenta pilnvaras.

Otrs jautājums, kuram vēlos jūsu uzmanību pievērst, ir jautājums par augstākās izglītības iestāžu problēmām. Saeima ir saņēmusi ļoti daudz vēstuļu šajā nedēļā, un arī frakcija šajā nedēļā ir saņēmusi ļoti daudz vēstuļu no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studentiem un pasniedzējiem; neteiksim, ka tās ir sūdzības, taču tajās ir jūtams cilvēku sašutums, aizvainojums par Izglītības un zinātnes ministrijas vadības rīcību attiecībā pret šiem cilvēkiem, par neziņas situāciju. Ja ministrijas vadība dotu skaidrojumu, nodrošinot katram cilvēkam precīzu redzējumu attiecībā uz to, kas notiks ar studentiem, kas notiks ar mācību turpināšanu, kas notiks ar pasniedzējiem, kas notiks ar visu programmu turpināšanu konkrētajās vietās, tas, iespējams, novērstu šo cilvēku satraukuma iemeslu. Diemžēl ministrijas vadība to nedara.

Līdzīga situācija parādās arī citas augstskolas sakarā. Kā jūs visi zināt, pagājušās nedēļas beigās aktualizējās jautājums saistībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora iecelšanu... jautājums saistībā ar viņa latviešu valodas zināšanām. Vai tiešām izglītības un zinātnes ministrs, kas publicē jeb pauž sabiedrībai konkrētu savu viedokli par to, ka rektoram ir jāprot latviešu valoda, nezina par Latvijas valdības un Zviedrijas valdības parakstīto līgumu par šīs augstskolas dibināšanu? Kādas atrunas tur bija par augstskolas vadību?

Šādā veidā tiek radītas problēmas saistībā ar jautājumiem, kuri sen jau ir atrisināti.

Risinājums būtu apzināties likuma prasības un noslēgto līgumu prasības, nekaitināt cilvēkus un radīt viņiem stabilitātes un miera sajūtu.

Var būt, ka šis ir mēģinājums novērst uzmanību no citām problēmām.

Un visbeidzot trešais jautājums. Par to jums jau stāstīja Nacionālās apvienības deputāts, un tas ir saistīts ar Satversmes tiesas pagājušajā piektdienā pieņemto spriedumu par valsts noslēpumu. Jāsaka paldies Satversmes tiesai, kas šajā jautājumā pateica asu vārdu, jo diemžēl ne Tieslietu ministrija, ne likumdevējs 15 gadu laikā kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma, kur norādīja – netieši norādīja –, ka ir problēmas procedūrā... par tiesībām uz taisnīgu tiesu saistībā ar piekļuvi valsts noslēpumam... Šo problēmu neatzina valdība arī 2014.gadā, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā “Ternovskis pret Latviju” norādīja uz problēmām procedūrā. Beidzot vajadzēja tiešā ceļā pateikt, ka tāds likums neatbilst Satversmei. Un likumdevējam būs tagad jāstrādā un līdz nākamā gada 1.jūlijam jāpieņem grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”, lai tas atbilstu tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem.

Paldies jums par uzmanību. Ceru, ka mūsu likumi ar laiku sakārtosies labāk un labāk.

Veiksmīgu jums rītdienas darba dienu un, protams, arī brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim.

Un pēdējais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Kalnozols. Lūdzu!

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Vakar Saeimā bija tāda patīkama, jauka diena, mūsu Saeimu piepildīja jaunieši – bija Ēnu diena, un atzīmējām Satversmes 95.gadadienu.

Bet šodien Saeimas sēdē tika izskatīti daudzi jautājumi, un viens no tiem bija Bāriņtiesu likuma atvēršana. To darīt ierosināja Ventspils dome. Bāriņtiesu likuma atvēršana – tas ir svarīgs jautājums tieši tādā sakarā, ka mums 30 procenti bērnu, tas ir, vairāk nekā 120 tūkstoši bērnu, aug bez abiem vecākiem un daudzos gadījumos bērns tiek izmantots kā ierocis vecāku attiecību kārtošanā.

Nākamais bija viens tāds it kā mazsvarīgs jautājums – tika apstiprināts kārtējais tiesnesis. Bet es personīgi norādīju, ka mums pirmām kārtām jāsakārto tiesu sistēma tā, lai labākie juristi vēlāk kļūtu par tiesnešiem; uz šo brīdi tas tā nav.

Vēl. Kad tika izskatīts jautājums par Latvijas Republikas un Amerikas armijas atrašanos teritorijā, par šiem nosacījumiem, pārējie mūsu deputāti norādīja – un es pievienojos Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas uzskatam –, ka pirmām kārtām mēs paši esam tie, kas parūpēsies par mūsu drošību. Un mūsu drošības pamats ir Zemessardze. Un es aicinu katru Latvijas iedzīvotāju, vīrieti, stāties Zemessardzē un aizsargāt savu dzimteni.

Par jautājumiem ārpus Saeimas sēdes darba kārtības. Pievienojos Nacionālās apvienības deputātu viedoklim par jautājumu, kas skar Norvēģiju. Tas ir klajš mūsu... Tā sakot, slikts gadījums: mūsu uzņēmēji Norvēģijā tiek aizturēti! Es atbalstu ZZS frakcijas uzskatu, ka mums jāaizsargā katrs uzņēmējs, kas rada tautsaimniecībai budžeta ienākumus, un tas ir mūsu svēts pienākums – panākt to, lai mūsu uzņēmēji netiktu apbižoti nedz Eiropas Savienībā, nedz citur pasaulē.

Pievienojos arī jautājumam, kas saistīts ar valsts noslēpumu. Ir vēl palicis, gaisā karājoties, jautājums, kas saistīts ar to, kā deputātiem un ministriem tiek piešķirtas pielaides valsts noslēpumiem. Tas uz šo brīdi ir nesakārtots, un es pats personīgi esmu vērsies SAB ar lūgumu sakārtot šo jautājumu.

Vēl. Ja runājam par Satversmi, gribu uzsvērt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir pirmā, kas patiešām gādā par iedzīvotāju veselības aprūpi atbilstoši Satversmei, jo Satversmes 111.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir pirmā, kas sāka rūpēties par veselību – nevis par slimību ārstēšanu, bet par to, lai mūsu tauta būtu vesela. Uz šo brīdi valsts budžetā ir paredzēti vairāk nekā 50 miljoni, lai mūsu tauta būtu veselīga un lai mēs neatbalstītu farmācijas un medicīnisko iekārtu biznesu.

Un, tā sakot, tuvojoties nobeigumam, es vēlos teikt daudzus labus vārdus mūsu Ministru prezidentam, kurš, manuprāt, pirmais no visiem Ministru prezidentiem cenšas ievērot labas pārvaldības principus mūsu valsts aparātā, jo bez labas pārvaldības principu ievērošanas mēs nespēsim celt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Un nākamais, ar ko es lepojos saistībā ar to, ko mūsu valsts Ministru prezidents dara, – ir valsts prognozējamība, jo ministri strādā pēc rīcības plāna, pēc konkrēta plāna, un mēs virzāmies konkrētā virzienā.

Man ir prieks arī par to, ka tiek sakārtota valsts pārvalde; tā sakot, tiks nopietni piestrādāts pie valsts amatpersonu motivācijas rūpēties par valsts iedzīvotāju labklājību.

Mani iepriecina arī mūsu finanšu ministres piedāvājums – celt ienākumu neapliekamo minimumu līdz 350 eiro. Mans personīgais uzskats gan ir, ka tad, ja notiktu minimālās algas pacelšana (varbūt ne uzreiz, bet zināmā laikā, īsā termiņā) līdz 1000 eiro mēnesī, tas sekmētu mūsu tautsaimniecības attīstību un mūsu iedzīvotāju labklājību un pie reizes palīdzētu atgriezties 370 000 izbraukušo iedzīvotāju.

Un pats pēdējais, ko es gribu uzsvērt attiecībā uz to, kas ir labs un ko Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta: krājaizdevumu sabiedrību attīstība. Jo nauda ir asinis valsts ķermenī, un labāk to naudu glabāt pie mums pašiem, nekā dot citiem, lai viņi pelna uz tā rēķina.

Paldies, brāļi un māsas! Un atcerēsimies, ka viss ir mūsu pašu rokās, un nemeklēsim laimes lāčus, bet atrotīsim savas piedurknes un ķersimies pie mūsu valsts sakārtošanas paši arī!

Vadītāja. Paldies Valdim Kalnozolam.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Ceturdien, 29.jūnijā
10:40  Saeimas sekretāra biedra Gunāra Kūtra tikšanās ar Ungārijas ārlietu un tirdzniecības ministru V.E. Péter Szijjįrtó