Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EP PA)

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EP PA) ir Eiropas Padomes parlamentārā dimensija, viena no tās lielākajām un redzamākajām institūcijām. EP PA uzmanīgi seko politiskajiem procesiem Eiropā. Tās aktivitātes ir vērstas uz Eiropas Padomes pamatvērtību un standartu saglabāšanu, galvenais mērķis ir stiprināt asamblejas dalībvalstu parlamentus, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātisku pārvaldību visās Eiropas valstīs, nodot savu demokrātijas pieredzi arī partnervalstu un novērotājvalstu parlamentiem.

EP PA dibināta 1949. gadā, tā šobrīd apvieno 46 Eiropas valstis.

Latviju tajā pārstāv seši Saeimas deputāti (trīs pastāvīgie pārstāvji un trīs viņu aizstājēji).

EP PA darbojas deviņas pastāvīgās komitejas:

  • Politisko lietu un demokrātijas attīstīšanas komiteja;
  • Sociālo lietu, veselības un ilgtspējīgas attīstības komiteja;
  • Juridisko lietu un cilvēktiesību komiteja;
  • Kultūras, zinātnes un izglītības jautājumu komiteja;
  • Migrācijas, bēgļu un pārvietoto personu jautājumu komiteja;
  • Pārraudzības komiteja;
  • Līdztiesības un diskriminācijas apkarošanas komiteja;
  • Kārtības ruļļa un deputātu imunitātes komiteja;
  • Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas komiteja.

Asamblejas darbu vada tās Birojs un Pastāvīgā komiteja.

EP PA sesiju laikā nacionālo parlamentu pārstāvji izstrādā un pieņem rezolūcijas par asamblejas kompetencē esošiem demokrātijas stiprināšanas, tiesiskuma, cilvēktiesību ievērošanas un citiem aktuāliem jautājumiem.

EP PA deputāti aktīvi piedalās vēlēšanu novērošanas misijās, lai veicinātu to demokrātisku norisi.

Eiropas Padome ir vecākā politiskā organizācija Eiropā. Tās mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību, veicināt izpratni par Eiropas identitāti un tās vērtībām, aptverot dažādu Eiropas tautu kultūras. Eiropas Padome dalībvalstīm nosaka saistošus starptautiskos standartus cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995. gadā.

Latvijas dalība Eiropas Padomē ļauj Latvijas iedzīvotājiem vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, aizstāvot savas tiesības un pārsūdzot Latvijas dažādu līmeņu tiesu lēmumus.

Trešdien, 8.maijā
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde
10:15  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēde
10:30  Svinīgā vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos, pieminot nacisma sagrāvi un Otrā pasaules kara upurus
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Eiropas Savienības dalībvalstu ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem Latvijas Republikā par godu 20. gadadienai kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā
17:00  Pieņemšana par godu 20. gadadienai kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā