Frakciju viedokļi 2016.gada 16.jūnijā

(22.06.2016.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, kas ir pēdējā šajā – pavasara – sesijā, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, pavasara sesija noslēgusies, un ir izdarīts ļoti liels darbs. Un arī šodienas sēdes darba kārtība bija ļoti piepildīta, un bija daudz nopietnu balsojumu. Es šodien gribu izteikt savu viedokli par mūsu darbu sesijā kopumā, ne tik daudz par konkrētiem likumprojektiem un ne tik daudz par šīsdienas darbu.

Mūsu frakcijas deputāti nešķiro likumprojektus pēc tā, kas ir iesniedzējs, – vai tā ir koalīcija vai opozīcija, vai cits autors. Mēs atbildīgi lemjam par to, kuras vērtības mēs uzskatām par īpaši aizsargājamām. Piemēram, mums ļoti patika, ka mūsu kolēģi kādā no iepriekšējām Saeimas sēdēm atbalstīja mūsu priekšlikumu par ģenētiski modificēto organismu audzēšanas aizliegumu. Es ceru, ka turpmāk, apspriežot šo likumprojektu, nākamo paaudžu vārdā mēs panāksim, ka Latvijā nebūs jāuztraucas par šādiem organismiem.

Otrkārt. Mēs šodien balsojām “par” veselības ministri, lai gan viņa it kā bija koalīcijas virzītais kandidāts un mums, opozīcijai, būtu bijis jābalso “pret”. Bet mēs saprotam, ka veselības aizsardzība ir prioritāte Latvijā un to pienākumu nevar, šobrīd apvienojot, izpildīt kāds cits ministrs, kuram ir citi pamatjautājumi. Tāpēc mēs avansā dodam ministrei iespēju strādāt, lai parādītu, kā šo jomu var sakārtot, saprātīgi strādājot.

Diemžēl šodien kolēģi neatbalstīja mūsu priekšlikumu, lai internātskolas arī turpmāk tiktu uzturētas no valsts budžeta. Šī ideja nāk no Izglītības un zinātnes ministrijas: “Nefinansēsim no valsts budžeta, lai pašvaldības finansē!” Tas neatrisinās jautājumu par internātskolu pastāvēšanu. Un tas neatrisinās tās problēmas, kas būs ar tiem bērniem, kuri mācās internātskolās. Ne jau parasto skolu dienesta viesnīcās jeb, pēc vecā nosaukuma, internātos šie bērni varēs labi dzīvot un normāli nodrošināt sev ikdienas vajadzības. Tās tomēr ir speciālas skolas, kur šiem cilvēkiem ir sagatavoti, apmācīti audzinātāji, nodrošināta infrastruktūra, lai šeit Latvija nepieļautu rupju kļūdu.

Mēs šodien balsojām arī “par” vairākiem citiem likumprojektiem. Piemēram, mēs šodien atbalstījām likumprojektu par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Mēs sakām: jā, Latvijas dalība šajā organizācijā ir ļoti vajadzīga. Protams, būs ieguvumi. Taču mūsu valdība iedzīvotājiem nepastāstīja tos zaudējumus: mēs esam jau samaksājuši vairāk nekā 8 miljonus pirms iestāšanās, un mēs katru gadu maksāsim gandrīz 3 miljonus, un – neviens no valdības publiski nepieminēja to! – no 2019.gada 31.decembra ārzemniekiem tiks atcelti jebkādi ierobežojumi attiecībā uz lauksaimniecības un meža zemju iegādi. Šis līgums to paredz.

Un noslēgumā, protams, gribas teikt: lai gan Saeimas pavasara sesija beidzas, tas nenozīmē to, ka darbs beidzas; tas nozīmē tikai to, ka ceturtdienās nenotiks Saeimas sēdes līdz septembrim. Darbs ar likumprojektiem, gan to kvalitatīva un atbildīga izstrāde, gan iesniegto projektu izvērtēšana turpināsies komisijās, frakcijās un deputātiem tiekoties ar iedzīvotājiem.

Lai jums skaisti Līgo svētki! Priecīgus jums svētkus! Un, protams, arī intensīvu darbu kopā ar mums, Saeimas deputātiem, vasaras periodā! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Kārlis Krēsliņš. Lūdzu!

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

 

Labdien! Es pieskaršos vienam jautājumam, kurš, es uzskatu, ir ļoti būtisks. Tas ir jautājums par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu. Šodien mēs to apstiprinājām. Un, es domāju, šodien tika ievērota dokumentu apstiprināšanas pareizā secība. Ja Saeimā ir apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija, tad var loģiski, pamatoti izstrādāt, izskatīt un apstiprināt Valsts aizsardzības koncepciju. Un atbilstoši Nacionālās drošības likumam tas bija jāizdara līdz šā gada 1.oktobrim. Šodien Valsts aizsardzības koncepcija tika apstiprināta. Labi, ka tā vismaz nedaudz tika apspriesta. Bet, kā teica mūsu frakcijas pārstāvis Edvīns Šnore, procedūras tādu dokumentu izskatīšanai un apstiprināšanai ir jāpilnveido.

Es kā piemēru pateikšu, ka Francijā, kad tika pieņemta nacionālā militārā stratēģija, tika organizētas 40 konferences un semināri. Turpretim Latvijā bija... Vienā seminārā es piedalījos, un divreiz tika apspriests... vismaz tika runāts par to Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Bet šeit to jautājumu ir daudz, un Latvijas iedzīvotājiem būtu jāizskaidro daudzi jautājumi, kas skar aizsardzības un drošības jomu. Piemēram, šodien tika pieminēts, ka Latvijas zemniekiem zog tehniku no kaimiņvalsts puses. Tad rodas jautājums: kā tad strādā drošības struktūras? Vai tur nevajadzētu aktīvāk darboties Zemessardzei?

Viens no runātājiem Saeimā teica par partizānu karu, bet netiek diskutēts par to, kā teica Amerikas Savienoto Valstu ģenerālis, ka demokrātiska valsts nevar uzvarēt partizānu karā. Nu, piemēram, kaut vai tas, kas notiek Izraēlā un Palestīnā... Bet jautājums ir, ka mēs nedomājam, ka šeit iebruks kāda demokrātiska valsts; iespējams, ka mums nāksies cīnīties pret valsti, kurā tie principi ir citādi.

Es tiku iesniedzis Aizsardzības ministrijai... un, es domāju, mēs atradīsim kopēju valodu, ka mums vajag kopā vienoties par atsevišķu vārdu, tādu kā, piemēram, “drošība”, “aizsardzība”, “hibrīdkarš”, “valsts aizsardzības politika”, vienotu izpratni. Kādreiz, 1992.gadā, vārds “aizsardzība”... vārda “aizsardzība” jēga un tās formulējums tika noteikts likumā. Tagad ir daudz kas mainījies. Es, piemēram, piedāvāju, ka ar vārdu “aizsardzība” varētu saprast to, ka Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā vārds “aizsardzība” nozīmē pasākumu kopumu cīņai pret NATO stratēģiskajā konceptā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem. Tie ir globālā terorisma draudi, kiberuzbrukumi, enerģijas resursu drošība, globālās klimata izmaiņas, hibrīdkara draudi.

Teiksim, globālās klimata izmaiņas. Ja, piemēram, tādā valstī kā Nīderlande aizsardzības ministrija nosaka, ka tas ir galvenais drauds, tad, es domāju, mūsu iedzīvotājiem to arī vajadzētu detalizētāk skaidrot.

Ar vārdu “drošība”, ja to ņem Nacionālās drošības koncepcijas kontekstā, ir jāsaprot valsts politisko, ekonomisko, militāro, fiziskās drošības, aizsardzības un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.

Bieži šos vārdus lieto gan politiķi, gan vienkāršie iedzīvotāji, un dažreiz šie jēdzieni tiek jaukti un dažādi mainīti.

Ļoti skaidri koncepcijā ir noteikts, bet arī iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka NATO – tā ir kolektīvā aizsardzība NATO valstīs, kas balstās uz viedās, gudrās aizsardzības principiem. NATO valstis divus procentus no iekšzemes kopprodukta iedala valsts aizsardzības budžetam. Tad valstis saskaņo ar NATO savu nacionālo bruņoto spēku attīstības mērķus. Tas tiek darīts, lai veidotu viedo, gudro NATO kolektīvās aizsardzības sistēmu. Piemēram, Latvijā nespējam kontrolēt savu gaisu telpu. Baltijas valstu gaisa telpu kontrolē citu NATO valstu iznīcinātāji. Mūsu karavīri labi veic atmīnēšanas darbus jūrā un uz sauszemes un var apmācīt arī citus. Tie jau ir viedās kolektīvās aizsardzības principi.

Šodien aizsardzības ministrs atzīmēja, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir uzņemošās valsts atbalsts. Mums jābūt gataviem sniegt tādu – uzņemošās valsts atbalstu. Tādēļ, es domāju, tas ir solis pareizajā virzienā.

Koncepcija ir labs dokuments, un tagad, kad jūlijā būs NATO samits, ir ļoti būtiski, ka mums tāds dokuments ir apstiprināts.

Es gribu arī, pievienojoties kolēģiem, novēlēt visiem jaukas brīvdienas, labi atzīmēt tuvojošos svētkus – Jāņus – un būt gataviem darbam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Krēsliņam.

Tagad runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos īsi un kodolīgi sniegt atskaiti par Saeimā paveikto gan šodien, gan visas pavasara sesijas laikā.

Šodien tika pieņemti grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā. Likumā noteikts, ka Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki vienlaikus var saņemt kaitējuma atlīdzību un valsts pensiju.

Likumprojekta mērķgrupa ir cilvēki, kuriem ir tiesības uz attiecīgu valsts sociālo nodrošinājumu kā avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, un viņu nāves gadījumā šādas tiesības ir viņu apgādībā bijušajiem darbnespējīgiem ģimenes locekļiem. Tātad – tiesības uz valsts vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju un tiesības uz kaitējuma atlīdzību. Un šodien pieņemtais likums noteic, ka kaitējuma atlīdzības apmērs avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem piešķirta invaliditātes pensija, ir 68 eiro un 40 eirocenti; savukārt, ja piešķirta vecuma pensija, tad kaitējuma atlīdzības apmērs ir 148 eiro un 39 eirocenti. Cerams, ka šis likums uzlabos černobiliešu stāvokli, un tas ir apsveicami.

Īpaši vēlos izcelt Saeimas Juridisko komisiju, jo pavasara sesijā ir pieņemti 11 Juridiskās komisijas likumprojekti, to skaitā grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kuri paredz Saeimas deputātu administratīvās imunitātes atcelšanu. Šos grozījumus sabiedrības lielākā daļa uztver pozitīvi.

Pieņemti arī grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Likums tika izstrādāts, lai valstij būtu iespēja novērst strauju nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu – īpaši mājokļiem. Likums paredz, ka 2016.gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze ir piemērojama kadastrālo vērtību aprēķinam arī 2017.gadā.

Savukārt grozījumi Civilprocesa likumā vērsti uz civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu kasācijas instancē. Es ceru, ka šāda pieeja arī būs cilvēkiem labvēlīga.

Tika pieņemti grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Šie grozījumi papildināja sarakstu, kurā iekļautas narkotiskās un psihotropās vielas, ar jaunām kaitīgām vielām. Šiem grozījumiem ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, ar tiem tiek aizstāvētas sabiedrības intereses, kavējot narkotisko un psihotropo vielu piedāvājuma un pieprasījuma pieaugumu Latvijā.

Šajā sesijā Juridiskā komisija izstrādāja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, kas paredz plašus grozījumus, to skaitā grozījumus, kuri noteiks valsts nodrošināto juridisko palīdzību arī administratīvajā procesā. Tas ir ļoti būtiski ne tik turīgiem cilvēkiem.

Komisija pirms pirmā lasījuma izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarīto kaitējumu atlīdzināšanas likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par tiesībsargājošo iestāžu prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ nodarītu kaitējumu.

Juridiskā komisija un arī Saeima šodien ir atbalstījusi likumprojekta “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Šie grozījumi paredz šķīrējtiesām palielināt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo ziņu apjomu. Lai uzlabotu pastāvīgo šķīrējtiesu sasniedzamību un efektivizētu pastāvīgo šķīrējtiesu darbības kontroli, tas ir ļoti būtiski.

Savukārt Saeimas rudens sesijā likumdevējam būs jāpieņem daudz svarīgu lēmumu valsts budžeta veidošanas procesā – par reformām veselības aprūpes nozarē, ēnu ekonomikas apkarošanā, maksātnespējas procesa regulējuma sakārtošanā, kā arī citu jautājumu risināšanā.

Domāsim labas domas, darīsim labus darbus!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Par diezgan garo Saeimas šodienas sēdi.

Vispirms šodien tika apstiprināta amatā jaunā veselības ministre Anda Čakša. Jāatzīmē, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti neatbalstīja viņas kandidatūru, balsojumā atturoties un balsojot “pret”, jo uzskata, ka Čakšas kundze šobrīd nav vēl tik politiski nobriedusi un tik spēcīga politiķe, lai spētu pieņemt neatkarīgus lēmumus, atrodoties savā amatā, un zināmā mērā pretoties lobistiem un lobijiem gan pašas partijā, gan citās partijās un koalīcijā. Mūsuprāt, šobrīd uz šo amatu varēja pretendēt cilvēks, kurš būtu daudz neatkarīgāks. Mūsuprāt, ar Čakšas kundzi, iespējams, varētu manipulēt dažādu lēmumu pieņemšanā.

Otrkārt, diezgan daudz diskusiju bija par jautājumiem, kas bija saistīti ar nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Jāsaka godīgi, ka šoreiz pārsteidza citreiz tik ļoti tolerantā deputāta Jāņa Vucāna priekšlikumi, kuros bija acīmredzami saskatāmas brīvostu pārvaldnieku intereses iegūt līdzekļus, lai varētu iedarboties uz nepaklausīgajiem vai neapdomīgajiem, vai kaut kādā citādā veidā nepareizajiem investoriem, viņiem pieprasot papildu nodokļus.

Mēs esam ļoti satraukušies par šāda lēmuma pieņemšanu, proti, par to, kādu iespaidu tas atstās uz investoriem un investīciju vidi kā tādu, un par to, kā uz to reaģēs OECD, jo mēs nupat esam nobalsojuši par iestāšanos tajā. Šis nav labs signāls pirmajās dienās. Un šajā sakarā vislielāko izbrīnu raisa tieši tas, ka šis lēmums tika pieņemts ar Nacionālās apvienības deputātu balsīm. Var saprast gan Zaļo un Zemnieku savienības interesi (viņi pārvalda Ventspils un Liepājas ostu), gan SASKAŅAS interesi (Rīgas osta ir viņu pārvaldījumā), turpretim Nacionālās apvienības interese šeit ir zināmā mērā nesaprotama (vēl jo vairāk tāpēc, ka tik cienījams deputāts kā Kārlis Krēsliņš tikko šeit izteicās un minēja par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu). Tieši šādi lēmumi, kad mēs stratēģiski svarīgos objektos, kādas ir speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas, radām nestabilu investīciju vidi, zināmā mērā apdraud valsts drošību.

Trešā lieta. Neviens no tikko runājušajiem nepieminēja, ka šodien galīgajā lasījumā tika pieņemts Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā. Mēs atbalstījām šo likumu tādā formā, kādā tas tika piedāvāts, jo gribam ticēt un cerēt, ka tik tiešām ar 2018.gada 1.martu internets būs brīvi un stabili pieejams visā valsts teritorijā; pretējā gadījumā ar šāda likuma pieņemšanu mēs ļoti spēcīgi ierobežosim uzņēmējdarbību reģionos un patiesībā noliksim tos cilvēkus, kas vēlēsies reģionos strādāt un nodarboties ar uzņēmējdarbību, ļoti liela riska priekšā: ja viņiem interneta traucējumu vai interneta neesamības dēļ nebūs pienākusi informācija, pēc tam PVD vai VID, vai kāda cita represīvā institūcija vērsīsies pret šiem uzņēmējiem. Tāpēc arī mēs atbalstījām, jo acīmredzot ir plāns, kā internetam 2018.gada 1.martā būt katrā lauku sētā, katrā novadā.

Tagad par likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātu domas dalījās. Mums bija brīvais balsojums. Daži no mūsu deputātiem vēlējās atbalstīt šo likumprojektu, jo viņiem vairāku gadu garumā bija savas iestrādes attiecībā uz dažādiem punktiem, bet vairāki to neatbalstīja saistībā ar šo sieviešu tiesību ierobežojumu. Es personīgi arī neatbalstu saistībā ar sieviešu tiesību ierobežošanu. Bet kas ir interesanti? Ļoti pārsteidz, ka daži no deputātiem, kuri šodien tik kaislīgi kāpa tribīnē un stāstīja par to, kāds varoņdarbs ir padarīts, atliekot šā likumprojekta izskatīšanu, jo sievietēm taču ir tiesības, ir tie paši deputāti, kuri 2015.gada rudenī otrajā lasījumā atbalstīja šo tiesību ierobežošanu. Tāpēc es ieteiktu turpmāk būt uzmanīgākiem balsojumos, lai pēc tam nevajadzētu kardināli mainīt savus viedokļus.

Un visbeidzot. Es vēlos tomēr darīt vēl uzmanīgus.

Šodien izskatītas... es neteikšu to gudro vārdu “apropriācija”, bet teikšu vienkārši – budžeta izmaiņas, lai cilvēkiem vienkāršāk saprotams. Šobrīd nelielas budžeta izmaiņas tika saskaņotas saistībā ar VID darbinieku rotāciju.

Bet es vēršu jūsu uzmanību, ka šobrīd finanšu ministre, kura vakardien LTV raidījumā “Tieša runa” tiešajā ēterā stāstīja par to, kā visiem ir jāievēro likums un cik ēnu ekonomika ir slikta, un likumu neievērošana ir slikta Latvijai. Bet pati ir parakstījusi un iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumu par budžeta palielināšanu 4,1 miljona apmērā, lai gan ir skaidri un gaiši uzrakstīts, ka tam būs negatīva ietekme uz valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci, un ir skaidri un gaiši atzīts, ka pieņemtais likums “Par valsts budžetu 2016.gadam”, kurā budžeta deficīts ir noteikts 1,1 procents no IKP... budžeta deficīts tiks palielināts uz 1,21. Respektīvi, tā pati finanšu ministre, kas vakar visus mūs – sabiedrību – aicināja ievērot likumu... šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir viņas iesniegums par šī likuma pārkāpšanu.

Es aicinu tomēr tos, kas šobrīd ir pie varas un nodarbojas ar likumu ražošanu, atbildēt par saviem vārdiem, lai gan nepārsteidz šībrīža tradīcijām bagātās koalīcijas partiju stāsts un stils par to, ka viņi runā, bet atbildību ne par ko nenes.

Un visbeidzot. Siltus un priecīgus jums visiem Līgo svētkus! Un tiksimies jau septembrī. Paldies. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

 

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija pēdējā Saeimas pavasara sesijas sēde. Tāds pilnvērtīgs darbs atsāksies faktiski pēc 1.septembra. Un šodien arī sakrita tā, ka, ņemot vērā šo pēdējo sēdi, ļoti daudz ārkārtīgi svarīgu jautājumu nonāca Saeimas dienaskārtībā, daudz likumprojektu tieši pēdējā lasījumā. Es vēlos akcentēt būtiskāko, par ko mēs šodien lēmām.

Pirmais ir par Čakšas kundzes apstiprināšanu veselības ministres amatā. Un šodien frakcija VIENOTĪBA vienbalsīgi atbalstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājas apstiprināšanu par veselības ministri. Frakcijas deputātiem bija iespēja tikties ar amata kandidāti un uzdot viņai jautājumus par to, kā risināt samilzušās problēmas veselības aprūpes nozarē, tomēr ne uz visiem jautājumiem frakcijā mēs saņēmām izsmeļošas atbildes, jo īpaši par veselības aprūpes finansēšanas modeli. Es arī pats personīgi jautāju, kur mēs ņemsim šo naudu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu veselības aprūpes pieejamību, lai nebūtu jāstāv garās rindās un jāatklāj nopietni veselības traucējumi tad, kad tas diemžēl ir par vēlu vai jau daudz dārgāk pēc tam tos ārstēt. Šādas atbildes nebija. Taču frakcija VIENOTĪBA apņemas rūpīgi sekot jaunās ministres īstenotajām reformām un intensīvi iesaistīsies arī ar saviem priekšlikumiem šīs nozares sakārtošanā.

Otrs, man šķiet, ļoti būtisks jautājums ir grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, un frakcija VIENOTĪBA šodien Saeimas sēdē nāca klajā ar ierosinājumu – pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, lai tādējādi izņemtu strīdīgo aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot savas olšūnas. Frakcijas deputātu ieskatā, likumdevēju pienākums ir nevis nepamatoti sašaurināt vienas sabiedrības grupas tiesības, bet izstrādāt kvalitatīvu piedāvājumu esošās situācijas sakārtošanai, izveidojot dzimumšūnu donoru reģistru, kas nodrošinātu noteiktas kontroles un uzraudzības mehānismu, vienlīdz rūpējoties par visu olšūnu donoru veselību, kā arī viņu tiesību un interešu ievērošanu. Frakcijai VIENOTĪBA kopumā šķiet, ka dažāda veida tiesību ierobežošana ir elementārs risinājums. Tas ir ļoti viegli – Saeimas deputātiem kaut ko iesniegt, lai ierobežotu, paceltu sodus. Taču galvenais, manuprāt, ir panākt mērķi. Un mērķi var panākt, ja mēs sakārtojam sistēmas un radām pareizās motivāciju sistēmas tā visa ietvaros.

Nākamais ir likumprojekts “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem”. Īsāk sakot, ar šo procesu mēs faktiski pievienojamies OECD, kas ir tāds tiešām ļoti stabils punkts šajā kopējā Latvijas izrāvienā, lai mēs spētu iesaistīties visās lielākajās starptautiskajās organizācijās. Dalība šajā klubā, protams, ir ļoti prestiža, un, manuprāt, nonākšana šajā klubā ir apliecinājums tam, ka Latvija tiešām ir starp pasaules augošajām un attīstītajām valstīm. Tāpēc īpaši jāuzsver šodien atbalstītais likumprojekts, kas ļauj Latvijai kļūt par 35. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, kā mēs parasti sakām angliskajā saīsinājumā – OECD –, dalībvalsti, un dalība šajā organizācijā ir apliecinājums Latvijas politiskās sistēmas un ekonomikas veiksmīgai attīstībai pēdējo 20 gadu garumā. Tas ir arī apliecinājums Latvijas attīstībai atbilstoši pasaules standartiem uzņēmējdarbībā, finanšu darījumos, korupcijas apkarošanā, starptautiskajos darījumos un valsts uzņēmumu pārvaldībā. Tomēr ar pievienošanos OECD reformu veikšana noteikti nebūs apstājusies. Tieši otrādi, izmantojot pasaules labāko ekspertu rekomendācijas, Latvija varēs turpināt risināt dažādas ekonomiskās un sociālās problēmas, veicinot valsts attīstību. Gan izglītības, gan veselības jomā jau šobrīd tiek ņemti vērā šie labie piemēri no OECD dalībvalstu pieredzes.

Ceturtais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, kuru tāpat šodien trešajā, galīgajā, lasījumā esam atbalstījuši. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu normatīvo regulējumu ar jau pieņemto Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu, kas dod reālas iespējas Latgalei piesaistīt investīcijas, piesaistīt uzņēmējus, veidot ražotnes, veidot jaunas darba vietas un veicināt nodarbinātību, kā arī paredz speciālās ekonomiskās zonas statusa piešķiršanu papildu teritorijām Latgales reģionā. Un līdz ar šī likuma stāšanos spēkā šī gada 20.jūnijā aptuveni pieciem procentiem Latgales reģiona teritoriju varēs piešķirt speciālās ekonomiskās zonas statusu, ļaujot teritorijās strādājošajiem uzņēmējiem pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi un uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi līdz pat 80 procentu apmērā. Šis likums ļaus veicināt reģiona attīstību, atvieglojot ieguldījumu piesaisti ražošanas un infrastruktūras objektos un radot jaunas darba vietas.

Pēdējais, piektais, man šķiet, svarīgais, ir likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”. Šodien galīgajā lasījumā šie grozījumi tika pieņemti, un turpmāk vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācija internetā būs aizliegta, ja tā veikta kā maksas pakalpojums. Mūsu frakcijas deputāti arī iesniedza priekšlikumus samazināt līdzekļu apjomu, ko trešās personas drīkst tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai, no 15 uz astoņām minimālajām mēnešalgām, tomēr kolēģi šos mūsu priekšlikumus neatbalstīja, un līdz ar to mums neizdevās savā ziņā sakārtot šo trešo personu veikto aģitāciju, jo, kā zināms, tieši trešo personu aģitācija bija ļoti sāpīgs trieciens VIENOTĪBAI iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Līdz ar to tas bija būtiskākais.

Nobeigumā vēlos jums novēlēt tiešām saulainus, ļoti patīkamus un jaukus Līgo svētkus nākamnedēļ!

Paldies, un visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks. Lūdzu!

J.Trupovnieks (ZZS).

 

Labdien, klausītāji! Šodien Saeimas sēdē vairāki darba kārtības jautājumi bija saistīti ar veselības nozari. Esošie likumi un likumprojekti bija vērsti uz Latvijas valsts un tās iedzīvotāju vajadzībām, tiesībām un brīvībām, kas ir jāievēro, tajā skaitā likumus rakstot.

Flagmanim veselības jomā ir jābūt Veselības ministrijai un tās ministram. Šodien notika balsojums par uzticības izteikšanu veselības ministra amata kandidātei Andai Čakšai. Viņa šo Saeimas uzticību arī saņēma.

Andu Čakšu kā pārstāvi no Zaļās partijas un kopumā no ZZS Saeimas frakcijas kā savas ministru komandas locekli stādīja priekšā Ministru prezidents Māris Kučinskis. Izvirzot viņas kandidatūru, tika definēti arī galvenie uzdevumi, un viens no tiem – veidot vienotu veselības nozares un Veselības ministrijas darbu un redzējumu. Tikai tādā veidā varēs realizēt plānus par obligāto veselības apdrošināšanu, e-veselības ieviešanu, rindu mazināšanu un pieejamību izmeklējumiem un speciālistiem.

Anda Čakša ir uzskatāmi parādījusi savu spēju un prasmes sistēmiski strādāt viņas pārvaldītajā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tostarp saistībā ar “zaļā koridora” izveidi un funkcionalitāti akūtu onkoloģisko slimību gadījumā (gan attiecībā uz izmeklējumiem, gan arī uz ārstēšanu); ar rīcību bērna un mātes veselības un dzīvības drošumam un nepieciešamās aprūpes saņemšanai.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija savā frakcijas sēdē skaidri un gaiši definēja un apzinājās galveno uzdevumu – ir jāsniedz savs politiskais atbalsts ministrei viņas darbā, strukturējot nozari, veicot nepieciešamās reformas un piesaistot finansējumu. Tikai tādā veidā tiešām Veselības ministrija un veselības nozare... mūsu Latvijā būs veselīga nācija un tauta.

Vēlu visiem saulainu, veselīgu, dziedošu šo Līgo un Jāņu dienu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Trupovniekam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties! Un uz sadzirdēšanos jau rudens sesijā septembrī!

Trešdien, 20.jūnijā
08:00  Ārlietu komisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Juridiskās komisijas sēde
09:00  Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Spānijas parlamentu deputātu tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Pedro Miguel Jiménez Nacher
09:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
09:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:15  Saeimas priekšsēdētāja V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās un kopīga fotografēšanās ar Grieķijas Republikas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu delegāciju
09:20  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Grieķijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Alexandros Rallis
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Austrijas Republikas Augšaustrijas federālās zemes parlamenta priekšsēdētāju Viktor Sigl un delegāciju
10:00  Saeimas 14.jūnija kārtējās sēdes turpinājums 20.jūnijā pulksten 10:00
10:45  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Austrijas Republikas Augšaustrijas federālās zemes parlamenta priekšsēdētāju Viktor Sigl un delegāciju
11:30  Ārlietu komisijas sēde
11:30  Juridiskās komisijas sēde
11:30  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
13:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
15:25  Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Grieķijas parlamentu vadītāja Igora Pimenova un grupas deputātu tikānās ar Grieķijas Republikas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu delegāciju
 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196