Frakciju viedokļi 2016.gada 28.aprīlī

(03.05.2016.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”. Un par to, kādi jautājumi Saeimā šodien tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti, jums pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Frakcija “No sirds Latvijai” šonedēļ strādāja dažādās komisijās un arī šodien parlamenta sēdē balsoja par vairākiem jautājumiem. Bet es jums paudīšu mūsu viedokli trijos nelielos jautājumos.

Pirmais ir visā Latvijā diezgan skaļi izskanējušais jautājums par maksātnespējas procesu administrēšanu, par tām nebūšanām, kuru dēļ Latvijas valsts zaudē lielu naudu.

Šonedēļ tiesu politikas apakškomisijā tika prezentēts pētījums, kurā bija parādīts, cik lielas naudas summas pēdējo sešu gadu laikā (vairāk nekā 600 miljoni) ir zaudētas ļaunprātīgos maksātnespējas procesos, proti, pārkāpjot procedūru.

No vienas puses, mierinājums bija atzinums, ka Latvijas normatīvais regulējums ir samērā labs, lai process notiktu kārtīgi. No otras puses, pozitīvs bija arī vērtējums, ka tiesu sistēmā ir uzlabojumi. Bet aizvien ir problēmas ar pašu maksātnespējas procesu un tā uzraudzību.

Kā jau mēs vairākkārt savos dokumentos esam norādījuši, Tieslietu ministrijas neizdarība maksātnespējas procesa pareizā uzraudzīšanā liek jautāt: kāpēc ir tik daudz ļaunprātīgu procesu un kādi priekšlikumi ir bijuši no maksātnespējas administrācijas puses, lai Latvijas valsts un, protams, iedzīvotāji šo naudu nezaudētu, lai uzņēmējdarbības vide būtu pievilcīga tiem cilvēkiem, kas grib šeit strādāt? Mēs uzskatām, ka šim virzienam vēl jāveltī uzmanība tuvākajās nedēļās, lai būtu konkrēti priekšlikumi arī no Tieslietu ministrijas un mēs varētu mierīgi teikt, ka maksātnespējas process ir tiesisks un labs gan tiem uzņēmējiem, kuriem ir problēmas, gan arī Latvijas valstij.

Otrs jautājums, kas varbūt samērā klusi šonedēļ izskanēja Latvijā. Pagājušajā nedēļā notika parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmā sēde. Tā ir komisija, kas izmeklēs nodokļu korupcijas savstarpējo saistību un to, kādā veidā Latvijas nodokļu sistēmā netiek saņemtas lielas summas. Šī komisijas sēde, kurā tika ievēlēts komisijas priekšsēdētājs, bija samērā dīvaina, ja skatāmies no parlamentārisma viedokļa.

Proti, tās partijas pārstāvis, konkrēti partijas VIENOTĪBA pārstāvis, kura īstenībā negribēja šādas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, tika ievēlēts par šīs komisijas priekšsēdētāju. Respektīvi, pozīcija izmeklēs savu pašu ministru neizdarību. Interesanti, vai šeit nepastāv interešu konflikts? Gaidīsim, ka sešu mēnešu laikā Veiko Spolīša vadībā šī komisija tiešām atklās to, ko pašu ministri iepriekš ir sastrādājuši. Vienlaikus gribu norādīt arī to, ka šīs frakcijas vadītājs no tribīnes pagājušajā ceturtdienā pārmeta citiem deputātiem, ka tie tīko saņemt lielās naudas summas par komisijas vadīšanu, taču šobrīd laikam šī naudas summa bija ļoti kārdinoša pašiem VIENOTĪBAS deputātiem.

Un visbeidzot trešais jautājums. Es nevēlos pārāk dziļi analizēt pašus grozījumus likumā “Par policiju”, bet tikai norādīt nelielu niansi. Šajos grozījumos vairākums atbalstīja vienu normu, kas pēc būtības Latvijas valsti kārtējo reizi tuvina policejiskai valstij. Normālā Rietumu valstī pat kriminālprocesos cilvēks var atteikties sniegt liecību policijas darbiniekam. Latvijā tagad cilvēks nevar atteikties sniegt informāciju, dokumentus vai jebkurus citus materiālus, turklāt bez maksas, ja vien policists viņam to prasa un saka, ka tas ir saistīts ar viņa dienesta pienākumu pildīšanu.

Cilvēki mīļie, tiešām uzmanieties, lai mēs Latvijā neveidojam pārāk sīki reglamentētu un cilvēkiem nepatīkamus pienākumus uzliekošu kārtību! Tas ir jautājums – vai šeit neveidojas policejiska valsts?

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtra kungam no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

 

Labrīt, cienījamie, godātie radioklausītāji! No Nacionālās apvienības viedokļa būtiskākais no šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem viennozīmīgi bija likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Taču pirms šī balsojuma apskatīšanas vēlos aktualizēt dažus no šodien pieņemtajiem lēmumiem.

Šodien skatīšanai komisijā nodevām grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz elektronisko cigarešu un to uzpildes flakonu reklamēšanas ierobežojumus medijos. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai konsekventi ieviestu pagājušajā nedēļā apstiprinātos grozījumus, kuri paredz vairākus būtiskus smēķēšanas ierobežojumus, kā arī definē elektroniskās cigaretes un apliek tās ar akcīzes nodokli, vienlaikus uzliekot ierobežojumus to reklāmai audio un audiovizuālajos kanālos. Tāpēc šie grozījumi ir nepieciešami. Šī ir uz sabiedrības veselības uzlabošanu vērsta iniciatīva, un Nacionālā apvienība to šodien atbalstīja. Elektroniskās cigaretes nav jāreklamē.

Šodien Saeima vērtēja, vai komisijām nodot valdības atbalstītos Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas nepieciešami, lai novērstu strauju nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Grozījumi paredz uz gadu atlikt jauno kadastra aprēķina kārtību. Šī gada laikā ir absolūti nepieciešams atrast labākos un sabiedrībai pieņemamākos risinājumus šobrīd nedraudzīgajai nekustamā īpašuma nodokļa politikai. Teiksim, jāsamazina nodokļa likme iedzīvotāju pirmajam vai vienīgajam nekustamajam īpašumam.

Šodien tika skatīti un pēdējā lasījumā pieņemti grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā, kas saistīti ar aizturēto, apcietināto un notiesāto personu, kā arī aizturēto ārzemnieku ievietošanu īslaicīgās uzturēšanās vietā. Šie grozījumi ir pieņemti ar mērķi uzlabot uzturēšanās un sadzīves apstākļus, kā arī radīt cilvēcīgus apstākļus un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu aizturēšanas periodā.

Svarīgi ir arī šodien pirmajā lasījumā skatītie grozījumi Repatriācijas likumā. Likums izstrādāts, lai paplašinātu definīciju, kas raksturo repatriantu, kā arī precizē viņa ģimenes locekļu ieceļošanas jautājumus. Likumprojektā iekļauti vairāki pozitīvi un apsveicami aspekti, piemēram, izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis. Šie grozījumi veicinās un atvieglos Latvijas izcelsmes iedzīvotāju repatriāciju, un šodien tie tika atbalstīti arī no Nacionālās apvienības puses.

Būtisks jautājums, kas šodien tika skatīts, ir grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas nosaka, ka turpmāk valsts valodas apguve tiem pašvaldību deputātiem, kuri to neprot, būs jāveic par saviem personīgajiem līdzekļiem. Tēriņi, ar kuriem no nodokļu maksātāju līdzekļiem tiek lāpīti robi pašvaldību deputātu valsts valodas zināšanās, kura, starp citu, ir jāzina noteiktā līmenī, lai spētu ieņemt savu amatu, nav ne racionāli, ne samērīgi, ne arī adekvāti pamatojami. Uzskatām, ka valsts valodas apguve ir ne tikai katra iedzīvotāja, bet – vēl jo vairāk! – katras amatpersonas goda un cieņas jautājums, un neuzskatām, ka rēķins par to būtu jāmaksā Latvijas iedzīvotājiem. No savas puses esam šos grozījumus virzījuši un uzskatām, ka tie patiešām ir nepieciešami.

Un visbeidzot atgriezīšos pie, mūsuprāt, šodienas sēdē nozīmīgākā jautājuma – grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka soda nauda par šā likuma 198.panta pārkāpumiem – aizdomīgu un pretlikumīgu darījumu veikšanu – būtu izmantojama nevis valsts budžeta deficīta segšanai, bet mērķtiecīgas valsts ekonomikas attīstības programmas nodrošināšanai, precīzāk, pirmā mājokļa programmai. Ir zināms, ka pirmā mājokļa iegādes programma guvusi milzīgu atbalstu sabiedrībā. Vairāk nekā tūkstoš ģimeņu kopš programmas uzsākšanas saņēmušas valsts atbalstu pirmā mājokļa iegādei. Konsekventa valsts politika, kas īstenotu ģimeņu atbalsta programmu, sekmētu ne vien demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, bet arī ilgtermiņā ekonomisko izaugsmi visā valstī. Šobrīd programmas nodrošinājums iegūts no termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas trešo valstu pilsoņiem. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka tas nav ilgtspējīgs finansējuma avots un tas nespēs nodrošināt programmas nepārtrauktību un nodrošinājumu. Piedāvātie grozījumi Kredītiestāžu likumā tiek virzīti kā viens no risinājumiem finansējuma iegūšanai programmas turpināšanai. Par šāda veida pārkāpumiem iekasētās soda naudas pārvirzīšana uz konkrētām mērķprogrammām tiešā veidā veicinātu sabiedrībai nozīmīgu un tās labklājību palielinošu programmu ilgtspējību un pienesumu.

Esam gandarīti, ka vairākums Saeimas deputātu šodien atbalstīja Latvijas ģimenes, balsojot “par” šiem grozījumiem un līdz ar to par nozīmīgu ekonomikas attīstības programmu, tajā skaitā pirmā mājokļa programmu.

Uz šīs pozitīvās nots šonedēļ no jums arī atvados.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par mūsu iesniegtajiem likumprojektiem.

Pirmais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

Saskaņā ar likumu pašvaldību autonomajās funkcijās ietilpst gādāšana par iedzīvotāju izglītību un rūpes par kultūru. Ir pieminēta vispārējā izglītība, pirmsskolas izglītība, atbalsts tradicionālās kultūras vērtību un pieminekļu saglabāšanai un tā tālāk. Taču pašvaldības funkcijas nav konkretizētas attiecībā uz valsts valodas stiprināšanu. Un, mūsuprāt, ir nepieciešams, lai katra pašvaldība, uzņemoties rūpes par izglītību un kultūru, sniegtu savu ieguldījumu arī pašvaldības iedzīvotāju valsts valodas zināšanu uzlabošanā un apgūšanā, ja tas ir nepieciešams. Svarīgi, lai valsts valodas atbalsta pasākumi būtu cilvēkiem draudzīgi un balstītos uz palīdzību un motivēšanu, nevis uz uzraudzību un sodīšanu. Ilgtermiņā valodas kultūra, kā jebkura kultūra, attīstīsies, ja cilvēki to kops labprātīgi.

Valsts valodas zināšanu atbalsta pasākumi varētu būt ļoti dažādi: finansējuma piešķiršana bezmaksas kursiem, organizatoriskais atbalsts valodas apguves grupām, telpu piešķiršana konkrētas pašvaldības teritorijā brīvprātīgajiem, mācību materiālu nodrošināšana bibliotēkās, īpaši pasākumi citu kultūras pasākumu ietvaros.

Protams, laiku pa laikam latviešu valodas bezmaksas kursus un citus valodas atbalsta pasākumus dažām iedzīvotāju grupām piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra (bet tas attiecas tikai uz bezdarbniekiem), Latvijas Sarkanais Krusts, Sabiedrības integrācijas fonds un Valsts valodas centrs. Bet, ņemot vērā to, ka pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās savas kultūras atbalsta funkcijas ietvaros var visefektīvāk nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu valsts valodas apgūšanas un zināšanu uzlabošanas infrastruktūru.

Diemžēl šodien mums nesaprotamu iemeslu dēļ šis likumprojekts tika noraidīts.

Otrs likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” –, kuru sagatavoja mūsu frakcija, šodien tika izskatīts nodošanai komisijai.

Par lietas būtību.

Latvijā aptuveni 40 procenti iedzīvotāju nodarbojas ar sportu. Mēs uzskatām, ka oficiāla Sporta diena palīdzētu vēl vairāk popularizēt sportu Latvijas iedzīvotāju vidū. Es negribu šeit bārstīties ar skaistiem vārdiem. Vienkārši pateikšu vienu lietu motivācijai. Ir taču zināms, ka nereti tie cilvēki, kas ir piedzimuši un izauguši nelielā valstī vai nelielā pilsētā, tieši pateicoties sportam, var sasniegt lielus panākumus pat pasaules mērogā. Ņemot vērā Eiropas Sporta nedēļas norises laiku, SASKAŅAS priekšlikums atzīmēt Sporta dienu septembra trešajā sestdienā būtu akceptējams.

Diemžēl mūsu domas atšķīrās no Saeimas vairākuma domām, un bez kādas nopietnas motivācijas arī šis likumprojekts tika noraidīts. Cerams, ka “pret” balsotāji varēs paskaidrot iedzīvotājiem savas rīcības motīvus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Prieks atkal ar jums tikties radioviļņos.

Domāju, ka šonedēļ viens no aktuālākajiem tematiem jau kopš nedēļas sākuma ir bijis tieši izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska vadībā izstrādātais pedagogu atalgojuma modelis, ar kuru šonedēļ tika iepazīstināta plašāka sabiedrība un kurā ir paredzēta algu palielināšana pirmsskolas pedagogiem, atbalsta personālam, sākumskolas pedagogiem, visiem citiem pedagogiem, direktoriem un viņu vietniekiem dažādās skolās. Ar to ir paredzēts paaugstināt izglītības kvalitāti. Vēl modelī ir iekļauta arī skolu tīklu optimizācija 7.–9.klasēm un 10.–12.klasēm, lai nodrošinātu efektīvu finanšu resursu sadalīšanu un ieguldīšanu, kā arī lai pedagogu atalgojums būtu konkurētspējīgs ilgtermiņā un varētu pieaugt nākotnē.

Šonedēļ tātad ir paredzēta iepazīstināšana. Rītdien notiks pirmās pilnveides darba grupas tikšanās, un 6.maijā būs otrā šāda veida tikšanās. Pašvaldības informāciju ir saņēmušas, tā tiek apkopota, lai varētu pilnveidot un lai jūnijā varētu apstiprināt galīgos noteikumus par pedagogu algu modeli. Cerams, ka mums beidzot izdosies veikt tik ļoti nepieciešamās reformas izglītības sistēmā.

Otrs jautājums, kuru es vēlos skart, ir šodien izskatītais grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Tas bija frakcijas SASKAŅA priekšlikums trešo septembra sestdienu atzīmēt kā Sporta dienu. Koalīcija sliecās to neatbalstīt, jo gluži vienkārši Latvijā ir ieviestas daudzas dažāda veida akcijas – ir Olimpiskā diena septembrī, veiksmīgi darbojas iniciatīva “Sporto visa klase”, notiek Eiropas Savienības iniciēta Sporta nedēļa, kas pagājušogad bija septembra otrajā nedēļā – no 7. līdz 13.septembrim, šogad būs septembra otrajā un trešajā nedēļā – no 17. līdz 23.septembrim.

Turklāt tiek spriests par Sporta nedēļas pagarināšanu vai ieviešanu arī citā gadalaikā, jo gluži vienkārši sportot tikai vienu dienu gadā, kā man te veselības ministrs blakus aizrāda, – tas nav veselīgi. Tas pat ir veselībai kaitīgi. Tādēļ ar sportu būtu jānodarbojas katru dienu. Un kā jau teicu, Latvijā sports mums ir asinīs. Sporta aktivitātes un pasākumi notiek katru dienu un katru nedēļu, pārstāvot visplašāko sporta veidu spektru.

Tāpēc šoreiz aicināju neatbalstīt sporta formālu izcelšanu vienu dienu gadā šajā likumprojektā, jo viena sporta veida pārstāvjiem sezona beidzas, citiem tā vēl nevar sākties, citiem laikapstākļu dēļ nav iespējams nodarboties ar savu sporta veidu pilnvērtīgi. Līdz ar to mums tāda savdabīga Sporta diena sanāks, kad tikai daļa sabiedrības to varēs izbaudīt līdz galam.

Tāpēc nobeigumā aicinu visus būt fiziski aktīviem un turēt īkšķus par mūsu sportistiem visā pasaulē katru dienu, katru nedēļu, katru mēnesi, lai mēs visi justos veselīgāki un būtu stiprāki.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Belēvičam. Lūdzu!

G.Belēvičs (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien vēlos jūs informēt par trim lietām. Visām pozitīvām.

Pirmā. Visu Saeimas frakciju deputātu uzmanības centrā ir ar veselības aprūpi saistītie jautājumi, un vakardien es kā veselības ministrs tiku uzaicināts uz Latvijas Reģionu apvienības frakciju, un mums bija ļoti lietišķa saruna divu stundu garumā. Man bija iespēja ne tikai Latvijas Reģionu apvienības deputātiem, bet arī virknei no reģioniem atbraukušu cilvēku, tajā skaitā veselības aprūpes iestāžu vadītājiem, izstāstīt par finansējuma piešķiršanu šogad reģioniem un kliedēt tos maldus, kas ir izskanējuši masu medijos, proti, ka Veselības ministrija ir apdalījusi reģionus, atņēmusi naudu un novirzījusi to Rīgai.

Patiesība, ko es arī deputātiem neslēpu un izstāstīju, ir pilnīgi pretēja. Naudas līdzekļi reģionu slimnīcām ir tikuši iedoti (nevis noņemti, bet iedoti klāt!). Nevienai no reģionu slimnīcām stacionāro pakalpojumu sniegšanai naudas nav mazāk kā iepriekšējā gadā, bet ir vai nu tikpat, vai vairāk. Un arī ambulatoro pakalpojumu sniegšanai reģionu slimnīcām kopsummā ir par 105 tūkstošiem vairāk naudas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tātad naudas ir vairāk gan reģionu slimnīcām, gan arī onkoloģisko pacientu medicīniskajai aprūpei. Mēs atradām iespēju gan Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģisko pacientu vajadzībām, gan Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centram piešķirt papildu līdzekļus rindu mazināšanai, jo uz šiem centriem apmēram puse pacientu ir atbraukuši no reģioniem.

Otrā lieta. Šonedēļ valdība pieņēma rīcības plānu. Mediķi šā rīcības plāna sadaļu par veselības nozari vērtē kā kompromisu, bet, manuprāt, tas ir tāds kompromiss, kas ļauj mums drošiem soļiem iet uz reformām. Tas ir ārkārtīgi svarīgi!

Mums pirmo reizi ir izdevies dokumentā noformēt to zemāko robežu procentos no iekšzemes kopprodukta: ir nofiksēti 3,02 procenti. Naudas izteiksmē tas nozīmē, ka, augot ekonomikai, atbilstoši Latvijas Bankas prognozei nākamgad būtu papildu finansējums vismaz 40 miljonu apmērā. Bet bez šīs konkrētās piesaistes iekšzemes kopproduktam mums ir izdevies tomēr kā kompromisa variantu panākt tādu formulējumu, kam ir piekritis premjerministrs, – ka papildu finansējums vēl tiks piešķirts, bet reizē ar veselības aprūpes nozares reformu īstenošanu. Un tās reformas, kuras mēs īstenosim un kurām nāks līdzi nauda, ir šādas: mediķu algu reforma (mēs aprēķināsim konkrēto vajadzību, un tam nāks līdzi nauda), tarifu pārskatīšana (mēs aprēķināsim finansiālo nepieciešamību, un tam līdzi nāks nauda). Un galvenais – mēs izstrādāsim jaunu ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli. Citiem vārdiem sakot, reformas būs, un reformām līdzi nāks nauda. Un rezultāts būs tas, ka veselības aprūpe kļūs cilvēkiem pieejamāka, rindas tiks samazinātas un mediķiem algas tiks paaugstinātas.

Un trešā lieta. Ir konkrēta laba ziņa par tiem naudas līdzekļiem, par kuriem premjers ir vairākkārt publiski izteicies. Viņš ir solījis, ka nākamgad veselības aprūpes jomai papildus tiks piešķirti vismaz 35 miljoni eiro. Pārskatījuši mūsu rezerves, mēs saredzam iespēju vēl 8 miljonus papildus novirzīt tai. Tātad kopumā tie būs 43 miljoni.

Kā iedzīvotāji sajutīs šo situācijas uzlabošanos nākamgad? Kam šī nauda tiks tērēta? No tās 18 miljonus mēs novirzīsim rindu mazināšanai, it īpaši bērnu un onkoloģisko pacientu vajadzībām, jo šīs pacientu grupas nevar gaidīt. Tātad mēs ieviesīsim “zaļo koridoru”. Un ļoti svarīgi ir arī tas, ka no šiem 18 miljoniem 2 miljoni tiks novirzīti bērnu zobārstniecības vajadzībām, jo tur tarifi ir tik ļoti zem cenas, ka zobārsti atsakās slēgt pakalpojumu līgumus ar valsti, jo tas viņiem ir finansiāli neizdevīgi.

20 miljonus mēs novirzīsim mediķu algām. Pagājušā gada beigās Saeima jau nolēma 10 miljonus piešķirt, un to jau šobrīd mediķu sabiedrība ir izjutusi kā algas palielinājumu. Tātad nākamgad divas reizes lielāka naudas summa tiks novirzīta.

1,2 miljoni – rezidentu skaita palielināšanai. Vietu skaitu uz valsts apmaksātu rezidentūru mēs gribam palielināt no 200 uz 250.

Un 3,8 miljonus mēs novirzīsim kompensējamiem medikamentiem C hepatīta apkarošanai un HIV un AIDS apkarošanai, jo šīs slimības ir lipīgas un mums ir jāpanāk, lai mūsu valstī nevis pieaug, bet samazinās tādu pacientu skaits, kuri ar šīm slimībām slimo.

Citiem vārdiem sakot, mums ir labas ziņas sabiedrībai. Nākamgad būs konkrētos virzienos labāk, un īstenosim reformas.

Un nobeigumā es gribu novēlēt veselību jums visiem – visiem, kas klausījās!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Guntim Belēvičam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un šodien pēdējais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms par grozījumiem likumā “Par policiju”.

Mans kolēģis Kūtra kungs jau izteicās skaidri un diplomātiski, un juridiski izteicās attiecībā uz šo nesamērīgo un nepamatoto grozījumu, kas šodien tika iebalsots likumā, – ka tagad jebkurš policists varēs no jebkuras privātpersonas patiesībā prasīt jebko. Un mēs visā varam piekrist Kūtra kungam... Viņš gan minēja, ka mēs virzāmies uz policejisku valsti. Mana un manas frakcijas pārliecība ir tāda: mēs esam policejiska valsts. Mēs esam – nevis virzāmies, bet esam! – totalitāra valsts ar pilnībā nekontrolējamu tiesu sistēmu, kurā prokuratūra, tiesneši... liela daļa, kā mēs dzirdam katru dienu, ir vai nu angažēti, vai arī – vēl sliktāk! – korumpēti. Un tas viss atgādina tipisku padomju laiku, padomju sistēmu. Diemžēl tie lielie stāsti par attīstību, izaugsmi, Eiropu un citi slavas stāsti nesaskan ar realitāti. Un tāpēc šobrīd mēs kārtējo reizi pārliecināmies, ka likumdošana tiek piemērota tam, lai iedzīvotājiem būtu arvien lielāks vergturis pār viņu likteņiem un viņiem būtu jābaidās arvien vairāk.

Viens īpatnējs balsojums šodien notika attiecībā uz Kredītiestāžu likuma grozījumiem. Nacionālā apvienība kopā ar SASKAŅU iebalsoja likumā tādu normu, ka turpmāk, ja būs bankas vainīgas... ja tām par kaut ko tiks uzlikti sodi, tad šī soda nauda tiks novirzīta tam cēlajam mērķim, kas saucas mājokļu kreditēšana. Pirmā mājokļa kreditēšana! Man politiskās partijas SASKAŅA mērķis ir skaidrs, jo viņi šobrīd principā provocēja, lai būtu grūtāk... Kā teica Finanšu ministrijas pārstāvis no Saeimas tribīnes, šāds lēmums patiesībā ir vērsts uz valsts budžeta deficīta palielināšanu. Patiesībā arī Nacionālās apvienības mērķis ir skaidrs – tas ir populisms, ar ko viņi nodarbojas nepārtraukti, ar ko viņi piesaista vēlētājus. Jo reālās darbības ir pavisam citas. Šis pats deputāts – Parādnieks –, kurš izsaka šo it kā tik skaisto vēlmi palielināt līdzekļus pirmā mājokļa iegādes programmai, ir iniciators tādiem lēmumiem, kuri atkal šīm ģimenēm liek staigāt pie notāriem un maksāt papildu nodevas, lai savus nomas līgumus reģistrētu zemesgrāmatā. Tajā pašā laikā Tieslietu ministrija, par ko arī atbildīga ir Nacionālā apvienība, pieļauj to, ka mēs maksājam nesamērīgus procentus par savu īpašumu maiņas reģistrēšanu zemesgrāmatā.

Vēl viena lieta, ko es jums varu pateikt, – kadastrālās vērtības būs lielākas. Tas, ka šobrīd nobijās no tautas sašutuma un atcēla uz vienu gadu, – tas neko nemaina, jo valdības deklarācija skaidri un gaiši pasaka: nodokļi tiks pārcelti uz nekustamo īpašumu. Un tas nozīmē, ka šīs izmaksas celsies.

Un vēl. Šodien tika skatīts likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”. Minētais likumprojekts paredzēja ieviest normu, ka gadījumā, ja Valsts valodas centrs konstatē, ka pašvaldības deputātam valsts valodas prasmes līmenis neatbilst noteiktajam, tad sešu mēnešu laikā no konstatēšanas brīža deputātam par saviem līdzekļiem jāapgūst valsts valoda noteiktajā līmenī. Šinī brīdī vairākums no mums šo normu neatbalstīja viena iemesla pēc. Mēs uzskatām... Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka visiem tiem, kuri vēlas kļūt par pašvaldību deputātiem, valsts valoda jau ir jāzina un ka šāda indulgence, kas dotu tiesības vēl sešu mēnešu garumā valodu mācīties, nebūtu piemērojama. Un tie Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti, kuri atbalstīja šo priekšlikumu, atbalstīja to tādēļ, lai to nedarītu par pašvaldības vai valsts līdzekļiem, bet lai tas notiktu par paša deputāta līdzekļiem.

Vēl nedaudz par valdības deklarāciju. Es jau pieminēju, ka valdības deklarācija ir ļoti svarīgs dokuments, kas ir tāds kā vadmotīvs... Tas rāda, uz kurieni šī valdība virzīsies. Izanalizējot to, jāsaka: pozitīvs, protams, ir tas, ka jau pieņemšanas... jau apstiprināšanas procesā no ministriem tika prasīta atbildība, nevis tikai kaut kādi populistiski vārdi. Lai gan, izlasījušam to visu, jāsaka... Nu, piemēram, Ekonomikas ministrijas piedāvājumu lasot, nekas cits kā populisms tur ārā nelien; tur ir daudz frāžu, bet bez satura. Tajā pašā laikā visīpatnējākā šobrīd šķiet jeb izskatās Kultūras ministrija, jo tā vairs neatgādina Kultūras ministriju. Tā ir būvniecības ministrija, jo galvenais tai ir Mežaparka estrāde, nacionālā stadiona sagatavošana, Ventspils mūzikas vidusskola... nu, vēl arī Laikmetīgās mākslas muzejs... un tamlīdzīgi... To vien mēs dzirdam: būves, būves, būves, būves! Mēs maz ko dzirdam... Ā, un vēl, jā, – komercializēt kultūras ekonomisko potenciālu... Tātad – bizness. Kultūra mums ir pievērsusies biznesam.

Taču, kopumā skatoties uz šo, vēlreiz atgādināšu, ka nevar noliegt, ka tiešām ir arī labas lietas šinī valdības deklarācijā. Un mēs noteikti pētīsim un skatīsimies, kā tās tiks pildītas; to mēs darām arī šobrīd.

Un gribu jums tikai atgādināt, ka šonedēļ Latvijas Reģionu apvienība tikās gan ar izglītības un zinātnes ministru Šadurska kungu, gan ar veselības ministru Belēviča kungu.

Ar Šadurska kungu abās tikšanās reizēs notika ļoti pragmatiska un saturiska saruna, un, teiksim, tāds kā secinājums ar Šadurska kungu bija, ka viņš noteikti pievērsīs uzmanību arodizglītībai un tām novārtā pamestajām arodskolām (šobrīd, pēc mūsu informācijas, – piecām), kurās tika ieguldīti Eiropas Savienības līdzekļi, bet kuras šobrīd nekādi netiek izmantotas.

Savukārt ar Belēviča kungu ir tā, ka mums nedaudz atšķiras viedoklis par to, vai tās naudas pietiek, jo tā tabuliņa, kas bija mums priekšā, rādīja, ka tomēr reģionālajām slimnīcām naudas ir mazāk. Bet, jāteic, tur bija daži izņēmumi: Jelgavai un Liepājai gan bija vairāk, turklāt Jelgavai bija vairāk par 50 procentiem. Un vai zināt, kāds tam ir skaidrojums? Skaidrojums ir tāds, ka Jelgava iegādājusies ļoti dārgu tehniku, kura tagad ir jāapmaksā. Tikai... Arī pats ministrs atzina, ka diemžēl nav normatīvu un nav regulējuma, pēc kā varētu spriest, vai tā tehnika vispār ir vajadzīga, vai tā vispār ir izmantojama. Un šobrīd valsts un mēs visi, iedzīvotāji, esam spiesti apmaksāt no savas kabatas šādas “izklaides”, ko, teiksim, atļaujas vienas otras pašvaldības slimnīcas.

Un nobeigumā gribu minēt tikai vēl to, ka mēs arī turpmāk aicināsim ministrus pie sevis uz pragmatiskām sarunām. Un noteikti drīzumā mēs aicināsim atkal finanšu ministri, gribēsim dzirdēt, kā tad iet ar Valsts ieņēmumu dienestu. Mēs noteikti aicināsim arī ekonomikas ministru, jo mēs gribam tomēr saprast saturu tiem viņa skaistajiem vārdiem, kuros mēs nedzirdējām nekādu... teiksim, nedzirdējām un neredzējām, ko tad viņš riktīgi izdarījis. Noteikti gaidīsim arī tieslietu ministru, jo viņš līdz šim ne sevišķi ir tiecies nākt pie mums, bet mēs ceram viņu sagaidīt. Satiksmes ministru arī gribēsim dzirdēt, jo tas kravu kritums, kas ir šobrīd ekonomikā, ir biedējošs un tas atstās ietekmi gan uz nodokļiem, gan uz nodarbinātību. Un, protams, gaidīsim arī kultūras ministri, jo gribam saprast, vai nav jāmaina šai ministrijai nosaukums...

Šodien tas ir viss.

Paldies jums par uzmanību. Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam – Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!

Ceturdien, 21.jūnijā
08:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
09:00  Saeimas kārtējā sēde
10:30  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde
10:35  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:30  Jāņu ielīgošanas pasākums Saeimā
12:30  Eiropas lietu komisijas sēde
12:40  Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu vadītāja Edvarda Smiltēna un grupas deputātu tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga pārstāvju un uzņēmēju delegāciju
12:45  Juridiskās komisijas sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196