10.Saeimas stenogramma - 14.07.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ārkārtas sesijas sestā sēde
2011.gada 14.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam 14.jūlija otro ārkārtas sēdi.

Tātad, pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 14.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts izslēgts.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Buiķa, Čaklā, Kārkliņas un Čigānes iesniegumu ar lūgumu grozīt 14.jūlija otrās ārkārtas sēdes darba kārtību un izslēgt no sadaļas „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Smiltēna, Zaķa, Viņķeles, Bendrātes un Circenes iesniegumu ar lūgumu grozīt 14.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tāpat šie paši pieci deputāti lūdz izslēgt no šīsdienas ārkārtas sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts izslēgts.

Tāpat pieci deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat pieci deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad šie likumprojekti no darba kārtības ir izslēgti. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Lēmuma projekts, kuru ir iesnieguši deputāti Zaķis, Bendrāte, Smiltēns, Ašeradens, Šadurskis, Loskutovs, Reirs, Viņķele, Circene un Rotbergs, - „Par atvēlēto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013.gada”.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs šo jautājumu skatām? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad iesniedzēju vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godājamie kolēģi! Līdzīgi kā jautājumā, ko mēs šodien jau teju vai pusotras stundas skatījām no rīta, kas bija par zemnieku tiešo maksājumu godīgāku sadali nākamajā pārskata periodā Eiropas plānošanas kontekstā... līdzīgi kā šajā jautājumā arī Kohēzijas un Sociālajā fondā, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai, plānojot nākamā pārskata perioda budžetu, Eiropā tiktu ievērota taisnīga attieksme pret visām valstīm. Īpaši šajā ziņā lielajām valstīm, manuprāt, ir ērti nodarīt pāri, ja tā tēlaini var izteikties, mazajām valstīm. Šobrīd, ja jūs esat iedziļinājušies, tad... Tā pati Kohēzijas fonda sadale... Ja mēs skaļi neteiksim savu nepiekrišanu pašreizējam viedoklim, tad mēs, iespējams, dabūsim samazinājumu no 3,7 procentiem no pašreizējā kopprodukta uz 2,5 procentiem, tātad varētu vienu pusmiljardu latu zaudēt no mūsu Kohēzijas fonda naudas. Es uzskatu, ka Kohēzijas fonds ir tieši tas naudas resurss, ar ko vecā Eiropa var izlīdzināt jauno, mazāk attīstīto valstu situāciju, pietuvināt tās vecās Eiropas stāvoklim. Tas nozīmē to, ka, laikam ejot, šīm naudām būtu jāpieaug, nevis jāsamazinās, kā to šobrīd varētu piedāvāt Eiropas Savienība. Domāju, ka - līdzīgi kā zemkopības ministram jau šobrīd ir ļoti spēcīgs arguments diskusijām ar Eiropas ierēdņiem par zemnieku naudas sadali - arī citiem ministriem, kas vadīs diskusijas par Kohēzijas fondu vai Sociālo fondu, ir jābūt Saeimas dotam deleģējumam, kas radīs daudz stiprāku pozīciju šiem ministriem, lai viņi varētu rīkoties un panākt labāku pozīciju, labāku situāciju tieši Latvijai. Tāpēc aicinu pieņemt līdzīga rakstura rezolūciju, kādu mēs jau pieņēmām... līdzīga rakstura rezolūciju pieņemt arī attiecībā uz Kohēzijas fondu un Sociālo fondu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā neviens nav pieteicies... Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ.V.Kristovskis (ārlietu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es esmu ieradies atkārtoti Saeimā, jo tiešām man bija turpat stundu gara saruna ar Valsts prezidentu par ārlietu jautājumiem, tāpēc es gribu paziņot, ka mana aiziešana iepriekšējā jautājuma apspriešanas laikā no šīs zāles nebija necieņas izrādīšana jums, bet - gluži pretēji! - tā bija valstisku pienākumu pildīšana. Un esmu atnācis vēlreiz, lai ikvienam no jums pateiktu paldies, jo šie divi Saeimas ziņojumi, Saeimas viedokļi, ir ļoti nozīmīgi valdības darbam, to speciālistu darbam, kuri ikdienā veiks šo sarunu procesu, diskutējot par taisnīgāku Eiropas Savienības budžetu laika periodam no 2013. līdz 2020.gadam.

Es vēlreiz gribu teikt, ka šā darba kopējais mērķis ir tātad solidaritāte, reģionu attīstība, dzīves kvalitātes celšana - tas, ko sauc par konverģenci. Un arī Austrumeiropa, arī pārējās Baltijas valstis ir ļoti ieinteresētas, lai mums, Latvijai, būtu pieejams pēc iespējas vairāk līdzekļu. Un tāpēc ir vajadzīgs - vēlreiz gribu uzsvērt! - saskaņots viedoklis, valdības viedoklis. Šā viedokļa veidošanā ļoti nozīmīgs ir tas darbs, ko jūs šodien veicāt, un šis kopējais viedoklis, ko šeit parādījāt, apstiprinot... Un es ceru, ka arī šis dokuments, kas ir jūsu priekšā, - dokuments par kopējo kohēzijas politiku - tiks apstiprināts.

Vēlreiz paldies valdībai. Jūsu atbalsts ir nozīmīgs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie un cienītie kolēģi! Es gribu nedaudz runāt par šo likumprojektu - un tieši šādā kontekstā, ka patiesībā ne tikai vienkārši cilvēki, bet pat šorīt prese un Latvijas Radio patiesībā runāja tikai par lauksaimniekiem, bet par kohēzijas līdzekļiem vispār nerunāja. Ja mēs skatāmies uz kopējo valsts situāciju, tad redzam, ka šis lēmuma projekts ir ne mazāk svarīgs valsts attīstībai kā tas, par ko mēs runājām saistībā ar lauksaimniekiem. Ir runa ne tikai, teiksim, par ceļiem, infrastruktūru, būtībā tas ir nozīmīgs arī tautas izdzīvošanai. Beigu beigās Latvija ir viena no tām valstīm, kurās tieši tautas skaitliskā sarukšana ir visbīstamākā. Un šī nauda, ko pieminēja jau Zaķa kungs, - kādi 500 miljoni, kas mums varētu iet garām, - tie ir ļoti valstij nozīmīgi.

Un paskatīsimies uz valsts attīstību, sākot no 1990.gada! Pirmajām valdībām ļoti daudz bija ārzemju padomnieku. Un viņu priekšlikumi uz ko bija orientēti? Uz to, ka mums vajag ļoti atvērtu ekonomiku, ka mums jāsasaistās ar Rietumiem. Starp citu, viens no šiem padomniekiem bija arī Flika kungs, ko mēs tagad redzam airBaltic sakarā. Un galu galā tas šiem padomniekiem bija ne tikai pagodinājums, ka viņi jaunajām valstīm palīdz, bet, kā mēs Flika gadījumā redzam, viņiem tas bija arī pietiekami materiāli ļoti vērtīgi. Un mēs ļoti realizējām... ļoti korekti būdami, mēs realizējām ļoti atvērtu ekonomiku, un beigu beigās, kad sākās šī ekonomiskā krīze, mēs bijām tie, kas cieta patiesībā vissmagāk. Mēs cietām ne tikai iekšpolitisko kļūdu dēļ, bet arī šīs ārkārtīgi lielās atvērtības dēļ. Rezultātā mēs patiesībā uz tautas rēķina panācām to, ka mūsu valsts šobrīd ir slavena ar to, kā mēs krīzi pārvarējām.

Paskatīsimies, kas šodien notiek Grieķijā, kas drīz notiks Itālijā! Man kolēģis Lejiņš pateica, kāda situācija šodien Itālijā veidojas. Tas pats ir ar Spāniju, Portugāli un tamlīdzīgi. Tās valstis nevarētu iedomāties tādas grūtības, ko mēs esam uzvēluši savai tautai! Mēs lielā mērā ar šo krīzes pārvarēšanu... mēs izglābām arī Skandināvijas bankas. Un te es gribu atgriezties nedaudz pie situācijas, kādā es strādāju 90. un 2000.gados.

Es biju ne tikai matemātiķis, bet arī vadīju LZA un LU Matemātikas institūtu. Es vienlaikus biju no 1993.gada pēc vācu parauga... Ziemeļreinā-Vestfālē bija tāds zinātnes centrs, un tādu nodibināja arī Latvijā. Es biju šī centra direktors. Mēs diezgan daudz pirmajos gados izdarījām, bet es nepieminēšu tās lietas, jo ne par to šodien ir runa. Bet man bija iespēja sekot līdzi... es saņēmu no Vācijas kolēģiem kā dāvinājumu moderno presi. Un es ļoti labi atceros vienu rakstu, ko, nebūdams politiķis, es ļoti nopietni ievēroju. Tas bija apmēram kādā 1999.gadā, un man jau bija zināms priekšstats, jo kopš 1995.gada mani regulāri aicināja uz Eiropu; es biju, teiksim, Vācijā vairākās sanāksmēs, arī Austrijā, kur patiesībā bija viņu intelektuāļi, teiksim, skolotāji, augstskolu pasniedzēji. Un patiesībā, teiksim, vienā sanāksmē Vācijā es biju vienīgais ārzemnieks - visi pārējie bija vācieši. Un jau tajā brīdī man bija skaidrs, ka Latvija iet uz iekļaušanos Eiropas Savienībā. Un, lūk, es atgādinu tagad šo franču... man diemžēl nav palicis atmiņā, un es nevaru nosaukt viņa uzvārdu, bet es pateikšu galvenās tēzes, ko viņš savā rakstā formulēja.

Viņš formulēja tā, ka, ja Rietumeiropa attiecībā uz Austrumeiropu un Centrālo Eiropu ieturēs politiku, ka, uzņemot tās Eiropas Savienībā, šīs valstis tiks padarītas par Eiropas Savienības noieta tirgiem, tad tā būs liela kļūda ne tikai attiecībā uz šīm valstīm, bet tā būs arī liela kļūda visas Eiropas mērogā, jo savulaik pēc tam ļoti smagi cietīs arī Rietumeiropa. Un, ja mēs paskatāmies un ņemam vērā to, kas šobrīd notiek Itālijā - un tā vairs nav maza valsts, tā ir liela valsts ar milzu ienākumiem -, tad galu galā šim franču profesoram, uz kura publikāciju, protams, nekādas reakcijas nebija... Viņš nopublicēja savu rakstu, bet viņš tā arī palika nesadzirdēts, un galu galā var iznākt arī tā, ka Eiropas Savienība nonāks ļoti smagā situācijā. Un tad ir jautājums par mūsu mērķiem, ko mēs gribam: vai pievienoties eiro un kas vispār notiks ar eiro? Jau tagad mēs redzam, kādas ir ļoti smagas situācijas. Un, redziet, mana sajūta ir tāda, ka mums tautā ir ļoti iegājies... vienkārši tagad es runāju ne kā deputāts, bet kā... Ilgus gadus, kad es biju tautas pārstāvis, mums ļoti iegājies ir lamāt mūsu politiķus, ka mēs esam īslaicīgi domājoši, īslaicīgi politiķi. Bet patiesībā šobrīd tā situācija ir tāda, ka ar šo paziņojumu mēs pasakām Eiropas Savienībai, Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam, ka arī mēs no viņiem prasām, lai viņi ir valstsvīri, nevis tie, kas šauri domā par savu tautu interesēm un par to, lai viņu tautas dzīvotu labāk nekā līdz šim.

Un tagad pēdējais. Ar to es gribu nobeigt. Tā ir ideja, kas man radās pirms aptuveni 20 gadiem. Tajā brīdī, kad izveidojās Latvijas Tautas fronte, mēs izveidojām Latvijas Zinātnieku savienību. Un toreiz, 1989.gada pavasarī, mēs organizējām konferenci, kur zinātnieki skatījās uz to, kā Latvija varētu attīstīties kā neatkarīga valsts. Un toreiz es ļoti daudz lasīju literatūru, un man tādā ļoti īpatnējā veidā atnāca tāds jēdziens kā „nooms”, to varētu salīdzināt ar tādiem jēdzieniem kā „biosfēra” un „bioms”. Un tā ideja ir tāda, ja mēs skatām Baltijas jūras reģionu un valstis, kas ir ap Baltijas jūru, tātad Baltijas valstis, Poliju, Vāciju, Dāniju un Skandināvijas valstis: lūk, šīs valstis varētu izveidot ārkārtīgi interesantu reģionu, kas varētu taisīt milzīgu uzrāvienu. Un, lūk, šis paziņojums... Man nav laika sīkāk visas šīs lietas ieskicēt, bet tā ir doma par to, ka, apvienojot Baltijas jūras austrumu krasta valstu tautu pieredzi, esot iekšā PSRS sistēmā, ieskaitot Poliju, un rietumu valstis, kas ir Skandināvija, Dānija un Vācija, Baltijas jūras reģions var būt reģions, kas dod milzīgu uzrāvienu. Ir izveidots Vidusjūras reģions, un par Baltijas jūras reģionu ir vairākkārt runāts. Un, lūk, atgādinot tos milzīgos upurus, ko mēs šobrīd nesam, ko mūsu tauta ir nesusi, un to, ka mēs lielā mērā izglābām Eiropas Savienības... vismaz Skandināvijas bankas mēs ar savām darbībām esam izglābuši, mums ir tiesības prasīt arī no Rietumu valstīm citādu attieksmi un prasīt to, lai Kohēzijas fonda ietvaros Baltijas valstis dabū straujāku uzrāvienu un mēs varam realizēt šo nākotnes politiku.

Es domāju, ka šis paziņojums ir ļoti korekti un diplomātiski uzrakstīts. Un, ja uz to nebūs reakcijas, tad, es esmu pārliecināts, tauta referendumā nobalsos par jaunu Saeimu, un tad nākamajai Saeimai ir jāpieņem daudz, daudz asāks un skaidrāks paziņojums.

Tas ir mans novēlējums mums un nākamajai Saeimai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atvēlēto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013.gada”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Strodes, Bekeša, Bērziņa (ievēlēta no Rīgas), Šlesera un Kučinska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav man pieteicies neviens runāt. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Strodes, Bekeša, Bērziņa, Šlesera un Kučinska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Trešo papildu protokolu Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Pacientu tiesību likumā” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Sociālo un darba lietu komisija ir izstrādājusi, kopā apvienojot trīs likumprojektus, jūsu priekšā šodien celtos grozījumus likumā „Par valsts pensijām””.

Tātad šeit ir apvienots likumprojekts, ko parlamentā iesniedza „Saskaņas Centrs”, jautājumā par iespēju vecākiem, kuri audzina bērnus invalīdus, priekšlaicīgi pensionēties 5 gadus iepriekš. Kaut gan likumā tāda norma uz šodiendienu jau ir paredzēta, mums ir daudz vecāku, kuri mokās un nevar atrast arhīvā izziņas, un pierādīt, kad bērns ir kļuvis par invalīdu.

Otrais likumprojekts, kas šeit ir apkopots, ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” jautājumā par regulām, kuras ir Latvijai jāievieš, un šīs normas tādā gadījumā ir ļoti būtiskas.

Trešais likumprojekts - tas ir ZZS frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts jautājumā par valsts pensiju indeksāciju, kas nepārsniedz 165 latus.

Un, ceturtkārt, šajā likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” ir ieslēgta arī tāda norma, ko ierosināja Aizsardzības ministrija jautājumā par militārpersonām, kurām pēc izdienas pensijas izbeigšanās, tātad sasniedzot pilno pensijas vecumu, neieskaita darba stāžā to periodu, kurā viņas ir iepriekšējos gados strādājušas aizsardzības sistēmā, šajā gadījumā - PSRS Bruņotajos spēkos, bet ne tieši Latvijas Republikā.

Godātie kolēģi! Vēlos jums teikt, ka arīdzan ir konkrēti aprēķini veikti. Labklājības ministrija ir izdarījusi savu mājas darbu, kuru gan Labklājības ministrijai, gan arīdzan Finanšu ministrijai mūsu Ministru prezidents Valdis Dombrovska kungs uzdeva Koalīcijas sadarbības padomē 29.jūnijā. Tātad ar šiem aprēķiniem Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šodien tiks iepazīstināti, bet nākamajā nedēļā sasauksim komisijas sēdi, ja jūs šodien atbalstīsiet nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Mēs gatavojam rezolūciju un, protams, pieprasām atbilstoši Saeimas kārtības rullim atzinumu no Finanšu ministrijas un no Labklājības ministrijas.

Bet nu par cilvēkiem, kuriem atbilstoši šiem grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”... uz kuriem attiektos pensiju indeksācija.

Tātad tie ir vairāk nekā 430 000 pensiju saņēmēji. Jāņem vērā, ka tie nav tikai valsts vecuma pensijas saņēmēji, tie ir apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, tie ir invaliditātes pensijas saņēmēji, un tie ir arī izdienas pensijas saņēmēji. Un nekādā gadījumā mēs nevaram teikt, ka tie ir cilvēki, kuri ļoti maz strādājuši. Šie drīzāk ir cilvēki, kuri pensionējušies, ja ir runa par valsts vecuma pensionāriem... kuri pensionējušies līdz 1996.gadam, kad stājās spēkā jaunais likums. Tās ir medmāsas, tie ir arī skolotāji, tās ir bibliotekāres, apkopējas un tā tālāk. Tie ir cilvēki, kurus skar indeksācija, - 74 procenti no visiem pensiju saņēmējiem.

Finansējums. Šā gada, 2011.gada, budžetu apstiprinot, kolēģi, mēs nobalsojām, ka bezdarbnieku pabalsta budžetā ir ielikti 76,4 miljoni. Uz šā gada 1.jūniju ir iztērēti 20 miljoni. Indeksācija 2011.gadā prasa 7,5 miljonus latu.

Kolēģi, vēlos jums teikt, ka šajā likumprojektā ir arī normas par priekšlaicīgu pensionēšanos, par iespēju pagarināt... un pieprasīt pensijas pēc pirmā un otrā saraksta. Tie ir tie jautājumi, par kuriem parlamentā vērsās pēc arodbiedrības akcijas 25 727 iedzīvotāji, kuru iesniegumi bija adresēti cienījamai Āboltiņas kundzei un ar viņas rezolūciju tika nodoti Sociālo un darba lietu komisijai.

Jāņem vērā, kāds bija balsojums komisijā. Mēs esam 12 deputāti: astoņi balsoja „pret”... „par”, trīs balsoja „pret” un viens deputāts atturējās.

Es šodien lūdzu šo likumprojektu komisijai nodot, izsakot savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteikusies deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Citēšu Saeimas klasiķi, kas šodien no tribīnes teica, ka mēs mēdzam jaukt kopā klimpas un ķiļķenus. Tas būtu attiecināms arī uz Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Tā sadaļa, kas ir pārtapusi no kolēģa no „Saskaņas Centra” priekšlikuma par bērnu invalīdu vecāku pensionēšanās nosacījumu pārskatīšanu, būtu atbalstāma. Tas pats ir sakāms arī par pirmo un otro sarakstu.

Es gribu paust viedokli tieši par pensiju indeksāciju. Bezstrīdus kārtībā, skatoties uz to, ka iztikas minimums pieaug, un to, ka inflācija ir atkal atsākusi savu kāpumu, mums, valstij, ir jādomā par to, kā atbalstīt cilvēkus ar mazām pensijām, kuriem ziemas sezona noteikti būs ļoti sarežģīta. Ir apkures rēķini auguši, un cenas kāpj. Veids, kā šo problēmu atrisināt, - tātad atbalstīt cilvēkus ar mazām pensijām. Šie veidi var būt dažādi. Šie veidi var būt arī tādi, kas ir mazāk sāpīgi sociālajam budžetam un kas vienlaikus sasniedz mērķi, - cilvēkiem palīdzēt pārziemot. Indeksācija ir vienkāršākais, „plakanākais” veids.

Atbilde uz jautājumu par to, ko mēs darīsim nākamgad, pēc tam, kad Saeimas vēlēšanas un tas priekšvēlēšanu trakums būs pāri, joprojām nav saņemta. Tas, ka mazāk ir iztērēts, paturot prātā joprojām deficīta apstākļus, nenozīmē, ka šī nauda automātiski ir jānotērē. Mēs esam uz šādiem grābekļiem kāpuši un kāpuši virsū. Mēs nevaram arī ignorēt starptautisko kontekstu. Ja lielākā pasaules ekonomika, Amerikas Savienotās Valstis, karājas mata galā un ja mēs zinām par riskiem, kas ir sagaidāmi tepat Eiropas Savienībā, kā tas ir Itālijā un Īrijā, vai mēs joprojām neesam mācījušies neko no krīzes un uzskatām, ka katrs neiztērētais, ietaupītais lats ir jāliek tūlīt lietā? Mums nav atbildes, cik maksās šī pensiju indeksācija nākamgad, tāpat mums nav atbildes, kas notiks ar piemaksām par darba stāžu nākamgad, kuru apjoms - 70 santīmi - ir noteikts līdz šā gada beigām. Un šie jautājumi nav skatāmi atrauti. Tāpat kā attiecībā uz šo sēdi ir ierosinājums neskatīt jautājumu par ārkārtas situācijām tieši tādēļ, ka tā diskusija ir pārāk apjomīga, lai to varētu izdarīt Saeimas komisijā. Arī jautājums par pensiju indeksāciju ir tieši tikpat apjomīgs un daudzšķautnains, lai to varētu tādā ātrumā, pa galvu pa kaklu, skatīt Saeimas komisijā.

Un vēl es gribu teikt. Vēl viens klasiķis, šoreiz no kulināriem, Mārtiņš Rītiņš bieži vien savos raidījumos lietoja frāzi: „Kas var būt labāks par šo?” Priekšvēlēšanu laikā sociālais budžets ir politiķa „kas var būt labāks par šo”, jo tas skar cilvēkus - ļoti ievainojamus cilvēkus. Bet tā mūsu atbildība ir saprast, ka šis „kas var būt labāks par šo”... ka tam ir jābūt ar ilgtermiņa atbildi. Bet šis pensiju indeksācijas piedāvājums tādu nesniedz.

Es aicinu atturēties un šīs diskusijas izvērst Saeimai un Ministru kabinetam, kopīgi atrodot risinājumu, kas būs ilgtspējīgs arī pēc Saeimas vēlēšanu kampaņas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Tūrisma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Nagojas-Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojekta nodošana komisijām un izskatīšana”.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā šodienas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek izskatīts pirmajā lasījumā.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pavasara sesijas izskaņā mēs apstiprinājām nozīmīgas un lielas izmaiņas likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Šīs normas, ko mēs apstiprinājām pirmajā lasījumā, skāra tādas lietas kā metālu tirdzniecības reversā pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu, kā kokmateriālu reversā pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas, izmaiņas zivsaimniecībā, bet visbūtiskākā izmaiņa, kas bija, tā bija celtniecības jomā.

Saņemot priekšlikumus otrajam lasījumam un konsultējoties ar Juridisko biroju, komisija nolēma visu priekšlikumu paketi, kas attiecas uz celtniecību, atstāt rudens sesijai, bet attiecībā uz tiem jautājumiem, kas nav strīdīgi jautājumi, kur deputātiem nav iebildumu, kas attiecas uz metālu tirdzniecību, kas attiecas uz koksnes tirdzniecību, kas attiecas uz kārtību, kādā PVN atmaksājams valstij no Valsts ieņēmumu dienesta puses, kas attiecas uz svaigo zivju un zivju produktu iegādi un PVN atmaksu, uz jautājumiem, kas attiecas uz pastu, kur pret mums bija ierosināta pārkāpumu procedūra no Eiropas Komisijas puses, izveidot atsevišķu likumprojektu un virzīt ātrākai izskatīšanai.

Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Reirs. Komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

J.Reirs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt šā gada 14.jūlijā līdz pulksten 12.30 un izskatīšanu veikt nākamajā ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 14.jūlija pulksten 12.30, izskatīšana - nākamajā ārkārtas plenārsēdē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Ministru kabineta protokollēmumu, ar kuru profesore Sanita Osipova ir izvirzīta par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Sanitu Osipovu, iepazinusies ar viņas dzīves un darba gājumu. Jums visiem ir izdalīts arī šis materiāls, un tas ir pieejams arī internetā. Līdz ar to es arī vēršu uzmanību uz Sanitas Osipovas gan darba pieredzi, gan izglītību, gan apjomīgo zinātnisko darbību.

Juridiskā komisija, aizklāti balsojot, vienbalsīgi ir atbalstījusi lēmuma projektu „Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”, un līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Saistībā ar Sanitas Osipovas kandidatūru es gribētu runāt par četrām lietām.

Pirmā lieta. Kā jūs zināt, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 4.pantu Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Un kas tad ir tiesīgs izvirzīt šīs kandidatūras? Visupirms saskaņā ar likumu trīs tiesnešu kandidatūras ir tiesīga izvirzīt Saeima, ja tās atbalsta 10 deputāti, tātad iniciatīva ir no 10 deputātu puses, divu tiesnešu kandidatūras - valdība un divu - Augstākās tiesas plēnums.

Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Šajā laikā, pirms tam, kad valdība izvirzīja Sanitas Osipovas kandidatūru, atsevišķi politiķi runāja par to, ka ir nepieciešams konkurss šajā sakarā. Likums, godātie kolēģi, to neparedz. Proti, nav paredzēta procedūra, nav paredzēti arī kritēriji, kādā veidā viena vai otra kandidatūra būtu vērtējama. Bez tam... Es šeit dzirdēju repliku no zāles: „Slikti!” Tas varbūt nemaz nav slikti, jo mēs esam Eiropas Savienībā un nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu konkursu Satversmes tiesas vai konstitucionālās tiesas tiesnesim likumdevējs nav paredzējis.

Tālāk. Nākamais. Likumi prasa, ka šādai kandidatūrai ir jābūt nevainojamai reputācijai. Vai Sanitai Osipovas kundzei ir šāda nevainojama reputācija? Es gribētu teikt, ka jā. Viņai ir pat ļoti augsta atzinība, viņa vienmēr to ir saņēmusi no savu studentu puses. Es jums varu pastāstīt, ka studentu izlaidumos... Ja jūs paši esat beiguši vai jūsu radinieki kādreiz ir beiguši Latvijas Universitāti, tad jūs zināt, ka studenti - beidzēji - balso par to, kurš no pasniedzējiem, kuru Universitātē ir vairāki desmiti, izlaidumā uzrunās šos beidzējus. Un vairākkārt es esmu pārliecinājusies, ka viņi ir izvēlējušies profesori Sanitu Osipovu. Es zinu, kāds tas ir gandarījums. Es zinu, kāda tā ir atbildība, jo es arī esmu stāvējusi Lielās aulas priekšā un izjutusi šo pateicību no studentu puses.

Viņai ir arī augsta reputācija zinātnieku aprindās. Ja jūs paskatītos viņas dzīvesgājumu, jūs redzētu uzskaitītus vairākus desmitus starptautisku konferenču; šeit ir nozīmīgākās pieminētas. Viņai ir ārkārtīgi daudz publikāciju, viņa ir organizējusi konferences. Arī pašlaik viņa... es noskaidroju, sazinoties ar ministra kungu, ka viņa neesot varējusi ierasties, jo viņa pašlaik lasot lekcijas Vācijā. Tātad arī viņa šajā ziņā popularizē Latvijas vārdu.

Es gribu teikt, ka Satversmes tiesas tiesneša darbā, kā liecina arī vēsture, ļoti liela nozīme ir zinātniskajai darbībai, jo, ja jūs kāds būtu lasījis šos spriedumus, tad jūs redzētu, ka šie spriedumi faktiski robežojas ar zinātniski pētniecisko darbu. Un sākotnēji Satversmes tiesā, kad tā izveidojās, lielākā daļa no Satversmes tiesas tiesnešiem bija tieši zinātnieki, kas arī, manuprāt, sekmīgi sev atvēlēto laiku šajā tiesā strādāja.

Līdz ar to es kā Universitātes profesore, bijusī tiesnese aicinu atbalstīt Sanitas Osipovas kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu pa Satversmes tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.443/Lp10. Šeit, kā jūs redzat, ir pavisam pieci priekšlikumi. Kā jūs atceraties, šis likumprojekts tika atzīts par steidzamu, un mēs redzam, ka visi šie priekšlikumi ir iesniegti saistībā ar balsošanu pa pastu ārkārtas vēlēšanu gadījumos.

Un, proti, 1.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija... tas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 2.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 4.priekšlikums arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas arī ir atbalstīts.

Un es, aicinot jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, vienlaikus gribu izteikt pateicību Juridiskajam birojam, īpaši Kusiņa kungam, par problēmu identificēšanu un par atbalstu likumprojekta sagatavošanā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu arī pret 5.priekšlikumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, šim likumprojektam „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” saņēma sešus priekšlikumus.

Es gribu teikt, ka visi tie tika arī atbalstīti.

1. - kultūras ministres Sarmītes Ēlertes priekšlikums, kas aizstāj vārdus „mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darbība” ar vārdiem „māksliniecisko kolektīvu darbība”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas aizstāj vārdu „semināri” ar vārdiem „tālākizglītība un profesionālā pilnveide”. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 3. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura labojums. Maina dažus vārdus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī apmēram tāda paša rakstura redakcionālas izmaiņas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas runā par likuma spēkā stāšanās termiņu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. Un 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. Un, pirms balsojam par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, gribu pateikt paldies visiem, kas bija iesaistīti šā likumprojekta veidošanā, un tas pierāda, ka, ja pirms tam ir kvalitatīvi sagatavots likumprojekts, tad tas varētu tikt ļoti ātri un efektīvi izskatīts Saeimā. Tā ka lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likums „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrreizējā caurlūkošana.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu noteiktajā laikā, saņēma tikai tādus priekšlikumus, kas bija vēstules un ieteikuma formā. Komisija izskatīja šos priekšlikumus un balsojot nolēma neiekļaut komisijas redakcijā. Līdz ar to lūdzu apstiprināt esošo likumprojektu tādā redakcijā, kādā tas bija apstiprināts Saeimā otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - 1. Tātad likums apstiprināts tādā redakcijā, kādā tas bija pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemts deputāta Igora Pimenova iesniegums. Viņš, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 144.panta otro daļu, ir iesniedzis ziņojumu par balsošanas motīviem sakarā ar likuma „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” otrreizēju caurlūkošanu un ir izteicis vēlmi to nolasīt uzreiz pēc balsojuma rezultātu paziņošanas.

Tātad, lūdzu, vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja!

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem bija pieejams astoņu deputātu priekšlikums, kā arī Saeimas Juridiskā biroja atzinums, kurš satur gan konkrētus priekšlikumus likumam, kuru mēs tikko esam ar jūsu balsojumu atbalstījuši, gan ieteikumus optimāla konstitucionālo institūciju budžeta plānošanas procesa veikšanai.

Deputātu priekšlikums un Juridiskā biroja atzinums atbalsta Valsts kontroles priekšlikumus par esošā likuma pilnveidošanu, Satversmes tiesas 2010.gada 25.novembra spriedumu pildot.

Deputātu priekšlikums bija iesniegts ar nokavējumu un tāpēc netika skatīts, tomēr uzskatu, ka kolēģu priekšlikums bija labs, jo tā ievērošana novērstu caurlūkojamā likuma trūkumus, uz kuriem norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers savā vēstulē Saeimai, tāpēc ierosināju komisijas sēdē saņemto deputātu priekšlikumu sagatavot komisijas vārdā un šo ierosinājumu izskatīt, bet šo manu iniciatīvu komisija neatbalstīja.

Bez tam komisijas sēdē netika uzklausīti un izvērtēti Tieslietu padomes, kā arī citu iesaistīto institūciju viedokļi un priekšlikumi, kaut gan to lūdza Valsts prezidents. Līdz ar to Valsts prezidenta aizrādījumi nebija respektēti, manuprāt, un likums, kuru Valsts prezidents nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai, bija iesniegts jūsu uzmanībai bez jebkādām izmaiņām. Līdz ar to visi deputātu un Valsts prezidenta iebildumi par to, ka šis likums nevis īsteno Satversmes tiesas spriedumu, bet vēl vairāk pārkāpj konstitucionālo institūciju neatkarību un padara šīs institūcijas par atkarīgām no valdības, paliek spēkā, tāpēc likumu, manuprāt, nedrīkstēja atbalstīt. Es ceru uz to, ka esošais Valsts prezidents, Valsts prezidents Andris Bērziņš, būs tikpat konsekvents kā viņa priekštecis un rīkosies tāpat, proti, likumu neparakstīs. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad izskatīsim likumprojektu Nr.380/Lp10 - „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses”.

Otrajam lasījumam netika saņemts neviens priekšlikums. Tāpēc es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Grigule. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Tātad likumprojekts Nr.381/Lp10 - „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses”.

Otrajam lasījumam neviens priekšlikums netika saņemts. Tāpēc komisijas vārdā es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Grigule. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs trešajā lasījumā izskatīsim grozījumus Augstskolu likumā. Formāli tie ir tikai grozījumi, bet varētu teikt, ka šajā likumā ir tik daudz jauninājumu un novitāšu, ka likuma pieņemšana tik tiešām ir ievērības cienīgs notikums.

Jau pagājušajā reizē no šīs tribīnes publiski izteicu pateicību tām valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām, kas palīdzēja šo likumu izstrādāt, pateicību arī daudzajiem ekspertiem, kas nežēloja laiku, strādājot darba grupās un piedaloties daudzajās komisijas sēdēs. Un šodien jūsu vērtējumam nododu rezultātu.

Vēršu uzmanību uz to, ka daudzi labi un vērtīgi priekšlikumi šajā likumā nav guvuši atbalstu, bet nevis tāpēc, ka tie tiktu atzīti par nepareiziem pēc būtības, bet tāpēc, ka to precizēšanai ir nepieciešams laiks, un tuvākajā nākotnē pie šī likuma mēs noteikti atgriezīsimies.

Bet tagad sākam izskatīt priekšlikumus, kuru kopskaits ir 99.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ko tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 3. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 8. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Par 8.priekšlikumu. No pirmā skata iecere palielināt akadēmiskā personāla skaitu ar doktora grādu visos augstskolas tipos ir labvēlīgs pasākums un apsveicams katrā gadījumā, jo tas varētu uzlabot mācību procesa kvalitāti. Bet man ir pamatīgas šaubas, vai tas ir saskaņots ar reālo dzīvi. Proti, kāpēc?

Tāpēc, ka Latvijā vienkārši nav pietiekami daudz doktorantūras programmās studējošo. Izglītības un zinātnes ministrijas statistika rāda, ka 2010./2011. mācību gadā doktorantūras programmās Latvijā mācījās 2418 studenti, savukārt aizstāvējuši promocijas darbu 2010./2011. gadā ir tikai 132 studējošie. Pagājušajā gadā tādi bija 149 studējošie, kas ir apmēram 5 procenti no visiem studējošiem doktorantūras programmā. Diemžēl absolventu skaits gandrīz vai nekompensēja augsti kvalificēta akadēmiskā personāla dabisko noplūdi. Vēl vairāk satraucoša ir akadēmiskā personāla vecuma struktūra un interese par studijām doktorantūrā Latvijā. Šīs normas pieņemšana izraisīs akadēmiskā personāla migrāciju no vienas augstskolas uz otru, kā tas jau notiek tagad, bet ar palielinātu īpatsvaru akadēmiskam personālam ar zinātniskiem grādiem šis process būs stiprāks. Tas savukārt pavisam neveicinās stabilitāti, kas īpaši nepieciešama studiju procesa īstenošanā.

Līdz ar to es aicinu jūs neatbalstīt priekšlikumu, kurš vienkārši neatbilst dzīves realitātei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Šis priekšlikums par procentuālo īpatsvaru - 50 procenti akadēmijās kā īpaša veida augstskolās - no mūsu puses tika izvirzīts tikai tāpēc, ka attiecībā uz universitātēm un attiecībā uz citām augstskolām jau bija iestrādātas otrajā lasījumā normas: 40 procenti un 65 procenti. Un līdz ar to šī te norma - 50 -, ņemot vērā akadēmijas vietu augstskolu struktūrā, ir loģisks starpstāvoklis. Ne ar ko citu šī skaitļa „50” izvēle nebija saistīta. Tāpēc lūdzu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribu teikt dažus teikumus sakarā ar Ņikiforova uzstāšanos, jo lieta tāda, ka no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem pēdējos gadus ļoti daudz līdzekļu tiek dots tieši doktora studijām. Un, ja mēs paņemam tos skaitļus... 2800 studenti doktorantūrā... nu, normāli iznāk, ka jādala uz četriem gadiem, un tas ir 700 cilvēku gadā. Un šobrīd... atšķirībā no tā, kā bija sākumā, kad trūka pieredzes, šobrīd ir ļoti stingra kārtība. Es pats vadu tagad četrus doktorantus. Katru mēnesi ir jāatskaitās par to, kas padarīts. Ja cilvēks ir nesekmīgs, viņu atskaita. Un nav taisnība, ka jauni cilvēki neiet doktorantūrā. Praktiski šobrīd pat tādā „eksotiskā” priekšmetā kā matemātika, kur nekad nav ļoti daudz studentu, mums ir bijis pēdējos gados konkurss. Mēs pat visus nevaram uzņemt. Un šobrīd tik tiešām... Man pēdējā gada laikā ir divi cilvēki aizstāvējuši, šogad vēl divi cilvēki nodos disertācijas. Jēga ir tāda, ka šī prasība ir vienai daļai augstskolu, arī privāto augstskolu, par stingru. Un tādēļ ir cīņa, lai nepieņemtu šādu. Bet tā ir tieši tā situācija, par ko augstākajai izglītībai pārmet, - ka nav mums augstskolu, kuras ieietu kaut vai pirmajā tūkstotī. Es domāju, ka tieši šis punkts ir viens no punktiem, kas palīdzēs, lai augstskolas kļūtu stingrākas, lai vājas augstskolas būtu spiestas likvidēties.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, protams, tas formāli ir ļoti iepriecinoši, ka doktorantu skaits pieaug, kaut gan šis pieaugums tik liels nav. 2011.gadā, cik es atceros, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir tikai 1 procents. Kamēr ir augstas stipendijas, cilvēki, protams, stājas doktorantūrā, īpaši tad, kad darba tirgū ir grūti atrast labi apmaksātu darbu.

Bet šeit ir cits jautājums. Par kvalitāti. Vai, palielinot šīs prasības, mēs nedevalvēsim doktora grādu? Man nav nekādu šaubu, ka profesora Buiķa doktorantiem ir ļoti augsts līmenis, es to zinu, kādreiz man bija tas prieks strādāt Fizikas un matemātikas fakultātē, bet par visiem doktorantiem es gan to neteiktu, jo principā mēs nodarbojamies ar kaut ko tādu ļoti formālu, un faktiski runa jau nav par to, kam formāli ir tas doktora grāds. Cik mūsu doktori ir konkurētspējīgi Eiropas līmenī? Man joprojām ir tādas bažas, ka tie spējīgākie cilvēki dod priekšroku darbam ārzemēs. Tātad vai patiešām mēs gribam par visām varītēm „cept” vairāk un vairāk doktoru, līdz ar to pazeminot prasības? Domāju, ka tas nav lietderīgi, jo tomēr ir jāsabalansē kvantitāte un kvalitāte. Protams, šos rādītājus var paaugstināt tad, kad mums patiešām būs pietiekami daudz reāli spēcīgu doktoru dažādās jomās. Šobrīd tā tas nav. Un formāli mēs vienkārši stimulējam universitātes pazemināt prasības, lai „ražotu” tos doktorus, zemāka līmeņa doktorus, un formāli atbilstu šiem kritērijiem.

Es tomēr aicinu nesteigties ar šo formālo prasību palielināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam, otro reizi.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka nevienam nav šaubu, cik nopietna un cik svarīga gan augstskolām, gan Latvijas tautsaimniecībai ir zinātnieku esamība, bet diemžēl tā reālā dzīves statistika ir šāda, vēlreiz atkārtoju: 2006.gadā mums doktorantūras programmas absolvējuši 106 cilvēki, 2007.gadā - 146 cilvēki, 2009.gadā - 139 cilvēki. Pieaugums, kā pareizi teica Cileviča kungs, no imatrikulēto skaita uz doktorantūras programmu, salīdzinot 2011.gadu ar 2010.gadu, ir 1 procents.

Es vienkārši pievēršu jūsu uzmanību tam, ka nav reāli nodrošināt šīs prasības ne tikai akadēmijām, bet arī būs grūti dažām universitātēm un cita tipa augstskolām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es ar ārkārtīgi lielu interesi sekoju līdzi šīm debatēm. Vai ir iespējams argumentēt pret acīm redzamo? Es gribētu teikt, bērnam saprotama lieta. (No zāles: „Kuram bērnam?”) Jā, ir.

Kolēģi! Mums ir augstskolu nosaukumos trīs dažādi iespējamie šie nosaukumu veidi: augstskola, akadēmija un universitāte. Diplomi, ko dod šīs augstākās izglītības iestādes, dod to beidzējiem pilnīgi vienādas tiesības. Taču pats nosaukums ir atšķirīgs. Un vēsturiskā tradīcija ir tāda, ka kvalitātes prasības akadēmiskajam personālam arī ir bijušas dažādas. Un vēsturiski mums ir bijuši šie procenti 20, 30, 50... Tagad mēs esam jau iepriekšējos lasījumos pacēluši augstskolām uz 40 un universitātēm - uz 65, bet akadēmijas tā dīvaini „izkrīt”... tā kā uz leju. Mana izjūta šo vārdu svaram - „augstskola, akadēmija, universitāte” - ir tāda: augstskola, akadēmija un universitāte. Un tagad pēkšņi mums ir tā: akadēmija, augstskola un universitāte. Nu, tā dīvaini sanāk, vai ne?

Un Ņikiforova kungam ir ļoti interesanta argumentācija. Skaitliski pareiza. Tātad cik doktoru tiek sagatavots? Acīmredzot nepietiks. Bet es gribu Ņikiforova kungam minēt arī citu statistikas daļu - to, cik augstskolu ir Latvijā. Tam skaitam augstskolu, kas ir Latvijā, nepietiktu doktoru nevienā valstī. Ja mēs paņemtu proporcionāli Vācijas doktorus un iedzīvotāju skaitu un pareizinātu mūsu augstskolu skaitu ar koeficienta starpību, cik Latvijā ir mazāk iedzīvotāju, tad Vācijā nekad nepietiktu doktoru tām miljons augstskolām, kas tur darbotos čakli un ņipri, izsniedzot studentiem diplomus. (Zālē starpsaucieni.) Godātie kolēģi, tieši šī norma noteiktu pietiekami augstas kvalifikācijas prasības augstskolām, akadēmijām un universitātēm, un tā ir tā saudzīgā, naudas līdzekļus neprasošā, regulējošā norma, lai Latvijas augstskolu skaits atgrieztos civilizētas valsts līmenī, rēķinot attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, un lai Latvijas augstskolas nostiprinātos, kļūtu lielākas un ar augstāku kapacitāti. Un, protams, es gribu cerēt, ka Ņikiforova kunga dedzīgā šā priekšlikuma noraidīšana nekādā veidā nav saistīta ar Baltijas Starptautiskās akadēmijas īpašnieka uzvārda sakritību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Paldies Šadurska kungam par to, ka viņš nu beidzot godīgi izklāstīja šīs normas būtību un mērķi, jo faktiski runa ir par to, lai izkropļotu brīvā konkurencē augstākās izglītības tirgu. Jo, protams, es ceru, ka Šadurska kungam nu aizdomas par mana uzvārda saistību ar kaut kāda īpašnieka vai kā cita... Bet man ir pilnīgi skaidrs, ka mums Saeimā jau ilgāku laiku darbojas ļoti spēcīgs valsts dibināto universitāšu lobijs, kas visu laiku ierosina kaut kādus grozījumus, izmaiņas, lai radītu labvēlīgākus apstākļus Latvijas Universitātei salīdzinājumā ar privātām universitātēm.

Cienījamie kolēģi! Es gribu jums atgādināt, ka privātās augstskolās tagad studenti maksā par mācībām mazāk nekā valsts dibinātās augstskolās. Vai tas ir normāli, ka mēs finansējam un atbalstām to pašu Latvijas Universitāti, bet maksas vietas tur ir dārgākas nekā privātās augstskolās, kas vispār neko no valsts budžeta nesaņem?

Tā ka es domāju, ka šis mērķis samazināt mākslīgi augstskolu skaitu... nu, es to nevaru uzskatīt par leģitīmu. Kāpēc? Ir tirgus, ir piedāvājums un pieprasījums, un, ja studenti dod priekšroku privātām augstskolām, tad tā ir viņu brīva izvēle. Es nesaprotu: vai „Vienotība” jau kļuvusi par kaut ko līdzīgu Komunistiskajai partijai, ka visu grib pati regulēt un noliegt tirgus prasības un tirgus nosacījumus?

Tā ka paldies vēlreiz Šadurska kungam par to, ka viņš nostādīja visu savās vietās, un es vienkārši aicinu visus kolēģus izšķirties, vai mēs atbalstām brīvās konkurences principus arī augstākajā izglītībā vai ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Cileviča kungs! Labprāt jums atbildēšu. Absolūti atbalstu brīvu tirgu augstākās izglītības jomā tad, ja piedāvātais produkts šajā tirgū atbilst noteiktām kvalifikācijas prasībām, kvalitātes prasībām. Ja ne, tad tur nav brīvā tirgus. Un diemžēl man ir jāsaka jums, Cileviča kungs, viena skumja lieta: nu, laikam nevar katrs dibināt augstskolu un laikam nevar katrs profesorēt šajā augstskolā neatkarīgi no savas kvalifikācijas, un laikam valsts funkcija ir tā, kas nosaka šo kvalifikācijas „latiņu”, un valsts augstskola... un valsts to nosaka visām augstskolām, visām akadēmijām, visām universitātēm vienādu un neatkarīgi no dibinātāja. Privātajās augstskolās nav zemākas vai augstākas šīs kvalifikācijas prasības.

Un vēl viena piebilde. Bieži vien diskusijās par izglītību es dzirdu, ka izglītība esot pakalpojums. Nē, mīļie kolēģi, izglītība nav pakalpojums! Jo pakalpojums... Ar to viss esot kārtībā, ja pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs abi ir apmierināti. Diemžēl ne! Izglītība ir valsts funkcija, un šim „pakalpojumam” (pēdiņās) ir jābūt noteiktā kvalitātē, pretējā gadījumā diemžēl nesanāk... Pretējā gadījumā, no vienas puses, mēs cīnīsimies - viena daļa no mums šeit - pret jebkādu kvalitātes prasību paaugstināšanu, bet, no otras puses, zūdīsimies, ka nevienas Latvijas augstskolas nav pasaules augstskolu topa tūkstotī. Es nezinu, kā var savienot šīs divas lietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst? Lūdzu, Druvietes kundze!

I.Druviete. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šai normai ir noteikts pārejas periods - tā stāsies spēkā 2013.gada 1.septembrī. Tātad divu gadu laikā ir iespējas esošajiem doktorantiem iegūt zinātņu doktora grādu. Šī norma tika ļoti rūpīgi apspriesta komisijā, piedaloties ekspertiem, un mēs bijām vienisprātis, ka šajā ziņā kvalifikācija ir saistīta ar kvalitāti - it īpaši tagad, kad doktora grāda piešķiršanai tiek izvirzītas ļoti augstas prasības. Un, ja mēs vēlamies mūsu augstāko izglītību nodrošināt pasaules un Eiropas standartu līmenī, tad šāda norma ir nepieciešama.

Komisija to atbalstīja. Aicinu to darīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 23, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

I.Druviete. 9. - deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 10. - deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 13. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 15. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 18. - kultūras ministres Sarmītes Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 19. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 20. - deputāta Kučinska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 21. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 23. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 24. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 25. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 26. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 27. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 28. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Šķēle: „Protams!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 29. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 31. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 32. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 33. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 34. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 35. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 39. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 42. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Kāpēc?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 44. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Šķēle: „Protams!”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es diemžēl neesmu atbildīgās komisijas loceklis, tāpēc man nav skaidri motīvi, kāpēc šis priekšlikums tika noraidīts. Es būtu ļoti pateicīgs pat par komentāriem.

Man šķiet, ka situācija, kad ir atsevišķas mācību programmas, kas ir pieejamas ārzemniekiem, bet nav pieejamas Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kas uzturas ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju... šī situācija nav pieņemama. Jo - kāpēc mums jādiskriminē mūsu pašu iedzīvotāji? Tātad man šķiet, ka šis priekšlikums ir visnotaļ pamatots un atbalstāms, diemžēl ar vienu atrunu. Kā tas jau bieži pēdējā laikā... pēdējā gada laikā gadās, Kultūras ministrija iesniedza juridiski ne visai precīzu priekšlikumu. Jo vārdi „pastāvīgais iedzīvotājs”... termins „pastāvīgais iedzīvotājs” netiek lietots ne šajā likumā, ne arī citos likumos. Šis termins tika bieži lietots 90.gadu sākumā, bet pēc tam, kad tika pieņemts likums par nepilsoņa statusu, to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, precīzāk runājot... Tad mēs diezgan konsekventi visos normatīvajos aktos lietojām tādus terminus kā „nepilsoņi” vai „personas ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju”. Un šāda neprecīzu terminu lietošana var izraisīt domstarpības. Piemēram, vai šī norma attiecas uz nepilsoņiem vai tikai ārvalstniekiem, bezvalstniekiem ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju? Principā es domāju, ka tomēr, korekti interpretējot šo normu, tam vajadzētu attiekties uz visām pastāvīgo iedzīvotāju grupām, kaut gan, protams, gribētos redzēt lielāku juridisku precizitāti Kultūras ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem.

Tā ka kopumā es domāju, ka šis priekšlikums ir atbalstāms (No zāles: „Nav atbalstāms!”), un patiešām, ja ir nopietni argumenti pret to, es ļoti gribētu šos argumentus dzirdēt, lai izšķirtos, kā balsot par šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze kaut ko vēlas piebilst?

Lūdzu, Druvietes kundze!

I.Druviete. Es paskaidrošu. Šāda norma ir atbalstīta pēc būtības, bet nav atbalstīts konkrētais priekšlikums tādēļ, ka mūsu juristi mūs pārliecināja, ka tas ir pats par sevi saprotams, tātad nevar būt runa ne par nepilsoņu, ne par pastāvīgo iedzīvotāju, ne par pilsoņu diskrimināciju, protams. Jebkurai no šīm kategorijām ir tiesības studēt Latvijas augstskolās jebkurā programmā. (No zāles dep. A.Šķēle: „Protams!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - kultūras ministres Sarmītes Ēlertes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 54, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 45. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 46. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 47. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 48. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 53. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

 

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Gribu sniegt nelielu argumentāciju, kāpēc tika šāds priekšlikums iesniegts.

Visās otrā lasījuma debatēs... visās debatēs un visā diskusijā parādījās, ka mūsu līdzšinējā augstākās izglītības sistēmas vadība acīmredzot vairāku ministriju un kabinetu ietvaros līdz šim ir bijusi bezspēcīga noteikt kaut kādus ierobežojumus arī visām programmām, kas Šadurska pieminētajā milzīgajā mūsu augstskolu daudzumā tiek licencētas un pasniegtas. Ja nemaldos, tie paši godājamie juristi mums vairāk nekā 20 augstskolās tiek gatavoti. Vai arī es to ciparu varbūt precīzi nezinu... Visu cieņu juristiem, bet man šķiet, ka Latvija nav tik liela valsts, tāpēc kādam arī ir jāpasaka „nē” tad, kad Latvijas tautsaimniecībai šādu speciālistu masveida produkcija nav nepieciešama.

Ņemot vērā, ka tālākajos priekšlikumos ir iestrādāts... ka mūsu kolēģu Reiznieces-Ozolas, Vucāna un Zīda priekšlikumos ir iesniegts jauns, var teikt, mazliet eksperiments, tad pāriet no programmu licencēšanas uz citu virzienu - uz akreditāciju... Es noņemu savu priekšlikumu, jo tas ir nedaudz pretrunā ar tālāko, un, lai Dievs dod, ka jūsu jaunais uzsāktais eksperiments būtu labs eksperiments un dotu rezultātus, jo šobrīd no vienas atbildības, kuru noteica ministrija, mēs pārejam uz Ministru kabineta „nē” vārda pateikšanu virzieniem, kuri Latvijā nebūtu acīmredzot nepieciešami. Kolektīvā atbildība ir ļoti laba atbildība, jo lēmumu pieņemt ir vieglāk, bet kolektīvā atbildība ir un paliek tikai kolektīvā atbildība. Bet jebkurā gadījumā es ceru, ka veiksies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ir komisijas vārdā kas piebilstams? Bet priekšlikums jau ir noņemts - tātad nav vairs balsojams.

I.Druviete. Kolēģi! Pievērsiet uzmanību tam, ka panti par augstskolu programmu licencēšanu un akreditēšanu ir ļoti plaši un tieši šajā daļā ir daudz jauninājumu. Komisijā tik tiešām par šo priekšlikumu izvērtās plašas debates, bet galvenie argumenti, kāpēc komisijas vairākums tomēr izvēlējās šo priekšlikumu neatbalstīt, bija šādi.

Pirmkārt, lietderības izvērtējumā ir iespējams daudz subjektīvisma. Otrkārt, šī funkcija ir jāveic licencēšanas komisijai, kam ir pieejami pilnīgi visi dati par mūsu augstskolu programmām un kas arī var izvērtēt, vai šī programma ir būtiski atšķirīga vai varbūt atšķirības ir nelielas.

Un arī atbilstība stratēģijai un pieejamajiem resursiem ir nedefinējami jēdzieni.

Un tieši tādēļ, atbalstot šo priekšlikumu pēc būtības - skaidrs, ka lietderība ir nozīmīgs kritērijs! -, komisija tomēr izlēma neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Bet, tā kā priekšlikums ir noņemts, balsojums vairs nav nepieciešams.

I.Druviete. Jā.

54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 55. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 59. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs jau skatījām šo pašu priekšlikumu otrajā lasījumā. Es to papildināju ar nosacījumu, ka ārzemju studentiem, kas studē Latvijas augstskolās, programmas, kas ir viņiem paredzētas, tāpat arī studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētas sadarbības ietvaros, ir atļauts mācīties jebkādā svešvalodā, nevis tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Es papildināju savu priekšlikumu... iepriekšējo priekšlikumu ar nosacījumu, ka to var atļaut darīt, ja attiecīgajā augstskolā ir nodrošināta iespēja apgūt šādu programmu arī valsts valodā. Līdz ar to visas bažas, ka būtu pieļauta kāda diskriminācija attiecībā pret personām, kurām dzimtā valoda ir latviešu valoda vai kuras vēlas mācīties valsts valodā, ir novērstas.

Es gribu atgādināt, ka runa ir par mazu skaitu studentu... ka pastāv starp ārzemju studentiem pieprasījums mācīties Latvijā krievu valodā. Jo tieši par krievu valodu, kā mēs visi saprotam, ir runa, nevis par kādām mistiskām citām svešvalodām. Mēs šeit runājam par iespēju mūsu augstskolām, valsts dibinātām augstskolām, mācīt studentus arī krievu valodā, jo augstskolas prot to darīt un visi - gandrīz visi! - pasniedzēji prot mācīt mūsu ārzemju studentus, kas vēlas mācīties Latvijā, krievu valodā. Vairāk, nekā ir pieprasījums... Izglītības un zinātnes ministrija plāno palielināt to ārzemju studentu skaitu, kuri mācās Latvijā, no 1,9 procentiem līdz 3 procentiem. Es gribu atgādināt, ka tas ir neapgūts un ļoti liels augstskolu ienākumu avots. Daudzi izvēlas citu valstu universitātes tikai tāpēc, ka viņiem vienkārši nav citas iespējas, jo viņi var mācīties angļu valodā gan šeit, Rīgā, gan citu Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētu, pilsētu universitātēs. Bet, ja būtu nodrošināta iespēja mācīties šeit viņu dzimtajā valodā no Kazahijas vai no citām NVS valstīm atbraukušiem studentiem, mēs varētu nodrošināt lielākus ienākumus mūsu valsts dibinātām augstskolām.

Es jau vairākkārt esmu dzirdējis iebildumus pret šo priekšlikumu, pamatotus ar to, ka, ja tāds priekšlikums būtu ieviests, tas nozīmētu nopietnus draudus latviešu valodai mūsu valstī, tas palielinātu draudus vēl vairāk. Es šeit gribētu jums... es te labprāt citētu cienījamās ziņotājas Druvietes kundzes teikto par to, ka tas ietekmēs mūsu valodas politikas sistēmu, ka tas noteiks zinātniskās literatūras izvēli, ka ietekmēs motivāciju pasniedzējiem apgūt valsts valodu visā mūsu izglītības sistēmā.

Es šeit gribu pateikt, ka arī Krievija nav kāds lāču midzenis un tie pasniedzēji, kas māca mūsu studentus mūsdienīgām zinātnēm, arī gūst lielāku pieredzi no šīm mācībām. No visiem šiem iebildumiem es redzu tikai vienu vēlmi... Ja būs mazāk kaut par vienu krievu vārdu Latvijas pasaulē, tad būs jau gan labi (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”)... Vot, tā ir tāda filozofija. Un es domāju, ka, ja mēs... Tā ka šo parādību nevar citādāk nosaukt kā tikai par fobiju.

Es ļoti augstu vērtēju, piemēram, Māra Kučinska, sava kolēģa, nostāju. Viņa pozīcija vienmēr izceļas ar nopietnu analītisku pieeju, bet arī viņš, vismaz komisijas sēdē, bija nobažījies ar to, ka šāda iespēja, kuru es tagad piedāvāju jums atbalstīt, nemotivēs jauniešus mācīties latviešu valodu, jo viņi zinās, ka augstāko izglītību viņi Latvijā varēs iegūt svešvalodā. Māri! Runa ir par ārzemju studentiem, tikai par viņiem! Un līdz ar to latviešu bērni vai Latvijas bērni (No zāles dep. J.Reirs: „Ar zāli nesarunāties!”)... Latvijas bērniem iespēju mācīties latviešu valodā tas nekādi neietekmēs.

Līdz ar to es lūdzu kolēģus manu priekšlikumu atbalstīt, jo tas gan veicinās valsts dibinātas augstskolas iespējas pelnīt naudu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Orlova kungam pietiks ar četrām minūtēm? Jā.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man ir drusciņ citi argumenti, ar kuriem es mēģināšu jūs pārliecināt, ka vajadzētu atbalstīt deputāta Pimenova priekšlikumu.

Tikko mana meita pabeidza 12.klasi 40.vidusskolā, un puse no absolventiem aizbrauca mācīties uz ārzemēm, tieši uz Rietumiem. Ir jau zināms tas, ka Lielbritānija, Francija, Vācija un citas valstis piedāvā mūsu studentiem... veiksmīgiem studentiem mācīties, neņemdamas vispār par to naudiņu.

Mēs ļoti daudz runājam par to, ka mēs gribam migrantus tāpēc, ka tuvākajā laikā nebūs darbaspēka. Un jūs varat iedomāties: ja būs atbalstīts deputāta Pimenova priekšlikums, uz šejieni atbrauks cilvēki, kuri piecus gadus mācīsies, integrēsies, samaksās kaut kādu naudiņu un pēc tam nolems palikt. Tas būs darbaspēks, tie, kuri pēc tam turpinās veidot sakarus ar savām valstīm. Un tas, par ko sapņo visi, - Rietumi... Ja mūsu bērni brauc uz turieni mācīties, mums ir viena iespēja - aicināt no Austrumiem braukt mācīties pie mums. Līdz ar to nopelnīs mūsu institūti un augstskolas, un, ja gadījumā kāds no studentiem paliks, tad tas būs cilvēks, kurš jau integrējies, kurš jau apguvis kultūru, iemācījies valodu un būs ļoti darbaspējīgs.

Lūdzu atbalstīt deputāta Pimenova priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Pirms tiek dots vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Ojāram Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (frakcija „Vienotība”).

Lūdzu Ārlietu komisijas locekļus uz Ārlietu komisijas telpām tagad, pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde tūlīt, nekavējoties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs tūlīt uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Paldies visiem deputātiem, kuri atbalsta Taivānas sadarbību ar Eiropas Savienību! Tā kā mēs esam parakstījuši šo atbalsta ziņojumu, grupas sanāksme netiks vairs noturēta. Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc 15 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Imants Jānis Bekešs, Gundars Daudze, Guntars Galvanovskis, Valentīns Grigorjevs, Jānis Klaužs, Valērijs Kravcovs, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Laizāne, Visvaldis Lācis, Aleksejs Loskutovs un Ainārs Šlesers.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Tātad turpinām sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” un sākām debates par 59. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Godātais Pimenova kungs, es jūs ļoti cienu un vienmēr esmu respektējis gan jūsu domas, gan priekšlikumus. Un es arī neapšaubu, ka savā būtībā šī priekšlikuma mērķis bija patiešām labs.

Un ko es gribu teikt? Es vienkārši pateikšu savu motivāciju, kāpēc es balsoju „pret” Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un kāpēc arī šodien balsošu „pret”, jo balsojums „pret” nav īstenībā pat „pret” šo priekšlikumu konkrēti. Bet, ja mēs skatījām iepriekšējos priekšlikumus, kuros skaidri tika parādīts, ka mūsu, Latvijas, cilvēki pilnīgi droši var pretendēt un var studēt arī tajās programmās, kas ir domātas speciāli tiem cilvēkiem, par kuriem jūs runājat, - cilvēkiem no Kazahijas, Azerbaidžānas, Krievijas, vienalga -, bet kuri izvēlas Latviju tikai tāpēc, ka mēs šķietam viņiem daudz saprotamāki nekā Vācija, Holande vai kāda cita valsts... Es runāju par motivāciju mācīties latviešu valodu. Es zinu daudzas brīnišķīgas krievu tautības ģimenes, kuras saglabā savu nacionālo identitāti, lepojas ar to, bet tajā pašā laikā saviem bērniem stāsta par to, ka Latvijā augstskolās būs jāmācās latviešu valoda. Un tā ir motivācija, kāpēc šie cilvēki labprāt sūta savus bērnus latviešu bērnudārzā, labprāt sūta pat skolās, kurās - es vēlreiz uzsveru! -, saglabājot nacionālo identitāti, tomēr latviešu valoda tiek apgūta ļoti labā līmenī, ko arī parāda pēdējie pētījumi. Jaunie cilvēki, kas pēc tautības ir krievvalodīgie, latviski runā labi.

Tagad iedomāsimies, kas notiek, kad šādai ģimenei parādās šī motivācija, ka augstskolās būs iespēja studēt arī krievu valodā! Tad man rodas tas jautājums, uz ko sev nevaru atbildēt, - kāpēc lai tad būtu vēlēšanās mācīties latviešu valodu, ja mēs zinām, ka nebūs jābrauc uz Pēterburgu vai Maskavu, vai vēl kaut kur, bet tepat Latvijā valsts augstskolās varēs apgūt visu vielu krievu valodā? Man, piedodiet, šķiet, ka pagaidām tas ir stipri priekšlaicīgi. Es reizē ar to varu paust vienīgi tikai savu neizpratni par visiem šiem ārkārtīgi nacionāli domājošajiem valodas aizstāvjiem. Kāpēc privātajās augstskolās šādi ierobežojumi nekad nav bijuši un pat nav diskutēti? Bet tas var būt... nu, es nesaku, ka tas ir vajadzīgs, bet es vēlreiz atkārtoju - man šķiet, ka motivācijas mācīties latviešu valodu apdraudējums šobrīd pēc... Jūsu priekšlikums ir stipri priekšlaicīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Par Pimenova kunga priekšlikuma būtību. Tas ir ierosinājums aizstāt spēkā esošo normu „Eiropas Savienības oficiālās valodas” ar jebkuru svešvalodu. Es nedomāju, ka tā ir tālredzīga norma, kas nākotnē sekmēs Latvijas zinātnes un augstākās izglītības attīstību, jo mūsu izglītības sistēmas mērķis un mūsu pētniecības mērķis ir pēc iespējas plašāk integrēties pasaules izglītības un pētniecības telpā, un, vai nu Pimenova kungam tas patīk vai nepatīk, bet tehniskajās, eksaktajās, dabas zinātnēs un ļoti daudzās citās zinātnēs pasaules zinātnes valoda šobrīd ir angļu valoda. (No zāles: „Ķīniešu!”)

Minēšu vienu piemēru. Ukrainā ir viena no pasaulē spēcīgākajām skolām tādā zinātnē kā varbūtību teorija un viens no pasaulē vispopulārākajiem žurnāliem, kur parādās pirmie pētījumi, svaigākie, un tur ir milzīgi liela konkurence, lai publicētos šajā žurnālā... Es nepateikšu precīzi ukraiņu valodā un, ja pateikšu, tad droši vien ar lielu akcentu, bet, latviski pārtulkojot, šī žurnāla nosaukums ir „Varbūtību teorija un tās lietojumi”. Šis žurnāls iznāk ukraiņu valodā, un mēnesi vēlāk precīzs tā tulkojums ir pieejams angļu valodā (ne krievu!), lai šos pētījumus padarītu plaši pieejamus visas pasaules zinātniekiem.

Godātie kolēģi! Eiropas oficiālās valodas un pirmām kārtām angļu valoda, mūsu integrācija šajā telpā, šajā valodas telpā, ir arī mūsu zinātnes integrācijas priekšnoteikums.

Otra - formālā puse. Protams, Pimenova kungs drīkstēja iesniegt šo priekšlikumu, kaut arī tas vārds vārdā atkārto jau uz otro lasījumu iesniegto, jo tam ir pielikts viens teikums klāt, kurš gan nav nekādā sakarā ar iepriekšējo, bet nu formāli droši vien Kārtības rullis nav pārkāpts, kaut gan pēc būtības Saeima jau otrajā lasījumā ir izteikusi attieksmi pret šo normu, noraidot to.

Un vēl. Mazliet varbūt aizsteidzoties priekšā, atgādināšu, ka mums ir vairāki šāda veida priekšlikumi - aizstāt „Eiropas Savienības valodas” ar jebkurām valodām. Argumentācija ir dažāda - gan par studentu piesaisti -, diskutējot gan par šo akadēmiskā personāla piesaisti, par vienu punktu - par šī akadēmiskā personāla piesaisti no Krievijas vai citas bijušās padomju telpas, kurš labprāt sniegtu savu ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības attīstībā.

Godātie kolēģi! Šie ierosinājumi neiztur visvienkāršāko kritiku. Jebkuras starptautiskas konferences darba valoda normāli ir angļu valoda. Jebkuras zinātniskas publikācijas normālā valoda ir angļu valoda. Jebkurš mācībspēks ar tādu akadēmisko kvalitāti, kādu mēs gribētu piesaistīt no ārzemēm, ir spējīgs lasīt lekcijas, pasniegt kursus angļu valodā, strādāt angļu valodā. Mums tiešām nav vajadzīgi tie zinātnieki no Krievijas vai krievu valodas telpas, kuri nav spējīgi strādāt nevienā citā valodā kā tikai krievu. Jo acīmredzot viņi savā izaugsmē nav tikuši pāri asistenta līmenim. Mums nav vajadzīgs atņemt darbu mūsu jaunajiem zinātniekiem, topošajiem zinātniekiem, kuri ar laiku varētu iegūt augstu kvalifikāciju un strādāt.

Tā ka visplašākā integrācija, protams, Eiropas Savienības valodu publiskajā telpā.

Bet vienā ziņā gan es Pimenova kungam piekrītu. Pimenova kungs sacīja, ka Krievija nav lāču midzenis. Es domāju, ka jā, jo esmu dzirdējis, ka lāču populācija ir stipri samazinājusies pasaulē, tātad arī Krievijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Te daži runātāji runāja par latviešu valodas aspektu un tā aizstāvību, un šo politiku, un es nemēģināšu šos argumentus atkārtot.

Es gribu pastāstīt par savu pieredzi un no tās izvilkt kaut kādus secinājumus.

Viena no manām augstskolas izglītībām ir iegūta tepat Latvijā, Rīgas Biznesa institūtā, un tā ir iegūta angļu valodā. Pasniedzēji, ieskaitot arī latviešu tautības pasniedzējus, visi bija spiesti mācīt angļu valodā. Angļu valodā pasniedza, piemēram, pat tādu priekšmetu kā statistika! Varat iedomāties! Un latviešu tautības pasniedzēji, vietējie, mierīgi tika ar to galā. Protams, mums bija arī ārzemju pasniedzēji, jo tā ir sadarbība starp Rīgas Tehnisko universitāti, Ontario un Ņujorkas štata universitāti. Un mūsu plūsmā bija arī baltkrievu students.

Ja mēs runājam par izglītību kā preci (te gan iebilda, ka tā tas nav), tad jāteic, ka šī augstā pievienotā vērtība ir tieši šajās svešvalodās. Arī tad, ja Latvijā, teiksim, krievu students var iegūt izglītību angļu valodā, tai izglītībai ir augstāka vērtība nekā tad, ja mēs mācītu krievu valodā. Tas pats attiecas, kā jau Šadurska kungs teica, uz pasniedzējiem. Nu, grūti iedomāties, ka 20 gadu laikā ir pasaules klases pasniedzēji Krievijā... Varbūt izņēmums ir vienīgi krievu literatūras un tamlīdzīgi, kuri nevarētu runāt angļu valodā...

Tā ka bez šiem valodas aspektiem... Ja universitātes grib attīstīties tirgū un veidot augstas pievienotās vērtības produktu, skaidrs, ka mums šī norma, šis priekšlikums, ir jānoraida.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Burunovam.

A.Burunovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Redziet, šodien acīmredzot var strīdēties, vai to vajag vai nevajag, bet ļoti grūti ir runāt tad, kad tu iepriekš jau zini, ka to jautājumu Saeima neatbalstīs.

Taču šodien ir runa ne jau par mūsu studentiem, kuri mācās augstskolās, bet par ārvalstu studējošajiem. Un, man liekas, šodien arī nav noslēpums, ka, piemēram, Latvijas Universitātē šodien arī lasa lekcijas krievu valodā, bet ne no tā... Ir tā. Es negribu nosaukt, kādas grupas un kādas specialitātes... Bet, redziet, ne pasniedzēji, ne studenti nav nomiruši no tā, ka vieni klausās, bet citi lasa. Tātad acīmredzot tāda vajadzība ir. Un pats galvenais mērķis, man liekas, ir... Jo mēs visi zinām, kā 2008.gadā un 2009.gadā ar „Jaunā laika” palīdzību bija samazināts budžets augstskolām. Tas bija samazināts ne jau par 10 procentiem salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu augstskolām, bet par gandrīz 55 procentiem! Un Šadurska kungs vienā no Saeimas sēdēm teica, ka tas miljons varbūt it kā nebūtu liela summa. Es domāju, ka universitātēm tā ir ļoti liela summa.

Nākamais jautājums. Es nepaņēmu tabulu, bet... Vēl mums priekšā stāv jautājumi, par kuriem mēs varēsim uzstāties. Tas ir jautājums par valodu privātskolās un jautājums par valodu augstskolās. Privātskolām... Tabulā mēs redzam, ka tur atļauts mācīt un māca krievu valodā, jā, bet mēs jau nerunājam par mūsu studentiem; ir runa par studentiem no ārvalstīm.

Tāpēc es aicinu - bezcerīgi aicinu! - atbalstīt Pimenova priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es patiesībā, dzirdēdams iepriekšējā runātāja teikto par to, ka ir runa par ārzemju studentiem, ne par mūsu, vietējiem, iedomājos par savu specialitāti.

Piemēram, pirms dažiem gadiem - nu jau būs pagājis aptuveni desmit gadu - bija no Jelgavas tāds Jegorovs. Viņš atnāca uz fakultāti, bet viņš praktiski nezināja... nu, neprata runāt latviski. Toreiz bija viena plūsma, un viņš lieliski iemācījās latviešu valodu. Toreiz vēl situācija bija tāda, ka mēs vēl nebijām Eiropas Savienībā un neko īpašu viņam piedāvāt nevarējām. Viņam bija ļoti labs bakalaura darbs. Es viņu rekomendēju Vācijā. Viņš aizbrauca uz Kaizerslauternu, tur beidza maģistra studijas, angļu valodā uzrakstīja disertāciju, apprecējās ar kādu baltkrievieti, kas atbrauca no Baltkrievijas, un tagad, būdams doktors, laimīgi strādā un turpina strādāt.

Bija arī viens cits kolēģis - Bekasovs. Man liekas... Es nepainteresējos, bet tas ir, man liekas, bijušais kolēģis - Saeimas deputāts... Viņa dēls iestājās pirms diviem gadiem doktorantūrā, lieliski apguvis latviešu valodu. Tiesa, saistībā ar visām šīm krīzēm viņš strādāja banku sistēmā paralēli studijām, lai būtu vieglāk. Nu viņš pārcēlās uz Zviedriju, jo viņa angļu valodas prasme bija tik laba, un viņš brīvi runāja latviski. Un es iedomājos tagad... Man ir doktorante, kas divus gadus mācījās, - Marija Lencmane. Viņa tikko, pirms divām nedēļām, lika eksāmenu - valsts eksāmenu matemātikā, kāds ir doktorantūrā -, un mani kolēģi pēc tam sacīja tā: „Bet paklausieties, cik lieliski viņa runā latviešu valodā, cik gramatiski pareizi! Lieliski runā!” Un es tagad iedomājos: šie cilvēki, kuriem, teiksim... Ja tagad pieņemtu šo sistēmu, ka fakultātē atnāk no Krievijas cilvēki, viņi mācītos krievu valodā, un ko tad šie studenti, kuri ļoti sekmīgi ir integrējušies mūsu sistēmā... kā viņi jutīsies? Vai tad viņi ir kaut kādi „vājāki” cilvēki?

Un te jau kolēģis Šadurskis pieminēja, ka praktiski neviens cilvēks, kas šodien strādā zinātnē, nevar iztikt bez angļu valodas, visi vadošie žurnāli ir angļu valodā... Un tā tas ir arī ar šiem - ar Lencmani, Bekasovu... Visi viņi lieliski apguva angļu valodu, un mums šo sistēmu vajag turpināt. Un galu galā, ja mēs skatāmies uz šo likumprojektu saistībā ar citām lietām, tad beigu beigās... Nu, tā ir tā sistēma, ka mums nav divas grupas, ka tās tomēr apvienojas - un apvienojas tieši saistībā ar latviešu valodu.

Es vēlreiz atkārtoju, ka tie cilvēki, kuri... arī tie, kas atnāks no ārzemēm... Ja viņi brauc šeit mācīties krievu valodā, mēs būtībā viņiem ļoti lielu sliktumu nodarām, jo viņi neapgūst nepieciešamo - zinātnē nepieciešamo! - angļu valodu. Tātad arī no tā viedokļa... Un līdz ar to cerība, ka mēs te lielu naudu pelnīsim bez angļu valodas mācīšanas, - tas arī ir absurds.

Tā ka, no visiem viedokļiem skatoties, es neredzu loģiku, lai mēs šādu priekšlikumu atbalstītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Paldies.

Diskusija, Kārli Šadurski... točņeje, Kārlim Šadurskim diskusija ar mani... Mēģina atvērt durvis, kuras ir vaļā. Nu, protams, ka es esmu par vislielāko angļu valodas izmantošanu mūsu zinātnē - un ne tikai zinātnē, bet arī tehnoloģijās! Un tas ir neizbēgami. Un tas ir labi. Jo vairāk zinās mūsu speciālisti šo valodu, jo labāk būs valstij un katram no viņiem atsevišķi.

Runa ir... nav šeit runa par zinātnes attīstību Latvijā, runa nav par to, kura valoda ir labāka vispār šeit. Runa ir par to, ka Austrumos tagad ir daudz studentu, kuri ir gatavi mācīties un vēlas mācīties augstskolā krievu valodā vispār, jo viņiem vajadzīgs vairāk diploms, viņiem tas ir svarīgāks nekā turpmākā viņu perspektīva zinātnē. Un līdz ar to viņi vēlas... viņi var mācīties Latvijā - šeit un tagad.

Šeit Šadurska kungs pārmeta manam kolēģim Ņikiforova kungam, ka viņš esot privāto augstskolu lobētājs. Es gribu pateikt, ka ar šo priekšlikumu gan mūsu kolēģis Ņikiforovs, gan jūs, Šadurska kungs, tagad lobējat patiesībā jaunas grupas, kas būs nokomplektētas privātajās augstskolās tieši tāpēc... tad, ja nebūs pieņemts šis priekšlikums.

Un vēl viens aspekts. Blakus mums ir Baltkrievija. Sabiedrība tur sakārto savas lietas un agri vai vēlu šī valsts, labi saprotams, būs uzņemta Eiropas Savienībā ar savu otro vai pirmo valsts valodu, oficiālo valodu, - krievu valodu. (No zāles dep. U.Rotbergs: „Un ja neuzņems?”) Ko jūs tad darīsiet? Kā tad pēc tam jūs sakārtosiet to valodu sarakstu, kuras būs pieejamas un atļaujamas mūsu likumdošanā?

Redziet, līdz ar to es domāju, ka šis izaicinājums ir visai smieklīgs un ka mēģinājums nenosaukt vārdā to, kas jau ir skaidrs katram Latvijas iedzīvotājam, nedara godu esošās... jau spēkā esošās normas autoriem. Lūk!

Tāpēc es vienkārši aicinu jūs padomāt par tiešām konkrētām mūsu augstskolu interesēm...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Pimenovs. ... un līdz ar to atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies, ka mani uzklausījāt. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu argumentus, kas šajā zālē ir izskanējuši jau gadiem. Tie tika atkārtoti arī komisijā, un komisija, kā redzat, Pimenova priekšlikumu noraidīja.

Bet viena jauna nianse tomēr šajā sēdē parādījās, un uz to tad arī reaģēšu.

Es precīzi neatkārtošu Pimenova kunga vārdus, bet doma bija apmēram tāda: Latvijas augstskolu mācībspēki taču tā kā tā jau prot krievu valodu. Un zemtekstā: ja kāds nepratīs, gan jau iemācīsies. Un šo izteikumu es gribētu saistīt ar mūsu šīsdienas sēdē izskatāmajiem grozījumiem Darba likumā. Ir runa par šo obligāto valodu prasmes „grozu”. Ja šādu normu pieņemtu, acīmredzot pievienotos arī valsts augstskolas, jo šis pieprasījums, kurš gan, manuprāt, būs daudz mazāks, nekā tiek prognozēts... Un, kā jau esmu teikusi, iespējams, dažu desmitu tūkstošu latu dēļ mēs pakļaujam riskam ilgus gadus veidotu valodas politikas sistēmu, jo, to noārdot vienā vietā, nenoliedzami noirst visa sistēma. Šo dažu desmitu tūkstošu latu dēļ, iespējams, dažas augstskolas, domādamas galvenokārt par peļņu, nevis par valsti un tās valodas politiku, varētu izvirzīt šo prasību pēc krievu valodas arī konkursos uz akadēmiskajiem amatiem. Un, lūk, šeit ir tā bīstamība, kas pieliek vēl vienu argumentu klāt visiem tiem, kuri jau ir minēti: tātad, pirmkārt, antiintegratīvais arguments, kas ir ļoti nopietns; otrkārt, apšaubāma finansiālā ieguvuma arguments; treškārt, Rietumu orientācijas arguments.

Un tieši tādēļ es aicinu - arī savā vārdā aicinu! - šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tajā ir daudz vairāk zemūdens akmeņu nekā iespējamo ieguvumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Daži runātāji, īpaši Šadurska kungs, gandrīz pārliecināja mani, ka visam jānotiek tikai angļu valodā. Ja patiešām jūsu argumentus novestu līdz loģiskām beigām, tad varbūt visu augstāko izglītību mums vajadzētu īstenot tikai angļu valodā? Ir daži precedenti: ir nelielas valstis, kur patiešām augstākā izglītība pārsvarā tiek iegūta angļu valodā, un tā tas ir arī dažās Eiropas Savienības valstīs. Es domāju, ka šeit ir problēma, protams, no sistēmiskā viedokļa, jo diemžēl mūsu likumdošana joprojām nav sakārtota tajā ziņā, ka dažos likumos - Valsts valodas likumā un šajā likumā - netiek lietots tāds termins kā „mazākumtautības valoda”. Tajā pašā laikā Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā šis termins ir izmantots, un Satversmē arī tiek atzīts, ka Latvijā ir mazākumtautības un ir arī mazākumtautību valodas. Skolā mēs īstenojam mazākumtautību izglītības programmas, bet augstākās izglītības līmenī tas viss absolūti pazūd. Un tomēr mazākumtautības valodai ir cits statuss nekā svešvalodai. Tā ir principiāla lieta.

Ja mēs palasīsim Latvijas ziņojumu, piemēram, par to, kā tiek ievērota Eiropas vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, tad redzēsim, ka tur ir diezgan plaši viss uzrakstīts un tiek atzīts, ka minoritāšu valodas ir, bet ir ne visās jomās.

Un attiecībā uz tām bailēm, ka tas, redz, novērsīšot vai traucēšot integrāciju un cilvēki kaut kādā veidā sadalīšoties, vēlreiz gribu uzsvērt: runa ir ne par ko citu kā par izvēles iespēju, par piedāvājumu. Vajadzētu tomēr ticēt studentiem, īpaši tiem, kas paši maksā par savu izglītību. Nevajadzētu viņu vietā lemt, kas viņiem ir labi un kas viņiem ir kaitīgi. Jo, ja mēs runājam patiešām par godīgu konkurenci augstākās izglītības tirgū, tad arī jāvadās pēc šiem principiem. Tā ka domāju, ka tomēr šie argumenti ir lielā mērā iracionāli, tomēr lielā mērā diemžēl šo priekšlikumu pretinieki vadās pēc vēlmes kaut kādā veidā samazināt krievu valodas lietošanu. Es domāju, ka sen pagājuši tie laiki, kad krievu valodas pastāvēšanu varēja uzskatīt par draudu. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka daudzveidība ir mūsu bagātība un no tās nevajadzētu baidīties. Un patiešām... jā, mums jācenšas gan piesaistīt pēc iespējas vairāk studentu no ārvalstīm, gan nodrošināt tādas situācijas, lai pēc iespējas vairāk Latvijas jauniešu paliktu šeit un mācītos šeit tādās programmās un tādās valodās, kurās viņi grib mācīties, nevis tādās, ko mēs, likumdevēji, uzskatām par pareizu.

Nevajadzētu pieņemt lēmumus, vadoties pēc ideoloģijas apsvērumiem.

Es aicinu jūs atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze kaut ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 60. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS frakcija).

Cienītie kolēģi! Latviešu valoda ir valsts valoda, un tā mums jātur godā. Taču šinī brīdī mums ir jārunā arī par valodas jautājumu izglītības kontekstā, akcentējot nevis valodu, bet izglītības kvalitāti.

„Pasaule ir plakana” - tas nav tikai Tomasa Frīdmena grāmatas nosaukums, tā ir realitāte, jo mēs nedzīvojam izolētā pasaulē. Mēs nedzīvojam tādā Latvijā, kas ir nošķirta no visiem apkārtējiem ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem. Tas ir kā spēles laukums, kur noteikumi visiem šobrīd ir vienādi. Spēles noteikumi ir vienādi, iespējas ir vienādas, un tikai no pašu meistarības un spēles prasmes būs atkarīgs rezultāts.

Ja mēs visu laiku dzīvosim, ievērojot strausa politiku - ar paranoju un paniskām bailēm no krievu valodas -, tad - es to teikšu, šaha terminoloģiju lietojot, - politikā mēs paši sev ieliksim matu. Un šeit es runāju par izglītības kvalitāti, nodrošinot pietiekamu piedāvājumu. Un te es nerunāju par valsts valodas kropļošanu. Ja mēs runājam par valsts valodas kropļošanu, tad man ir jānorāda, ka valsts valodas politika šinī konkrētajā jautājumā jau tāpat ir kliba. Un Kučinska kungs savā uzrunā arī ļoti precīzi norādīja, ka šobrīd ir dažāda attieksme pret privātajām un valsts augstskolām. Privātajās augstskolās nav valodas ierobežojumu, turpretī valsts augstskolās - ir. Privātajās augstskolās 41 procents šobrīd mācās krievu valodā vai divās valodās, turpretī valsts augstskolās, protams, nulle.

Es gribētu paskaidrot. Mūsu konkrētais priekšlikums šobrīd nekādi neapdraud valsts valodas politiku. Tā būtība ir tikai maģistra, doktora līmenī un otrās pakāpes augstākās izglītības līmenī atļaut arī ne Eiropas Savienības svešvalodās mācīt vienu piekto daļu, turklāt reizē neļaujot kārtot gala eksāmenus un kvalifikācijas darbus rakstīt šajās valodās.

Tā ka es aicinu atbalstīt trīs Kurzemes deputātu priekšlikumu un ļaut arī citās valodās, ne Eiropas Savienības valstu valodās, vienu piekto daļu no Latvijas izglītības sistēmā piedāvātajām studiju programmām mācīt citās - ne Eiropas Savienības valodās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā Reiznieces-Ozolas kundze! Tā dīvaini uzrunāt jūs tik gari un tik oficiāli... Bet man skolā mācīja, ka pasaule neesot plakana. Es nezinu, varbūt tas ir pārskatīts...

Bet tagad pie lietas. Godātie kolēģi! Es ilgi mēģināju saprast šā priekšlikuma motivāciju, jo visā mūsu izglītības sistēmā tā ideoloģija, kas ir gājusi tai cauri, - ja to vispār var saukt par ideoloģiju - ir tāda, ka mazam bērnam ir liels komforta režīms, jo skola jau pati par sevi ir stress un viss pārējais... un tāpēc valodas ziņā pilnīgi lēna adaptācija. Un tad pakāpeniski, pieaugot izglītības pakāpei, mēs palielinām valsts valodas proporciju šajā izglītības procesā līdz valsts augstskolai, kur izglītība ir latviešu valodā ar iespēju vienu piektdaļu kredītpunktu apjoma īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Es arī uzskatu, ka šī viena piektdaļa Eiropas valodās nenodrošina pietiekamu integrāciju, bet šie mani priekšlikumi ir sistemātiski un sistēmiski tikuši noraidīti, turklāt noraidīti, vienmēr tos slavējot, ka tie ir ļoti labi, bet vēl ne... Nu, to es zinu no bērnības. Tā mani vecāki teica: „Ļoti pareizi, dēls, bet vēl ne!” Jā, gan riteni nopirka, gan slidas, gan visu pārējo... Droši vien arī šeit būs tā...

Un jāsaka, ka šeit tiešām ir zināmas priekšrocības privātajām augstskolām, jo, piemēram, divus gadus es lasu augstākās matemātikas kursu Eiropas studiju programmā privātā augstskolā angļu valodā. Tagad šī pati augstskola atver arhitektūras programmu - redzēs, kā viņiem veiksies - arī angļu valodā, un man piedāvāja lasīt arī viņiem matemātikas kursu. Un tās ir ļoti lielas priekšrocības. Es domāju, ka, piemēram, arhitektūrā... Nu, tas ir ļoti būtiski - atvērt šīs studijas gan ārvalstu speciālistiem, gan ievest viņus visā šajā kopējā telpā un cīnīties pret provinciālismu. Valsts augstskolās šī viena piektdaļa mūs, protams, ierobežo.

Bet tagad, atgriežoties pie šā valodu koka attīstības, es nevaru saprast trīs priekšlikuma iesniedzēju domu: kāpēc zemākā līmeņa studijās, pirmā līmeņa augstākajā izglītībā? Kas ir koledža plus bakalaurs? Tur ir Eiropas valodas un pēc tam maģistrantūra un doktorantūra - tur ir jebkura valoda. Kāpēc ir šis gājiens atpakaļ? Jo, godātie kolēģi, maģistrantūra un doktorantūra bez visciešākās integrācijas ar pasaules zinātni... par to mēs jau tā kā iepriekšējā priekšlikuma kontekstā vienojāmies, ka tā tomēr pamatā ir angļu valoda... Kāpēc mēs te ejam uz jebkuru valodu? Es varu nojaust Reiznieces-Ozolas kundzes argumentāciju... vai arī Vucāna kunga, kurš nāks argumentēt. Tie izcilie krievu profesori, kas ir speciālisti šaurā pētījumu jomā, kur Latvijā speciālistu nav, mācīs mūsu doktorantus un maģistrantus.

Mīļie kolēģi, ja šie speciālisti nav spējīgi strādāt angļu valodā, - paldies, mums viņus nevajag! Tad viņi ir nopirkuši savu doktora diplomu Maskavas metro, jo ikviens, kas ir cienījamā Krievijas augstskolā ieguvis doktora grādu, brīvi runā un strādā angļu valodā. (No zāles runā dep. D.Reizniece-Ozola.) Un, ja mūsu bakalauri ir ieguvuši izglītību latviski un, pieņemsim, angliski, apguvuši jau terminoloģiju latviski un angliski, kāpēc viņiem tagad vajadzētu apgūt terminoloģiju krievu valodā, ja viņiem savā pētniecībā un savā praktiskajā zinātnieka darbā būs jālieto pilnīgi cita terminoloģija? Viņiem būs jāuzstājas konferencēs, viņiem būs jāraksta publikācijas angliski, viņiem būs jādiskutē ne tikai sausajā zinātnes valodā, bet arī brīvā, cilvēciskā komunikācijā ar saviem ārzemju kolēģiem no visas pasaules, un šī komunikācija notiks pārsvarā angļu valodā.

Kāpēc mēs šādi darām? Nesaprotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.

D.Reizniece-Ozola (ZZS frakcija).

Cienītais Šadurska kungs! Šajā savā uzrunā mēģināšu atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Par pirmo jautājumu. Kādēļ mēs pirmā līmeņa augstākajā izglītībā neparedzam krievu valodu? Tas bija, mūsuprāt, tāds kompromisa variants, lai tiešām ieklausītos tajos cilvēkos, kuriem bija bažas un argumenti, ka tad, ja būs iespējams iegūt vismaz daļēji krievu valodā augstāko izglītību, sākot jau no pašas pirmās pakāpes, tas varētu būt nopietns apdraudējums valsts valodai. Tādēļ arī izvēlējāmies piedāvāt šādu iespēju tikai vēlākā jeb augstākā izglītības posmā.

Par ārvalstu speciālistu, kas ir krievvalodīgie, piesaisti Latvijai, Latvijas izglītības sistēmai. Man pirmais komentārs, kas nāk prātā, ir tas, ka čigānu tautības cilvēkiem ir tāds vēlējums, kas ir ļoti slikts vēlējums: „Kaut tu lepns paliktu!” Un šinī gadījumā ļoti skaidri Šadurska kungs demonstrē savu lepnību, ļoti nievājošā, zākājošā formā izsakoties par tiem profesoriem, kuri runā tikai krievu valodā un kuri joprojām māca studentus Krievijā, un kuru potenciālu mēs varētu izmantot, lai, kaut gan mūs vairs nesauktu par Baltijas tīģeri, mēs kādu dienu nekļūtu par Baltijas zvirbulēniem, kuri bērnībā vitamīnus nav pietiekami daudz ēduši.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Zīdam.

O.Zīds (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu gan par mūsu priekšlikumu, gan par iepriekšējo un nākamo. Tie ir priekšlikumi, kuri ir paketē par valodu lietošanu augstskolās.

Vispirmām kārtām es gribu pateikt, ka es balsošu atbilstoši komisijas lēmumam, jo es esmu demokrātiskajām tradīcijām paklausīgs komisijas loceklis.

Bet ko es vēl gribu pateikt? Acīmredzot diskusija par šo jautājumu - par valodu lietošanu augstskolās -, kura ir šajā un būs arī nākamajā Saeimā, vēl ir tikai attīstībā.

Man ļoti liels prieks, ka kolēģis, kurš 9.jūnijā pulksten 17.59 kolēģus nosauca īstā, latviskā vārdā, šodien lieto mazliet citādus apzīmējumus un parādās - „Krievijas lāči, kuri izmirst”. Tātad diskusiju kultūra iet uz priekšu. Bet uzstāšanās debatēs - tā nav diskusija. Diskusija ir, ja tiek uzklausīts gan viens, gan otrs viedoklis un meklēts pareizais risinājums. Man šķiet, ka nākamā Saeima to ņems vērā.

Man ļoti negribētos, lai maniem mazbērniem zinātniskie darbi, promocijas darbi būtu jāraksta angļu valodā, kā to proponē kolēģis Šadurskis. Man ļoti negribētos, lai latviešu valodniecībā, filoloģijā šie darbi būtu jāraksta angliski. Tādu nākotni es negribētu novēlēt bērniem, kas dzīvos Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Jā, kad kolēģiem uzbrūk, tad jāiet palīgā. Zīda kungs, Reiznieces-Ozolas kundze, Vucāna kungs! Vai tiešām pagājušajā reizē balsojums nebija jums mācība? Kāpēc jūs atkārtojat tās pašas kļūdas? Vai tāpēc ka šīs divas augstskolas slīkst, un šo grašu dēļ jūs vienkārši... (Zālē starpsaucieni.) manuprāt, slīkst... un šo grašu dēļ jūs esat gatavi šos cilvēkus pieaicināt. Es tā to saprotu!

Tā ka, kolēģi, ja jūs arī savāksiet šo minimālo pārsvaru, tad būs šajā zālē 34 deputāti, kuri pieprasīs neizsludināt krievu valodas invāziju Latvijas augstskolās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Neapšaubāmi, valodu zināšanas nevienam nenāk par sliktu. Šobrīd taču neviens neliedz skolās par otro svešvalodu izvēlēties krievu valodu. Tā tas Latvijā notiek! Tāda valsts kā Zviedrija šobrīd pavisam nopietni apsver, vai skolās nevajadzētu mācīt arī ķīniešu valodu, jo ķīniešu valodas izplatība, salīdzinot ar to pašu krievu valodu, ir stipri lielāka un acīmredzot kļūs nesalīdzināmi lielāka jau tuvākajā pārredzamajā nākotnē.

Bet tas nebūt nenozīmē, ka augstskolu augstākajos līmeņos mums šobrīd būtu jāienāk krievu valodai. Mēs taču zinām, ka šobrīd pasaulē zinātnes valoda pamatā ir angļu valoda. Un tik tiešām taisnība ir Šadurska kungam, ka pamatā jau nopietni zinātnieki, kuri gatavi lasīt lekcijas, angļu valodu arī pārzina.

Un vēl viena lieta. Šis jautājums šajā kontekstā - tas nav tikai augstskolas jautājums, tas ir arī ģeopolitisks jautājums. Ģeopolitiski mēs esam izvēlējušies būt Eiropas Savienībā. Augstskola un zinātne ģeopolitikā ieņem ļoti lielu lomu, un, neapšaubāmi, ja mēs turamies šobrīd pie Eiropas Savienības valodām augstākajā... izglītības augstākajā posmā, tad tas ir ļoti loģiski. Tā nav tikai angļu valoda, tā ir arī spāņu valoda, starp citu, kuras izplatība šobrīd... kurā, starp citu, runā vairāk cilvēku pasaulē nekā angliski. Bet tanī pašā laikā zinātnē tomēr noteicošā ir angļu valoda.

Man nav īsti saprotams, kāpēc... jo konteksts šim priekšlikumam ir nepārprotams: šobrīd jūs, domājot par svešvalodas... par citu svešvalodu, izņemot Eiropas Savienības valodas, ienākšanu augstskolās, valsts augstskolās, - vairāk nekā skaidrs! - domājat nevis ķīniešu valodu vai hindi valodu, kurā runā arī, starp citu, vairāk cilvēku nekā krievu valodā, bet jūs domājat krievu valodu. Un šobrīd tomēr, ja šo priekšlikumu atbalstīs... es neesmu rusofobs, bet, neapšaubāmi, tas būs signāls tam, ka krievu valoda Latvijā turpmāk ieņems stipri lielāku vietu. Stipri lielāku vietu! Nevis Eiropas Savienības valodas būs prioritāte, nevis mūsu ģeopolitiskā izvēle - Eiropas Savienība - būs prioritāte, bet lielāku vietu ieņems krievu valoda. Tas būs nepareizs signāls, ticiet man! Tas mūsu valodas politiku nestiprinās, bet tas valodas politiku vājinās. Un mūsu līdzšinējā valodas politika ir bijusi tāda, ka nepārprotami valsts valoda ir latviešu valoda un nepārprotami tiem, kas pie mums beidz skolas un grib studēt valsts augstskolās, pamatā tomēr ir jāzina latviešu valoda.

Tā ka tas būs nepareizs signāls, ja mēs šo priekšlikumu pieņemsim! Tas būs nepareizs signāls mūsu sabiedrotajiem Rietumos, tas būs nepareizs signāls arī tiem, kas sēž skolas solā, jo viņiem liksies: „Ā, spēra vienu solīti! Nu tad jau nākamā Saeima spers nākamo solīti!” Un beigās vēl varbūt: „Kāda velna pēc tad mums mācīties vidusskolā priekšmetus latviski, ja mēs varēsim varbūt tuvākajā laikā, ja šī tendence pastāvēs, iztikt ar krievu valodu?!”

Nedosim nepareizus signālus sabiedrībai!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Vispirms paldies Reiznieces-Ozolas kundzei, kas deva argumentāciju šim priekšlikumam.

Tātad, kā es saprotu, mērķis ir ievilkt krievu valodu valsts augstskolās, bet darīt to pakāpeniski (nu, Ābiķa kungs to saprata līdzīgi kā es) un, lai mazinātu šo apdraudējumu latviešu valodas telpai, darīt to nevis pamatstudijās, bet tikai turpmākos studiju posmos. Nu, protams, labāk ir karote darvas medus mucā nekā karote medus piķa katlā, bet es vispār nesaprotu, kāpēc tā darva tajā medū ir vajadzīga.

Un nu par Reiznieces-Ozolas kundzes teikto un reakciju uz manu mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, ko, ja nekļūdos, sauc par hiperbolu. Nevajag uztvert lietas pārāk tieši un pārāk plakani, it kā Zeme ir plakana! Ar savu izteikumu par Maskavas metro es gribēju tikai saasināt kolēģu uzmanību attiecībā uz to jautājumu. Ja krievu profesors lasa lekcijas krieviski Krievijā, tā ir absolūta norma, jo kādā valodā gan vēl lai viņš lasītu? Bet, ja krievu profesors, atbraucis uz Latviju, var lasīt lekcijas tikai krievu valodā, tad viņš mums šeit nav vajadzīgs, jo viņa kvalifikācija neatbilst starptautiskajām prasībām, ja viņš nav spējīgs lasīt lekcijas angļu valodā. Jo acīmredzot tad viņš nav piedalījies nevienā starptautiskā konferencē, kuras darba valoda ir angļu valoda, un nav publicējis nevienu publikāciju starptautiski citētos izdevumos, kuri tiek drukāti arī angļu valodā. Līdz ar to es uzskatu, ka šādi speciālisti mums nav vajadzīgi.

Savukārt jūs, Zīda kungs, ļoti smalkjūtīgi norādījāt uz vienu manu misēkli iepriekšējā sēdē...

Sēdes vadītāja. Šadurska kungs, jūsu uzstāšanās laiks beidzies!

K.Šadurskis. Atļaujiet man vienu teikumu tikai!

...par ko es esmu jau publiski medijos atvainojies - par nesavaldību un vienkāršrunu. Zīda kungs, ja jūs vēlaties arī personīgu atvainošanos, to jūs varat saņemt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Kolēģi Šadurski! Es gribu atspēkot vienu jūsu minējumu, ko izteicāt šodien. Jūs teicāt, ka Latvijai nav vajadzīgi speciālisti, kuri runā tikai krieviski.

Viens piemērs. 1942.gadā Rīgā Ostlandes ģenerāldirekcija atjaunoja Latvijas Universitātes darbību. Un tolaik vācieši izveda no Krievijas dažus profesorus, kuri bija, protams, ne labās attiecībās ar boļševikiem, un šeit, Latvijā, Rīgā, viņi pasniedza savus priekšmetus, respektīvi, Krievijas filoloģiju, vēsturi un tā tālāk, tikai krievu valodā. Tā ka jūs savā nelabvēlībā pret krievu valodu pārspējat diemžēl Ostlandes administrāciju.

Atspēkojot Ābiķa kunga teikto, es gribu jums arī atgādināt to, ka diemžēl nebūtu slikti runāt ne tikai par ģeopolitiku, bet arī par ģeogrāfiju. Diemžēl Latvija nerobežojas nedz ar ASV, nedz ar Lielbritāniju, nedz pat ar mūsu iemīļoto Īriju, bet robežojas tikai ar Krievijas Federāciju, Baltkrieviju, Lietuvu un Igauniju. Tā sakot, nav nevienas tā sauktās vecās Eiropas valsts mums kaimiņos.

Un līdz ar to, vadoties pēc visiem šiem motīviem, man šķiet, ka mums vajag trešo valsts valodu paņemt - krievu valodu.

Un vēl viens apsvērums. Ziniet, jums ir lieliska tieksme izkalpoties Eiropas priekšā, bet atcerieties, par ko bija šodien mūsu pirmā sēde, - par to, ka Latvijai jūsu iemīļotā Eiropa maksā vismazāk no visām, visām valstīm. Un mums pat nav savas zvaigznītes Eiropas Savienības karogā, jo tur ir tikai 12 zvaigznītes, piedodiet, vecajā Eiropā... (Izsaucieni no zāles.) Jaunajām dalībvalstīm... jaunajām dalībvalstīm nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Divas mazas piezīmes. Ja mēs gribam pelnīt ar šo lietu, tad mums ir jāceļ konkurētspēja. Apskatīsimies, kāda konkurētspēja ir mūsu kaimiņiem - un nevis kaimiņiem krieviem, bet kaimiņiem lietuviešiem un kaimiņiem igauņiem! Viņi pilnībā ir izskauduši jebkādas ne Eiropas Savienības valodas no savām izglītības iestādēm, un viņu universitātes ir visos Eiropas un pasaules topos - gan Tērbatas Universitāte, gan Tallinas Universitāte, gan Viļņas Universitāte. Mēs vēl turpinām mocīties.

Un vēl par Maskavas metro nopirktiem doktora diplomiem. Kolēģi! Pat PSRS laikā nevarēja dabūt kandidāta nosaukumu, ja tu nezināji svešvalodu. Kur nu vēl tagad! Tā ka, ja profesors nemāk lasīt lekcijas angļu valodā, tad viņš to diplomu ir nopircis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Būtu ļoti labi, ja jūs, Reira kungs, arī pamatotu savus apgalvojumus, jo man šķiet, ka jūs mūs vienkārši maldinājāt. Cik man zināms, gan Lietuvā, gan Igaunijā augstākās izglītības programmas visādās valodās ir ne tikai privātajās... Jūs, starp citu, par privātajām neko neteicāt. Neviens neko tur tādu nav izdarījis - ne Lietuvā, ne arī Igaunijā. (No zāles dep. J.Reirs: „Nosauciet!”) Gluži otrādi! Viņi tieši tāpēc ir konkurētspējīgāki par mums, ka viņiem nav tik striktas regulēšanas un ka viņi nevadās pēc ideoloģiskajiem apsvērumiem. Tā ka...

Ziniet, pasaule ir tāda, kāda tā ir, nevis tāda, kādu jūs gribat to redzēt. Nu vismaz būtu ļoti labi, ja jūs nemaldinātu kolēģus un arī radioklausītājus gadījumā, ja kāds vēl klausās mūsu sarunas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Druvietes kundze kaut ko vēlas piebilst?

I.Druviete. Komisijas vairākums arī nonāca pie secinājuma, ka šādā priekšlikumā lietderības ir maz, bet kaitējums varētu būt būtisks, un tādēļ neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 61. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 63. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka mēs esam pamazām jau ļoti noguruši no garās sarunas par šo likumprojektu un par priekšlikumiem, vai ne? Bet ko lai dara? Droši vien vajadzētu tomēr arī vasaras laikā pievērst uzmanību tām darīšanām, kuras mēs neesam paguvuši izdarīt sezonā...

Šis priekšlikums gan ir cits priekšlikums, jo runa tagad šeit nav par ārzemju studentiem, te tomēr ir pavisam cita joma, pavisam cita motivācija un pavisam cits mērķis. Bet runa te ir par to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta iespēja mācīties arī citās svešvalodās, izņemot Eiropas Savienības oficiālās valodas, valsts dibinātajās augstskolās, ja ir tādas programmas, kurās nav nodrošinātas mācības budžeta vietās.

Es šeit gan piekristu Mārim Kučinskim, ka jaunieši zinās, ka augstskolas izglītību viņi varēs iegūt... ka zināšanas varēs iegūt arī citās svešvalodās, tajā skaitā krievu valodā, tieši šajā gadījumā, par kuru es tagad runāju. Un šeit es gribētu pievērst uzmanību tādam faktam, ka viņi var taču rīkoties līdzīgi, jo viņiem ir visas tiesības mācīties arī privātā augstskolā. Tā ka ar šo priekšlikumu mēs neatņemam nekādas iespējas - tāpat kā nepiešķiram nekādas citas iespējas -, bet paplašinām augstskolu iespējas pieaicināt studentus.

Līdz ar to es uzskatu, ka „sausajā atlikumā” esošais stāvoklis nāk privātskolām par labu, izņemot valsts dibinātās augstskolas no tirgus. Un, manuprāt, tas nav taisnīgi. Šeit ne tikai es, bet arī citi kolēģi runāja par to, ka izglītības galvenā funkcija ir tomēr nodrošināt valsts intereses, un es domāju, ka šo valsts interešu lokā ir ne tikai ideoloģija, bet arī ienākumi. Manuprāt, tas jāņem vērā.

Un vēl, kamēr man ir laiks, tomēr par to, kā tiek definēts izmantojamo svešvalodu loks. Eiropas valodas, Eiropas Savienības valodas. Redziet, manuprāt, šī diskusija pierādīja, ka runa ir tikai par bažām nepielaist krievu valodu lielākai izmantošanai, kaut arī visai šaurā lokā. Man liekas, ka, ja nebūtu mēs liekulīgi, mēs varētu tā arī nosaukt atklāti, par ko mēs runājam. Un šī izvairīšanās no konkrētiem nosaukumiem, manuprāt, nedara labu mūsu likumdevējam. Nedomāju, ka šī situācija saglabāsies. Es jau teicu iepriekšējā uzrunā, ka agri vai vēlu tomēr krievu valoda kļūs par Eiropas Savienības valsts valodu un tas būs izaicinājums tiem mūsu kolēģiem vai tiem kolēģu atbalstītājiem, kuri, es gribētu pateikt atklāti, nu gļēvulīgi vienkārši nevēlas nosaukt lietas īstajā vārdā.

Paldies.

Es aicinu šo priekšlikumu arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Te nu laikam vietā tas teiciens par durvīm un logu. Un, ja neizdodas ēkā iekļūt ne pa vienu, ne pa otru, nu tad kaut vai pa skursteni!

Tas mēģinājums dot signālu, ka Latvijā mainās valsts politika valodu jautājumā augstākajā izglītībā, ir nepārvarams. Nu kaut vai tā, kā Pimenova kungs ierosina šajā - 63.priekšlikumā. Kur ir grūtības ar šī priekšlikuma realizāciju? Valsts budžeta vietas piešķir pēc Augstākās izglītības padomes ieteikuma, Izglītības un zinātnes ministrija noslēdz līgumu ar augstskolu rektoriem, un šī situācija var mainīties no gada uz gadu. Savukārt, plānojot kādas programmas realizāciju, ir jābūt kaut kādai pietiekami ilga termiņa plānošanai. Un jāsaprot programmas direktors. Tas, kas ierosina atvērt jaunu programmu un kļūst par šīs programmas direktoru, taču plāno, kam tas tiks pasniegts, kādās valodās, kas strādās, komplektē akadēmisko personālu - un ne jau vienam akadēmiskajam gadam.

Līdz ar to ir iespējama šāda situācija. Pirmajā kursā bakalaura studijām piešķīra desmit valsts budžeta vietas, otrajā kursā - nepiešķīra. Tātad kopā paliek desmit uz diviem kursiem. Nākamajā gadā situācija nedaudz uzlabojās - vēl desmit vietas piešķīra.

Šis ir ļoti mainīgs process, un sasaistīt pasniegšanas valodu ar šo, manuprāt, galīgi nav lietderīgi.

Tā ka es, pēc Pimenova kunga vārdiem, joprojām „atklāti un gļēvulīgi” palieku savās valodas pozīcijās (tiesa gan, es īsti nezinu, kā šie divi vārdi var iet kontekstā vienā teikumā, jo, manuprāt, tie ir viens otru izslēdzoši).

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Druvietes kundze kaut ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 66. - deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 67. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 69. - deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 75. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un arī iekļauts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts un iekļauts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. Un 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 78. - deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 79. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 80. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 82. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 81. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 82.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 83. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 36, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 86. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 87. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 90. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Ir atbalstīts!”)

I.Druviete. Ir atbalstīts. Atvainojos! Un iekļauts 98. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 92. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 98. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 93. - deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 95. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 96. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 97. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 98. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 99. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 1. Likums pieņemts.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Tikai 13 priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. - komisijās priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Arī 11. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un arī 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un visbeidzot - 13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Ir viens priekšlikums, un tas ir tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Komisija ir strādājusi tik labi, ka priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus.

1. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā diemžēl netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti! Runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību. Likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka regulators sadarbojas ar patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām, kuras aizsargā patērētāju tiesības regulējamās nozarēs. Nākamajā šī panta daļā ir noteikts, ka pārstāvis no Patērētāju tiesību aizsardzības centra jau ir... piedalās lēmumu pieņemšanā. Es rosinu pievienot šai minētajai iestādei, kas ir Ekonomikas ministrijas ietvaros strādājoša valsts iestāde, arī biedrību, kura saucas „Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija”.

Kolēģi apspriešanas laikā man pārmeta, ka likumdošanā nekur nav pieminētas sabiedriskās organizācijas. Nu tas īsti neatbilst situācijai. Piemēram, Ārstniecības likumā ir nosaukta Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, Latvijas Māsu asociācija. Bibliotēku likumā ir nosauktas citas asociācijas, sabiedriskās organizācijas, piemēram, Latvijas Bibliotēku biedrība, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija, un šīm asociācijām valsts nodrošina bibliotekāru sabiedrisko organizāciju līdzdalību un pārstāvību starptautiskajās bibliotēku sabiedriskajās organizācijās.

Ir arī vēl citi piemēri. Vēl kolēģi uzdeva jautājumu: „Ja mēs pēkšņi gribētu tādu biedrību izveidot, vai mums arī būs tur vieta šajā likumā?” Un, ja tās nebūs, tad kāpēc šai konkrētajai biedrībai tur jau būtu jāuzrāda vieta?

Es gribētu, lūk, par ko jums pateikt. Šīs kustības pašā sākumā Latvijā bija daži patērētāju interešu aizstāvības klubi, bet patiesībā Eiropas Komisijas spiediena dēļ tie bija spiesti apvienoties nacionālo patērētāju organizācijā. Tā ir Eiropas Komisijas politika! Tieši Eiropas Komisija pamudināja tos apvienoties, un līdz ar to Latvijā patlaban pastāv vienīgā lielā „jumta” asociācija, kas atbalsta patērētāju intereses. Un šeit nav nekādu pretrunu.

Šī biedrība, šī asociācija tika izveidota 1999.gadā, tai ir divas nodaļas Rīgā, tāpat arī Ogrē, Cēsīs, Gulbenē, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Salacgrīvā un Jūrmalā.

Darbojas Eiropas patērētāju konsultatīvā padome, ar kuru kontaktējas Eiropas Komisija. Tas ir ļoti svarīgi!

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija piedalās Ekonomikas ministrijas veidotajās darba grupās, izvērtē un sniedz atzinumus likumdošanas jomā. Lūk, tāpēc es uzskatu, ka ir nepieciešams tomēr atspoguļot jau esošo situāciju. Šī biedrība, šī asociācija ir ļoti izturīgs un nopietns partneris mūsu valstī, un līdz ar to tās rosība ir jāatbalsta un jānodrošina tās kompetence, iekļaujot to skatāmā likuma 15.pantā - „Patērētāju tiesību aizsardzības regulējamās nozares”.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Tutina kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 6. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...

Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Es lūdzu pieteikties laikus debatēs par priekšlikumiem...

I.Pimenovs (SC frakcija).

Kolēģi! Līdzīga runa ir par to, lai likumā iekļautu nosauktās organizācijas un paskaidrotu sabiedrisko organizāciju nosaukumus. Tas dotu iespēju piedalīties tarifu skatīšanā ar visām pilnvarām, kas ir likumdošanā jau noteiktas. Tas būtu gan taisnīgi, gan arī lietderīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 8. - deputāta Pimenova priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 11. - deputāta Sakovska priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Mēģināšu īsi pastāstīt par priekšlikuma būtību. Mans priekšlikums saistīts ar regulatora finansēšanas kārtību.

30.panta otrā daļa skan šādi: valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamās nozarēs iemaksājama valsts budžetā un tiek ieskaitīta regulatora kontā. Tātad iemaksātā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamās nozarēs izmantojama vienīgi regulatora darbības nodrošināšanai.

Tātad, manā skatījumā, te veidojas pretruna vai interešu konflikts, jo sabiedriskais regulators regulē un kontrolē ļoti svarīgu sabiedriskās dzīves jomu, tas ir, tarifus. Ņemot vērā, ka pēc nodokļiem tarifi ir otrie, kas veido un ietekmē sabiedrības dzīvi, mums ļoti svarīgi sekot līdzi tam, lai te būtu saglabāts taisnīguma princips.

Pēc statistikas par 2010.gadu, pēc manā rīcībā esošās informācijas, komisijas darbības nodrošināšanai 2010.gadā plānotie izdevumi sastādīja 2 miljonus 929 tūkstošus latu, bet faktiski apgūti tika 2 miljoni 66 tūkstoši. Sanāk starpība - 1 miljons, un tas miljons, protams, paliks regulatora kontos.

Tātad, vadoties no visa teiktā, mana priekšlikuma būtība ir sekojoša. Es ierosinu, ka valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamās nozarēs iemaksājama valsts budžetā un izmantojama regulatora darbības nodrošināšanai Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka atbildīgā ministrija noteiks regulatoram budžetu uz gadu un viss tas atlikums, kas paliek regulatora kontos, aizies budžetā, jo, cik es zinu un redzu, mums ir kur tērēt to naudiņu, kas paliek pāri no tās darbības. Gadu gadiem būtībā tā summa nemainās, un tas ir aptuveni 1 miljons. Nav maza summa, un būtu jāpadomā, lai to, teiksim, iztērētu kaut kā lietderīgāk nekā, teiksim, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem: tiek izveidoti atsevišķi instrumenti, ar ko regulēt finanšu izlietošanu, un, proti, ir izveidota sistēma, ka izveidojies atlikums tiek novirzīts atpakaļ tiem komersantiem, kas sniedz pakalpojumus. Manuprāt, tas neatbilst labas pārvaldības principiem, jo sanāk tā, ka Ministru kabineta noteikumi labo tātad likuma pantu, kas jau ir pieņemts.

Ņemot vērā visu teikto, es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka priekšlikums nav saistīts ne ar latviešu valodu, ne ar oligarhu interesēm; tas ir tīri ekonomisks, pragmatisks. Es tā uzskatu (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Aizdomīgi! Ļoti aizdomīgi!”), neskatoties uz to, ka atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, kā pati saka. Tas nav aizdomīgi, tas ir pareizi, tā arī jābūt. Mums galu galā jārunā par ekonomiskām lietām arī, ne tikai par populistiskām lietām vien. Tātad būtu ļoti vēlams, ja no atbildīgās komisijas kāds varētu oponēt un argumentēt, kāpēc mans priekšlikums nav labs, kur tā problēma, kāpēc mums budžetam nav vajadzīgs tas miljons, kas paliek pāri no regulatora darbības.

Vēl vairāk! Cik es zinu, atbildīgās personas no regulatora puses jau teikušas, ka regulatoram jābūt neatkarīgam. Sanāk tā, ka pašlaik šī norma, šis pants, padara regulatoru atkarīgu no komersantiem, kas sniedz pakalpojumus. Kā jau es teicu, tas ir tīri pretrunā ar labas pārvaldības principiem un taisnīguma principiem. Vēl vairāk! Es gribu pateikt, ka tā nav tikai šo regulatora pārstāvju doma, jo, tiekoties ar vēlētājiem, ir redzams, ka sabiedrība seko līdzi sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbībai, tā ir zināma cilvēkiem, un viņi jautā: „Kāpēc tik netaisnīgi ir izveidota tā sistēma?” Lūdzu, labojiet šo principu, jo - kā var regulēt, kā var kontrolēt tarifus, ja regulators ir atkarīgs no tiem?

Piedodiet varbūt par bišķītiņ garo uzrunu! Beigās lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ja šī nauda, kas ir... Tātad esošā redakcija nosaka, ka attiecīgā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu ir izmantojama tikai šā regulatora finansēšanai; proti, ja šī nauda paliek pāri, tad tādā gadījumā tā paliek kontā, bet nodeva nākamajā gadā ir samazināma.

Savukārt deputāta Sakovska priekšlikums pieļauj šo naudu izmantot valsts budžetā arī citām vajadzībām, kas būtu nepareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Aleksandra Sakovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 12. - deputāta Sakovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 13. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 15. - satiksmes ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 16. - arī satiksmes ministra Auguļa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. Un 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 18. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 21. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 23. - satiksmes ministra Auguļa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 24. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 23. Likums pieņemts.

Bērziņa kungs, tiešām, lūdzu, balsojiet tikai par sevi, nevis par saviem zālē neesošajiem kolēģiem! (Zālē liels troksnis.)

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Nr.351/Lp10 - „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām””.

Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav saņemts, tāpēc komisijas vārdā es jūs lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Likumprojekts Nr.232/Lp10 - „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””.

Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nebija saņemts.

Sēdes vadītāja. Kabanova kungs! Veicot trešo lasījumu, var debatēt tikai par priekšlikumiem. Tā kā priekšlikumi nav saņemti, nav pamata uzsākt debates.

I.Grigule. Komisija lūdz apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 21. Likums pieņemts.

Bet, Bērziņa kungs, jūs atkal balsojāt par diviem! (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Kauns! Kauns, Bērziņ!”)

No Rīgas, no Rīgas. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Likumprojekts Nr.209/Lp10 - „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”.

Trešajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi. Visi trīs ir saņemti no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas, un komisijā par visiem trim bija balsojums. Komisija neatbalstīja. Būtība ir viena un tā pati: visos trijos priekšlikumos ir lūgts papildināt to personu loku, kurām ir iespējas saņemt licences un darboties ar šīm stratēģiskajām precēm, ar vārdu „nepilsonis”.

1. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Grigule. Analogs ir 2. - politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcijas priekšlikums, kurā ir lūgums papildināt ar vārdu „nepilsonis”. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Zaķa kungs, jūs arī esat viens un nebalsojiet par diviem! (No zāles: „Kauns! Kauns!”) Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 55, atturas - 0. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Grigule. 3. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Tas ir analogs priekšlikums - iekļaut vārdu „nepilsonis”. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Grigule. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 18, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu” trešajam lasījumam saņemti 22 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa ir saistīti ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Savienības direktīvas attiecībā uz emisijas kvotu tirdzniecības nākamo posmu, kurā ir iekļautas arī izsoles.

1.priekšlikums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā to iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Broka kungs, un tas precizē definīciju „gaisa kuģa operators”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 2.priekšlikums. Arī to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Broks, un tas papildina ar definīciju „emisijas kvotu izsole”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 3.priekšlikums ir ministra Broka priekšlikums, un tas papildina likumprojekta jomu ar emisijas kvotu izsolēm. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 4. - Juridiskā biroja redakcionāli precizējošs priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 5. - ministra Broka priekšlikums, kas arī attiecas uz šo jauno emisijas kvotu periodu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 6. - arī ministra Broka priekšlikums, kas nosaka, kā šie līdzekļi tiek ieskaitīti valsts budžetā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 7. - ministra Broka priekšlikums, kas nosaka, kā izsoļu ieņēmumu līdzekļi un kādiem mērķiem var tikt izmantoti. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 8. - ministra Broka priekšlikums - nosaka kārtību, kādā izmanto šos izsoļu ienākumus, kā arī deleģē ministrijai uzdevumu izstrādāt informatīvos ziņojumus par to izmantošanu iepriekšējā gadā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 9. - arī ir redakcionāls ministra Broka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 10. - arī ir redakcionāls ministra Broka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 11. - ministra Broka priekšlikums, kas deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību šai emisijas kvotu izsolei. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 12. - ministra Broka priekšlikums, kas nosaka un precizē normas par siltumnīcas efekta gāzu emisijas vienību reģistru atbilstoši jaunajām direktīvām un regulām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 13. - deputāta Urbanoviča priekšlikums, kas skar jau citu jomu, un tas attiecas uz militāri piesārņoto vietu sanāciju, uz firmām un sertificētiem speciālistiem, kuri drīkst ar to nodarboties. Un šeit ir arī priekšlikums noņemt ierobežojumu nepilsoņiem būt par šīs sfēras darbiniekiem, sertificētiem speciālistiem un komersantu dalībniekiem. Šajā gadījumā komisija to neatbalstīja, ņemot vērā to, ka Aizsardzības ministrija uzskatīja, ka šis jautājums ir saistīts ar Ieroču aprites likumu un vēl citiem likumiem. Tā ka šis jautājums būtu jāskata kompleksi, nevis tikai šajā likumā.

Sēdes vadītāja. Tā kā mums deputāti ir pieteikušies debatēs... Bet, pirms mēs uzsākam debates, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Bendrātes, Circenes, Smiltēna, Brigmaņa un Zaķa iesniegumu ar lūgumu turpināt šodienas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpināsim sēdi.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies Cilinska kungam par priekšlikumu izskaidrošanu.

Es gribu tikai papildināt, ka tiešām pēc esošās redakcijas, lai saņemtu licenci, kas ļautu darboties ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju, potenciāli piesārņotu vai piesārņotu teritoriju izpēti un tā tālāk... ka šo licenci var saņemt Latvijas Republikas pilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas ekonomikas zonas valstu pilsoņi.

Redziet, sanāk kaut kāda paradoksāla... tāda nedaudz nelaba situācija, ka Latvijā dzīvojošie, tā kategorija, ko sauc par nepilsoņiem... ka mēs viņus atkal pilnībā ignorējam un pat neļaujam viņiem iesaistīties šajā ekonomiskajā darbībā, tieši šajā jomā.

Jā, Aizsardzības ministrijā un debatēs komisijā neizskanēja absolūti nekādi aizspriedumi pret šo iespējamo atļauju un šīm iespējamām izmaiņām. Turklāt izskanēja tāda pārliecība no ministrijas darbinieku puses: „Nu, sak’, tā ir tradīcija, varbūt pagaidām tradīciju nelauzīsim, lai arī paliek!” Bet priekšlikums ir iet uz priekšu, neapstāties - vienkārši iet uz priekšu un ļaut arī Latvijas Republikas nepilsoņiem iegūt licenci šo darbību veikšanai. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Cilinska kungs kaut ko vēl vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Cilinskis. 14.priekšlikums ir ministra Broka priekšlikums un skatāms kontekstā ar 15. - ministra Broka priekšlikumu. Proti, tas izslēdz vārdus, ka gaisa kuģa operatora ziņojums ir pieejams sabiedrībai, jo tas satur konfidenciālu informāciju. Un 15.priekšlikums paredz to, ka šis ziņojums sabiedrībai ir izveidots atsevišķā formā. Abus priekšlikumus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 16. - satiksmes ministra Auguļa priekšlikums, kas attiecas uz citu jomu - trokšņu kartēšanu - un pagarina termiņu, līdz kuram tas jāizdara. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina precizēt spēkā stāšanās termiņus. Ir daļēji atbalstīts.

Tāpat arī 18. - Juridiskā biroja priekšlikums - aicina precizēt datumus. Un arī tas ir daļēji atbalstīts un ir iekļauts 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas šos termiņus pagarina atbilstoši likuma pieņemšanas termiņam un reālai iespējai izpildīt šo uzdevumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 17., 18. un 19.priekšlikumu.

E.Cilinskis. 20. - ministra Broka priekšlikums, kas nosaka termiņu Ministru kabineta attiecīgu lēmumu pieņemšanai saistībā ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 21.priekšlikums ir ministra Broka priekšlikums, kas precizē redakcionāli 1.¹ pielikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 22.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 19, atturas - 2. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā” , otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL - TB/LNNK frakcija).

Likumprojekta „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā”, kas attiecas uz rūpnieciskā energoaudita pieejamību, otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 28.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.jūlijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Satversmes tiesas likumā” , pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību likumprojektam Nr.259/Lp10. Grozījums it kā ir ļoti nenozīmīgs, jo mēs aizstājam Satversmes tiesas likuma 19.³ pantā vārdu „detālplānojums” ar vārdu „lokālplānojums”, taču tas ļoti būtiski ietekmēs arī Satversmes tiesas darba apjomu, jo, kā mēs zinām, detālplānojums ir normatīvais akts un detālplānojuma tiesiskumu joprojām saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu pārbauda Satversmes tiesa.

Sakarā ar to, ka valsts valdība ir nolēmusi pāriet uz būtiski jaunu plānošanas sistēmu, pašlaik Saeimā mēs esam nobalsojuši pirmajā lasījumā jauno Teritorijas attīstības plānošanas... atbalstījuši jauno Teritorijas attīstības plānošanas likumprojektu, kurā ir paredzēts tāds jauns plānojums kā lokālplānojums, kas arī būtu normatīvais akts, tātad vietējo... Tas tiktu apstiprināts ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem un acīmredzot būtu jāskata arī Satversmes tiesā, savukārt detālplānojumi tiek plānoti... Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Kā mēs zinām, tur detālplānojuma tiesiskumu varētu pārbaudīt administratīvās tiesas.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pēc mēneša - tātad 14.augustā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14. augusts. Paldies.

I.Čepāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Tātad, kolēģi, likumprojekts Nr.395/Lp10 - „Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”.

Vispirms es komisijas vārdā lūdzu balsojumu par steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Grigule. Paldies.

Lūdzu apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

I.Grigule. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu nobalsot likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu!... Nav nekādas dzīvības uz balsošanas pultīm... Lūdzu vēl vienu reizi zvanu! Tehniska kļūme...

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Grigule. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Likumprojekts Nr.396/Lp10 - „Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”. Komisijas vārdā es arī šim likumprojektam lūdzu noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Grigule. Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Grigule. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu balsot šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Tā kā deputātiem iebildumu nav, balsosim par likumprojekta „Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Grigule. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Likumprojekts Nr.384/Lp10 - „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Otrajam lasījumam tika saņemts viens priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja. Priekšlikums ir precizējošs, un tā mērķis ir paredzēt tiesības Ārlietu ministrijas diplomātiskajam un konsulārajam dienestam rīkoties valsts protokola ievērošanas jomā, tātad arī veidot vienotu valsts protokolu, izdot nepieciešamās rekomendācijas citām valsts institūcijām un koordinēt valsts institūciju darbību protokola jautājumos.

Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Grigule. Lūgums balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Grigule. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 19.jūlijs. Izskatīšana - nākamajā ārkārtas sēdē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūlijs. Paldies.

Un mūsu šīsdienas darba kārtības pēdējais jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

 

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Šoreiz Darba likums ir atvērts saistībā ar pārmērīgām un nepamatotām konkrētas svešvalodas prasībām, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana, kā arī ar aizliegumu darba sludinājumos norādīt konkrētās svešvalodas prasmi, ja tā nav darba pienākumos pamatoti nepieciešama.

Mēs esam komisijā izskatījuši šo likumprojektu un esam to sagatavojuši izskatīšanai otrajā lasījumā. Esam saņēmuši piecus priekšlikumus un visus šos piecus priekšlikumus esam arī atbalstījuši. Pārsvarā tie ir dažādi precizējumi.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es mēģināšu paskaidrot, kāpēc es un frakcija kopumā par 1.priekšlikumu balsos „pret”.

Kā jūs atceraties, kad bija iesniegti grozījumi Darba likumā, caurskatot grozījumus, arī referents solīja to, ka tiks iesaistīti sociālie partneri, ka mēs pētīsim, ka mēs skatīsim un pieņemsim galīgo lēmumu. Taču mēs saņēmām... mēs saņēmām tikai vienu vēstuli no Latvijas Darba devēju konfederācijas. Un uz tās būs balstīts mūsu lēmums balsot „pret”.

Mūsu komisijā strādā visu frakciju deputāti, šis dokuments ir katrai frakcijai pieejams, tāpēc es nelasīšu gari. Ir tikai viens apstāklis - šis likumprojekts šķeļ Latvijas sabiedrību un kurina etnisko naidu. Tā uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija. Es piekrītu šim viedoklim. Un pa šiem pieciem gadiem, kopš es strādāju šajā komisijā, kuru vada Aija Barča, tas ir pirmais likumprojekts, kurš ir tukšs un nevajadzīgs, kurš nav izpildāms un kurš neatrisinās tos jautājumus, kurus ceļ mums priekšā referents un pārējie.

Līdz ar to es lūdzu savā, savas frakcijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas vārdā neatbalstīt ne šo 1.priekšlikumu, ne arī pārējos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Bendrāte. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Bendrāte. Arī 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Bendrāte. Un arī 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē kārtību, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Frakcija „Saskaņas Centrs” ir rūpīgi izanalizējusi gan likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, gan priekšlikumus, kas attiecas uz svešvalodu prasmju pieprasīšanas aizliegumu.

Te nu gan jāatzīmē, ka grozījumi tika sagatavoti, neiedziļinoties uzņēmējdarbības praksē, un šādas idejas ir ne tikai ierobežojumi nodarbinātībai un profesionāļu, speciālistu diskriminācija darba tirgū, bet arī necieņa pret nodokļu maksātājiem, darba devējiem.

Absolūti skaidrs, ka darba devēji ir ieinteresēti saglabāt labākos darbiniekus, un uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšanai nepieciešams, lai darba devējs par augstāku kvalifikāciju nodrošina augstāku darba samaksu, konkurējot ar citiem darba devējiem. Un, ņemot vērā veicamos amata pienākumus, darba devējs pieprasa darbiniekiem svešvalodas prasmi noteiktā līmenī. Arī Darba likuma 108.pants, konkrēti tā pirmā daļa, nosaka, ka priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.

Turklāt šajā brīdī Latvijā nav izveidots ātrs un efektīvs darba strīdu izskatīšanas mehānisms, un līdz ar to minētie grozījumi tikai veicinās darba strīdu pieaugumu tiesās, kas jau tā ir noslogotas.

Es nešaubos, ka šādi grozījumi šķeļ Latvijas sabiedrību laikā, kad kopīgiem spēkiem ir jāstrādā ar mērķi pārvarēt ekonomisko krīzi valstī.

Es aicinu noraidīt gan priekšlikumu, gan likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Nākot uz šejieni, mani pavadīja vārdi: „Cik var?!” Un, patiesību sakot, to es arī pati domāju visu laiku: jā, tiešām, cik ilgi var pierādīt, ka šī ir norma, kas aizstāv darba ņēmēju intereses?!

Līdz šim vairāk tiek runāts par darba devēju interesēm. Protams, pilnīgi dabiski, ka Latvijas Darba devēju konfederācija vienmēr iestāsies par savu biedru interesēm, bet galu galā sabiedrībā darba ņēmēju tomēr ir vairāk nekā darba devēju, un šī norma taču ir vērsta tieši uz darba ņēmēju interešu aizsardzību. (No zāles dep. V.Orlovs: „Arodbiedrība arī mums piekrīt!”)

Šeit es saskatu vairākas pretrunas, arī iepriekšējo runātāju izteikumos, ne tikai šajā, bet arī iepriekšējās sēdēs. Viena tēze ir, ka, jā, protams, tas tā būtu, bet ka te šī norma nav nepieciešama, tāpēc ka tas ir gan diskriminācijas novēršanas direktīvā, gan arī citos likumos. Tātad netieši tiek atzīta šādas diskriminējošas normas novēršanas nepieciešamība, bet tiek teikts: „Jā, bet tas jau ir izdarīts. Nedariet to šajā likumā!”

Otrs, par ko ir stāsts. Bieži vien - konkrēti, arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāra rakstā, kas ir publicēts portālā „Nozare.lv” un kas ir vērsts pret šiem grozījumiem Darba likumā, - ir skaidri pierādīts, kāpēc valstij nebūtu tiesību prasīt kādas konkrētas valodas zināšanas, tātad praktiski apstrīdot nevis šo normu, bet Valsts valodas likumu un tā izpildes noteikumus. Bet šajā gadījumā mums ir darīšana nevis ar pozitīvu, bet ar negatīvu normu, tātad nevis to, ko drīkst prasīt un ko vajag prasīt (piemēram, valsts valodas zināšanas noteiktā pakāpē), bet to, ko nedrīkst. Tātad nedrīkst prasīt svešvalodu zināšanas. Un paradoksāli, ka protestiem pret grozījumiem Darba likumā tiek izmatoti tieši tie paši argumenti, ko savukārt esam dzirdējuši, apstrīdot Valsts valodas likuma pamatnostādnes.

Šī norma tādējādi ir nepieciešama. Tā aizstāv, kā jau es to esmu teikusi pagājušajā reizē un varu atkārtot arī tagad, konkrētas sabiedrības grupas intereses, jā, nelielas, bet tomēr, tātad to latviešu darba ņēmēju intereses, kuri varbūt prot trīs, četras, piecas, sešas svešvalodas, bet kuri neprot konkrēti krievu valodu, pret kuras lietošanu sabiedrībā tātad arī ir vērsušies šie cilvēki. Galu galā ir reāla problēma.

Tik tiešām, Cileviča kungs, jūs varat gaidīt ielūgumu uz tēju ar konkrētu cilvēku, kurš pašreiz šo darba atteikumu valodas neprasmes dēļ ir pārsūdzējis tiesā, tā nebija tikai retorika. (No zāles dep. V.Orlova starpsaucieni.) Šāda tikšanās tiks noorganizēta, tad aci pret aci tiksieties ar cilvēku, kam šī norma ir reāli nepieciešama. Un arī tas, ka tiesvedība jau notiek un ir iesaistīti advokāti, pierāda, ka problēma pastāv. Un galu galā, kā jau es to teicu pagājušajā reizē, ja šīs svešvalodas zināšanas ir nepieciešamas, tad nav problēmu. (Izlasiet konkrēto likuma normu!) Tad darba devējs perfekti pierādīs: jā, šajā amatā ir jāzina angļu valoda, krievu valoda, ķīniešu valoda... vienalga, kāda. Un darba ņēmējs teiks: „Jā, es jums piekrītu. Šis nav tas amats, uz ko es varu pretendēt.” Bet, ja mēs redzam šeit jau daudzus minētos kuriozos piemērus par to, ka krievu valodas prasme nepieciešama mežstrādniekam, mājsaimniecei, adītājai un tamlīdzīgi, tas liecina tikai par vienu - ka acīmredzot konkrētais darba devējs pats nav pūlējies apgūt latviešu valodu vai nevēlas tajā runāt un vēlas nodrošināt komfortablu situāciju savai saziņai ar darba ņēmēju. Un, lūk, lai šāda prakse neizplatītos, ir pilnīgi loģiski, ka ir šāda norma, un tā ir ļoti labi pārdomāta. Es jums varu atnest savus 1995., 2000., 2005.gada rakstus, kur es par šo problēmu esmu runājusi, un, ticiet man, Latvijā valsts valodas politikas institūciju sistēma ir pietiekami sakārtota un aktīva, lai noteiktu, kur ir šī vājā vieta. Un mūsu valodas politikā šī ir vājā vieta, un es varu tikai izteikt lielu gandarījumu, ka Saeimas vairākums to ir sapratis un šādas normas nepieciešamību atbalstījis. (No zāles dep. V.Orlovs: „Neticu!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau vairākkārt par šo jautājumu diskutējam, bet es biju ļoti izbrīnīts, dzirdot Druvietes kundzes atstāstījumu par it kā mūsu argumentāciju. Tā bija absolūti sagrozīta! Tātad acīmredzot tomēr būs jāatkārto vēlreiz.

Pirmkārt, Valsts valodas likums nosaka pilnīgi skaidrus kritērijus, ka valsts var regulēt valodu lietošanu tajās situācijās, kur tas ir saistīts ar sabiedrības likumīgajām interesēm. Tur, kur šādu likumīgo interešu nav, valstij nav tiesību iejaukties un regulēt valodu lietošanu.

Otrkārt, jau šobrīd Darba likumā ir iestrādātas pretdiskriminācijas normas, ko prasa attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas, kuras aizliedz jebkuras nepamatotas prasības, tajā skaitā arī valodas prasības - jebkuras valodas prasības! -, arī valsts valodas prasības. Tā ka tiesvedību... Jūs nevinnējāt tiesvedību, kas arī bija par nepamatotām valsts valodas prasībām. (No zāles: „Tā ir cita opera!”)

Otrais moments... Trešais moments, piedodiet! Tātad - kā attiecīgie valsts valodas inspektori vai kādas citas personas noteiks, vai šīs valodas prasības ir pamatotas vai nav? Piedodiet, Druvietes kundze! Visu cieņu jums, bet es nevaru jums piekrist, ka šeit ir vajadzīga darba ņēmēja piekrišana, jo darba devējs ir tas, kas rada darba vietas, un tieši darba devējs nosaka prasības darba ņēmējiem. Man vispār ir diezgan dīvaini, dzirdot, ka jūs - labējā partija, kas visu laiku nostājaties pret pensiju indeksāciju, pret sociālajām garantijām un tā tālāk, - tagad pēkšņi gribat aizstāvēt darba ņēmējus - tad, kad jums tas ir izdevīgi. Nu, piedodiet, tas izklausās drusciņ smieklīgi!

Patiesībā jūsu pūliņu rezultāts ir ļoti vienkāršs, jo jūs acīmredzot nepievēršat uzmanību tam, ko darba devēji dara, raksta un kādus viedokļus pauž. Sakarā ar jūsu īstenoto valodas politiku Latvijā ir daudz mazāk darba vietu nekā varētu būt. Faktiski jūsu īstenotā politika... Tie nav meli, tā ir patiesība! Palasiet, lūdzu, ko aptaujās saka darba devēji!

Jūs gribat, lai darba devēji pielāgotos darba ņēmējiem. Darba devējam šķiet pilnīgi loģiski un normāli, ka, ja viņam darbojas uzņēmums, piemēram, veikals, pilsētā, kur puse no iedzīvotājiem un potenciālajiem klientiem runā krievu valodā, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda... ka tad šā veikala darbinieki pielāgosies klientiem, jo, ja viņi atteiksies runāt ar klientiem klienta dzimtajā valodā, tad šie klienti vienkārši aizies uz citu veikalu. (No zāles dep. I.Druvietes starpsaucieni.) Darba devējs to negrib!

Jūs uzskatāt, ka šī prasība nav pamatota. Nu, piedodiet! Ko darba devējs darīs šajā gadījumā? Viņš vienkārši slēgs šo veikalu un likvidēs šīs darba vietas vispār. Un tas ir tas, kas arī notiek praksē. Un jūs vēl vairāk gribat padziļināt šo situāciju!

Vēlreiz gribu uzsvērt: es ļoti cienu valsts valodu. Es uzskatu, ka mums jāpieliek visas pūles, lai visi cilvēki, kas dzīvo Latvijā, runātu valsts valodā. Jūs ar savu politiku vienkārši panākat pilnīgi pretēju rezultātu - ka cilvēkiem nav vēlmes mācīties latviešu valodu. Un turklāt ekonomiskais efekts ir graujošs: jūs pat paši nevarat novērtēt, cik daudz darba vietu jūs likvidējāt ar savu politiku! Tātad tas ir kaitīgi arī darba ņēmējiem, kuriem vispār nebūs iespējas iekārtoties darbā.

Nu, es saprotu, ka šie manis minētie argumenti balstās uz veselā saprāta apsvērumiem, kas priekšvēlēšanu periodā acīmredzot nedarbojas nemaz, tāpēc es neaicināšu jūs balsot „pret”, jo ir skaidrs, ka jūs balsosiet „par” un kārtējo reizi kaitēsiet valstij.

Nu, dariet to, ja jūs uzskatāt to par pareizu! Bet es ceru, ka tomēr laiks nostādīs visu savās vietās!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, Bendrātes kundze!

S.Bendrāte. Problēma par nepamatotām svešvalodu prasībām nav ne jauna, ne pēkšņa, ne nupat no debesīm nokritusi. Mēs esam par to vairākkārt komisijā diskutējuši, un arī šajā atvērumā piedāvātā redakcija tika ļoti rūpīgi izskatīta, analizēta, un komisija nobalsoja „par” šādas redakcijas atbalstīšanu.

Aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu un arī visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 25, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Bendrāte. 29.jūlijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.jūlijs.

Šis bija pēdējais darba kārtības jautājums. Jā. Bet, pirms mēs reģistrējamies, vēl daži paziņojumi.

 

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Šobrīd zālē ir apmēram 80 deputāti (varbūt nedaudz vairāk vai nedaudz mazāk). Reģistrācijas kartes ir 90. Man ir lūgums - esiet, lūdzu, godprātīgi un nereģistrējieties citu vietā! Tie, kas nepiedalās sēdē, uzrakstīs iesniegumu Saeimas Prezidijam.

Nedariet tā, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godājamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi, kuri vēl palikuši telpā un kuru kartes arī šeit ir! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm 106.kabinetā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Lieģim.

I.V.Lieģis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde uzreiz - Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Godājamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Strodes kundze, ko jūs tur piereģistrējāt? Šķēles kungu?

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Acīmredzot mans lūgums nav sadzirdēts pilnībā. Tātad nav reģistrējušies: Imants Jānis Bekešs, Gundars Daudze, Guntars Galvanovskis, Valentīns Grigorjevs, Jānis Klaužs, Valērijs Kravcovs, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Laizāne, Visvaldis Lācis, Aleksejs Loskutovs, Jānis Reirs un Ainārs Šlesers.

Jāteic, ka zālē nav arī Gunta Ulmaņa un Andra Šķēles, taču viņu vietā ir reģistrējušies citi. Es aicinu tā nedarīt. Ja tā turpināsies, mēs liksim videokameras arī šajā pusē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 14.jūlija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Bet informēju, ka, visticamāk, nākamceturtdien - 21.jūlijā - būs vēl viena ārkārtas sēde, jo komisijas ļoti čakli strādā un ir vesela virkne izskatāmu likumprojektu.

Paldies.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10. Saeimas ārkārtas sesijas 6. sēde
2011. gada 14. jūlijā

 

Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par atvēlēto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013. gada” (Nr. 205/Lm10) (Dok. Nr. 1255)
Par procedūru	- dep. Dz.Zaķis
Debates	- ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis
	- dep. A.Buiķis
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 443/Lp10) (Dok. Nr. 1229, 1229A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” (Nr. 445/Lp10) (Dok. Nr. 1241, 1241A)
Par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 446/Lp10) (Dok. Nr. 1242, 1242A)
Par likumprojektu „Par Trešo papildu protokolu Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu” (Nr. 447/Lp10) (Dok. Nr. 1243, 1243A)
Par likumprojektu „Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr. 448/Lp10) (Dok. Nr. 1244, 1244A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 449/Lp10) (Dok. Nr. 1245, 1245A)
Priekšlikumi	- dep. A.Barča (par)
	- dep. I.Viņķele (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 450/Lp10) (Dok. Nr. 1247, 1247A)
Par likumprojektu „Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 451/Lp10) (Dok. Nr. 1248, 1248A)
Par likumprojektu „Nagojas-Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību” (Nr. 457/Lp10) (Dok. Nr. 1254, 1254A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 444/Lp10) (Dok. Nr. 1230, 1230A)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 444/Lp10) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1230, 1230A)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr. 203/Lm10) (Dok. Nr. 1226)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 433/Lp10) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1186B)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr. 436/Lp10) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1198B)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likums „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 344/Lp10) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 1219)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Par motivāciju	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses” (Nr. 380/Lp10) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1236)
Ziņo	- dep. I.Grigule
Likumprojekts „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses” (Nr. 381/Lp10) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1237)
Ziņo	- dep. I.Grigule
Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 64/Lp10) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1221)
Ziņo	- dep. I.Druviete
Debates	- dep. Ņ.Ņikiforovs
	- dep. J.Vucāns
	- dep. A.Buiķis
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. Ņ.Ņikiforovs
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. M.Kučinskis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Orlovs
Paziņojumi
	- dep. O.Kalniņš
	- dep. V.Staņa
	- dep. V.Orlovs
	- dep. I.Circene
	- dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
Debašu turpinājums	- dep. M.Kučinskis
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. U.Rotbergs
	- dep. A.Burunovs
	- dep. A.Buiķis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Druviete
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. O.Zīds
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. Dz.Ābiķis
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. N.Kabanovs
	- dep. J.Reirs
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 298/Lp10) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1222)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 299/Lp10) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1223)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 300/Lp10) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1224)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 6/Lp10) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1225)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par 1973. gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” (Nr. 351/Lp10) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1231)
Ziņo	- dep. I.Grigule
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” (Nr. 232/Lp10) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1232)
Ziņo	- dep. I.Grigule
Likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 209/Lp10) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1239)
Ziņo	- dep. I.Grigule
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 349/Lp10) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1246)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Debates	- dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā” (Nr. 385/Lp10) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1220)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts „Grozījums Satversmes tiesas likumā” (Nr. 259/Lp10) (1. lasījums) (Dok. Nr. 563, 1228)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” (Nr. 395/Lp10) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1080, 1234)
Ziņo	- dep. I.Grigule
Likumprojekts „Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” (Nr. 395/Lp10) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1080, 1234)
Ziņo	- dep. I.Grigule
Likumprojekts „Par 2008. gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008. gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” (Nr. 396/Lp10) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1081, 1235)
Ziņo	- dep. I.Grigule
Likumprojekts „Par 2008. gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008. gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” (Nr. 396/Lp10) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1081, 1235)
Ziņo	- dep. I.Grigule
Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 384/Lp10) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1238)
Ziņo	- dep. I.Grigule
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 405/Lp10) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1240)
Ziņo	- dep. S.Bendrāte
Debates	- dep. V.Orlovs
	- dep. V.Agešins
	- dep. I.Druviete
	- dep. B.Cilevičs
Paziņojumi
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. J.Reirs
	- dep. I.V.Lieģis
	- dep. I.Druviete
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
Informācija par iespējamo ārkārtas sēdes sasaukšanu šā gada 21. jūlijā

 

Balsojumi

Datums: 14.07.2011 11:17:53 bal001
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par atvēlēto finansējumu ES budžeta sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013.gada (205/Lm10)

Datums: 14.07.2011 11:18:42 bal002
Par - 55, pret - 0, atturas - 28. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (443/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 14.07.2011 11:29:57 bal003
Par - 57, pret - 1, atturas - 28. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (449/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 14.07.2011 11:33:30 bal004
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (444/Lp10), 1.lasījums

Datums: 14.07.2011 11:33:54 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (444/Lp10), 1.lasījums

Datums: 14.07.2011 11:39:53 bal006
Slēgtais balsojums
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (203/Lm10)

Datums: 14.07.2011 11:41:53 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (433/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2011 11:43:58 bal008
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (436/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2011 11:45:01 bal009
Par - 53, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 14.07.2011 11:49:05 bal010
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (380/Lp10), 2.lasījums

Datums: 14.07.2011 11:49:58 bal011
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (381/Lp10), 2.lasījums

Datums: 14.07.2011 12:09:37 bal012
Par - 57, pret - 23, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 12:16:04 bal013
Par - 18, pret - 54, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 13:55:03 bal014
Par - 31, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:19:11 bal015
Par - 29, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:26:16 bal016
Par - 23, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:28:47 bal017
Par - 32, pret - 36, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.84. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:31:21 bal018
Par - 54, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:33:15 bal019
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (298/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:33:51 bal020
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (299/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:34:22 bal021
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (300/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:38:54 bal022
Par - 29, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (6/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:40:09 bal023
Par - 25, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (6/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:47:02 bal024
Par - 26, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (6/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:49:04 bal025
Par - 59, pret - 0, atturas - 23. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (6/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:50:27 bal026
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” (351/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:51:23 bal027
Par - 55, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” (232/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:52:52 bal028
Par - 22, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (209/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:53:27 bal029
Par - 22, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (209/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:54:00 bal030
Par - 22, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (209/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 14:54:25 bal031
Par - 51, pret - 18, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (209/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:01:18 bal032
Par - 23, pret - 45, atturas - 4. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (349/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:04:03 bal033
Par - 53, pret - 19, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (349/Lp10), 3.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:04:51 bal034
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā (385/Lp10), 2.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:07:04 bal035
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Satversmes tiesas likumā (259/Lp10), 1.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:08:14 bal036
Par - 67, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu (395/Lp10), 1.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:08:41 bal037
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu (395/Lp10), 1.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:10:28 bal038
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu (395/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2011 15:11:30 bal039
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem (396/Lp10), 1.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:12:01 bal040
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem (396/Lp10), 1.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:12:41 bal041
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem (396/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2011 15:13:52 bal042
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (384/Lp10), 2.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:17:11 bal043
Par - 53, pret - 24, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:29:50 bal044
Par - 56, pret - 25, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums

Datums: 14.07.2011 15:30:10 bal045
Par - 57, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums