Atbildes uz deputātu jautājumu
2016.gada 16.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātie kolēģi deputāti! Labvakar, godātie ministru kungi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir viens jautājums – deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”.

Uz šo jautājumu ir saņemta Ministru prezidenta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis ir deleģējis šajā atbilžu sēdē piedalīties ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu un tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču.

Līdz ar to mums saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un arī ar Juridiskā biroja vadītājas sniegtajiem skaidrojumiem šī kārtība par jautājumu uzdošanu ir jādala starp diviem ministriem. Līdz ar to kārtība attiecībā uz vienu jautājumu, iespējams, ir vai nu dalāma uz pusēm, vai kā citādi, vienojoties ar jautājuma uzdevējiem un ministriem, kuri sniedz šīs atbildes.

Tā kā Kārtības rullis paredz iespēju ministram vēl divas minūtes papildus kaut ko paskaidrot, tad jautājums ministru kungiem: vai kāds no jums vēlas izmantot šīs divas minūtes vēl ko papildus paskaidrot, iespējams, dalot laiku, vai arīdzan uzreiz atbildēt uz papildjautājumiem?

Ministru kungi tātad gaida uzreiz deputātu papildjautājumus.

Par papildjautājumiem: tātad divi papildjautājumi uz abiem ministriem.

Kā pirmais ir pieteicies deputāts Aivars Meija. Sakiet, lūdzu, kuram ministram jūs uzdodat, vai arī ministri paši var izvēlēties?

Pēc jūsu izvēles, lūdzu!

A.Meija (NSL).

Tieslietu ministram.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Lūdzu, Meijas kungs!

A.Meija. Ā, viņš tur stāvēs?

Sēdes vadītāja. Viņš nāks pēc tam. Jūs uzdodiet jautājumu.

A.Meija. Skaidrs.

Sēdes vadītāja. Kamēr jūs uzdodat, ministra kungs jau var nākt uzreiz tribīnē.

A.Meija. Savā atbildes vēstulē jūs minat, ka 2016.gada 25.februārī valsts sekretāru sanāksmes protokolā ir noteikts, ka ministrijām jāiesniedz Valsts kancelejā informācija tikai par tiem dokumentiem ar lietojuma ierobežojumu, kuriem statuss tiek mainīts vai kuri tiek deklasificēti. Taču Informācijas atklātības likums nosaka, ka informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu.

Kā jūs vērtējat šādu praksi, ka valsts sekretāri pieņem normas, kuras ir klajā pretrunā ar likumu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Jūsu jautājumā nebija skaidrs, vai tā bija premjera vēstule, kuru jūs tagad citējāt, vai mana? (A.Meija atbild bez mikrofona.)

Tad ir jautājums: kāpēc jūs teicāt, ka tā ir mana atbildes vēstule? (A.Meija atbild bez mikrofona.)

Tātad prakse, īstenojot Informācijas atklātības likumā un likumā “Par valsts noslēpumu” noteikto, ir likumīga.

Tas ir viss mans komentārs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kuram ministram deputāts Aivars Meija vēlas uzdot otru papildjautājumu?

A.Meija. Tieslietu ministram.

Sēdes vadītāja. Arī tieslietu ministram?

A.Meija. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A.Meija. Mēs saprotam, ka ir skaidri atrunāta sistēma, kādā tiek aizsargāta informācija. Tajā pašā laikā Informācijas atklātības likums paredz, ka informācijas autors vai iestādes vadītājs nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu. Jūsu vēstulē ir secināts, ka par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu un atcelšanu ir atbildīgs informācijas autors vai iestādes vadītājs.

Sakiet, lūdzu, – kas kad nodrošina šīs normas izpildes uzraudzību un kā sabiedrība var apšaubīt informācijas ierobežojumu pamatotību.

Paldies.

Dz.Rasnačs. Arī uz šo ir sniegta atbilde, bet es varu vēlreiz atkārtot.

Tātad augstākstāvoša iestāde vai amatpersona valsts pārvaldē konkrētajā hierarhijā ir atbildīga par to, kā notiek šīs informācijas klasifikācija un deklasifikācija. Vienlaikus Valsts kanceleja reizi gadā veic savu pienākumu un katrai iestādei un ministrijai atgādina, ka klasifikācijas statusā ir konkrētie dokumenti un ka šo dokumentu klasifikācijas pakāpe ir jāizvērtē.

Vienlaikus varu piebilst, ka ir arī Valsts kontrole, kura savu pienākumu robežās sniedz ieteikumus valsts pārvaldes iestādēm par attiecīgo jautājumu – deklasificēt dokumentu vai klasificēt, vai atstāt klasificētu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli vēl trīs papildjautājumus var uzdot tādi deputāti, kuri nav bijuši jautājuma iesniedzēji, bet ir ieradušies uz šo atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Kūtra kungs vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Es saprotu, ka man būs iespēja uzdot trīs jautājumus, jo citu deputātu šeit vairs nav.

Mans pirmais papildjautājums būtu tieši tieslietu ministram un nākamais varbūt būtu vairāk ekonomikas ministram nekā premjera biedram.

Mans jautājums, protams, ir saistīts arī... mazliet mani uztrauc tas, ka tieslietu ministrs teica, ka viss ir kārtībā, ka tagad viss ir noregulēts pareizi, proti, ja valsts amatpersonas nevis saskaņā ar likumu katru gadu lems par ierobežotas pieejamības statusa pagarināšanu, bet drīkstēs paziņot tikai tad, kad ir nolemts deklasificēt.

Tas nozīmē – pārkāpjot likumā noteikto termiņu.

Bet mans jautājums ir saistīts ar premjera atbildes vēstuli, kas balstījās uz Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu. Septītajā lapaspusē ir norādīts, ka likuma “Par valsts noslēpumu” 12.panta piektajā daļā minētajām amatpersonām – izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem – ir jāsaņem speciālā atļauja piekļuvei valsts noslēpumam.

Taču īstenībā šīm amatpersonām, ja viņas nestrādā pastāvīgi ar slepeniem dokumentiem, šāda piekļuve nav vajadzīga. Viņas saņem un paraksta atsevišķu saistības rakstu, ja viņu lietas materiālā tādi dokumenti ir. Un Tieslietu ministrija un arī premjers saka: “Viss kārtībā!” Tas ir, arī tiesnešiem vajag pastāvīgās atļaujas un līdz ar to parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem arī vajadzīgas pastāvīgās atļaujas.

Jautājums bija, bet atbildes nebija par to, kāpēc nevar izsniegt atļauju atsevišķam dokumentam.

Dz.Rasnačs. Tātad, atbildot uz jūsu jautājumu, atgādinu to, kas ir rakstīts likumā. Klasificēta informācija ir ar dažādu aizsardzības pakāpi. Ierobežotas pieejamības informācija. Dienesta vajadzībām nepieciešamā informācija. Nākamais līmenis – trešais līmenis – konfidenciālā informācija. Ceturtais – slepenā informācija, un piektais – sevišķi slepenā informācija.

Un, protams, ir jautājumi, kur pietiek ar jūsu minēto, un ir jautājumi, kurus var izlemt, tikai un vienīgi saņemot šo pielaidi, un, kā zināt, pielaides arī tiek klasificētas – augstākā un pēc tam jau nākamie līmeņi.

Līdz ar to, ja jums ir jāizskata jautājums, kas saistīts ar sevišķi slepenu informāciju, jūs pie šīs informācijas piekļūsiet tikai tādā gadījumā, ja jums būs augstākā līmeņa pielaide.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Kūtra kungs!

G.Kūtris. Tad otro jautājumu un papildjautājumu tomēr uzdošu jums. Sakiet, lūdzu, vai tiesnesi, kuram ir jāizskata lietas materiāli, kuros ir valsts noslēpumu saturošs dokuments, valsts drošības dienesti var atstādināt no lietas izskatīšanas? Jums kā tieslietu ministram ļoti raksturīgs jautājums būtu. Vai tiešām drošības dienesti varētu pateikt, ka tiesnesis nedrīkst izskatīt šo lietu vai šo materiālu nedrīkst redzēt?

Dz.Rasnačs. Jums lieliski ir zināms – likumā ir noteikta kārtība, ka par to, par šiem jautājumiem, atbild speciāls Augstākās tiesas tiesnesis un tā procedūra ir noregulēta. Preventīva rīcība drošības dienestiem, kas ir ieteikumu formā, nav aizliegta.

Sēdes vadītāja. Atbilde sniegta, ja?

Labi. Paldies.

Trešais papildjautājums, Kūtra kungs, ekonomikas ministram Ašeradena kungam. Lūdzu, Ašeradena kungs, nāciet tribīnē!

G.Kūtris. Es atvainojos, es vairāk neuzdrošinājos jautāt tieslietu ministram, jo diemžēl civillietas, krimināllietas Augstākā tiesa neskata arī ar valsts saturošu noslēpumu.

Jautājums ir Ekonomikas ministrijai saistībā ar premjera atbildi, jo premjera atbilde atsaucās uz Ekonomikas ministrijas viedokli. Vēstules 10.lapaspusē bija rakstīts, ka “Ekonomikas ministrija [..] uzskata, ka atteikšanās no garantiju līgumu slēgšanas praksē ir iespējama tikai gadījumā, ja normatīvajos aktos tiek iestrādāts aizsargmehānisms valsts pārvaldes iestāžu un kapitālsabiedrību amatpersonām, kas pasargātu tās no pārlieku liela riska un noteiktu amatpersonu atbildības ierobežošanu un mantiskā kaitējuma kompensēšanu”.

Sakiet, lūdzu, ja amatpersona ieņem amatu un par to saņem atalgojumu, vai, jūsuprāt, viņai nav jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem un jārūpējas par valsts interesēm kopumā?... Nevis jāveido viņai kaut kāds garantijas līgums, lai, pildot kaut kādas personas lēmumu, aizsargātu viņu no atbildības pret valsti kopumā.

A.Ašeradens (ekonomikas ministrs).

Paldies par jautājumu.

Es atbildēšu tā. Ja mēs skatām vispārējos, teiksim, tautsaimnieciskos darījumus, kuros var piedalīties valsts kapitālsabiedrības, es atbildētu: “Jā, šāds nodrošinājums ir paredzēts.” Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka var būt izņēmuma gadījumi, kad valsts vajadzību dēļ tiek uzdots kapitālsabiedrības valdes loceklim vai padomes loceklim akcionāra uzdevumā veikt kādus uzdevumus, kas var radīt civiltiesiskus riskus nākotnē, un šinī gadījumā būtu nepieciešams šāds aizsardzības mehānisms, kā tas tika izveidots “Citadeles” vai “Parex”... Tas ir, sabiedrības “Reverta” gadījumā un bankas “Citadele” gadījumā.

Es domāju, ka jebkurš no šiem gadījumiem ir jāskata atsevišķi. Tie ir ārkārtas gadījumi. Un es domāju, ka īpašs tāds regulējums pašlaik nebūtu īsti nepieciešams. Es neredzu, ka būtu pašlaik bijusi kāda cita vajadzība valdībai rīkoties šādi – izsniegt atsevišķi šādus garantiju līgumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi jautājumi un papildjautājumi saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir uzdoti. Jautājums uzskatāms par izskatītu.

Paldies deputātu kungiem par jautājumiem! Paldies ministru kungiem par atbildēm! Priecīgus jums Jāņus, jo šī ir tiešām šajā sesijā pēdējā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem... tāds sesijas noslēgums.

Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2016.gada 16.jūnijā

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu” (iesniegts 21.04.2016.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 131/J12)
(Atbildes dok. Nr. 2332A). (Atbildes dok. Nr. 2090)
   
Papildjautājums - dep. A.Meija
   
Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
   
Papildjautājums - dep. A.Meija
   
Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
   
Papildjautājums - dep. G.Kūtris
   
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Ašeradens
Otrdien, 28.martā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
11:25  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidenta V.E. Dr. Milan Brglez oficiālā vizītes Latvijas Republikā ietvaros
11:50  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Evgeny Lukyanov
13:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīkotā diskusija “Latvijas sabiedriskie mediji – stabili demokrātijas pīlāri”
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde