Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas desmitā (ārkārtas) sēde
2017.gada 15.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie deputāti! Valdības ministri! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 15.marta ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - ziņojuma izskatīšana. Ministru prezidenta Māra Kučinska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģi ministri!

Saskaņā ar vairākiem likumiem un normatīvajiem aktiem esmu parakstījis un iesniedzis Latvijas Republikas Saeimai ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Es rūpīgi pārlasīju šo dokumentu, un mani mazliet pārņēma “jau bijis” jeb déja vu sajūta. Daudzas ziņojuma tekstā lasāmās lietas jau tika darītas zināmas Saeimas deputātiem un sabiedrībai valdības atskaitē, kura tika prezentēta pērnā gada nogalē, un par tām es runāju Saeimas sēdē 2016.gada 1.decembrī. Tas gan nenozīmē, ka mēs varam doties mājās, lai pārlasītu reiz lasīto. Nesanāks, jo kā apgalvo filozofi — divreiz vienā upē iekāpt nevar. Citi piebilst, ka pat vienreiz nevar, jo ūdens un arī laiks plūst bez apstājas.

Ziņojumā minētās valdības darba prioritātes nav mainījušās. Tās ir - tautsaimniecības attīstība, uzņēmējdarbības vides pilnveidošana līdz izcilībai, izglītības un veselības aizsardzības sistēmas reforma, valsts aizsardzības spēju stiprināšana, demogrāfijas politika un ģimeņu atbalsta pasākumu ātrāka ieviešana. Protams, malā nedrīkst palikt arī atbalsts kultūrai un nacionālās identitātes stiprināšanai.

Runājot par tautsaimniecību, bez liekas kautrības ir jāmin lietas, kuras uzskatāmas par panākumiem. Latvija dažādos starptautiski atzītos konkurētspējas mērījumos ir sasniegusi ļoti augstas vietas. Valdības deklarācijā un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam tika izvirzīts mērķis līdz 2018.gadam Doing Business indeksā iekļūt pirmo 20 valstu grupā jeb tā sauktajā TOP 20. Šis mērķis jau ir sasniegts, un Latvija Doing Business indeksā ir ierindota 14.vietā, kas līdz šim ir mūsu augstākais sasniegums. Arī Eiropas inovāciju tablo mērījumā 2016.gadā Latvija ir uzrādījusi izcilu sniegumu un pirmo reizi ir nonākusi tā saukto vidējo inovatoru grupā, apsteidzot daudzas citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Ja viena no sāpīgākajām Latvijas tautsaimniecības problēmām 2016.gadā bija krasā investīciju plūsmas samazināšanās, tad jau līdz šā gada sākumam noslēgtie līgumi garantē investīciju piesaisti no Eiropas fondiem 1,3 miljardu eiro apmērā. Ceru, ka mums pietiks resursu, jaudas un drosmes, lai pilnvērtīgi izmantotu šo naudu Latvijas tautsaimniecības attīstībai.

Godājamie deputāti!

Viens no biežāk piesauktajiem valdības darbības virzieniem ir ēnu ekonomikas apkarošana un dažādu nodokļu nemaksāšanas shēmu izskaušana. Stingri palieku pie sava uzskata, ka tas ir valsts nacionālās drošības jautājums. Tajā nevar būt ne kompromisu, ne atkāpju, ne kaut kādas klusas lietu nokārtošanas. Nē un vēlreiz nē! Esmu pārliecināts, ka Valsts ieņēmumu dienestā turpināsies reformas, kuru mērķis ir izveidot modernu, efektīvu institūciju, kurā jebkurš Latvijas uzņēmējs un Latvijas iedzīvotājs redzētu labvēlīgu partneri, kurš, būdams laipns, stingri pieturas pie likuma burta un gara.

Šīs valdības darbības pirmo gadu var nosaukt arī par lielo projektu gadu. Te noteikti ir vērts pieminēt Ķīnas un Austrumeiropas valstu “16+1” samitu, kas pērnā gada nogalē notika Rīgā. Tā rezultātus šobrīd vēl nevar izmērīt, jo tāda mēroga projektos lēmumu pieņemšana notiek lēnāk, nekā mums gribētos. Sekmīgi virzās uz priekšu Rail Baltica projekts, un domāju, ka mums izdosies izpildīt visas saistības, kuras esam uzņēmušies šī projekta ietvaros.

Vēl, runājot par tautsaimniecības attīstību, svarīgi būtu pieminēt iecerēto nodokļu sistēmas reformu. Jau pavisam drīz tā nonāks arī Saeimas darba kārtībā. Zinu, ka ar šīs reformas pamatprincipiem jums jau ir bijusi iespēja iepazīties. Aicinu Saeimas deputātus rūpīgi izvērtēt nodokļu reformas saturu, mēs labprāt uzklausīsim kritiskas piezīmes un apsveiksim jebkuru konstruktīvu priekšlikumu. Svarīgi būtu uzsvērt, ka šo reformu plānu atbalsta visi sociālie partneri, darba devēju organizācijas, arodbiedrības, Latvijas Banka un dažādu nozaru eksperti. Šķiet, ka tas ir pirmais gadījums atjaunotās Latvijas vēsturē, kad tik nozīmīgs valsts politikas jautājums var rēķināties ar tik lielu atbalstu visdažādākajās interešu grupās. Nepārspīlēšu, ja sacīšu, ka šis brīdis ir vispiemērotākais nodokļu sistēmas reformēšanai. Eiropas fondi tuvākajos gados būtiski sekmēs Latvijas ekonomikas attīstību. Kas būs pēc tam, mēs šobrīd nezinām. Tāpēc ir jāizmanto šī vēsturiskā iespēja. Latvija nedrīkst nokavēt!

Vēl ikgadējā ziņojuma tautsaimniecības sadaļā ir vesela virkne jautājumu, kas skar tiesisko vidi, teritoriālo attīstību un virkni citu ne mazāk svarīgu lietu. Daudzās jomās darbi ir uzsākti, bet ziņot par sasniegumiem ir pāragri.

Un nobeidzot - par tautsaimniecību. Pērn reāli iekasēto nodokļu apjoms attiecībā pret plānoto bija 100,8 procenti, tātad nedaudz lielāks par plānoto, bet 2017.gada janvārī tas jau bija 104 procenti. Mēs esam uz pareizā ceļa!

Godājamie deputāti!

Valdības darbības prioritāte, kura nepazudīs no tās dienaskārtības vismaz tuvākos piecus gadus, ir izglītības sistēmas reforma. Daži pirmie soļi jau ir sperti, bet lielākais darbs vēl ir priekšā. Es diezgan bieži domāju par ministru Kārli Šadurski, vai es gribētu būt viņa vietā. Būtu grūti. Novēlu viņam gana apņēmības un spēju iet uz priekšu par spīti visam. Virziens ir skaidrs - tā ir skolu tīkla optimizēšana jeb, saucot lietas īstajos vārdos, skolu skaita samazināšana. Vienotu un augstu izglītības standartu ieviešana jau optimizētajā skolu tīklā. Skolēnam, kas nāk no Apes, Zilupes, Dundagas vai Nīcas, ir jābūt vienādām iespējām, atverot jebkuras Latvijas augstskolas durvis. Tāpat valdībā nav aizmirsts solījums izveidot sociālās aizsardzības programmu skolotājiem, kuri zaudēs darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā, bet nebūs sasnieguši pensijas vecumu. Vēl ir stāsts par augstākās izglītības sistēmas reformēšanu un par daudz ko citu. Visam pienāks savs laiks. Kā jau teicu, ir sperti tikai pirmie soļi.

Ja mēs sekojam sabiedriskās domas aptaujām, tad labi redzam, ka viena no aktuālākajām problēmām ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Te runa ir gan par iespējām nokļūt pie attiecīgā speciālista, gan arī par to, cik tas maksā pacientam. Nozare gaida un prasa naudu. Nozarei ir taisnība: naudas vajag vairāk. Bet valdība nozarei prasa reformas un skaidrību par to, kur nauda paliks. Šogad veselības aprūpes finansējums pirmo reizi ir pārsniedzis tā dēvēto trekno gadu līmeni, bet procentuāli tas joprojām atpaliek no Eiropas Savienības dalībvalstu vidējā līmeņa. Lai virzītos uz priekšu, Veselības ministrijai kopā ar nozares ekspertiem ir jāskaidro plānotās reformas gan veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem, gan arī šo pakalpojumu sniedzējiem. Šiem skaidrojumiem jābūt konkrētiem un skaidri saprotamiem. Cita ceļa nav un nevar būt. Dažu ietekmīgu lobija grupu kuluāros paustais viedoklis nevar būt arguments veselības budžeta sadalei.

Godājamie deputāti!

Viena no valdības prioritātēm, par kuru pēdējā laikā mums bieži atgādina mūsu sabiedrotie, ir valsts drošība jeb pavisam konkrēti - mūsu aizsardzības budžets. Labā ziņa ir tā, ka mēs pildām savas saistības, un tas ir visu koalīcijas partneru kopīgs lēmums. Valdība spēj un prot būt vienota. Nešaubos, ka jau 2018.gada budžetā valsts aizsardzībai tiks piešķirti divi procenti no mūsu iekšzemes kopprodukta.

Drošības jomā 2016.gadā ievērojami aktivizējās arī Latvijas un Kanādas dialogs. Šo aktivitāti lielā mērā veicināja NATO Varšavas samita lēmums par Kanādas vadošo lomu daudznacionālā bataljona nodrošināšanai Latvijā. Esmu pārliecināts, ka no tā iegūs ne tikai mūsu valsts drošība, - neatsverams labums būs arī mūsu tautsaimniecībai. Aizsardzības ministrija ir noslēgusi vienošanos par NBS sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem, lai veicinātu nepārtrauktu apgādi ar vietējo lauksaimniecības un pārtikas nozares produkciju, vienlaikus sekmējot nacionālās tautsaimniecības attīstību. Tāpat, lai nodrošinātu starptautiskajām mācībām atbilstošus apstākļus, notiek NBS infrastruktūras sagatavošana un izbūve. Arī šogad aizsardzības jomai piešķirtais papildu finansējums tiks novirzīts sagatavošanas darbiem, lai nodrošinātu sabiedroto spēku izvietošanu Latvijas teritorijā.

Savukārt, lai uzlabotu robežkontroles efektivitāti, ir atbalstītas vairākas Iekšlietu ministrijas jaunās politikas iniciatīvas, kas paredz Latvijas austrumu robežas turpmāku izbūvi, robežsargu skaita palielināšanu uz “zaļās” robežas, kā arī Valsts robežsardzes amatpersonu nodrošināšanu ar speciālo ekipējumu un robežu uzraudzības tehniskajiem līdzekļiem.

Par demogrāfiju. Ziņojumā ir pieminēta starpnozaru sadarbības platforma - Demogrāfijas lietu centrs. Manuprāt, tā ir ļoti efektīva organizācija. Ziniet, tā ir kā ods, kas dīc pie auss vasaras naktī un beigās iedur ādā savu snuķi. (Dep. M.Bondars: “Tā pie bērniem netiks!”) Te laikam paldies ir jāsaka Imanta Parādnieka bezgalīgajai enerģijai: viņš prot demogrāfijas jautājumus ielikt valdības dienaskārtībā un piespiež atrast finansējumu dažādām programmām. Zinu, ka to ir mazāk nekā vajadzētu, taču ir atbalsts ģimenēm mājokļa iegādei, ir palīdzības programmas daudzbērnu ģimenēm. Mēs darām vairāk nekā iepriekš un darīsim vēl.

Godājamie deputāti!

Šīs nacionāli konservatīvās valdības vēstījums ir izsakāms dažos vārdos - reformas un nacionālās intereses. Reformas daudzās nozarēs - nodokļu politikā, izglītībā, veselības aprūpē, tautas ataudzes veicināšanā -, jo tas viss vairo mūsu nacionālo dzīvotspēju un starptautisko konkurētspēju. Nacionālās intereses ir mūsu dalība NATO, Eiropas Savienībā, bet tā ir arī spēja reaģēt uz negaidītiem pavērsieniem starptautiskajā politikā. Būsim latvieši neatkarīgi no tā, kādā valodā mēs runājam mājās! Latvietis - tas skan lepni.

Šī valdība ir pierādījusi, ka tā spēj strādāt kā komanda. Nešaubos, ka līdzšinējā sadarbības pieredze ļaus valdībai saglabāt komandas garu un strādāt kopējo mērķu vārdā - spēja rast kompromisus ir viena no šīs valdības priekšrocībām, tā ļauj saglabāt komandas garu un neatteikties no izvirzītajiem mērķiem. Šajā valdībā vairs nevar norobežoties un palikt vienas nozares vai ministrijas kompetences ietvaros, ministrijas nedrīkst konkurēt, tām ir jāsadarbojas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Uzsākam debates.

Frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienījamie kolēģi!

Vai tas, ko mēs lasījām un arī klausījāmies, ir Ministru prezidenta ziņojums? Es teikšu - tas nav Ministru prezidenta ziņojums. (Starpsauciens.) Tas ir sistēmas ierēdņu ziņojums pašiem sev, sistēmai, jo šajā ziņojumā jau nav stāsts par cilvēkiem - kā viņi jūtas Latvijā un ko viņiem sagaidīt no Ministru kabineta darba, un kā mainās viņu dzīve no Ministru kabineta darba. Tas ir tipisks klišejisks teksts - ierēdņu ziņojums par to, kā ierēdņi strādā -, cik plānus viņi ir uzrakstījuši, cik plānus viņi vēl uzrakstīs, cik pētījumus viņi ir nopirkuši, cik pētījumus viņi vēl iegādāsies.

Un kāpēc es to tā varu apgalvot? Palasiet jebkuru no šiem tekstiem! Nepārtraukti tiek veiktas reformas Valsts ieņēmumu dienestā, bet tajā pašā VID nespēj atbildēt uz vienu pašu elementāru pamatjautājumu - cik, piemēram, izmaksā viena darba stunda? Tieši tāpēc šis dienests var rīkoties tik ļoti neracionāli nodokļu administrācijas jomā - tādus resursus veltīt, lai apkarotu mazo un vidējo biznesu, nevis patiešām racionāli rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu.

Mēs lepojamies ar to, ka par nepilniem trijiem miljoniem... esam par gada maksu iegādājušies OECD pētījumu datubāzi. Bet ar to mums vēl nepietiek, mēs pērkam vēl Pasaules Bankas pētījumus un ERAB pētījumus, jo paši mēs nespējam ierēdniecībā strādāt godprātīgi par savu jau saņemto algu.

Mums ir plāns ēnu ekonomikas apkarošanai. Mums top nākamie plāni par nozaru attīstību. Protams, apsveicama ir nodokļu stratēģija, bet... Tā sajūta ir tāda, ka tā ir plānu ražošana plānu ražošanas pēc, jo ne aiz viena no šiem plāniem, ne aiz viena no šiem apgalvojumiem nav teksta par to, kā īsti mainīsies dzīve cilvēkiem šeit - Latvijā.

Otra lieta, par ko es gribu runāt. Ir augsti mērķi, ļoti deklaratīvi mērķi (un es arī vienmēr esmu par ambīcijām un augstiem mērķiem, jo tikai tad dzīvē kaut ko var sasniegt), bet tie mērāmie rezultāti ir tādi ļoti pieticīgi. Un šeit jau premjers minēja piemēru - mēs lepojamies ar to, ka Doing Business indeksā mēs esam sasnieguši 14.vietu.

Esam izvirzījuši mērķi, lai šeit būtu investīciju vide... tāda ļoti pievilcīga uzņēmējdarbības vide. Bet kas ir noticis faktiski? Faktiski 2016.gadā investīciju apjoms ir samazinājies, nodarbināto skaits Latvijas ekonomikā ir samazinājies. Ko dod mūsu izvirzītie rādītāji un to izpilde, ja faktiski dzīvē no tā nav rezultātu? Tas būtu tāpat kā... jūs, premjers, izvirzītu savam dēlam uzdevumu, lai viņš būtu starptautisko olimpiāžu uzvarētājs, bet viņa zināšanas mērītu pēc rādītāja, ka viņš prot skaitīt, rēķināt, dalīt un atņemt līdz simtam.

Tāpat mēs izvirzām skaistus mērķus, un tas ir pilnīgi pareizi, - lai ģimenēs būtu vide, kurā nav vardarbības, lai bērni ir novērtēti un ģimenes - saskanīgas. Bet mēs mērām ar ļoti pieticīgiem rādītājiem. Esam sarīkojuši konsultācijas par to, cik svarīgi ir dzīvot... protams, ka svarīgi ir dzīvot likumīgā laulībā. Esam kaut kur palielinājuši audžuģimenēm pabalstu. Bet vai mēs esam mainījuši, vai valdība ir mainījusi Latvijā vidi pēc būtības, kas ir ļoti svarīgi, lai, sākot jau no skolas sola, katrs apzinātos sevi un augtu par personību, lai viņam būtu iespēja šeit sevi dzīvē realizēt, lai būtu vide, kurā katrs var atrast sev cilvēka cienīgu darbu ar cilvēka cienīgu atalgojumu.

Un trešā lieta, par kuru es gribu runāt, ir šīs valdības darbs, kas faktiski ir airēšanās vienā laivā, bet katram savā virzienā. Un man liekas ļoti būtiski, ka tā daļa, kas skar izglītību... varbūt vajadzētu izdarīt vienu ļoti būtisku lietu, nevis airēties dažādos virzienos. Es gribu runāt par kompetencēs balstītu izglītību. Tas ir ļoti pareizi, un tas ir... tā ir jārīkojas, kā ir deklarēts, ka mums vajag iemācīt ļoti skaistas pamatvērtības: atbildību, līdzjūtību, sapratni, sadarbību un tā tālāk. Bet kas ir reālajā dzīvē? Kādu sapratni, atbildību, līdzjūtību demonstrē kaut vai valdība attiecībā pret sabiedrību? Ko var iemācīt bērnam skolas solā deklaratīvi, ja visa pārējā vide neveicina šādu vērtību veidošanos? Tāpēc es aicinu: neatstājiet nelaimīgo izglītības un zinātnes ministru vienu pašu šajā ļoti svarīgajā uzdevumā, proti, izveidot kompetencēs balstītu izglītību. Tā paliks tikai uz papīra, ja nebūs visu kopēja darba un sapratnes par to, ka ir svarīgi šīs vērtības - atbildību, sadarbību - iedzīvināt arī pašā valdības darbā kā tādā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Priekšsēdētājas kundze! Premjerministra kungs! Ministri! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi!

Kāds no koalīcijas deputātiem man teica: “Mārtiņ, tu pasaki kaut ko labu! Tu pasaki kaut ko labu par Māra Kučinska valdību un Māri Kučinski.” Ziniet, es nebiju plānojis neko labu teikt, bet varu piedāvāt šo: Kučinska kungs, jūsu runai neviens nenoticēja! Tā ir labā ziņa. Labā ziņa tāpēc, ka jums tie solījumi būtu jāpilda, ja būtu noticējuši. Tagad tiksiet sveikā. Nebūs jāpilda.

Bet, ja runājam par to, kā tad ir izvērsies Māra Kučinska valdības pirmais gads, teikšu jums tā: vadītājus vērtē pēc divām lietām - kā viņi spēj izvēlēties un vadīt cilvēkus un kā viņi spēj vadīt procesus.

Sāksim ar cilvēkiem. Jā, šajā sadaļā, Kučinska kungs, man jums jāteic, ka šo to jūs bijāt piemirsis savā ziņojumā, bet es jums atgādināšu. Darbu sākot, jūs teicāt, ka valdībā visi strādās kā viens. Kulakā. Kopā. Un es domāju, ka vislabāk šo valdības darbu kā kulakā raksturo augusts, 2016.gada augusts, kad jūsu zemkopības ministrs Dūklava kungs tikās ar Krievijas vicepremjeru, nemaz neinformējot par to ārlietu ministru. Tā strādāšana kopā bija tik “laba” un “jauka”! Un tas raksturo arī citus jūsu ministru sadarbības modeļus. (Starpsauciens: “Meli!”)

Vēl, runājot par jūsu spējām vadīt cilvēkus un izvēlēties cilvēkus, es nevaru jums neatgādināt, cik veiksmīgi jūs startējāt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora meklējumos un kā jums gāja ar Koļegovas kundzi. Sākumā izvēlējāties, pēc tam atlaidāt, pēc tam izdomājāt visādus falšus stāstus, un tas viss nacionālajā televīzijā un radio. Nu, zināma nekompetence, Kučinska kungs.

Vēl man jums jāteic, ka nespēja vadīt procesus, kas attiecas uz cilvēkiem, uz cilvēku izvēli, ir saistīta ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju. Nu klausieties, stājoties amatā, jūs zinājāt, ka iepriekšējā gada - 2016.gada - novembrī e... KNAB vadītājam beigsies pilnvaru termiņš. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas tas par “e” tikko bija?!”) Izvēlējāties vadītāju? Neizvēlējāties vadītāju. Neizvēlējāties vadītāju! Nu, ko darīt? Nu, ko darīt... Neizvēlējāties tāpēc, ka savlaicīgi neplānojāt procesu. Korupcijas jautājumu skatīšana netiek valstī virzīta. Un es saprotu... es saprotu, ka jums nāk smiekli, ja?... es saprotu, ka korupcijas apkarošana un novēršana nav jūsu prioritāte. Šie jautājumi neeksistē jūsu dienaskārtībā, bet es ieteiktu jums pievērsties tiem, tāpēc ka šie jautājumi ir pietiekami aktuāli valstī.

Runājot par procesiem, jāteic, ka visspilgtāk jūsu spēju vadīt procesus raksturo tomēr budžets. Budžets, kuru jūs, tā teikt... Nu, kā man teikt? Pirmkārt, radījāt haosu. Otrkārt, šaurām interešu grupām piedāvājāt speciālus labumus. Piemēram, Ventspils Mūzikas skolai iedodat desmitiem miljonu, bet Nacionālajai Mākslu vidusskolai nepietiek, lai 1.septembrī šogad atvērtos normāla skola. Bet... nu, es saprotu, ka tās šaurās interešu grupas, tā teikt, dzīvo jūsu kabinetā.

Un nobeigumā, visu to jūsu grēku sarakstu uzskaitot, jāteic, ka jūs jau sen būtu noņemts no amata, bet tie 27 miljoni deputātu kvotās, premjera kungs, pilnībā palīdzēja jums... paglāba jūs un jūsu vadītā Ministru kabineta ādu. Dalieties ar savējiem, dalieties! Jā!

Un visbeidzot. Krauzes kungs, jūsu partijas biedrs, man ieteica fantastisku lietu - ieteica, kā vērtēt jūsu darbību šajā gadā. Viņš teica, lai vērtē kā skolnieku. Nu, jūs esat 1.klasē, jūs šodien saņemat liecību, un varu jums teikt vienu: “Liecībā ir rakstīts - Māri Kučinski, jāpaliek uz otru gadu!” Lai veicas otrajā gadā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Priekšsēdētāj! Kolēģi! Premjera kungs!

Slikta studenta kursa darbs ar plaģiātisma pazīmēm - tāds īss raksturojums! Jo šajā dokumentā nav skaidra mērķa, nav analīzes, nav secinājumu, nav atbilžu. Un es runāju par veselības nozari un veselības sadaļu.

Ziņojumā nav pateikts ne vārda par to, kas mūs ārstēs, kādas būs algas un vai būs, kam mūs ārstēt. Latvijā palikušie mediķi noveco, bet jaunie un talantīgie, tie, kuriem vēl netuvojas pensijas vecums, bēg no Latvijas. Ieklausieties skaitļos! Tikai 2016.gadā ir aizbraukuši vairāk nekā 100 Latvijas ārstu, viņi ir pievienojušies tiem tūkstošiem aizbraukušo, no Latvijas emigrējušo, kuri vairs neatgriezīsies Latvijā.

Kučinska kungs, vai jūs esat informēts un saprotat, ka sakarā ar ārstu un māsu trūkumu Latvija ir bezdibeņa malā, ka draud krīze un nebūs, kam mūs ārstēt? Sociālie partneri, māsu organizācijas, ārstu biedrības ceļ trauksmi un dara to jau ilgstoši, bet Veselības ministrija klusē. Tai nav redzējuma, kā lietas vērst uz labu, ministrijai nav pat personāla politikas, netiek pildīti valdības iepriekš pieņemtie noteikumi un lēmumi, to skaitā - par pamatnostādnēm cilvēkresursu attīstībā veselības aprūpes jomā, kas ir saskaņotas gan ar arodbiedrībām, gan ar citiem...

Mūsuprāt un manuprāt, notiek darbības imitācija, pielabojumi un “ugunsgrēku dzēšana”. Bet ministrijas, atbildīgās institūcijas un darboņi kā strausi bāž galvu smiltīs un neredz reālās problēmas. Ministrs sola algu pielikumu neatliekamās palīdzības slimnīcām. 10 procentu pielikums - izcili labi! Bet ko tas izraisīs? Netiek vienlaikus risināts jautājums par ātrās palīdzības personāla nodrošināšanu, un visi pāries no ātrās palīdzības uz slimnīcām, un nebūs, kas brauc uz izsaukumiem. Diemžēl šie 3,5 miljoni, lai līdzvērtīgi un nediskriminējoši atrisinātu personāla politiku... Jautājums netiek risināts. Lai nodrošinātu savām ģimenēm iztiku un nodrošinātu slimnieku ārstēšanu, mediķi par grašiem vergo divās, trijās, pat četrās... vairākās darbavietās, strādājot nevis 160 likumā noteiktās, nevis 240 stundas, bet 300, 400 un vairāk! Pēc starptautisko organizāciju klasifikācijas tā ir verdzināšana!

Un būtiskākais: vai Latvijas iedzīvotājiem tiek garantētas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz veselību? To garantē 111.pants, kurā teikts: “Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīnas palīdzības minimumu.” Un kāds tad ir šis Satversmē noteiktais medicīniskās palīdzības garantēšanas minimums? To nezina neviens - ne ministri, ne deputāti, ne mediķi, ne arī slimnieki.

Mēs redzam Eiropā divu ātrumu... diskusijas par divu ātrumu Eiropu, un sāk runāt jau pat par triju ātrumu Eiropu... (Starpsauciens.) Un medicīnā mēs redzam... pat septiņu, ja? Nu, vienalga, paldies... Un to mēs redzam arī medicīnā. Valsts prezidentam ir pirmā līmeņa ātrums ārstniecībā, un viņš divu mēnešu laikā pēc smagām lietām ir pilnībā... Neviens cits to saņemt nevar. Nu varbūt ar grūtībām... ļoti labi finansiāli nodrošināti biznesa pārstāvji ar pieeju milzīgiem resursiem. Parastam cilvēkam tas nav pieejams. Tādēļ ir runa par to... (Veselības ministre A.Čakša: “Tie ir meli! Tie ir meli!”)

Paralēli šiem procesiem iedzīvotājiem kā baļķis acīs ir izšķērdēšana un nesaimnieciskums, kas notiek veselības aprūpes sistēmā. Diemžēl tas notiek, pateicoties ministrijas ierēdņu nostājai, kuri to pieļauj. Piemēram, P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, kura ir uzcelta par 40 miljoniem dārgāk nekā līdzīga slimnīca Tartu, Igaunijā; 10 miljoni, kas izšķērdēti e-veselībā... Un šīs kolīzijas turpinās neatliekamās palīdzības dienestā un tā tālāk.

Ziņojumā ir rakstīts, ka ir milzīgs izcils Pasaules Bankas pētījums. Diemžēl tajā nav pat desmitās daļas no tā, kas bija sagatavots pirms 10 gadiem... un tas tika izbrāķēts visu ārstu sabiedrībā. Diemžēl notiekošais... slimnīcu tīkla optimizācija norit pilnīgi atrauti no ceļu reformām (Starpsauciens: “Laiks!”)...

Sēdes vadītāja. Šica kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

M.Šics. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Melgailim.

R.Melgailis (LRA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie klātesošie!

Ministru prezidenta ziņojumā ir teikts, ka viena no prioritātēm valdības darbībā ir tautsaimniecības stiprināšana. Tā tam arī vajadzētu būt. Bet kā ir patiesībā?

Vai par attīstību liecina tas, ka 2016.gadā IKP pieauga par diviem procentiem un investīcijas samazinājās par 11,5? Kā iemesls tam tiek minēta lēnā Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ieviešana. Bet kā gan tos varēja aktivizēt, ja tikai 2016.gada nogalē beidzot apstiprināja lielāko daļu Ministru kabineta noteikumu un tagad atlikušajos gados būs triecientempā gandrīz vai “jādzēš ugunsgrēki”? Piemēram, celtnieki jau šobrīd apgalvo, ka arvien vairāk trūkst kvalificēta darbaspēka un tas būs jāieved.

Tiek apgalvots, ka valdība ir aktīvi strādājusi pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas reģionos, sniedzot atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jaunu darba vietu radīšanā un nodrošinot reģionos bijušo rūpniecisko teritoriju labiekārtošanu, kas šobrīd ir būtisks pašvaldībās risināms jautājums, lai piesaistītu ārvalstu un privātās investīcijas, attīstītu uzņēmējdarbību un samazinātu iedzīvotāju migrāciju. Savukārt VARAM tiek uzteikta par teritoriālās attīstības un sadarbības jautājumu risināšanu, veidojot pašvaldību sadarbības teritoriju funkcionalitāti, integrējot sabiedriskā transporta, veselības un izglītības pakalpojumu nodrošināšanu.

Bet kā tas notiks? Pa kādiem ceļiem pārvietosies slimnieki un skolēni? Pa kādiem ceļiem uzņēmēji pārvadās izejvielas un gatavo produkciju? Šajā ziņojumā ir runa par Rail Baltica, par dzelzceļa elektrifikāciju, par lidostas “Rīga” attīstību, bet nekā nav par ceļiem - par valsts autoceļiem ar grants segumu, par kuriem pēdējās divas nedēļas runā visa Latvija.

Bez īpašas virzības ministrijās atrodas Saeimas nosūtītās iedzīvotāju iniciatīvas par ceļiem bez bedrēm, par transporta nodevas iekļaušanu degvielas cenā kā Igaunijā un citas.

Valdība nav varējusi vienoties par autoceļu turpmāko sakārtošanu un finansēšanu vai autoceļu fonda atjaunošanu. Tie ir jautājumi, uz kuriem grib dzirdēt skaidrāku un konkrētāku atbildi lauku iedzīvotāji un uzņēmēji reģionos. Lai neatkārtojas tas, kas notiek katru gadu, - pavasaris paiet, ceļi nožūst, tos pielīdzina un brauc līdz nākamajam kustības ierobežojuma periodam. Tā nedrīkst turpināties!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, godājamais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienījamie kolēģi!

Vispirms es vēlos pateikties premjerministram par sniegto redzējumu par valdības padarīto. Un, protams, vienā īsā ziņojumā nevar ierakstīt visus labos darbus, kas ir izdarīti. Un varbūt tur ir “ieslīdējis” arī kaut kas tāds, par kuru valdība uzskata, ka viņi ir izdarījuši to...

Piemēram, 17.lapaspusē ir norāde uz veiktajiem darbiem, lai atjaunotu Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Es gan līdz šim biju dzirdējis, ka rekonstrukcijai finansējums nāca no pašvaldību budžeta - 17 miljoni, no Eiropas Savienības līdzfinansējuma - 13 miljoni, bet varbūt es neprotu novērtēt Ministru kabineta, teiksim, morālo ieguldījumu šīs ēkas rekonstrukcijā. Un, protams, ne jau nu visu padarīto var arī apzināt.

Ziņojumā par paveikto un iecerēto, loģiski, katrs autors raksta iekšā to, ko... kā viņš savu veiksmes stāstu grib pasniegt. Tas ir loģiski.

Mani vairāk interesē tā valdības darba daļa, kura šajā ziņojumā nav parādīta, kura ir noklusēta. Jūs teiksiet, ka, protams, nav jau iespējams nosaukt visu to, ko neesam izdarījuši. Darbu ir tik daudz! Taču, manuprāt, par tām problēmām, kas Latvijas iedzīvotājus ir tracinājušas pēdējos gadus, ja ne pat gadu desmitus, valdībai kaut kāda rūpe ir jāuzņemas un jāpiedāvā savs risinājums.

Šodien es runāšu tikai par vienu problēmu... par trim savstarpēji saistītiem jautājumiem. Viena problēma - nekustamais īpašums.

Pirmais jautājums. Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšana. Uzreiz teikšu - 2015.gadā valdība, protams, izdeva noteikumus, kā noteikt. Bet kādi ir rezultāti? Ja valdība uzskata, ka šeit viss ir atrisināts un ministrijai, kas koordinē un pārzina pašvaldību darbību, nav šeit ko teikt, tad kāpēc valdība projektā par piespiedu nomas attiecību likvidēšanu to ierakstīja kā vienu no veicamajiem darbiem tā procesa ietvaros? Jautājumam par funkcionāli nepieciešamo zemi vajadzēja būt atrisinātam.

Otrs jautājums. Par piespiedu dalītā īpašuma jeb piespiedu nomas attiecību izbeigšanu. Atkal jāsaka - jautājums vairākus gadus... gadu desmitus... Jā, valdība iesniedza Saeimai likumprojektu. Valdība ir apmierināta?

Cienījamie kolēģi! Mēs paši zinām, ka Saeimas komisija gadu skatās uz šo projektu un nezina, ko darīt. Beigās ir nolemts nesūtīt atpakaļ valdībai, lai pārstrādā, jo netic, ka valdība saprātīgi atrisinās šo jautājumu.

Īstenībā šeit ir tā problēma, ka valsts, jā, valdība, valsts pārvalde un pašvaldības, savulaik atdeva zemi bijušajiem īpašniekiem (dažreiz - aizdomīgos apstākļos). Atdeva, nevis kompensēja vai iedeva citur! Tādējādi tika panāktas šīs nenormālās attiecības - piespiedu nomas attiecības. Un tagad, kad mēs apzināmies, ka šī kļūda tika izdarīta deviņdesmitajos gados, - kā jūs domājat, kādu risinājumu valdība piedāvā? Valdība saka: “Cienījamie dzīvokļu īpašnieki! Jūs paši esat vainīgi, jums šī zeme tagad arī jāizpērk!” Vai tas ir valdības cienīgs risinājums, ja kļūdu, ko pieļāva valsts pārvalde, mēs liekam izstrēbt, samaksāt šo dzīvokļu īpašniekiem?! Normāls risinājums būtu tas, kas būtu bijis jādara valdībai savulaik, - proti, valstij un pašvaldībai šī zeme ir jāizpērk.

Un visbeidzot trešais jautājums, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, - nekustamā īpašuma nodoklis. Tas ir arī patstāvīgs jautājums. Valdība jau divus gadus it kā neredz aplamību, kas notiek ar šo nodokli. Cilvēki ir spiesti pamest dzimtās mājas, izpārdot savu mantu, lai varētu dzīvot pašu būvētā mājā. Gandrīz sanāk tā, ja esi bijis strādīgs un sagādājis sev dzīvokli, tad pats par to vēl papildus maksā valstij. Tas ir sods par to, ka tev ir savs dzīvoklis un īpašums.

Kāds norādīs, ka tas ir pašvaldības jautājums un pašvaldība šos nodokļus var samazināt. Vai tiešām Latvijā mēs atkal cilvēkus nostādām situācijā, ka uzliekam nodokli un tad lai iet lūgt pabalstu vai atvieglojumu. Vai tomēr valsts mērogā nav jānoregulē šī nodokļa summa? Šķiet, ka problēma šeit ir kadastrālajā vērtējumā, un par to atbild Tieslietu ministrija, kura divus gadus ir iesaldējusi kadastrālo vērtību, bet risinājuma vēl aizvien nav. Vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstījās par vienīgā mājokļa neaplikšanu ar nodokli. Nodevām valdībai. Valdībai uz 1.oktobri bija jādod risinājums. Jā, risinājums ir tāds, ziniet, - vienīgais mājoklis, nebūtu taisnīgi... Kāds būs taisnīgais risinājums? Kaut vai 50 kvadrātmetri, kuros cilvēkam ir tiesības dzīvot bez nodokļa maksāšanas?

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

G.Kūtris. Es aicinu valdību turpināt strādāt kā patiesi vienotu kolektīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Kaut arī Ministru prezidenta kungs neklausās, bet tas nekas. Cienījamie kolēģi!

Ar ļoti lielu interesi izlasīju dokumentu - šo ikgadējo Ministru prezidenta ziņojumu. Daudzas lietas ir atbalstāmas, man pieņemamas un droši vien arī maniem frakcijas kolēģiem. Īpaši gribu uzteikt reformas, kas beidzot, pateicoties Šadurska kungam, ir sākušās izglītības jomā; pozitīvās norises aizsardzībā, uzņēmējdarbības vides sakārtošanas centienus, kā arī valdības apņemšanos beidzot sakārtot maksātnespējas administrācijas jomu.

Bet vienlaikus es varu pateikt, ka atrodu ziņojumā lietas, kurām tur nu nekādi nevajadzētu būt.

Un, protams, mana sirdslieta - veselības aprūpe, kas arī šajā ziņojumā tradicionāli atstāta kā pēdējā, un pašās beigās, priekšpēdējās lappuses otrajā rindkopā, tiek ziņots: “Lai to sasniegtu, valdība ir konceptuāli atbalstījusi vienu no Veselības ministrijas virzītajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantiem, kas paredz finansējumu veselības aprūpei nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem.” Saprotiet, to traģēdiju, kas pašreiz notiek ar veselības aprūpi, šī rindkopa pārvērš par farsu. Būtībā valdība gada nogalē lēma tieši par pretējo - palikt pie medicīnas budžeta, noraidot obligātās valsts veselības apdrošināšanas iespēju. Skatos enciklopēdijā - varbūt es esmu atpalicis? Kas tad ir “apdrošināšana”? Un tur raksta - tas ir noteikts ekonomisko darījumu veids, kuru mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas aizsardzību cilvēkiem un to darījumiem. Un, protams, tur figurē apdrošināšanas prēmija, kuru nosaka apdrošinātais. Politiski es saprotu, kādēļ šī rindkopa tur ir ierakstīta. Lai apdrošināšanas piekritējiem atņemtu ieroci: redziet, mums ir apdrošināšana. Bet tas man liekas absolūti nepieņemami, un tas viss vēl vairāk sarežģī šo nemitīgo un neveiksmīgo cīņu par veselības aprūpes finansēšanas palielinājumu. Kā slavenajā krievu teicienā - gan mūsējiem, gan jūsējiem. Tātad ņemiet no tā, ko jūs vēlaties...

Runājot par to, kur atrast finansējumu veselības aprūpei, arī šinī ziņojumā absolūti nekas netop skaidrs. Protams, mēs runājam šeit par māsterplānu, par to, ko var paņemt no Pasaules Bankas ekspertu pētījuma, taču absolūti visiem ir skaidrs, ka arī finansēšanas reformai jānotiek paralēli ar nozares sakārtošanu. Citādi tiešām tajā drīz nebūs kam strādāt, un šī pieejamība, šī sociālā tipa veselības aprūpes sistēma, ko mēs deklarējam un kas ir aprakstīta šeit, paliks tikai fikcija. Pašās beigās tiek pateikts, ka pēc divām nedēļām būs šis jaunais māsterplāns, kas, protams, izraisīs jaunu diskusiju vētru Latvijā. Tas nebūtu nekas, bet ziņojumā nav ne vārda par to, kas tad stāsies šo pārprofilēto vai likvidēto slimnīcu vietā. Nav neviena vārda par ambulatorās aprūpes attīstību, kam būtu šī vieta jāieņem. Šī palīdzība ambulatorajā, primārajā, līmenī - ar to tad būtu jāsāk.

Kopumā pozitīvi vērtējot šo premjera analīzi par paveikto un turpmāk darāmo, es diemžēl neatradu mūsu veselības aprūpes tālākās attīstības virzienus. Tas nu tiešām ir ļoti skumji, un pie tā jautājuma risināšanas mums visiem būtu jāķeras klāt, nedalot šeit valdību un Saeimu, jo tā ir visu mūsu - gan kā politiķu, gan kā iespējamo sistēmas pacientu - kopīgā lieta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāte Šimfa apvieno abus uzstāšanās laikus? Nav iebildumu. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamās ministres un godātie ministri!

Vēlos izteikt savu viedokli par Ministru prezidenta ikgadējā ziņojuma Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību priekšpēdējo daļu (1.3. “Demogrāfija un sociālais atbalsts”) un pēdējo daļu (1.5. “Reformas veselības aprūpē”).

Zīmīga, es domāju, ir šī vieta, kas ziņojumā atvēlēta mūsu nācijas un katra valsts iedzīvotāja pamatvajadzībām! Un kā tas saskan ar mūsu valsts kā Eiropas Savienības dalībvalsts un Ziemeļvalstu saimes dalībnieces statusu? Šajās valstu savienībās augstā vērtē ir cilvēka pamatvajadzību nodrošināšana, dzīves kvalitāte visos cilvēka dzīves posmos, standarti veselības aprūpē. Šajās jomās valstis iegulda milzu darbu un līdzekļus, jo apzinās, ka tas ir ieguldījums galvenajā valsts bagātībā - cilvēkos. Latvija visur diemžēl ir astē. Pie mums diemžēl cilvēka kā vērtības atzīšana ir vairāk vārdos nekā darbos. Bet es ticu, ka tad, kad mūsu valsts Ministru prezidents savu gadskārtējo ziņojumu Saeimai sāks ar veselības aprūpi, nodarbinātību un sociālo drošību un informēs par visiem valdības izmantotajiem instrumentiem, lai panāktu nepārtrauktu pozitīvu dinamiku šajās galvenajās jomās, tad ir reāli iespējams, ka valstī dzims vairāk cilvēku nekā mirs, ka cilvēki vairs nebrauks prom, bet sāks atgriezties. Vai šāda domāšanas un attieksmes maiņa maz ir iespējama? Nekādu šaubu, vajag tikai gribēt! Vai pie mums tas notiks? Es esmu optimiste.

Bet par saturu. Daži akcenti. Vienīgi ģimenes valsts atbalsta politikā ir jūtams progress. Taču arī par šo sektoru, tāpat kā par visu sociālās drošības jomu, var teikt: pārāk maz un pārāk lēni. Cilvēka dzīve rit straujāk. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība jau gadiem ilgi lūdz un prasa risināt jautājumu par tiesībām daudzbērnu ģimeņu vecākiem pieprasīt priekšlaicīgu pensionēšanos, saistot priekšlaicīgās pensionēšanās gadus ar aprūpēto bērnu skaitu. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks ir pamatoti pesimistisks. Citēju: “Jau ir skaidrs, ka labās ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam noteiktajā termiņā netiks realizētas, dzīvē noslēdzoties 2017.gadam, un neviens diemžēl pagaidām neierosina šo termiņu pagarināt, bet to rīcības plānu papildināt ar jaunām iniciatīvām.”

Pilnīgi tukša no reāli izdarītiem, bet tik būtiskiem (īpaši pensionāriem) konkrētiem darbiem ir sadaļa “Pensijas un sociālais nodrošinājums”. Un tas ir šajā ļoti dramatiskajā situācijā, kad vairāk nekā 130 tūkstoši mums līdzās dzīvojošo sirmgalvju, kuru vidējais darba stāžs ir 36,3 gadi, ir spiesti izdzīvot ar 150 līdz 250 eiro lielu pensiju. Sociālā nodrošinājuma pabalsts - atgādināšu! - ir 94 eiro.

Kā tas vispār ir iespējams, ja cenas pieaug gan pārtikai, gan zālēm, gan komunālajiem maksājumiem?! Es gribētu zināt - cik bieži sev šo jautājumu uzdod labklājības ministrs Reira kungs?

Ļoti vāja, tāpat kā pati veselības aprūpe, ir ziņojuma pēdējā sadaļa - “Reformas veselības aprūpē”. Pasaules Bankas pētījums, informatīvais ziņojums, odiozā e-veselība, kas joprojām pilnībā nedarbojas. Un tas ir visa gada darbs! Pateicoties pacientu organizāciju spiedienam un Saeimas deputātu atbalsta grupai, ir pozitīva virzība onkoloģijas jomā. Bet tas ir daudz par maz! “Zaļais koridors”, agrāka diagnostika, vairāk pacientu, kas saņēmuši onkologa konsultāciju, nav nekas, ja neseko ātra un kvalitatīva ārstēšana. Un ar to mums ir lielas problēmas.

Lietuvā un Igaunijā valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauts divreiz vairāk jaunākās paaudzes medikamentu nekā Latvijā. Salīdzinājumam: dažādas lokalizācijas vēža, multiplās sklerozes, šizofrēnijas, depresijas, cukura diabēta un citu slimību ārstēšanai Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti 24 jaunākās paaudzes medikamenti, Lietuvā - 51, bet Igaunijā - 53. Visās trijās Baltijas valstīs jaunās zāles pirms iekļaušanas tiek vērtētas, izmantojot vienotās zāļu ekonomiskās novērtēšanas vadlīnijas, bet tālākajā procesā igauņi un lietuvieši gan no veselības, gan no ekonomiskā aspekta novērtē arī ieguvumus, ko sniedz jaunākās paaudzes zāļu iekļaušana, un piešķir atbilstošu finansējumu. Latvijā jaunākās paaudzes medikamenti vēža slimniekiem tiek iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, vadoties no finansiāliem apsvērumiem, bet citi kritēriji - ārstēšanas ilgums, efektivitāte, pacientu pašsajūta ārstēšanas laikā, dzīves ilgums un kvalitāte - netiek ņemti vērā. Tas nav pareizi! To saka gan mediķi, gan pacienti.

Ārsti onkologi apgalvo, ka Latvijā vēža slimnieku ārstēšanai izmantotās zāles ir novecojušas, netiek paredzēta pat tā standarta terapija, ko attīstītajās valstīs lieto jau 10-15 gadus, nerunājot par tiešām mūsdienīgiem medikamentiem, kas, piemēram, ļauj panākt remisiju metastātiska vēža gadījumos, pagarināt dzīvildzi un ilgtermiņā samazināt ārstēšanas izmaksas, kas cilvēkiem un valstij ir būtisks ieguvums.

Neko ziņojumā neatradu par veselības tehnoloģiju novērtēšanas metodi, ko Eiropas Savienības dalībvalstīs pielieto jau 20 gadus un kas ļauj pacientiem piekļūt drošām un efektīvām ārstēšanas metodēm par pieņemamām cenām un kopumā sekmē ierobežotā veselības aprūpes budžeta maksimāli efektīvu un caurskatāmu izlietojumu.

Eiropas Savienības komisārs Andrukaitis jau aicina valstis spert nākamo soli un šajā ziņā sadarboties. Kāds būs Latvijas pienesums, ja Latvija kompensējamo zāļu izvēlē šo metodi līdz šim izmanto ļoti ierobežoti? Citās valstīs, arī mūsu kolēģiem igauņiem, ir izveidotas struktūras, kas strādā ar šo metodi.

Kā vērtēju Ministru kabineta darbu? Ar trijnieciņu - diemžēl ne vairāk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministru kungi un kundzes! Kolēģi!

Paldies Ministru prezidenta kungam par ziņojumu. Tajā ir ļoti daudz svarīgu lietu. Es tomēr gribu izteikties par kādu jomu, kura bija aktuāla gan iepriekšējā gadā, gan arī šobrīd ir aktuāla, tāpat tā būs aktuāla arī tuvākajā laikā. Proti, tā ir nodokļu politika, nodokļu politikas reformas.

Šajā jomā, protams, tiek diskutēts par daudzām ļoti svarīgām lietām, teiksim, tādām kā nulles procentu likme reinvestētai peļņai. Bet ir kāds nodoklis, kurš ir tā kā gājis secen šim tvērumam, un tas ir nekustamā īpašuma nodoklis. Tas, protams, neietilpst valdības bilancē, un valdībai varbūt par to arī prioritāri nav jādomā. Tikai - kur ir problēma? Problēma ir tā, ka šobrīd šī situācija ir palikusi bezsvara stāvoklī. Proti, pēdējā laikā kadastrālo vērtību dēļ iedzīvotājiem šis slogs ir kļuvis gandrīz vai nepanesams. Un, ja mēs turamies pie iepriekšējās sistēmas, kāda tā ir šobrīd, iedzīvotājiem būtu jāiet pie savas pašvaldības, tur jāprotestē, un pašvaldībai ir visas tiesības šo nodokli noregulēt tā, kā tam jābūt.

Bet kas notika pagājušajā gadā? Valdība, finanšu ministre šo jautājumu, tā teikt, paņēma pie sevīm, teica, ka valdība to risinās un atrisinās, nāks ar savu piedāvājumu un situācija būs skaidra. Diemžēl pēdējā laikā īsti nav vairs dzirdēts par šī nodokļa likteni. Ir dažas iezīmes un kādas pāris publikācijas bijušas, bet tas arī viss.

Aiznākamajā pirmdienā, 27.martā, pie Saeimas nama nāks cilvēki protestēt par to, ka šis nodokļu slogs ir nepanesams. Un jautājums - ko mums viņiem atbildēt? Vai būs jāatbild pa vecam: “Ejiet pie savām pašvaldībām un protestējiet, un sakiet, lai viņi risina!” Vai būs pa jaunam, - ka valdība to atrisinās ar kādiem neapliekamajiem minimumiem vai kā tamlīdzīgi? Faktiski valdība tomēr nedaudz šajā jautājumā ir palikusi Saeimu zem sitiena.

Tādēļ es ļoti lūgšu Ministru prezidenta kungu vai nu šodien, vai varbūt tuvākajā laikā dot tādu savu vīziju vai skaidrojumu - nu kā tad mēs darīsim? Vai mēs iesim vienā virzienā vai otrā, lai mēs, deputāti, galu galā varam protestētājiem pie Saeimas nama pateikt, kur tad viņiem iet protestēt, - vai nu pie savas pašvaldības, vai pie Finanšu ministrijas?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātais Ministru prezident! Cienījamās ministres un godātie ministri!

Ļoti svarīga diena, jo šī ir tā retā reize, kad mēs klausāmies ne tikai Ministru prezidenta atskaiti, bet arī redzējumu par turpmāko ekonomikas un valsts attīstību. Tāpēc es domāju, ka šeit ir gana labs iemesls un laba iespēja paust savu viedokli par to, kas ir darāms, lai tomēr mūsu valsts situācija uzlabotos vēl vairāk, nekā mums jau aprakstīja Ministru prezidents.

Pirmais valdības gads tomēr ir svarīgāks nekā pirmās 100 dienas. Tāpēc par gada darbu varētu cerēt dabūt integrālos parametrus, nevis tikai tos, par kuriem mums stāstīja savā atskaitē premjerministrs. Atskaitē ir paveikto darbu uzskaitījums. Nu, ja rakstīts, ka Rail Baltica līgums ir parakstīts, nu tad skaidrs, ka ir parakstīts; ja rakstīts, ka vēl kaut kāds cits līgums ir parafēts vai parakstīts, tas arī ir labi. Mēs to visu labi saprotam. Tomēr atskaitē trūkst rādītāju, kuri raksturotu, kas izmainījies Latvijā gada laikā.

Ir tādi rādītāji, piemēram, kā iekļūšana Doing Business TOP 20 vai Eiropas inovāciju tablo.

Taču galvenais parametrs, kas raksturo Latvijas organisma stāvokli, ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Un tas 2016.gadā bija ceturtais zemākais Eiropas Savienībā! Un nav skaidrs, kas izmainījies Latvijā pērnajā gadā - laikā, kopš Māra Kučinska valdība sāka (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) savu darbu. Vai uzlabojas... tiešām uz labo pusi...? Nav te nekā, kas raksturotu šo svarīgo parametru.

Ir vēl viens parametrs - Džini koeficients. Tas ir ienākumu nevienāda sadalījuma rādītājs. Un 2015.gadā, pirms Māris Kučinskis sāka vadīt mūsu izpildvaru, tas bija 35,4. Eiropas Savienībā tas bija lielāks tikai Lietuvai un Bulgārijai, bet vairāk nekā pusei Eiropas valstu Džini koeficients ir mazāks par 30. Tas nozīmē, ka Latvija ir starp tām valstīm Eiropas Savienībā, kurās sociālā nevienlīdzība ir vislielākā, un līdz ar to mēs arī gribētu redzēt, kā tad šis rādītājs ir mainījies un vai vispār valdība to ņem vērā, plānojot savu darbību.

Trūkst arī tāda rādītāja, kā tekošā konta stāvoklis. Es gribu uzsvērt, ka gan šis rādītājs, gan iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir valsts konkurētspējas rādītāji. Par iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju es jau stāstīju, bet par tekošo kontu es gribu īpaši pievērst uzmanību ne tikai valdības ministriem, bet arī Saeimas deputātiem. Tieši šis rādītājs visefektīvāk atspoguļo to, vai valsts tuvojas iekļūšanai ekonomiskajā krīzē. Nekas nav rakstīts par to valdības atskaitē, bet es gribu atgādināt, ka Latvijas stabilitātes programmā, kuru Latvija iesniedza Eiropas Komisijai pērn aprīlī, Latvija ziņoja, ka Latvijas tekošā konta stāvoklis ir satraucošs. Tas bija negatīvs, un deficīta prognoze palielinājās no 1,9 procentiem 2016.gadā līdz 3,9 procentiem 2019.gadā. Vai šī tendence saglabājas, vai tomēr situācija uzlabojas? Par to neviena vārda valdības atskaitē nav. Tas manī rada nesapratni, un domāju, tas atspoguļo arī to, ka īstenībā stratēģiskā plānošana - tieši Māris Kučinskis bija Saeimas deputāts 2009. un 2010.gadā, kurš vadīja šo ievirzi un ekonomisko uzraudzību Saeimā un pat vadīja atsevišķu komisiju, - tomēr valdības darbībā nav saredzama. Un tas nav labi. Tas rada kritiku.

Un pēdējais...

Sēdes vadītāja. Paldies, Pimenova kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

I.Pimenovs. ...neviena vārda nav par to, atskaitē pietrūkst ārējās tirdzniecības bilances, un tas ir ļoti svarīgi. Es gribētu turpmāk tādu informāciju saņemt.

Paldies, Māri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Godātais Kučinska kungs! Jāsaka tā, ka kopš vakardienas esmu sākusi justies šajā tribīnē nedaudz nedroši, jo Drošības policijas priekšnieks vakar intervijā teica, ka, kritizējot valdības darbu, mēs varam nonākt pretrunā ar valsts drošības interesēm (Starpsauciens: “Nevajag kritizēt!”), un tādā ziņā man acīmredzot jābūt gatavai iziet no šīs zāles saslēgtai rokudzelžos. (Dep. S.Āboltiņa: “Vai, vai - nabadzīte!”) Bet, cerot, ka tas nenotiks, tomēr pievērsīšos šim ziņojumam.

Jāsaka, biju ļoti pārsteigta un iepriecināta, dzirdot, ka šī ir nacionāli konservatīva valdība. Es ceru, kolēģi no VIENOTĪBAS tam piekrīt, ka viņu politika turpmāk būs nacionāli konservatīva.

Bet tas, kam es gribu pievērst uzmanību, ir... gribu atgādināt, ko jūs no šīs tribīnes teicāt pirms mazliet vairāk nekā gada - 2016.gada 11.februārī. Jūs teicāt, ka valdībai jābūt komandai, kas strādā visas sabiedrības, nevis dažādu politiskai elitei vairāk vai mazāk pietuvinātu interešu grupu labā. Analizējot šo, manuprāt, ļoti svarīgo un ar saturu piepildīto teikumu, man jāsecina: no vienas puses, valdības ministri runā, ka pensiju nauda būtu jāiegulda ceļu remontā, no otras puses, - ka ceļu remontā pensiju naudu no sociālā budžeta ieguldīt nav iespējams. Runā, ka jāatbalsta daudzbērnu ģimenes un it īpaši trešā bērna piedzimšana ģimenē. Taču, ieskatoties, tā teikt, pa atslēgas caurumu plānotajās nodokļu reformās, mēs redzam, ka vislielākie ieguvēji no tām būs bezbērnu ģimenes un bezbērnu minimālās algas saņēmēji.

Ziņojumā lasām, ka Labklājības ministrija acīmredzot plānojusi kaut kā pievērsties sabiedrības novecošanas izaicinājumiem, taču tas nekādā veidā nav sasaistīts ar citu šajā pašā ziņojumā esošo nodaļu, kas skar demogrāfijas jautājumus. Turklāt man jāteic, ka ziņojumā trūkst vienas ļoti būtiskas prioritātes - budžeta naudas dalīšanas deputātu kvotās. Jo, ja reiz ir runāts par demogrāfiju, kurai atvēlēti 17 miljoni no valsts budžeta naudas, tad 26 miljoni, kas sadalīti deputātu kvotās, jau tomēr ir vairāk, un tātad tā būtu lielāka prioritāte par demogrāfiju, vismaz 2017.gadā.

Turklāt, turpinot par šo pašu demogrāfiju, atkal jāteic, ka ar vienu roku mēs it kā kaut ko dodam, bet ar otru roku paņemam atpakaļ. Proti, no 2017.gada teju visos privātajos bērnudārzos valdības pieņemto lēmumu dēļ ir paaugstinājusies mācību maksa. Tādējādi atkal liekam ciest tiem vecākiem, kuru bērni kaut kādu iemeslu dēļ nemācās pašvaldību bērnudārzos.

Ko mēs redzam ziņojumā par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības? Jāteic, ka vēl nesen Saeimai bija iespēja lemt par šo jautājumu, bet tajā brīdī Saeima izšķīrās, ka tomēr ģimenisks atbalsts un deinstitucionalizācija nebūs prioritāte vismaz tuvāko divu gadu laikā. Taču, ja mēs turpinām par izglītību, jāteic, ka būtu labi, ja tiem bērniem, kuriem nav šīs ģimeniskās aprūpes vai kuru aprūpi ir uzņēmušies kādi, kuri nav no viņu bioloģiskās ģimenes, tomēr būtu iespēja iekļauties izglītības sistēmā. Tā šobrīd diemžēl ir, nu, ļoti pretrunīga... tas nav īpaši iespējams.

Vēl. Es gribu aicināt tomēr ieklausīties kaut nedaudz tajā, ko no šīs tribīnes saka tik ļoti nīstamā un nievātā opozīcija. Par to, ka ir problēmas ar kadastrālo vērtību noteikšanu, mēs šeit runājām jau pirms gandrīz gada. Jauki, protams, ka šobrīd arī valdība ir līdz tam nonākusi, bet varbūt mazāk problēmu būtu bijis tad, ja jūs būtu ieklausījušies tajā, ko mēs šeit runājam, un priekšlikumos, kādus mēs šeit iesniedzam.

Ministru prezidenta kungs! Mans kolēģis Mārtiņš Bondars jau no šīs tribīnes teica, ka jāstrādā vēl viens gads. Es ceru, ka šis gads būs ražīgāks, auglīgāks un piepildītāks - labāks par to, kas ir bijis līdz šim. Es ceru, ka veselības aprūpes jomā plānotās reformas būs veiksmīgākas par izglītības jomā veiktajām reformām un ka demogrāfija nākamajā gadā būs lielāka prioritāte par deputātu kvotām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A.Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi!

Man liekas, daudz ir debatēts, bet es gribu tomēr teikt: lai runā skaitļi! Skaitļi ir precīzi, un tie parāda, kāda ir tendence. Un, piemēram, par 2016.gadu tie liecina, ka eksports Latvijā ir palielinājies par 2,1 procentu, bezdarbs ir samazinājies (piemēram, apstrādes rūpniecībā darba vietu skaits ir palielinājies par 6,2 procentiem). Latvija virzās un attīstās. Arī starptautiskais pētījums Doing Business Latviju ir ierindojis 14.vietā no 190 valstīm. 14.vieta no 190!

Tālāk. Eiropas fondi. Ir jau pieņemti noteikumi par 3,74 miljardiem un par 1,3 miljardiem noslēgti līgumi.

Aizsardzībai mēs esam atvēlējuši par 99,8 miljoniem vairāk, un nākamajā gadā mēs arī sasniegsim divus procentus no IKP.

Tāpat var runāt arī par budžetu un par nodokļu ieņēmumiem. Pagājušajā gadā izpilde attiecībā pret plānoto ir bijusi 100,8 procenti, un šā gada janvārī (janvārī - mēnesī, kad rādītāji parasti ir sliktāki!) izpilde ir 104 procenti.

Un tāpēc man liekas, ka ir jāskatās uz skaitļiem, nevis varbūt jārunā tā tukši. Un žēl, ka mūsu kolēģis Bondara kungs kaut kur ir pazudis un neklausās, bet... Bondara kungs... 2015.gada nogalē, protams, viņš nevarēja zināt šos skaitļus, bet viņš kritizēja. Viņš bija uzkāpis šajā tribīnē kā cirkā - ar kurpi rokā. Un ko viņš teica? Viņš teica - es varu atkārtot, ko viņš teica! -, ka budžets nekam neder, ka budžets neder tāpat kā tā kurpe.

Bet budžets, izrādās, bija labs. 2016.gads ir noslēdzies ar labiem skaitļiem.

Un arī Bondara kungs daudz melo. Jā! Viņš meloja par Dūklava kungu (viņš bija saskaņojis to vizīti). Otrkārt, viņš meloja arī par Koļegovu, jo viņa nekad nav bijusi nekur pieņemta, un to, kurš nav pieņemts, nevar atlaist.

Un, visbeidzot, Bondara kungs meloja arī par to, ko es esmu teicis. Es neesmu runājis par Ministru prezidentu, es esmu runājis par viņu - Bondaru -, ka viņam kā skolēnam ir jāmācās no saviem kolēģiem. Redziet, ir cienījama pašvaldības vadītāja - Nellija Kleinberga. Bet viņš nemācās, viņš nemācījās. Krājbankā viņš nemācījās. (Starpsaucieni.) Viņš nav iemācījies arī no mūsu kolēģa Artusa Kaimiņa, jo Artuss Kaimiņš ir profesionāls aktieris, bet Bondara kungs joprojām mācās. Un viņš tā arī mācīsies!

Tāpēc man tiešām ir aicinājums: skatīties uz skaitļiem, neskatīties uz aktieriem un uz tukšām runām, kas diemžēl tālu skan. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Rukam.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi!

Ministru prezidents, stājoties amatā, norādīja, ka viņa vadībā ministri strādās kā vienota komanda. Satiksmes ministrs ir skaļi pateicis, ka autoceļu sakārtošana un uzturēšana ir viņa prioritāte.

Es runāšu par reģionālajiem ceļiem.

Diemžēl Ministru prezidenta ziņojumā Saeimai par Ministru kabinetā paveikto un iecerēto darbību par to nav minēts itin nekas. Arī valsts trīsgadu budžetā ceļiem atvēlētā summa neliecina, ka autoceļu sakārtošana būtu prioritāte.

Ministru prezidents ne reizi vien teicis, ka Latvijā ir svarīgi attīstīt ekonomiku. Vai tam ir kāda korelācija ar nesakārtotu infrastruktūru? Domāju, ka cilvēkiem, uzņēmējiem, kas dzīvo lauku novados, šis jautājums ik pavasari ir īpaši aktuāls.

Teikt, ka Uldis Augulis, kurš satiksmes ministra amatā nav pirmo reizi, to nepamanīja, laikam arī nevar. Ja par to runā cilvēki visā Latvijā, tad satiksmes ministram būtu bijis jāzina. Ņemot vērā situāciju Bauskas novadā un zinot, ka Auguļa kungs ir bijis Bērzes pagasta padomes priekšsēdētājs, bet šis pagasts ir pavisam tuvu Bauskai, nākas secināt, ka reģionālo ceļu situācija viņam nav sveša. Tātad tā ir ministra un visa Ministru kabineta attieksme - nevēlēšanās risināt reģionālo ceļu jautājumu.

Ja valsts galvenie ceļi, pateicoties Eiropas naudai, 2016. gadā lielākoties ir sakārtoti, tad reģionālajiem un vietējiem ceļiem un tiltiem bez budžeta finansējuma nākotne būs drūma. Ceļu un tiltu neremontēšana, ļaujot tiem pamazām sabrukt, rada būtiskus zaudējumus valstij un cilvēkiem.

Gribu vēlreiz atgādināt godājamam Ministru kabinetam par jebkura veida ceļu milzīgo nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā un it īpaši lauku reģionu attīstībā. Katra ceļa galā ir vai nu mājvieta, vai darbs, un Latvijas cilvēki bez tā nevarēs iztikt.

Vēlreiz vēlos atgādināt, ka Auguļa kungs autoceļu sakārtošanu un uzturēšanu ir nosaucis par savas darbības prioritāti. Tāpēc novēlu, lai viņam izdodas par savām prioritātēm pārliecināt arī citus ministrus un Ministru prezidentu un lai, satiekot cilvēkus, kas dzīvo tālākos Latvijas reģionos, viņam nebūtu neērti viņiem ieskatīties acīs. Ļoti ceru, ka tie lauku uzņēmēji, kuri šodien pārvar šīs ceļu grūtības un netiek atbalstīti no valdības puses, lai šie ceļi tiktu sakārtoti... valdība nerisina to, lai viņi varētu izmantot mazo aviāciju.

Ceru, ka tie skaitļi, kurus Krauzes kungs nosauca, arī turpmāk augs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts Kalnozols apvienos abus uzstāšanās laikus? (Starpsauciens: “Runā!”) Lūdzu, turpiniet!

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, māsas un brāļi! Labdien, augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Labdien, ministru kundzes un kungi!

Uzskatu, ka Māra Kučinska vadītā valdība ir viena no labākajām Latvijas vēsturē. Kāpēc? (Dep. I.Zariņš: “Tas ir skaidrs!”) Kā pieredzējis vadītājs varu tikai apbrīnot Māra Kučinska spēju šajos apstākļos vadīt valsti - kuģi, ko sauc par Latviju.

Mēs, Saeima, vēlētāju pārstāvji, neesam nosprauduši mērķi, uz kuru šo kuģi vadīt! Manuprāt, ja es vadītu šo kuģi bez mērķa, man tas būtu ļoti grūti. (Starpsauciens: “Tāpēc tu nevadi!”)

Nākamais. Ja nav šāda mērķa, tad Māra Kučinska vadībai ir grūti izstrādāt ilgtermiņa plānus. Bet, salīdzinot ar citām valdībām, redzam, ka viņi strādā pēc šādiem plāniem. Lai gan mēs, Saeima, neesam nosprauduši mērķi, uz kurieni vadīt valsti, un nav iespēju izstrādāt ilgtermiņa plānu, Māra Kučinska valdība tomēr cenšas pievērsties labas pārvaldības principiem un darīt to mazumiņu, ko var, - šo rīcības plānu ievērot.

Nākamais. Kā pieredzējis vadītājs zinu, ka praktiski neiespējami vadīt komandu, ja tai ir vairāki priekšnieki. Ir praktiski neiespējami vadīt komandu, kurai nav patiesas motivācijas sistēmas, lai šī komanda ietu uz mērķi. Un vēl grūtāk ir vadīt aparātu, kurš savos pamatos ir veidots, lai ar to manipulētu, nevis kopīgi ietu uz mērķi.

Un vēlreiz vēlos uzslavēt Māra Kučinska valdību kā pirmo, cik man ir zināms, valdību, kas ievēro labas pārvaldības principus un strādā pēc rīcības plāniem. Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets ir pirmais, kurš cenšas ievērot Satversmē rakstīto par veselību un uzsāk rūpēties par to. Ir cerība, ka nākotnē mums vairs nebūs farmācijas un medicīnisko iekārtu biznesu atbalstošs budžets.

Šis ir pirmais Ministru kabinets, kurš labi apzinās, ka mūsu valsts aizsardzība pirmām kārtām ir mūsu pašu rokās, un atbalsta Zemessardzi.

Šis ir pirmais Ministru kabinets, kurš patiesi aizstāv zemnieku un zvejnieku intereses. Kā piemēru es varu minēt Norvēģijā aizturētā mūsu kuģa lietu, kur mūsu ministrs Dūklava kungs aktīvi cīnās par mūsu uzņēmēju interesēm.

Māra Kučinska kabinets ir uzsācis, varētu teikt, vēsturiskas, drosmīgas reformas nodokļu jomā, kuras ir būtiski svarīgas mūsu valstij. Un es tikai ar apbrīnu skatos uz Šadurska kunga drosmi un izturību, izglītības jomā veicot reformas.

Bet kā Saeimas deputāts es aicinu Ministru prezidentu Māri Kučinski veikt pārrunas ar Ārlietu ministriju, likt tai apzināties, ka primārais ir mūsu valsts un iedzīvotāju labklājība un tikai pēc tam - diplomātiskās “spēlītes”.

Kā Saeimas deputāts aicinu Ministru prezidentu nākt ar priekšlikumiem mums, Saeimas deputātiem, kādi būtu mūsu valsts ilgtermiņa mērķi, uz kuriem virzīt šo kuģi. (Starpsauciens.)

Tālāk. Es aicinu Ministru kabinetu izstrādāt ilgtermiņa rīcības programmu un pēc šīs ilgtermiņa rīcības programmas strādāt ilgtermiņā (Starpsaucieni.), kā arī aicinu radīt valsts aparātā motivējošu sistēmu, lai valsts aparāts būtu motivēts iet uz kopīgiem mērķiem. (Starpsaucieni.)

Un pats pēdējais mans aicinājums ir nebaidīties un parūpēties par iedzīvotāju labklājību, būtiski celt minimālo algu un neapliekamo minimumu.

Un nobeigumā es gribu aicināt mūs visus apzināties, ka mūsu galvenais un primārais uzdevums ir valsts un iedzīvotāju labklājība. Un to var panākt, tikai ceļot tautsaimniecību.

Esam saimnieki savā zemē! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri un ministres! Dāmas un kungi!

Runāšu tikai par vienu tēmu, jo tik īsā laikā, piecās minūtēs, mēs noteikti nevaram aptvert daudz.

Par decentralizāciju. Arī Ministru prezidenta ziņojumā nu ir minēta šī aktivitāte, kuru jau vairākus gadus organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, proti, par pašvaldību sadarbības teritorijām. Ziņojumā minēts, ka ir beidzies pirmais sarunu cikls. Paredzēts integrēt sabiedriskā transporta, veselības, izglītības un droši vien arī citas funkcijas. Taču ministram, kad mēs tikāmies frakcijā, mēs vairākkārt norādījām, ka jau šobrīd valdībai faktiski nekas neliedz atrast savu ministriju kompetencē vismaz vienu funkciju un nodot to plānošanas reģioniem, kuri būtībā jau šobrīd ir pašvaldību sadarbības teritorijas. Kāpēc visu laiku tiek tracinātas pašvaldības, tiek tracināti cilvēki, kuri tur dzīvo, jo visu laiku ir neskaidrība? Kur tad būs tas mazā reģioniņa centrs, kas būtībā nebūs reģions, bet tāds pašvaldību, iespējams, pagaidu sadarbības modelis?

Tātad aicinu atrast vienu funkciju un kopā ar finansējumu nodot to reģioniem.

Šī pati problēma parādās arī saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Arī šodien vairākkārt tika minētas reformas, kas ir nepieciešamas VID, lai tas būtu draudzīgāks, un tā tālāk. Un zem šīm reformām tiek noslēpts tas, ka daudzas Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās struktūras faktiski tiek likvidētas. Man nākas atkārtot to pašu, ko teicu budžeta pieņemšanas laikā, kad mēs norādījām, ka Gulbenē, Krāslavā, Tukumā, Ludzā, Valkā, Limbažos, Talsos un Ogrē tiks zaudēts līdz pat 30 darba vietām. Otrajā lasījumā mēs nācām ar konkrētu priekšlikumu - palielināt finansējumu Valsts ieņēmumu dienesta reģionālo struktūru nostiprināšanai vai vismaz saglabāšanai un decentralizācijas nodrošināšanai, lai VID darbinieki tieši reģionos pilda funkcijas. Viņi tur saņem mazākas algas, viņi nav tik ļoti prasīgi pret darba apstākļiem kā Rīgā. Un tomēr tas netika darīts. Lai gan ministres kundze šeit pat, no šīs tribīnes, toreiz, otrajā lasījumā, teica (es citēju): “Paldies par priekšlikumu palielināt finansējumu, bet reģionālo struktūru uzturēšanai finansējums šobrīd nav nepieciešams. Palielināt finansējumu nevajag, jo to var izdarīt esošo resursu ietvaros.” Tie ir ministres vārdi. Tobrīd es, jāsaka - naivs, joprojām naivs politiķis būdams, uzticējos ministrei. Taču pavisam nesen mēs tikāmies ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori, un, kad es jautāju, kādi tad būs nākamie plāni, vai netiks samazinātas šīs reģionālās nodaļas, viņa teica: “Bet process jau ir gandrīz vai beidzies. Mēs šīs reģionālās nodaļas esam faktiski jau samazinājuši.”

Tad kā lai mēs uzticamies valdībai? Kā lai mēs uzticamies tam, ko ministri saka šeit?

Te runāja par melošanu. Lūk, šeit ir konkrēts fakts, ka ministre melo. Šīs reģionālās nodaļas tiek likvidētas. Tāpēc aicinu valdību patiešām rūpēties par reģionālo attīstību ne tikai vārdos, bet arī darbos. Jaunas sadarbības teritorijas, manuprāt, nav jāveido, nav jāimitē darbība. Ja jums ir vismaz viena funkcija, ko jūs varat atdot reģioniem, atdodiet to plānošanas reģioniem kopā ar finansējumu. (Starpsauciens: “Labi!”) Esmu pārliecināts, ka viņi tiks galā. Un, lūdzu, nestāstiet par to, ka jūs Valsts ieņēmumu dienestu un citas valsts struktūras reorganizējat kaut kādu valsts mērķu labā, bet tajā pašā laikā arvien, arvien, arvien samazināt darbinieku skaitu reģionos. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds veselības ministrei Andai Čakšai.

A.Čakša (veselības ministre).

Labdien, cienījamās deputātes, augsti godātie deputāti!

Veselības aprūpes sistēma šodien tika daudz minēta, un man liekas, ka man ir jāatbild uz dažiem jautājumiem, kuri te izskanēja, un jāprecizē dažas lietas, par kurām tika runāts.

Ja mēs skatāmies uz mirstības rādītājiem, tad jāteic, ka mirstības rādītāji nekad neparādās viena mēneša laikā, pat ne viena gada laikā.

Un, skatoties uz kumulējošo finanšu deficītu veselības aprūpes sistēmā ilgu gadu garumā, man jāteic, ka šī ir pirmā valdība, kas ļoti skaidri ir pateikusi, ka mūsu valstī mirstības rādītāji iedzīvotājiem vecuma grupā līdz 65 gadiem ir otrie sliktākie Eiropas Savienībā, un skaidri definējusi, ka veselības aprūpe ir prioritāte. Un te man jāsaka ļoti liels paldies Mārim Kučinskim kā valdības vadītājam, kurš ir drosmīgi paņēmis veselības aprūpes jomu kā savu.

Atbildot uz konkrētiem jautājumiem, kuri izskanēja par “zaļo koridoru”, man jāsaka: ja man jānosauc kaut viens šajā valdībā paveikts darbs, par kuru man būs lepnums, tad es teiktu, ka ir izveidots “zaļais koridors”. Jo, kā es esmu dzirdējusi no pacientiem, desmit dienu laikā tiek ne tikai uz izmeklēšanu; desmit dienu laikā pacients pat nonāk jau uz operāciju galda, tiek izārstēts, un tālāk jau dodas nākamajā stadijā - sāk atveseļošanos.

Mārtiņš Šics runāja par divu ātrumu medicīnu. Man jāteic, ka viņam kā mediķim gan vajadzētu zināt, ka ikviens pacients, nonākot veselības aprūpes speciālistu rokās, grib justies īpašs, bet ārstiem visi pacienti vienmēr ir vienādi; nemainās ārsta kompetence, nemainās viņa zināšanas jebkura pacienta gadījumā, un visiem pacientiem šobrīd ir pieejama vienāda veselības aprūpes sistēma. Un te arī atbilde attiecībā uz apdrošināšanu vai dalīto grozu. Un ir jāsaka paldies valdībai, ka tā spēj noturēt to, ka mums ir vienota groza princips un ka nav mūsu mazajā sistēmā vēl arī dalīto durvju, ka vienam pienākas tikai daļa, bet citam - kaut kas vairāk.

Viens no jautājumiem ir par e-veselību. Jā, es saņēmu, tā teikt, pusmironi aiz aizkariņiem, un arī šobrīd daudziem gribētos, lai tas nepieceltos, bet diemžēl e-veselība ir piecēlusies, tā runā. Un, protams, šobrīd kādam nepatīk, ka tās mati ir speķaini un palags nav īstajā krāsā... Bet e-veselība radīs caurskatāmību, radīs skaidru uzskaiti un dos arī ieguvumu iedzīvotājiem! Katrs varēs redzēt, kādi ieraksti ir viņa kartītē, ātri tiks pie darbnespējas lapas un arī pie e-receptēm.

Tika minēts, ka nav izvērtēti medikamenti. Medikamenti tiek izvērtēti tieši tā, kā tas ir starptautiski pieņemts. Šobrīd, protams, ierobežotā finansējuma dēļ vēl ne visi medikamenti ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, bet visi tie tiek izvērtēti, un kopā ar kompetentiem profesionāļiem jautājums tiek izskatīts.

Mums visiem un man arī gribas, lai notiktu viss ļoti ātri un lai ātru uzvaru būtu vairāk un veselības aprūpe attīstītos vēl ātrāk, un lai mūsu valsts iedzīvotāji būtu veseli. Man diemžēl jāteic, ka daudzas lietas notiek mūsu galvās... un tās tik ātri nemainās... Bet es pieņemu, ka tas ceļš, kas mums šobrīd ejams, ir slimnīcu tīkla optimizēšana, lai visur Latvijā būtu pieejams vienādi kvalitatīvs pakalpojums. Lai tiešām domātu par visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies veselības ministrei.

Godātie kolēģi! Deputāti Smiltēns, Brigmanis, Dzintars, Šics un Adamovičs lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Pareizi! Nesen tikai esam iesiluši!”) Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Vārds deputātei Nellijai Kleinbergai.

N.Kleinberga (LRA).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi!

Es šodien vēlos izteikt savu viedokli par divām lietām.

Sākšu ar to, ka pagājušā gada oktobrī Ministru kabineta diskusijai tika nodota reformu ceļa karte - “Efektīva, atbildīga un elastīga valsts pārvalde” -, kuras realizācijas plāns jau tika prezentēts 1.martā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Es uzskatu, ka tā ir ļoti ilgi gaidīta reforma, un izsaku cerības, ka tai varētu būt lielākās daļas deputātu atbalsts. Un arī sabiedrība gaida šo reformu. Mums ir nepieciešama profesionāla, elastīga, atbildīga un samērīga valsts pārvalde. Šajā reformā nav runa tikai par skaitlisko samazinājumu; svarīgi ir uzsvērt ierēdņa profesionalitāti un attieksmi, lai darbs, kuru ierēdņi veic, būtu jēgpilns un orientēts uz konkrētu rezultātu, kas nozīmē arī uzņemties atbildību par paveikto.

Bet, lai reforma reāli tiktu realizēta, noteikti būs nepieciešams stabils politiskais atbalsts. Es aicinu jūs veidot maksimāli visaptverošu diskusiju procesu, iesaistot visa politisko partiju spektra dalībniekus, sabiedrību un sociālos partnerus. Būtu ļoti žēl, ja šo reformu nāktos atlikt vai pārcelt. Manuprāt, ir pienācis pats kritiskākais brīdis, kad sabiedrības neapmierinātība ar valsts pārvaldi, tajā skaitā Saeimu, var radīt arī augsni daudz skaļākiem protestiem.

Otra lieta, par kuru es šodien vēlos runāt, ir pagājušajā gadā uzsāktais darbs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kura apmeklēja pašvaldības saistībā ar teritoriālās attīstības un sadarbības jautājumiem. Šo sarunu galvenais mērķis, kā rakstīts jūsu atskaitē, ir priekšlikumu sagatavošana tiesiskajam ietvaram par sadarbības teritoriju veidošanu un plānoto funkcionēšanu, integrējot tajās sabiedriskā transporta, veselības un izglītības pakalpojumu nodrošināšanu. Bet kā, kur un kas noteiks, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu institūciju funkciju integrēšanu?

Piedaloties plānošanas reģionu attīstības padomju sēdēs, gandrīz visos reģionos, izņemot Pierīgu, pārsvarā ir nācies dzirdēt tikai neapmierinātību par šādu sadarbības teritorijas zīmēšanu uz papīra, kas drīzāk izskatās pēc darba imitācijas, nevis jēgpilnas un loģiskas rīcības. Latvijas pašvaldības jau ilgstoši ir veikušas darbus, kā jūs pats to zināt, un veidojušas ļoti veiksmīgas sadarbības formas pašvaldību funkciju nodrošināšanai. Ja sadarbības teritoriju plānojums attiecas uz valsts tiešās pārvaldes institūcijām, tad nav pieļaujams, ka atsevišķas institūcijas joprojām to ignorē un darbojas pēc saviem individuālajiem ieskatiem. Šāda pašdarbība rada tikai neticību un neskaidrību par sadarbības teritoriju noteikšanas patiesajiem mērķiem.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan pārmetumi pašvaldībām. Tās esot tik ietekmīgas, ka traucē reformu īstenošanu un nedomā par valsts kopējām interesēm. Es nevaru piekrist šādam viedoklim! Jo jāatceras, ka mēs - ikviens un visi - dzīvojam kādā no Latvijas pašvaldībām un tieši pašvaldības nodrošina iedzīvotāju dzīves kvalitāti un galveno pakalpojumu sniegšanu. Pašvaldības ir pirmās, kas saņem no iedzīvotājiem atgriezenisko saiti attiecībā uz valstī pieņemtajiem lēmumiem un likumiem. Ja šie valdības pieņemtie lēmumi neatbilst iedzīvotāju vairākuma interesēm, tad pašvaldību paustie viedokļi ir visīstākais lakmusa papīrītis, kurš uzrāda valdības lēmumu un likumu vājās vietas.

Nobeigumā es vēlos atgādināt, kas bija rakstīts valdības deklarācijā pirms gada: “Valdības darba īstenošanā nozīmīga loma ir dialogam ar sabiedrību, uzsverot ikviena Latvijas iedzīvotāja nozīmīgo lomu un līdzatbildību valsts attīstībā.” Ir jāstiprina valdības spēja uzrunāt sabiedrību.

Ar šo es aicinu jūs sadarboties arī ar opozīcijas partijām, uzrunājot tās atsevišķi, kā arī aicinu ministrijas savstarpēji sadarboties. Un, pirms tiek pieņemti kādi nozīmīgi lēmumi un viedokļi, tomēr pievērst uzmanību sabiedrībai un veidot nopietnu un izvērstu diskusiju.

Paldies.

Lai veicas! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi!

Katras valdības darbā un ziņojumā, protams, var atrast kādus nepadarītus darbus un trūkumus, un, protams, tos meklēt ir opozīcijas svēts pienākums. Un paldies viņiem par to! Varētu vēlēties dažkārt drusku konstruktīvāku opozīciju, bet nu, kā saka, kaimiņus un opozīciju neviens jau neizvēlas. (Starpsauciens: “Tā ir taisnība!”; smiekli.)

Tomēr šodien Ministru prezidenta ziņojums, protams, nebija tikai par padarītajiem darbiem vai par plānotajiem darbiem. Tas bija arī par dažiem izaicinājumiem. Vai mēs to gribam vai negribam, bet lieli izaicinājumi parasti prasa arī diezgan lielus ieguldījumus. Un, neapšaubāmi, šobrīd svarīgākais izaicinājums ir tas, vai mēs spēsim pilnvērtīgi uzņemt un izvietot Latvijas teritorijā NATO sabiedroto spēku daudznacionālo bataljonu Kanādas vadībā. Mēs jau esam gan pieraduši, ka Latvijā atrodas NATO karavīri, taču viena lieta ir karavīri, kas iebrauc uz mācībām, bet otra lieta ir pastāvīgs kontingents: tur ir pilnīgi cita līmeņa prasības gan dienesta, gan sadzīves apstākļu ziņā. Tur ir kazarmas, sporta kompleksi, noliktavas un daudz kas cits. Un tāpēc tur ir vajadzīgi ne tikai milzu līdzekļi, bet arī milzu apjoma celtniecības darbi, un tad rodas tas jautājums - vai mēs spēsim ar tiem ātri un kvalitatīvi tikt galā.

Varētu arī pieminēt tuvākajā laikā plānotus lielus iepirkumus, kas vērsti uz bruņojuma uzlabošanu. Nu, agrāk par tādiem iepirkumu plāniem mēs varējām tikai sapņot! Pirms divām dienām tikāmies ar kolēģiem no Vācijas Bundestāga Aizsardzības komisijas, un, kad uzzināja par visiem mūsu plāniem, par situāciju, par to, kāda apjoma darbus mēs veicam, viņu acīs bija nolasāma tāda diezgan acīm redzama balta skaudība.

Lielus līdzekļus mēs plānojam ieguldīt robežas sakārtošanā un robežsargu veiktspējas uzlabošanā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šogad saņēmis vairāk nekā 30 jaunu cisternu. Un, ziniet, tieši šodien mēs komisijā tikāmies ar galveno glābēju un uzdevām viņam jautājumu: “Nu, kā tad ir?” Viņš teica: “Ziniet, par aprīkojumu šobrīd nevaru sūdzēties!” Pirmo reizi savā deputāta mūžā dzirdēju šādus vārdus! Tā vēl nekad nav bijis!

Pēdējā lieta. Es gribu pieminēt arī KNAB. Jādomā, ka arī KNAB šī ilgus gadus (es atkārtoju - ilgus gadus!) nerisinātā problēma beigsies līdz ar svaigi izsludinātā konkursa sekmīgu noslēgšanos: uz KNAB vadītāja amatu ir jau pieteikušies vairāki cerīgi kandidāti.

Es varētu te nosaukt vēl dažas nozares, kurās gadu gadiem ir bijusi stagnācija vai peldēšana lejup pa straumi, un arī pie to jautājumu risināšanas beidzot tomēr ir ķērusies Māra Kučinska valdība, bet jūs jau paši zināt, kuras ir tās nozares un kuri ir tie ministri, kuriem visvairāk šobrīd tiek bērtas ogles uz galvas.

Tā ka ļausim valdībai strādāt! Nav jau viss tik slikti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (ekonomikas ministrs).

Labdien, cienījamie Saeimas deputāti! Kolēģi!

Šodien daudz tika runāts arī par ekonomiku, tādēļ es gribu dalīties ar jums dažās pārdomās.

Pirmām kārtām es gribu teikt, ka Latvijas ekonomika, neraugoties uz dažādiem ārējiem apstākļiem, aug, turklāt aug ļoti stabili.

Pagājušajā gadā attīstība bija nedaudz mazāka, nekā mēs plānojām, izaugsme bija 2,1 procents, bet pilnīgi skaidri mēs redzam labu izaugsmi šajā gadā, un kopumā arī notikumi Eiropas ekonomiskajā telpā ļauj runāt par stabilu izaugsmi.

Jāteic arī, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī bija izcili rādītāji - rūpniecība auga par veseliem 13 procentiem, kā arī uzlabojās mūsu eksporta rādītāji.

Nedaudz par to, kas ir jādara tālāk.

Vispirms es gribu teikt, ka mums jau ir aizmirsies, ka tas, ko valdība ir izdarījusi, ir ļoti svarīgi: valdība ir izdarījusi visu iespējamo, lai drošības situācija Latvijā tiktu noregulēta tādā veidā, ka šis jautājums nav būtisks diskusiju objekts.

Jāteic, ka mums ir piemirsies, ka īsi pirms Varšavas samita lēmuma... Uztraukums par to, kas notiks ģeopolitiski Baltijas situācijā, bija milzīgs arī pagājušā gada otrajā pusē, bet pēc šī lēmuma pieņemšanas un skaidras rīcības no NATO puses situācija ir krietni uzlabojusies. Un jāteic, ka arī valdības lēmumi, kuri paredz no šī paša daudz kritizētā budžeta finansēt visa veida drošības programmas, gan militārās, gan arī iekšējās drošības programmas, ir ļāvuši mums teikt, ka Baltija, arī Latvija, atrodas drošajā pusē.

Tas ir arī ļāvis uzlabot kopējo tirgus situāciju. Un, ja mēs runājam par ekonomiku pašu, tad jāteic, ka pagājušajā gadā izdarīti ļoti daudzi ārkārtīgi svarīgi mājasdarbi. Ir sakārtota uzņēmējdarbības vide, kas ir starptautiski novērtēta, daudz ir darīts enerģētikas politikā, lai nodrošinātu rūpniecības izaugsmi, un ļoti daudz ir darīts, lai apgūtu Eiropas fondus. Mēs redzam, ka šī ekonomikas mašīna sāk strādāt. Mēs redzam ļoti labus rezultātus lauksaimniecībā - aug graudu eksports, piena produktu eksports; rūpniecība attīstās ļoti strauji - mēs redzam, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī pieaugums ir 13 procentu, arī janvārī ir tikpat labi rezultāti. Pakalpojumu sektors. Minēšu tikai tūrismu - septiņi procenti. Ļoti labs pieaugums ir izglītībā, IKT eksportā mēs ļoti strauji tuvojamies Igaunijas IKT eksportam. Šķiet, ka mēs varēsim apsteigt Igauniju.

Izdarītais ļauj mums šobrīd koncentrēties ārkārtīgi svarīgam darbam, tas ir, restrukturizēt ekonomiku un virzīt to pievienotās vērtības virzienā. Un šeit ļoti daudz darba tiek darīts. Pirmkārt, tā ir izglītība. Par to varbūt ir mazāk runāts, bet šeit es gribu pieminēt tā saucamo triju ministru padomi jeb Nodarbinātības padomi, kurā darbojas izglītības un zinātnes ministrs, ekonomikas ministrs un labklājības ministrs. Šī padome tiekas reizi mēnesī un risina ārkārtīgi svarīgus uzdevumus, piemēram, tādas problēmas kā izglītības sistēmas tuvināšana darba tirgus vajadzībām, pieaugušo izglītība, izglītības iestāžu iesaistīšana pieaugušo izglītībā. Un viens ir pilnīgi skaidrs: ne tikai drošība vai pieejamais kapitāls, bet arī tas, ka iedzīvotājiem būs pietiekamas zināšanas, kā ar šo kapitālu rīkoties, ir tas pamats, kas attīstīs mūsu ekonomiku.

Ļoti labs rezultāts ir Latvijas startup likumam, kas ir devis skaidru signālu arī starptautiskajai sabiedrībai, ka mēs domājam par Latvijas jaunuzņēmumiem. Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 200 jaunuzņēmumu, kas ir varējuši piesaistīt vairāk nekā 140 miljonus investīciju, un es domāju, ka mēs nākotnē varēsim runāt arī par ļoti, ļoti sekmīgiem rezultātiem tieši šajā jomā.

Pēdējais, ko es gribu teikt. Ļoti daudz ir darīts arī Latvijas zinātnes un universitāšu vidē tieši zināšanu vai tehnoloģiju pārnesei uzņēmējdarbībā. Šeit es gribu minēt tikai divus piemērus. Rīgas Tehniskajā universitātē ir ļoti daudz darīts, lai attīstītu dažādas institūcijas mijiedarbībai ar reālo ekonomisko sektoru. Minēšu tikai dizaina laboratoriju, kurā jebkurš uzņēmējs var ierasties un atrast risinājumu savai problēmai, kā arī var risināt daudzas citas problēmas, kas saistītas ar studentu uzņēmējdarbību. Kā otru es minēšu CAMART projektu, kuru realizē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Zviedrijas Tehnoloģiju institūtu. Ir izveidota izcila programma, kuru atbalsta arī programma Horizon 2020, kas ir ekselences centrs tieši viedo materiālu jomā. Un nākotnē, es domāju, redzēsim ļoti daudz zinātniskas uzņēmējdarbības uzsākšanās tieši šajā jomā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

A.Ašeradens. Ja drīkst, vēl vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka mēs pagarinām? (Starpsauciens: “Lai runā!”) Lūdzu, jums vārds.

A.Ašeradens. Kā pēdējos es gribu minēt arī ekonomikas izaugsmes sociālos aspektus. Šobrīd mēs redzam, ka ekonomika attīstās divās jomās. Rīgā tie galvenokārt ir pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, bet industriālā ekonomika attīstās reģionos. Mēs redzam izcilu industriālo zonu attīstību Liepājā, Ventspilī, Saldū, Jelgavā un tā tālāk, un tā tālāk.

Un vēl gribu teikt, ka bija izcila diskusija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Mēs runājām par to, ka pašvaldībām šobrīd trūkst līdzekļu jaunu dzīvojamo ēku celtniecībai. Mēs runājām par Valmieras piemēru. Valmierā, ņemot vērā to, ka patiesībā darba vietu ir vairāk nekā iedzīvotāju darbspējīgā vecumā, šobrīd trūkst vismaz viena tūkstoša dzīvokļu. Valmiera šogad jau ir ielikusi pirmo pamatakmeni jaunas dzīvojamās mājas celtniecībai, un tā ir ļoti laba zīme, ka ekonomika aug, ekonomika attīstās ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, arī jūsu papildlaiks ir beidzies.

A.Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Ašeradens. Tā ka es gribēju teikt, ka ekonomika kopumā attīstās labāk...

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, ievērojiet, lūdzu, Saeimas kārtības rulli. (Dep. A.Kaimiņš: “Lai viņš ņem manējās minūtes!”)

Vārds debatēs tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātais Ministru prezidenta kungs! Es vēlos runāt par diviem jautājumiem, pie kuru risināšanas mums būs kopā jāstrādā ļoti daudz un pamatīgi.

Pirmais jautājums, par ko te jau runāja deputāts Gunārs Kūtris, ir saistīts ar dalītā īpašuma problēmas risināšanu. Šo problēmu sāka risināt 2008.gadā, un pa vidu bija vairāki... Satversmes tiesas spriedumi bija divi. Diemžēl šie Satversmes tiesas spriedumi bija par labu zemes īpašniekiem. Es atkārtoju vēlreiz: aizsargājot zemes īpašnieku intereses, Satversmes tiesa noteica šos procentus. Šie spriedumi ir spēkā, un tie ir saistoši gan izpildvarai, gan arī likumdevējvarai. Valdībai... bija uzdevums vairāku valdību laikā atrisināt šo problēmu tā, lai līdzsvarotu dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku intereses un tiesības atbilstoši Satversmes tiesas nolemtajam. Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pilnvaru laikā valdība risinājumu atrada, šis risinājums prasīja vidējā termiņā no valsts budžeta 14 miljonus eiro. Šie 14 miljoni eiro bija paredzēti dzīvokļu īpašnieku interesēs - lai nosegtu visus administratīvos izdevumus saistībā ar šo procesu. Šī reforma, dalītā īpašuma reforma, ir paredzēta kā brīvprātīga, nevis piespiedu kārtā, kā te tikko kāds deputāts minēja no tribīnes.

Šī brīvprātīgā reforma, kā jau minēju, paredz 14 miljonus eiro, kas izlietojami dzīvokļu īpašnieku interesēs. Ko mums piedāvā? Mums piedāvā it kā taisnīgu risinājumu, ka valstij un pašvaldībai jāizpērk visa šī zeme. Kas slēpjas aiz šī piedāvājuma? Aiz šī piedāvājuma slēpjas zemes īpašnieku intereses. Jo šos 200 miljonus, visu šo summu, maksās nodokļu maksātāji, ikviens no nodokļu maksātājiem neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo šādā dzīvoklī vai ne, un šie 200 miljoni nonāks pie konkrēto zemju īpašniekiem - septiņiem tūkstošiem īpašnieku.

Tātad es redzu, ka te ir konkrēts mērķis - panākt risinājumu zemes īpašnieku interesēs.

Kādu risinājumu meklēt? Saeima pagājušajā gadā, tieši pirms gada, 17.martā, ar 83 balsīm “par” nolēma, ka šis projekts ir konceptuāli atbalstāms, bet laikā starp lasījumiem ir pilnveidojams. Šī pilnveidošana ilgst jau gadu! Atsevišķi deputāti pēc gada ir sapratuši, ka tas tomēr esot brāķis un ka labāk nedarīt neko. Tad, lūdzu, kolēģi, strādāsim kopā! Tas ir Saeimas darbs, un mēs esam gatavi palīdzēt visiem spēkiem, meklēsim vēl papildu atbalsta instrumentus dzīvokļu īpašniekiem, lai viņi brīvprātīgā kārtā varētu izmantot iespējas, ja viņi to vēlas, izpirkt savus... šos zemes īpašnieku zemes gabalus. Un pats pirmais un pats svarīgākais darbs, kas, protams, ir jādara, - ir jānosaka šie funkcionālie zemes gabali. Tas diemžēl netiek darīts, un viss tiek bremzēts. Un es jums varu pateikt, kāpēc... kuri būs ieguvēji no tā, ka šo reformu bremzēs. Ieguvēji būs atkal tie paši zemes īpašnieki, kuri ir zemes pārpircēji. Kā zināms, zemes vērtība aug, un arī viņiem nākotnē būs lielāki šie ienākumi no zemes nomas, no piespiedu dalītā īpašuma nomas.

Tā ka, kolēģi, aicinu šajā virzienā strādāt kopā!

Otrs, ko es vēlos minēt pavisam īsi. Par nekustamā īpašuma nodokli. Darba grupā, ko vada Finanšu ministrija, mēs ejam tajā virzienā, ka kadastrālās vērtības iesaldējam līdz 2020.gadam. Valsts zemes dienesta vadībā ir notikušas kardinālas pārmaiņas, un kadastrālās vērtēšanas metodikā arī būs šādas pārmaiņas. Tas skar kadastrālo vērtību.

Ja runājam par nodokļu politiku, tad jāteic, ka pašvaldībām acīmredzot tiks izdotas vadlīnijas par sociāli atbildīgu nodokļu politiku nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas jomā.

Un visbeidzot, protams, ir jānosaka griesti, teiksim, līdz 10 procentiem - ne vairāk kā 10 procentu kāpums gadā jebkurai nekustamā īpašuma nodokļa maksai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Augsti godājamais Prezidij! Kolēģi! Augsti godātais Kučinska kungs! Cienījamās ministru kundzes un godātie ministru kungi!

Paldies jums par to, ka šodien dalāties ar savu darbu vērtējumu, un paldies arī tiem ministriem, kuri nāk un atskaitās deputātiem par padarīto. Droši vien te būtu vērts runāt arī par to, ka būtu labi, ja katrs ministrs par savu jomu atskaitītos ik gadu, tad deputātiem būtu lielāka iespēja diskutēt par katru konkrēto nozari.

Runājot par jūsu darbu, es pievienojos kolēģu kritikai - konstruktīvai kritikai! - un vēlos noskaidrot vienu lietu: to, ko Bites kundze minēja šodien... Jūs esat komandas vadītājs, un komandas vadītājam diemžēl jāatbild arī par savu komandas dalībnieku vārdiem un darbiem. Un, tā kā diemžēl šodien pie mums nav ieradies iekšlietu ministrs, es lūgšu jūs paskaidrot to, par ko sabiedrība tiešām ir satraukusies. Proti, Bites kundze minēja Drošības policijas priekšnieka vārdus: “Ja mēs apšaubām visu, ko dara valsts un pašvaldību institūcijas, mēs piedalāmies drošības graušanā.” Šie vārdi skanēja “Rīta Panorāmā”.

Līdz ar to es vēlos, lai jūs šodien paskaidrojat mums: cik daudz mēs drīkstam apšaubīt jūsu darbu un cik daudz mēs drīkstam no šīs tribīnes stāstīt par realitāti?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram Edgaram Tavaram.

E.Tavars (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien! Labdien, Prezidij! Ministru prezident! Valdības locekļi! Dāmas un kungi!

Vispirms vēlos informēt, ka šodien satiksmes ministrs Uldis Augulis atrodas Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē, kā arī tiekas ar pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu radušos situāciju ceļu nozarē, īpaši ņemot vērā laikapstākļus, kas ir ietekmējuši grants un vietējas nozīmes ceļus un to stāvokli.

Vēlos sniegt atbildi uz deputāta Melgaiļa un deputāta Ruka komentāriem par to, ka situācija ceļu nozarē kopumā tiešām nav laba. Ja skatām statistikas datus, tad vairāk nekā 40 procenti - 43 procenti grants seguma ceļu un 44 procenti asfalta seguma ceļu - ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Šobrīd par nozari atbildīgā ministrija ļoti aktīvi strādā... Mēs strādājam pie risinājuma, kā piesaistīt investīcijas, kā radīt apstākļus, lai investīcijas ceļos - valsts galvenajā asinsritē - būtu pievilcīgas, nevis apgrūtinošas. Likumā “Par autoceļiem” ir noteikts, ka visu transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, visas ceļu lietošanas nodevas un 80 procentus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem bija paredzēts novirzīt valsts ceļiem. Pie pašreizējā, šī gada, budžeta šāds finansējums no valsts būtu vairāk nekā 500 miljoni eiro. Bet šie grozījumi, kas tika izdarīti 2008.gadā, šā likuma 12.panta ceturtajā daļā nosaka - “ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi”. Un kopš 2008.gada tikai viena trešā daļa šīs summas tiek novirzīta valsts ceļiem. Pārējā daļa ir bijusi tiešām no struktūrfondiem. (Starpsauciens: “Bet mainiet likumu!”) Šobrīd mēs aktīvi strādājam, lai, nepaaugstinot nodokļus un neradot slogu citām nozarēm, mēs šo investīciju vidi izveidotu pievilcīgu dažādiem investīciju fondiem, kas investētu mūsu valsts ceļos. Mēs pie tā ļoti aktīvi šobrīd strādājam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Augsti godājamie kolēģi! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti!

Minētais ziņojums tik tiešām ir lielā mērā formāls. Kā jau Ministru prezidents sākotnēji ir norādījis, viņš to vien pāris reižu ir pārlasījis. Acīmredzot arī šodien vēl vienu reizi pārlasījis, bet nu jau skaļi, lai mēs visi dzirdētu, kas tajā ir ietverts.

Neanalizējot atsevišķus kritērijus, varu teikt, ka, vērtējot konkrēto ministriju darbu, es intereses pēc ieskicēju pāris tēžu.

Ar ko nodarbojas, piemēram, Ārlietu ministrija? Ārlietu ministriju acīmredzot ir jāpārdēvē par tūrisma ministriju, jo ārlietu ministrs vienkārši turpina ceļot.

Iekšlietu ministrija turpina pirkt no Āboltiņas vīra automašīnas un, ja tās neatbilst iepirkuma dokumentācijai, nekādus sodus nepiemēro.

Izmeklēšanas kvalitāte krītas - no Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanas nav ne vēsts.

Drošības policijas priekšnieks pēdējās intervijās vispār izskatās kā kādas sēnes saēdies.

Ugunsdzēsēji par virsstundu apmaksu cīnās tiesā.

Izglītības un zinātnes ministrija turpina fanot par skolu slēgšanu, pedagogu lojalitātes mērīšanu, RPIVA likvidāciju, lai izzagtu tai pieejamo finansējumu.

Satiksmes ministrijai ir bedrainie ceļi jāremontē uz sociālā budžeta rēķina. Vilciens no Ķīnas, neizkrauts Rīgā, aizbrauca atpakaļ uz to pašu Ķīnu.

Aizsardzības ministrija turpina pirkt metāllūžņus, izraudzītajiem anulē drošības sertifikātus... Līdz pat šim brīdim, jau ilgāk nekā gadu, nespēj vienoties, kā solīts, par bruņutransportieru remontu un patronu ražošanu Latvijā. Armijai trūkst zābaku.

Labklājības ministrija. Labklājības vispār mūsu valstī nav! Turpinās nodokļu iekasēšana no pensijām. Nevar saņemt mirušā laulātā pensiju.

Finanšu ministrijai nav naudas. Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas meklēšana... Problēmas... Izgāšanās mikrouzņēmumu nodokļa aprēķinos, plānojot šā gada budžetu.

Tieslietu ministrija turpina “tusēt” ar maksātnespējas administratoriem, lai būtu nauda lāpām. Nerisina jautājumu par sešu procentu apmērā noteikto piespiedu nomas maksu, kaut gan bankā depozīta procentu likme ir 0,3... 0,1 procents. Turpina atbalstīt lielos zemes īpašniekus un nerisina dalītā īpašuma problēmu, uz kuru jau Tieslietu ministrijai ir norādīts vairākkārt, arī tad, kad viņi bija iesnieguši Saeimai brāķi attiecībā uz dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanos.

VARAM turpinās atkritumu apsaimniekošanas shēmas un dabas resursu nodokļa nepamatota iekasēšana. Reģionos palielinās bezdarbnieku rindas.

Ekonomikas ministrijā turpinās koģenerācijas shēmas, nepamatots valsts atbalsts šo shēmu realizētājiem. Vēja parki, koģenerācijas elektrostacijas... Elektroenerģijas cena, gāzes cena pieaug. Visu to mēs redzam tarifā.

Veselības ministrijai arī nav naudas. Valsts kontroles atklātās problēmas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā... E-projekti, e-veselība un tā tālāk...

Ko ar šo visu es gribu pateikt? Ziņojumā bija jābūt nevis kaut kādam burtu salikumam... nezinu... no eposa kaut kāda, bet gan detalizētam problēmu izklāstam un piedāvātiem risinājumiem. Konkrēti, pa punktiem bija jāpasaka, kas ir izdarīts un ko plāno izdarīt. Nevar vis tā - atnāca, parunāja, visiem viss vienalga, un aizgāja tālāk!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. (Aplausi.)

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim otro reizi.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Paldies tieslietu ministram, kas ierosināja vēlreiz parunāt par to aktuālo tēmu - piespiedu nomu.

Es ceru, ka ne tikai tieslietu ministrs, bet arī pārējie juristi Latvijā lasa Satversmes tiesas spriedumu pilno tekstu un izlasa visus argumentus, kas tur ir rakstīti. Ja izlasītu 2008. un 2009.gada spriedumus - divus spriedumus -, tad varētu saprast, ka situācija tad bija cita - bija zemāka kadastrālā vērtība... 25 procentu... pieaug nodokļa... maksas pieauguma ierobežojums... Turklāt pašam īpašniekam jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis no tās summas. Un, kad Satversmes tiesa atcēla šo regulējumu un pateica, ka tā nav labi, jo Satversmē ir ierakstītas tiesības uz īpašumu un no tām izrietošās sekas, tad Saeima savukārt ielika divas normas - sešus procentus plus vēl maksāt nekustamā īpašuma nodokli. Līdz ar to tika sabojāta labāka situācija. Bet šobrīd, kad šī piespiedu noma ir izveidojusies, Tieslietu ministrija uzskata, ka vainīgi ir cilvēki, kas dzīvokļus saņēmuši mājā, kura nez kāpēc ir uzbūvēta uz svešas zemes. Un šī svešā zeme tika atdota īpašniekiem. Kā vārdā? Pašvaldību vārdā un valdības ierosinātajā procedūrā. Ja tā zeme būtu kompensēta vai tās zemes vietā būtu piešķirta cita zeme, mēs šobrīd nerisinātu šo sāpīgo problēmu. Tāpēc, mūsuprāt, ne jau šiem dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā par šo zemi. Tas ir jāizlemj valdībai - kā samazināt kadastrālo vērtību, lai tā nebūtu tik liela zem šīm mājām, un jārisina jautājums, kā šos dzīvokļus, līdzīgi kā privatizācijas laikā, kad bija iespēja privatizēt... bet par saprātīgu cenu ir jārunā, nevis par to, ka dzīvokļu īpašnieki...

Vēl viena maza piezīme. Iedomājieties daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku iespēju visiem sanākt kopā un vienoties par kaut kādu rezultātu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamie ministri! Man prieks, ka šodien debates izvēršas tādas visai mierīgas. (Dep. A.Bērziņš: “Nospļaujies trīs reizes!”) Man pilnīgi skaidrs, ka būtībā katram deputātam, katram ministram ir savas prioritātes, šo prioritāšu ir gauži daudz, bet premjeram laikam tā dzīve ir daudz grūtāka, jo viņam kā jau ģimenes tēvam nevar būt mīlamāka vai nemīlamāka bērna, un līdz ar to arī premjeram ir jāsabalansē visas šīs prioritātes atbilstoši budžeta iespējām.

Es atceros, kā Kučinskis, kad viņš vēl nebija īsti premjers, bet gatavojās par tādu kļūt... viņa galvenais uzstādījums bija viens - visām prioritātēm naudu var atrast tikai ar vienu nosacījumu, proti, ja valsts tautsaimniecība atdzīvojas, ja pildās valsts kase, tad šīm prioritātēm naudu var atrast. Tad būs gan medicīnai, kuru nevar finansēt uz ceļu rēķina, būs ceļiem, kurus nevar finansēt uz demogrāfijas rēķina, un tamlīdzīgi.

Šobrīd, ņemot vērā to, ka pagājušajā gadā tomēr netika apgūti Eiropas fondu līdzekļi, valsts finansiālie rādītāji tomēr ir visnotaļ priecējoši, un man šinī gadījumā negribētos teikt, ka valdība ir strādājusi slikti. Rūpniecībā pieaugums ir acīmredzams, eksporta pieaugums arī ir acīmredzams, līdz ar to ir prieks, ka Kučinskis tiešām vadās pēc tiem principiem, kādus viņš pats sev savulaik noteica - atdzīvināt ekonomiku, lai valstij būtu nauda un lai šīs katra nosauktās prioritātes varētu realizēt.

Un es ceru, ka šie skaitļi rāda to, ka arī nākamajā gadā Kučinska valdība rīkosies līdzīgi - mēģinās atdzīvināt stagnējošo ekonomiku -, un tas viņam arī izdosies. To arī viņam novēlēsim.

Un par decibeliem runājot. Protams, tas tā ir, un latvieši ļoti labi saprot patiesību, ka vistukšākā muca vistālāk un skaļāk skan.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labdien, premjerministra kungs! Labdien, ministru kungi un kundzes, kas vēl palikušas.

Man imponē cilvēki, kuri kaut ko cenšas darīt. Tāpēc es šodien ne tik daudz kritizēšu, cik centīšos palīdzēt ar padomiem.

Runājot par déj? vu sajūtu. Premjerministra kungs, ja jums kādreiz vēl nāksies gatavot šādu ziņojumu, mans ieteikums jums - nedariet vairs tā! Kādēļ? Lasot šo ziņojumu, man arī radās déj? vu sajūta. Es jutos tā, it kā es sēdētu skolas solā vidusskolā, padomju laikos, un lasītu komunistiskās partijas kongresa materiālus, programmu par to, cik labi mūsu valstī dzīvot un kā komunistiskā partija rūpējas par mums. Es kā tagad atceros tos faktus, kas tika stāstīti, ka, pateicoties padomju varai, smagā mašīnbūve Latvijā ir pieaugusi 800 reižu salīdzinājumā ar neatkarīgās Latvijas laiku un tamlīdzīgi. Jūsu ziņojumā ļoti analoģiski... teiksim, jūs minējāt, ka Eiropas inovāciju tablo 2016.gadā Latvijai ir pirmā vieta, proti, pieaugums ir četri procenti. Lasot to, rodas sajūta, ka mēs esam gandrīz vai inovāciju līderi. Giganti attīstības ziņā! Taču paprasiet jebkuram zinātniekam, kas ar to nodarbojas, un viņš jums paskaidros, kurā vietā mēs atrodamies saistībā ar inovācijām, - gan ekonomiskajā ziņā, gan ģeogrāfiski norādīs uz konkrētu vietu.

Un, ja tik tiešām ar inovācijām ir viss tik labi, tad mēs labprāt jūs uzaicinātu uz Saeimu un jūs varētu pastāstīt par to, kā mums klājas saistībā ar nacionālo inovāciju sistēmu. Kaut kāda iemesla dēļ vairāk par to nav dzirdēts.

Jūs aicinājāt rūpīgi iepazīties ar Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu politiku. Kas ir amizanti? Es tieši to jau biju izdarījis pats - cerību un intereses pārmākts, lūdzu Finanšu ministriju iesniegt šos aprēķinus. Vai jūs zināt, ka patiesībā nekādu aprēķinu nav?! (Dep. J.Ādamsons: “Tur ir tā reforma!”) Viss, kas ir bijis līdz šim, ir tikai PR. Attiecībā uz šo nodokļu reformu vienīgais skaidrais skaitlis - vienīgais skaidrais skaitlis! - ir 100 tūkstoši eiro, kuri tiks iztērēti par šo nodokļu reformu, kuras vēl nemaz nav. (Starpsauciens: “Tā ir jauna pieeja!”)

Premjerministra kungs, vai jums nešķiet, ka pareizāk būtu vispirms pieņemt šo reformu un tikai tad to reklamēt un taisīt PR? Jo tagad rodas sajūta, ka tās nemaz nebūs, tāpēc ir steidzami jāatpīārē tas, kas... par ko tiek runāts un kam apakšā nav nekādu aprēķinu.

Ja mēs runājam tālāk par aprēķinu, tad jāteic, ka ir šeit viena ļoti svarīga nianse. Es aicinu jūs pievērst tai uzmanību. Kā jūs zināt, šinī nodokļu reformā viens no priekšlikumiem ir tas, ka viens procentpunkts no obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām ir jānovirza no speciālā budžeta uz Veselības ministrijas... veselības aprūpes finansēšanai. Tā problēma, ko mēs atkal atradām... Jūs zināt, ka viens no jūsu valdības ministriem - labklājības ministrs - ir teicis, ka valsts speciālais budžets nav ilgtspējīgs. Bet mēs piedāvājam noņemt tam vēl vienu procentu... Lai pārliecinātos, ka nav tā tukša retorika, mēs paprasījām: iedodiet aprēķinus! Labklājības ministrs šādus aprēķinus nevarēja iedot. Tad mēs vērsāmies pie Finanšu ministrijas un prasījām: kā tad īsti ir - ir ilgtspējīgs vai nav ilgtspējīgs? Finanšu ministrija teica: “Nē, ir ilgtspējīgs!” Mēs: “Iedodiet aprēķinus!” Viņi arī nevarēja iedot aprēķinus. Un tagad nav ne viena, ne otra... Katrs apgalvo kaut ko savu, bet neviens nevar iedot aprēķinus. Tāpēc mēs rītdien jums iesniegsim jautājumu par to. Lūdzu, mums iesniedziet šos aprēķinus! Gribam redzēt nevis vienkārši manipulācijas ar nākotnes prognozēm, bet gan to bāzi, par kuru mēs runājam, - sākotnējos datus, metodiku, pēc kuras tas viss tiek aprēķināts -, lai mēs varam pārliecināties, kā tad īsti tur ir. Tātad šie jautājumi jums rītdien tiks iesniegti, un es ļoti ceru, ka jūs savu uzmanību tam pievērsīsiet.

Tālāk. Par Veselības ministriju. Par veselības aprūpi. Tik tiešām, šī joma prasa nopietnas reformas, un tur būs vajadzīgs papildu finansējums. Bet tā problēma, ko mēs pašlaik redzam, - ka tā nauda tiek gāzta kā tukšā maisā... tumšā maisā. Jo - reāli ir kā? Veselības ministrija joprojām nevar pateikt, cik tad īsti kas maksā, kāda ir pašizmaksa. Nav skaidrības. Un, ja šeit jums ir problēmas ar tarifu noteikšanu, jūs varat droši vērsties pie manis, es esmu gatavs jums palīdzēt.

Viens no instrumentiem, ar ko varēs savest kārtībā... veselības aprūpes jomā ieviest kaut kādu skaidrību, ir e-veselība. Tas būtu ļoti spēcīgs un varens instruments. Kādam no jums vakar vajadzēja atnākt uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi, tur mēs runājām par e-veselību. Saprotiet, tā sajūta bija tāda, ka tur nodarbojas ar beigta zirga spārdīšanu un pēc tam mēģina pārliecināt, ka uz viņa varēs jāt. (Starpsauciens: “Laiks!”) Saprotiet? Nu...

Es atvainojos! Es ņemšu vēl tās savas divas minūtes klāt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? (Starpsauciens: “Runā!”; “Lai runā!”) Lūdzu! Jums vēl divas minūtes.

I.Zariņš. Nu lūk! Šeit ir viena ļoti svarīga lieta. Kāpēc es par to runāju, premjerministra kungs? Tas, kas parādās, - tik tiešām tas ir beigts zirgs, ko mēs mēģinām vilkt... Mēs pierādīsim to “funkcionalitāti” (pēdiņās). Bet ar ko nodarbojas ierēdņi? Viņi šo funkcionalitāti cenšas pierādīt, vadoties pēc tā darba uzdevuma, kurš tika rakstīts pirms desmit gadiem. Lai pateiktu, ka šis ir funkcionāls projekts. Lai tādā veidā varētu izmantot šo Eiropas Savienības naudu. Bet reāli funkcionāls un lietojams tas nav. Un vakar par to varēja uzskatāmi pārliecināties, kad tur rādīja, kā šo e-veselības recepti izraksta. Teica: “Redziet, kā viss strādā!” Bet paskatieties, kāda ir reālā, praktiskā dzīve! Neviens ar šo e-recepti līdz aptiekai reāli netiek un nevar to atprečot. Ja viņš ar to aiziet uz aptieku, tur viņu pasūta trīs mājas tālāk un prasa, lai nāk ar papīru. Tas ir konkrēts piemērs.

Kas šeit būtu svarīgi? Šinī e-veselības projektā nav vienas svarīgas funkcionalitātes. Proti, ir jautājums par to, kā izsekot naudai. Tātad personu identifikācija un reālā norēķinu sistēma - tam obligāti tur jāparādās! Pašlaik šinī risinājumā tas tā nav.

Bet par pašu galveno uzdevumu.

Pats galvenais uzdevums neatkarīgi no tā, par ko mēs runājam un cik skaisti mēs runājam no šīs tribīnes, cik daudz naudas mēs izšķiežam PR, lai stāstītu, cik labi un skaisti mēs dzīvosim... pats galvenais ir tas, cik radoši un cik uzņēmīgi cilvēki dzīvos šinī valstī. Un tas ir mūsu nācijas jautājums. Tas ir mūsu valsts pastāvēšanas, mūsu labklājības jautājums. Tāpēc, manuprāt, šinī valstī nav svarīgākas lietas, kas būtu jāizdara, par izglītības reformu, Šadurska kungs.

Divas lietas, kas būtu jāizdara: viena - ir jāsakārto skolu tīkls, šī infrastruktūra, un otra - jaunais saturs. Jaunais saturs liecinās, vai mēs spēsim parūpēties par to, lai mūsu nākamās paaudzes kļūst uzņēmīgākas, radošākas, lai mēs kļūstam konkurētspējīgāki šajā pasaulē, pelnītspējīgāki un spējam pierādīt, ka Latvija ir tā valsts, kurā mēs varam lepoties ar sevi, ar savu valdību un ar tiem lēmumiem, ko mēs pieņemam.

Un es ļoti ceru, ka jūs palīdzēsiet tikt ar to galā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Labdien, augsti godātais Ministru prezident! Ministri! Cienījamie klātesošie! Deputāti!

Man, protams, piecās minūtēs būtu ļoti grūti padziļināti analizēt un izvērst Ministru prezidenta astoņās rindkopās rakstīto par izglītību. Tāpēc es varbūt atsevišķām lietām tikai pieskaršos, sniegšu sausu viedokli, balstītu uz profesionalitāti, noņemot nost politisko atbildību.

Cienījamie deputāti! Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi dūšīgi strādā 25 gadus, un visi Ministru prezidenti atskaitās Saeimai par padarīto gada laikā. Diemžēl problēma, skatot astoņās rindkopās aprakstīto, ir darbība... Protams, var arī slavēt, jo uz vietas nekas nestāv. Bet, ja mēs skatāmies pēc būtības, katrā šai sadaļā mums ir ļoti daudz problēmu. Tās ir saistītas gan ar pamatizglītību, gan pirmsskolas, gan augstskolas izglītību - līdz pat doktora grāda iegūšanai. Mums būs arī zinātnē problēmas, jo - kā parasti! - trūkst līdzekļu.

Un te ir jautājums... No rīta es klausījos arodbiedrības priekšsēdētājas runu, un viņa apgalvoja, ka ministrija gada laikā nav varējusi sakārtot skolotājiem piemaksas par kvalitāti. Veselu gadu! Šodien viņi acīmredzot iedos modeli, kā ierēdņiem vajadzētu darboties. Un šajā sakarā, man liekas... Es vienu tādu mazu piemēru pateikšu. Latvijas futbola izlases reitings ir 111.vieta pasaulē. Un jautājums: kāpēc? Vai tad viņi nespēlē no sirds un nepārstāv Latviju? Viņi pārstāv! Bet viņi vienkārši nevar labāk nospēlēt, jo, kad parunā ar speciālistiem, izrādās, ka sistēma, kas audzina no mazotnes līdz meistarībai, kaut kā buksē. Un tur ir daudz problēmu. Es domāju, ka profesionāļi pateiks...

Un līdzīgi ir ar izglītības un zinātnes ministriem. Viņi mainās! Mainās parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri. Mainās, starp citu, arī referenti, kas ir ministrijā... Līdz šai dienai viņi saņem saskaņā ar līgumu 660 eiro. Un no viņiem prasa, lai viņi būtu vismaz maģistri! Nu tad iedomājieties, kāpēc lai... Viņi pastrādā trīs mēnešus, augstākais - gadu un lasās projām. Atnāk nākamais, un atkal lietas buksē. Un es runāju par izglītības saturu un kvalitāti, par departamentu, kas ministrijā ar to nodarbojas. Es domāju, ka tur pēdējais brīdis ir kaut ko darīt, lai mums nebūtu atkal jāsten, ka nekā nav, neko nevar izdarīt. Tie ierēdņi nespēj to padarīt!

Nākamais. No 5.Saeimas līdz 12.Saeimai Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā ir strādājuši 100 deputāti, kas uzņēmās atbildību sakārtot izglītību, kultūru un zinātni Latvijā. Ar augstāko pedagoģisko izglītību no šiem 100 cilvēkiem bija tikai astoņi. Es domāju, ka ārsts, kas uzstāda diagnozi slimam cilvēkam... nu nevar būt tā, ka viens, kas kaut ko ir lasījis par medicīnu, pasaka: “Zini, tev jādzer tās zāles vai jātaisa operācija!” To var noteikt tikai speciālists.

Kad beidzot panāksim, ka būs kaut kāda profesionāla atbildība? Kāpēc mēs nevaram nomainīt cilvēkus, kuri šo procesu kārto? Algas mēs palielinām... Uz kā rēķina? Uz stundu skaita palielināšanas rēķina! Bet tā ir cita lieta.

Es uzskatu, ka šeit diemžēl nevar... Un vai tas nav racionāli - vispirms izveidot izglītības sistēmu, skaidru, augstskolā aprobētu, profesoru izdiskutētu? Var pieaicināt arī jebkuru ekspertu no ārzemēm un tad veidot satura maiņu par 14 miljoniem, nevis tagad runāt par to, ka mūsu bērniem ir no sešu gadu vecuma jāmācās, un tā tālāk.

Un noslēdzot. Mums ir Latvijā divi nacionālie varoņi - Andreja Pumpura eposā aprakstītais Lāčplēsis un tas, par kuru Solvita Āboltiņa no tribīnes teica, ka mums ir arī viens liels varonis - ministra kungs... Jā, viņam ir grūta misija...

Tātad mums ir divi varoņi. Es domāju, žēl, ka mums viņi nav kādi astoņi. (Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis: “Oi, zeme, atveries!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Labdien, Ministru prezidenta kungs!

Šodien jūs jau divas stundas un trīspadsmit minūtes klausāties viskautko. Es ceru, ka ar šo te mēs beigsim.

Es esmu pamanījis, ka jums patīk racionāli priekšlikumi. Un pirms manis jau runāja šeit daudzi mani kolēģi, nāca gan vienkārši reklamēties un pabūt kameru priekšā, gan pakliegt tā skaļāk, bet nu tādu racionalitāti es...

Man patīk runāt ar skatu uz priekšu - nevis par to, kā bija, bet par to, kā būs -, jo tas, es domāju, ir svarīgāk.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz e-veselību... Kur Čakšas kundze ir aizgājusi? Varbūt tad jūs... esat kā nekā kuģa vadītājs... Tad ar e-veselību ir pamatīga problēma - mēs esam iztērējuši 14 miljonus eiro. Projekts nestrādā! Un kas vēl trakāk ir - VARAM kopā ar Finanšu ministriju... Viņiem līdz 31.martam ir jāsniedz tests, un, ja šis tests nenotiks ar šo e-veselību, mēs zaudēsim 580 tūkstošus eiro. Lūdzu, ieslēdziet visus savus iespējamos instrumentus, ar ko varētu šo procesu kontrolēt, lai mēs varam veikt šo datortestu! Bet pati ministrija... ar VARAM priekšgalā... ir jau pateikusi, ka viņa nespēs to izdarīt, jo laika ir par maz un testu nevar veikt tad, kad... Šiten ir ļoti liela uzmanība... Un tā e-veselība ir kļūda, tā nauda ir nelietderīgi iztērēta. Igaunijā to ir izdarījuši par 300 tūkstošiem eiro, un viņiem tas strādā, turpretim pie mums 10 gadus... un joprojām nestrādā, un mēs nezinām, kas ir atbildīgi. Bet nerunāsim par pagātni, runāsim ar skatu uz priekšu! Lūdzu, piefiksējiet šos 580 tūkstošus un par šo testu prasiet atbildību gan no Veselības ministrijas, gan no VARAM, gan no Finanšu ministrijas, kas par to ir šobrīd atbildīga! Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Lūdzu, nākotnē... Es zinu, ka līdz pašvaldību vēlēšanām, jo... Nu, te arī nomainīsies deputātu sastāvs... Re, kur... tur Ķirsis, vai ne, grib Rīgā kaut kur tur... Re, kur ir (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Viņš paliks Saeimā!”) cilvēks (Dep. E.Smiltēns: “Nesarunājies ar zāli!”), kas strādā tagad kopā ar cilvēku, kurš politiski un morāli atbildīgs par Zolitūdes traģēdiju... Tagad strādās un ies kaut kur... kaut kādās vēlēšanās kopā... Ir nu pilnīgi jocīga tā lieta... Bet runa ir par to, ka... Lūdzu, pēc tām vēlēšanām... Es ceru, ka jūs neaiziesiet uz to Rīgu, bet paliksiet šeit.

Ir tāda lieta kā Valsts kontrole. Valsts kontrole dara svētīgu darbu, un, ja viņi to dara, tad viņiem šobrīd tā ieteikuma funkcija. Tikai un vienīgi! Viņi var teikt: “Re, kur jūs esat slikti iztērējuši! Re, kur ir tas! Re, kur ir nelietderīgi!” Un tā otra puse pārsvarā vienmēr saka: “Jā, bet, nu, ko tad nu vairs!” Un atbildības viņiem nekādas nav. Šeit, Saeimā, uz otro lasījumu jau izgāja cauri grozījumi Valsts kontroles likumā, un tad tie ir kaut kur šeit, kabinetos, iesprūduši, un vajadzētu... Tā funkcija... par to, ka palielināt... palielināt šo te soda... Ka Valsts kontrole var sodīt tos ierēdņus, pašvaldību darbiniekus - un tā tālāk - par nelietderīgu... par Latvijas nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu.

Lūdzu, palīdziet ar savu Ministru prezidenta posteni, lai Valsts kontrolei ir lielākas tiesības, lai viņi var sodīt to ierēdni! Lai nav tā, kā jūsu partijas biedri saka: “Bet kurš tad strādās pašvaldībās, ja viņiem būs tik maza alga un būs vēl arī atbildība?!” Saprotat? Tas ir nonsenss... Tā ir antagoniska pretruna. Ja tur strādā, tad tev ir jābūt atbildībai. Tas ir punkts divi.

Punkts trīs. Lūdzu, turiet savu vārdu un nepieļaujiet, ka notiek kaut kādas deputātu kvotas nākamajā budžeta sadalē. Budžets ir sācies, es ceru, jau tagad, un jums notiek Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur ir Parādnieks un Vucāns... Es ceru, ka jūs jau sākat ar to strādāt. Nebūs nekādu deputātu kvotu. Jūs tā teicāt, Kučinska kungs! Es lūdzu - dariet, lai to nav. Ja nu gadījumā atkal sāk līferēt un atkal sāk kaut kādā veidā kaut ko ietirgot par kaut ko, lai kaut ko varētu dabūt... Jūs ļoti labi saprotat, par ko es runāju.

Nākamā lieta. Lūdzu, tiešām paskaidrojiet Latvijas nodokļu maksātājiem, kas notiek. Vai tā tiešām ir, ka Iekšlietu ministrija pērk Jāņa... kā vīram vārds ir? Jānis, uzvārds - Āboltiņš... Solvitas Āboltiņas vīra pārstāvētā uzņēmuma mašīnas? Vai tiešām? Jo visi tikai runā un nesaprot. Jūs kā Ministru prezidents atnāciet un pastāstiet, ja jūs zināt. Ja jūs nezināt, tad veiciet izmeklēšanu.

Un, Ķirsi, klausies! Ja ir tā, kā tu saki, ka tu tagad iesi uz kaut kāda veida piketu... par tiem cilvēkiem, kas ies ārā 27.datumā, un piketēs par to vienu mājokli. Kur tu biji, kad bija runa par mikrouzņēmuma nodokli?

Sēdes vadītājs. Kaimiņa kungs, Kārtības rullis neļauj sarunāties ar zāli.

A.Kaimiņš. Tagad tu gribi iet ārā, jo tev gribas kaut kādā veidā pīārēties tāpat kā tavam otram...

Īsi sakot, Kučinska kungs, turpiniet, noturiet kanti, lūdzu, bet šīs lietas, ko es jums mēģināju pateikt, es domāju, ka tās nākotnē ir ļoti labas lietas, un tām vajadzētu notikt.

Un tagad paldies jums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai Ministru prezidents vēlas kaut ko vēl piebilst?

M.Kučinskis (Ministru prezidents).

Jā, protams, es vēlos piebilst. Es gribu pateikt arī paldies par tām saturīgajām lietām, ko šodien dzirdēju. Varbūt, ja man atļaus, es dažas arī komentēšu. Jo, protams, es neatsakos stāvēt aiz jebkura ministra muguras. Tāpēc jau viņi ir ministri un viņi nav atbrīvoti no darba. Un prasīt atlaist... Mēs esam komanda, un mums ir jāstrādā kopā.

Protams, padomdevēju šobrīd ir ļoti, ļoti daudz, nekad mūžā man nav bijis tik daudz padomdevēju kā tagad. (Dep. A.Kaimiņš: “Pilna zāle!”) Bet es vienmēr esmu ieklausījies un ieklausīšos konstruktīvos priekšlikumos, tajos, kas patiešām runā par lietām, kuras var izmantot darbā, jo mums katram, es uzskatu, neatkarīgi no tā, kurā vietā mēs katrs esam - deputāts vai ministrs, vai premjers -, nav tādas lietas, ko mēs nevaram uzlabot. Tikai vispirms katram vajadzētu atbildēt uz jautājumu, ko es esmu darījis, lai pats labāk tiktu galā ar tiem darbiem, kas ir jāveic. Jo, kad es kļuvu par Saeimas deputātu, man bija viens labs padomdevējs, kurš nav vairs deputāts, bet viņš man iemācīja divas lietas, kas ir ļoti svarīgas. Pirmo es izmantoju ļoti reti, tā bija šāda: kad nav kameras, tad nav jēgas runāt. Tāpēc es saprotu, ka sākumā runātāju bija vairāk tāpēc, lai šovakar parādītos ekrānos. Un otra lieta, ko man iemācīja, bija šāda: ja tu vēlies ilglaicīgi būt gan politikā, gan strādāt, runā par darbiem, runā par to, ko tu esi izdarījis, ko tu neesi izdarījis, un nerunā par cilvēku, jo viņš nav ne labs, ne slikts, ne jau mums vērtēt cilvēkus.

Es gribu pateikt arī paldies Nellijai par ļoti konstruktīvajiem priekšlikumiem attiecībā uz sadarbību un teritoriju integrāciju. Mēs nākamnedēļ ar Gerharda kungu tieši to arī pārrunāsim, jo varbūt šobrīd šis valdības punkts tiek formāli pildīts, bet mums ir vairākas idejas, kā rīkoties no satura viedokļa, un tad mēs varētu nonākt pie pārējā. Tā ka tas ir mūsu dienaskārtībā. Tāpat es būtu gandarīts, ja mēs biežāk runātu. Jo arī nodokļu politikas izstrādē būs jāiesaistās daudziem. Tas ir kopējs darbs. Vai nu mēs to izdarīsim, vai mēs to neizdarīsim.

Un atbilde par valsts drošību un Saeimas deputātiem. Jūs zināt tikpat labi kā es, ka Saeimas deputāti tomēr var visu. Un tāpēc jūs jau arī paši varat vērtēt. Ne jau Drošības policijas vadītāja ziņojums un teiktais attiecas uz to... ja tiek kritizēta valdība, ja tiek kritizēti darbi, ko kāds padara vai nepadara... Bet mēs ik pa brīdim paši kļūstam par... paši spļaujam tajos traukos, no kuriem pašiem ir jādzer.

Es pieņemu, ka mūsu valsti mīl gan valdība, gan visi deputāti, gan arī iedzīvotāji, un tāpēc atgādinu: pateikdami, ka šeit kaut kas nav kārtībā, mēs vienkārši palīdzam mūsu ienaidniekiem. Un tāpēc lūgums ir nekad nepalīdzēt mūsu ienaidniekiem, kas negrib redzēt Latvijas nākotni, kas negrib redzēt Latvijas iedzīvotājus apmierinātus un laimīgus!

Un pēdējais. Par reformām. Es domāju, ka tā atšķirība visiem priekšlikumiem, kas bija ļoti labi un attiecās gan uz izglītību, gan uz veselību, - tā atšķirība no uzskata, ka vispirms jāsakārto lietas un tad būs reforma, ir tāda: ja mēs varētu kā mašīnu apstādināt, izliet degvielu un pēc tam ieliet jaunu veselībā... Bet reformas mums ir jātaisa un šī mašīna ir jāpārveido braucošā mašīnā ar braukšanai derīgu degvielu. Mums ir vajadzīga vairāk... Bet mēs saprotam, ka tā mēs uz priekšu netiksim ar vajadzīgo ātrumu. Un tās ir grūtības.

Un, protams, tas, kas tiek teikts par e-veselību, ir absolūta taisnība. Es arī nevaru atbildēt uz jautājumu par iepriekšējā laika... par mērķtiecību. Bet tas, ko dara šobrīd ministre un ko dara valdība... Ministre vērsās pie manis ar jautājumu: vai kādu sodīt vai mēģināt iet uz priekšu? Mēs vienojāmies - mēs iesim uz priekšu un mēģināsim izvilkt ārā no šī iepriekšējā ieguldījuma visu to, kas ir saglābjams. Un faktiski saglābjams ir diezgan daudz. Un e-veselība ir jāievieš, nevis jāsāk no sākuma un jānoslauka viss esošais.

Tā ka, cienījamie Saeimas deputāti, paldies par šodienas sarunām! Paldies arī ministriem par iesaistīšanos! Lai mēs tiekamies biežāk! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam.

Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamā šodienas sēdes darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Ķersimies pie likumdošanas darba.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.629/Lp12).

Otrajam lasījumam ir iesniegti 12 priekšlikumi. Juridiskā komisija ir izvērtējusi šos priekšlikumus un piedāvā šādu savu redzējumu.

1.priekšlikums - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 3. ir tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 4. ir Juridiskās komisijas izveidotais apvienotais priekšlikums, kurš paredz, ka bez materiāla rakstura labumu iegūšanas noziegumiem ir arī organizētā noziedzība un terorisms, kas ne vienmēr var būt ar materiāla labuma gūšanas mērķi. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 5. ir tieslietu ministra priekšlikums. Tas netika atbalstīts, jo panta daļu numerācija nemainījās.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Sākotnējam priekšlikumam mēs mazliet mainījām redakciju un noformējām nevis ka obligāti konfiscē, bet ka var tikt konfiscēts. Tātad tiesa izlemj.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 8. - tieslietu ministra redakcionāls priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, arī tas ir redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 10. - deputāta Kūtra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Jāpievērš uzmanība tam, ka šeit mantas ieguves termiņš vairs nav “gadu pirms noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas”, bet ir “pēc noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma spēkā stāšanās normu. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. Līdz ar to Juridiskā komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 17. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz šī gada 31.martam.

Sēdes vadītājs. 31.marts. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Likumprojekts Nr.630/Lp12 paredz grozījumus Kriminālprocesa likumā.

Juridiskā komisija ir izvērtējusi saņemtos 20 priekšlikumus, un tāds ir komisijas balsojums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionālo saīsinājumu netika atbalstīts, jo esošais, liekas, ir skaidrāks.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 18. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz šī gada 31.martam.

Sēdes vadītājs. 31.marts. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Likumprojekts Nr.628/Lp12 ir grozījumi Civilprocesa likumā, un tie arī ir saistīti visi vienā blokā.

Juridiskā komisija ir izvērtējusi 21 saņemto priekšlikumu, un mūsu komisijas lēmums ir šāds.

1. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. Arī 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. Un 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir par spēkā stāšanās datumu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 18. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 31.martam.

Sēdes vadītājs. 31.marts. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Godātie kolēģi! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Andri Buiķi, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena. (Starpsaucieni: “Urā!” Aplausi.)

Un tagad vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... Ādamsona kungs, jūs neesat? Gaidis Bērziņš, Mārtiņš Bondars, Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš (Starpsauciens: “Izgāja tikko!”), Ojārs Ēriks Kalniņš, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Anrijs Matīss, Romāns Mežeckis, Ināra Mūrniece, Ņikita Ņikiforovs, Andrejs Siliņš, Jūlija Stepaņenko... ir, Laimdota Straujuma, Edvīns Šnore, Zenta Tretjaka... ir, Ilze Viņķele un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2017.gada 15.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 10. (ārkārtas) sēde
2017. gada 15. martā

Ministru prezidenta Māra Kučinska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību
(Dok. Nr. 3174)
   
Ziņo - Ministru prezidents M.Kučinskis
   
Debates - dep. I.Sudraba
  - dep. M.Bondars
  - dep. M.Šics
  - dep. R.Melgailis
  - dep. G.Kūtris
  - dep. R.Ražuks
  - dep. S.Šimfa
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Bite
  - dep. A.Krauze
  - dep. J.Ruks
  - dep. V.Kalnozols
  - dep. J.Viļums
  veselības ministre A.Čakša
  - dep. N.Kleinberga
  - dep. K.Seržants
  ekonomikas ministrs A.Ašeradens
  tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
  - dep. J.Stepaņenko
  Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs E.Tavars
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. G.Kūtris
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Zariņš
  - dep. A.Platpers
  - dep. A.Kaimiņš
  Ministru prezidents M.Kučinskis
   
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 629/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3205)
   
Ziņo - dep. G.Kūtris
   
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 630/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3206)
   
Ziņo - dep. G.Kūtris
   
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 628/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3207)
   
Ziņo - dep. G.Kūtris
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 15.03.2017 16:28:17 bal001
Par - 54, pret - 1, atturas - 17. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (629/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.03.2017 16:31:17 bal002
Par - 51, pret - 1, atturas - 18. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (630/Lp12), 2.lasījums

Datums: 15.03.2017 16:33:56 bal003
Par - 55, pret - 1, atturas - 18. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (628/Lp12), 2.lasījums

 

Sestdien, 18.novembrī
09:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā
10:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde
13:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”