Frakciju viedokļi 2016.gada 5.maijā

(09.05.2016.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”, un par to, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti, jums pastāstīs frakciju deputāti.

Šodien pirmajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien nolēma nenodot izskatīšanai komisijām opozīcijas deputātu rosinātos likuma grozījumus, kas paredzēja, ka parlamentārieši varēs saņemt tikai vienu algu neatkarīgi no ieņemamo amatu skaita. Izmaiņas, kuras tika noraidītas, likumā būtu nostiprinātas attiecībā uz gadījumiem, ja viena persona ieņemtu vairākus no šiem amatiem – Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas priekšsēdētāja biedrs, Saeimas sekretārs, Saeimas sekretāra biedrs, Saeimas komisijas priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. Opozīcijā esošie deputāti rosināja noteikt: ja Saeimas deputāts vienlaikus pildīs vairākus no minētajiem amatiem, viņš būs tiesīgs saņemt attiecīgo mēneša algas daļu tikai par vienu no šiem amatiem pēc savas izvēles. Jāteic, ka tas nav pirmais mēģinājums, kad opozīcijas pārstāvji virza šāda satura likumprojektu. Savulaik to darīja arī frakcijas SASKAŅA pārstāvji. Attiecīgos grozījumus, kurus Saeimas vairākums noraidīja, bija rosināts veikt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Jāatzīmē, ka Saeimā pašlaik aktualizēts jautājums par kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma nodokli. Cik zināms, arī Finanšu ministrija patlaban analizē priekšlikumu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam un risinājumu šajā jautājumā sola rudenī. Savukārt plānoto kadastrālās vērtības maiņu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai vajadzētu veikt tā, lai nodokļa pieaugums būtu simbolisks un samērīgs. Katrā gadījumā cerams, ka šajā virzienā nedz šogad, nedz nākamgad nekas principiāli nemainīsies. Turklāt mēs visi ļoti labi apzināmies, ka, piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās dzīvo ap 85 procentiem visu Latvijas iedzīvotāju. Tātad jebkuram lēmumam šajā jomā jābūt ļoti precīzi pārdomātam.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Kārlim Krēsliņam. Lūdzu!

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Es par vienu aspektu... Bija opozīcijas iesniegti grozījumi Saeimas kārtības rullī, un Jānis Ādamsons uzstājās “par”. Opozīcijas pārstāvis Ringolds Balodis, kurš pats bija iesniedzis šo likumprojektu, iestājās “pret”. Bet viņš ar tādu humora izjūtu.

Jautājums ir tāds, ka tagad ne visai veiksmīgi tiek veidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Izskan viedoklis, ka tai nav ar ko nodarboties. Nav skaidrs, ar ko tad nodarbosies tā komisija.

Bet es gribu atgādināt, ka vakar, 4.maijā, pulksten 18.20 Latvijas televīzijas 7.programmā demonstrēja dokumentālo filmu “4.maija republika”. Tur ir daudz materiālu, kurus varētu izskatīt un analizēt parlamentārās izmeklēšanas komisija. Kā rakstīts filmas anotācijā: “No Dziedošās revolūcijas 1988.gadā līdz bankrotam 2008.gadā. No PSRS līdz Eiropas Savienībai. Svešzemju okupācija un vietējie oligarhi. Neatkarības anatomija... Šis ir stāsts par valsti, dēvētu par Baltijas tīģeri, kura 2009.gadā nonākusi uz bankrota sliekšņa. Filma pēta demokrātijas un kapitālisma dubultspēles kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā. Vērtējot neatkarības atjaunotāju vārdus un darbus, varas un naudas, elites un tautas attiecības, tiesiskumu un taisnīgumu, tā aicina saprast atsevišķu cilvēku un visiem kopējo atbildību pret valsti.”

Plašsaziņas līdzekļos neredzu filmā minēto faktu analīzi. Fakti ir nopietni un, domāju, vērtēšanas cienīgi. Tagad, ja veido tādu izmeklēšanas komisiju, manuprāt, šeit būtu ļoti daudz materiāla, ko izskatīt un analizēt, un vērtēt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kārlim Krēsliņam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mūsu frakcijas viedoklis tiks pausts par divām lietām. Pirmā lieta ir par mūsu frakcijas balsojumu jautājumā par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā.

No malas skatoties, varētu šķist, kāpēc mēs balsojām “pret”? Tas taču ir vajadzīgs valstij, lai ātrāk varētu apgūt Eiropas Savienības finansējumu un lai neapstātos publisko iepirkumu procesi. Bet īstenībā mūsu balsojums bija par to, lai parlaments īstenotu savu parlamentāro varu un izpildvara atbildētu par savu neizdarīto darbu. Ja likumprojekta izstrādei jau tūkstoš... Es atvainojos! 2014.gada martā bija izveidota darba grupa, tas ir, vairāk nekā pirms diviem gadiem, un divu gadu laikā Finanšu ministrijas vadībā šī darba grupa nespēja sagatavot tādu likumprojektu, ko Saeima varētu pieņemt laikus, apspriežot trijos lasījumos.

Ja vēl šī gada sākumā likumprojekts nebija saskaņots starp ministrijām (tātad ministrijas nebija gatavas atbalstīt to redakciju, kāda ir), tad šobrīd dažās dienās vai varbūt pat naktīs tapušais likumprojekts Saeimā steidzamības kārtībā tiks pieņemts bez īpašām diskusijām. Ja daži teic, ka šī likumprojekta neesamības dēļ, grozījumu neizdarīšanas dēļ tiks apturēti dažādi iepirkumu procesi, tad jāsaka – tās ir zināmā mērā muļķības, jo šie cilvēki nezina, kas notiek ar tiesību normu kolīziju, ja viena ir pretrunā otrai. Tad, protams, darbojas augstāka mēroga norma. Un, ja Eiropas Savienības direktīva nosaka noteiktu iepirkuma procedūru, tad pamēģiniet Latvijā likumā noteikt citādi vai pamēģiniet praksē rīkoties citādi, nekā šī direktīva nosaka! Vienalga būs jāievēro direktīvas noteikumi. Atliek Briselē vienreiz nosvilpties, un šeit divreiz pietupsies. Tā ka, cilvēki mīļie, šeit tā argumentācija būtu nevietā.

Un otrs jautājums, par kuru mēs šodien bijām iesnieguši likumprojektu, bija par to, lai pašvaldību vēlēšanās Latvijas iedzīvotāji varētu balsot ne tikai par partijas sarakstu, bet lai šajā sarakstā varētu pierakstīt arī citus kandidātus no citiem sarakstiem, kuri, vēlētājuprāt, ir cienīgi būt par pašvaldības vadītājiem. Mēs sakām, ka pašvaldību vēlēšanās cilvēki paliek neaktīvi, jo viņi saprot, ka balsot par partijas listi... Par kuru balsot, ja viņi netic nevienai no tām partijām? Bet vēlētāju apvienībām paliek arvien mazāk un mazāk šo tiesību.

Mēs bijām domājuši piedāvāt cilvēkiem iespēju, lai cilvēks varētu veidot savas pašvaldības vadību no tiem cilvēkiem, kurus mēs, paši vēlētāji, cienām. Diemžēl atkal ar balsu vairākumu šis mūsu priekšlikums tika noraidīts un pateikts: “Nē, cilvēki mīļie, jūs arī turpmāk balsosiet par partiju listēm, nevis par tiem cilvēkiem, kuri vietējiem iedzīvotājiem noteikti ir vairāk uzticami vai liekas godīgāki.”

Mazliet mani šajā balsojumā uztrauc arī manu kolēģu, koalīcijas deputātu, balsojums, kuri darba grupā, kurā tika vērtētas šim likumprojektam līdzīgās normas attiecībā uz Saeimas vēlēšanām, māja ar galvu un teica: “Jā, šādi grozījumi vajadzīgi pašvaldību vēlēšanās!” Šodien parādījās deputātu divkosība – viņi teic: “Jā”, bet tad, ja opozīcija iesniedz saprātīgu priekšlikumu, šī koalīcija nobalso “pret”.

Es ceru, ka... Var būt, ka, savācot parakstus vēlētāju iniciatīvas kārtībā, būs iespējams Latvijas iedzīvotājiem paust savu viedokli par to, ka vismaz pašvaldību vēlēšanās ir jābalso nevis par partiju listēm, bet par cilvēkiem, kuri ir vajadzīgi pie pašvaldības stūres.

Lai jums veicas, un skaistu pavasari! Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

 

Sveicināti! Šodien Saeima izskatīja ļoti būtisku likumprojektu. Tas gan notika bez skaļām debatēm, bez kliegšanas no tribīnes. Bet šis likumprojekts ir būtisks tāpēc, ka tas ir tapis, izvērtējot rūgto pieredzi ar Zolitūdes traģēdiju. Tas ir likumprojekts “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums”.

Šis likums tika uzrakstīts pilnībā no jauna, ņemot vērā tās mācības, kuras mūsu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests guva Zolitūdes traģēdijas rezultātā, un tika saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību. Tas negāja viegli, jo pašvaldībām tiek uzlikti arī zināmi pienākumi. Bet jācer, ka nākotnē likums spēs darboties diezgan labi un mēs vairs nepiedzīvosim līdzīgas traģēdijas. Protams, likums nevar izslēgt neko, bet tieši pārvaldības ziņā tam vajadzētu darboties labāk nekā iepriekšējam likumam. Saeima lielā vienprātībā šo likumprojektu atbalstīja.

Otra lieta, kas tika izskatīta bez debatēm, ir Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai atgrieztie “Grozījumi Imigrācijas likumā”, un šodien deputāti noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 17.maijs – un arī izskatīšanas laiku Saeimas sēdē – 2.jūnijs. Cerams, ka tās problēmas, uz kurām norādīja Valsts prezidents savā vēstulē, atgriežot šo likumu Saeimai, mēs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izlabosim un likums varēs stāties spēkā, kā paredzēts, – 1.jūlijā.

Novēlu jums visiem skaistu pavasari! Gribētos gandrīz vai teikt – skaistu vasaru! –, jo laiks ārā ir skaists. Visu labu!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ainaram Latkovskim.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Novēlu Latvijas Reģionu apvienības vārdā visiem... vēlreiz apsveicu vakardienas svētkos, neatkarības svinībās. Un atliek tikai cerēt, ka mēs neatkarību, kuru atguvām pirms 26 gadiem... ka drīz mēs atbrīvosimies no totalitārisma paliekām, sāksim respektēt cilvēktiesības, sakārtosim tiesu sistēmu un varēsim dzīvot Latvijā laimīgi un attīstīti.

Bet tagad – par šīsdienas dienaskārtību.

Viens no būtiskiem jautājumiem – principiāli būtiskiem jautājumiem šodien – bija pieprasījums tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?” secinājumiem”. Diemžēl secinājumi nav iepriecinoši. Neskatoties uz diezgan ilgo diskusiju par šo tematu, uz izskatīšanas gaitu Pieprasījumu komisijā, uz ministra kunga uzstāšanos tribīnē, viens ir skaidrs: atbildīgo šajā jautājumā nav. Un pat pozīcijas deputāti un komisijas pārstāvji, kas iedziļinājušies šajā jautājumā... Andris Bērziņš minēja to, ka nav izprotams, kāpēc pašā neizdevīgākajā brīdī vajadzēja pārdot valsts īpašumu, tādā veidā, iespējams, zaudējot vienu miljonu eiro, un ka vēl līdz šim brīdim... Rasnača kungs pat šeit, no tribīnes, nekautrējās teikt, ka šī Tiesu namu aģentūra ir, iespējams, vislabākā organizācija visā Latvijā. To liek apšaubīt kaut vai tas, ka tā ir pieaicinājusi Valsts nekustamo īpašumu aģentūru kā konsultantu. Tātad ir acīm redzami, ka ar kompetenci un zināšanām šajā aģentūrā iet ļoti vāji. Un, ja ministrs, neskatoties uz to, ka viņš 2012.gadā nebija pie varas, kad tas jautājums tika izlemts un izdarīts, vēl šodien, pēc četriem gadiem, joprojām uzskata, ka tie ir vislabākie darbinieki... Acīmredzot ministram ir ļoti vāja izpratne gan par politisko atbildību, gan par atbildību kā tādu. Un šīs ir...

To novērtēs sabiedrība, to novērtēs tauta. Es domāju, ka šī varas atsvešināšanās no sabiedrības ar šādiem lēmumiem tikai padziļinās un palielinās.

Otrs būtisks jautājums šodien bija par parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Latvijas Reģionu apvienības vārdā jāteic, ka šī iecere – tiešām reāli izmeklēt iemeslus, kāpēc neveicas un kas ir vainīgs pie tā, ka pelēkā ekonomika plaukst un zeļ, ieņēmumi budžetā ir vāji un mums ir ļoti koruptīva vide, – šī ideja ir izgāzusies. To ir palīdzējušas izdarīt valdošās koalīcijas partijas, kuras ir deleģējušas uz šo komisiju ļoti vājus pārstāvjus, un šie vājie pārstāvji pierādīja to, ka viņiem nav ne mazākās izpratnes par to, kāpēc šī komisija tika veidota un ko ar to vēlējās panākt tie deputāti un tās politiskās organizācijas, kas nāca ar attiecīgiem ierosinājumiem, respektīvi, Latvijas Reģionu apvienība, “No sirds Latvijai” un SASKAŅA.

Jāatzīst, ka turpināt šādas komisijas darbību ir neproduktīvi, tā ir lieka līdzekļu tērēšana. Un šobrīd notiek preses konference, kurā par to arī tiek paziņots, – ka vismaz Latvijas Reģionu apvienība darbību tajā neturpinās.

Šodien tika skatīti arī grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kurus kā lielu sasniegumu jau minēja iepriekšējie runātāji. Tika teikts, ka gandrīz vai vienā naktī ir uztaisītas izmaiņas, kuras divus gadus nav varējuši uztaisīt Finanšu ministrijas ierēdņi. Pareizi norādīja Bondara kungs, ka ierēdņi saņem ļoti labas algas un prēmijas, ka it kā viņi dara visu labi, bet diemžēl tie rezultāti ir savādāki. Un šī brāķa piesegšana, ko turpina šobrīd pie varas esošie koalīcijas politiķi, patiesībā jau būs kā bumerangs pret viņiem pašiem, jo jāstrādā ar šādiem brāķu taisītājiem un jāveido tā valsts politika. Šobrīd lielākā atbildība diemžēl gulstas tieši uz varas turētājiem, bet... nu, katrs jau pats redz, kāpēc viņš tādus izvēlas. Un tagad bija tas populistiskais paziņojums, ka šis likumprojekts jāpieņem steidzami, tāpēc ka pretējā gadījumā cietīs uzņēmēji. Tā ir taisnība – uzņēmēji un sabiedrība cietīs, jo sabiedrība arī maksā par šādu ierēdņu uzturēšanu. Un kārtējo reizi mēs neredzam atbildību, kārtējo reizi mēs neredzam tos, kuri atbildīgi par šāda veida darbību. Tas ir nožēlojami.

Un visbeidzot par kadastrālās vērtības atcelšanu. Tas ir vēl viens populisms, ko šobrīd no šīs tribīnes pasniedz Nacionālās apvienības politiķi. Tieslietu ministrs Rasnačs šobrīd staigā un stāsta par lielu sasniegumu, par to, ka nu viņš ir atcēlis šīs izmaiņas kadastrālajās vērtībās...

Es atvainojos, tur ir tik daudz sabiedrības apmaksātu ierēdņu un speciālistu, kuriem jau iepriekš bija jāsaprot, ka šāda veida kadastrālo vērtību celšana ir noziedzīga pret valsti un pret tās iedzīvotājiem! Nevis jānāk un tagad, kad jau, tā teikt, smaka no pudeles ir izlaista, jāmēģina to sadzīt atpakaļ.

Un šis stāsts par to, ka nu kāds tagad ir tā kā varonis, jo nu viņš atceļ tādu likumu, – šis stāsts tikai liecina par to bezmērķa darbošanos, ar ko šobrīd nodarbojas varas pārstāvji. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas kuģis peld bez kapteiņa un bez redzama mērķa.

Diemžēl mums tāda ir šīsdienas realitāte. Mēs, Latvijas Reģionu apvienība, turpināsim norādīt uz nepareizajiem mērķiem, neizdarībām un citāda veida brāķiem, ko šobrīd pieļauj varas kliķe, bet ceram, ka sabiedrība to novērtēs nākošajās vēlēšanās un kopumā.

Paldies jums, neskatoties uz to, ka ir tiešām tāda pesimistiska noskaņa. Aicinu visus baudīt pavasari un sauli.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

 

Esiet sveicināti, godājamie radioklausītāji! Vispirms atļaujiet mūsu frakcijas vārdā jūs sveikt vakardienas svētkos. Un otrs sveiciens – komponistam Raimondam Paulam sakarā ar viņa augsto apbalvojumu.

Runājot par lēmumiem un likumu grozījumiem, ko pieņēmusi Saeima, es gribu sacīt, ka neko taču nevar nokavēt.

Mani vēlētāji, to skaitā arī profesionāli mūziķi, ir izteikuši jautājumu par to, kādi ir likuma grozījumi attiecībā uz nodevām gadījumā, ja kultūras un vēstures vērtības izved no valsts.

Es runāšu konkrēti par mūziku un minēšu šādu piemēru. Ja kāds vijolnieks, kuram ir ļoti vērtīgs instruments, vēlas doties muzicēt vai ir uzaicināts muzicēt, piemēram, Vīnes simfoniskajā orķestrī, vai arī vēlas braukt piepelnīties, teiksim, kādā skaistā Parīzes laukumā, tad viņš dodas uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un saka: “Redzat, man ir tāds instruments. Es uz laiku to izvedīšu no valsts.”

Pēc nākamā gada 1.janvāra viņš saskaņā ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem nomaksās nodevu, un muitas punktā, kurš ir lidostā un kurā viņam pārbaudīs bagāžu, viņš sacīs: “Es esmu nomaksājis nodevu un uz laiku dodos ar savu instrumentu ārpus valsts.”

Otra lieta. Piemēram, Liepājas simfoniskais orķestris atkal brauc... teiksim, brauc viesturnejā uz Ķīnu, un tiek sataisīts saraksts ar kvalitatīviem, labiem instrumentiem, un viņi atkal dodas uz attiecīgo iestādi, un tur viņiem saka: “Tā kā jūs pārstāvat mūsu valsti un ceļat mūsu valsts prestižu, un reklamējat mūsu valsti, jūs tiekat atbrīvoti no šīs nodevas.” Un mūziķi dodas koncertturnejā.

Ir arī trešais variants: vecmāmiņa nopērk antikvariātā, ko viņai ieteikuši, ļoti labu vijoli (viņai liekas, ka tā ir tāda laba, sena) savam mazbērnam, kurš atrodas ārzemēs, un, lai viņai nebūtu ar muitu un robežsargiem kādu domstarpību, viņa dodas uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un saka: “Es gribētu noskaidrot, vai ar šo instrumentu es varu doties ārpus Latvijas.” Tur speciālists novērtē un saka: “Šim instrumentam nav tādas vērtības, lai tas kaut kādā veidā ietekmētu, teiksim, to kultūras mantojumu, kas pieder Latvijas valstij. Jūs varat droši doties ārpus Latvijas.” Viņai izsniedz izziņu, un šī kundze uz robežas parāda šo izziņu, ka viņa var droši doties ārpus valsts.

Tātad ir trīs šādi varianti, kuri būs spēkā, sākot ar nākamā gada 1.janvāri. Protams, var būt attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, bet, es domāju, īpašu grozījumu likumā nebūs.

Un noslēgumā es gribu sacīt, ka vakar man bija iespēja Liepājā tikties ar ļoti daudziem saviem paziņām, vēlētājiem, un es dzirdēju vienu tādu ļoti... vairāk priekš manis, bet arī priekš visas Latvijas patīkamu lietu. Viens kungs, kurš seko līdzi politikai, sacīja: “Zini, vai nu tā ir nejaušība, vai varbūt likumsakarība: kopš Zaļo un Zemnieku savienībai reitingi ir pacēlušies, Latvijā ir tāda kā stabilitātes sajūta.” Viņš vēl piebilda: “Manuprāt, par to mums ir jāpateicas arī premjeram Mārim Kučinskim. Viņš ir tāds cilvēks, kas, tā teikt, turas pie zemes, daudz zina, nemētājas ar vārdiem. Un, ja viņš kaut ko saka, tad viņš saka tā, kā tas ir.” Man bija ļoti patīkami to dzirdēt. Es domāju, ka arī jums, Latvijas radioklausītāji, ir patīkami to dzirdēt. Un lai šī stabilitātes sajūta, ja tāda ir, pieaug un lai mums visiem veicas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Valdim Skujiņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Pirmdien, 16.jūlijā
10:00  Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainas parlamentu vadītāja Aināra Mežuļa īsa tikšanās ar Ukrainas parlamenta sadraudzības grupas ar Latvijas parlamentu vadītāju Oleksandr Kodola, grupas deputātiem un Ukrainas pašvaldību pārstāvjiem

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196