Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas otrā sēde
2015.gada 10.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 10.septembra sēdi!

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas deputāti Artūrs Rubiks, Sergejs Dolgopolovs, Igors Zujevs, Ivans Klementjevs un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas deputāti Artūrs Rubiks, Sergejs Dolgopolovs, Igors Zujevs, Ivans Klementjevs, Vitālijs Orlovs un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Saeimas deputāti Artis Rasmanis, Andris Bērziņš, Valters Dambe, Armands Krauze, Kārlis Seržants un citi lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Patvēruma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Jā!”) Vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? (No zāles dep. A.Elksniņš: “Pret!”)

Tātad runāt “pret” pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt minēto Nacionālās apvienības pozīciju un tās iesniegtos priekšlikumus šodienas darba kārtībā, jo Nacionālā apvienība ir nevis vienkārši nacionālo interešu pārstāvji, bet vienkārši politiskie dīkdieņi, kuri minēto jautājumu mētā no viena politiskā grāvja otrā.

Pagājušajā nedēļā Nacionālās apvienības frakcijas deputāti bija starp tiem deputātiem, kuri gan atsauca, gan arī neatbalstīja uzdevumu Ministru kabinetam - sniegt pilnīgu un izvērstu skaidrojumu par to, kas un kad, un kādos apstākļos, un uz kādu līdzekļu pamata mūsu valstī attiecīgi tiks nogādāts, lai mēs izpildītu jebkādas savas saistības.

Un kas notiek šodien? Nacionālā apvienība pēkšņi mēģina izmantot Saeimas opozīciju, lai koalīcijas ietvarā kārtotu savas attiecības ar VIENOTĪBU un Zaļo un Zemnieku savienību. Pagājušajā nedēļā jūs konkrēti neatbalstījāt iesniegto uzdevumu sniegt šāda veida skaidrojumu, un nekādu papildu argumentu attiecībā uz to jums nav. Vēl vairāk! Jūs tagad mēģināt uz Saeimas opozīcijas pleciem pārvelt atbildību par to, ka mums būtu jāuzņemas Saeimā minēto jautājumu risināšana, un jūs tagad manipulējat ar Saeimas opozīciju šā jautājuma izvērtēšanā.

Es aicinu jūs... no jūsu vidus nākušo tieslietu ministru, no jūsu vidus nākušo Saeimas priekšsēdētāju beidzot apstāties... nākt uz šīs tribīnes un kā pirmajām un otrajām valsts amatpersonām nopamatot konkrēto jautājumu un konkrēto pozīciju, dodot pilnu skaidrojumu par to, kad un kas, un pie kādiem apstākļiem Latvijā tiks integrēts. Kā tas tiks skaidrots sabiedrībai, kādi būs apstākļi? Nevar vis tā - vienā dienā atbalstīt, kā jūs to jau izdarījāt, piemēram, atbalstījāt to pašu 250 bēgļu uzņemšanu, bet otrā dienā nākt un minēto jautājumu likt Saeimas darba kārtībā.

Vēl vairāk, cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījums Patvēruma likumā” uz trešo lasījumu priekšlikumus bija iespējams iesniegt līdz 20.augustam, jo likumprojekts uz trešo lasījumu bija atvērts. Ko jūs darījāt tajā brīdī? Jūs aicināt pie sevis Ministru prezidenti, viņa jums austiņā kaut ko pačukst, jūs tam visam piekrītat, un tad automātiski jūs politiski atslābstat un uzņemat bēgļus. Jūs taču tagad vienkārši nodarbojaties ar manipulāciju! (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Tātad “pret” likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā ir runājis deputāts Andrejs Elksniņš. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par”? (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Latkovskis: “Neviens jau nemāk tā bļaut!”)

Tātad, kolēģi, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” iekļaušanu Saeimas 10.septembra sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma, Mārtiņa Bondara, Artusa Kaimiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” pieteicies deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es vēlos uzteikt premjerministri Straujumas kundzi par jau februārī izteikto iniciatīvu, ka valsts aizsardzībai vajadzētu atvēlēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā.

Es saprotu, ka likums, protams, paredz, ka varētu atvēlēt šos līdzekļus arī 2018.gadā pie esošās redakcijas, bet tajā pašā laikā... tajā pašā laikā, protams, mūsu sabiedrotajiem tas sūta ļoti skaidru signālu, ka galējā norma tomēr ir tāda, ka tas jāizdara līdz 2020.gadam. Un man prieks, ka mūsu kolēģi koalīcijā ir sadzirdējuši Latvijas Reģionu apvienības pirmsvēlēšanu aicinājumus, kā arī aicinājumus uz 2015.gadu... (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.)... šo jautājumu risināt līdz 2018.gadam, lai aizsardzības budžetam būtu divi procenti no nacionālā kopprodukta.

Tajā pašā laikā es vēlos vērst jūsu uzmanību uz Aizsardzības ministrijas neizdarībām. Ja valsts premjerministre jau februārī nāk klajā ar ierosinājumu - valsts aizsardzības finansējumu palielināt līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta līdz 2018.gadam -, savukārt Aizsardzības ministrija tik vienkāršu politisku jautājumu nespēj iekļaut likumdošanas procesā un nodot mums izskatīšanai un pieņemšanai, tad acīmredzot šajā ministrijā kaut kas nav kārtībā. Un, protams, ir jautājums: vai šis ir vienīgais jautājums, kurā Aizsardzības ministrija ir gulējusi?

Tādēļ, kolēģi, aicinu jūs ļoti rūpīgi sekot līdzi ne tikai tām iniciatīvām, ar kurām nāk Aizsardzības ministrija, bet sekot līdzi arī tam, vai tomēr tur nav jautājumi, ar kuriem Aizsardzības ministrija nespēj tikt galā un kurus ir nogulējusi.

Tādēļ aicinu jūs balsot “par” šī likumprojekta nodošanu komisijām un pozitīvu izskatīšanu Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Labrīt, godātie kolēģi! Man ļoti patika Bondara kunga uzruna, tā ir tāda tiešām karaļa cienīga runa, un tā man atgādināja epizodi no Sent-Ekziperī grāmatas “Mazais princis”: kad mazais princis devās apceļot pasauli un nonāca uz karaļa planētas un karalis saprata, ka mazais princis dosies tālāk, tad viņš viņu iecēla par sūtni.

Arī šoreiz... Šis iesniegtais likumprojekts ir ļoti jauks tādā ziņā, ka Latvijas Reģionu apvienība grib tajā fiksēt to, kas jau ir nolemts un kas notiks, pateicoties vai par spīti Latvijas Reģionu apvienības centieniem. Juristi ļoti labi zina no tiesību teorijas, ka normatīvo aktu kolīzijas gadījumā prioritārs ir budžeta likums. Un budžeta likuma projektā, kas šobrīd ir valdības nodots Finanšu ministrijai galīgai izstrādei, ir tieši šie skaitļi, kurus tagad piedāvā Latvijas Reģionu apvienība ielikt Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, proti, 1,4 procenti no IKP - 2016.gadā, 1,7 procenti - 2017.gadā un 2 procenti - 2018.gadā; tas ir ietvarlikumā. Līdz ar to šis likumprojekts ir pilnīgi bezjēdzīgs.

Es saprotu, ka tad, kad ir pagājis zināms laiks, tad... Krievijā slavenajā sestdienas talkā lokomotīvju depo visi ir nesuši to baļķi... Un paldies Latvijas Reģionu apvienībai par šo “baļķa nešanu”.

Bet man ir labāks priekšlikums Latvijas Reģionu apvienībai, kā iemūžināt sevi ne tikai cilvēces, bet arī visas pasaules vēsturē. Godātie kolēģi, iesniedziet, lūdzu, Saeimā vispasaules gravitācijas likuma priekšlikumu! Šis likums būs spēkā un darbosies arī tad, kad Saule būs atdzisusi; Saules sistēma būs beigusi pastāvēt, bet pasaulē tas būs mūžīgs... līdz ar jūsu partijas vārdu un lielo pienesumu pasaules attīstībā.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”, un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 1, atturas - 61. (Deputāts M.Bondars aplaudē.) Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav... Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Balsojam!”) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 7, atturas - 2. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Riharda Kola, Raivja Dzintara, Ilmāra Latkovska, Imanta Parādnieka un Kārļa Krēsliņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” pieteicies deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie deputāti! Vakar Eiropas Komisijas prezidents Junkers paziņoja, ka Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt vēl papildus 120 tūkstošus migrantu. Par jautājumu tiks lemts Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē nākamajā pirmdienā. Junkera priekšlikums ir likumsakarīgs turpinājums ieviestajai “ugunsgrēka dzēšanas” sistēmai, kuru teju par savu politikas veidošanas vadmotīvu pēdējā pusgada laikā izvirzījusi Eiropas Savienība. Un šāds paziņojums bija iespējams, jo ir ticis radīts precedents. Ministru kabinets 6.jūlija sēdē pieņēma lēmumu solidaritātes vārdā piekrist brīvprātīgi Latvijā uzņemt 250 bēgļus divu gadu laikā, tā ignorējot gan Saeimas iepriekš definēto nacionālo pozīciju, gan arī Nacionālās apvienības priekšlikumus un iebildumus, kā arī faktiski apstiprinot savu gatavību izpildīt kvotu brīvprātīgi piespiedu kārtā. Kopš šī lēmuma pieņemšanas asās un bieži vien pat apzināti polarizētās diskusijas par bēgļu un migrantu uzņemšanu Latvijā nav rimušās ne ekspertu, ne politiķu, ne arī sabiedrības vidū. Šis ir pirmais gadījums Latvijas pastāvēšanas vēsturē, kad tā piekritusi masveidīgi uzņemt bēgļus, kas nav tiešā veidā vērsušies pēc patvēruma pie Latvijas valsts.

Iedzīvotāju atmiņā spilgti iespiedusies Latvijas vēsturiskā pieredze, kad padomju gados Latvijas teritorijā piespiedu kārtā tika uzņemti 700 tūkstoši migrantu. Ar šīs migrantu piespiedu uzņemšanas politikas sekām neesam tikuši galā vēl šodien. Tāpēc likumsakarīgi, ka pēdējo aptauju dati liecina, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu; tikai 16 procenti atbalsta 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā. To, kā šie dati, iedzīvotāju viedoklis mainīsies pēc Junkera paziņojuma vakar Strasbūrā, paredzēt nav grūti. Sabiedrība jūt, ka tās viedoklis netiek sadzirdēts un ņemts vērā. Lēmumi netiek skaidroti, un iepriekš solītais tiek ignorēts. Bet Latvijas valsts suverēnā vara taču pieder Latvijas tautai! Fakts, ka valstij tik būtisku un starptautiski saistošu lēmumu pieņem Ministru kabinets - izpildvara -, pēc savas būtības ir absurds un neatbilstošs Latvijā definētajam valsts varas dalīšanas principam. Latvijas Republikas Satversmē ierakstītais tautas suverenitātes princips paredz, ka tautas nobalsošanas ceļā valsts pilsoņi savu varu un gribu deleģē pildīt vēlētai Saeimai. Ne velti Satversmes tiesa 2009.gadā konstatējusi, ka Latvijas valstij būtiski jautājumi ir jāizlemj Saeimai. Šī ir tā sauktā būtiskuma teorija, kas ir Satversmes 1.pantā ietvertā principa - parlamenta virsvadības principa - izpausme un kas paredz, ka svarīgākie valsts un sabiedrības jautājumi jāizlemj likumdevējam - tieši vēlētajam tautas varas un gribas pārstāvim.

Jautājums par bēgļu un patvēruma meklētāju plānveida uzņemšanu Latvijā ir būtisks jautājums. Ministru kabineta jau pieņemtais lēmums ne vien ir jau radījis nopietnu precedentu, kas paredz būtiski ierobežot Latvijas valsts iespējas stingri pārstāvēt savu nacionālo pozīciju Eiropas Savienībā, bet arī paredz starptautisku ilgtermiņa saistību uzņemšanos un robežojas ar atsevišķu Satversmes pantu pārkāpumu. Šis lēmums sevī ietver ne tikai līguma subjektu - 250 bēgļu uzņemšanu -, bet arī sekas, pastiprināti ietekmē arī Latvijas tālāko attīstību, iekšpolitikas un ārpolitikas veidošanu, valsts un tās iedzīvotāju nākotni. Tādēļ jautājums par bēgļu masveida uzņemšanu valstī ir Saeimā izlemjams valsts politikas jautājums. Lai novērstu sistemātisko kļūdu un nodrošinātu Latvijas tautas interešu un gribas īstenošanu, esam izvirzījuši likumprojektu “Grozījums Patvēruma likumā”, kas paredz, ka visus lēmumus, kas saistīti ar bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, pieņem Saeima.

Aicinu arī pārējos deputātus atcerēties par tiem principiem, uz kuriem būvēta Latvijas valsts, atminēties, kādi pienākumi pēc valsts varas dalīšanas principa jāuzņemas Saeimai un kādi - Ministru kabinetam, un atbalstīt likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” nodošanu izskatīšanai Saeimā, tā atgriežot iedzīvotāju rokās augstāko varu par lēmumu pieņemšanu Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Kontekstā ar iesniegto likumprojektu es vēlos informēt parlamentu par frakcijas SASKAŅA nostāju jautājumā par bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Vispirms mēs vēlamies dzirdēt Laimdotas Straujumas un valdības skaidrojumu par daudziem ar šo procesu saistītiem jautājumiem - kā tiks īstenota šo cilvēku integrācija, valodas apmācība un kur viņi tiks izmitināti, un cik tas izmaksās Latvijas nodokļu maksātājiem. Jo, pateicoties valdībai, pašlaik vairs nav diskusijas par to, vai uzņemt vai neuzņemt bēgļus, jo uzņemt bēgļus jau sasolīts Briseles gaiteņos un valdība visus konceptuālos lēmumus jau ir pieņēmusi bez mums un arī bez plašākas sabiedrības.

Līdz ar to, pirms SASKAŅA paudīs savu nostāju jautājumā par iespēju uzņemt lielāku skaitu bēgļu, mēs vēlamies saņemt no ministriem skaidrojumu par visiem minētajiem jautājumiem. Svarīgākais ir tieši tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process. Savukārt Ministru kabinets, kā izskatās, vienkārši izvairās informēt par to sabiedrību, un tas fakts var liecināt par to, ka valdībai nav nojausmas par šiem jautājumiem vai arī - gluži pretēji! - plānotā rīcība ir zināma, bet par to ir kauns.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par procedūru vēlas izteikties Šadurska kungs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Jā. Godātie kolēģi, es lūdzu nodot šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Deputāti piekrīt.

Bet jebkurā gadījumā... Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Annas Biksinieces atbrīvošanu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 2.septembra sēdē tika skatīts lēmums projekts “Par Annas Biksinieces atbrīvošanu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Vēlos piebilst, ka 2005.gadā Biksinieces kundze saņēma Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības rakstu un Sudraba spalvu par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, 2012.gadā - tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmi par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā, kā arī par tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu zināšanu un profesionalitātes veicināšanu, bet 2015.gadā - Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības rakstu un Zelta spalvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā un ilggadēju un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā pateicos Biksinieces kundzei par ieguldīto darbu un aicinu ar 2015.gada 1.oktobri atbrīvot Annu Biksinieci no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar aiziešanu pensijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Annas Biksinieces atbrīvošanu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 12.Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir atbalstīts.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Neliela priekšvēsture. 2014.gada 30.oktobrī Saeima grozīja minēto likumu, ieviešot tur, starp citu, arī 4.panta pirmās daļas 26.punktu, ar kuru valsts amatpersonas statuss tiek piešķirts maksātnespējas administratoriem. Šā gada 21.maijā Saeima pieņēma šinī likumā grozījumus, ar kuriem spēkā stāšanās laiks tika pārcelts no šā gada 1.jūlija uz nākamā gada 1.janvāri. Vienlaikus tika izstrādāti minētajā likumā arī grozījumi, kuri arī tika pieņemti pirmajā lasījumā, lai precizētu šo procedūru... to, kā veidojas un izpaužas amatpersonu darbība tieši maksātnespējas administrēšanas procesos.

Jāteic, ka šis likums nevar tikt skatīts atrauti no Maksātnespējas likuma, kurš arī noteica to principu, ka maksātnespējas administratori pēc savas darbības ir pielīdzināmi valsts amatpersonām.

Jāteic, ka grozījumi minētajā likumā paredz divas lietas - pastiprināt ārējo kontroli pār sniegto informāciju un palielināt arī publicitāti maksātnespējas administratoru darbā.

Komisija izskatīja priekšlikumus, kas bija iesniegti uz otro lasījumu, to priekšlikumu skaits ir seši... es atvainojos, priekšlikumu skaits ir seši, jā.

1.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad deputāti atbalsta.

Kolēģi, vai jums ir kādi citi viedokļi? Nav. Paldies.

S.Dolgopolovs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. Tikai dažus vārdus vēl teikšu par 2.priekšlikumu, es atvainojos, priekšsēdētājas kundze! Tas paredz, ka konkrētais pants būs papildināts ar vēl vienu amatpersonu kategoriju, proti, šīs amatpersonas ir Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētājs un locekļi. Tā ir jauna institūcija. Līdz ar to šī norma parādījās, balstoties uz pamata likumu.

3.priekšlikums, ko iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. ...ir saistīts ar to pašu jautājumu un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 4.priekšlikums ir deputāta Seržanta priekšlikums, kurš paredz īpašu kārtību, lai ieviestu jeb iedarbinātu attiecīgo normu. Šis priekšlikums komisijā atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Kopumā situācija ar maksātnespējas administrēšanu valstī man atgādina tādu situāciju... izraisa tādu sajūtu, ka mēs visi sēžam vecā zaporožecā un spriežam, kā tad šo automašīnu padarīt par mersedesu. Vajadzētu tā kā virsbūvi nomainīt, varbūt arī motoru, sēdekļus, bet ko mēs izdarām? Mēs nolemjam: uzliksim uz kapota to vienu emblēmiņu, un visi domās, ka mēs esam mersedesā. (No zāles: “Neviens tā nedomā!”) Jo šis likumprojekts, ar ko mēs pagarinājām pieņemšanu līdz 1.janvārim, paredz, ka advokāti vairs nevarēs strādāt par maksātnespējas administratoriem. Tas ir tas reālais rezultāts! No 331 administratora 158 šobrīd ir advokāti.

Kāpēc es vēlreiz nāku šajā tribīnē un aicinu padomāt par to, ka tomēr vispirms vajadzētu sakārtot likumdošanu šajā jomā, uzrakstot jaunu likumu, un tikai pēc tam domāt par statusu vai iekļaušanu tiesu sistēmai piederīgajā jomā? Vienkārši es palasīju, ko ir teicis arī... kādi signāli nāk no ministrijas.

18.janvārī ministrs Rasnačs intervijā teica (citēju): “Maksātnespējas procesa administratori obligāti jāiekļauj tiesu sistēmai piederīgajās profesijās. Gadījumā, ja to neizdarīsim, politiskā ietekme uz viņiem saglabāsies.” Pēc dažām nedēļām - 12.februārī - pašam maksātnespējas administratoru vadītājam Ceram ir jākonstatē (citēju): “Ministrs 100 dienas uzturēja intrigu, ka viņš iecerējis kardinālas pārmaiņas un uzlabojumus nozarē, taču pēkšņi ir mainījis savas domas un faktiski pateicis, ka maksātnespējas nozares sakārtošanai nepievērsīsies.” Un šī gada 2.septembrī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina atklāti pateica, mums visiem dzirdot, ka, ja mēs šo statusu ieviesīsim, tad piecus gadus Tieslietu ministrija administratoru nozari neaiztiks. Tātad piecus gadus mēs vēl dzīvosim tā, kā dzīvojām.

Šai profesijai, cik man zināms, valsts amatpersonas statuss nav piemērots nevienā Eiropas valstī. Un nupat, pagājušonedēļ, Rīgā notika starptautisks advokātu kongress, kurā piedalījās astoņu ziemeļvalstu pārstāvji, un es varētu arī citēt fragmentu no rezolūcijas, ko šis kongress, konference vai kongress pieņēma: “Personas, kura veic advokāta profesionālo darbību, pielīdzināšana valsts amatpersonai ir rupjš starptautisko cilvēktiesību, konstitucionālo tiesību un Advokāta profesijas pamatprincipu hartas pārkāpums, jo valsts amatpersonas statuss saskaņā ar likumu uzliek par pienākumu advokātam pildīt un ievērot valstiskus pienākumus, kuri nav savienojami ar advokāta profesijas neatkarību un konfidencialitāti.”

Es vēl piebildīšu, ka Satversmes tiesā šobrīd ir astoņas lietas, kuras ir pieņemtas izskatīšanai un kurās šo normu advokāti apstrīd. Un, izrādās, Tieslietu ministrija ir pat izveidojusi darba grupu, kura tomēr, kaut negribīgi, ir sākusi domāt, ka tomēr izmaiņas šajā likumdošanā vajadzētu tā kā ieviest.

Es vēl atļaušos nolasīt dažus Valsts kontroles revīzijas secinājumus, lai nebūtu tā, ka es te no sevis kaut ko runāju. Lūk, notika... 19.martā šie rezultāti tika prezentēti, un Valsts kontroles revīzijas ziņojums saucas “Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?” Pirmais secinājums ir: valstī vispār nav izstrādāta maksātnespējas politika, un Tieslietu ministrija nav radījusi priekšnoteikumus maksātnespējas sistēmas efektīvai darbībai. Vēl tur ir skaitļi par to, cik katastrofāli zemi ir līdzekļi, kurus mēs atgūstam, cik milzīgi ir - 400 miljoni! - norakstītie parādi, kas būtu valstij jāiegūst, un tamlīdzīgi.

Bez tam arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pievērsusies šai problēmai, un viņi ir sākuši rakstīt savu rezolūciju, kuras viena tēze skan: “Valsts nepietiekami aizsargā uzņēmēju intereses maksātnespējas procesā, un tajā ir nepieciešamas būtiskas un kardinālas reformas, lai nodrošinātu kreditoru līdzekļu atgūšanu un nepieļautu fiktīvo kreditoru ļaunprātīgu izmantošanu.”

Un vēl es pieminēšu, ka no 2013.gada Latvija Pasaules Bankas Doing Business pētījumā ir nokritusi par 12 pozīcijām.

Šī mana priekšlikuma atbalstīšana faktiski nozīmētu, ka Saeima beidzot pateiktu, ka maksātnespējas nozarē ir lielas problēmas un tās nevar atrisināt ar vienu kosmētiskas dabas uzlabojumu, un ir nepieciešama kardināla, jauna maksātnespējas politika un likums, citādi valsts joprojām turpinās braukt ar...

Sēdes vadītāja. Seržanta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

K.Seržants. Vēl 30 sekundes...!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? (No zāles: “Lai runā!”; “Vispār jau pietiek!”)

K.Seržants. ...valsts turpinās braukt ar zaporožecu, Šadurska kungs, bet maksātnespējas administratori un negodīgie uzņēmēji brauks kā līdz šim ar bentlijiem. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Lai tikai nepārkāpj satiksmes noteikumus!”) Un neko mēs tur nemainīsim, uzzinot, cik kurš ir nopelnījis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Klausoties šajā diskusijā, kas saistīta ar maksātnespējas procesu kā tādu, kārtējo reizi pārņem tāda kā déj? vu sajūta. Proti, tas viss jau ir noticis, turklāt ne vienreiz vien. Proti, visiem ir skaidrs, ka šis process ir jāsakārto, ir jāievieš stingrāka valsts kontrole. Bet tas, kas nemitīgi mainās, - mainās kaut kādas metodes jeb veidi, kādos apturēt šīs darbības. Kā mēs atceramies, ir pat krituši ministri uz šī jautājuma (precīzāk - viens), nākamais ir atsaucis iepriekšējā priekšlikumus, ir pat ieviests pagarinājums... Sūdzēšanās Satversmes tiesā nu jau ir tāda kā modes lieta.

Tāpat noteikti tos, kas ir ilgāk politikā, déj? vu sajūta varētu pārņemt, atskatoties uz tālo 2005.gadu, kad bija savērpusies tāda interesanta sadarbība šiem tiesu izpildītājiem, kuri arī nāca ar plakātiem un teica, ka viņu profesija ir īpaša, ka šeit neko nevajag mainīt. Viņi pat bija pamanījušies ielobēt likumā, ka viņi ir neaizskarami, proti, pie viņiem nevar veikt kratīšanu. Tā ka tomēr maksātnespējas administratoriem vēl ir kur augt.

Bet paskatīsimies no otras puses! Šim jautājumam ir milzīga ietekme uz mūsu valsts ekonomiku. Tas, ka uzņēmumi dzimst, attīstās un arī bankrotē, tirgus ekonomikā ir tikai normāla parādība. Tas, kas ir izaicinājums maksātnespējas procesam, - pēc iespējas ātrāk šos resursus atgriezt ekonomikā. Proti, uzņēmumam atrodoties maksātnespējas procesā, šie resursi atrodas tādā kā dīkstāvē, proti, tie neražo, nerada vērtību un līdz ar to arī nevairo mūsu labklājību.

Viens piemērs, lai jūs saprastu šīs ietekmes apmēru: katru gadu apmēram viens procents no iekšzemes kopprodukta caur maksātnespējas procesu tiek norakstīts nodokļu parādos. Viens procents! Tāpat vismaz divtik šīs naudas tiek pārdalīts šī procesa ietekmē, nemaz nerunājot par netiešo ietekmi, kuru neviens nevar izmērīt, pateikt, cik investoru ir apgājuši Latviju ar līkumu tikai tāpēc, ka šeit nav sakārtots maksātnespējas process. Varam tikai minēt. Arī daudzos forumos... un kaut vai Ārvalstu investoru padome ir uzsvērusi, ka šī ir galvenā problēma, kas tātad šeit pasliktina šo investīciju vidi.

Un kā jums šķiet - vai tas palīdzēs? Kādu signālu mēs šobrīd dosim investoriem, pasakot: nē, mēs uz nenoteiktu laiku atceļam šos soļus, ar kuriem iegrožot šos maksātnespējas administratorus?

Kolēģi, mums visiem ļoti... tuvākajās nedēļās būs Saeimā budžets, mums visiem droši vien būs ļoti daudz ideju, kā budžeta naudu dalīt dažādām prioritātēm, bet diemžēl brīžos, kad ir jāpadomā, kā naudu pelnīt, mums aptrūkstas ideju. Es tomēr aicināšu šoreiz padomāt par Latvijas investīciju vidi un tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu un ieviest šo deklarēšanos administratoriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Var piekrist Seržanta kunga teiktajam, ka tā tiešām ir “kosmētika”, bet šinī gadījumā arī piedāvātais lēmums, kā iziet no šīs situācijas, ne gluži attiecināms uz minēto likumu. Tādā gadījumā jārunā par to konstrukciju, ko veido Maksātnespējas likums.

Bet, runājot konkrēti par tiem priekšlikumiem, kas ir iestrādāti šajā likumā, es vēlos pateikt, ka likuma norma... ka saskaņā ar interešu konflikta novēršanas likuma normām uz maksātnespējas administratoriem ir attiecināmi vienīgi likuma 6.pantā noteiktie vispārējie amatu savienošanas ierobežojumi, jo tādējādi maksātnespējas administratori valsts amatpersonas amatu var savienot ar jebkuru citu amatu, ja to neliedz speciālais likums. Līdz ar to tās bažas, ko izteica Seržanta kungs, par to, ka tagad zvērinātie advokāti tiks izstumti no šī procesa, ir drusku pārspīlētas.

Ņemot vērā to, ka šī norma tiešām, kā es jau minēju, pastiprina ārējo kontroli un paaugstina publicitāti, šis priekšlikums nav tik kaitīgs, kā to zīmē viens otrs no runātājiem.

Es aicinu tomēr neatbalstīt Seržanta kunga priekšlikumu un balsot par komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Paldies Ķirša kungam, kurš uzzīmēja īstenu apokalipsi, tikai nepaskaidroja, kā šī amatpersonas statusa ieviešana to visu mainīs. Vai kaut ko ir mainījis tas, ka mēs tagad zinām, ka mums ir daži tiesu izpildītāji, kas ir miljonāri? Vai mainīs kaut ko tas, ka mēs uzzināsim, ka vienam no maksātnespējas administratoru neformālo grupu vadītājiem ir nevis viens, bet divi bentliji jau? Vai kaut ko mainīs tas, ka mēs uzzināsim, cik viņi viens otram ir aizdevuši, vai tas, ka viņi nevarēs savās, pieņemsim, operācijās ar zemi izmantot sievas, bet varēs izmantot, teiksim, māsīcas? Tas neko nemainīs, kamēr mēs nemainīsim pašu likumu!

Mēs visi tagad varam, protams, paklapēt sev pa muguru: kādi mēs esam progresīvi! -, varam tā uztaisīt pat zilumus sev uz muguras, bet nekas nemainīsies. To visu mēs pēc Jaunā gada redzēsim tad, kad šie 150 advokāti, kuri uzskata, ka viņu amats nav savienojams, būs spiesti atdot visas šīs lietas tiem, kas jau šodien visas šīs mahinācijas, par kurām mēs lasām vai katru dienu... arī šonedēļ kārtējais “Dienas” speciālizlaidums bija... Tas viss turpināsies! Tā ka balsojiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA). (No zāles: “Izstāsti patiesību!”)

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Noklausījies debatētājus, varu izteikt vienu ļoti interesantu secinājumu par to, ka apbrīnojams līmenis parlamenta debatei par šo jautājumu, kurā nolaižas līdz vieniem otriem epitetiem... Bet kas šeit ir jāsaka? Nu, daļēji taisnība jau tam, ko Seržanta kungs saka... nu, ir. Nu, apskatīsimies! Vienkārša matemātika... Kopumā Latvijā ir 300 maksātnespējas administratoru. 300! Nu, pieņemsim 100, lai jums tā vienkāršāk būtu... Pieņemsim, ka 100. Trešā daļa no tiem 100... nē, pat puse, jā, šeit ir zvērinātie advokāti. Vot, pieņemsim, administratori... administratori... advokāti... Spriežot pēc minētajiem priekšlikumiem, šī puse - zvērināti advokāti, administratori - maksātnespējas procesā nepiedalīsies. Kāpēc viņi nepiedalīsies? Tāpēc, ka zvērināta advokāta statuss nav savienojams ar maksātnespējas administratora un valsts amatpersonas statusu. Zvērināts advokāts nevar būt valsts amatpersona. (No zāles: “Bet deputāta palīgs?”) Jā, viņš ir, piemēram, tiesu varai piederīga persona. Persona, kura piedalās tiesas procesā. Bet zvērināts advokāts un valsts amatpersona - tās ir divas nesavienojamas lietas.

Kas notiek? Ir Valsts kontroles atzinums, saskaņā ar kuru maksātnespējas administratori visus tos maksātnespējīgos uzņēmumus likvidē, slauc, bentliji viņiem tur, šmentliji... Un kā tik tur viņiem nav! Mājas un trādirīdi... Procesu, maksātnespējas procesu, skaits valstī samazinās. Nu nosacīti, kā VIENOTĪBA saka, krīze ir beigusies, tas materiālais pieplūdums maksātnespējas administratoriem samazinās. Ko dara maksātnespējas administratori ar Tieslietu ministrijas rokām? Viņi nāk uz Saeimu ar iniciatīvu, ka maksātnespējas administratoriem ir jākļūst par valsts amatpersonām. Kāpēc? Tāpēc, ka uz pusi ir jāsamazina tie ienākumu avoti un šīs lietas, kuras ir šai daļai, ir jāpārdala par labu atlikušajiem. Normāls priekšlikums, kura ietvarā maksātnespējas administratori, izmantojot Tieslietu ministrijas pārstāvību - tieši tā! -, rūpējas par saviem sponsoriem. Vienkāršs jautājums - lobisms, kurš šajā gadījumā izpaužas konkrētajā likumprojektā... Nu, īstenībā tas nav tas likumprojekts... Jumta likums ir Maksātnespējas likums. Vienkāršs jautājums. Bet tā sadale, godājamie politiķi, ir notikusi pagājušajā gadā ar visu jūsu un arī ZZS balsojumu.

Piedodiet, Seržanta kungs, bet šis nav tas likums, kurā šī problēma ir jārisina. Iesniedzam rītdien, mēs esam gatavi ar jums kopā parakstīt likumprojektu par to, lai no Maksātnespējas likuma šo kritēriju izslēgtu. Un tad mēs atrisināsim problēmu fundamentāli - neļausim maksātnespējas administratoriem pārdalīt šo jomu, neļausim viņiem tur pelnīt tos miljonus un daudz ko tur darīt, ko viņi tur dara, un absolūti respektēsim Valsts kontroles ziņojumu. Bet šajā likumā šo jautājumu atrisināt vienkārši nevar. Tās ir vienkārši, nu, sava veida dakšas, ko jūs tagad mēģināt iespraust, lai tas darbotos, piemēram, vai nedarbotos. Līdz ar to tiešām man ir aicinājums... Nu, par šo lai visi balso tā, kā viņi uzskata par nepieciešamu, bet tomēr, ja mēs vēlamies neļaut maksātnespējas administratoriem iejaukties zvērinātu advokātu darbībā, ja mēs vēlamies respektēt zvērinātu advokātu kolēģijas ne tikai Latvijā, bet visas Eiropas Savienības ietvarā... Par to viņi arī ir atsūtījuši visiem Saeimas deputātiem savu vēstuli ar pozīciju par to... Nu, tas ir nonsenss! Nu, nevar būt maksātnespējas administrators, zvērināts advokāts valsts amatpersona! Nu, apskatieties, kas Vācijā ir administrators! Nu, tur arī īstenībā ļoti īpatnēja situācija. Bet šajā likumprojektā to gan risināt nevar.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Ļoti īsi. Visus tos šķēpus vajadzētu lauzt ne ap šo likumu, bet ap Maksātnespējas likumu, jo tieši tanī likumā ir nostiprināta šī prasība. Tāpēc sākumā jārunā par to likumu, nevis jāmēģina mainīt tapešu krāsu, kā tas notiek ar šo likumprojektu.

Es vēlreiz gribu aicināt neatbalstīt Seržanta kunga priekšlikumu, jo tas nav konstruktīvs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 59, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 5. un 6.priekšlikums ir izstrādāti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, tie regulē pārejas noteikumu normas. Es aicinu atbalstīt 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 6.priekšlikumu arī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Jā, kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”. Minētais likumprojekts paredz pārņemt Eiropas Savienības direktīvu, kura noteic, ka apcietinātam ārvalstniekam ir tiesības bez ierobežojuma un konfidenciāli tikties ne tikai ar aizstāvi, bet arī ar attiecīgās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 12.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.oktobrim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr.299/Lp12) un skatām to pirmajā lasījumā.

Iesniegtais likumprojekts paredz sekojošus grozījumus.

Pirmais. Latvijā īstenojot Eiropas Savienības direktīvu, Latvijas Republikas Robežsardzei ir izveidots Nacionālais koordinācijas centrs, kura uzdevumos ietilpst arī sadarbība un informācijas apmaiņa ar analoģiskiem koordinācijas centriem visās pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Otrs. Iesniegtais likumprojekts paredz, ka turpmāk Ministru kabinets noteiks robežjoslas uzturēšanas un kārtības prasības; līdz šim to noteica Robežsardze.

Un trešais. Caurlaides darbībai robežjoslā varēs pieteikt elektroniski - tajā skaitā arī darba devēji! -, un nebūs vairs vajadzīgas caurlaides papīra formā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ādamsons. Komisijas vārdā aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 25.septembrim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.septembrim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32,3.km”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Atgādinu, ka īpašumu piespiedu atsavināšana ir iespējama un pieļaujama uz atsevišķa likuma pamata (šāda likuma projektu mēs arī šodien skatām). Tā ir pieļaujama sabiedrības vajadzībām (sabiedrības vajadzības šajā gadījumā ir Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošana) un izņēmuma gadījumos pret taisnīgu atlīdzību. Izņēmuma gadījums ir arī šis gadījums, jo diemžēl nekustamā īpašuma īpašnieks nav vienojies ar valsti par taisnīgas atlīdzības apmēru. Šeit jānorāda, ka Saeimai nav jālemj par taisnīgas atlīdzības apmēru strīda gadījumā. Šādus strīdus atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 27.panta otrajai daļai izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Kolēģi! Tātad, izskatot minēto likumprojektu, Saeimas Juridiskā komisija uzklausīja arī īpašnieka pārstāvi, uzklausīja arī Satiksmes ministrijas pārstāvi, kurš pamatoja minētā likumprojekta nepieciešamību un izskaidroja sabiedrības vajadzības. Juridiskā komisija atbalstīja minēto likumprojektu pirms izskatīšanas Saeimā pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32,3.km”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.septembrim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Šie grozījumi paredz atsākt kompensāciju izmaksas zemniekiem par nemedījamo, īpaši aizsargājamo sugu un migrējošo sugu nodarītajiem postījumiem.

Atgādināšu, ka uz šo krīzes laiku... Ja nemaldos, tas bija 2009.gadā, kad tika apturēta šo kompensāciju izmaksa... Šajā laikā ir bijusi arī lieta, kas nodota Satversmes tiesai. Un ir atbilstošs Satversmes tiesas lēmums, uz kura pamata tomēr ir pieņemti šie grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kuri paredz atsākt atkal... šo kompensāciju izmaksu turpināt.

Komisija izskatīja šos grozījumus un lūdz Saeimu tomēr pieņemt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. Līdz ar to mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Līdaka. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts otrajā lasījumā izskatāms Saeimas sēdē.

I.Līdaka. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 24.septembrim un izskatīšanu veikt 8.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.septembrim. Un izskatīšana Saeimas šā gada 8.oktobra sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27panta par nepatiesu ziņu sniegšanu kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu.

Komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Es gribu paskaidrot arī jums, tāpat kā es skaidroju to vakar komisijas sēdē, kādēļ es rīkojos tā, kā es rīkojos šajā gadījumā.

Valsts ieņēmumu dienests man norāda uz trim gadījumiem... uz trim amata nenorādīšanas gadījumiem... partijā, politisko partiju apvienībā... un trijās nevalstiskajās organizācijās.

Es pilnībā atzīstu savu kļūdu vienā no šiem gadījumiem, kad es, vairākkārt labojot šo deklarāciju, vienkārši izlaidu garām un izkrita... un es neierakstīju amatu, kurā es patiešām reāli darbojos sabiedriskajā organizācijā “Sociālo reformu biedrība”. Turpretī pārējos četros gadījumos, tas ir, partijā, politisko partiju apvienībā un divās nevalstiskajās organizācijās, šos amatus es nenorādīju tādēļ, ka es vienkārši neieņemu šos amatus, jo no savas puses izdarīju to, kas man bija jādara, lai situācija de facto kļūtu par situāciju de iure. Un es uzskatu, ka sniegtu nepatiesas ziņas, ja deklarētu šos amatus. Taču man un cilvēkiem, kuri saskārušies ar šādu pašu problēmu, nav iespēju ietekmēt otro pusi, lai uz manu vai mūsu iesniegumiem tiktu reaģēts kādā saprātīgi, samērīgi noteiktā laikā. Sevišķi tas attiecas uz organizācijām, kas pastāv tikai formāli, bet reāli darbība vairs nenotiek. Manā gadījumā, piemēram, organizācija 15 gadus nav reaģējusi uz... to, ko es esmu izdarījusi no savas puses... un kas organizācijai bija jāizdara... Un par šo situāciju es uzzināju tikai tagad, kad man bija jāpilda valsts amatpersonas deklarācija. Es uzskatu, ka es neesmu pārkāpusi šo principu, šo normu... ka es nesniedzu nepatiesas ziņas, jo es uzskatu, ka es būtu sniegusi nepatiesas ziņas un apliecinājusi to ar savu parakstu, ja es šos amatus būtu deklarācijā ierakstījusi. Bet, ja paskatās uz šo te situāciju no abām pusēm, no šīs administratīvās normas puses... ja paskatās no abām pusēm, tad iznāk, ka es un cilvēki, kas ir manā situācijā, nonāk tādā birokrātiskā slazdā vai birokrātiskā strupceļā, no kura pašlaik izejas nav.

Un tāpēc es komisijas sēdē vērsu arī Uzņēmumu reģistra pārstāvju un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvju uzmanību uz to, ka viņiem tomēr būtu jāpiestrādā pie tām normām un procedūrām, lai uzlabotu šīs normas un procedūras, lai cilvēki nenonāktu līdzīgā situācijā, kādā nu esmu nonākusi es un kādā nonāk ļoti daudzi cilvēki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie kolēģi! Es neaizstāvēšu Silviju Šimfu, bet... Stāsts ir par ko? Stāsts ir par Satversmes 30.pantu un par Saeimas vājumu. Jūs saprotiet, mēs jau tautu uzjautrinām ar šiem pasākumiem, ko mēs te veicam. Par Vectirānu... Mēs izdevām viņu tiesāšanai. Visiem ir jautri, vai ne? Nu, ko tad cilvēks bija izdarījis? Seržantu pēc tam izdevām. Es domāju, Satversmes 30.pants... Konkrēti es to nolasīšu: “Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.” Par kriminālvajāšanu, es domāju, kolēģi, mums nevarētu būt šaubu, jo, politisku motīvu vadīti, deputāti var nokļūt visādās situācijās, un Saeimai tiešām vajadzētu lemt par deputātu izdošanu kriminālvajāšanai. Bet par administratīviem sodiem es domāju, ka vajadzētu beidzot pārskatīt šo jautājumu, jo šie negadījumi... Kad deputāts, atpakaļgaitā braukdams, iebrauc kādā sienā vai ar trolejbusu saskrienas, nu, tad tas ir vienkārši muļķīgi no mūsu puses - izdot!

Šimfas gadījums turklāt ir nedaudz komplicētāks. Ja mēs runājam par ienākumu deklarācijām, atcerieties... Ja kāds ir... nu, es ceru, ka lielākā daļa ir ilglaicīgi strādājuši valsts pārvaldē... Sākotnēji bija iespēja pašiem mēģināt caur VID konstatēt, cik jūs esat iepriekšējā periodā saņēmuši algās, cik ir oficiāli šo ienākumu. Pašreizējā brīdī šādas iespējas jums netiek dotas, un tas ir labi. Jūs vienkārši tajā attiecīgajā ailē... nospiežat, jā, un iepriekšējā gada ienākumi ir redzami. Es domāju, ka tieši tādā pašā veidā, saslēdzot reģistrus - to sen bija laiks izdarīt! - starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru... Jums arī nevajadzētu tikt dotai šādai iespējai, ka jūs varētu izvēlēties, vai jūs esat vai neesat loceklis kādā sabiedriskā organizācijā. Šiem datiem vajadzētu automātiski uzlikt... Un, ja jūs konstatējat, ka jūs esat trijās organizācijās, sabiedriskās organizācijās, valdē vai tamlīdzīgi, tad jums ir iespēja, pirmkārt, punkts 1, rakstīt beigās pie sadaļas “Cits”: “Es neesmu tur, un es protestēju pret šādu Uzņēmumu reģistra patvaļu!” (To, protams, es ar ironiju saku.)

Otrs variants - doties uz Uzņēmumu reģistru un nokārtot šīs formalitātes, jo jūs jau varbūt gadiem “karājaties” kādas sabiedriskās organizācijas valdē, ņemot vērā savu lielo sabiedrisko aktivitāti. Un tāpēc šo jautājumu tad arī jūs šādā veidā nokārtojat.

Tā ka, es domāju, kolēģi, ir jāpadomā, kā VID un Uzņēmumu reģistram saslēgt šos reģistrus, lai vairs nebūtu iespējams deputātiem pašizpausties un neierakstīt vai ierakstīt kādu sabiedrisku organizāciju. Un, otrkārt, beidzot vajag Saeimai, teiksim, saņemties un no konflikta ar Māri Steinu, kas ilgst gadiem Prezidijā, beidzot ķerties klāt pie nopietnām lietām - pie Satversmes 30.panta, nevis izklaidēt šādā veidā tautu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Tātad lēmuma projekts ir atbalstīts.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs jūs informē, ka ir saņēmis piecu deputātu - Mārtiņa Bondara, Ingas Bites, Artusa Kaimiņa, Jāņa Ruka un Mārtiņa Šica - iesniegumu ar lūgumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, tiek lūgts pārbalsot likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, jo iespējams, ka balsojums neatbilst klātesošo deputātu skaitam. Balsojumā, iespējams, ir piedalījušies deputāti, kas neatradās Sēžu zālē. Tā teikts Saeimas Prezidijam adresētajā iesniegumā. (Starpsaucieni: “Kuri?”; dep. J.Urbanovičs: “Uzvārdus!”; dep. A.Kaimiņš: “Vectirāns!”; no ZZS frakcijas: “Nav taisnība! Kaimiņ, nemuldi!”)

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, šis pieprasījums ir motivēts... (Skaļi starpsaucieni.) Vai deputāti... Kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vai deputāti piekrīt pārbalsošanai? Tātad ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai ir izdarāma pārbalsošana attiecībā uz likumprojekta “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 60, atturas - 1. Tātad pārbalsošana nenotiks. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Tad var balsot, esot ārpus zāles! Ko jūs smejaties?!” Zālē troksnis, starpsaucieni.) Tātad... Motivācija nav saņemta.

Kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai mēs varam turpināt darbu! Kolēģi!

Un tagad darba kārtībā ir deputātu pieprasījums. Deputāti Andrejs Elksniņš, Jānis Urbanovičs, Valērijs Agešins, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Raimonds Rubiks, Mihails Zemļinskis, Sergejs Potapkins, Vladimirs Nikonovs un Marjana Ivanova-Jevsejeva ir iesnieguši pieprasījumu “Par situāciju Daugavpils pilsētas pašvaldībā”.

Kolēģi! Es aicinu turpināt Saeimas sēdi un aicinu deputātus ieņemt vietas Sēžu zālē. Latkovska kungs! Esiet tik laipni! Kaimiņa kungs! (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Es klusēju!”) Esiet tik laipni! Turpināsim darbu!

Šis pieprasījums ir adresēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam. Un tātad, pamatojoties uz Saeimas kārtības rulli, mēs šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Kolēģi, vēlos jūs informēt par saņemtajiem iesniegumiem saistībā ar deputātu jautājumiem un par jautājumu un atbilžu sēdi, kas paredzēta šā gada 10.septembrī pulksten 17.00.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informēja, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to šī sēde nenotiks.

Deputāti Inguna Sudraba, Aivars Meija, Ringolds Balodis, Silvija Šimfa un Arvīds Platpers ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par e-veselības projektu ieviešanu”, ko nododam veselības ministram Guntim Belēvičam.

Deputāti Inguna Sudraba, Aivars Meija, Ringolds Balodis, Silvija Šimfa un Arvīds Platpers ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu”, ko nododam finanšu ministram Jānim Reiram.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins un Ivans Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju”, ko nododam ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Ir iesniegts arī pieprasījums motivācijai par šo jautājumu. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Viens no darbiem, kas vēl nav izdarīts līdz galam, ir Latvijas gāzes tirgus liberalizācija. Atbildīga par šī procesa tālāku virzību ir Ekonomikas ministrija. Vārdos Ekonomikas ministrija ir paziņojusi, ka tā šo procesu pabeigs pat vēl ātrāk, vēl straujāk, nekā tas ir paredzēts likumā. Tas jau ir amizanti. Ko realitātē mēs redzam? Lai gan publiski medijos tiek teikts, ka “Latvenergo” nupat jau varēs slēgt, tirgoties ar gāzi, kas nāks no Lietuvas, praksē šādi noteikumi par tirgotāju maiņu, kuri būtu jāizstrādā Ekonomikas ministrijai, nemaz nav izstrādāti. Tātad nav tiesiska pamata vispār to darīt.

Tālāk. Vēl “labāka” situācija ir tā, ka viss gāzes tirgus pašlaik strādā nesaprotami uz kādiem noteikumiem, jo iepriekšējie gāzes tirgošanas un lietošanas noteikumi savu spēku ir zaudējuši, bet jaunos Ekonomikas ministrija joprojām nav izstrādājusi.

Kas tas ir - Ekonomikas ministrijas neizdarība vai apzināta ļaunprātība? To mēs mēģinām tagad noskaidrot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par kolīzijām būvniecības jomā”, ko nododam ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Paldies.

Kolēģi, līdz ar to šīs sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Lūgums sanākt uz īsu Juridiskās komisijas sēdi pēc piecām minūtēm! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt! Es gribu atgādināt frakciju vadītājiem un Prezidijam, ka pēc 15 minūtēm Sarkanajā zālē mums sāksies Frakciju padome.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti! Pēc piecām minūtēm sanākam Sociālo un darba lietu komisijas zālē uz sēdi. Tiekamies ar ministra kungu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Cienījamie deputāti, kas ir ievēlēti no Latgales vēlēšanu apgabala un kas vēlas pēc nedēļas - 18.septembrī - kopā doties vizītē uz vienu no pašvaldībām Latgalē! Lūgums tagad, uzreiz pēc Saeimas sēdes, nedaudz - uz piecām minūtēm - uzkavēties šeit, Saeimas Sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Raivis Dzintars, Aleksandrs Kiršteins, Nellija Kleinberga, Romāns Mežeckis, Romāns Naudiņš un Jānis Trupovnieks... bija Jānis... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas rudens sesijas 2.sēde
2015.gada 10.septembrī

Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. A.Elksniņš (pret)
   
Par likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr. 337/Lp12) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1063, 1063A)
   
Priekšlikumi - dep. M.Bondars (par)
  - dep. K.Šadurskis (pret)
   
Par likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 338/Lp12)
(Dok. Nr. 1076, 1076A, 1076B)
   
Par likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 339/Lp12)
(Dok. Nr. 1077, 1077A)
   
Par likumprojektu “Grozījums Patvēruma likumā” (Nr. 343/Lp12)
(Dok. Nr. 1105)
   
Priekšlikumi - dep. R.Kols (par)
  - dep. V.Agešins (pret)
   
Par procedūru - dep. K.Šadurskis
   
Lēmuma projekts “Par Annas Biksinieces atbrīvošanu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr. 193/Lm12)
(Dok. Nr. 1061)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par 12. Saeimas deputāta Igora Zujeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 207/Lm12)
(Dok. Nr. 1100)
   
Lēmuma projekts “Par 12. Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 208/Lm12)
(Dok. Nr. 1101)
   
Lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu” (Nr. 209/Lm12)
(Dok. Nr. 1102)
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 275/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1078)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Debates - dep. K.Seržants
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 287/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 915, 1057)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 299/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 983, 1058)
   
Ziņo - dep. J.Ādamsons
   
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32,3. km” (Nr. 300/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 984, 1064)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 286/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 910, 1065)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12. Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 206/Lm12)
(Dok. Nr. 1094)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Debates - dep. S.Šimfa
  - dep. R.Balodis
   
Par atkārtotu balsošanu par likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr. 337/Lp12) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1063, 1063A)
   
Par deputātu pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par situāciju Daugavpils pilsētas pašvaldībā” (Nr. 2/P12)
(Dok. Nr. 1106)

 

 

   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, R.Baloža, S.Šimfas un A.Platpera jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu” (Nr. 76/J12)
   
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, R.Baloža, S.Šimfas un A.Platpera jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu” (Nr. 77/J12)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju” (Nr. 78/J12)
   
Motivācija - dep. I.Zariņš
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā” (Nr. 79/J12)
   
Paziņojumi
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. A.Klementjevs
  - dep. R.Ražuks
  - dep. J.Viļums
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 10.09.2015 09:06:29 bal001
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Patvēruma likumā (343/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 10.09.2015 09:12:50 bal002
Par - 12, pret - 1, atturas - 61. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (337/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 10.09.2015 09:13:34 bal003
Par - 66, pret - 7, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (338/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 10.09.2015 09:21:49 bal004
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patvēruma likumā (343/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 10.09.2015 09:24:11 bal005
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Annas Biksinieces atbrīvošanu no Latgales apgabaltiesas tiesneša amata (193/Lm12)

Datums: 10.09.2015 09:24:45 bal006
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par 12. Saeimas deputāta Igora Zujeva atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (207/Lm12)

Datums: 10.09.2015 09:25:15 bal007
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par 12. Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (208/Lm12)

Datums: 10.09.2015 09:25:47 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu (209/Lm12)

Datums: 10.09.2015 09:49:14 bal009
Par - 13, pret - 59, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (275/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.09.2015 09:50:07 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (275/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.09.2015 09:51:27 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (287/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.09.2015 09:53:38 bal012
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (299/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.09.2015 09:56:32 bal013
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis–Vecpiebalga–Madona 32,3. km (300/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.09.2015 09:58:16 bal014
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (286/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.09.2015 09:58:39 bal015
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (286/Lp12), 1.lasījums

Datums: 10.09.2015 10:06:35 bal016
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12. Saeimas deputātes Silvijas Šimfas saukšanai pie administratīvās atbildības (206/Lm12)

Datums: 10.09.2015 10:08:05 bal017
Par - 7, pret - 60, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu. Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (337/Lp12), nodošana komisijām



 

Frakciju viedokļi
2015.gada 10.septembrī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Labdien visā Latvijā! Labdien visiem, kuri šobrīd klausās! Latvijas Reģionu apvienība šodien iesniedza priekšlikumu izmainīt Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kur šobrīd ir skaidri un gaiši noteikts, ka Latvija apņemas palielināt aizsardzības finansējumu 2 procentu apmērā no nacionālā jeb iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam.

Savukārt Latvijas Republikas premjerministre februārī... Sadzirdot Latvijas Reģionu apvienības aicinājumu un sadzirdot mūsu sabiedroto dažādās valstīs teikto, ka 2020.gads – tas tomēr ir par vēlu, ka šo jautājumu vajadzētu atrisināt līdz 2018.gadam, februārī Straujumas kundze patiešām nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvija šo jautājumu atrisinās līdz 2018.gadam. Tikai Valsts aizsardzības finansēšanas likumā šī norma – 2020.gads – vēl joprojām palika. Un Aizsardzības ministrija pilnībā ir nogulējusi šo jautājumu, lai izmainītu likumu un sūtītu skaidru signālu mūsu sabiedrotajiem. Jo mūsu sabiedrotie ir pamanījuši, ka Latvijas Republikas valdība mētājas ar saviem priekšlikumiem, mētājas ar saviem solījumiem un patiesībā nemaz nepilda sevis teikto. Nu, kā piemēru jums varu atgādināt ļoti vienkāršu nesenās pagātnes notikumu: valdības vadītāja jūnijā teica, ka Latvija neuzņems nevienu bēgli, jūlijā runāja par 250 bēgļiem, bet nu jau ir pilnīgi apjukusi un nezina vispār, cik tad bēgļu uzņemsim, jo, cik Junkera kungs pateiks, tik būs. Nu, saprotiet, tas nav vienīgais jautājums, kurā valdības vadītāja ir pilnīgi apmaldījusies.

Lai mūsu sabiedrotajiem būtu pārliecība, ka Latvija ir nopietna savos nodomos, šīs izmaiņas Valsts aizsardzības finansēšanas likumā bija būtiskas. Man un tāpat maniem kolēģiem par lielu izbrīnu šodien koalīcijas deputāti atturējās šajā balsojumā un tādā veidā panāca to, ka likuma izmaiņas nenotiek. Zināmā mērā tas sūta signālu gan Latvijas sabiedrībai, gan mūsu sabiedrotajiem, ka Latvijas Republikas valdība, Latvijas Republikas koalīcija ir gatava faktiski “uzmest” mūsu sabiedrotos jeb nepildīt šos solījumus kādā no procesiem jeb kādā no šiem gadiem, ja nu pēkšņi tā to izlems.

Tā ka es ļoti aicinu visus vērsties pie saviem deputātiem, vērsties pie ministriem, lai viņi ļoti nopietni uztver šo jautājumu, jo pretējā gadījumā Latvijai ir liels risks, ka nevis tāpēc, ka citos jautājumos mums un mūsu sabiedrotajiem varbūt atšķiras viedokļi, bet tāpēc, ka mēs nepildām mūsu dotos solījumus, mēs varam nesaņemt drošības palīdzību, kad tā būs nepieciešama.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks. Lūdzu!

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šobrīd galvenokārt tomēr vēlas runāt par valsts budžetu 2016.gadam – par to, ko mēs no tā sagaidām un kā tas tiek taisīts, un kādas ir praktiski nospraustās prioritātes, kāds būs gaidāmais budžeta deficīts. Ir noteikts, ka tas nebūs lielāks par 1 procentu no iekšzemes kopprodukta.

Protams, taisot budžetu 2016.gadam, tiek ņemtas vērā arī izaugsmes prognozes gan nākamajam gadam, gan arī turpmākajiem. Viens no tādiem uzstādījumiem, kurus mēs savā frakcijā redzam, un viens no jautājumiem, kurus risina arī Finanšu ministrija, ir jautājums, nevis kā naudu tērēt, bet kā naudu pelnīt un taupīt. Un līdz ar to ministrijām, izņemot prioritārās, kas ir Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija un Iekšlietu ministrija, ir noteikts 3 procentu apmērā bāzes izdevumu samazinājums.

Darba grafiks: budžets nonāks Saeimā 30.septembrī, un tālāk būs darbs Saeimas komisijās, un pirmajā lasījumā Saeimas sēdē tas tiks skatīts 20.oktobrī, bet 5.novembrī – otrajā, galīgajā, lasījumā.

Kā jau teicu, pirmā prioritāte ir aizsardzība – gan iekšējā, gan ārējā.

Un, manuprāt, šobrīd, šajā ģeopolitiskajā situācijā, tas ir prioritāri. Un nevaru īsti piekrist kolēģim, ka Latvijas valdība netur savu vārdu. Jā, iepriekš bija nosprausts, ka Aizsardzības ministrijas budžetam 2 procenti no iekšzemes kopprodukta būs tikai uz 2020.gadu, bet šobrīd mēs jau ejam saskaņā ar grafiku, kas... Un tas nozīmē, ka šogad būs 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, nākamgad – 1,6 vai 1,7. Un 2018.gadā tiešām izpildīsim savas starptautiskās saistības.

Nākamā prioritāte patiesi ir veselība. Protams, sistēmā ir daudz kas jāsakārto. Ir diezgan lielas arī finansiālās problēmas, jāpilda saistības pret bankām par iepriekšējām... veselības iestāžu būvniecību. Jādomā par to, lai bezmaksas medikamenti... lai būtu nevis 50 procentu atmaksa, bet būtu iespējama 100 procentu atmaksa, kā arī, domājot par nācijas un tautas veselību, jāveic cīņa, teiksim, ar hepatītu un daudzām citām tādām nopietnām slimībām.

Varbūt problemātiskāk ir izglītības jomā. Un tas skar, es domāju, jebkuru pašvaldību valstī. Tātad ir runa par pedagogu algu jauno modeli, kas tā īsti varbūt nepildās, bet mēs vēlētos, lai ministrija ātrāk šo problēmu risinātu. Un, protams, tas saistīts ar skolu tīkla pārskatīšanu, konsekvenci un noteiktu redzējumu par izglītības sistēmu kopumā Latvijā.

Es vēlētos arī bilst, ka tomēr pietiekoši optimistiski var raudzīties uz saviem ieņēmumiem un savus budžetus veidot arī pašvaldības, jo izaugsme uz nākamo gadu ir paredzēta 3 procentu apmērā. Un jau uz nākamo, aiznākamo gadu jau 6 procentu apjomā izaugsme. Un tas nozīmē, ka pašvaldību budžeti pat tad, kad ir pieņemts jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kur ir iestrādāti jauni kritēriji un koeficienti... tas nozīmē tikai to, ka tas sevi ir attaisnojis, pašvaldībām ieņēmumi praktiski nesamazinās, un tās pašvaldības, kuras ir ieklausījušās un sapratušas virsmērķi, ka pašvaldības uzdevums ir ne tikai rūpēties par iedzīvotājiem, sniedzot pabalstus un nodrošinot izglītības un veselības pakalpojumu pieejamību, bet arī atbalstīt un vairot ekonomisko izaugsmi teritorijā, atbalstīt uzņēmējus, jo tad ir jaunas darba vietas un lielāki nodokļu ieņēmumi... un tie ir papildu ieņēmumi pašvaldībām.

Protams, sāpīgs jautājums, par kuru mēģina diskutēt visi, ir bēgļi. Bet bēgļi – tie ir cilvēki... Un katram no viņiem acīmredzot varētu būt savs redzējums, kāpēc viņi pamet savu zemi. Vieni – tie ir patvēruma meklētāji, kas mūk no kara. Citi ir varbūt labākas dzīves tīkotāji, un tos varētu uzskatīt par ekonomiskajiem bēgļiem. Bet jāsaprot, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies un kas īsti notiek Sīrijā.

Bēgļu plūsmām ir tendence pieaugt, un tās pieaug nekontrolēti. Ko tas nozīmē Eiropai? Ko tas nozīmē Latvijai? Tātad jādomā par to, kā stiprināt Eiropas Savienības robežu, palīdzēt Itālijai un Grieķijai. Brīvprātīgā vienošanās par 250 cilvēkiem – protams, laikam jau tas ir tikai sākums, bet mūsu frakcijai ir noliedzošs viedoklis par uzspiestām kvotām. Ir jāredz Junkera kunga plāns un rīcība... ne tikai cilvēku sadale, bet gan reāla rīcība, lai novērstu katastrofas un krīzes padziļināšanos visā Eiropā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Trupovniekam.

Vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos pievērst uzmanību divām aktualitātēm, kuras ir tieši saistītas ar atbildību – ar valdības atbildību pret Latviju un tās iedzīvotājiem.

Kā jūs zināt, vakar Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers uzrunā Eiropas Parlamentā pieprasīja bēgļu uzņemšanas obligāto kvotu ieviešanu. Izvērtējot Eiropas Komisijas prezidenta priekšlikumus, es paziņoju, ka frakcija “No sirds Latvijai” neuzskata par iespējamu piekrist Eiropas amatpersonu pieprasījumiem par patvēruma meklētāju uzņemšanu, jo Latvijai pašlaik nav ne finansiālu iespēju, ne izstrādātas sistēmas, ne apmācītu cilvēku, ne skaidra integrācijas plāna.

Frakcija neatbalsta arī mēģinājumu ieviest Eiropā tādu praksi, ka patvēruma meklētāji tiek piespiedu kārtā sadalīti pa valstīm, neņemot vērā, kurā valstī viņi paši grib un ir gatavi apmesties. Tāpēc mēs esam aicinājuši Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu neaizmirst, ka Latvija ir suverēna valsts, un rīkoties kā neatkarīgas valsts vadītājai. Esam pieprasījuši pildīt savas valsts iedzīvotāju gribu un neatkāpties no iepriekš dotā solījuma nepieļaut bēgļu uzņemšanas obligāto kvotu ieviešanu.

Ja valdība un Ministru prezidente nepildīs Latvijas iedzīvotājiem doto solījumu, “No sirds Latvijai” rosinās izteikt neuzticību Ministru prezidentei.

Otrs jautājums, kurš, mūsuprāt, ir aktuāls, ir jautājums par atbildību par valsts līdzekļu neracionālu izmantošanu.

Diemžēl šobrīd par normu ir kļuvusi valsts līdzekļu nesaimnieciska un neekonomiska izmantošana. Iepriekšējā Saeimas sēdē mēs diskutējām par valsts līdzekļu izlietojumu KNAB telpu meklējumiem, kuros nelietderīgi ir iztērēti vairāk nekā pusmiljons eiro. Šajā nedēļā Valsts kontrole nāca klajā ar skarbu vērtējumu par projektu “E-veselība”. Un skaitļi runā paši par sevi: 9 gadu laikā projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens no 26 plānotajiem e-pakalpojumiem lietotājiem joprojām nav pieejams. Projekta finanšu līdzekļi vairāk nekā 760 tūkstošu eiro apmērā ir izlietoti neekonomiski un neproduktīvi. Ir risks, ka ERAF līdzekļi 11,3 miljonu eiro apmērā var tikt atzīti kā neatbilstoši izlietoti. Un pēc tā visa veselības ministrs vēl atļaujas paziņot, ka vainīga ir Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests, bet konkrēti atbildīgie netiks meklēti! Tāpēc šodien frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti nosūtīja vēstuli veselības ministram Guntim Belēvičam, uzdodot jautājumus par atbildību saistībā ar e-veselības projekta izgāšanos un valsts līdzekļu nelietderīgu izlietošanu. “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir jāzina, kas ir atbildīgs par e-veselības projekta izstrādes un ieviešanas neveiksmēm. Nav pieļaujama tāda situācija, ka atkal ir tikai kolektīvā atbildība, nenosaucot nevienu konkrētu personu vai personas.

“No sirds Latvijai” uzskata, ka ir jāprasa atbildība no ierēdņiem un politiķiem un ikvienam jārīkojas atbildīgi ar nodokļu maksātāju naudu.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E.Šnore (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Vakar Eiropas Komisijas prezidents Junkers paziņoja, ka Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt vēl papildus 120 tūkstošus imigrantu. Tas ir likumsakarīgs līdzšinējās Junkera vadītās Eiropas Komisijas migrācijas politikas turpinājums. Un šī politika ne tikai nav spējusi risināt pašreizējo migrācijas krīzi, bet ir savā ziņā to pat veicinājusi. Šīs politikas rezultātā nav arī nekādas garantijas, ka rīt nebūs prasības jau izvietot vēl 100 tūkstošus, tad 500 tūkstošus un tad varbūt jau vairākus miljonus.

Ministru kabinets 6.jūlija sēdē pieņēma lēmumu: solidaritātes vārdā piekrist Latvijā uzņemt 250 bēgļus divu gadu laikā. Tādējādi tas faktiski apstiprināja savu gatavību izpildīt kvotu brīvprātīgi (vai piespiedu kārtā), kā arī ignorēja Saeimas iepriekš definēto nacionālo pozīciju. Šajā pozīcijā pēc Nacionālās apvienības rosinājuma Saeima norādīja uz Latvijas izņēmuma stāvokli migrācijas jomā, atgādinot, ka PSRS okupācijas laikā Latvijā, pārkāpjot starptautiskās normas, nelikumīgi ieceļoja aptuveni 700 tūkstoši personu un ka tādējādi tika pilnībā izmainīts Latvijas etniskais sastāvs.

Pēc neatkarības atjaunošanas tikai neliela daļa no šiem ieceļotājiem atstāja Latviju. Tā rezultātā šobrīd Latvijas pamattautas – latviešu – īpatsvars ir tikai 62 procenti. Latvijas galvaspilsētā, kā mēs zinām, latviešu ir pat mazāk par pusi. Latvijas īpašo stāvokli apliecina arī ANO Bēgļu aģentūra, norādot, ka Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropā migrantu, bēgļu un bezvalstnieku īpatsvara ziņā. Saeimas apstiprinātajā Latvijas pozīcijā skaidri uzsvērts, ka ieceļotāju lielais īpatsvars būtiski samazina Latvijas spēju integrēt valstī jau esošos migrantus, nemaz nerunājot par jaunu migrantu uzņemšanu. Latvija jau tagad nespēj pildīt savas saistības, kuras tā uzņēmās, parakstot ANO Konvenciju par bēgļa statusu. Šajā dokumentā ir teikts: dalībvalstis pēc iespējas veicina bēgļu asimilēšanu. Latvija, kurā migrācijas dēļ pamatnācijas īpatsvars jau ir 62 procenti, ne tikai fiziski nespēj asimilēt jaunus imigrantus, bet saduras ar nopietnām problēmām integrēt jau esošos.

Jautājums par bēgļu un patvēruma meklētāju plānveida uzņemšanu Latvijā ir būtisks jautājums, tas paredz starptautisku ilgtermiņa saistību uzņemšanos un robežojas ar atsevišķu Satversmes pantu pārkāpumu. Lai nodrošinātu Latvijas tautas interešu un gribas īstenošanu, Nacionālā apvienība ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”, kas paredz, ka visus lēmumus, kas saistīti ar bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām Eiropas Savienības valstīm vai trešajām valstīm, pieņem Saeima, nevis Ministru kabinets, kā tas bija līdz šim.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvīnam Šnorem.

Un nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos informēt par frakcijas SASKAŅA nostāju jautājumā par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Nu, vispirms mēs vēlamies sadzirdēt Straujumas kundzes un valdības ministru skaidrojumu par daudziem ar šo problemātiku saistītiem jautājumiem – kā tiks īstenota šo cilvēku integrācija, kādā veidā tiks noorganizēta valodas apmācība, kur šie cilvēki tiks izmitināti un cik tas izmaksās katram Latvijas nodokļu maksātājam.

Runājot ar tādu rūgtu ironiju, varu pateikt, ka, pateicoties valdībai, pašlaik vairs nav diskusijas par to, vai uzņemt vai neuzņemt bēgļus, kā to cenšas šodien pasniegt atsevišķi politiski spēki parlamentā, jo uzņemt bēgļus jau sasolīts Briseles gaiteņos un valdība visus konceptuālos lēmumus jau ir pieņēmusi. Un, pirms SASKAŅA paudīs savu nostāju par iespēju uzņemt lielāku skaitu bēgļu, mēs vēlamies saņemt skaidrojumu no ministriem par visiem minētajiem jautājumiem. Svarīgākais ir tieši tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process. Savukārt Ministru kabinets, izskatās, izvairās informēt par to sabiedrību. Tas fakts var liecināt, ka valdībā nav nojausmas par šiem jautājumiem vai arī – tieši pretēji! – plānotā rīcība jau ir zināma, bet par to ir vienkārši kauns.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Un raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos šodien akcentēt divas lietas.

Pirmā. Protams, mūsu lauksaimnieki ļoti cieš no Krievijas embargo, un ļoti plašas diskusijas ir par mūsu piena nozares nākotni. Tāpat arī citās lauksaimniecības nozarēs ir vērojama tāda nosacīta krīze. Un šeit gan ir pozitīva ziņa, jo pirmdien, 7.septembrī, pirms pāris dienām, notika Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēde, kurā Eiropas Komisija nāca klajā ar 500 miljonu eiro, tas ir, pusmiljarda eiro vērtu priekšlikumu piena un cūkgaļas tirgus krīzes mazināšanai. Un šis minētais finansējums ir paredzēts visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un paredzams, ka lielākā daļa finansējuma tiks novirzīta tieši atbalstam piena nozarē. Un šie svarīgākie elementi ir tādi, ka jāatvieglo lauksaimnieku naudas plūsma, ar 16.oktobri palielinot priekšfinansēšanas likmi tiešmaksājumiem un lauku attīstības maksājumiem. Ir jāparedz pilnveidot privātās uzglabāšanas shēmu cūkgaļai un piena produktiem.

Tāpat arī ļoti nozīmīgi ir tas, lai mūsu zemnieki, lauksaimnieki atrastu noieta tirgu Eiropas Savienībā un trešajās valstīs. Un tam ir paredzēts papildu finansējums tieši cūkgaļas un piena produkcijai.

Un tāpat arī iespējams, ka varētu tikt precizēts papildu finansējums, lai palīdzētu arī apkarot Āfrikas cūku mēri, kas šobrīd mūsu cūkkopības nozari ir nomocījis... pēdējā laikā.

Un šeit ļoti ir jāskatās uz to, ka ļoti svarīgi ir rast konkrētību jautājumā par finansējuma sadali starp dalībvalstīm, lai Latvijā mēs arī no šīs piešķirtā finansējuma daļas iegūtu. Un cerams, ka būtisku šī jautājuma virzību mēs panāksim neformālajā lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmē Luksemburgā šī gada 15.septembrī. Un valdība šobrīd pie šī jautājuma aktīvi strādā.

Bet jautājums: kā mēs katrs, ikviens Latvijas cilvēks, varam atbalstīt mūsu lauksaimniekus? Un te es gribētu izcelt vienu, manuprāt, lielisku tādu sociālu akciju, ko ir uzsākuši Latvijas lauksaimnieki, lai mēs katrs varētu arī spēcināt Latvijas ekonomiku un dotu atbalstu piena nozarei. Proti, tā ir Zemnieku Saeimas sāktā sociālā akcija “Glāze piena”. Un es redzēju arī, ka valdības locekļi iedzēra glāzi piena un aicināja to darīt apkārtējos, un tāpēc es aicinu arī visus Latvijas iedzīvotājus padomāt, ka mēs šādā veidā tiešām varam palīdzēt mūsu lauksaimniekiem. Ja šis noieta tirgus uz Krieviju ir ciet, tad, vairāk lietojot uzturā mūsu pašu vietējo produkciju, atbalstot mūsu zemnieku saimniecības, mēs varam viņiem palīdzēt pārdzīvot šo krīzi, kamēr viņi atrod arī noietu trešajās valstīs mūsu pašu produkcijai.

Protams, ļoti aktuāls jautājums, kurš ļoti lielas emocijas arī ir uzjundījis, ir jautājums par bēgļiem. Un šobrīd Eiropas Savienība piedzīvo bezprecedenta migrācijas krīzi, šobrīd jau vairāk nekā 350 tūkstoši migrantu ir šķērsojuši Vidusjūru. Ungārijā no Rietumbalkāniem jau ir ieceļojuši vairāk nekā 146 tūkstoši cilvēku. Un tikai augustā vien dalībvalstīs ir ieradušies vairāk nekā 100 tūkstoši patvēruma meklētāju. Manuprāt, šeit pozitīva iezīme, runājot ne tikai par šo skaitli, cik mēs varētu uzņemt vai neuzņemt, ir tā, ka mums jābūt šeit, mājās, gataviem jebkādiem attīstības scenārijiem. Un tādēļ arī šie budžetā paredzētie vairāk nekā 140 miljoni eiro, kas ir domāti mūsu drošībai, manuprāt, ir nopietns ieguldījums mūsu drošības stiprināšanā arī šajā aspektā. Aizsardzības ministrijai – vairāk nekā 100 miljoni, Iekšlietu ministrijai – 35 miljoni... Un šobrīd arī VIENOTĪBAS politiķi aktīvi strādā pie Latvijas robežu stiprināšanas. Un jāteic, ka bieži salīdzina Igauniju ar Latviju. Mēs šajā gadījumā esam soli priekšā, mums ir līgums par robežu, jau veicam būvniecību uz robežas, un šobrīd mēs plānojam aktīvi rūpēties par to, lai robeža tiktu aprīkota ar moderniem sensoriem un lai mēs rūpīgāk varētu to visu pieskatīt.

Bet ir viena nianse, par ko es gribētu arī pateikt, – ka Krimināllikuma 285.pants paredz sankcijas par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Jāteic, ka tiesu prakse šajā ziņā ir ļoti niecīga. Pagaidām mums ir bijuši vjetnamieši, ir pāris irākiešu, kas ir pārvesti pāri robežām. Ir zināms, ka... ironiski, ka sekojuši sēņotājiem un tamlīdzīgi... Bet reāli tās ir organizētas cilvēku pārvietošanas, ir grupējumi, kas to dara. Un es gribētu arī nocitēt, kādas ir sankcijas Krimināllikumā. Tātad: par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai ir sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Manuprāt, šis sods un šī sankcija ir vienkārši simboliska. Un par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi amatpersona, ir sods līdz četriem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods... Un, ja tā ir organizēta grupa, tad... Ja vienā gadījumā vairāk nekā piecas personas ir pārvietotas, tad ir brīvības atņemšana uz laiku līdz septiņiem gadiem... un šādi. Manuprāt, ja nav iespējams pierādīt, ka... Vairumā gadījumu arī tā varētu būt, ka tā ir organizēta grupa... Manuprāt, šie sodi ir stipri par mazu, un šobrīd mums būtu jādomā par to! Un tas ir arī mūsu viedoklis, ka ir jāceļ sodi par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, jo ir skaidri zināms, ka arī mūsu pašu... Eiropas Savienības pilsoņi, to skaitā Latvijas pilsoņi, iespējams, ir iesaistīti šajās cilvēku pārvietošanas shēmās, un, lai mēs nepieļautu viņu nokļūšanu pāri robežai, mums ir gan jāstiprina robeža, gan, manuprāt, būtiski jāceļ sodi par šo cilvēku pārvietošanu pāri robežai.

Paldies. Un veiksmīgu jums dienu!

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Pirmdien, 29.maijā
13:30  Saeimas Prezidija sēde