Atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu
2016.gada 3.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir jau 17 un viena minūte. Sākam atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu.

Šodien darba kārtībā viens jautājums, kuru ir uzdevuši deputāti Zariņš, Urbanovičs, Orlovs, Raimonds Rubiks un Mirskis. Tas ir jautājums “Par atbalsta apmēra palielināšanu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem”, un tas ir adresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

Ir saņemta ministra rakstiska atbilde, kas jautājuma iesniedzējus neapmierina.

Ašeradena kungs, jums ir divas minūtes. Jūs varat, ja vēlaties, kaut ko vēl papildus pateikt – papildus rakstiskajai atbildei. Un pēc tam deputātiem ir tiesības uzdot vēl jautājumus.

A.Ašeradens (ekonomikas ministrs).

Paldies par man doto vārdu un arī par uzdoto jautājumu, jo tas skar Latvijai ļoti būtisku problēmu, un tā problēma kopumā ir Latvijas energotirgus efektivitāte.

Attiecībā uz konkrēto jautājumu es varu teikt sekojošo. Atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem Ministru kabineta noteikumos Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”... Šie noteikumi šobrīd ir atsaukti, un Ekonomikas ministrija strādā pie jauna, atšķirīga subsīdiju modeļa... atšķirīga no tā modeļa, kāds bija paredzēts šajos noteikumos.

Bet, ja mēs runājam par to vēsturisko fonu, kura dēļ šie noteikumi tika iesniegti, tad jāteic, ka tas jautājums tika risināts saskaņā ar valdības uzdevumu – pārskatīt šos iepirkumu tarifus, ņemot vērā to, ka, krītoties gāzes cenai, pie kā ir “piesieta” šī iepirkuma formula... padarīja neizdevīgu šo iepirkumu virknei koģenerācijas stacijās ražo... elektroenerģijas ražotājiem.

Savukārt, ņemot vērā to, ka mainījās ministri, un pamatojoties uz to, ka šobrīd ir ļoti nopietni jāpārskata energotirgus efektivitātes jautājumi, ņemot vērā to, ka, pastāvot 850 miljonu lielam energotirgum, mēs saskaramies ar 300 miljonu – vairāk nekā 300 miljonu – lielām subsīdijām, es uzskatīju par nepieciešamu šos noteikumus atsaukt un pārskatīt šos mehānismus kā tādus.

Sēdes vadītājs. Paldies ekonomikas ministram.

Jautājuma uzdevējiem ir tiesības uzdot papildjautājumus.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Paldies.

Paldies, ministra kungs, ka ieradāties! Paldies, ka laikus esat sniedzis savu atbildi, un paldies par tiešām pareizo lēmumu – apstādināt šādus noteikumus.

Tomēr diemžēl, iepazīstoties ar jūsu atbildi, nākas secināt, ka uz vairākiem jautājumiem nav atbildēts. Tas pastiprina mūsu paustās bažas, ka Ekonomikas ministrija šo lēmumu par atbalsta izmaiņām atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem ir pieņēmusi bez atbilstošas analīzes un aprēķiniem.

Piemēram, cik lielu atbalstu kopumā jau ir saņēmuši šie komersanti caur dažādiem atbalsta instrumentiem, ne tikai OIK? Cik lielas ir reāli viņu veiktās investīcijas, kuras būtu jākompensē, lai tādējādi, balstoties uz šīs informācijas, varētu noteikt atbalstam nepieciešamo ietvaru?

Lūdzu, kliedējiet šīs bažas, vai nu sniedzot šos aprēķinus, vai arī dodot apsolījumu, kad īsti jūs domājat paveikt šādus aprēķinus, lai par šo atbalsta shēmu varētu runāt, ka tā tiešām ir ekonomiski pamatota.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.

A.Ašeradens. Jā. Paldies par jautājumu.

Uz šo jautājumu nepieciešama atbilde pēc būtības, un Ekonomikas ministrijas rīcība šobrīd ir sekojoša.

Ņemot vērā to, ka Latvijā elektroenerģijas cenu situācija ir izveidojusies tāda, ka energocenas galalietotājiem, īpaši industriālajiem ražotājiem, kuriem nepieciešama milzīga energointensitāte, nav efektīvas un nedod viņiem ne tikai konkurences priekšrocības, bet liek domāt par izdzīvošanu.

Šobrīd Latvija ir pieņēmusi lēmumu par finansiālo atbalstu energoietilpīgiem ražotājiem. Tas ir saistīts ar Eiropas Komisijas direktīvu par valsts atļautu vai neatļautu atbalstu. Šāda atbalsta piešķiršana Eiropas Komisiju saista ar atbalsta pārvērtējumu tieši atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem.

Ekonomikas ministrija analizēja iespēju šo modeli turpmāk organizēt uz tā saucamās kapitālatdeves bāzes jeb IRR bāzes. Šobrīd mēs konceptuāli skatām IRR normu – 12 procenti –, bet ko nozīmē šī IRR norma? Tas nozīmē, ka tieši tā, kā jūs, deputāta kungs, formulējāt jautājumu, tiks izvērtētas pilnīgi visas ieguldītās investīcijas, saņemtie atbalsti, un visa dzīves cikla garumā, visticamāk, ne jau vairs ar iepirkuma formulu, bet ar... Tādā gadījumā kā viens no scenārijiem tiek izskatīts, ka katram šim ražotājam atsevišķi regulators noteiks atbilstošu iepirkumu, lai šī peļņas atdeves norma būtu adekvāta un nepārsniegtu Eiropas noteikto peļņas atdeves normu.

Nobeigumā es tikai gribu piebilst, ka tas šobrīd ir tikai un vienīgi koncepts, bet mēs pilnīgi noteikti izskatīsim visus šos vairāk nekā 300 enerģijas ražotājus un skatīsim, kādā veidā šo modeli piemērot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Zariņa kungs, jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!

I.Zariņš. Jā. Paldies par atbildi.

Vēl papildus par jau minētajām bažām, ka šādi Ekonomikas ministrijas virzītie atbalsta grozījumi nebija pārdomāti un, iespējams, pat tendenciozi, kas nav jūsu vaina. To pastiprina tas, ka Ekonomikas ministrija tā arī nav spējusi sniegt savu izvērtējumu par to, kādu tad kopumā ietekmi radītu Ekonomikas ministrijas toreiz iniciētās izmaiņas, kuras radītu lavīnveida precedentu, lai arī visi pārējie atbalstāmās elektroenerģijas ražotāji pieprasītu atbilstošas atbalsta apjoma izmaiņas.

Vai jums, ministra kungs, tomēr nav jāatzīst, ka līdz šim Ekonomikas ministrija vismaz enerģētikas jomā ir pieļāvusi principiāli nepareizu pieeju, cenšoties risināt atsevišķas problēmas un izaicinājumus atrauti, tā arī nespējot nodefinēt skaidru kopējo stratēģisko ietvaru, kā rezultātā tiek pieņemti nepārdomāti, bieži vien savstarpēji pretrunīgi lēmumi? Vai uzskatāt, ka šādi var turpināt risināt izaicinājumus enerģētikas jomā, vai tomēr beidzot Latvijai būtu jānodefinē sava enerģētikas stratēģija un tad jāveido tai atbilstošs likumdošanas ietvars, tajā skaitā arī atjaunojamo energoresursu izmantošanā, un tad, atbilstoši šim ietvaram, būtu jāveido tālāk visi šie noteikumi un atbalsta shēmas un instrumenti, jo pretējā gadījumā būs visu laiku šīs pretrunas – mēs nonāksim pretrunā ar dažādiem lēmumiem, kurus jūs pieņemsiet tam vai citam par labu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.

A.Ašeradens. Jā. Paldies par jautājumu.

Mana atbilde saturēs divas daļas.

Pirmā daļa. Es nepiekrītu tam, ka Ekonomikas ministrija nebija novērtējusi iespējamos efektus. Viennozīmīgi tie tika novērtēti, un maksimālais budžeta papildu finansējums būtu 6,82 miljoni eiro, lai atbalstītu šos 23 elektroenerģijas ražotājus.

Savukārt, ja mēs runājam par kopumu, par elektroenerģijas tirgu kā tādu, tad es jau teicu, ka šobrīd tirgū valda būtiskas strukturālas problēmas. Tas nozīmē Latvijā pārskatāmā nākotnē milzīgus izaicinājumus tieši industriālajai attīstībai tādā nozīmē, ka tie industriālie ražotāji, kuriem energoizmaksas ir lielākas par 20 procentiem un kuri ir tā saucamie energoietilpīgie ražotāji... viņiem pēc būtības Latvijas energoresursu piegāde nav izdevīga savu ražotņu attīstībai, un tā ir būtiska problēma, kas saistīta ar turpmāko industriālās politikas attīstību Latvijā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Paldies par jautājumiem. Sēdi pasludinu par slēgtu.

A.Ašeradens. Paldies.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2016. gada 3. martā

 

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena atbilde uz deputātu jautājumu “Par atbalsta apmēra palielināšanu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem” (iesniegts 18.02.2016.)   (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 121/J12)
(Atbildes dok. Nr. 1846).
   

Atbilde

-ekonomikas ministrs A.Ašeradens

   

Papildjautājums

- dep. I.Zariņš

   

Atbilde

-ekonomikas ministrs A.Ašeradens

   

Papildjautājums

- dep. I.Zariņš

   

Atbilde

-ekonomikas ministrs A.Ašeradens

Pirmdien, 29.maijā
13:30  Saeimas Prezidija sēde