Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas trešā sēde
2015.gada 17.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat deputāti Artuss Kaimiņš, Nellija Kleinberga, Mārtiņš Šics, Mārtiņš Bondars un Jānis Ruks lūdz grozīt sēdes darba kārtību un lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” izskatīt kā šīs sēdes darba kārtības pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”, “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso. (No zāles dep. I.Parādnieka starpsaucieni: “...cilvēks atnācis!... Atnāks jūsu ministri, mēs arī...!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kaimiņa, Kleinbergas, Šica, Bondara un Ruka iesniegto priekšlikumu par lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” izskatīšanas pārcelšanu - skatīt to kā pēdējo darba kārtības punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 18, atturas - 7. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt šodien grozīto sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma, Artusa Kaimiņa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Tātad “par” pieteikusies runāt deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas deputāti! Kolēģi! Latvijas Reģionu apvienība ir izstrādājusi grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, rosinot atļaut pilsētas un novada domes vēlēšanās piedalīties iedzīvotājiem jau no 16 gadu vecuma. Šodien mēs nereti gan medijos, gan sabiedrībā dzirdam jauniešu virzienā adresētus pārmetumus, ka jaunieši par maz interesējas par sabiedriskajām aktualitātēm un politiskajiem procesiem. Varbūt mēs vienkārši esam aizmirsuši, ka paši neesam devuši iespēju aktīvi piedalīties un paust savu politisko nostāju vēlēšanās.

Vēlos atzīmēt, ka tajā pašā laikā kriminālatbildība ir paredzēta jau no 14 gadu vecuma, savukārt no 15 gadiem personu var nodarbināt pastāvīgā darbā. 15 gados jauniešiem obligāti ir jau arī jābūt personu apliecinošam dokumentam, bet no 16 gadiem viņi jau ir tiesīgi noslēgt darījumus par savu brīvo mantu. Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka jāpaplašina vēlētāju, kā arī jāpalielina politiķu interese par jauniešiem svarīgiem un aktuāliem jautājumiem, par to risināšanu. Tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā līdzšinējās demogrāfiskās un emigrācijas tendences mūsu valstī. Turklāt ir jāapzinās, ka vēlēšanas notiek reizi četros gados un ka ar šādu iniciatīvu - ļaut jaunietim piedalīties vēlēšanās no 16 gadiem - mēs dotu iespēju viņam paust viedokli, pirms viņš pamet savu novadu, dodoties studēt uz lielajām pilsētām vai pat darbā uz ārvalstīm. Turklāt aicinājumu atbalstīt vecuma sliekšņa samazināšanu Eiropas valstīs jau ir izteikusi Eiropas Padome, 2011.gada 23.jūlijā Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā pieņemot rezolūciju Nr.1826 un aicinot piešķirt vēlēšanu tiesības jau no 16 gadu vecuma visās 47 Eiropas Padomes valstīs visu veidu vēlēšanās.

No Baltijas valstīm pirmā Eiropas Padomes aicinājumam ir sekojusi Igaunija, kas jau šā gada maijā pieņēma lēmumu par balsošanas vecuma samazināšanu pašvaldību vēlēšanās no 18 uz 16 gadiem.

Kolēģi, mums ir katram sava pieredze, un tomēr es aicinu visus jūs atbalstīt šo mūsu iniciatīvu un balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Es vēlos teikt, ka Latvija savas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā kopīgi ar Itāliju un Luksemburgu par prioritāti jaunatnes jomā noteica jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanu Eiropas demokrātiskajā dzīvē. Un šīs prioritātes ietvaros tika organizēts strukturētā dialoga process, kas ietver konsultācijas ar jauniešiem par viņiem būtiskiem jautājumiem Eiropas Savienības līmenī. Un šī strukturētā dialoga ietvaros arī Latvijā norisinājās konsultācijas par to, kā veicināt jauniešu politisko līdzdalību, un jaunieši ar politikas veidotājiem diskutēja par to, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētāju vecuma slieksnis samazināms līdz 16 gadiem. Mēs ielūdzām, aicinājām arī iesniedzējus uz šo pasākumu tepat Saeimā mēnesi atpakaļ; tur bija plašas debates par to, vai samazināt šo slieksni līdz 16 gadiem, un man ļoti žēl, ka tas rezultāts bija tāds, ka pat Latvijas Jaunatnes padome pauda noraidošu viedokli, un tas skan tā: “Neatbalstīt iniciatīvu par izmaiņu veikšanu Latvijas Republikas normatīvajos aktos par vēlēšanu tiesību piešķiršanu no 16 gadu vecuma...” Es necitēšu tālāk; tur bija daudzi tādi argumenti - kāpēc. Tā bija tāda ļoti strukturēta, plaša diskusija, kurā jaunieši paši izvērtēja, vai šis priekšlikums būtu atbalstāms vai ne, jo ir virkne jautājumu, kāpēc ir izraudzīts tieši šāds vecuma slieksnis - 16 gadi. Viens no galvenajiem argumentiem ir tas, ka kriminālatbildība iestājas no 14 gadiem un tāpēc vajadzētu samazināt slieksni uz 14 gadiem. Ir jautājums par to, vai nav jāgroza Satversme. Arī par to jautājumu juristi vēl šobrīd strīdas. Līdz ar to, es domāju, šis jautājums ir svaigs, relatīvi jauns. Luksemburgā nē, bet Šveicē un Austrijā, kur šie sliekšņi ir samazināti, nav pierādījies, ka tas veicina sabiedrības līdzdalību.

Līdz ar to mans rosinājums būtu šo jautājumu ļoti pārdomāt un tiešām vēl ar jaunatnes organizācijām izdiskutēt, pirms mēs sniedzam konkrētus priekšlikumus Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Kaimiņa un citu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 19, atturas - 37. Līdz ar to likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es runāšu par procedūru. Es Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas nodošanas komisijai un arī piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es domāju, ka saskaņā ar procedūru mums vēl būs laiks pievērsties šim jautājumam. Labi. Tas ir pamudinājums deputātiem.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Un vēl par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” šodien izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz Saeimas sēdē iekļaut likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un minēto likumprojektu izskatīt šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Juridiskā komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izskatīt šīs sēdes laikā pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, kas jums ir pieejams. Šis lēmuma projekts bija nepieciešams sakarā ar to, ka mēs esam pieņēmuši jaunu likumu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” un līdz ar to iepriekšējais deleģējums ir zaudējis spēku. Līdz šim šajā padomē ir ļoti sekmīgi darbojies mūsu kolēģis Jānis Trupovnieks, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina ļaut viņam turpināt darīt šo svarīgo darbu.

Tā ka, godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 5. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Skatām grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā trešajā lasījumā.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Elksniņš. 2. - deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie deputāti! Priekšlikums ir papildināt 13.panta pirmās daļas 6.punktu aiz vārda “novēršanai” ar vārdiem “norādot par to izpildi atbildīgās institūcijas”. Valdības pienākums ir atskaitīties parlamenta priekšā par paveiktajiem darbiem. Parlamenta pienākums ir nevis valsti pārvaldīt, bet prasīt atskaiti no tiem, kas valsti pārvalda.

Parlamentārā kontrole ikdienā parādās Saeimas pastāvīgo komisiju sēdēs, jo, likumprojektus pilnvērtīgi izskatot, jāuzklausa izpildvaras pārstāvji. Parlamentārās kontroles līdzekļi ir deputātu pieprasījumi, jautājumi un izmeklēšanas komisijas. Jautājumus un pieprasījumus var uzskatīt par politiskiem, nevis juridiskiem instrumentiem, savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir reālāks kontroles veids. Latvijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas salīdzinājumā ar deputātu jautājumiem ir retāk izmantots kontroles veids. Parasti parlamentārās izmeklēšanas... kontroles ietvaros parlamentārās izmeklēšanas komisijas norāda trūkumus, nenorādot konkrētus atbildīgos, kuriem šie trūkumi būtu jāizlabo. Un tāpēc, jau rakstot galaziņojumu, komisijām ir pragmatiski jāizvērtē sevis rakstītie secinājumi, konkrēti norādot tās institūcijas, kurām šie priekšlikumi ir adresēti, lai vēlāk neizveidotos situācija, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas savos galaziņojumos ieraksta retoriskas lietas. Tātad, manuprāt, ir jābūt norādītām konkrētām lietām, kuras jāpilda; šos jautājumus jācenšas izskatīt konkrētām atbildīgajām valsts institūcijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs ko vēlas piebilst?

A.Elksniņš. Jā, godājamā Saeimas priekšsēdētāja.

Minētais priekšlikums ir izvērtēts. Un Juridiskā komisija ir nākusi ar alternatīvu priekšlikumu, iekļaujot to 33.priekšlikumā, nākošajā. Respektīvi, Juridiskās komisijas vārdā...

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Ringolds Balodis uztur spēkā prasību veikt balsojumu par 2.priekšlikumu? (No zāles dep. R.Balodis: “Jā!”) Jā, tātad uztur.

A.Elksniņš. Tad Juridiskās komisijas vārdā... Aicinu... Minētais priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Jā.

A.Elksniņš. Nē, nu tad balsojam vai nebalsojam?

Sēdes vadītāja. Baloža kungs, vai jūs uzturat spēkā prasību veikt balsojumu par 2.priekšlikumu? (No zāles dep. R.Balodis: “Nē!”)

Sēdes vadītāja. Nē.

Tātad Baloža kungs neuztur...

A.Elksniņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā ir daļēji iekļauts deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Elksniņš. 4. - deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Elksniņš. 5. - deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Elksniņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (LRA).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Labrīt! Es šodien jūs aicinu atbalstīt šos grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā. Es esmu viens no Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas iniciatoriem. Ar jūsu atbalstu šī komisija tika izveidota. Paldies jums visiem par to!

Jebkuras pārdomas par Zolitūdes traģēdiju ir smagas: 54 nevainīgiem upuriem un daudzajiem cietušajiem, viņu ģimenēm un tuviniekiem šī traģiskā diena ir pilnībā un neatgriezeniski izmainījusi viņu dzīvi. Viņu sāpes un ciešanas atbalsojas sabiedrībā, jo līdzjūtība un bailes no nejaušībām ir likušas katram aizdomāties par to, ka traģēdija var skart ikvienu no mums. Šī sajūta ir pamatā sabiedrības prasībai, ar kuru Saeimai ir uzlikts pienākums darīt visu iespējamo, lai šādas traģēdijas nekad neatkārtotos.

Komisijas darba laikā tās locekļi ar lielāko atbildību soli pa solim mēģināja šķetināt to samilzušo problēmu, mantisko un politisko interešu kamolu, kas ir būvniecības jomas tiesiskais regulējums. Mums nav gājis viegli, jo ierēdņi bieži ir nolieguši acīm redzamu problēmu pastāvēšanu. Politiķi ir baidījušies no atbildības. Esam saņēmuši pietiekami daudz formālu atbilžu uz būtiskiem jautājumiem. Šajos grozījumos Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā ir ietverta Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pieredze. Lūdzu, ņemiet to vērā! Taču...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jums tātad ir jārunā par 6.priekšlikumu!

A.Kaimiņš. Jā. Es aicinu atbalstīt šo 6.priekšlikumu arī tādēļ, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija ir uzsākusi ko jaunu un Latvijas politiskajā procesā vēl nebijušu. Tā ir atklātība! (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni. Zālē troksnis.) Komisijas... Čigānes kundze, komisijas darba gaita un dokumenti ir bijuši pilnībā atvērti, un jebkurš Latvijas iedzīvotājs varēja sekot līdzi tās darbam, grūtībām un secinājumiem. Lūdzu, nebalsojiet “pret” šiem grozījumiem, jo grozījumu neatbalstīšana vai atturēšanās balsojumā ir tā pati balsošana “pret”, un tas būs signāls, ka Saeima nespēj un nevēlas komunicēt ar sabiedrību un atgriežas slepenības un savstarpējas neuzticēšanās ierakumos. Lūdzu atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jūsu aicinājums atbalstīt komisijas jau atbalstīto priekšlikumu (Dep. A.Kaimiņš: “Ļoti jauki, protams, dubults neplīst.”), protams, ir šo debašu vērts, bet aicinu jūs pārlasīt arī Saeimas kārtības rulli. (Dep. A.Kaimiņš: “Es arī...”)

Paldies. Debates slēdzu.

Vai jūs uzturat spēkā balsojumu par šo priekšlikumu? (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Nē, nē! Atbalstīts.”) Tātad deputāti atbalsta. (Zālē smiekli.)

A.Elksniņš. 7. - deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Elksniņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Elksniņš. 9. - deputāta Ringolda Baloža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Elksniņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Elksniņš. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Elksniņš. Ņemot vērā to, ka visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.255/Lp12. Trešajam lasījumam komisija saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar 172. un 173.punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais lasījums. Atgādināšu, ka šī likuma ietvaros tiek paplašināts aizsargāto lietotāju klāsts. Atbildīgā komisija saņēmusi 12 priekšlikumus.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 2. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tad nu 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tajā atbilstoši Jūlijas Stepaņenko 2.priekšlikumam tiek piemērota... turpmāk aizsargātā lietotāja statuss tiek piemērots arī 1.grupas invalīdiem. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums par to, kā tad dažādu grupu aizsargātie lietotāji piesakās un saņem pakalpojumu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas izstrādātajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Līdzīgi arī deputātes Stepaņenko priekšlikums iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

6.priekšlikumu... Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un arī 7. - deputātes Stepaņenko priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tad nu 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums - apkopo visus iepriekš minētos. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums par atbilstošu MK noteikumu izstrādi. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - atbildīgās komisijas izstrādātajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un atbildīgās komisijas iesniegto 11.priekšlikumu līdz ar to lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš ir pēdējais.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.282/Lp12, dokuments Nr.906).

Laika periodā no 2013.gada oktobra līdz 2015.gada 27.janvārim ir veikti dažādi grozījumi piecos likumos un vienos Ministru kabineta noteikumos. Kā piemēru minēšu 2013.gada 17.oktobra grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā, kuriem ir jāstājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 44.punktu un 11.panta otrās daļas 69.punktu, lai paredzētu valsts nodevu par substrātu reģistrāciju un aprites atļaujas saņemšanu.

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.282/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Trupovnieks. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2015.gada 23.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.septembrim.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.267/Lp12), pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Konkurences likums pašreiz neparedz nodevu par apvienošanās izvērtēšanu. Tā kā Konkurences padome tiek finansēta no valsts budžeta, šobrīd ir absurda situācija, kad apvienošanos apmaksā visi nodokļu maksātāji, nevis tie, kas ir ieguvēji, respektīvi, tie, kas apvienojas. Lai šo situāciju daļēji mainītu un glābtu, ir paredzēta nodeva par apvienošanās izvērtēšanu. Komisija ir izskatījusi šo jautājumu, atbalstījusi un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.267/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 21, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Putra. Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 23.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.septembrim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā” un konceptuāli atbalstījusi šos likuma grozījumus.

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā” ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likuma atbilstību 2013.gada 17.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr.1302/2013. Minētā regula groza regulu Nr.1082/2006 par Eiropas teritoriālajām sadarbības grupām, precizējot, vienkāršojot un uzlabojot šādu grupu izveidi un darbību.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - šā gada 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.oktobrim.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, skatām to pirmajā lasījumā. Šie grozījumi skar praktiski katru no mums.

Praktiski katram mūsu valsts iedzīvotājam ir personas kods. Kā zināms, personas kodu veido 11 ciparu kombinācija, no kuriem pirmie seši cipari atspoguļo personas dzimšanas datumu, bet pārējie pieci, kuri atdalīti no pirmajiem sešiem ar defisi, tiek automātiski ģenerēti brīdī, kad personas kods tiek piešķirts.

Dažādu iemeslu dēļ persona var nevēlēties savas dzimšanas datumu darīt zināmu citiem. Tāpēc var uzskatīt, ka normatīvajos aktos noteiktā personas datu apstrāde ne vienmēr ir samērīga un atbilstoša personas datu aizsardzības pamatprincipiem.

Ievērojot minēto, jārada iespēja identificēt fiziskās personas, lietojot identifikācijas numurus, - tādus, kas nesatur norādi uz dzimšanas datumu. Izskatāmais likumprojekts ir tieši vērsts uz šādas jaunas sistēmas izveidi. Atbilstoši likumprojektam personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Personas kods, tāpat kā pašlaik, tiks veidots no 11 cipariem: pirmie divi cipari būs “32”, bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerēti personas koda piešķiršanas brīdī.

Likumprojekts paredz, ka personas kods atbilstoši jaunajai sistēmai tiks piešķirts personām, kuras piedzims, sākot ar 2017.gada 1.janvāri. Tomēr jebkura persona, kurai jau ir piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, varēs lūgt tai piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datu norādīšanas, kā to paredz likumprojektā ietvertais Iedzīvotāju reģistra likuma pārejas noteikumu papildinājums. Jaunais piešķirtais kods gan būs nemainīgs.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Paldies kolēģiem par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 17.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.oktobrim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis.

M.Zemļinskis (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.277/Lp12).

Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam nav iesniegti. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Zemļinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 17.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

M.Zemļinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.oktobrim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” un nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu, un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - šā gada 24.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.septembrim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” un konceptuāli atbalstījusi šos likuma grozījumus.

Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā” izstrādāts, lai atceltu nesamērīgas prasības sertifikātu izsniegšanā arhīvistiem.

Likumprojektā piedāvāti tehniski precizējumi, kurus noteikusi Arhīvu likuma piemērošanas prakse, kā arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma spēkā stāšanās.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Arhīvu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - šā gada 19.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.oktobrim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” saskaņā ar direktīvas pārņemšanu, kura nosaka noziegumos cietušo personu tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālo standartu ieviešanu. Likumprojekts paredz noteikt, ka administratīvo pārkāpumu un krimināltiesiskajās attiecībās bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Un tādējādi tiek sasaistīti likumos lietotie termini.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.278/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.septembrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, grozījumi likumprojekta 1., 2. un 3.pantā ir saistīti ar transportlīdzekļu reģistrācijas procesa pilnveidošanu, tiek precizēts to dokumentu uzskaitījums, kas var tikt izmantoti kā īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, kā arī tiek pilnveidota elektronisko pakalpojumu izmantošana, tādējādi mazinot administratīvo slogu un paplašinot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumu klāstu.

Tāpat sagatavotais likumprojekts paredz precizēt regulējumu 43.2 pantā un dod tiesības transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nav bijis transportlīdzekļa vadītājs, brīdī, kad izdarīts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, iespēju apstrīdēt pieņemto lēmumu par soda piemērošanu.

Kolēģi, komisijā šis likumprojekts ir skatīts un guvis atbalstu. Līdz ar to es aicinu arī jūs atbalstīt to šeit, Saeimas sēdē, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Jā, kolēģi, konstruktīvus priekšlikumus gaidīsim līdz 8.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Likumprojekts ietver grozījumus arī saistībā ar nākamo likumprojektu, kuru mēs skatīsim attiecībā uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu piedziņu, un likumprojekts paredz arī paplašināt to lietu kategorijas administratīvajā procesā, kurās tiks sniegta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība.

Likumprojekts ir guvis atbalstu Juridiskajā komisijā. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.oktobrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Kā jau minēju, šis likumprojekts daļēji ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Likumprojekts paredz izdevumu atlīdzināšanas kārtību valstī par valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Tāpat likumprojekts arī precizē advokātu pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanā.

Komisijā likumprojekts ir guvis atbalstu. Līdz ar to komisijas vārdā lūgums likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Oktobris, ja? Paldies. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.oktobrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, un komisija arī nolēmusi šo likumprojektu atbalstīt un virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Šī likumprojekta mērķis ir saskaņot tiesisko regulējumu par aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās vietās un aģitāciju publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ietverto tiesisko regulējumu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām un publiskās lietošanas iekštelpās, paredzot arī vienotu maksas noteikšanas kārtību.

Un līdz ar to komisija ļoti skrupulozi vērtēja šos piedāvātos grozījumus un atzina, ka likumprojektā noteikti vēl nepieciešami uzlabojumi, kad tas tiks gatavots otrajam un trešajam lasījumam, taču nolēma, ka... Juridiskās komisijas vārdā lūdzam atbalstīt likumprojektu šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 26.oktobri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.oktobrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija atkārtoti skatīja likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”, bet neviens no komisijas deputātiem nebija gatavs ierosināt pārbalsošanu vai mainīt savu viedokli.

Godātie kolēģi! Ziņoju, ka arīdzan līdzatbildīgā komisija - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - likumprojektu konceptuāli atbalstīja virzīšanai pirmajam lasījumam. Arī Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu ir atbalstījusi, konceptuāli virzot pirmajam lasījumam. Vienlaikus, kolēģi, vēlos jums teikt, ka 3.pantā ir tehniska kļūda un 3.panta pirmajā daļā ir jābūt tekstam, ka izdienas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Kolēģi! Es ļoti aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Protams, likumprojekts nekādā gadījumā nevar tikt izskatīts trīs lasījumos šī gada laikā, un līdz ar to likumprojektā tas teksts, ka likums stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī, protams, tiks labots. Un komisijas sēdē Juridiskais birojs aicināja noteikt iespējami garāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai, tādēļ ka pie likumprojekta vēl būs ļoti nopietni jāstrādā.

Vēlos jums, kolēģi, teikt, ka, gatavojot likumprojektu pirmajam lasījumam, pozitīvus atzinumus mēs saņēmām gan no Labklājības ministrijas, gan arīdzan no Finanšu ministrijas. No Izglītības un zinātnes ministrijas saņēmām divus atzinumus. Pirmais bija pozitīvs, otrais - jau vairs ne tik pozitīvs, bet tomēr atzinums. Bet mūsu komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgie darbinieki, protams, izstāstīja, ko viņi domā darīt, ja nav tāda izdienas pensiju likuma. Ir paredzēts, piemēram, sporta skolotājus pārkvalificēt... Ja šie sporta skolotāji labi rēķina, tad paredzēts viņus pārkvalificēt par matemātikas skolotājiem, kuri šo priekšmetu pasniegtu 9.klasei. Par to, protams, ir sašutuši matemātikas skolotāji un tā tālāk.

Tā ka man gribētos arī turpmāk aicināt atbildīgo ministriju darbiniekus, lai viņi, nākot uz komisiju sēdēm, savus argumentus ļoti stipri pārdomātu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Nu, patiešām tas likumprojekts tapa ļoti ilgi. Tas jau sen bija vajadzīgs, bet tad tas divas reizes tika noņemts no darba kārtības Saeimā izskatīšanai. Pēc tam tas arī komisijā laikam nogulēja apmēram vismaz pusgadu. Un tomēr tas tagad ir...

Nu, es nepiekrītu tam, ka... Tagad ir diskusija par to, ka strādājošie tajās profesijās, kas šeit ir uzrādītas... ka viņi var pārkvalificēties, kā Barča teica, par matemātikas skolotājiem. Nu, es pat nevaru to iedomāties! Agrāk tas bija iespējams, tāpēc ka tie cilvēki, kuri ļoti labi zināja vai nu ģeogrāfiju, vai ķīmiju, vai matemātiku, varēja paņemt dažas stundas un tajā pašā laikā jau sākt iedziļināties tajos priekšmetos. Bet tad, kad mēs izmēģinājām ar Izglītības likumu, ka katrs pasniedzējs var pasniegt tikai to priekšmetu, kas viņam ierakstīts diplomā, ja viņam... Piemēram, man diplomā ir ierakstīts “fiziskās audzināšanas pasniedzējs”, un tad es varu pasniegt tikai sporta priekšmetu. Tad man vajag iet vai nu vēl uz kādiem kursiem, vai padarīt vēl kaut ko savā brīvajā laikā. A kā es varu iet un strādāt pa vakariem vai mācīties, ja man, piemēram, ir astoņas stundas skolā kā sporta pasniedzējam? Un kad jūs nostrādājat astoņas stundas skolā, kad jums zālē atrodas 50 un vairāk bērnu (kā tas ir Rīgas skolās), kur ir lieli trokšņi, tad var iedomāties! Piemēram, šeit, Saeimā, mēs neizmantojam mikrofonus, bet tāpat runājam skaļāk. Taču skolā, sporta zālē, ir trokšņa daudz vairāk. Šeit anotācijā ir ļoti labi uzrakstīts, kas tā ir par profesiju, cik kaitīga tā veselībai un kas ir... Bet mēs gribam redzēt, lai ar mūsu bērniem vai mazbērniem strādātu arī labi, pozitīvi cilvēki. Īpaši sportā ir daudz svarīgāk, kā izskatās pats pedagogs, ka viņš arī ar savu personisko paraugu var parādīt, ka viņš ir sportisks. Tad viņam ir autoritāte, tad sporta stunda ir daudz labprātāk apmeklēta, nekā pie cilvēkiem, kuri neko nevar parādīt.

Tāpēc vajag dot iespēju tiem pedagogiem, kuri, ja jūt, ka viņiem zūd autoritāte skolā, klasē... ka tad viņi var aiziet. Bet, kā mēs redzam no amata pētījumiem, tikai 10 procenti šo skolotāju, pasniedzēju grib aiziet izdienas pensijā. Tad dosim viņiem šo iespēju aiziet pensijā! Varbūt viņi, šie 10 procenti, pat neaizies pensijā, bet viņi zinās, ka viņiem tāda iespēja ir. Un tad viņi strādās daudz labāk un efektīvāk ar mūsu bērniem un ar mazbērniem. Lai viņiem veicas!

Paldies. Un es atbalstu šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 18, atturas - 3. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 20.novembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.novembrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.276/Lp12). Tāpat kā šodien pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā arī šis normatīvais akts ir izstrādāts, ņemot vērā prasības, kas nostiprinātas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā Nr.2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš ir 2015.gada 16.novembris, un likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” paredz papildu garantijas cietušajiem, papildu aizsardzību.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja pirmajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 22.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.septembrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.215/Lp12), otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J.Kursīte (VIENOTĪBA).

Labdien visiem kolēģiem! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” izskatīja, un tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Tas tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Kursīte. 2. - Imanta Parādnieka priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Kursīte. 3. - Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.215/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Kursīte. 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz, lūdzu...!

J.Kursīte. 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.septembrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.71/Lp12), otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.71/Lp12.

Otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu... pareizāk sakot, komisija ir pati izstrādājusi šo priekšlikumu un, protams, atbalstījusi to. Kolēģus aicinu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.71/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.septembrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr.241/Lp12).

Uz otro lasījumu ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 5.priekšlikums ir atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un 8.priekšlikums - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.septembrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, otrais lasījums. Esam saņēmuši četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Arī 2.priekšlikums ir labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 3.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un 4.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Tādējādi esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajam lasījumam. Lūdzu deputātus atbalstīt grozījumus likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.septembrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Elektronisko sakaru likums” otrajā lasījumā.

1.priekšlikums, kas ir šajā tabulā, ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karīnas Kornas. Tas skar to inovāciju, kas saucas e-zvans jeb eCall, ar ko tiks aprīkotas automašīnas. Un šis priekšlikums paredz arī nedaudz grozīt attiecīgo redakciju.

Komisijā šis priekšlikums ir guvis atbalstu, un es lūdzu to atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Jā, komisijas deputāti gaidīs priekšlikumus līdz šā gada 8.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu, un mums jābalso par steidzamības piešķiršanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Ņ.Ņikiforovs. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

Ņ.Ņikiforovs. Kolēģi! Ņemot vērā vienprātīgo atbalstu pirmajā lasījumā, lūdzu izskatīt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts galīgajā lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! 21.jūlijā Juridiskā komisija diskutēja par problēmu, kas saistīta ar bērnu aizsardzību no seksuālas vardarbības. Un toreiz mēs nolēmām dot uzdevumu Tieslietu ministrijai izstrādāt priekšlikumus, kas situāciju var uzlabot. Mēs saņēmām divus likumprojektus - likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un tagad izskatām pirmo no šiem likumprojektiem - “Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus. Proti, noteikt, ka probācijas uzraudzība - papildsods - tiks piemērota turpmāk uz laiku līdz pieciem gadiem. Patlaban to var piemērot uz laiku līdz trim gadiem. Probācijas uzraudzība būs obligāts papildsods visos gadījumos. Patlaban mums ir divi gadījumi, kad to var gan piemērot, gan arī nepiemērot - pēc tiesas ieskatiem.

Trešais priekšlikums saistīts ar noilguma aprēķināšanu. Gadījumā, ja ir notikusi seksuāla rakstura vardarbība pret bērnu, tad noilgumu mēs sāksim rēķināt no dienas, kad bērns kļūs par pilngadīgu personu. Proti, ja, piemēram, 30 gadu veca persona ziņos par noziegumu, kas bija izdarīts pirms 20 gadiem, nebūs pamata atteikt kriminālprocesa uzsākšanu un būs iespēja veikt izmeklēšanu un, noskaidrojot vainīgo, piemērot sodu.

Tiek veidots arī noziedzīgā nodarījuma “pavešana netiklībā” speciālais... kvalificēts sastāvs, un turpmāk par šo noziedzīgo nodarījumu būs paredzēta... Gadījumā, ja pavešana netiklībā tiek vērsta pret mazgadīgu personu, būs iespēja par šo noziedzīgo nodarījumu saukt pie atbildības uz laiku līdz pieciem gadiem. Patlaban sods ir līdz trīs gadiem.

Tātad Juridiskā komisija ir izvērtējusi šos priekšlikumus un ir atbalstījusi, un komisijas vārdā es aicinu šos priekšlikumus atbalstīt, proti, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu!

A.Judins. Es atvainojos, bet es...

Sēdes vadītāja. Jūs esat pieteicies arī debatēs.

A.Judins. Jā! Es pieteicos arī debatēs...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā. Paldies, kolēģi! Es tiešām noziņoju komisijas vārdā, un tas man bija jāizdara. Un es atceros - kādreiz man norādīja, ka nevajadzētu jaukt savas emocijas ar komisijas ziņojumu, un tiešām komisijas vārdā es aicinu atbalstīt. Arī savā vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo tie priekšlikumi ir pareizi pēc būtības, bet diemžēl man ir jāatzīst, ka uzdevums, kas tika dots Tieslietu ministrijai, netika izpildīts. Mēs lūdzām izstrādāt sistēmiskus priekšlikumus - sistēmiskus! -, bet pusotras stundas laikā mēs dzirdējām priekšlikumus grozīt Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu. Tā nav sistēmiska pieeja!

Tas, kas ir izdarīts, ir ļoti labi, bet es sapratu, ka, ja panta sankcijā mēs tagad redzam: sods - mūža ieslodzījums, tad mums nav iespējas noziņot sabiedrībai, ka sods tiks palielināts. Tur vairs nav ko palielināt!

Labi! Atradām četras iespējas, kur mēs varam kaut ko grozīt, bet diemžēl komisijas sēdes laikā mēs dzirdējām, ka ir vēl citas ministrijas, kas atbildīgas par citiem jautājumiem, un ka Tieslietu ministrija izdarīja visu, kas bija jāizdara. Tā nav!

Ja mēs gribam tiešām kaut ko risināt, tad mums ir jāstrādā citādi. Es nezinu, vai Tieslietu ministrija to saprot vai ne. Es runāju ar ierēdņiem - ierēdņi saprot. Ierēdņi saprot, ka svarīgi ir iesaistīt citas institūcijas, jo ir svarīgi, lai būtu savstarpēja... būtu sadarbība starp institūcijām. Un tiešām - tad, kad mēs jau gandrīz bijām pabeiguši sēdi, es aicināju Tieslietu ministriju tomēr neuzskatīt, ka tās uzdevums ir izpildīts, un turpināt strādāt.

Bet šodien mēs izskatām jau konkrētu likumprojektu, un es lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.oktobrim.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Arī šis likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā uzdevumu, par kuru es jums tikko stāstīju. Un ir iesniegts viens - manuprāt, ļoti labs! - priekšlikums. Proti, noteikt, ka gadījumā, ja mēs runājam par vardarbību pret bērniem, seksuāla rakstura vardarbību, tad turpmāk no Valsts probācijas dienesta obligāti būs jāpieprasa izvērtēšanas ziņojums.

Cilvēkiem, kuri ir varbūt mazāk informēti par niansēm, es gribu vēl paskaidrot, ko tas nozīmē.

Ja procesa virzītājs lūdz informāciju no Valsts probācijas dienesta, tad šis dienests veic ļoti rūpīgi izvērtēšanu: noskaidro, kādu iemeslu dēļ persona ir izdarījusi likumpārkāpumu, kādos apstākļos viņa dzīvo, kādi faktori pastāv. Un attiecīgā informācija tad dod iespēju noskaidrot apstākļus, kas veicinājuši nozieguma izdarīšanu, un, strādājot ar likumpārkāpēju, kurš izcieš sodu, rīkoties tā, lai viņš turpmāk vairs neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ja mēs akceptēsim šo priekšlikumu, tad turpmāk šāds izvērtējums būs obligāts visos gadījumos. Tad, proti, tas vairs nebūs atkarīgs no procesa virzītāja gribas, bet viņš vienmēr saņems šo dokumentu. Šis dokuments var izskatīties, piemēram, kā septiņas lapaspuses garš teksts, kurā ļoti detalizēti ir analizēta situācija.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.oktobrim.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam”, ko iesnieguši deputāti Andrejs Elksniņš, Jānis Ādamsons, Jānis Tutins, Igors Zujevs, Boriss Cilevičs, Jānis Urbanovičs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Ņikita Ņikiforovs un Jūlija Stepaņenko.

Vai deputāts Andrejs Elksniņš runās iesniedzēju vārdā vai pats savā vārdā?

Tātad iesniedzēju vārdā - vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

Vai jums pietiks ar 15 minūtēm? (No zāles dep. A.Elksniņš: “Jā!”) Paldies.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tieslietu ministra kungs! Visiem mums ir zināms tas gadījums, kad piecgadīga meitene tika seksuāli izmantota piecu gadu garumā un kad Liepājas tiesa vainīgajam piesprieda piespiedu darbu. Tieši šis gadījums atklāja vairākus sistēmiskus trūkumus veselā nozarē attiecībā uz seksuālo vardarbību pret bērniem, nodarījumiem, valsts sodu politiku, par ko tieši ir atbildīga Tieslietu ministrija. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir norādījusi, ka ļoti bieži varmākas iznāk no cietuma un turpina savu noziedzīgo darbību. Tas liecina, ka darbs ar viņiem pēc iznākšanas no cietuma un arī ieslodzījuma vietās faktiski nenotiek. Tāpat pašreizējā sodu politika nav devusi gaidītos rezultātus. Tieslietu ministrija konkrētajos apstākļos nogulēja visu, ko vien iespējams, tāpēc Saeimas Juridiskā komisija 21.jūlijā sasauca savu ārkārtas sēdi un uzdeva Tieslietu ministrijai līdz 8.septembrim nākt klajā ar konkrētiem risinājumiem. Proti, jau līdz 8.septembrim tieslietu ministra Rasnača atbilstība amatam tika vērtēta, viņam “karājoties mata galā”.

Kas tad notika pa šo laiku? Pasaulē, godājamie kolēģi, pedofilus uzrauga. Tieslietu ministrs iestājās pret pedofilu vārdu publiskošanu, jo tas, viņaprāt, iedzīs viņus pagrīdē. Diemžēl tieslietu ministrs nekādā veidā neargumentēja, kāpēc, piemēram, Lielbritānijā ir ieviests daļēji pieejamā reģistra modulis, kas ļauj jebkuram valsts iedzīvotājam, ja viņš var pamatot šādas informācijas nepieciešamību, no policijas pieprasīt un saņemt informāciju par seksuālus noziegumus izdarījušu cilvēku. Vecākiem ir tiesības zināt, vai viņu bērna drošība nav apdraudēta! Piemēram, arī Zviedrijā ir šāda datubāze, un tā tur darbojas kopš 2014.gada. Šāda datubāze darbojas arī Amerikas Savienotajās Valstīs.

Juridiskās komisijas sēdē tieslietu ministram tika uzdots jautājams par šādu reģistru esamību un to darbības principiem. Nekādas atbildes nesekoja Juridiskās komisijas sēdē. Tieslietu ministrs ir parādījis, ka viņiem šādu datubāzu esamība un arī sistēmu esamība, arī Eiropas Savienības ietvaros, vienkārši nav zināma.

Nav arī nekādu tieslietu ministra priekšlikumu par, piemēram, pedofilu ārstēšanu, ķīmisko kastrāciju un tā tālāk, un Juridiskās komisijas sēdē mēs neko nedzirdējām arī par šo problēmu. Taču šāda metode tiek izmantota, piemēram, tādās Eiropas valstīs kā Dānija, Austrija, Vācija, Itālija, Francija, Lielbritānija, Somija un arī Igaunija. Šo metodi piemēro arī vairākos ASV štatos, Kanādā, Argentīnā, Izraēlā. Obligāta tā ir Polijā. Čehija ir viena no pasaulē retajām valstīm, kurās tiek veikta ķirurģiskā iejaukšanās viņu tieksmju mazināšanai.

Juridiskās komisijas sēdē tieslietu ministram tika uzdots jautājums par šo institūtu. Un kāda tad bija tieslietu ministra atbilde? Nu, ne jau tieslietu ministra un justīcijas pārstāvja cienīga, jo, redziet, tieslietu ministrs ir bijis Igaunijā un ir iepazinies ar faktu, ka tur tas maksā ļoti dārgi. Bet vai tad tas bija tas jautājums, ko mēs uzdevām tieslietu ministram Juridiskās komisijas sēdē?

Bez tam 3.septembrī, godājamie kolēģi, atklājās, ka, pārkāpjot Kriminālprocesa likumu, Bērnu tiesību aizsardzības likumu, Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošais Uzņēmumu reģistrs ir gadiem ilgi nodevis izmeklēšanas noslēpumu saturošu informāciju tās atkalizmantotājiem, neskatoties uz to, ka iepriekš sistēmas datu noslepenošanai Tieslietu ministrijas ietvarā tika iztērēti vismaz 500 tūkstoši eiro plus PVN. Toreiz tie vēl bija lati.

Ar konkrētu piemēru publiskajos reģistros nokļuva jau citas no seksuālās vardarbības cietušās personas dati un izdarītā noziedzīgā nodarījuma apraksts. Turklāt tieslietu ministrs izvairījās no jebkādas atbildības, to noveļot uz Lursoft informācijas atkalizmantotājiem, kaut gan īstenībā situācija izveidojās vēl traģiskāka. Valsts policija, Iekšlietu ministrija šajā gadījumā vainoja Uzņēmumu reģistru. Tieslietu ministrija Uzņēmumu reģistra personā vainoja Lursoft. Lursoft vainoja Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Atbildīgo nav. Apburtais loks!

3.septembrī, kad atklājās robi Tieslietu ministrijas pārraugāmajā nozarē, tieslietu ministrs vienīgais šajā ministrijā nodarbojās ar politiskā alibi meklēšanu pašam sev... ar mērķi izvairīties no atbildības. Tieši šī nodarbe traucē tieslietu ministram uzdot Datu valsts inspekcijai veikt nepieciešamos pasākumus ar mērķi ierobežot turpmāko datu publicēšanu, kā rezultātā Saeimas deputāti patstāvīgi sazinājās ar Datu valsts inspekcijas vadītāju - Plūmiņas kundzi, kas burtiski nekavējoties uzsāka pārbaudes tiesvedību attiecībā jau pret citu Tieslietu ministrijas pārraugāmo iestādi - Uzņēmumu reģistru - un liedza, izdodot administratīvo aktu, turpmāku no seksuālās vardarbības cietušās personas datu atrašanos publiskai apskatei.

Diemžēl, godājamie kolēģi, kas notika pēc visa tā? Tieslietu ministrs tieši pēc šīs konkrētās Datu valsts inspekcijas iesaistes nākošajā dienā, lai no 2016.gada 1.janvāra neturpinātu darba tiesiskās attiecības ar Plūmiņas kundzi, uzdod likt minēto jautājumu par Plūmiņas neatbilstību amatam Ministru kabineta sēdē, kā arī saukt pie atbildības tos Saeimas deputātus, kuri... un žurnālistus acīmredzot arī, kuriem šis dokuments kļuva pieejams un kuri informēja, tajā skaitā arī Tieslietu ministriju, tās parlamentāro sekretāru, par to, ka viņu ministrijas darbā ir problēmas un robi.

Godājamie kolēģi! 2015.gada 11.maijā tieslietu ministrs ir arī apstiprinājis Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2015.-2016.gadam. Uz šī dokumenta diemžēl ir tieslietu ministra paraksts. Tas noteic Tieslietu ministrijas galvenos mērķus un uzdevumus laika periodam no 2015.gada līdz 2016.gadam ministrijas kompetencē esošajās politikas nozarēs atbilstoši apstiprinātajiem nozares attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktiem un plānotajam valsts budžeta izdevumu kopapjomam. Minētā koncepcija ir 65 lappušu garš dokuments. Par bērniem šajā dokumentā tieslietu ministrs uztraucas 20 vietās, deviņās no kurām - respektīvi pusē! - viņš runā par bērniem - likuma pārkāpējiem... par to, kā viņus, tos bērnus, sodīt. Astoņās citās vietās - par uzturlīdzekļiem bērniem, bet ne vārda minētajā darbības stratēģijā - ne vārda, es vēlreiz atkārtošos! - nav par to, ko darīt ar pedofiliem, dzimumnoziedzniekiem, sociālām varmā... seksuālām varmākām. Seksuālo noziedzīgo nodarījumu vietā esmu atradis tikai kaut kādus “sekretārus”. To pašu pedofilu sakarā Tieslietu ministrija gan ir konstatējusi, ka valstij vispār nav preventīvas sistēmas šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai.

Cienījamie kolēģi, 2015.gada 11.maijā tieslietu ministrs paraksta politikas plānošanas dokumentu, kurā ir ierakstīts: “Valstī vispār nav preventīvas sistēmas šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai.” Līdz šim brīdim - šodien ir jau 17.septembris! -, neskatoties uz vairākām Juridiskās komisijas sēdēm, neskatoties uz vairākiem iesniegtajiem likumprojektiem, nekādu ideju, nekādu priekšlikumu par preventīvas sistēmas izveidi tieslietu ministram nav. Proti, citāts, piemēram, no minētās stratēģijas 16.lapaspuses: “Ārpus kriminālprocesuālo un administratīvi procesuālo piespiedlīdzekļu sistēmām Latvijā šobrīd nepastāv preventīvu piespiedu līdzekļu sistēma, kas nepieciešamības gadījumā ļautu aizsargāt tādas būtiskas cilvēku pamattiesības kā dzīvību, veselību, dzimumneaizskaramību, tikumību un brīvību. Ir paredzēti atsevišķi preventīvi pasākumi, tomēr saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu nav iespējama sistēmiska pieeja sabiedrības drošības aizsardzībai.” Tas ir citāts no tiem vārdiem, ko tieslietu ministrs ir parakstījis.

Turpināšu. Neīstenojot kompleksu un sistēmisku politiku agrīnai likumpārkāpumu prevencijai, nebūs iespējams panākt vardarbības gadījumu, tostarp ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu, skaita un recidīva līmeņa samazinājumu. Saeimas Juridiskās komisijas ārkārtas sēdē mēs lūdzām no Tieslietu ministrijas un uzdevām tieslietu ministram nākt Saeimā ar konkrētu izstrādātu juridisku kompleksu risinājumu minētās problēmas novēršanai. Nav! Līdz šim brīdim sistēmisku pieeju Tieslietu ministrija šajā jautājumā nav nodrošinājusi, neskatoties uz to, ka pats ministrs par problēmas esamību ir atzinies vismaz pusgadu iepriekš. Līdz ar to rodas jautājums tieslietu ministram: kur tad ir viņa priekšlikumi vispār kompleksās sistēmas politikai? Šādu priekšlikumu nav.

Tieslietu ministrija šodien, kā mēs redzējām, ir piedāvājusi tikai grozīt Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu, bet visi šeit klātesošie Juridiskās komisijas locekļi zina, ka Krimināllikuma priekšlikumi ir izstrādāti, pamatojoties... vārds vārdā burtiski pārrakstot tiesībsarga Jansona priekšlikumus un pārmetumus, ko tiesībsargs ir iesniedzis uz Saeimas Juridiskās komisijas 21.jūlija sēdi. Bet kur ir tie priekšlikumi, kur ir tie likumi, kas attiecas...? Un tie jau attiecas uz situāciju pēc noziedzīga nodarījuma, nevis pirms. Kur ir tie priekšlikumi, lai noziedzīgus nodarījumus mēs novērstu, lai tie nenotiktu?

Un, piemēram, kad Juridiskās komisijas sēdē uzdod tieslietu ministram jautājumu, kā tas ir iespējams, ka viņa pārraudzībā esošā iestāde gadiem (un to ir atzinušas Iekšlietu ministrijas amatpersonas!) ir nodevusi publiskai apskatei personas datus - meitenīšu vārdus un uzvārdus un to, kas ar viņām tika darīts -, tieslietu ministrs Juridiskās komisijas sēdē atļaujas pateikt: “Labi, ka tā tas ir noticis.” Jo tagad, redziet, viņš zinās, ka viņa iestādē ir problēmas. Man tiešām ir kauns par to, ka mūsu valsts justīciju pārstāv šis cilvēks, kurš savu eksistenci attaisno tikai ar to, ka notiks kaut kāda nelaime nākotnē, pēc kuras viņš varēs tomēr piecelties un tad kaut ko darīt, nevis tikai runāt. Turklāt tieslietu ministrs, godājamie kolēģi, vispār arī Juridiskās komisijas sēdēs... un arī par to ir liels kauns... attiecībā uz tieslietu ministra kompetenci... Juridiskās komisijas 21.jūlija sēde vispār bija pirmā sēde, uz kuru tieslietu ministrs pie Juridiskās komisijas locekļiem bija ieradies. Un tas nav jautājums tikai par ministra nespēju komunicēt ar parlamentu kopumā; tas ir jautājums par to, ka tieslietu ministrs pat šajās sēdēs, pat šajās sanāksmēs un darba grupās ir parādījis lielā mērā arī savu nekompetenci. Un kā tā izpaužas? Ministrs atnāk un nolasa no lapiņas iepriekš sagatavotu tekstu, bet, kad viņam tiek uzdoti jautājumi... Lūdzu, tu esi galvenais cilvēks, kurš ir atbildīgs par justīciju valstī! Viņam blakus sēž pieci ierēdņi, sekretāre, departamenta vadītāja, viņš rāda uz viņiem ar pirkstu un palūdz viņiem, lai viņi atbild viņa vietā.

Ministrs vienkārši “netver laukumu”. Un tas ir acīm redzams! (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Jā! Jāatlaiž!”) Kad ministram Juridiskās komisijas sēdē uzdod jautājumu, kāpēc, piemēram, runājot par sistēmiskiem risinājumiem, viņš nav nācis ar priekšlikumu uzlabot kaut kādā veidā bāriņtiesu darbu... Un šeit jāpaklausās tiešām Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji... Viņš atbild: “Tā nav mana lieta.” Viņš saka: “Tā nav mana lieta. Jums bija jāizsauc uz sēdi labklājības ministrs Augulis.” Un, redziet, visi Juridiskās komisijas locekļi esot nekompetenti, jo viņi nezina, ka par juridiskām lietām Labklājības ministrijā... un arī bāriņtiesās par bērnu aizsardzību no seksuāliem varmākām... Par to ir atbildīgs labklājības ministrs, bet viņš par to neatbild, un priekšlikumi par to viņam nav jāsniedz. Godājamie kolēģi, tikai un vienīgi pēc demisijas pieprasījuma ministram... trīs dienas iepriekš Rasnača kungs ir izlūdzies no ģenerālprokurora... un arī tas īstenībā ir kauns... Ģenerālprokurora dzimšanas dienā, lūdzu, sasaucam Noziedzības novēršanas padomi! Cik daudz laika bija nepieciešams kopš 21.jūlija sēdes, lai šādu soli spertu tieši tagad? Vai ministrs vispār zina, ka šī padome principā nav darbojusies? Vai ministrs zina, ko šī padome tagad darīs? Un ko tad viņa... vai izdarīs to pašu, ko izdarīja Saeimas Juridiskā komisija 21.jūlija sēdē, uzdodot citām iestādēm, kompetentām iestādēm, sagatavot rīcības plānus, jo, kā izrādās, arī tādu plānu vienkārši nav?

Cienījamie deputāti! Ir pašsaprotams, ka šīs demisijas pieprasījums ir daļa no valdības stabilitātes. Es domāju, ka daudzi no jums ir vecāki un arī draugi bērniem. Tomēr, dodot savu vērtējumu ministra izdarītajiem un arī neizdarītajiem darbiem, es lūgtu jūs būt cilvēkiem un spriest tiesu par tieslietu ministra - nevis kā cilvēka vai koalīcijas pārstāvja, bet gan kā tieslietu ministra!, - un justīcijas neizdarītajiem darbiem. Cik daudzu cilvēku likteņiem ir jābūt izkropļotiem, lai kāds, kura pienākums ir gādāt par to, lai tas nenotiktu, beidzot to sāktu darīt?

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA un LRA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Un man ir jāteic, ka 60 gadu jubileju 15.septembrī svinēja mūsu kolēģis Aivars Meija, un Saeimas vārdā mēs sirsnīgi viņu sveicam! (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Atgādinu, ka tūlīt notiks Juridiskās komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie tiks sagatavoti.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Šodien nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri... nav, Jānis Ādamsons... neredzu, Guntis Belēvičs... nav zālē, Boriss Cilevičs... nav, Aleksandrs Kiršteins... nav, Māris Kučinskis... neredzu, Gunārs Kūtris... nav, Romāns Mežeckis, Romāns Naudiņš un Edvīns Šnore.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi.

Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis no Ministru kabineta Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parakstītu protokollēmumu, kuru ir pieņēmusi valdība, un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 57.pantu, 58.panta otro daļu un 64.pantu, ar šo protokollēmumu tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir deleģēts izteikties kā Ministru kabineta pārstāvis tieslietu ministra kompetencē esošajos jautājumos.

Līdz ar to vārds tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien es runāšu Ministru kabineta pilnvarojumā un runāšu par paveikto un veicamo tieslietās. Par to, kā bija, par to, kā ir, un par to, kā, cerams, būs.

Es pateicos gan kolēģiem Ministru kabinetā, gan Tieslietu padomē, gan nevalstiskajām organizācijām par sadarbību, jo šīs sadarbības rezultātā ir tapis tas, par ko es šobrīd ziņošu.

Ja runājam par opozīciju, tad jāteic, ka opozīcija vienā demokrātiskā valstī ir labākais līdzeklis jeb labākais instruments, kas norāda uz valdības darbības trūkumiem. Šīsdienas situācijā diemžēl man jāteic, ka es aicinātu pirmām kārtām iniciatorus būt korektiem, minot faktus, un būt korektiem, minot citu cilvēku teikto.

Es vēlētos jūs informēt par vairākām nozarēm, bet man jau kolēģi lūdza, lai es saīsinu savas runas laiku zināmu apstākļu dēļ. Līdz ar to es varu informēt, ka es ziņošu par reformām tiesu sistēmā, par saziņu ar sabiedrību, par likumdošanas kvalitāti, par bērnu tiesību aizsardzību īpaši izvērsti, par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kuras pamatā ir maksātnespējas sakārtošana un antireiderisms. Par nacionālās identitātes stiprināšanu, par to, kas laikā, kamēr norisinājās Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, paveikts tieslietās, un par iekšējo drošību.

Visa šī prezentācija saīsinātā veidā ir pieejama Tieslietu ministrijas mājaslapā, tāpēc, taupot laiku, es daudzām lapaspusēm vienkārši virzīšos pāri, nepieminēšu to, kas šodien nav tik īpaši aktuāls šīsdienas jautājumu kontekstā.

Vispirms par to, kāda Eiropas Savienībā ir mūsu situācija tiesu darbā. Jāteic, ka šī gada martā bija publicēts Eiropas Komisijas pētījums un šajā pētījumā minēts, ka mēs esam 23.vietā starp 28 valstīm finansējuma ziņā uz vienu iedzīvotāju. Tātad finansējuma ziņā mēs esam tikai 23.vietā. Vienlaikus šajā pētījumā ir parādīts tas, ka daudzās jomās mēs esam gan starp desmit labākajām Eiropas Savienības valstīm, gan arī atsevišķās pozīcijās mēs esam vislabākie - mēs esam 1.vietā. Un par to mums nevajadzētu klusēt, un ar to mums vajadzētu lepoties.

Īsi informēšu par tiesvedības termiņiem Latvijas tiesās. 2013.gadu salīdzinot ar 2015.gadu, mēs redzam, ka praktiski visās instancēs - gan civillietās, gan krimināllietās, gan arī administratīvajās lietās - lietu izskatīšanas termiņi ir būtiski samazinājušies. Vājie punkti ir palikuši tikai civillietās. Augstākajā tiesā - kasācija, kura jāpilnveido, un administratīvajās lietās apgabaltiesā - apelācija.

Ļoti svarīga, protams, ir tiesu namu reforma, kas nevienam neko neizsaka. Ko nozīmē tiesu namu reforma? Tiesu namu reforma būtībā ir tiesu sistēmas teritoriālā reforma. Kāpēc tā jāveic? Tāpēc, ka, piemēram, ja šobrīd vienā tiesu apgabalā (piemēra pēc tikai minu!) ir sešas tiesas, no kurām katrā ir pa pieciem tiesnešiem, tad ievērot nejaušības principu, ievērot slodžu izlīdzināšanu, ievērot termiņus ir sarežģītāk. Mēs paredzam šīs nosacītās sešas tiesas apvienot vienā, kurā būs 30 tiesneši. Līdz ar to tiesu darba efektivitāte ievērojami palielināsies, un mēs jau tagad redzam, kā samazinās lietu izskatīšanas termiņi.

Nākamais, ar ko mēs esam atslogojuši tiesas jau iepriekšējo ministru darba rezultātā - un mēs to turpinām -, tas ir, mēs darām to, kas ir noteikts jaunajā Šķīrējtiesu likumā. Un šķīrējtiesu skaits ievērojami samazinās, jo ir paaugstinātas prasības šķīrējtiesu tiesnešiem. Un paredzams, ka 1.oktobrī vairs būs tikai 80 šķīrējtiesas bijušo 214 vietā.

Runājot par Mediācijas likumu, arī šis ir ļoti labs instruments, un tiesu atslogošana īpaši ir notikusi ģimenes strīdu lietās.

Tālāk. Runājot par paveikto tiesu jomā, es īpaši uzsvēršu moderno tehnoloģiju ieviešanu tiesās, un tieši šo moderno tehnoloģiju dēļ mēs esam Eiropas Savienībā starp labāko - pirmo pusi, nevis starp vājāko. Mūsu Tieslietu padome ir bijusi gana droša un akceptējusi visas tās modernās tehnoloģijas, kuras ienāk tiesu sistēmā. Daudzās citās Eiropas Savienības valstīs ir ļoti konservatīva šī tiesu varas... ļoti konservatīvs šis tiesu varas zars, kas pretojas moderno tehnoloģiju ieviešanai.

Runājot par lietu izskatīšanas kvalitāti. Mēs ļoti labi zinām, ka ir tādas specifiskas lietas kā antireiderisma lieta, kā rūpnieciskā īpašuma lietas, kā bērnu prettiesiska pārvietošana pāri robežām, ko izdarījis viens no vecākiem. Un šajās specifiskajās lietās mēs specializējam cilvēkus atsevišķās konkrētajās tiesās. Ja runājam par antireiderismu, tad tā ir Jelgavas tiesa. Ja runājam par rūpniecisko īpašumu, tad tā ir Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Ja runājam par bērnu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežām, tad tā ir Rīgas Ziemeļu rajona tiesa.

Ļoti svarīgs pasākums, ko, manuprāt, vajadzētu zināt visiem, ir elektronisko izsoļu ieviešana. Kā jūs visi zināt, visus šos gadus izsolēs... nekustamā īpašuma izsolēs piedalījās tā saucamie izsoļu sportisti - cilvēki, kuri organizētā grupā organizēja cenas mākslīgu samazināšanu, kā rezultātā cieta kreditori, cieta parādnieki, cieta valsts. Un neviens ar to nevarēja tikt galā. Neviens! Elektronisko izsoļu ieviešana nodrošina gan godīgu konkurenci, gan anonimitāti, gan lielāku atgūto summu. Ieguvējs ir kreditors, ieguvējs ir parādnieks, ieguvēja ir valsts.

Šajā prezentācijā jūs redzēsiet arī elektroniskajā versijā, kas ir Tieslietu ministrijas mājaslapā... es neizklāstīšu to, kādās pozīcijās mēs esam augstajās vietās - no 1. līdz 10. un līdz pusei - tieši kādās tiesu lietu kategorijās. Un te īpaši jāuzsver, ka administratīvo lietu pabeigšanas rādītājos mēs esam 1.vietā Eiropas Savienībā, sestais mazākais uzkrājums ir civillietās, ceturtais mazākais uzkrājums ir administratīvajās lietās, un maksimālo punktu skaitu mēs esam ieguvuši visās tajās pozīcijās, kas skar moderno tehnoloģiju izmantošanu un saikni ar sabiedrību.

Satversmes 90.pantā ir noteikts, ka ikviena tiesības ir zināt savas tiesības. Un, manuprāt, Tieslietu ministrijas pirmais un galvenais pienākums ir īstenot to, kas ir rakstīts Satversmes 90.pantā. Un, kopš esmu stājies amatā, es esmu devis uzdevumu ikvienai mūsu iestādei aktivizēt saikni ar sabiedrību, biežāk runāt ar žurnālistiem, piedalīties jautājumu un atbilžu pasākumos sociālajos tīklos, jo ikviens vēlas zināt savas tiesības, un viņam šādas ir jāsniedz. Un tas ir valsts pārvaldes pienākums. Te īpaši es gribu, protams, uzteikt “Latvijas Vēstnesi”, Valsts valodas centru, Tiesu administrāciju, Uzņēmumu reģistru, Valsts zemes dienestu. Tieslietu padome pavisam nesen akceptēja vadlīnijas, ar kurām tiek norādīts, kā tiesām ir jārealizē saziņa ar sabiedrību - kā to darīt, kas to dara un ko vēlas sabiedrība dzirdēt, un kas būtu tiesnešiem obligāti jāpasaka sarunās ar žurnālistiem.

Runājot par likumdošanas kvalitāti, iepriekšējais Valsts prezidents Andris Bērziņš izdeva rīkojumu Nr.7 “Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai”. Mēs zinām, ka Saeimā nāk daudz likumprojektu gan no valdības, gan no citiem subjektiem, kuriem ir tiesības tos iesniegt. Un bieži vien tieši Saeimā mēs redzam, ka šo likumprojektu kvalitāte ne tuvu nav tam līmenim, kādu mēs vēlētos. Tieslietu ministrija valdībā ir akceptējusi šos jaunos noteikumus, un līdz ar to Saeimā vairs nebūs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu plūdu, jo šie grozījumi tiks apkopoti. Ja ministrijas to vēlēsies, tie tiks apkopoti Tieslietu ministrijā un reizi pusgadā iesniegti, ja to neprasīs neatliekama vajadzība, teiksim, budžeta likuma grozījumu sakarā vai kā citādi.

Un tagad par bērnu tiesību aizsardzību. Vispirms jau paldies simtprocentīgi visiem deputātiem, kuri šodien nobalsoja par grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Tas būs viens svarīgs instruments. Es piekrītu, ka process un materiālās normas sistēmiski necīnās ar problēmu. Es piekrītu! Tieši tāpēc arī Juridiskajā komisijā es ziņoju par to, kā tiek organizētas policijas, kas gan nav Tieslietu ministrijas pakļautībā, prokuratūras, kas gan nav Tieslietu ministrijas pakļautībā, un tiesnešu, kuru pirmie divi līmeņi ir pārraudzībā, apmācības bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Tā vēl ir tikai daļa no sistēmiskuma. Un tagad mēs ierosinām šo sistēmiskumu paplašināt, jo uzskatām, ka aktīvāk ir jāiesaista bāriņtiesas, kuras ir pašvaldību iestādes un kuras pārrauga Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Un, protams, mēs ļoti, ļoti vēlētos, lai izglītības sistēmā būtu aktīvāks darbs, lai bērni tiktu aktīvāk informēti par to, ka visbiežāk šī pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās un līdzīgas darbības notiek tieši caur internetu un ka vienmēr ir jāpārbauda tā sauktā drauga identitāte un šaubu gadījumā nekad nevajag sazināties ar šādiem aizdomīgiem cilvēkiem.

Runājot par Zviedriju, kas te tika pieminēta, jāteic, ka diemžēl Zviedrijā ir augstākais dzimumnoziegumu skaita līmenis Eiropā. Pārliecinoši pirmajā vietā dzimumnoziegumu statistikā ir Zviedrija! Ja runājam par Igauniju... Igaunijā 2012.gadā arī politiķu spiediena ietekmē eksperti piekāpās un ieviesa ķīmisko kastrāciju. Trīs gadu laikā reāli divi gadījumi. Divi! Bet es nenoliedzu, es piekrītu, ka mēs varam attīstīt šo diskusiju.

Ja runājam par reģistru, - Latvijā jau ir pedofilu reģistrs, un tas, kas te skanēja, atkal bija sagrozīta patiesība. Pedofilu reģistrs ir pieejams izglītības iestāžu vadītājiem, tiesībaizsardzības iestāžu vadītājiem, bāriņtiesām, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai. Tas ir pieejams! Cik lieta, ja jūs kā indivīds, kā persona, kura jūt apdraudējumu, ka kaimiņos kāds šāds cilvēks varētu dzīvot, vai jums ir tiesības saņemt šo informāciju. Un es uzskatu, ka ir jābūt šādām tiesībām, un es par to iestāšos arī Noziedzības novēršanas padomē.

Par Noziedzības novēršanas padomi runājot. Ja mēs gribam šo jautājumu risināt sistēmiski, tad šajā padomē ir ne tikai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, bet šajā padomē ir arī Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Līdz ar to mēs liekam lielākas garantijas uz to, ka tas tiks risināts sistēmiski. Ierosināt šīs padomes sēdi var divi tās locekļi, bet sasaukt var tikai Ministru prezidents. Un mums ar Ministru prezidenta biroja pārstāvjiem jau bija saruna, un mēs arī vienojāmies, ka mēs ierosinām un Ministru prezidente sasauc. Problēmas risinājums turpināsies.

Tālāk. Runājot par šo pedofilijas gadījumu un konstatēto pārkāpumu pieaugušo skaitu, kuri ir tieši saistīti ar pavešanu netiklībā un pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās, tad jāsaka: “Draugi mīļie! Rēķinieties ar to, ka, jo lielāka būs cietušo uzticēšanās valstij, jo biežāk viņi ziņos! Jo biežāk viņi ziņos, jo biežāk medijos būs šī informācija!” Un tas nenozīmē, ka šo noziegumu skaits pieaug! Tas nozīmē, ka mazinās slēptā noziedzība, un tas nozīmē, ka šos pedofilus mēs izvelkam no pagrīdes ārā.

Par uzturlīdzekļu datu publiskošanu. Tātad rezultāts ir redzams, un paldies arī iepriekšējai Saeimai par panākto. Kāds ir rezultāts tam, ka mēs publiskojam uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdus? Salīdzinot ar pagājušo gadu, atgūto uzturlīdzekļu apjoms ir pieaudzis par 30 procentiem. 30 procenti! To neviens nevarēja prognozēt un paredzēt. Un mēs to noteikti turpināsim.

Ja runājam par uzturlīdzekļu piešķiršanas vecumu, tad Tieslietu ministrija uzskata, ka netaisnīgi ir valsts garantētos uzturlīdzekļus piešķirt tikai līdz 18 gadu vecumam. Mēs esam iesnieguši projektu un saņēmām arī trijās komisijās akceptu - paldies jums par to! -, ka uzturlīdzekļi ir jāmaksā līdz 19 gadu vecumam, jo absolūti lielākā daļa bērnu mācās 12.klasē, un viņiem tad ir 19, nevis 18 gadi, un ir netaisnīgi viņus atstāt bez uzturlīdzekļiem.

Vēl viena lieta, ko mēs piedāvājam arī trijās Saeimas komisijās. Tas ir, mēs piedāvājam saīsināt uzturlīdzekļu pieprasīšanas laiku personām, kuras prasa uzturlīdzekļus minimālajā apjomā, kādā to nosaka valsts un kas šobrīd ir 108 eiro no 7 līdz 18 gadu vecumam un 90 eiro - līdz 7 gadu vecumam. Šī vienkāršošana samazinās to laiku, kas māmiņai nepieciešams (nu, vairākumā gadījumu māmiņai tas ir nepieciešams 95 procentos gadījumu), lai reāli sāktu saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus. Un šis laiks no vidējā laika - 9 mēnešiem - tiks saīsināts uz vidējo laiku - 2 mēnešiem. Arī šoreiz mēs saņēmām triju Saeimas komisiju atbalstu.

Par bērnu tiesību aizsardzību ārzemēs. Diemžēl jāsaka tā: šādu gadījumu ir simtiem. Ļoti daudz! Pēc vizītes Apvienotajā Karalistē un Īrijā man bija iespēja šo vizīšu laikā runāt ar latviešu kopienu, ar ārlietu resora pārstāvjiem. Un jāteic, ka šī problēma ir daudz plašāka. Un to nevar atrisināt viena pati Ārlietu ministrija, to nevar atrisināt viena pati Tieslietu ministrija, viena pati Izglītības un zinātnes ministrija vai vēl kāda cita. Tas ir jārisina valdības līmenī. Un ir izveidota darba grupa, pastāvīga starpinstitucionāla darba grupa - tieslietu ministrs, ārlietu ministrs, labklājības ministrs, tiesībsargs un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas direktore. Šīs grupas uzdevums būs palīdzēt organizēt ārlietu resora pārstāvjiem veidot ciešāku saikni ar Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs, vairāk viņus informēt par tiem likumiem, tām tradīcijām, kādas tur ir, lai neziņas dēļ nebūtu tā, ka bērns tiek izņemts no ģimenes un atdots audžuģimenei un, pasarg Dievs, vēl pēc tam adoptēts, kā tas ir jau bijis vairākos gadījumos.

Nākamais. Noteikti ir jārunā par uzņēmējdarbību. Pirms pusgada pilnas avīžu slejas bija ar skandāliem par maksātnespēju. Un bija trīs galvenās problēmas, kuras bija šo skandālu pamatā.

Pirmā problēma bija tā sauktais kolhoza princips, kad maksātnespējas administratori savā starpā sarunāja, kurš kurā lietā būs administrators. Un šī kolhoza principa dēļ bija daudz pārkāpumu. Tas ir novērsts. Ir datorizēta nejaušas atlases principa ieviešana, un “kolhoza” vairs nav.

Runājot par fiktīviem kreditoriem, jāteic, ka tā bija vissmagākā problēma. Un, ja runā pa fiktīviem kreditoriem, tad tagad tiesnesim ir pienākums pārliecināties par kreditora īstumu un par kredīta īstumu. Arī maksātnespējas administratoram.

Par uzņēmumu pārreģistrāciju. Jūs zināt, ka agrāk bija tāda sistēma, ka uzņēmumu pārreģistrēja uz citu administratīvo teritoriju, jo tur, redz, tiesa ir lojālāka un tur varbūt varēs sarunāt labvēlīgākus nosacījumus. Arī tas ir novērsts, tāpēc ka ir apelācijas instance. Un nav nekādas jēgas vairs uzņēmumu pārreģistrēt.

Tie ir trīs galvenie akcenti, bet ir vēl viens svarīgs akcents. Maksātnespējas administratoru vai parādnieku varēja sodīt tikai Valsts policija administratīvā kārtībā. Tika grozīts likums, un tagad to dara administrācija, pārraugošā iestāde.

Statistika. Pirms diviem... Pagājušajā gadā, kā jūs domājat, cik administratīvo pārkāpumu procesi bija ierosināti? (Starpsauciens no zāles: “Piecdesmit!”) Divi. Divi! Un šogad to ir jau vairāk nekā 80! Vairāk nekā 80. Līdz ar to... ar administrācijas stingru kontroli administratori tiek saukti pie atbildības, un es ļoti ceru, ka arī viņi paši veicinās pašattīrīšanos savā vidē, jo es redzu, ka nākotnē, tālākā nākotnē, viņi var būt brīva, juridiska profesija, ja viņi sakārto savu pašpārvaldi.

Par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Noteikti vēlreiz ir jārunā par antireiderisma regulējumu Komerclikumā, kurš praktiski izslēdz viltotu dokumentu iesniegšanu. Paldies deputātiem par to, ka atbalstīja!

Nacionālās identitātes stiprināšana. Varu teikt, ka galvenais, ko šajā jomā esam paveikuši, ir tas, ka Valsts valodas centrs ir daudzkārt aktīvāk sācis komunicēt jeb veidot saziņu ar sabiedrību.

Un otrs ir tas, ka valdība ir akceptējusi (un Valdības rīcības plānā tas ir fiksēts!), ka mēs ieviešam Valsts valodas centra sabiedriskā palīga institūtu - līdzīgi, kā tas ir Francijā. Francijā ir šāds modelis: valsts institūcija sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām (Francijā šādas ir četras), un viņi aktīvi piedalās preventīvajā darbā.

Daudzi jautās: uz kāda likuma pamata tas notiek? Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir noteikts valsts pārvaldes iestādei slēgt līdzdarbības līgumu. Šādi līdzdarbības līgumi līdz šim Kultūras ministrijā tika aktīvi slēgti ar kultūras darbiniekiem, un mēs redzam, ka arī šeit mēs to varam ieviest.

Par Eiropas Savienības prezidentūru pavisam īsi. Mēs tiešām lepojamies, ka mēs paveicām to, ko nepaveica iepriekšējās sešas prezidentūras. Tā ir jaunā personas datu aizsardzības regula. Tā stāsies spēkā 2017.gadā. Un, lai ieviestu šo regulu, tiešām ir nepieciešami ļoti nopietni pārkārtojumi Datu valsts inspekcijas darbā. Un šis uzteikums pagarināt līgumu ar šīs iestādes direktoru tika pasniegts konkrētai amatpersonai šī gada 1.jūlijā. Tam nav nekāda sakara ar septembri. 1.jūlijā! Un šīs iestādes darbā es redzu spēju nākotnē strādāt jaunos apstākļos. Tā būs jauna datu aizsardzības ēra, kad ikviens varēs izmantot vienas pieturas aģentūras principā noteiktās priekšrocības un savā valsts iestādē, savā datu aizsardzības aģentūrā vērsties ar sūdzību par pārkāpumu neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības malā tas būtu noticis. Protams, par pārējo sasniegto varēsiet izlasīt mājaslapā.

Vienlaikus gribu vēlreiz pateikt paldies Tieslietu ministrijas ekspertiem, kuri arī šodien kuplā skaitā te ir klāt, Prokuratūras pārstāvjiem, Uzņēmumu reģistra pārstāvjiem un Latvijas Republikas Patentu valdes ekspertiem.

Noslēgumā īsumā par iekšējo drošību. Viens no tiem darbiem, ar ko mēs tiešām lepojamies, ir tas, ka pēc ilgiem strīdiem un diskusijām mums ir izdevies, sadarbojoties kopā, panākt kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs un par rīcību, kas sekmē citu personu iesaisti šādos bruņotos konfliktos. Mēs visi labi zinām, par ko ir runa. Ir runa par dalību nelikumīgajos bruņotajos grupējumos Ukrainā.

Arī par resocializāciju un cietumiem jūs acīmredzot izlasīsiet.

Taupot laiku, vēl minēšu elektronisko uzraudzību. Tātad tās mehānisms ir ieviests. Paldies Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kas bija viens no veicinošiem faktoriem šī mehānisma ieviešanā. Līdz ar to mums ir iespējams gan iegūt... ievērojami ietaupīt valsts līdzekļus, gan arī īstenot modernas pirmstermiņa atbrīvoto uzraudzības metodes.

Un visbeidzot pats, pats, pats jaunākais, skrienot pāri pārējām tēmām. Pats jaunākais ir tas, ko mēs otrdien skatīsim Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Tā ir ļoti plaša sabiedrību aptveroša problēmu tēma, tā ir problēma ar tā sauktajām sarunātajām spēlēm sportā. Mēs esam kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju sagatavojuši grozījumus Sporta likumā, grozījumus Krimināllikumā, un turpmāk izmeklēšanas iestādēm vairs nebūs tādas problēmas, kāda bija līdz šim, - ka bija jāpiemēro pants “Krāpšana” un bija jāvāc pierādījumi par pilnu nozieguma sastāvu no sākuma līdz galam. Tagad pietiks tikai ar mēģinājumu izdarīt šādu noziegumu. Līdz ar to izmeklēšanas iestādēm būs daudz labāka iespēja identificēt kaut vienu posmu šajās sarunātajās spēlēs un saukt vainīgo pie atbildības.

Paldies par uzmanību un paldies, ka bija iespēja runāt valdības pilnvarojumā šo laiku.

Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

Elksniņa kungs informē, ka runās iesniedzēju vārdā.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Mēs īstenībā visi šodien tikko bijām liecinieki tieslietu ministra Rasnača kunga uzstāšanās runai, tāpēc tiešām (No zāles dep. I.Parādnieka starpsaucieni: “...Atsauc!”), ņemot vērā mūsu iesniedzēju uzstāšanos un paustos argumentus, arī mums, iesniedzējiem, gribētos redzēt, lai tā atskaite, ko tikko mums ir nolasījis tieslietu ministrs Rasnača kungs, būtu rakstīta no tā laika, kad viņš kļuva par tieslietu ministru, nevis par Tieslietu ministrijas pēdējo gadu darbiem.

Šis cilvēks nu jau ir piesavinājies svešu cilvēku nopelnus. Iesniegtais lēmuma projekts... un runa ir par tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisiju. SASKAŅA nav iesniegusi priekšlikumu par visas tieslietu sistēmas demisiju.

Godājamie kolēģi! Lielākā daļa no šajā ziņojumā pieminētā ir bijusi jau pirms šī tieslietu ministra - pirms Rasnača. Lielākā daļa! Rasnača kungs, kāds tieši ir jūsu veikums minētā ziņojuma kontekstā? Piemēram, kāds ir jūsu kā ministra sakars ar piesaukto mediāciju, šķīrējtiesu vai “kolhoziem”? (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Nekāda!”) Kāds šajā demisijas pieprasījumā jums ar to ir sakars? Godājamie kolēģi, šie likumi tika pieņemti, vēl pirms sāka skanēt pēdējo Saeimas vēlēšanu aģitācija. Tāpat arī tiesu sistēmas reforma... Kāds jums kā pašreizējam tieslietu ministram ir sakars ar minēto tiesu sistēmas reformu? Kāds?

Tiesu sistēmas reforma rit savu gaitu, un tās īstenošanu ir noteikušas iepriekšējās Saeimas un iepriekšējie... jūsu priekšteči Tieslietu ministrijā.

Maksātnespējas joma. Piedodiet, bet tur vispār ir bardaks tajā maksātnespējas jomā! Bet kāds sakars ir maksātnespējai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, nacionālās identitātes stiprināšanai...? Pat prezidentūru jūs šodien “atvilkāt” uz Saeimas sēdi, lai neatbildētu ne uz vienu jautājumu, kurš ir skanējis jūsu kā tieslietu ministra demisijas pieprasījumā.

Par jautājumu par bērnu aizsardzību, bērnu tiesību aizsardzību, kas ir demisijas pieprasījuma pamatā. Tieslietu ministra runā absolūti nekā nav bijis par šo jautājumu, bet tieši tas ir bijis tas centrālais jautājums, par kuru... Mēs bijām liecinieki tam, ka Juridiskajā komisijā un pēc tam arī televīzijā Rasnača kungs sita ar dūri sev pie krūtīm, stāstot, ka nu, redziet, šī būs tagad tā iespēja Saeimas sēdē runāt par viņa - viņa, nevis kāda cita! - paveikto tieslietu jomā, it īpaši jautājumā par bērnu aizsardzību.

Godājamie kolēģi, īstenībā šis ministrs ir tikpat vērts, cik šis sagatavotais informatīvais ziņojums (No zāles dep. K.Šadurskis: “Nē!”), kas lielā mērā... Varbūt arī ne... Jā... Pat ne tik daudz! Lūk! Bet cik lielā mērā tas, kas šeit ir rakstīts, ir attiecināms...? Vēl vairāk! Godājamie kolēģi, tieslietu ministrs šodien ir atļāvies lielā mērā ne tikai pierādīt savu nekompetenci, bet arī parādīt, ka... nu, viņam pat nav zināšanu. Un, godājamie kolēģi, es to uz viņa runas piemēra... ar viņa runā minētajiem faktiem konkrēti jums parādīšu. Nu, piemēram, ministrs tikko sēdē ir pateicis, ka viņš atbalsta... un ir aicinājis, lai draugi turpmāk pārbaudītu savu draugu identitāti. Bet lūdzu! Atbilde uz minēto problēmjautājumu ir - publiskais reģistrs. Lielbritānija, Zviedrija... Godājamie kolēģi, iepriekšējā runā es lūdzu tieslietu ministram... Viņš varbūt tagad varētu iznākt tomēr, es viņu aicinu, un pateikt, ar ko vienkārši atšķiras pedofilu reģistrs Lielbritānijā, Zviedrijā un kādas, piemēram, ir problēmas Zviedrijā. Es saprotu, ka tagad ierēdņu armija - uzaicinātā! - varbūt izpildīs kaut kādu jūsu... šo jautājumu, bet tad tomēr... Latvijā ir Sodu reģistrs - personu sodu reģistrs! -, kuru pārrauga Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Nevienam skolas direktoram nav tiesību tur griezties un kaut ko saņemt, viņš pieprasa no tiem darbiniekiem, lai viņi iesniegtu izziņu. Vēl jo vairāk... Jūs varbūt varētu izstāstīt, ar ko Sodu reģistrs atšķiras... Piemēram, ir aktīvais Sodu reģistrs un ir arhīva lietā reģistrā iekļautie dati. Un kāpēc... Piemēram, jūs nezināt, ka ļoti daudzi dzimumnoziedznieki slēpj... no minētā reģistra iesniedzot izziņu tikai par aktīviem datiem, par to, ka viņu sodāmība jau ir dzēsta un nav tur norādīta, bet stājas darba tiesiskajās attiecībās valsts iestādēs un strādā tur, būdami iepriekš sodīti par seksuālajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pret bērniem?

Kā jūs varat izskaidrot, ka šodien... es jums varu konkrēti minēt piemērus, pateikt cilvēku vārdus un uzvārdus, kuri strādā iestādēs, kas ir finansētas no valsts līdzekļiem, un kuri ir bijuši tiesāti par seksuālu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, bet attiecībā uz kuriem līdz pat šim brīdim nedarbojas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.pants, kurš konkrēti pasaka, ka tas ir aizliegts?

Cienījamie kolēģi! Es tiešām aicinātu vērtēt šo jautājumu, ņemot vērā kā reiz nu jau ministra kompetenci, uzstājoties jūsu priekšā un atbildot uz tiem problēmjautājumiem, kas tika izvirzīti. Manuprāt, secinājumi ir acīm redzami. (Frakcijas SASKAŅA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidija locekļi! Augsti godātais ministra kungs! Ļoti cienītā Saeimas ģenerālsekretāres kundze! (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Dāmas un kungi!

Mēs zinām, ka pavisam nesen, vēl iepriekšējā Saeimā, kādu laiku pietiekami populārs bija tāds vārdu salikums kā “tiesiskuma koalīcija”. Varat piekrist, varat nepiekrist, bet šķiet, ka vismaz kādu brīdi patiešām tiesiskums bija ne vien pasludināts, bet arī tika virzīts par vienu no galvenajām koalīcijas (līdz ar to - visas Saeimas) darba prioritātēm.

Arī valdības var definēt dažādi: pārmaiņu vai izaugsmes valdība, stabilitātes valdība. Piedodiet, bet šai par piemērotāko tomēr atrodam jēdzienu “mazspējas valdība”. Un ne jau Rasnača kungs ir šī epiteta vienīgais vaininieks, lai gan - nenoliegsiet! - viens no būtiskākajiem. Piemēram, par maksātnespējas administratoru sistēmu runājot, tieši “mazspēja” ir vārds, kas pirmais nāk prātā, ja nepieciešams raksturot ministrijas veiktās rīcības šīs jomas sakārtošanā.

Par pedofilijas, vardarbības un dzimumnoziegumiem lielāki eksperti ir SASKAŅAS frakcijas deputāti, tāpēc šiem jautājumiem savā runā nepieskaršos.

Vēlos atgādināt, ka jau pašā pamatā pirms 10 mēnešiem valdība tika izveidota atbilstoši līdz tam sen iedibinātajām tradīcijām, kas īsti neveicina progresu un tik nepieciešamās un bieži piesauktās reformas izpildvarā. Varbūt izņemot dažas, par kurām neviena partija ilgu laiku īsti nevēlējās uzņemties atbildību. Vairums ministriju tika sadalītas atbilstoši, tā teikt, partiju tradicionālajām vērtībām un iepriekš iestaigātajām takām. Tā, piemēram, Tieslietu ministrija Nacionālās apvienības pārziņā (ar pavisam nelielu pārtraukumu pa vidu) ir jau kopš 2006.gada. Jau sākotnēji Latvijas Reģionu apvienības frakcija nevarēja atbalstīt šo valdību un nebalsoja “par” Dzintaru Rasnača kungu ministra amatā, tāpat kā tā nebalsoja “par” valdību kopumā, kuras izveides principi jau pašā sākumā ir balstīti partejisko interešu apmierināšanā, nevis veicamo darbu un izvirzīto tautsaimniecības mērķu sasniegšanā, kur arī tiesiskuma stiprināšanai patiešām būtu jāierāda atbilstoša vieta.

Redzot, kā šī valdība kopumā 10 mēnešu laikā ir demonstrējusi savu mazspēju pieņemt lēmumus daudzās valstij svarīgās jomās, Latvijas Reģionu apvienības frakcija nevar atbalstīt Dzintara Rasnača palikšanu amatā un atbalsta ministra demisijas pieprasījumu. Latvijas Reģionu apvienība, pirms pieņemt lēmumu, konsultējās ar vairākām sabiedriskajām organizācijām, no kurām neviena nav paudusi viedokli, ka Rasnača kungam būtu jāsaglabā ieņemamais amats. Piemēram, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība ir publiski nosodījusi ministra bezdarbību un neieinteresētību savas nozares problēmjautājumu risināšanā.

Vēl arī personīgi palūdzu kādreizējam tieslietu ministram Jānim Bordānam, kā viņš varētu raksturot pašreizējā ministra darbu. Atbildi saņēmu vienā vārdā: “Nekā!”

Apliecinājumu šim un reizē arī atbalstu Latvijas Reģionu apvienības frakcijas lēmumam netieši ir sniegusi arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Lai gan šonakt esam saņēmuši... (No zāles dep. A.Kaimiņa starpsauciens: “Nē, šodien!..”)... šorīt no rīta, bet faktiski var teikt - šonakt... formālu atbildi uz mūsu lūgumu sniegt viņas personīgo vērtējumu par tieslietu ministra Dzintara Rasnača darbu, tomēr, kā redzam, arī šodien viņa nav uzskatījusi par nepieciešamu ierasties un izteikt kādus vārdus ministra aizstāvībai.

Jāatzīst, ka Latvijas Reģionu apvienība priecājas, ka vismaz daļa opozīcijas beidzot ir pievienojusies jau pirms tam mūsu izvirzītajai iniciatīvai - izvērtēt vairāku valdības ministru darbu un prasīt atbildību par neizdarībām viņu pārvaldītajās nozarēs. Atgādināšu, ka tika pieprasīts satiksmes ministra Anrija Matīsa un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda profesionalitātes un atbilstības ieņemamajam amatam izvērtējums. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Mums vajag vienu balsi!”)

Runas noslēgumā vēlos izteikt cerību, ka iepriekš pieminētais mazspējas vīruss nav piemeties arī Saeimas deputātiem. Manuprāt, tik svarīgā jautājumā kā veselas - pareizāk sakot, īsti neveselas! - jomas tālākā likteņa izlemšana Saeimas deputātiem ir jābūt spējīgiem paust savu viedokli un vēlētāju gribu, attiecīgi balsojot vai nu “par”, vai “pret” pieprasītajām pārmaiņām Tieslietu ministrijas vadībā. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: “Bet nav balsojuma!”) It sevišķi šajā balsojumā nospiežot pogu “atturos”, jūs apliecināsiet savu mazspēju pildīt Saeimas deputāta pienākumus un nevēlēšanos uzņemties atbildību par konkrēta ministra darba izvērtējumu.

Paldies, ja ieklausījāties. (LRA frakcijas deputātu aplausi.) (No zāles dep. J.Urbanovičs: “A kur sēž ģenerālsekretāre?”)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs Saeimas deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie kolēģi! Es neslēpšu, ka mani un vairākus citus kolēģus nepatīkami pārsteidza iniciatīvas trūkums un ministra attieksme Juridiskās komisijas sēdēs saistībā ar Liepājas pedofilu lietu, jo ministrs, manuprāt un vairāku citu kolēģu prāt, runāja kā cilvēks no malas, nevis kā persona, kura atbildīga par nozares vadību. Tāpēc šodien ir nepieciešams vērtēt ministra darbu, un tas jādara gan parlamentam, gan vēlētājiem, gan valdības vadītājai. Ideālajā gadījumā tieši juristi un tautas kalpi ir tie, kas sargā, stiprina un attīsta demokrātijas pamatprincipus. Un tas ir mūsu visu profesionālais pienākums, mums kopā jāveido tiesiska valsts, kurā ikviens cilvēks ir vērtība un personība un kurā valda princips “Viens likums - viena taisnība visiem”. Ja mēs to darīsim tikai vārdos, tad valsts un iedzīvotāju izpratne par tiesiskumu būtiski atšķirsies. Lai realizētu šo principu, pieņemtajiem tiesību aktiem ir jābūt pēc iespējas visas sabiedrības, nevis kādas šauras grupas interesēs. Un es uzskatu, ka tiesiskuma nodrošināšanai ir vajadzīgs ātrs un taisnīgs tiesas process. Ir jāveicina godīga konkurence un pašregulācija brīvo juridisko profesiju pārstāvju vidū. Un jānovērš situācija, ka juridisko profesiju pārstāvji vairāk rūpējas par savām privilēģijām un ērtībām, nevis par savu funkciju pildīšanu sabiedrības labā un augstiem profesionālajiem standartiem.

Lai efektīvi apkarotu ekonomiskos noziegumus un nosargātu bērnus no pedofiliem, ir jāattīsta šie profesionālie standarti, kā arī jāpaaugstina tiesnešu un prokuroru kvalifikācija ekonomiskajos un bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.

Īsi un kodolīgi par likumiem, kurus noteikti vajadzētu tūlīt pat pieņemt vai grozīt. Šādu likumu, kas skar ļoti nozīmīgus un svarīgus jautājumus, ir daudz, jo katrai iedzīvotāju grupai ir savas intereses un prioritātes. Tomēr vēlētos atzīmēt pavisam konkrētu neizpildītu Saeimas uzdevumu Tieslietu ministrijai, kuru tieslietu ministrs joprojām nav veicis. Tas skar ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus, kuru dzīvokļi atrodas uz īpašnieku zemes. Runa ir par piespiedu nomas attiecībām un nesamērīgajiem maksājumiem par zemes nomu. Neskatoties uz solījumiem, likumprojekta joprojām Saeimā nav.

Jāatzīmē, ka tieslietu ministra apstiprinātajā ministrijas darbības stratēģijā 2015.-2016.gadam ir norādīts, ka tieši Tieslietu ministrija ir atbildīga par tiesību politikas attīstību valstī kopumā un likumprojektu tiesiskuma kontroli. Taču tieši Tieslietu ministrija nereti Saeimā iesniedz slikti sagatavotus likumprojektus un pēc tam Juridiskajā komisijā mēģina labot savas kļūdas, iesniedzot priekšlikumus otrajam un trešajam lasījumam.

Uzskatu, ka svarīgākais ir veidot sakārtotu normatīvo aktu sistēmu, kura ir saprotama un taisnīga neatkarīgi no atsevišķu personu šodienas interesēm. Tieslietu ministrija, manuprāt, ar šo uzdevumu vēl aizvien netiek galā. Manuprāt, noteikti vajadzētu veikt vispārēju esošā tiesiskā regulējuma juridiskās kvalitātes izvērtējumu, pārskatot nesaskaņotos tiesību aktus. Svarīgi ir radīt šķēršļus nepārdomātai tiesību aktu izstrādei un slēptai lobiju ietekmei. Godīgums un atbildība palielina profesijas un amata prestižu.

Mans sapnis ir dzīvot tiesiskā valstī, kurā katrs indivīds ir spējīgs realizēt savas tiesības. Tāpēc ir būtiski veicināt savlaicīgu un adekvātu Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības tiesas un Augstākās tiesas spriedumu izpildi, stingri nosakot valsts institūcijām pienākumu īstenot likumdošanas attiecīgās iniciatīvas, kuras risinātu šo tiesu atklātās nepilnības Latvijas tiesību sistēmā. Un esmu gatavs piedalīties šāda sapņa īstenošanā un uzskatu, ka tieslietu ministram savā amatā nozares problēmas ir jārisina kompleksi, strikti ievērojot likumību, sistēmisku pieeju, zinātniskumu un rūpību. Esošais tieslietu ministrs ar savu darbību nav parādījis spēju risināt nozares problēmas, tāpēc šodien balsošu “par” tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Nu, tā kā nebiju plānojis runāt, bet maksātnespējas administratoru tēmas aizskaršana, protams, atkal izraisīja zināmas emocijas. Jo pagājušajā nedēļā mēs, visi Saeimas deputāti, saņēmām avīzi “Diena” ar pielikumu, kas kārtējo reizi atgādināja mums gan tiesas, gan tiesnešus, gan citas juridiska rakstura amatpersonas, kuras joprojām nodarbojas ar ne to, ar ko tām vajadzētu nodarboties šajā jomā.

Un otra lieta. Rasnača kungs, ja jūs komunicētu ne tikai ar tiem administratoriem, kas ir jūsu partijai pietuvināti, bet arī ar citiem, tad viņi jums pastāstītu, ka attiecībā uz šo elektronisko nejaušības sistēmu jau sen ir izdomāta cita sistēma, kuru var apiet tikpat vienkārši kā nopīkstināt e-taloniņu.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt tieši šodien. Ir sanākusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un pieņēmusi rezolūciju par notiekošo šajā jomā. Es nelasīšu visu rezolūciju, jo jūs paši to varat apskatīties. Es nolasīšu tikai ievada rindkopu: “Vērojot pēdējo nedēļu norisi starp maksātnespējas jomu regulējošo normatīvo aktu grozījumiem Saeimā, Latvijas lielākās uzņēmējbiedrības - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - Juridiskā komisija secina, ka tie vērsti nevis uz nozares sakārtošanu un Valsts kontroles ieteikto maksātnespējas jomas politikas izveidi, bet gan kārtējo reizi vērtējami kā pavirši, haotiski un ar iesaistītajām pusēm nesaskaņoti pseidouzlabojumi bez nopietna seguma un konteksta ar uzņēmējdarbības vides situāciju.” Un šī organizācija apvieno 1400 uzņēmējus. Tā ka tas nav Seržanta viedoklis šoreiz.

Paldies. (LRA frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! “Tieslietu ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde maksātnespējas tiesību politikas jomā nav veikusi nepieciešamos pasākumus valsts politikas izstrādei un ieviešanas koordinēšanai, tā neveicinot konsekventu un pēctecīgu maksātnespējas politikas īstenošanu, maksātnespējas normatīvā regulējuma tiesisko stabilitāti, sistēmisku pieeju maksātnespējas problemātisko jautājumu identificēšanai un risināšanai.” Tas ir citāts no Valsts kontroles revīzijas atzinuma par maksātnespējas jautājumiem.

Kolēģi! Šobrīd pasaulē ir ļoti daudz lētas naudas. Kāpēc šīs finanšu investīcijas neienāk Latvijā? Kāpēc Latvijā neatjaunojas kreditēšana? Kā neskaitāmas reizes norādījuši gan uzņēmēji, gan baņķieri, viens no iemesliem ir investīciju aizsardzības vājais līmenis Latvijā un galvenokārt - bieži negodīgs maksātnespējas process, kura laikā parādās fiktīvi kreditori, nepamatoti tiesas lēmumi, kā rezultātā nodrošināts kreditors neatgūst praktiski neko.

Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākušu parādnieku saistību izpildi un, iespējams, maksātnespējas atjaunošanu. Vai tā notiek? Tieši otrādi! Personīgās maksātnespējas administratora finansiālās ieinteresētības dēļ netiek atjaunota uzņēmuma maksātnespēja, 53 procentus no atgūstamajiem līdzekļiem veido maksātnespējas procesa izmaksas. Tas nozīmē, ka kreditoru prasījumus var segt tikai ar atlikušajiem 47 procentiem, bet šī nauda jau ir jārēķina no 14 procentiem, kas vispār maksātnespējas procesā tiek atgūti, kā rāda iepriekšējā pieredze. 12 procentos gadījumu, kā norāda Valsts kontrole, maksātnespējas procesos saskatāmas no administratoru puses prettiesiskas darbības pazīmes. 12 procentos! Tas ir galvenokārt interešu konflikts vai apstākļi, kas liedz administratoram pildīt amata pienākumus. Mēs zinām par mainītajām juridiskajām adresēm mēnesi vai divus pirms pieteikuma iesniegšanas, mēs zinām par Maksātnespējas likumā noteiktajiem ierobežojumiem, tomēr administratori pilda šos pienākumus... Mēs zinām par administratoru saistību ar uzņēmumiem, kuros viņi veic savus pienākumus. Administratori ir snieguši atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesu pasākumu plāniem, kuros norādītie kreditori bija saistīti ar uzņēmuma amatpersonām vai pašu administratoru un kuros prasījuma apmērs ir bijis pietiekams, lai veidotu pārsvaru plānu saskaņošanai. Vienā adresē praktizē administratori, kas sasvstarpēji saistīti gan dažādos maksātnespējas procesos, gan ar amatpersonām. Pārtulkojot vienkāršā sarunvalodā - 12 procentos maksātnespējas procesu vienkārši zog. Un ne jau maz! Divu gadu laikā vismaz 434 miljonus valsts budžets nav ieņēmis pabeigtos maksātnespējas procesos, kā norāda Valsts kontrole, un šobrīd nepabeigtos - vēl... Tie ir 2014.gada 1.janvāra dati... nē, 2014.gada 30.septembra dati... Vēl 402 miljoni - nepabeigtos procesos, no tiem atgūs droši vien jau minētos 14 procentus, ne vairāk.

Godātie kolēģi! Investīcijas Latvijā neienāks, kamēr Rasnača kungs ir tieslietu ministra amatā. (Zālē starpsaucieni: “Ooo!”) Es atvainojos! Kolēģi, lūdzu, atvainojiet, man bija ielikts punkts, nevis komats. (No zāles starpsaucieni: “Kam negadās?”, “Gadās!”) Es izlasīšu pareizi: “Investīcijas Latvijā neienāks. Kamēr Rasnača kungs ir tieslietu ministra amatā, mums ir cerības, ka viņš izvērtēs sava darba kvalitāti un beidzot darbs sāksies.” (Skaļi aplausi.)

Kolēģi, es tiešām atvainojos par savu pārteikšanos (Troksnis zālē.) ministram, kas uz Saeimas sēdi ir atvedis gandrīz visu Tieslietu ministrijas vadību, lai Tieslietu ministrijas vadība varētu izvērtēt šeit debatēs izskanējušos argumentus un palīdzēt ministram strādāt.

Godātie kolēģi! Varbūt es esmu lētticīgs, bet es ceru, ka mēs drīkstam dot - lai arī nepelnītu - tomēr Rasnača kungam nelielu, īslaicīgu uzticības avansu. (Starpsaucieni: “Ooo!”. Dep. M.Bondars: “Tik cerīgi sāka!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es nebiju plānojis runāt, bet man patiešām ir žēl, ka demisijas pieprasītāji bērnu tiesības un intereses mēģina sajaukt ar savām politiskajām intrigām. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Ej nu ej!”. Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.)

Mums var patikt ministrs, var nepatikt, var patikt viņa atskaite, var nepatikt viņa atskaite, bet, redzot to, kas notika zālē brīdī, kad ministrs informēja par Tieslietu ministrijas paveikto, es redzēju, ka daudziem tas neinteresē. Diemžēl! Un tāpēc jau nav brīnums, ka pēc tam atsevišķi kolēģi kāpj tribīnē un saka, ka, piemēram, jautājums par dalīto īpašumu netiek risināts, kaut gan, ja nemaldos, kādā no pēdējām valdības sēdēm šī koncepcija tika atbalstīta, un tā arī koalīcijā tika skatīta.

Var jau, protams, runāt par mazspēju tiesiskuma jautājumos, par ko minēja Viļuma kungs. Taču jāsaka: es kā Juridiskās komisijas vadītājs arī no Viļuma kunga gaidīju lielāku spēju, darbojoties Juridiskajā komisijā (No zāles dep. J.Viļums: “Neesmu ministrs!”), pretstatā Bites kundzei, kas, manuprāt, ļoti aktīvi darbojās. Tā ka debatētāji, kolēģi, pirms jūs izmantojat kādus argumentus, pārliecinieties par to patiesumu!

Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai tieslietu ministrs vēlas runāt?

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). (No zāles starpsauciens: “Pēdējais vārds!”)

Cienītie kolēģi! Tiešām, cienot jūsu laiku, paldies par debatēs izteikto. Es jutos šodien gandrīz tāpat kā tos 14 gadus, ko te esmu pavadījis... Visa emociju gamma.

Vispirms par Andreja Elksniņa teikto īsumā. Es sniedzu to informāciju, ko man sniedza eksperti. Un tie ir Valsts probācijas dienesta eksperti. Un, ja jūs esat tik varens un zinošs, tad, lūdzu, kandidējiet uz Valsts probācijas dienesta direktora amatu! Jūs uzvarēsiet konkursā! (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.)

Nākamais... (Troksnis zāle, starpsaucieni.) Tātad nākamais! Tiešām paldies Agešina kungam par pragmatisko attieksmi un par distancēšanos no emocijām. Ļoti smagi! Ļoti smagi nāca šī dalītā īpašuma koncepcija. Tā ir apstiprināta, likumprojekts ir sagatavots. Un tā, kā likumā ir noteikts - tā, kā likumā ir noteikts! -, Ministru kabinets to iesniedz Saeimā līdz 30.datumam. 21.datumā tiekat laipni aicināts uz Ministru kabineta komiteju! Tālāk. Jūs esat arī... jūs valdībā varat noklausīties šo ziņojumu. Ministru kabinetā tas būs nedēļu vēlāk, un tad tas tiks iesniegts. Līdz ar to šāda vienošanās ir un likuma izpilde notiek. Viss notiek!

Tālāk par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Kolēģiem no valdības varu teikt, arī Kārlim Seržantam varu teikt, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera visaktīvāk atbalsta mūsu reformas un pirmām kārtām to reformu, ka administratoriem ir jābūt amatpersonām. Tieši visaktīvāk!

Un, ja runājam par Nacionālās attīstības padomi, kur ir kamera iekšā, tad tur ir šī kamera, tur ir Latvijas Darba devēju konfederācija, tur ir Latvijas Arodbiedrību savienība, jā, un tur ir arī Latvijas Pašvaldību savienība. Un tad, kad es 14.augustā prezentēju (protams, izvērstākā veidā) gan tiesu reformā pēdējo gadu laikā panākto, gan arī antireiderisma novēršanā un maksātnespējas procesa uzlabošanā, tad es saņēmu atzinības vārdus, un viņi teica: “Kāpēc jūs to nerādāt citiem? Kāpēc jūs to nestāstāt citiem? Cilvēki nezina. Cilvēkos ir skepse. Cilvēki netic.” Un mans pienākums ir to šodien darīt.

Atvainojiet, ka kavēju jūsu laiku vēlreiz. Paldies. Daudzas vērtīgas idejas bija, bet arī lūdzu opozīciju... sevišķi šīsdienas iesnieguma iniciatoru tomēr lūdzu būt korektam savos izteikumos un faktus minēt korekti, un atstāstīt citu cilvēku teikto precīzi. Citādi mēs esam kaut kādā Aizspogulijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates bija slēgtas, bet iesniedzēju vārdā atbilstoši Saeimas kārtības rullim vēl var runāt Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš. Cienījamie kolēģi, kas tā par tiesisku valsti, kas tas par tiesiskumu un kas tas par tieslietu ministru, kurš debatēs var pateikt: “Mēs izsludināsim konkursu, bet tu būsi konkursa uzvarētājs!” (Smiekli un aplausi. No zāles: “Dzintar Rasnač! Uzdeva jautājumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Ādamsona, Tutina, Zujeva, Cileviča un citu deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 31, atturas - 24. Līdz ar to lēmums nav pieņemts. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Mēģinām vēlreiz!” Zālē smiekli.)

Kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir sadaļa “Deputātu pieprasījumi”.

Deputāti Elksniņš, Tutins, Ribakovs, Nikonovs, Orlovs un citi deputāti ir iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Guntim Belēviča kungam “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā”. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim to nododam Pieprasījumu komisijai.

Par šodien plānoto jautājumu un atbilžu sēdi.

Uz deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informē, ka nevar šodien ierasties uz atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs šodien nevar ierasties uz sēdi.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Kolēģi, ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Elksniņš, Urbanovičs, Zariņš, Agešins un Artūrs Rubiks iesnieguši deputātu jautājumu “Par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā”. Tas ir adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, un to nododam atbildes sniegšanai.

Saņemtais deputātu jautājums “Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu”, ko iesnieguši deputāti Zariņš, Zemļinskis, Agešins, Tutins un Ribakovs... (Klaudzina ar āmurīti.), ir adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Nododam to atbildes sniegšanai.

Ir saņemts deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums “Par Latvijas pozīciju bēgļu kvotu jautājumā”, kas adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un ko nododam atbildes sniegšanai. Bet ir lūgts sniegt motivāciju.

Deputāts Ivars Zariņš. Viena minūte. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Vari runāt stundu!”) Lūdzu!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kā jūs zināt, mēs esam lūguši valdībai paskaidrot, kā tā domā risināt šo bēgļu jautājumu. Valdība to nav spējusi. Tagad mēs dzirdam, ka valdība nupat lems un izlems, kā tad šis Junkera priekšlikums tiks īstenots. Junkera priekšlikums paredz šo obligāto kvotu sadali. Tad nu mūs interesē, kā Latvija domā nodrošināt šo obligāto kvotu sadali, kā domā šos bēgļus, kas stāv Vācijas pierobežā... pie Vācijas robežas, dabūt uz šejieni, kā domā viņus šeit noturēt. Lai, lūdzu, valdība izstāsta mums šo mehānismu! Varbūt Eiropā ir paredzēts atgriezties pie dzimtbūšanas? Jo citu mehānismu mēs pašlaik neredzam. Mūs ļoti interesē, kā valdība domā to nodrošināt, lai bēgļi nekļūtu vienkārši par tādām kā plūstošām smiltīm, kas plūst cauri mums. Un mēs savu kvotu visu laiku nespēsim nodrošināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie tiks sagatavoti.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Paldies. Šodien nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Māris Kučinskis, Gunārs Kūtris, Romāns Mežeckis, Romāns Naudiņš un Edvīns Šnore.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 3. sēde
2015. gada 17. septembrī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 340/Lp12) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1081, 1081A)
   
Priekšlikumi - dep. N.Kleinberga (par)
  - dep. E.Smiltēns (pret)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 341/Lp12)
(Dok. Nr. 1082, 1082A)
   
Par likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 342/Lp12)
(Dok. Nr. 1091, 1091A)
   
Par procedūru - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 344/Lp12)
(Dok. Nr. 1108, 1108A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 345/Lp12)
(Dok. Nr. 1109, 1109A)
   
Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē” (Nr. 211/Lm12)
(Dok. Nr. 1123)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” (Nr. 213/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1112)
   
Ziņo - dep. A.Elksniņš
   
Debates - dep. R.Balodis
  - dep. A.Kaimiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 255/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1113)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 209/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1118)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 282/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 906, 1085)
   
Ziņo - dep. J.Trupovnieks
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 267/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 838, 1086)
   
Ziņo - dep. E.Putra
   
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā” (Nr. 284/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 908, 1088)
   
Ziņo - dep. R.Jansons
   
Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 322/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1035, 1089)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 277/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1090)
   
Ziņo - dep. M.Zemļinskis
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 301/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 994, 1092)
   
Ziņo - dep. A.Adamovičs
   
Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 308/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1014, 1093)
   
Ziņo - dep. R.Jansons
   
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 278/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 884, 1095)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 330/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1043, 1096)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 309/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1015, 1097)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 310/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1016, 1098)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 315/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1028, 1099)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums” (Nr. 202/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 508, 866, 1103)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Debates - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 276/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 882, 1107)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 215/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1110)
   
Ziņo - dep. J.Kursīte
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 71/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1114)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 241/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1115)
   
Ziņo - dep. E.Putra
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 243/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1116)
   
Ziņo - dep. E.Putra
   
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 240/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1117)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 342/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1091, 1091A)
   
Ziņo - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Likumprojekts “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 342/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1091, 1091A)
   
Ziņo - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 344/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1108, 1108A)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. A.Judins
   
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 345/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1109, 1109A)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam” (Nr. 205/Lm12) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1083, 1120A)
   
Ziņo - dep. A.Elksniņš
   
Paziņojums
  - dep. G.Bērziņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs A.Klementjevs
   
Informācija par Ministru prezidentes L.Straujumas parakstīto protokollēmumu
   
Ziņojums tieslietu ministrs Dz.Rasnačs (kā Ministru kabineta pārstāvis)
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. J.Viļums
  - dep. V.Agešins
  - dep. K.Seržants
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. G.Bērziņš
  tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
  - dep. A.Elksniņš
   
Par deputātu pieprasījumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā” (Nr. 3/P12)
(Dok. Nr. 1138)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, I.Zariņa, V.Agešina un A.Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā” (Nr.  80/J12)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, M.Zemļinska, V.Agešina, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu” (Nr.  81/J12)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Urbanoviča, V.Agešina, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Latvijas pozīciju bēgļu kvotu jautājumā” (Nr.  82/J12)
   
Motivācija - dep. I.Zariņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs A.Klementjevs

 

Balsojumi

Datums: 17.09.2015 09:02:58 bal001
Par - 50, pret - 18, atturas - 7. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam" izskatīšanas pārcelšanu kā pēdējo darba kārtības punktu

Datums: 17.09.2015 09:09:29 bal002
Par - 11, pret - 19, atturas - 37. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (340/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 17.09.2015 09:13:50 bal003
Par - 75, pret - 1, atturas - 5. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē (211/Lm12)

Datums: 17.09.2015 09:22:11 bal004
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā (213/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:23:23 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (255/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:26:11 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (209/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:27:58 bal007
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (282/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:29:26 bal008
Par - 65, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (267/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:31:13 bal009
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā (284/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:34:12 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (322/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:35:20 bal011
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (277/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:36:34 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (301/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:38:04 bal013
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (308/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:39:37 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (278/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:41:26 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (330/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:42:46 bal016
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (309/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:43:52 bal017
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (310/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:45:55 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (315/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:53:11 bal019
Par - 55, pret - 18, atturas - 3. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums (202/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:54:58 bal020
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (276/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:56:35 bal021
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (215/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.09.2015 09:57:55 bal022
Par - 73, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (71/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.09.2015 10:00:33 bal023
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (241/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.09.2015 10:02:07 bal024
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (243/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.09.2015 10:03:28 bal025
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (240/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.09.2015 10:04:47 bal026
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem (342/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 10:05:14 bal027
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem (342/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 10:05:59 bal028
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem (342/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.09.2015 10:10:34 bal029
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (344/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 10:12:30 bal030
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (345/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.09.2015 12:03:21 bal031
Par - 28, pret - 31, atturas - 24. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (205/Lm12)




 

Frakciju viedokļi
2015.gada 17.septembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Tātad tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija relatīvi īsa (salīdzinājumā ar citām reizēm) Saeimas sēde – tā ilga tikai līdz pulksten 12.00, bet tajā tika skatīti gana spraigi jautājumi.

Mēs šo sēdi sākām ar to likumprojektu izskatīšanu, kuri bija iesniegti nodošanai komisijām, un es vēlos no tiem izcelt vienu. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Proti, ideja nav svaiga, tā jau ir cirkulējusi apkārt, ir bijuši šādi līdzīgi iesniegumi arī iepriekšējā Saeimā, arī 2012.gadā tas jautājums tika skatīts komisijās. Runa ir par to, ka pašvaldību vēlēšanās dotu tiesības vēlēt personām, kas ir sasniegušas 16 gadu vecumu. Tātad paredzēts pazemināt šo vecumu slieksni par diviem gadiem. Es arī kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs komentēju šo jautājumu. Mums ir ļoti cieša sadarbība ar jaunatnes organizācijām, un tieši Latvijas prezidentūras ietvaros, kura noslēdzās šajā vasarā, viena no prioritātēm bija jauniešu līdzdalības veicināšana politiskajos procesos. Bija ļoti aktīvas diskusijas ar jauniešiem, ar jaunatnes organizācijām, un tas “sausais atlikums” no diskusijām bija tāds, ka paši jaunieši noraidīja šo ieceri – jau no 16 gadiem ļaut balsot vēlēšanās. Tie argumenti bija daudzi un dažādi – un arī par šo izvēlēto slieksni. Līdz ar to, manuprāt, Saeima šodien pieņēma pareizu lēmumu, pagaidām noraidīdama šo iniciatīvu, jo jautājums ir tāds, kas izraisa daudzus citus jautājumus. Tas ir pretrunīgs, un tas būtu vēl jāskata dažādos citos formātos, un būtu arī jārunā ar jauniešu organizācijām par to, ko darīt ar to tālāk.

Vēl es vēlos izcelt likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs nobalsojām par to, ka tiks piešķirtas atlaides elektroenerģijas iegādei ģimenēm ar bērniem un I grupas invalīdiem, un par to mēs nobalsojām šodien arī Saeimā, likumprojektu izskatot trešajā, galīgajā, lasījumā. Un šis likums stāsies spēkā.

Saeima šodien lēma arī par likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”, kur ir paredzēts tas, ka šiem pedagogiem tiks piešķirtas izdienas pensijas.

Pēdējais jautājums bija visapjomīgākais, un par to bija vislielākās debates. Tas bija lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam”. Te jāatzīst, ka arī frakcijā VIENOTĪBA šī diskusija bija ļoti gara un gana spraiga. Vairāki kolēģi norādīja uz lietām, kas varbūt nekustas tādā ātrumā, kā tas būtu nepieciešams, uz vairākiem jautājumiem, kuros virzības nav, un līdz ar to tas atspoguļojās arī šīsdienas debatēs, kur norādīja uz maksātnespējas sistēmas problēmām, uz investīciju drošības un investīciju vides problēmām, kas netiek risinātas. Tāpat arī daudzus citus jautājumus kolēģi minēja. Taču frakcija VIENOTĪBA pieņēma lēmumu atturēties balsojumā par Rasnača kunga demisiju, nevis balsot “pret”. Tas ir kā uzticības kredīts Rasnača kungam turpmākajam periodam, bet ar nosacījumu, ka faktiski šī atturēšanās ir kā brīdinājums par to, ka ir daudz aktīvāk jāstrādā pie tā, lai risinātu šos sasāpējušos tiesiskuma jautājumus, jo no tā ir atkarīgs daudz kas, arī mūsu ekonomiskā labklājība.

Tas arī būtu īsumā par šīsdienas sēdi viss. Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēna kungam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu runāt par šobrīd trim aktuālajiem, mūsuprāt, jautājumiem.

Pirmais. Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos un Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumus, kuri paredz noteikt bargākus sodus par seksuālām darbībām, kas vērstas pret nepilngadīgām, mazgadīgām personām. Tātad tie paredz noteikt bargākus sodus tā saucamajiem pedofiliem, kas izmanto bērnus šādā veidā. Mēs zinām, ka sabiedrībā ļoti lielu sašutumu izraisīja vasarā izskanējusī informācija par notikumiem Liepājā. Juridiskā komisija nekavējoties sanāca uz sēdi un kopā ar Tieslietu ministriju izstrādāja vairākus būtiskus grozījumus, kuri paredz noteikt daudz bargākas soda sankcijas, kā arī pagarināt noilgumu termiņam, kurā cietušajām personām būs tiesības ziņot par šādiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šobrīd, kā jau es minēju, Saeima atbalstīja šos grozījumus, un mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk šos grozījumus pieņemt arī galīgajā lasījumā. Juridiskā komisija no savas puses ir noteikusi, ka bērnu tiesību aizsardzība un ar to saistītie likumprojekti būs Juridiskās komisijas prioritāte numur viens tuvākajā laika periodā.

Noteikti šodien ir jārunā arī par tieslietu ministra demisijas pieprasījumu, ko bija iesniegusi partija SASKAŅA. Šobrīd es gribu aicināt ikvienu radioklausītāju iepazīties ar to atskaiti, ko tieslietu ministrs sniedza par to, ko Tieslietu ministrija ir darījusi un dara tiesiskuma stiprināšanā. Es vēlos norādīt arī to, ka Nacionālās apvienības ministri, šķiet, ir vienīgie, kas dažādos formātos ir snieguši atskaites par savā jomā paveikto. To savulaik ir darījuši gan mūsu kultūras ministri, gan arī tieslietu ministrs, un es domāju, ka būtu pilnīgs pamats varbūt ne šādā griezumā, bet... pilnīgs pamats būtu jebkuram ministram atskaitīties gan parlamentam, gan Saeimai par padarīto.

Un visbeidzot es gribu runāt arī par būtiskāko jautājumu, kas gan nebija parlamenta šīsdienas sēdes darba kārtībā, bet kas noteikti būs tuvākajās dienās Eiropas lietu komisijas darba kārtībā. Tas ir jautājums par tā sauktajiem imigrantiem jeb bēgļiem. Es vēlos uzsvērt, ka Nacionālā apvienība savu pozīciju nav mainījusi. Mēs uzskatām, ka primāri ir jācīnās ar cēloņiem, ar šo bēgļu plūsmu, proti, jānosaka gan kārtība, kādā nošķirt kara bēgļus no ekonomiskajiem bēgļiem, gan jāiesaista vairāk arī starptautiskās organizācijas šo problēmu risināšanā. Tāpat ir jācīnās ar šo bēgļu kontrabandistiem (arī Eiropas Komisija ir atzinusi, ka šī problēma pastāv!). Un tikai tad mēs varam runāt par to, kā rīkoties seku gadījumā.

Mūsu pozīcija ir nemainīga: šobrīd Latvijai papildu bēgļi nav jāuzņem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņa kungam.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, manuprāt, bija divi tādi svarīgāki jautājumi: viens bija par iespēju jauniešiem jau no 16 gadu vecuma iesaistīties vismaz pašvaldību vēlēšanās un otrs – par tieslietu ministra demisijas pieprasījumu.

Ja runājam par jauniešiem, tad bieži vien dzirdam, ka jaunieši par maz interesējas par to, kas notiek valstī, par to, kas notiek pašvaldībās, bet dažreiz mēs paši nedodam jauniešiem iespējas sevi izpaust. Kriminālatbildība jauniešiem iestājas jau no 14 gadiem, pase jāsaņem jau faktiski 15 gadu vecumā, bet joprojām mūsu valsts politiķi baidās dot jauniešiem no 16 gadu vecuma iespēju nobalsot savas pašvaldības vēlēšanās.

Mūsu frakcija, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, uzskata, ka tieši šī iespēja varētu vairāk pašus jauniešus iesaistīt pašvaldības darba izvērtēšanā un arī pašvaldība būtu vairāk ieinteresēta sadarboties ar jauniešiem, uzklausīt viņu viedokli. Un, mūsuprāt, tas varētu lielā mērā risināt, vismaz pastarpināti, arī tādas problēmas kā demogrāfija un emigrācija, jo šādā gadījumā jaunietis jau no 16 gadu vecuma būtu vairāk iesaistīts vietējā pārvaldē, viņam būtu iespēja aktīvāk izteikt savus priekšlikumus un, protams, panākt šo priekšlikumu izvērtēšanu domes sēdēs.

Turklāt jāteic, ka Eiropas Padome jau pirms vairākiem gadiem ir izteikusi atbalstu šādai idejai. Un arī Igaunijā šāda iespēja jau ir. Tātad Igaunijā jaunieši jau no 16 gadiem var vēlēt pašvaldību vēlēšanās. Es ceru, ka arī Latvijā šāda iespēja tiks dota.

Diemžēl jāsaka uzreiz, ka vairums deputātu pat nebalsoja pret šo priekšlikumu, bet vienkārši atturējās. Manuprāt, tāda atturēšanās parāda deputātu nevēlēšanos iedziļināties jautājuma būtībā, varbūt arī nelielas bailes no skaidras atbildes sniegšanas, vai viņi ir “par” vai “pret” šo priekšlikumu.

Visplašākās debates Saeimā izvērtās saistībā ar pieprasījumu tieslietu ministra demisijai. Un savā runā es pieminēju, ka mēs bieži vien gan valdībām, gan koalīcijām pieliekam klāt kādu epitetu. Piemēram, iepriekšējā Saeimā koalīcija tika vismaz kādu laiku saukta par tiesiskuma koalīciju. Un, manuprāt, patiešām kādu laiku, kādu brīdi tiesiskums bija ļoti svarīga prioritāte gan koalīcijā, gan visā Saeimā, gan arī valdībā.

Bet, izvērtējot pašreizējās valdības darbu pēdējo 10 mēnešu laikā, jo attiecīgā valdība tik ilgu laiku darbojas, nu jāteic, ka tas atbilstošākais vārds tomēr ir “mazspēja”. Un, ja runājam par Tieslietu ministriju, tad jāteic, ka, piemēram, maksātnespējas administratoru sistēmas sakārtošanā tieslietu ministrs nav veicis pietiekoši... vajadzīgās reformas un šī sistēma joprojām ir nesakārtota, un Tieslietu ministrijas darbība raksturojama atkal ar to pašu vārdu – “mazspēja”.

Latvijas Reģionu apvienība nevarēja balsot citādāk, kā tikai atbalstīt tieslietu ministra demisiju, jo mūsu frakcija nekad nav balsojusi “par” ministra apstiprināšanu, nav arī balsojusi “par” šīs valdības apstiprināšanu. Jo jau pašā sākumā... Kā jau teicu, pirms 10 mēnešiem, kad tika ievēlēta šī Saeima, mūsuprāt, valdība netika izveidota tā, lai izpildvara varētu patiešām strādāt izvirzīto mērķu un izvirzīto uzdevumu izpildīšanai.

Diemžēl joprojām valdība tiek veidota atbilstoši tradīcijām (šis vārds arvien ir populārs Saeimā), un visi redz, ka atsevišķas ministrijas tiek vienkārši sadalītas atbilstoši politiskajām partijām. Un tas, protams, neveicina izaugsmi. Un Nacionālā apvienība, piemēram, par Tieslietu ministriju atbild jau kopš 2006.gada.

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Latvijas Reģionu apvienību priecē, ka vismaz daļa opozīcijas beidzot ir pievienojusies jau pirms tam mūsu izvirzītajai iniciatīvai – tomēr izvērtēt vairāku valdības ministru darbu un prasīt atbildību par neizdarībām. Atgādināšu, ka Latvijas Reģionu apvienība tika pieprasījusi satiksmes ministra Anrija Matīsa un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda profesionalitātes izvērtēšanu. Tomēr toreiz šīs mūsu iniciatīvas netika atbalstītas.

Un noslēgumā vēlos izteikt nožēlu, ka tāds mazspējas “vīruss” arvien biežāk, vispār ļoti bieži tiek izmantots Saeimā. Un arī šodien mēs redzējām, ka arī attiecībā uz ministra demisijas pieprasījumu daļa deputātu nevarēja nobalsot, precīzi un skaidri paužot savu nostāju ar “par” vai “pret”, bet nospieda pogu “atturas”. Tā ir tāda kā slēpšanās, jo pēc būtības tas nozīmē, ka deputāti tomēr ir slēpti balsojuši “pret”, nospiežot pogu “atturas”.

Tā ir tāda iespēja gan jums, vēlētājiem, gan žurnālistiem skaidrot kādas nianses, ka, lūk, dodam avansu, šajā gadījumā – ļaujam Rasnača kungam strādāt tālāk. Bet, protams, to, kas tas par avansu un cik ilgi tas būs spēkā, neviens nezina.

Paldies, ja ieklausījāties.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļuma kungam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es vēlos šodien pievērsties diviem jautājumiem, kas tika skatīti Saeimas sēdē.

Pirmais. Saeima šodien apstiprināja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kurus virzīja... sākotnēji bija parakstījuši praktiski visu frakciju deputāti. Un šodien trešajā lasījumā tie tika pieņemti. Šie gadījumi nosaka, kuras personas būs aizsargātie lietotāji. Proti, trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes, daudzbērnu ģimenes vai personas, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personas ar I grupas invaliditāti būs aizsargāti lietotāji. Protams, ka tas būs būtisks atvieglojums šīm ģimenēm.

Otrs. Tika noteikts komisijām un pirmajā lasījumā skatīts likumprojekts “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”, kurš ir uzsācis savu gaitu Saeimā, pateicoties ZZS frakcijas deputātu iesniegtajam likumprojektam. Un galvenais, kas šeit būs, – ka šo kategoriju skolotāji varēs pensionēties no 60 gadu vecuma vai arī tad, ja izdienas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, un tātad saņemt valsts pensiju. Šis likumprojekts noteikti virzīsies uz priekšu, un šis likums stāsies spēkā ne ātrāk kā pēc pāris gadiem, bet mēs uzskatām, ka tas ir būtisks sasniegums – uzsākt šāda likumprojekta virzību.

Savukārt, ja runājam par Rasnača kunga demisijas pieprasījumu, tad jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija balsoja pret viņa demisiju, jo mēs uzskatām, ka ministram ir jāturpina strādāt un jārisina šīs problēmas, kas ir saistītas gan ar pedofiliem, gan ar maksātnespējas administratoriem. Protams, par šādiem noziegumiem, kas ir saistīti ar bērniem, – par pedofiliju – jābūt daudz bargākiem sodiem, un mēs visādā ziņā atbalstām konstruktīvu darbu, lai ātrāk novērstu tās problēmas, nevis meklētu šobrīd jaunu ministru.

Un aktuāla lieta, kas gan šodien varbūt neparādījās nevienā no likumprojektiem, ir bēgļu jautājums, kurā šodien mēs noteikti uzklausīsim ziņojumu pirms Ministru kabineta sēdes. Lemsim par to, kā rīkoties gan mūsu ministriem, gan deputātiem. Bet jāņem vērā, ka viedokļi ir daudzi un dažādi un faktiski šis ir sirdsapziņas jautājums. Vieni uzskata, ka mums ir jāpalīdz nelaimē cietušajiem bēgļiem, kuriem ir mazi bērni un kuri ir tiešām cilvēki, kas cieš. Savukārt ir arī viedoklis, ka mums tomēr ir ļoti būtiskas mūsu nacionālās intereses, mūsu pilsoņu labklājība, jo... Kaut vai tāds piemērs: Latvijā bez stāža pensionētam cilvēkam minimālā pensija ir nedaudz virs 80 eiro, savukārt bēglis varēs saņemt pabalstu, kas gan ir laika ziņā ierobežots, bet tik un tā – 256 eiro! Mēs uzskatām, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā šeit ir ļoti daudzi neskaidri jautājumi, kuri tomēr ir jāskaidro sabiedrībai. Nu, kaut vai, piemēram, šāds jautājums: vai vispār mēs, Latvija, esam gatavi viņus pieņemt? Kur mēs viņus nometināsim? Vai mums ir tulki, kas tulko no dažādām eksotiskām valodām, kuras tiek izmantotas Āfrikā? Vai mums ir pietiekami naudas viņu veselības aprūpei? Jo tas, ka Eiropas Savienība iedod šos 6000 eiro, – tas nenozīmē, ka ilglaicīgi Eiropas Savienība maksās par veselības aprūpi, pabalstiem, jo, ieguvuši bēgļa statusu, varēs arī šie cilvēki pretendēt gan uz bērnu pabalstiem, gan bezdarbnieka pabalstiem, gan uz visiem pārējiem, kas ir paredzēti mūsu sociālajā sistēmā. Tātad te ir ļoti daudzi neskaidri jautājumi, un pašlaik mēs, protams, vēlamies visus šos jautājumus noskaidrot, uzklausīt viedokļus. Un, ņemot vērā šīs viedokļu atšķirības, tas, visticamāk, būs sirdsapziņas balsojums mūsu ministriem un deputātiem, kuri ir iesaistīti šā lēmuma pieņemšanā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļos” nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Ringoldam Balodim. Lūdzu!

R.Balodis (NSL).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Es vēlos runāt par trim šodienas sēdes jautājumiem. Visi šie jautājumi ir saistīti ar atbildību.

Pirmais jautājums ir saistīts ar bēgļu uzņemšanu Latvijā. Šis jautājums, manuprāt, ir pats aktuālākais, ja ne visaktuālākais, par ko mums faktiski vajadzētu parlamentā runāt. Tā vietā, protams, mēs runājam par tekošiem likumprojektiem, lai gan situācija ar bēgļiem, kā mēs redzam no plašsaziņas līdzekļiem, kļūst arvien draudošāka.

Jāsaka, ka es kā Nacionālās drošības komisijas sekretārs neesmu tiesīgs runāt par to, ko mēs komisijā runājam, taču es gribētu atzīmēt, ka man ir radies tāds iespaids, ka valdība, atbildīgā ministrija, kā vienmēr nav uzdevumu augstumos tajā ziņā, ka viņi nemāk runāt ar sabiedrību, nemāk skaidrot to, ko viņi dara. Jo, ja mēs palūkojamies, kāda šī situācija ir, tad redzam, ka joprojām nav skaidrs valdības redzējums, ko mēs darīsim ar tiem bēgļiem, kur mēs viņus izmitināsim. Sabiedrībai šie jautājumi ir, un tos apiet nevar, un, es domāju, tas, ko vajadzētu darīt šobrīd, ir – tiešām skaidrot. Kas tā vietā notiek? Valsts prezidents Vējonis pieņem... izdod rīkojumu, es atvainojos... izdod kopā ar Straujumas kundzi rīkojumu, kurā nosprauž konkrētus termiņus. No malas izskatās, ka Valsts prezidents kaut ko uzdod, bet būtībā, ja mēs paskatāmies gan no tiesību viedokļa, gan no faktiskās situācijas apstākļiem, tad redzam, ka nekāds darbs netiek uzdots un Valsts prezidents līdzparaksta – kontrasignē, ja mēs tā precīzi juridiski runājam, – pienākumus, ko pati Ministru prezidente sev uzdod. Tātad vajag tikt skaidrībā ar to pašu sarežģīto, svarīgo jautājumu – ko tad mēs darīsim ar šiem bēgļiem. Ir varbūt labi, veiksmīgi piemēri, teiksim, Ungārijas normatīvais regulējums, kas šobrīd paredz sodus par viņu valsts robežas šķērsošanu. Protams, viņu situācija ir daudz dramatiskāka, jo viņi atrodas uz tranzīta ceļa, kurā bēgļi pārvietojas uz bagātām Rietumu valstīm – uz Vāciju, uz Austriju. Taču tajā pašā laikā tā vietā, lai mēs strauji kaut ko darītu, notiek nemākulīga komunicēšana ar sabiedrību. Tas būtu viens.

Otrs aktuālākais jautājums, kas arī saistīts ar atbildību, ir jautājums par demisijas pieprasīšanu Dzintaram Rasnačam. Es te nedaudz oponēšu kolēģim no Latvijas Reģionu apvienības. Jo situācija... protams, kolēģim bija taisnība. Balsojumā atturēties nozīmē balsot pret demisijas pieprasījumu, taču šeit tomēr ir būtiska nianse. Tas bija pārdomāts, nopietns solis, jo būtībā, ja mēs tā palūkojamies uz esošo valdību... “No sirds Latvijai” neatbalsta šo valdību, nav atbalstījusi un neatbalstīs. Runa ir par to, ka šajā valdībā noteikti ir daudzi citi ministri, kuru demisijas pieprasīšana ir aktuāla. Konkrēti, teiksim, mans viedoklis, ka Anrijs Matīss nav savā vietā... Un, ja mēs tā palūkojamies... teiksim, šeit mēs redzam, ka... teiksim, šeit Latvijas Reģionu apvienība kopā ar mani nespēj savākt vairāk par deviņiem parakstiem. Un, ja mēs tā palūkojamies... Mesties pret jebkuru ministru, kurš varētu strādāt labāk... Un, protams, Dzintars Rasnačs varētu strādāt labāk, kā ikviens no mums. Es nedomāju, ka tas ir prāta darbs – ar visiem spēkiem graut esošo valdību.

Ja mēs runājam par Dzintaru Rasnaču, tad es domāju, ka savā ziņā jāpiekrīt Kārlim Šadurskim, kas izteicās, ka ir jādod kaut kāds zināms uzticības mandāts. Es domāju, ka ministram ir jāspēj tikt galā gan ar pedofilu jautājumu, gan ar maksātnespējas administratoru samilzušo jautājumu. Un, es domāju, demisijas pieprasīšana... šī konkrētā diena Dzintaram Rasnačam paliks atmiņā līdzīgi varbūt kā citas viņam šausmīgas dienas viņa dzīvē, jo situācija nav, protams, patīkama, un viņam būs jāspēj pierādīt, ka tomēr šis uzticības mandāts ir bijis tā vērts, ka mēs viņam to devām.

Trešais jautājums, par ko es gribu runāt, protams, ir arī saistīts ar atbildību. Tas ir jautājums par likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā”, un tādā ļoti lakoniskā veidā es varētu izstāstīt, ka faktiski šie grozījumi ir saistīti ar apstākli, ka, sākot šīm divām konkrētām komisijām – “Citadeles” lietas un Zolitūdes lietas izmeklēšanas komisijai – darbu, opozīcijas deputāti, kas bija šajās komisijās, saprata, ka situācija ar šo komisiju galaziņojumiem var izveidoties ļoti analoģiska tai situācijai, kāda bija savulaik izveidojusies saistībā ar “Latvijas Krājbankas” lietas izmeklēšanas komisijas darbu. Respektīvi, esošais normatīvais regulējums noteic, ka ir nepieciešams savākt visu izmeklēšanas komisijas deputātu parakstus, bet “Latvijas Krājbankas” gadījumā netika spēts savākt šos parakstus, un rezultāts bija tas, ka galaziņojums nenonāca līdz Saeimas sēdei un netika izskatīts, tātad netika pieņemts. Likuma grozījumi, kas šobrīd, tā teikt, ir izgājuši cauri Saeimai un stāsies spēkā pēc tam, kad Valsts prezidents tos izsludinās, paredz absolūto balsu vairākumu, kas ir nepieciešams, lai galaziņojums tiktu pieņemts. Un, protams, ja mēs paskatāmies šos notikumus kontekstā ar šonedēļ notikušo Zolitūdes lietas izmeklēšanas komisijas sēdi, tad man ir jāatzīmē, ka tieši tā arī notika, ka septiņi deputāti balsoja par atsevišķu konkrētu valsts amatpersonu uzvārdu iekļaušanu galaziņojumā, tādējādi norādot šīs personas kā tādas, kuras ir atbildīgas par būvkontroles vājināšanos Latvijā, kas zināmā mērā sekmēja to, ka šī traģēdija notika. Jo mēs, protams, nevaram pateikt, ka Valdis Dombrovskis, Anrijs Matīss, Juris Pūce, Artis Kampars vai Daniels Pavļuts paši ir vainīgi pie šī traģiskā, asiņainā notikuma, bet katrā ziņā viņi ir vainīgi pie tā, ka valstī tika vājināta būvkontrole. Un, protams, ja mēs paskatāmies, šīs septiņas balsis... Es domāju, bija liels kārdinājums, bez šaubām, arī frakcijai VIENOTĪBA balsot pret šo likumprojektu, bet es atļaušos oponentus un politiskos pretiniekus uzslavēt par to, ka viņi vīrišķīgi pārvarēja šo kārdinājumu, lai gan, neslēpšu, pirms konkrētās Zolitūdes lietas izmeklēšanas komisijas sēdes daži deputāti no VIENOTĪBAS teica: ja tie uzvārdi tomēr parādīsies, tad pastāv liela iespēja, ka šis likums, tā teikt, neizies cauri. Tā ka, es domāju, šeit tomēr mēs runājam par politisko atbildību un tauta no mums gaida konkrētus darbus un vārdus, lai vēlāk varētu arī šādā veidā, es domāju, sistēma, teiksim, pašķīstīties. Es domāju, sistēmai ir jāspēj pašai atzīt savas kļūdas, secināt šīs kļūdas, lai varētu šo sistēmu uzlabot. Tas ir pirmais solis. Pirmais solis ir šī vainas apziņa, pašanalīze, un, es domāju, ka šie grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā ir tāds neliels solītis tajā virzienā, jo galu galā, teiksim, nevar strādāt valsts, kura, kā izteicās viens no izmeklēšanas komisijas locekļiem – Burvis, soda nevainīgos un uzteic vainīgos.

Paldies, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies Ringoldam Baloža kungam no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas nostāju par trim jautājumiem.

Vispirmām kārtām jāteic, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, kurus ierosināja frakcijas SASKAŅA deputāte Jūlija Stepaņenko, paredzot, ka ģimenes, kuru aprūpē ir bērns invalīds, kā arī I grupas invalīdi varēs saņemt aizsargātā lietotāja statusu un par elektrību maksāt mazāk. Līdz šim par aizsargāto lietotāju tika noteikta trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai daudzbērnu ģimene, kura elektroenerģiju savā mājsaimniecībā izlieto pašas vajadzībām. Ģimene, kuras apgādībā ir bērns invalīds, patlaban elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumus var saņemt vien tad, ja tai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statuss. Savukārt frakcijas SASKAŅA deputāti ir norādījuši, ka aizsargāto lietotāju loks ir jāpaplašina arī ar citām sabiedrības grupām. Pērn Latvijā bija reģistrēti 7916 bērni invalīdi, no kuriem 444 uzturas specializētajās aprūpes iestādēs, bet 7472 dzīvo mājās vecāku aprūpē. Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Otrais jautājums ir par tieslietu ministra demisiju. Saeima šodien noraidīja frakcijas SASKAŅA deputātu rosināto tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisiju. Pret Rasnača demisiju balsoja koalīcijas pārstāvji – viņa paša pārstāvētās Nacionālās apvienības deputāti un arī Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji. Savukārt “par” balsoja partijas SASKAŅA deputāti un Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji. Partijas VIENOTĪBA un “No sirds Latvijai” deputāti balsojumā atturējās.

Skaidrojot demisijas pieprasījumu, SASKAŅAS deputāti šodien atgādināja par Liepājas tiesas lēmumu, kad divas personas par to, ka bija izdarījušas netiklas darbības ar mazgadīgo pret viņas gribu, tika sodītas tikai ar piespiedu darbu. Mūsuprāt, Tieslietu ministrija konkrētajos apstākļos “nogulēja” visu, kas bija iespējams, jo tieši Saeimas Juridiskā komisija pirmā sāka skaidrot notikumu apstākļus. Var atgādināt arī gadījumu, ka publiski pieejamos Uzņēmumu reģistra datos tika iekļauta informācija par meitenīti, kas bija cietusi no seksuālas vardarbības, un arī šajā situācijā ministrs izvairījies no atbildības.

Ministra demisija tika pieprasīta, pamatojot to ar ministra nespēju nodrošināt kontroli pār tieslietu sistēmu. Mītu par kārtību Latvijas tieslietu sistēmā ir kliedējuši pēdējā laika notikumi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Mēs uzskatām, ka atbildīgais par nozari – tieslietu ministrs – nespēj nodrošināt pilnvērtīgu kontroli pār nozari.

Un trešais jautājums – jautājums par grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, lai pilnveidotu krimināltiesisko regulējumu cīņai pret dzimumnoziegumiem un uzlabotu to personu aizsardzību, kuras cietušas no seksuālas vardarbības. Krimināllikuma grozījumi paredz pagarināt probācijas uzraudzību dzimumnoziedzniekiem, kā arī atsevišķos gadījumos paredz bargākus cietumsodus. Tāpat plānots, ka dzimumnoziegumos apsūdzēto izvērtēšana no Valsts probācijas dienesta puses būs obligāta. Tas dos tiesai skaidrāku priekšstatu par apsūdzētā personību.

Grozījumi paredz līdz pieciem gadiem pagarināt papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas termiņu. Patlaban tas ir no viena līdz trim gadiem. Tas termiņš nereti ir pārāk īss, lai ar dzimumnoziedzniekiem īstenotu probācijas programmu sociālās uzvedības korekcijai. Tāpat paredzēts par visiem dzimumnoziegumiem probācijas uzraudzību noteikt kā obligātu papildsodu neatkarīgi no tā, vai kā pamatsods piespriesta brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, jo seksuāla rakstura vardarbību pret sevi persona nereti sāk apzināties, tikai pieaugot, un arī tad ne vienmēr izvēlas par to runāt.

Savukārt brīvības atņemšanu par pavešanu netiklībā paredzēts palielināt no trim līdz pieciem gadiem, tādējādi klasificējot to kā smagu noziegumu. Savukārt par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās maksimālo brīvības atņemšanas termiņu paredzēts palielināt līdz četriem gadiem līdzšinējā viena gada vietā. Papildus paredzēts noteikt bargākus sodus, ja noziegums izdarīts pret mazgadīgu personu, proti, bērnu līdz 14 gadu vecumam.

Saeima atbalstījusi arī izmaiņas Kriminālprocesa likumā, paredzot prokuroram kā kriminālprocesa virzītājam pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta dzimumnoziegumos apsūdzētā izvērtēšanas ziņojumu. Sagatavojot šādu ziņojumu, Valsts probācijas dienests veic apsūdzētā riska un vajadzību novērtējumu, kas ļauj prognozēt recidīva iespējamību un identificēt faktorus, kuri bijuši par iemeslu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai. Patlaban prokuroriem un tiesnešiem ir tiesības pieprasīt šādu izvērtēšanas ziņojumu par dzimumnoziedznieku, taču lielākoties tas netiek darīts. Cerēsim, ka situācija šajā jomā, apkarojot dzimumnoziedzniekus, krietni, krietni uzlabosies.

Mūsu darbs turpināsies. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!

Piektdien, 28.jūlijā
10:00  2017.gada 27.jūlija Saeimas ārkārtas sesijas sēdes turpinājums