Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas ceturtā sēde
2016.gada 28.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 28.janvāra sēdi.

Pirms uzsākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Kristapa Zakuļa atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” līdz turpmākajam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Ir!”; “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi, un deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, no tās izslēdzot likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” līdz turpmākajam komisijas lēmumam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 19, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts, un likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr.430/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Dainis Liepiņš, Inga Bite, Juris Viļums, Mārtiņš Bondars, Jānis Ruks un Mārtiņš Šics lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi, un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 21, atturas - 23. Sēdes darba kārtība nav grozīta, un likumprojekts darba kārtībā netiek iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Oficiālās elektroniskās adreses likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

“Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Guntim Kalniņam no šā gada 26.janvāra līdz 29.janvārim”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Gunta Kalniņa iesniegums ar lūgumu viņam piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 26.janvāra līdz 29.janvārim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu”.

Ņemot vērā, ka ierosinājumā par kriminālprocesuālās imunitātes atcelšanu un piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesnesi Ivetu Bērziņu un tam pievienotajā uzziņā norādītās ziņas ir izmeklēšanas noslēpums un satur ierobežotas pieejamības informāciju, ar šiem dokumentiem ikviens Saeimas deputāts šonedēļ varēja iepazīties Sevišķās lietvedības nodaļā.

Juridiskās komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Ņemot vērā, ka tiesnese ir Saeimas iecelta amatpersona, Juridiskās komisijas vārdā aicinu atļaut uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Kristapa Zakuļa atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja un godātie kolēģi!

Esam saņēmuši Kristapa Zakuļa iesniegumu, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi atbilstošu lēmuma projektu par Zakuļa kunga atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata.

Lūdzu, balsojiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristapa Zakuļa atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Judīti Mauliņu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.350/Lp12 - “Grozījumi Krimināllikumā”.

Sākotnēji bija paredzēts, ka likumprojekts varēs stāties spēkā 1.janvārī, taču mēs drusciņ lēnāk esam strādājuši. Līdz ar to ir divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt norādījumu, ka likums stāsies spēkā 1.janvārī. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un 2.priekšlikums, ko ir atbalstījusi arī Juridiskā komisija, paredz, ka likums būs spēkā no 1.marta. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi, labrīt! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš jau atbalstīto likumprojektu un precizē summas apmēru.

Šajā likumprojektā ir iesniegts viens priekšlikums - tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Līdz ar to aicinu komisijas vārdā deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Sporta likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.349/Lp12 - “Grozījums Sporta likumā”.

Ir saņemts viens priekšlikums no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sporta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai - grozījumi Aizsargjoslu likumā pirmajam lasījumam.

Šie grozījumi paredzēti, lai viestu skaidrību par aizsargjoslām ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām, jo tur šobrīd rodas vairāki pārpratumi tieši būvniecības uzsākšanas procesā.

Atbildīgā komisija izskatīja šos grozījumus un aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 4.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi izskatīšanai un arī izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, kurš ir atbalstīts Ministru kabineta sēdē un kuru ir izstrādājusi Kultūras ministrija.

Likums ir spēkā jau kopš 1992.gada, tātad sens. Šie grozījumi ir izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta normatīvajiem aktiem par valsts nodevu, kas ir saistīta ar valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu pagaidu izvešanu no valsts.

Uzklausījusi Kultūras ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieku, profesionāļu un ekspertu atzinumus, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzina šos grozījumus par labiem.

Lūdzam jūs apstiprināt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Skujiņš. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam - līdz šā gada 12.februārim.

Sēdes vadītāja. 20.? 12.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.  

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”.

Likumprojektu iesniedza Ministru kabinets. Tas izstrādāts, lai ieviestu Latvijas Republikas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra direktīvas 2014/28/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību normas.

Atbilstoši direktīvai paredzēts precizēt Civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu aprites likumā lietotos terminus, likuma normas par šo sprāgstvielu atbilstības novērtēšanas veikšanu, kā arī nosacījumus sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu piedāvāšanai tirgū atbilstoši direktīvas prasībām.

Turklāt paredzēts, ka turpmāk sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu marķēšanas prasības tiks ietvertas Ministru kabineta noteikumos. Paredzēts deleģējums Ministru kabinetam - noteikt prasības sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim, importētājam un izplatītājam.

Pārejas noteikumos paredzēts neierobežot tādu sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu piedāvāšanu tirgū, kuras laistas tirdzniecībā līdz 2016.gada 19.aprīlim un atbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

K.Krēsliņš. 2.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā šā gada 20.janvāra sēdē skatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.447/Lp12) pirms pirmā lasījuma. Šis likumprojekts ir sagatavots kompleksi ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, par kuru tikko kolēģis Valdis Skujiņš jau ziņoja.

Kas ir ietverts šajā likumprojektā? Ņemot vērā Finanšu ministrijas 2012.gada 20.marta informatīvo ziņojumu par maksas pakalpojumu un valsts nodevu nošķiršanu, Kultūras ministrija kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju ir izpildījusi šo uzdevumu un turpmāk par atļaujas izsniegšanu mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanai, kā arī kultūras pieminekļu un valstij piederošo senlietu pagaidu izvešanai no Latvijas līdz ar šiem grozījumiem vairs netiks iekasēts kā par maksas pakalpojumu, bet gan būs jāmaksā nodeva.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir strādājusi ar dokumentu Nr.459/Lp12 - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajam lasījumam.

Šie grozījumi paredz atbildību par atrašanos uz iekšzemes publiskās un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, ja ir spēkā aizliegums uz tā atrasties, un paredz sodu līdz 70 eiro. Ņemot vērā to, ka ir jānosaka arī pašvaldībām uzdevums pienācīgā kārtā informēt cilvēkus par aizliegumu un darba grupai ir jāizstrādā šādi noteikumi un jāpapildina likums “Par pašvaldībām”, tāpēc ir saņemta attiecīga vēstule no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

Juridiskā komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Stepaņenko. Ņemot vērā to, ka ir saņemts lūgums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Juridiskā komisija tam ir piekritusi, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 29.martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.martam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis likums, ko izstrādājis Ministru kabinets, ir saistīts ar iepriekšējo. Tas paredz piešķirt pašvaldībām tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz ledus. Komisija izskatīja to, atbalstīja pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.marts.

Sēdes vadītāja. 27.?

S.Dolgopolovs. 29.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.martam.

Darba kārtībā - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Deklarācija “Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā””, kuru iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inguna Sudraba, Jānis Dombrava, Inga Bite, Andrejs Elksniņš, Jūlija Stepaņenko, Gunārs Kūtris, Igors Pimenovs, Rihards Kols, Gaidis Bērziņš un Boriss Cilevičs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais alternatīvais lēmuma projekts - “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs”.

Vispirms komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne ziņos par abiem lēmumu projektiem, un tad par abiem būs debates. Pēc tam būs balsojums - vispirms par lēmuma projektu, kuru komisija lūgusi noraidīt, un tad par alternatīvo lēmuma projektu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

Kā Saeimas priekšsēdētāja jau mūs informēja, deputāti, kuri tika minēti, izstrādāja Saeimas deklarācijas projektu, ko Saeima nolēma nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Šajā deklarācijas projektā deputāti ir vērsuši uzmanību uz situācijām, kurās Latvijas valstspiederīgo bērniem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un citās valstīs tiek iecelti aizbildņi, un konstatējuši, ka ir bijušas konkrētas situācijas, kurās šo valstu atbildīgās iestādes nav informējušas Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības par konkrētām darbībām, kas tiek veiktas.

Šajā, sākotnēji iesniegtajā, deklarācijas projektā deputāti mudināja ārvalstu atbildīgās iestādes ievērot Vīnes konvenciju atbilstoši bērnu labākajām interesēm, kā arī paredzēja virkni uzdevumu Latvijas valsts dažādām institūcijām.

Pēc tam, kad šis deklarācijas projekts tika nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, komisija uzsāka ilgu un rūpīgu darbu, pamatīgi iepazīstoties ar konkrēto situāciju. Es uzskatu, ka tas bija ļoti vērtīgs process, jo mēs patiešām apzinājām visas tās dažādās problēmsituācijas, situācijas, kuras rodas Latvijas valstspiederīgajiem (un kuras var rasties ikvienam!), ja viņi varbūt nav pilnībā spējuši parūpēties par saviem bērniem un ja šādos gadījumos kādas citas valsts - vai nu Eiropas Savienības dalībvalsts, vai kādas citas valsts - atbildīgās institūcijas ir lēmušas, piemēram, par aizbildņu iecelšanu šiem bērniem.

Komisija rūpīgi diskutēja par šiem jautājumiem un uzklausīja Saeimas Juridiskā biroja viedokli. Un es gribu pateikt lielu paldies Saeimas Juridiskajam birojam, kas ļoti aktīvi iesaistījās alternatīvā projekta izstrādē. Es gribu pateikt lielu paldies arī Tieslietu ministrijai un Ārlietu ministrijai, kuras ļoti aktīvi un analītiski ziņoja par konkrētām situācijām, kādas ir radušās.

Un šī garā procesa rezultāts: pateicoties tam, ka arī deputāti, kuri nav no komisijas, iesaistījās šajā darbā un iesniedza priekšlikumus, komisija sagatavoja alternatīvu projektu, kurā ir lielā mērā precizētas gan atsauces uz Vīnes konvenciju un konkrētie termini, kas tiek lietoti, gan arī veids, kādā tiek skaidri norādīta saikne starp Vīnes konvenciju un ANO Bērnu tiesību konvenciju, gan arī apjoms, kādā ārvalstu kompetentās iestādes tiek aicinātas ievērot un respektēt Latvijas valsts pienākumu aizstāvēt savu valstspiederīgo intereses un tiesības ārpus Latvijas.

Alternatīvais deklarācijas projekts paredz arī uzdot Ministru kabinetam pienākumu informēt par šīs deklarācijas pieņemšanu Saeimā attiecīgās valstis, kurās šādi gadījumi ir bijuši, pārstāvēt Latvijas pilsoņus dažādās attiecīgās institūcijās citās valstīs, kurās šādas situācijas rodas, kā arī - tas ir ļoti svarīgi! - izglītot Latvijas valstspiederīgos par to, kādas bērnu aprūpes normas un tradīcijas būtu jāievēro brīžos, kad Latvijas valstspiederīgie dzīvo un strādā ārpus Latvijas.

Cienījamie kolēģi! Kā Saeimas priekšsēdētājas kundze jau sacīja, komisija ir rūpīgi strādājusi pie šī projekta un tātad aicina neatbalstīt sākotnēji izstrādāto deklarācijas projektu, bet vienoties par atbalstu komisijas izstrādātajam deklarācijas projektam, jo tas ir daudz precīzāks gan apjoma, gan adresātu ziņā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, labrīt, tautas kalpi!

Tātad Latvijas valsts viena gada laikā visvairāk savus gados jaunos Latvijas pilsoņus zaudē satiksmes negadījumos. Otrā pozīcija ir ārvalstīs no Latvijas pilsoņu ģimenēm izņemtie bērni. Lai jums būtu plašāks skats, es... Tie skaitļi ir ļoti traģiski: 53 bērni tika... 2010.gadā ir bijuši 53 bērnu tiesību pārkāpumu gadījumi, 2011.gadā ir 88, 2012.gadā - 102, 2013.gadā - 132, 2014.gadā - 122 gadījumi un 2015.gadā - 99 gadījumi, no kuriem 25 gadījumos šie bērni ir izņemti no ģimenēm.

Tas nozīmē to (un šie skaitļi to parāda), ka cilvēki nav informēti. Tiem cilvēkiem, kas dzīvo ārvalstīs, nav sajēgas un sapratnes par to, kādi ir tās valsts likumi, tradīcijas un paražas. Šī deklarācija satur ļoti svarīgu uzdevumu Ministru kabinetam. Ministru kabineta pienākums būs informēt Latvijas valstspiederīgo ģimenes, kuras dzīvo ārvalstī, par šīs valsts tiesību normām, prasībām un tradīcijām bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Latvijas pilsoņiem, kuri izvēlas dzīvot ārzemēs, ir nepieciešama praktiska palīdzība par mītnes zemes tradīcijām un prasībām bērnu tiesību jautājumos. Ārlietu ministrijai šāda informācija jāapkopo un jāizmanto visas tās rīcībā esošās iespējas, lai informētu ārzemēs mītošos Latvijas pilsoņus. Milzīgais problēmu skaits norāda, ka šādas informācijas katastrofāli trūkst. Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo ārzemēs, nav jākļūst par starptautisko tiesību ekspertiem bērnu adopcijas un bērnu tiesību jomā, viņiem vajag skaidri pateikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt attiecīgajā valstī.

Līdz ar to es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu, kas ir kā pirmais, un atbalstīt Cilvēktiesību komisijas alternatīvo priekšlikumu, jo pirmais priekšlikums juridiski un tehniski nebija korekti un precīzi izstrādāts. Tā kā otrajā visi ir pastrādājuši labāk, lūdzu, noraidiet pirmo un atbalstiet alternatīvo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Ir tapis dokuments, kas beidzot palīdzēs Ārlietu ministrijai nostiprināt savu politisko gribu mūsu pilsoņu interešu aizsardzībā.

Ņemot vērā to, ka Vīnes konvencija joprojām tiek pārkāpta un šogad ir atklājies kārtējais gadījums, kad mūsu atbildīgie dienesti netika informēti par bērna izņemšanu no ģimenes, šis ir ļoti būtisks pagrieziens mūsu tiesību aizsardzībā.

Visiem saprātīgiem cilvēkiem ir skaidrs, ka ģimene bērnam ir vislabākā vieta, kā arī tas, cik ārprātīgi bērns pārdzīvo piespiedu šķiršanos ar vecākiem. Diemžēl praksē ir pierādījies fakts, ka jēdziens “bērna labākās intereses” var tikt pavērsts pret paša bērna ģimeni un labākās intereses pret bērna vecākiem var aizstāvēt kāds svešs cilvēks - sociālais darbinieks.

Jūs maldāties, godātie kolēģi, ja domājat, ka bērnus atņem tikai pavisam bezcerīgiem vecākiem, kuri pakļauj bērnus briesmām vai nerūpējas par tiem. Tāpat jūs maldāties, ja šādās situācijās sākat vērtēt vecāku personību un rīcību procesa laikā. Nekad to nedariet, jo bērns nav koferis, kuru var pazaudēt izklaidības dēļ, un bērns nav sankcija vai balva, kuru var piešķirt vai atņemt. Bērnam ir tiesības, un bērns grib atgriezties ģimenē.

Šajā situācijā es aicinu pirmām kārtām domāt par bērnu, nevis fokusēties uz to, ko katrs vecāks ir izdarījis vai nav izdarījis. Kāpēc mēs uzticam lemt mūsu likteņus kādam citam? Mums pašiem ir jāizvērtē katrs šāds gadījums, ņemot vērā potenciāli augsto kļūdu procentu, kuru pieļauj paši attiecīgo dienestu darbinieki, piemēram, Lielbritānijā. Šokē kādas sociālās darbinieces teiktais: “Mēs labāk salaužam desmit normālas ģimenes un izglābjam vienu bērnu no briesmām, nekā nedarām neko.” Padomājiet, kāda cena ir tam. (Starpsauciens: “Kurš būs tas, kurš vērtēs ģimenes?”)

Es personīgi kontaktējos ar septiņām māmiņām un vienu vecmāmiņu, un katrai ir savs stāsts... Visi ir Latvijas pilsoņi. Tie ir adekvāti cilvēki. Dažiem no tiem ir izdevies paglābt savus bērnus, bet dažiem vēl ne.

Ilustrācijai, piemēram, lieta no Lielbritānijas tiesu prakses. Vecāki Karisa Koksa un Ričards Kārters tika apcietināti tāpēc, ka viņu sešas nedēļas vecajam bērnam bija sākušās veselības problēmas. Tajās problēmās tika vainoti vecāki. Pēc trīs gadus ilga tiesas procesa vecāki tika attaisnoti, bet bērns jau bija adoptēts. Bērns ir zudis vecākiem. Tā ir kļūda!

Vēl viens kliedzošs, jau vēsturisks netaisnības piemērs. Austrālijā valsts īstenoja politiku, ka vientuļām, neprecētām, nabadzīgām māmiņām atņēma bērnus, ievietojot tos audžuģimenēs. Šo praksi piekopa no Otrā pasaules kara beigām līdz septiņdesmitajiem gadiem, un tādējādi cieta tūkstošiem bērnu, un tikai pavisam nesen Austrālijas premjerministre Džūlija Gilarde valsts vārdā atzina šo briesmīgo kļūdu un parlamentā atvainojās visiem valsts iedzīvotājiem, kuri bija cietuši no šīs netaisnības.

Atgriežos atkal pie Lielbritānijas: 95 procenti no aptuveni pieciem tūkstošiem adopciju, kuras tur notiek katru gadu, ir tā sauktās piespiedu adopcijas. Tas nav precīzs termins, bet tas ir termins, kurš nozīmē, ka vecāki nav devuši piekrišanu. Un tas ir ne jau tāpēc, ka vecāki ir miruši vai nav spējuši izteikt savu gribu; tas ir tāpēc, ka vecāki cīnās par saviem bērniem un nekādā gadījumā negrib piekrist tam, ka bērni tiek šķirti no viņiem.

Nezinādami savas tiesības, stresa situācijā vecāki bieži vien tiek spiesti parakstīt dažādus dokumentus, tostarp arī tādus, kas juridiski tiek tulkoti arī kā atteikšanās no bērna. Parasti tie ir rīcībspējīgi, adekvāti cilvēki.

Ja vecākiem ir atļauts tikties ar bērnu, tas notiek uzraudzībā, un viņiem netiek atļauts sazināties ar bērnu savā dzimtajā valodā, jo katrs kontakts tiek vērtēts un bērni dzīvo atsevišķi.

Uz šo brīdi man personīgi ir zināmi astoņi bērni, kuri ir piespiedu kārtā šķirti no ģimenes. Bet Tieslietu ministrijai noteikti ir daudz vairāk šādu datu. Daži no šiem bērniem tiek gatavoti adopcijai, tieši tāpat, kā mēs esam jau pazaudējuši mazo meitenīti Katrīnu. Tad nu rodas jautājums: cik daudziem bērniem ir jātiek adoptētiem, lai Latvijas valsts sāktu reaģēt un pildīt savas Satversmes 98.pantā noteiktās funkcijas?!

Mums ir jāseko arī citu valstu piemēram. Čehijas prezidents ir ļoti stingri iestājies par bērnu tiesībām; Slovākija ir atbrīvojusi divus savus bērnus no Lielbritānijas sociālo dienestu sloga.

Mūsu tautiešus ārvalstīs, īpaši Lielbritānijā, daži mēdz salīdzināt ar bēgļiem, sakot, ka, redz, Lielbritānija piecieš mūsu tautiešus un ka būs vien jāsolidarizējas... Bet vai ir dzirdēts kaut viens gadījums, ka bēgļu ģimenei tiek atņemts bērns?

Jūs taču redzat, kā šīs ģimenes ceļo uz Eiropu - nedrošās laivās, dažreiz arī bez glābšanas vestēm. Un brīnumainā kārtā viņi paliek dzīvi! Lielbritānija pagājušajā gadā ir pieņēmusi apmēram septiņus simtus bērnu, kuri ir atceļojuši vieni paši - bez vecākiem.

Valsts prezidents kopā ar tieslietu ministru pagājušā gada 11.augustā ir vienojušies par palīdzības sniegšanu bērniem ārvalstīs. Ministru prezidente Laimdota Straujuma sadarbībā ar Tieslietu ministriju šā gada 1.septembrī ir izveidojusi darba grupu Latvijas pilsoņu bērnu aizsardzībai ārvalstīs. Ņemot vērā visu to, tas būs ļoti liels apkaunojums valstij, ja pat tad, kad šo jautājumu risināšanā iesaistījušās valsts augstākās amatpersonas, mēs turpināsim zaudēt mūsu bērnus. Par mums vienkārši pasmiesies!

Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā trūkst vienotas politikas bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs. Ar klusēšanu tiesās un maigām, lūdzošām vēstulēm mūsu pilsoņu aizstāvībai nepietiks. Ir nepieciešama nepārprotama diplomātiska, bet stingra nostāja šajā jautājumā. Aicinu deputātus sekot līdzi šīs deklarācijas izpildei un veicināt skaidra un stabila mehānisma izveidi bērnu aizsardzībai. Ja es pareizi saprotu, šī deklarācija varētu būt pirmais starptautiskais dokuments, kurā Latvija īpaši uzsver savas tiesības un pienākumus rūpēties par saviem bērniem un aicina to darīt arī citas valstis.

Ar šo deklarāciju Latvija ierindosies to valstu vidū, kuras ir skaidri noteikušas savas prioritātes bērnu aizsardzības jomā, un, iespējams, gūs domubiedrus un līdzgaitniekus šajā cīņā par saviem pilsoņiem.

Godātie kolēģi! Jāsecina, ka manā skatījumā abi deklarācijas varianti ir gana labi. Kā viena no līdzautorēm es cīnījos par to, lai dažas lietas tomēr paliktu. Tāpēc konsekventi atbalstīšu abus variantus, vienlaikus saprotot, ka otrais variants juridiski ir korektāks un diplomātiskāks.

Es vēlos pateikties kolēģiem par ieguldīto darbu deklarācijas tapšanā. Tāpat vēlos pateikties tiem ministriju un konsulārā departamenta darbiniekiem un vēstniekiem, kuri godprātīgi pilda savus pienākumus mūsu pilsoņu interešu aizsardzībā. Es ticu, ka mēs varam diplomātiskā veidā, tomēr uzstājīgi atgādināt par savām interesēm, un no tā nav jābaidās.

Valdības veidotāji, lai kas jūs arī būtu un lai kas jums būtu padomā, es aicinu jūs ņemt vērā šo deklarāciju un iestāties par tās izpildi pēc iespējas ātrāk.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Papildus tam, ko jau teikušas abas kolēģes, es gribu pievērst to deputātu uzmanību, kuri pieļauj, ka mūsu deklarācija ir mēģinājums iejaukties citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesvedībā un tiesiskajā sistēmā, jo mūsu deklarācija nav iejaukšanās. Tā atgādina par tām tiesībām, par tām normām, kuras ir pasaulē pieņemtas un kurām aicina sekot starptautiskās organizācijas, kā arī Vīnes konvencija.

Situācija ir ļoti sarežģīta. Piemēram, tajā pašā Lielbritānijā ģimenes lietu ministrs īstenībā piekopj politiku saskaņā ar konkrētu plānu par bērnu adopciju Lielbritānijā. Un par tiem pieciem tūkstošiem, kuri jau tika minēti, ministrs ir teicis, ka tas ir maz un ka vēl lielāks bērnu skaits gaida savas jaunās ģimenes, līdz ar to sociālajiem dienestiem ir jāstrādā vēl stingrāk un noteiktāk. Kaut arī augstākais tiesnesis pagājušā gada aprīlī ir atzinis, ka sociālie dienesti Lielbritānijā ģimenes lietās patiesībā ir pārkāpuši pasaulē pieņemtās normas, kuras ir saistošas Lielbritānijai.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Mūsu valsts neizdarība, dažos gadījumos Lielbritānijas un citu valstu tiesvedībā pieļautās kļūdas un konkrētu sociālo dienestu rīcība piespieda mūsu līdzpilsoņus patiesībā pārkāpt attiecīgo valstu likumus un skriet uz Latviju, projām no tām valstīm. Lai normalizētu šo situāciju, lai iesaistītu mūsu iestādes likumīgos procesos, kas nodrošinātu mūsu bērnu un mūsu ģimeņu tiesības, ir jāpieņem attiecīgs dokuments, kurš būtu stiprāks nekā tā prakse, kas tika īstenota līdz šim, arī piedaloties mūsu republikas iestādēm un konkrētiem speciālistiem bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Es aicinu Saeimu atbalstīt komisijas izstrādāto deklarāciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?

L.Čigāne. Cienījamie kolēģi! Kā jau debates apliecināja, komisija patiešām pamatīgi strādāja ar šo alternatīvo deklarācijas projektu, konstruktīvi iesaistot visas puses, tādēļ komisijas vārdā es lūdzu noraidīt sākotnēji iesniegto deklarācijas projektu un lemt par tā deklarācijas projekta apstiprināšanu, kuru Saeimai ir piedāvājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Imanta Parādnieka, Ingunas Sudrabas, Jāņa Dombravas, Ingas Bites, Andreja Elksniņa, Jūlijas Stepaņenko, Gunāra Kūtra, Igora Pimenova, Riharda Kola, Gaida Bērziņa un Borisa Cileviča iesniegto lēmuma projektu “Deklarācija “Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 31, atturas - 12. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto alternatīvo lēmuma projektu “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Saeimas lēmums “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs” ir pieņemts.

Darba kārtības nākamā sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr.430/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.februārim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr.430/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt par deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Saistībā ar deputātu Agešina, Urbanoviča, Ribakova, Tutina un Zemļinska jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu” ir saņemta rakstveida atbilde, un iesniedzēji informē, ka nevēlas uzdot papildjautājumus. Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiks.

Deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Šics un Šimfa ir iesnieguši jautājumu “Par VSIA “Bulduru Dārzkopības vidusskolu””, ko nododam izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu “Par Air Baltic Corporation investoru”, ko nododam satiksmes ministram atbildes sniegšanai.

Jautājuma motivācijai vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Jūs visi vēl atceraties, cik lielā steigā mums bija jālemj par airBaltic glābšanu, cik lielā steigā valdība steidzās to glābt. Mēs toreiz lūdzām: pagaidīsim vismaz nedēļu, nedēļas laikā palūgsim kompetentiem dienestiem izvērtēt šo investoru... izvērtēt investīciju līgumu un tad, kad mums būs pilnīga skaidrība, pieņemsim šo lēmumu!

Taču mums tika teikts: nē, vajag ļoti steidzami to visu!

Nu jau ir pagājuši divi mēneši, gandrīz divi mēneši, bet joprojām šis līgums nav parakstīts. Nu ir pamatots jautājums: kas tagad notiek ar airBaltic? Jo saskaņā ar to informāciju, kas mums tika sniegta, airBaltic jau vajadzēja aiziet pa skuju taku, es atvainojos, un investoram arī vajadzēja kaut kur pavisam citur atrasties.

Tad nu mēs jautājam: kāda ir šī situācija?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta, un pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, kuri strādā Sabiedrības veselības apakškomisijā! Aicinu jūs apmeklēt Sociālo un darba lietu komisijas telpas, kur pulksten 10.00 notiks apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Ringolds Balodis, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Guntis Kalniņš, Nellija Kleinberga, Armands Krauze, Māris Kučinskis... ir, Vilnis Ķirsis, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Ainārs Mežulis, Sergejs Mirskis, Ņikita Ņikiforovs, Artis Rasmanis, Romualds Ražuks, Juris Vectirāns un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 4. sēde
2016. gada 28. janvārī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 485/Lp12)
(Dok. Nr. 1692, 1692A)
   
Par likumprojektu “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums” (Nr. 486/Lp12)
(Dok. Nr. 1693, 1693A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 488/Lp12)
(Dok. Nr. 1708, 1708A)
   
Par likumprojektu “Oficiālās elektroniskās adreses likums” (Nr. 489/Lp12)
(Dok. Nr. 1714, 1714A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Guntim Kalniņam no šā gada 26. janvāra līdz 29. janvārim
(Dok. Nr. 1716)
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu” (Nr. 284/Lm12)
(Dok. Nr. 1723)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Kristapa Zakuļa atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata” (Nr. 285/Lm12)
(Dok. Nr. 1725)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Lēmuma projekts “Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 286/Lm12)
(Dok. Nr. 1727)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 350/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1709)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 404/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1711)
   
Ziņo - dep. G.Kūtris
   
Likumprojekts “Grozījums Sporta likumā” (Nr. 349/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1713)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 472/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1636, 1696)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 448/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1525, 1697)
   
Ziņo - dep. V.Skujiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” (Nr. 465/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1626, 1698)
   
Ziņo - dep. K.Krēsliņš
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 447/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1524, 1706)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 459/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1589, 1710)
   
Ziņo - dep. J.Stepaņenko
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 458/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1588, 1712)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Lēmuma projekts “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā” (Nr. 236/Lm12) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1407, 1715) un

 

alternatīvais lēmuma projekts “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs” (Nr. 283/Lm12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1715)

   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Debates - dep. A.Kaimiņš
  - dep. J.Stepaņenko
  - dep. I.Pimenovs
   
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr.430/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016. gada 15. februārim” (Nr. 287/Lm12)(Dok. Nr. 1731)
   
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
   
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, A.Platpera, M.Šica un S.Šimfas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par VSIA 'Bulduru Dārzkopības vidusskolu” (Nr. 119/J12)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu satiksmes ministra p.i. Rihardam Kozlovskim “Par “Air Baltic Corporation” investoru” (Nr. 120/J12)
   
Motivācija - dep. I.Zariņš
   
Paziņojums
  - dep. V.Orlovs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 28.01.2016 09:02:39 bal001
Par - 37, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 66)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Konkurences likumā (269/Lp12), 3.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 28.01.2016 09:04:04 bal002
Par - 25, pret - 21, atturas - 23. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (493/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 28.01.2016 09:08:16 bal003
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu (284/Lm12)

Datums: 28.01.2016 09:09:14 bal004
Par - 69, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Kristapa Zakuļa atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata (285/Lm12)

Datums: 28.01.2016 09:10:18 bal005
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (286/Lm12)

Datums: 28.01.2016 09:11:30 bal006
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (350/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.01.2016 09:12:36 bal007
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (404/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.01.2016 09:13:35 bal008
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sporta likumā (349/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.01.2016 09:14:32 bal009
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (472/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.01.2016 09:16:10 bal010
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (448/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.01.2016 09:18:55 bal011
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā (465/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.01.2016 09:20:27 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (447/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.01.2016 09:22:08 bal013
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (459/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.01.2016 09:23:34 bal014
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (458/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.01.2016 09:44:59 bal015
Par - 28, pret - 31, atturas - 12. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā (236/Lm12)

Datums: 28.01.2016 09:45:30 bal016
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs (283/Lm12)

Datums: 28.01.2016 09:46:29 bal017
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr.430/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016. gada 15. februārim (287/Lm12)



 

Frakciju viedokļi
2016.gada 28.janvārī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē no Saeimas nama tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Un pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Sveiciens visiem šajā pavasarīgi siltajā ziemas dienā. Šonedēļ galvenā aktualitāte joprojām ir sarunas par valdības veidošanu, un šodien ir ļoti svarīgas tikšanās, kurās mēs pārejam jau uz trīspusējām sarunām par valdības veidošanu, tādēļ es ļoti ceru, ka līdz šīs nedēļas beigām jau būs panākta vienošanās un jaunnedēļ varēsim redzēt jau nākamo valdību. Līdz ar to ceru, ka arī politikā atkusnis iestāsies drīz.

Par šodienas sēdi. Ja man ir tāda iespēja, vēlos izcelt vienu jautājumu, kurā ir panākts būtisks atrisinājums. Runa ir par problēmu sportā – par spēļu sarunāšanu, spēļu totalizatoriem, kas ir milzīga problēma gan pasaulē, gan arī Latvijā. Šodien trešajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Krimināllikumā un grozījumi Sporta likumā, kuri precīzāk definē, kas ir sporta spēļu sarunāšana un kādas sekas par to iestājas. Tādēļ ar šodienu ir noteikts, ka par sporta spēļu sarunāšanu pienākas sods līdz vienam gadam cietumā. Ja tas ir darīts ar finansiālu ieinteresētību, tad tas ir līdz pat trim gadiem cietumā, un, ja tas ir darīts grupā, tad tas ir pat līdz pieciem gadiem cietumā. Tādēļ tas noteikti ir skaidrs signāls visiem šī negodīgā rūpala piekopējiem, ka gan sportistiem, gan ieinteresētajām personām būs jārēķinās ar ļoti, ļoti bargiem sodiem par šādiem pārkāpumiem.

Bet, skatoties nākotnē, sporta jomā ir ļoti daudz lietu, kuras vēl nepieciešams sakārtot. Mūs pēdējā laikā ir pāršalkušas daudzas ziņas par dopinga lietošanu gan profesionālajā, gan amatieru sportā.

Tāpat Saeimā turpinās darbs pie drošības pasākumiem sporta sacensībās, lai nākotnē ne ūdens sportā, ne autosportā, ne arī motosportā vairs nebūtu letālu gadījumu. Un drīzumā Saeimā sagaidāmi apjomīgi grozījumi Sporta likumā.

Tas ir viss no manas puses.

Paldies klausītājiem par uzmanību. Lai jums jauka šī diena!

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Upeniekam.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šī nedēļa ir bijusi notikumiem bagāta. Nedēļas sākumā, otrdien, norisinājās ikgadējās ārlietu debates, kuru laikā deputātiem tika sniegta iespēja ne vien apspriest ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par 2016.gada prioritātēm, bet arī gan sabiedrībai, gan pārējiem deputātiem, gan ministriem un diplomātiem darīt zināmu savu redzējumu par Latvijas ārpolitikas būtiskajām prioritātēm. Ārpolitikas ziņojumā teikts un arī Nacionālā apvienība uzskata, ka šajā nemierīgajā un visai Eiropai nedrošajā laikā valsts galvenā prioritāte ir drošība. Ir jāstiprina Latvijas aizsardzības spējas, vairojot sabiedroto, NATO, militāro klātbūtni gan uz sauszemes, gan jūrā, gan arī pildot pašiem savu mājasdarbu – palielinot savu aizsardzības budžetu un arī atbilstoši to ieguldot. Ļoti nopietns izaicinājums ir un būs Eiropas migrācijas krīze, kuras risināšanā un piespiedu mehānisma ieviešanas novēršanā mūsu valsts vadītājiem un diplomātiem jau februārī būs jāiegulda nopietns darbs.

Tāpat jāstiprina Latvijas enerģētiskā neatkarība un jāvairo valsts ārējās ekonomikas jauda, padarot un veidojot Latviju par investīcijām drošu un draudzīgu valsti.

Turpinājumā – par Saeimas šodienas sēdes būtiskākajām aktualitātēm. Šodien skatīšanai komisijās nodots Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma projekts. Tas ir ļoti svarīgs likumprojekts, kura mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Ņemot vērā Latgales reģiona problemātiku sociāli ekonomiskās attīstības ziņā, paplašinātā speciālā ekonomiskā zona reģionā būs atbilstošs risinājums ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Likums nākotnē palīdzēs veidot daudz pārredzamāku politiku Latgales reģiona attīstībai.

Tāpat šodien skatīšanai komisijā tika virzīti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas vērsti uz institucionālās fragmentācijas, nozares smagnējuma un necaurskatāmības samazināšanu. Tie ir kompleksi grozījumi, kas ietverti plašākas zinātņu nozares reformas ietvaros, lai ilgtermiņā uzlabotu Latvijas zinātņu nozares kopējo kvalitāti.

Šodien trešajā lasījumā apstiprināti grozījumi gan Sporta likumā, gan Krimināllikumā, kas attiecīgi definē un aizliedz manipulāciju ar sporta spēļu rezultātiem, proti, aizliedz tā saukto spēļu sarunāšanu, un paredz kriminālatbildību par šā aizlieguma neievērošanu. Šie grozījumi nepieciešami, pielāgojoties situācijai gan starptautiskajā, gan vietējā sporta dzīvē. Sportam komercializējoties, neizbēgami ir parādījušies procesi, kas vērsti uz sporta spēļu iznākuma ietekmēšanu. Šāda veida prakse grauj un degradē sporta kultūras pamatprincipus un arī mazina sabiedrības interesi par sportu kā tādu. Kā zināms, reti kurš vēlēsies skatīties spēli, kuras rezultāts jau iepriekš ir zināms.

Nacionālā apvienība ir parakstījusi šodien apstiprināto Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs, kurā ietverts aicinājums ārvalstu kompetentajām institūcijām respektēt Latvijas valsts pienākumu aizsargāt savu valstspiederīgo tiesības ārpus Latvijas robežām, kā arī konsekventi ievērot 1963.gada Vīnes konvencijā noteiktos pienākumus un sadarboties ar Latvijas diplomātiskajiem dienestiem un konsulārajām pārstāvniecībām, kas atbild par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību, īpaši uzklausot to ieteikumus par bērnu turpmāko aprūpi Latvijas valsts kultūridentitātei atbilstošā ģimeniskā vidē.

Ņemot vērā pēdējā gada laikā aktualizējušās problēmas ar nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs, šī deklarācija ir nepieciešams atgādinājums gan mums, gan Ministru kabinetam nenogurstoši aizsargāt savu pilsoņu tiesības, lai kur tie atrastos.

Uz šīs apņemšanās nots arī noslēdzu šīsdienas ieskatu.

Paldies par uzmanību, un uz tikšanos nākamajā nedēļā!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Katru gadu, iestājoties ziemas sezonai, aktuāls kļūst jautājums par makšķernieku, kuri nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu, un personu, kuras pārvietojas pa ledu, glābšanu. Lai risinātu šo jautājumu, Saeima šodien pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Veicot normatīvo aktu izpēti šajā jomā un diskutējot ar iesaistītajām institūcijām par šiem jautājumiem Saeimas Juridiskajā komisijā, tika secināts, ka makšķerniekiem un personām, kuras pārvietojas pa ledu, atbildības mehānismu varētu veidot, paredzot pilnvarojumu kādai valsts vai pašvaldības iestādei noteikt aizliegumu konkrētās ūdenstilpēs atrasties uz ledus laika periodā, kad to darīt ir īpaši bīstami, un gadījumos, kad minētais aizliegums tiktu pārkāpts, persona būtu administratīvi sodāma saskaņā ar APK.

Savukārt, izvērtējot iespējamo kompetento iestādi, kura varētu noteikt aizliegumu personai atrasties uz ledus, kad tas ir īpaši bīstami, tika konstatēts, ka vienas iestādes amatpersonai to noteikt attiecībā uz visām valsts teritorijā esošajām ūdenstilpēm būtu sarežģīti gan dažādu laika apstākļu valsts reģionos, gan atšķirīgo ūdenstilpju dēļ. Tika secināts, ka visefektīvāk šo jautājumu varētu risināt pēc teritoriālā principa, proti, katrai pašvaldībai savā administratīvajā teritorijā nosakot aizliegumu visās vai noteiktās ūdenstilpēs atrasties uz ledus, kad tas ir īpaši bīstami, jo katra pašvaldība vislabāk pārzina tās administratīvajā teritorijā esošās ūdenstilpes un tām raksturīgās īpatnības.

Lai gan dažas pašvaldības pēc brīvprātīgas iniciatīvas nosaka paaugstinātas ledus bīstamības periodu, kā arī paredz administratīvo atbildību par tā neievērošanu pašvaldību saistošajos noteikumos par sabiedrisko kārtību, tomēr, lai risinātu minēto jautājumu valstiskā līmenī, likumā “Par pašvaldībām” ir jāparedz pašvaldībai tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz iekšzemes publiskās un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, kad tas ir īpaši bīstams. Savukārt par aizlieguma neievērošanu ir paredzama atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Izstrādātais un šodien pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz papildināt APK ar jaunu pantu un noteikt administratīvo atbildību par aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskas un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus pārkāpšanu.

Ņemot vērā pašreiz pašvaldības noteikto minimālo un maksimālo administratīvā soda lielumu par minētā aizlieguma pārkāpšanu, projektā ir paredzēts par pašvaldības aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskas vai jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, kad tas ir īpaši bīstams, pārkāpšanu brīdinājums un naudas sods līdz 70 eiro apmērā. Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt pašvaldību administratīvās komisijas kompetenci, paredzot tai tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskas un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus pārkāpšanu. Darbs pie šī likumprojekta, konsultējoties ar ekspertiem, Saeimas Juridiskajā komisijā turpināsies vēl otrajā un trešajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Es gribu nedaudz atgriezties otrdienā, kad notika ārlietu ministra, manuprāt, izcilā atskaite par pagājušajā gadā padarīto un par šī gada plāniem. Bet, manuprāt, kultūra tur pieminēta tikai ar to, ka 2018.gadā būs Latvijas simtgade. Tas ir ļoti jauki, taču līdz tai vēl ir vairāki gadi un daudz kas darāms.

Manuprāt, pagājušajā gadā notika vairāki pasākumi, kurus būtu vērts pieminēt arī šajā ziņojumā, taču tie izpalika.

Vispirms, runājot par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē noslēgumu, pagājušā gada 16.jūnijā koncertzālē Briselē notika Latvijas Radio bigbenda un Raimonda Paula koncerts, kuru ļoti augstu novērtēja gan Eiropas mediji, gan arī mūzikas eksperti. Jautājums: nu, viens koncerts, kas tur liels? Tas, ka Latvijas izpildītāji klasiskajā mūzikā ir guvuši ļoti lielus panākumus pasaulē, pie tā mēs esam vairāk vai mazāk pieraduši, taču ritmiskajā mūzikā gūt panākumus ir ļoti grūti. Manuprāt, šis koncerts bija viens no pierādījumiem tam, ka Latvijas ritmiskās mūzikas mākslinieki ir tiesīgi nostāties, ja var tā teikt, vienā līmenī ar Eiropas labākajiem izpildītājiem.

Otrs punkts – viss ir salīdzināms. Viens no skatītākajiem raidījumiem Eiropā (mūzikas ziņā), protams, ir Eirovīzija. Mēs zinām, cik daudzus gadus Latvijai ar savu mazo fanu pulku ir bijis grūti izkļūt no pusfināla. Pagājušajā gadā mums tas izdevās, un es esmu pārliecināts, ka, ja ne gluži visas Eiropas valstis fanoja par mūsu dziedātāju, tad vismaz novērtēja to ļoti augstu un atzinīgi, un to apliecina arī iegūtā vieta. Es domāju, ka arī Aminatu un šo notikumu ir vērts pieminēt, jo katru gadu mums tas negadās.

Ārlietu ministrs savā ziņojumā uzsvēra Latvijas lielisko sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Un šajā sakarā vienā no Amerikas lielākajām pilsētām – Ņujorkā, vienā no pazīstamākajiem ASV basketbola klubiem spēlē latvietis, kura gaitām seko līdzi ne tikai basketbola cienītāji Latvijā, bet arī Amerikā un visā pasaulē. Es domāju, ka tas ir lielisks notikums, jo ne katru gadu Latvijas sportisti gūst tādus panākumus pasaules mērogā.

Un pēdējais. Pagājušajā gadā Latvijā izdevās uzcelt un nodot ekspluatācijā, un sākt apdzīvot vienu no labākajām akustiskajām koncertzālēm Eiropā (to ir atzinuši gan arhitekti, gan mūzikas eksperti, gan arī paši izpildītāji) – “Lielo Dzintaru” Liepājā. Es domāju, ka arī tas ir pieminēšanas vērts.

Secinājums ir tāds, ka labā nozīmē mēs droši varam palielīties ar Latvijas sportistu un kultūras ļaužu panākumiem gan Eiropā, gan pasaulē.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Skujiņam.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Prieks, ja jūs klausāties šo raidījumu.

Latvijas Reģionu apvienība arī uzskata, ka ir vairākas būtiskas lietas, kas ir notikušas šajā sēdē un arī plānotas nākotnē, par ko es izstāstīšu.

Šobrīd notiek Ministru kabineta veidošanas process, un... ir vilktas dažādu krāsu līnijas, ir dalītas dažādas ietekmes sfēras, bet pat mums, kas esam šeit, Saeimā, nav skaidrs – un kur nu vēl jums, radioklausītāji! –, kā un kāpēc tiek izvēlēti konkrētie cilvēki, kas tiek izvirzīti par ministra amata kandidātiem. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības frakcija Saeimas šodienas sēdē bija iesniegusi aicinājumu papildināt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, kurš paredzētu vismaz minimālās prasības ministra amata kandidātiem. Mūsuprāt, tās ir pamatprasības, ka cilvēkam, ja viņš vēlas kaut ko vadīt, būtu vajadzīga augstākā izglītība, valsts valodas prasme, vadītāja darba pieredze un motivēts redzējums par savas nozares attīstības stratēģiju un tās realizācijas plānu. Lai nebūtu tā, ka āzis tiek ielikts par dārznieku, proti, cilvēks, kurš vispār nepārzina konkrēto jomu, tiek ielikts šīs jomas vadībā.

Ierosinājām arī to, ka ministram tomēr būtu jāprot sarunāties vismaz vienā no Eiropas Komisijas darba valodām, jo mēs esam Eiropas Savienībā un darbs Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības institūcijās ir faktiski viens no ministra ikdienas darbiem. Un, ja katrā šādā sarunā, katrā šādā tikšanās reizē, katrā šādā sapulcē ir nepieciešams tulks un ja, pārrunājot kādas neformālas lietas pie kafijas tases ar citu valstu pārstāvjiem, ir nepieciešams tulks, tad kaut ko sarunāt, par kaut ko vienoties vai lobēt Latvijas intereses ir grūti vai pat neiespējami.

Diemžēl kolēģi atteicās šo jautājumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, bet pie tā mēs atgriezīsimies nākamajā ceturtdienā. Ceram, ka līdz tam būs izdevies pārliecināt kolēģus par to, ka šādas minimālās prasības tomēr ir nepieciešamas.

Šeit jau tika pieminēta Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs. Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalstīja gan pirmo, gan arī alternatīvo deklarācijas projektu, jo uzskatām, ka Latvijas valstij ir pienākums aizsargāt savus bērnus, savas ģimenes arī tad, ja šīs ģimenes ir emigrējušas un strādā vai dzīvo citās valstīs. Jāteic, ka sākotnējais deklarācijas projekts, kuru arī Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti bija parakstījuši, bija mazliet stingrāks. Tas, kurš šodien Saeimā tika apstiprināts, ir tāds mazliet izplūdušāks un deklaratīvāks. Tomēr ir svarīgas lietas, kuras šajā deklarācijas projektā ir iekļautas un kuras jums, klausītāji, vajadzētu labi zināt un paziņot saviem draugiem, radiem, kuri ir ārvalstīs. Proti, šajā deklarācijas projektā esam mudinājuši ārvalstu kompetentās institūcijas pārliecināties, ka par visām lietām, kuras atrodas šobrīd šo institūciju lietvedībā, ir informēta Latvija un ka visu šo lietu izskatīšanā ir iesaistīti Latvijas institūciju pārstāvji. Un savukārt Latvijas institūcijām esam uzdevuši sekot līdzi šīm lietām, atbalstīt Latvijas ģimenes un Latvijas valstspiederīgos, iesaistīties šo lietu izskatīšanā un maksimāli nodrošināt to, ka vai nu šīs lietas tiek izskatītas Latvijas institūcijās, vai arī bērni vismaz tiek nodoti Latvijā esošu radu, draugu vai kādu citu atbilstošu personu aprūpē.

Trešā lieta. Kolēģi jau pieminēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri sakarā ar zemledus makšķerētājiem ir ļoti aktuāli. Ik pa laikam mēs dzirdam sabiedrībā runas par to, cik ļoti daudz izmaksā šīs glābšanas operācijas, un tāpēc, mūsuprāt, šajos grozījumos ir jāiekļauj viena lieta, kuras tajos trūkst, un mēs noteikti iesniegsim šādu priekšlikumu, – ka tad, ja persona, pārkāpdama visus aizliegumus, tomēr ir gājusi uz ledus un ir bijusi nepieciešama šīs personas glābšana ar kuteriem, helikopteriem vai ar kādām citām valstij esošām iespējām, tad tomēr pati perona arī atlīdzinās tos zaudējumus, kādi ir radušies šīs personas glābšanas dēļ.

Un vēl. Ar prieku šodien konstatējām, ka ir savākti 10 tūkstoši parakstu iniciatīvai “Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās”. Un atļaušos jau šobrīd apgalvot, ka noteikti atbalstīsim šo iniciatīvu arī šeit, Saeimā.

Un pats pēdējais. Sestdien Latvijas Reģionu apvienība pulcēsies uz forumu “Izaicinājumi 2016.gadā”. Tas notiks vienā no mūsu skaistākajām pašvaldībām, kuru vada Reģionu alianses priekšsēdētājs Andrejs Ence, – Babītē. Tā ka visi, kuriem interesē Latvijas Reģionu apvienības paveiktais un izaicinājumi, esat laipni aicināti sestdien pulksten 11 Babītes novada kultūrizglītības centrā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas sēdes darba kārtībā bija, protams, daudz jautājumu, bet es gribētu apstāties tikai pie viena, proti, pie nu jau vairākkārt pieminētās Deklarācijas par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs. Protams, tas ir deklaratīvs dokuments, kas vienlaikus, protams, uzliek arī pienākumu Ministru kabinetam – nodrošināt mūsu cilvēku tiesību aizsardzību ārvalstīs. Bet, protams, arī katram cilvēkam, katrai ģimenei, kas kopā ar bērniem grib izceļot ārpus Latvijas, būtu ļoti svarīgi iepazīties ar to informāciju un to, kādas prasības, kādas tradīcijas attiecībā uz bērnu audzināšanu un bērnu tiesību aizsardzību ir spēkā konkrētajā ārvalstī, lai nepiedzīvotu nepatīkamas situācijas.

Taču es gribu vērst radioklausītāju uzmanību arī uz to, kā šī deklarācija tapa un kā tā beigu beigās tomēr tika pieņemta. Pagājušā gada oktobrī, kad Latvijā cilvēku aktivitāte jautājumā par Latvijas pilsoņu bērnu aizsardzību bija sakāpinājusies jau tiktāl, ka pie Saeimas durvīm stāvēja piketi, tad, protams, deputāti arī saprata aktualitāti un sagatavoja konkrēto projektu, un opozīcijas deputāti kopā ar Nacionālo apvienību šādu deklarācijas projektu iesniedza. Un ļoti simbolisks šodienas sēdē bija atbildīgās komisijas ziņotājas (no VIENOTĪBAS) paziņojums, ka komisija triju mēnešu laikā apzinājusi situāciju. Proti, atbildīgā komisija rudenī situāciju laikam vēl nebija apzinājusi, lai gan valdībai šī situācija bija jāapzina vismaz pirms diviem gadiem, ja ne pirms kādiem pieciem gadiem, un bija jāreaģē uz konkrētiem mūsu pilsoņu tiesību aizskārumiem, uz Vīnes konvencijas neievērošanu citu valstu dienestu darbībā. Tikai pateicoties opozīcijas deputātiem, mūsu valdošā koalīcija saprata, ka ir nepieciešams kaut kādā veidā reaģēt. Paldies Dievam, ka vismaz šajos trijos mēnešos šī deklarācija – jau ar noslīpētu, labāku redakciju, ar konkrētākiem uzdevumiem – tomēr tika pieņemta. Lai gan arī šodien, pieņemot šīs deklarācijas tekstu, diskusiju laikā no tās pašas, piedodiet, VIENOTĪBAS deputātu rindām skanēja komentāri jeb piezīmes ar tādu kritiku: vai tad nu valstij vajadzētu savus piederīgos aizstāvēt? Man gribas atgādināt, ka Latvijas Satversme noteic, ka Latvijas valsts aizstāv, aizsargā ģimeni. Latvijas valstij ir pienākums aizsargāt ģimeni, it īpaši – savu valstspiederīgo ģimenes. Lai kārtējo reizi nedarbotos sindroms, ka mēs esam zināmā mērā maza valstiņa, ka mēs esam pakalpiņi lielajām valstīm un lielās var darīt, ko grib. Ka mēs varam tikai klusi paciest un teikt: tā, kā viņi dara, ir pareizi, viņi nekad nekļūdās.

Un šajā sakarībā es vēlos jums, cienījamie klausītāji, mazlietiņ atgādināt, lai vērstu uzmanību uz to... Aicinu izlasīt mūsu ārlietu ministra pārskatu par to, kāda bijusi mūsu valsts ārpolitika pagājušajā gadā, un par turpmākajām tās iezīmēm. Jāteic, ka deklarācijas kontekstā līdzīga kritika skanēja arī par šo pārskatu. Jā, pārskatā ir pozitīvais moments. Bet šī kritika bija vērsta pret to, ka Latvijas valstij pēc būtības nav drosmes pateikt savu pozīciju daudzos svarīgos jautājumos. Mēs parasti vai nu klusējam... Un iespējams, ka diplomātijā kādreiz ir jānoklusē. Bet tajos jautājumos, kuros Latvijas iedzīvotāji prasa skaidru, drošu pozīciju, mēs drīzāk mūsu iztapības dēļ... Vai nu tā ir Ārlietu ministrijas, vai visas valdības politika, bet iztapības dēļ Latvija piekrīt tai lielo valstu pozīcijai, piekrīt tam, ko lielās valstis ir nolēmušas, un pēc tam mēģina to attaisnot. Kļūstam par advokātiem lielvalstu politikai, necenzdamies aizstāvēt savu, Latvijas, pozīciju. Tā tas arī pagājušā gada rudenī parādījās saistībā ar šo jautājumu par bērnu tiesību aizsardzību, un beigu beigās tas rezultāts ir šīsdienas sēdē pieņemtā deklarācija. Un tā tas ir ļoti daudzos jautājumos.

Tāpēc es ļoti aicinu Latvijas iedzīvotājus lasīt šos pārskatus un aktīvi prasīt no mūsu valsts vadītājiem aktīvu, konkrētu Latvijas pozīciju konkrētos jautājumos. Nevis tā – kad būs krīzes situācija, tad nu saspringsim, tad mēģināsim sākt risināt.

Mēs zinām, ko mums vajag Latvijas interesēs, un mēs esam gatavi par to pastāvēt. “No sirds Latvijai” domā, ka Latvijas iedzīvotāji nekad nedarbosies pretēji Latvijas interesēm. Mēs esam “par”.

Paldies jums par uzmanību, un lai jums skaista šīs nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 15.decembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājas Lolitas Čigānes un komisijas deputātu tikšanās ar Armēnijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidenta vietnieku Eduard Sharmazanov
10:45  Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Armēnijas parlamentu vadītāja Sergeja Potapkina un grupas locekļu tikšanās ar Armēnijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidenta vietnieku Eduard Sharmazanov
13:15  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Armēnijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidenta vietnieku Eduard Sharmazanov