Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas desmitā sēde
2015.gada 19.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 19.marta sēdi.

Mēs uzsākam Saeimas sēdi, un vispirms ir jāskata izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr.118/Lp12). Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Valteru ielā 18, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Repatriācijas likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem...

Tā... Runāt pieteicies deputāts Ilmārs Latkovskis. Lūdzu!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ilmāram Latkovskim!

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Lūdzu noteikt par līdzatbildīgo komisiju Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tiek noteikta par līdzatbildīgo komisiju? Tātad deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to atbildīgā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, bet Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija - līdzatbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Aijas Barčas, Imanta Parādnieka, Mārtiņa Bondara un Arvīda Platpera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Visu man atvēlēto laiku - piecas minūtes - es neizmantošanu, lai jūs nekavētu. Temats visiem ir saprotams un zināms. Tātad šobrīd ir divas elektroenerģijas lietotāju kategorijas ar aizsargātā lietotāja statusu - maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Citiem vārdiem jeb vienkāršāk sakot, šīs kategorijas saņem atlaidi elektroenerģijai. Maznodrošinātajiem šobrīd ir tiesības maksāt samazinātu cenu par pirmajiem 100 kilovatiem mēnesī, bet daudzbērnu ģimenēm - par 300 kilovatiem mēnesī. Papildus šīm divām kategorijām, kuras nenoliedzami pelnījušas šādu valsts atbalstu, es vēlos iekļaut arī tās ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti. Šo grozījumu savlaicīgumu apliecina daudzi lūgumi no vecākiem, kas audzina bērnu invalīdu. Vēl jo vairāk, tiekoties ar cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” pārstāvjiem, man radās pārliecība par to, ka šie grozījumi ir ļoti gaidīti.

Salīdzinot ar citiem bērniem, bērns invalīds pavada mājās vairāk laika, patērējot attiecīgi vairāk elektroenerģijas, tāpat enerģija nepieciešama bērna aprūpei un dažkārt - speciālajām ierīcēm. Vecākiem vai nu jāatstāj darbs tādā gadījumā, ja viņiem aug šāds bērniņš ģimenē, vai jāalgo speciālas auklītes bērna pieskatīšanai, kas vēl ir papildu slogs ģimenes budžetam.

Ņemot vērā to, ka tālāk valdībai ir jālemj par turpmāku aizsargāto lietotāju atbalstu, es aicinu attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos paredzēt normu par šādu ģimeņu atbalstu vismaz daudzbērnu ģimeņu līmenī. Tādā gadījumā ģimenes ietaupījums, iepērkot pirmos 300 kilovatus par samazinātu cenu, ja ģimene izmanto šādu atlaidi, saskaņā ar elektroenerģijas šīsdienas cenām sastādītu apmēram 15 eiro mēnesī. Ja mēs runājam par absolūtajiem skaitļiem, tad jāteic, ka Latvijā šāds atbalsts nepieciešams aptuveni 8 tūkstošiem ģimeņu, un, ja mēs runājam par ietekmi uz budžetu, tad jāteic, ka tā ir visai niecīga, salīdzinot ar to sabiedrisko labumu, ko mēs visi iegūstam, atbalstot šīs ģimenes, kuras katru dienu drosmīgi cīnās par sava bērna veselību un attīstību.

Tātad savas īsās uzrunas noslēgumā vēlos īpaši pateikties tām Saeimas frakcijām, kuru pārstāvji parakstījuši manu iniciatīvu, - Zaļo un Zemnieku savienībai, Nacionālajai apvienībai, Latvijas Reģionu apvienībai, “No sirds Latvijai” un, protams, kolēģiem no SASKAŅAS.

Es aicinu visus deputātus balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? (Starpsaucieni: “Nav!”; “Ir!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 14. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr.211/Lp12) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Ilgtspējīgas attīstības komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām”. Vai deputāti piekrīt, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

“Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvardam Smiltēnam šā gada 12.martā”. Deputāts Edvards Smiltēns ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

“Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksandram Kiršteinam šā gada 12.martā”. Deputāts Aleksandrs Kiršteins ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.martā. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

“Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai šā gada 12.martā”. Arī deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva ir lūgusi piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.martā. Saeimas Prezidijs to ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”.

Tātad ir saņemts deputātu Regīnas Ločmeles-Luņovas, Ivara Zariņa, Andreja Elksniņa, Valērija Agešina, Jūlijas Stepaņenko un citu iesniegtais pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par portālu “www.skolas.lv.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Iesniegtais pieprasījums tika izskatīts komisijas sēdē. Es pateicos visiem komisijas dalībniekiem par šo konstruktīvo diskusiju, kas notika sēdē. Izskanēja dažādi viedokļi. Par būtību un saturu informēs iesniedzēji, bet motivācija vairāk bija “pret”, un arī balsojums bija “pret” šo pieprasījumu. Un pamatā tomēr arī no iesniedzēju puses izskanēja doma, ka šis pieprasījums nav vērsts pret esošo izglītības un zinātnes ministri. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji informēja par soļiem, kas tiek veikti ministrijā, lai noskaidrotu esošo situāciju... par šī pieprasījuma saturu...

Un līdz ar to es komisijas vārdā aicinu šo pieprasījumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad uzsākam debates. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R.Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Pateicoties SASKAŅAS frakcijas deputātu jautājumiem izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei, divas nedēļas atpakaļ Saeimas mājaslapā tika publiskoti dienesta pārbaudes materiāli saistībā ar projekta “Par portālu www.skolas.lv” attīstību.

Mērķis šai pārbaudei ir bijis viens - izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību un atbildību par nepieciešamību atmaksāt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā pusotra miljona eiro apmērā papildus jau iztērētajiem par šo projektu trīsarpus miljoniem eiro. Rēķinu par vairāk nekā pusotru miljonu eiro Izglītības un zinātnes ministrijai ir sagatavojusi un iesniegusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vienlaicīgi ar atzinumu par simtprocentīgu korekciju attiecībā uz ERAF līdzekļu izlietojumu no ministrijas puses.

Zīmīgi, ka dienesta pārbaudi attiecībā uz projektu “Par portālu www.skolas.lv” izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ierosināja tikai 2015.gada 20.janvārī, proti, pēc CFLA atzinuma saņemšanas, kad atkāpties jau vairs nebija kur. Neskatoties uz to, ka Ministru kabinets lika Izglītības un zinātnes ministrijai uzsākt šo pārbaudi jau pagājušā gada 7.oktobrī, kad izglītības un zinātnes ministres pienākumus pildīja Ina Druviete, laikam VIENOTĪBAS partiju pārstāvošajām ministrēm nebija iespējams satikties un parunāt par ministrijas problēmām, un līdz ar to Seiles kundzei nācās visu sākt no nulles.

Lasot Izglītības un zinātnes ministrijas dienesta pārbaudes ziņojumu, rodas tieši tāds iespaids, ka ministrija pēkšņi, negaidīti un no nulles ir uzzinājusi par to, ka tā ilgus gadus, sešus gadus, ir strādājusi pie konkrēta un, kā tagad apgalvo ministrijas pārstāvji, tik svarīga, vajadzīga un visiem nepieciešama projekta “Par portālu www.skolas.lv”. Četrdesmit lapaspušu garā ziņojuma sausais atlikums ir ietverts divu lapu garos secinājumos, kuru galvenā būtība ir sekojoša: atbildīgie ministrijā vairs nav amatos, daļa no ierēdņiem vairs nestrādā, pārējo personu disciplināratbildībai iestājies noilgums. Atslodzei no nopietnās lasāmvielas tur ietverti arī fantasmagoriski ieraksti no sērijas: “IZM nav atrodami, bet bija un pēc tam pazuduši dokumenti... bet nevar izslēgt, ka viss ir noticis pēc labākās kārtības.”

Savukārt vēršanās tiesībsargājošajās iestādēs ir iespējama vienīgi pret projekta vadītāja J.Bēniķa pakalpojumu kvalitāti. Pats Bēniķis, kā izrādās, strādāja IZM uz uzņēmuma līguma pamata. Attiecīgi viņam nevar piemērot disciplināratbildību. Bet kā projekta vadītājs tieši Bēniķis - un tikai Bēniķis! - ir atbildīgs par akciju sabiedrības “Datorzinību centrs” darbu kvalitāti un atbilstību tehniskajai specifikācijai. Tas tā ir pēc IZM domām.

Īpatnēji, ka portāla www.skolas.lv projektu realizēja Izglītības un zinātnes ministrija, atbildīgās iestādes funkcijas veica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, par sadarbības iestādi tika noteikta Finanšu ministrijas pakļautībā esošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, bet dienesta pārbaudes materiālos nav neviena vārda par atbildīgo ministru vai koalīcijas politiķu rīcības izvērtējumu.

Kāda loma šī projekta īstenošanā ir bijusi koalīcijai?

Vistiešākā, jo portāla www.skolas.lv projekts tika skatīts arī koalīcijas partneru darba grupā par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem. Tāpēc arī ir saprotama nevēlēšanās meklēt atbildīgos. Rītdien premjere Laimdota Straujuma vai bijušais premjers Valdis Dombrovskis, ieplešot acis, varēs sacīt, ka neko nav zinājuši par vējā izkaisītiem miljoniem.

Tāpat, iepazīstoties ar dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu, ir jāaizdomājas, ka komisijā vaiga sviedros ir... vajadzēja strādāt arī ne pārāk gudriem un zinošiem ekspertiem, lai disciplināratbildības kontekstā vērtētu laika periodu no 2009.gada 2.jūlija līdz 2013.gada 1.aprīlim, paturot prātā, ka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums noteic divu gadu noilguma termiņu disciplinārpārkāpumiem. Turpretim iespēja pret atbildīgajām amatpersonām vērsties civiltiesiskā kārtā - un šajā ziņā noilgums ir 10 gadi - nav pieminēta nevienā teikumā no 40 lapām, kur nu vēl apsvērta iespēja Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegt prasību tiesā pret akciju sabiedrību “Datorzinību centrs”. Šim uzņēmumam Reformu partijas izvirzītā ministra Ķīļa laikā neizrakstīja pat nevienu līgumsodu, savukārt ministra Vjačeslava Dombrovska laikā mierīgi tika palaista garām iespēja atgūt valstij kaut daļu no iztērētajiem līdzekļiem, izmantojot projektā ievies... līgumā atrunāto garantiju. Pieprasījumu komisijas sēdē IZM parlamentārais sekretārs Smiltēna kungs sniedza kolosālu atzinumu: “Ministru kabinets atzīst, ka visi šie uz portālu iztērētie 5 miljoni ir apgūti.” Kas tad tos ir apguvis jeb, precīzāk formulējot jautājumu, - kas no tā ir ieguvis?

Lūk, ieguvēju Top 3.

Pirmais. SIA Microsoft Latvia vairāk nekā 800 tūkstošus eiro saņēma par priekšizpētes veikšanu, tehnisko projekta izstrādi un uz līguma pamata pieaicināto ekspertu konsultācijām.

Otrais. SIA Lattelecom - gandrīz pusmiljonu eiro par projekta uzturēšanas un administrēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Un visbeidzot - akciju sabiedrība “Datorzinību centrs”, kas par programmatūras licenču piegādi, informācijas sistēmu pamatfunkcionalitātes izstrādi un - uzmanību! - ieviešanu kopumā no IZM ir saņēmusi (No frakcijas SASKAŅA: “Nozaga!”) 2 miljonus 91 tūkstoti 671 eiro un 75 centus.

Latvijas valsts ieguvēju sarakstā nefigurē, jo Latvijas valsts šajā gadījumā uzstājas kā dažu privātu kompāniju sponsors. Tiesa gan, no Lattelecom iepirktie serveri, pēc IZM parlamentārā sekretāra apgalvojuma, tiks izmantoti ministrijas vajadzībām. Nu ko, paldies, ka nenodosim metāllūžņos! Bet vai tādēļ mēs nevarētu uzskatīt šo 5 miljonu eiro valsts līdzekļu izšķērdēšanu Izglītības un zinātnes ministrijā par vienu no grandiozākajām Latvijas nodokļu maksātāju apzagšanām? (No frakcijas VIENOTĪBA: ““Rīgas satiksme”!”)

Izglītības un zinātnes ministrija ziņo medijiem, ka materiāli par dienesta pārbaudi ir iesniegti izvērtēšanai prokuratūrai. Prokuratūra ziņo medijiem, ka ir pieprasījusi no IZM papildu materiālus. Tā kā līdz šim, neskatoties uz SASKAŅAS deputātu pieprasījumu, IZM iesniegumu prokuratūrai neviens nav redzējis, ir grūti spriest, kādus materiālus IZM ir iesniegusi prokuratūrai un kādu materiālu prokuratūrai tagad pietrūkst. Skaidrs ir viens, ka valdības vadītājas Straujumas uzdevums - izvērtēt atbildību par zaudējumu radīšanu valstij - ir izpildīts. Atbildība ir izvērtēta, bet atbildīgo, kurus gaida cilvēki... atbildīgo nav! Turklāt akciju sabiedrība “Datorzinību centrs” ar pilnu sparu turpina apgūt miljonus, Nacionālajam veselības dienestam izstrādājot elektroniskās veselības kartes, Slimību profilakses un kontroles centram - uzraudzības informācijas sistēmu par pacientiem, bet Zāļu valsts aģentūrai - programmatūru negadījumu ar medicīnas ierīcēm reģistrācijai.

Vēl vairāk! Kā ziņo mediji, akciju sabiedrība “Datorzinību centrs” nule kā tikusi pie jauna pasūtījuma no Izglītības un zinātnes ministrijas. Uzņēmums uzvarējis iepirkumā! Šoreiz - nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidei (No zāles dep. I.Zariņš: “Par cik?”) par “nieka” 287 tūkstošiem eiro. Informācija, kas norāda uz pieņēmumu, ka pretendents citu iepirkuma līgumu varētu nebūt izpildījis kvalitatīvi, nevar tikt uzskatīta par objektīvu pamatojumu izslēgšanai no dalības konkursā - tā skaidro Mārītes Seiles vadītā ministrija žurnālistiem. Lūk, tas ir pamatojums tam, ka mēs, frakcijas SASKAŅA deputāti, gaidām atbildes no ministres Mārītes Seiles un uzturam spēkā mūsu pieprasījumu.

Paldies par uzmanību. (Frakcijas SASKAŅA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lielā mērā Ločmeles-Luņovas kundzes runa un starpsaucienu neesamība no koalīcijas un citu partiju deputātu pārstāvjiem parāda, cik lielā mērā tiešām ļoti daudziem šeit šodien ir kauns par to, kas ir noticis ar projektu “Par portālu www.skolas.lv”. Un es lielā mērā nepiekritīšu Brigmaņa kungam, kurš ir runājis Pieprasījumu komisijas vārdā, par to, ka pieprasījums nav vērsts tieši pret pašreizējo izglītības un zinātnes ministri Seiles kundzi. Pieprasījums ir virzīts pret pašreizējo izglītības un zinātnes ministri Seiles kundzi! Nepārprotami! Seiles kundze nav bijusi tā valsts amatpersona, kura ir ieviesusi šo projektu “Par portālu www.skolas.lv”. Pa starpu bija vēl četri ministri, lielākoties viņi pārstāv VIENOTĪBU. Nepārprotami Seiles kundze nav arī bijusi tā ministre, kura ir apguvusi tos miljonus. Viņa nav arī tas cilvēks, kurš lielā mērā ir veicinājis jebkāda veida termiņu pārnešanu attiecībā uz iespējamā Eiropas Savienības līdzfinansējuma nezaudēšanu. Taču Seiles kundze šodien ir vienīgā valsts amatpersona, kura uzņemas atbildību par to, kā jautājums par šo līdzekļu izlietojumu tiks atrisināts tuvākajā nākotnē. Un tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija šodien ir parādījusi, kā viņa vēlas šo problēmu atrisināt tikai par vējā izlaistiem uz doto brīdi vien nieka 3,5 miljoniem... rezultātā tā izmeklēšana, kura ir veikta Izglītības un zinātnes ministrijā, ir nekāda. Nu, nebija izmeklēšanas Izglītības un zinātnes ministrijā! Apskatieties 40 lappušu garo Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu komisijai, kurā par atbildību kā tādu principā, piedodiet, bija divi trīs vārdi! Klasisks piemērs! Tiešām te nu ir jāpasaka komplimenti, piemēram, Zaļo un Zemnieku savienības ekonomikas ministrei Danai Reiznieces-Ozolas kundzei, kura veica līdzīgu dienesta izmeklēšanu attiecībā uz EXPO projektu. Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā ir vienkārša faktu kompilācija, izklāsts bez jebkāda veida secinājumiem. Turklāt dienesta izmeklēšana ir ierosināta par laiku, par kuru nav iespējams piemērot disciplināratbildību. Nu, tam izmeklēšanas ierosinātājam, es ļoti atvainojos, ir jābūt šizofrēniķim, lai izmeklētu periodu, par kuru viņš šodien zina, ka atbildību... disciplināratbildību viņš nepiemēros, jo ir iestājies divu gadu liels noilgums. Tas ir pirmais stāsts.

Otrais stāsts ir par vērtējamo amatpersonu loku un konkrētajiem cilvēkiem. Neviena vārda nav par visiem četriem bijušajiem izglītības un zinātnes ministriem. Neviena vārda! Neviena vārda nav arī par Koalīcijas padomes sadarbības darba grupām, kurās minētais projekts tika apspriests. Neviena vārda par to! Neviena vārda par - es ļoti atvainojos! - civiltiesisko atbildību tur, kur noilguma termiņš ir 10 gadi. Neviena vārda par to, no kā būtu jāpiedzen minētie iztērētie līdzekļi! No tiem Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem, kuri nebija, Civillikuma izpratnē, rūpīgi un gādīgi saimnieki un ar minēto naudu ir tā izrīkojušies. Ne arī no tā paša “Datorzinību centra” par to, ka viņi nav piegādājuši kvalitatīvu izstrādājumu, kuru bija pasūtījusi Izglītības un zinātnes ministrija... Ne vārda! Krimināltiesiskā izpratnē ir runa vienīgi par projekta vadītāju - kaut kādu tur Bēniķi, par kura rīcību būtu jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs. Līdz pat šim brīdim nav skaidrs, pret ko tieši Izglītības un zinātnes ministrija tajā prokuratūrā ir vērsusies, - pret to Bēniķi vai, iespējams, pret visiem četriem ministriem, kuri ir uzraudzījuši.

Pēdējais. Tajā pirmstiesas izmeklēšanā, ko ir veikusi Izglītības un zinātnes ministrija, viņi paši atzīst... Ministrija pasaka: “Mēs nevaram atrast dokumentus!” Nu, piemēram, ir koalīcijas darba grupas sēde, pieņem lēmumu, ka ir jāvirza ziņojums uz Ministru kabineta sēdi. Ir valsts sekretāra rezolūcija par to, ka ir jāsagatavo ziņojums uz Ministru kabinetu. Sistēmā ir ieraksts, ka ziņojums ir sagatavots, bet ziņojuma nav. Nu, nav ziņojuma! Kur minētie materiāli ir pazuduši? To nav! Gruškevics līdzi ir paņēmis vai Ķīlis, Dombrovskis, Druviete? Kurš no viņiem ir nospēris dienesta ziņojumu? Atbildes nav par to, tāpat arī par materiāliem, kuri ir pazuduši attiecībā uz komunikāciju starp ministriju un to uzņēmumu, kurš ir izpildījis to, - “Datorzinību centru”. Iedomājieties, cik asprātīgam jābūt cilvēkam tajā izmeklēšanas komisijā, lai secinātu - dokumentu nav! Nav dokumentu, bet mēs nevaram izslēgt, ka komunikācija jautājumā par kļūdu novēršanu ir notikusi. Jūs... Nu, tiešām asprātīgi jūs esat tur - Izglītības un zinātnes ministrijā!

Un tāpēc mūsu pamatnostādne, kas Pieprasījumu komisijā tika iezīmēta, ir šāda: ja Seiles kundze neatrisinās šos jautājumus tā, kā... līdzīgi kā, piemēram, Ministru kabinets un Ekonomikas ministrija risina jautājumu attiecībā uz EXPO projektu, tad... Seiles kundzei vienkārši būs jāaiziet, ja viņa nespēs tos atrisināt. (Frakcijas SASKAŅA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA). (No zāles dep. I.Zariņš: “Nāc un...!”)

Nu, jā! Kolēģi, Izglītības un zinātnes ministrijā Seiles kundze sāka strādāt tikai nedaudzus mēnešus pirms šodienas, bet es - vēl pat mēnesi vēlāk. (Starpsaucieni: “Ā!”; “Nu?”) Un jāteic, ka sākotnēji jau mēs identificējām šo problēmu kā vienu no lielākajām, kuras mums būs jārisina. Tāpēc mēs jau savlaicīgi sākām vākt faktus un apzināt problēmas apmērus. Šobrīd katram ir jādara savs darbs: Izglītības un zinātnes ministrijai - savs, bet tiesībsargājošajām iestādēm - savs. Mēs esam savākuši pilnīgi visus dokumentus - pilnīgi visus, kuri attiecas uz šo lietu! - un nodevuši tos Ģenerālprokuratūrai. Kas ir pozitīvi - Ģenerālprokuratūra šobrīd ir pieprasījusi vēl papildu informāciju, kas viņiem interesē. Tas nozīmē to, ka viņi aktīvi strādā pie šīs lietas. Mēs ceram sagaidīt, ka no tā dokumentu apjoma - apmēram šāds daudzums papīru! (Ar žestu demonstrē dokumentu apjomu.) - sausais atlikums tiešām būs konkrēti secinājumi un, iespējams, arī uzsākti kriminālprocesi par šo lietu, un es ceru, Ģenerālprokuratūra tiešām ļoti precīzi izdarīs savu darbu.

Otrs. Vērtējot projektu kopumā, es esmu izlasījis gan atzinumus, gan runājis ar cilvēkiem, kas šobrīd ir atbildīgi par IT sektoru, un uzzinājis viņu domas. Ir skaidrs, ka šī projekta laikā - tas ir sākts 2009.gadā - ir nomainījušies seši ministri un trīs valsts sekretāri. (No zāles dep. I.Zariņa un A.Elksniņa starpsaucieni: “Nu un kas?!”) Ir bijis posms... (Starpsaucieni no zāles.) Ļaujiet pabeigt! Ir bijis šajā projektā posms, kad vispār nav bijis projekta vadītāja. Un tagad iedomājieties... Un vakardien man bija arī saruna... Vakardien raidījumā man bija saruna arī ar portāla www.e-klase.lv vadītājiem, un viņi teica, ka... Saprotiet, IT sektors attīstās ļoti strauji, un, ja no 2009.gada šis projekts tiek vilkts un ja brīžiem šim projektam nav pat vadības, tad skaidrs, ka tas ir nolemts neveiksmei - pat tad, ja sākotnēji iecere ir bijusi laba.

Un pēdējais. Mēs esam arī nodrošinājuši, ka šie zaudējumi, kas rodas no šī nerealizētā projekta, viņi ar MK lēmumu neskars nedz skolotāju algas, nedz citas IZM prioritātes. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.)

Un pēdējais. Es apbrīnoju “Saskaņas Centra” degsmi šī jautājuma risināšanā, un es ļoti ceru, ka jūs tikpat precīzi un ar tikpat degošām acīm risināsiet problēmas arī “Rīgas satiksmē” saistībā ar pazudušajiem... nozagtajiem nanoūdeņiem (No frakcijas SASKAŅA: “Āā!”; “Edvard, runā par savu lietu!”) un ka jūs momentāni atstādināsiet tur gan vadītājus, gan... un tā tālāk. (No frakcijas SASKAŅA: “Edvard, tu kā bērnudārzā!”) Diemžēl pagaidām mēs to neredzam. Mēs vismaz Ģenerālprokuratūrā esam iesnieguši un precīzi pie šī jautājuma strādājam.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, jūs tiešām ļoti lielā mērā esat jautri... un koalīcijas deputāti vēl aplaudē šādām runām. Principā koalīcijas pozīcija ir tāda: mēs esam nozaguši trīsarpus miljonus, bet jūs paskatieties paši uz sevi! Jautājums ir ļoti vienkāršs (No frakcijas VIENOTĪBA: “Man liekas, ka jūs vairāk...!”; dep. A.Lejiņa, K.Šadurska, E.Smiltēna starpsaucieni.) - kurš vairāk!

(No zāles dep. A.Bērziņš: “Trīs miljoni - normāla summa!” Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni, dep. I.Viņķele: “Jūs vairāk?”)

 

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, turpiniet debates, lūdzu!

A.Elksniņš. Jā, paldies.

Cienījamie kolēģi! Lielā mērā attiecībā uz Smiltēna kunga juridiskajiem argumentiem, ko viņš iepriekš ir minējis, it īpaši saistībā ar faktoloģiju, šeit ir jāiezīmē vairākas lietas. Pirmām kārtām jūs Izglītības un zinātnes ministrijas personā esat nosūtījuši iesniegumu ģenerālprokuroram ar lūgumu izvērtēt krimināltiesisko atbildību. Taču es jums varu pateikt vēl vairāk! Arī mēs to esam iniciējuši, un arī mēs esam griezušies un esam lūguši pārvērtēt to izmeklēšanu, kuru jūs esat veikuši Izglītības un zinātnes ministrijā. Tātad izvērtēt to iespējami plašākā kontekstā attiecībā uz visiem ministriem, valsts sekretāriem, tajā skaitā arī uz premjeru, kurš kurā brīdī ir bijis, kurš kurā brīdī ir uzraudzījis, kā tad tie miljoni tika maksāti. Tas ir pirmais stāsts.

Otrais stāsts ir par to, ka mēs jau varam uz Ģenerālprokuratūru aizsūtīt... Es nezinu, kā jūs rādījāt... tādas... tik daudzas lapas, ja tur tik daudz vai... Es nezinu... vai kaut kā savādāk... Ģenerālprokuratūra nevēršas tiesā civiltiesiskā kārtībā attiecībā uz... pret tām personām, kuras ir nodarījušas zaudējumu. Tās ir tiesības, kuras pieder... piemīt konkrētai ministrijai. Un tikai Izglītības un zinātnes ministrija var izlemt, vai tai vērsties pret “Datorzinību centru” vai nevērsties, vai tai vērsties pret tiem darbiniekiem vai nevērsties.

Problēma šajā jautājumā ir sekojoša: jūs pat neizvērtējāt iespējamību vērsties pret viņiem, jo kas tad būs, ja prokuratūra konstatēs, ka, jā, ir nodarīti zaudējumi, bet tie netiek vērtēti krimināltiesiskā izpratnē, jo tā nevar pierādīt, ka kaut kas no jums kaut ko tur ir saņēmis pa starpu, vai, piemēram, pierādīt kaut kādas nolaidības, kurām arī, starp citu, būs noilgumi jau iestājušies, jo civiltiesiskā izpratnē ir desmit gadu liels noilguma termiņš. Visas šādas tiesības jums ir kā parlamentārajam sekretāram... šādu uzdevumu jums ir tiesības iniciēt. Un mēs to lūdzam jūs darīt! Identiskā pozīcijā Ekonomikas ministrija attiecībā uz EXPO to ir izvērtējusi... šo apstākli. Un tas ir jautājums, attiecībā pret ko būtu jāvēršas.

Bet ko jūs darāt šodien? (No zāles dep. E.Smiltēna un I.Viņķeles starpsaucieni.) Šodien jūs tā vietā, lai izvērtētu iespēju vērsties pret viņiem civiltiesiskā kārtībā, arestēt viņu kontus, lai būtu no viņiem ko piedzīt, jo, nu, nav viņiem... nebūs tagad viņiem to divu miljonu, kas ir norādīti, un viņi, starp citu, turpina apgūt arī citus projektus. Jūs turpināt viņiem dāvāt citus valsts līdzekļus, kuri viņiem būtu jāapsaimnieko. Nu, kas tas ir? Korupcija?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai, otro reizi.

R.Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Vispirms es gribētu atvainoties, ka es Smiltēna kungu nosaucu par Jāni, bet viņš ir Edvards... (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Es tiešām ļoti atvainojos, it īpaši ņemot vērā to, ka mēs vakardien piedalījāmies kopīgajā radioraidījumā, kur kā trešais viesis bija portāla www.e-klase.lv pārstāvis. Un uz jautājumu, kas izskanēja no radioklausītājiem... nē, tā bija vadītāja, kas uzdeva šo jautājumu: “Sakiet, lūdzu, ja e-klasei būtu tādi līdzekļi, kādi bija pieejami www.skolas.lv īstenotājiem, vai portāla www.e-klase.lv veidotāji būtu spējīgi uztaisīt to sistēmu, kura bija nepieciešama Izglītības un zinātnes ministrijai?” Tur bija tāda pauze, un ļoti korektais uzņēmējs teica tā: “Nu, protams, mēs uztaisītu vairākas reizes lielāku, veiksmīgāku, Latvijas valstij vajadzīgu projektu.”

Un gribu uzsvērt tikai to, ka šī izmeklēšana jautājumā par portālu www.skolas.lv tika iniciēta jeb uzsākta nevis partijas biedru iniciatīvas dēļ, bet to ir ierosinājuši sociālo tīklu lietotāji, kuri turpina, tā teikt, pienest informāciju.

Un man jau rodas iespaids, ka līdzīgas situācijas varētu būt jebkurā Latvijas ministrijā. Un man pat izstāstīja par, teiksim, metodēm, ar kādām tas tiek darīts, kādā veidā projekts tiek sadalīts uz trim daļām un kāpēc, un tā tālāk. Un es domāju, ka ir jāpielieto kaut kādi līdzīgi salīdzinājumi pa jomām. Es, piemēram, nebrīnīšos, ja “Latvijas dzelzceļam” atklāsies kaut kas tamlīdzīgs.

Bet, runājot par Rīgas domi, varu teikt tikai vienu - ka viens no populārākajiem tieši izglītības jomā strādājošajiem portāliem pašlaik ir tieši Rīgas pašvaldības veidotais portāls www.e-skola.lv, kuru uztur divi cilvēki - divas sievietes - par vienkāršu algu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Regīnas Ločmeles-Luņovas, Ivara Zariņa, Andreja Elksniņa, Valērija Agešina, Jūlijas Stepaņenko un citu deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par portālu www.skolas.lv”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 39, atturas - 2. Tātad pieprasījums ir noraidīts. Paldies. (No frakcijas SASKAŅA: “Labi dzīvojam!”)

Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai likumprojektu “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr.211/Lp12) pirmajā lasījumā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, trešais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 10.marta sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” un to sagatavoja trešajam lasījumam.

Tika izskatīti seši priekšlikumi.

1.priekšlikums ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 2.priekšlikums ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 3.priekšlikums arī ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 4.priekšlikums arī ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 5.priekšlikums ir Saeimas deputāta Ineša Boķa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ruks. Un 6.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 4. Tātad likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivars Brīvers.

I.Brīvers (LRA).

Godātie kolēģi deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šī gada 11.marta sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ierosināto grozījumu pirmo piecu priekšlikumu būtība ir šāda. Rīgas centrā atrodas ēka, kuras nosaukums ir “Latvijas Nacionālā opera” un kura ir Rīgas domes īpašums. Šo ēku savai darbībai īrē valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras nosaukums arī ir “Latvijas Nacionālā opera” un kuru turpmākajā izklāstā saukšu par sabiedrību. Tās kapitāldaļu turētāja ir Kultūras ministrija, kas veic sabiedrības pārraudzību. Sabiedrība vēlas mainīt savu pašreizējo nosaukumu - no “Latvijas Nacionālā opera” uz “Latvijas Nacionālā opera un balets”. Uzsveru, ka šeit nav runa par to, lai tiktu mainīts ēkas nosaukums. Tā joprojām turpinātu saukties - “Latvijas Nacionālā opera”.

Atbilstoši Latvijas Nacionālās operas likuma 2.panta trešajai daļai Latvijas Nacionālās operas statūtus apstiprina, kā arī grozījumus tajos izdara Ministru kabinets. Kā to apliecina Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas šī gada 17.februāra sēdē Saeimas Prezidijam adresētā vēstule, Ministru kabinets atbalsta šādus grozījumus.

Izmaiņas sabiedrības nosaukumā tiek pamatotas ar to, ka jaunais nosaukums precīzāk atspoguļos tās darbību, kas līdzvērtīgā mērā ietver gan operas, gan baleta izrādes. Kā to norādīja sabiedrības pārstāvji, pašlaik rodas pārpratumi, baleta trupai dodoties viesizrādēs, jo sabiedrības oficiālais nosaukums ir maldinošs viesizrāžu organizētājiem un apmeklētājiem, kuriem operas vietā tiek piedāvāts balets.

Pašreizējā situācija reizēm rada neskaidrību arī Latvijas cilvēku prātos, kuri dažkārt identificē sabiedrību ar ēku, kas tiek īrēta no Rīgas domes.

Īsi ieskatīsimies vēsturē. Latviešu opera savu darbību ir uzsākusi 1912.gadā Pāvula Jurjāna vadībā. Kara laikā operas mākslinieki bija izklīduši pa Krieviju, bet 1918.gadā Jāzeps Vītols un advokāts Andrejs Frīdenbergs viņus pulcēja Pēterburgā un pārveda Rīgā, kur kopā ar vietējiem māksliniekiem nodibināja Latvju operu, kas 1918.gada rudenī sāka izrādes tagadējā Nacionālā teātra telpās. 1919.gada augustā Izglītības ministrija nolēma organizēt Latvijas Nacionālo operu, kas atklāja savu darbību agrākā pirmā Rīgas pilsētas teātra telpās ar Riharda Vāgnera “Tanheizera” izrādi. Uzsveru, ka tad vēl nebija izveidojusies baleta trupa, kuras dzimšanas diena ir 1922.gada 1.decembris. Baleta iestudējumi sākās ar 1922./1923.gada sezonu. Savas ilggadējās darbības gaitā Latvijas Nacionālā opera ir guvusi izcilus sasniegumus un plašu atzinību Latvijā un pasaulē gan operas, gan baleta mākslā. Būtu taisnīgi ietvert nosaukumā operu un baletu kā līdzvērtīgas mākslas jomas.

Likumprojektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo izdevumi, kas saistīti ar nosaukuma maiņu, tiks segti no sabiedrības pašu ieņēmumiem. Aptuvenās izmaksas ir novērtētas ap 13 tūkstošiem eiro, no kuriem 5 tūkstoši eiro tiks novirzīti jauna logotipa izstrādei un stila grāmatas sagatavošanai, 3 tūkstoši eiro - aplokšņu, vizītkaršu un citu prezentācijas materiālu sagatavošanai, 5 tūkstoši eiro - jaunas mājaslapas izveidei. Kā to norādīja sabiedrības valdes priekšsēdētājs, logotipa, mājaslapas, veidlapu, vizītkaršu un citu prezentācijas materiālu atjaunošana būtu veicama arī tad, ja nosaukums netiktu mainīts.

Ierosināto grozījumu 6.priekšlikums paredz izmaiņas Latvijas Nacionālās operas likuma 7.2 panta pirmajā daļā, kur līdzšinējās normas vietā (“Pārējiem valdes locekļiem ir kopīgas pārstāvības tiesības ar valdes priekšsēdētāju.”) grozījumi paredz: “Pārējiem valdes locekļiem ir kopīgas pārstāvības tiesības ar vismaz vēl vienu valdes locekli.” Šīs izmaiņas tiek pamatotas ar to, ka tās jāveic, lai panāktu atbilstību Komerclikuma 223.pantam un novērstu pretrunu, ka divu valdes locekļu pārstāvības tiesībām nav juridiskas nozīmes.

Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nekādā gadījumā neiebilstot pret vēlmi uzlabot un mainīt nosaukumu, es varbūt norādīšu uz dažām neprecizitātēm arī iepriekšējā runātāja teiktajā.

Pirmā operas izrāde notika 1782.gadā Rīgas Vācu operas un drāmas teātrī, kurā viesojās gan itāļu, gan vācu operu... ar operu uzvedumiem... Pirmā latviešu izrāde bija 1893.gadā - ar nosaukumu “Spoku stunda”.

Komisijai, es domāju, vajadzētu ļoti rūpīgi pārdomāt, vai ar šādu nosaukumu sagaidīt Latvijas... mūsu Nacionālās operas simtgadi, kas būs pēc četriem gadiem. Mēs esam bieži pārsteigušies... ar pārcentību gribam iestādes nosaukumā ielikt visas tās darbības, kas vien šajā iestādē notiek. Vai vienmēr tas attaisnojas un vai tas ir pareizi? Mēs... Un noteikti būtu arī jāpadomā, vai varētu to nosaukt šādi: “Latvijas Nacionālā opera un balets”. Būtu tomēr pareizi latviski teikt “Operas un baleta teātris”, jo, vadoties pēc latviešu valodas gramatikas īpatnībām, operā var dejot, bet baletā nevar dziedāt, jo vārds “balets” apzīmē tikai darbību. Mēs taču nevaram par teātri teikt “Nacionālā drāma”, mēs sakām “Nacionālais drāmas teātris” (No zāles: “Latvijas Nacionālās apvienības opera!”) vai “Drāmas teātris”. Mēs nevaram par teātri teikt “Nacionālā drāma un komēdija”. Mēs taču nepārdēvēsim šo teātri tādā veidā! Bet par to, protams, ir jāpadomā. Tātad varbūt tikai “teātris”. Ir viena nelaime: ja mēs sakām “Nacionālais operas un baleta teātris”, tad tas asociējas ar to, ko komunisti visvairāk ienīda. Proti, komunisti ienīda jebkuru šādu nosaukumu un, nodibinoties padomju varai, momentāni pārdēvēja Latvijas Nacionālo operu par LPSR Operas un baleta teātri. Tā varbūt nebūtu visai patīkama asociācija.

Otra lieta, ka ar šo nosaukumu ir saistītas šīs vēsturiskās tradīcijas. Ir muzeji, kas saistīti ne tikai ar Latviju, bet arī starptautiski... Savulaik ir sadrukātas afišas, avīžu recenzijas, bukleti... Un es gribētu atgādināt, ka savulaik Latvijas Nacionālajā operā diriģēja tādi slaveni diriģenti kā Emīls Kupers (no 1926. līdz 1929.gadam), kurš pēc kara bija Metropolitēna operas diriģents, un Leo Blehs, kurš bija Stokholmas Karaliskās operas un pēc kara - Berlīnes simfoniskā orķestra diriģents.

1934.gadā Latvijas Nacionālā opera ar Jāzepa Mediņa baletu “Mīlas uzvara” ar panākumiem uzstājās nevis “Stokholmas Karaliskajā operā un baletā”, bet Stokholmas Karaliskajā operā.

Mums vajadzētu atcerēties, ka baleta trupa pirms kara ar panākumiem uzstājās ar nosaukumu “Latvijas Nacionālā opera” Berlīnē, Briselē, Budapeštā, Helsinkos, Tallinā, Kauņā un ka visur ir palikušas teātru kritikas avīzēs, recenzijas, bukleti, afišas un viss pārējais. Vai pārsteidzīga nosaukuma maiņa neradīs, teiksim, kaut kādu haosu? Nu, kaut vai tā paša Emīla Kupera pēcnācēji var nesaprast, ka viņu tēvs vai vecaistēvs ir diriģējis slavenajā Latvijas Nacionālajā operā: varbūt viņš ir kaut kādā citā operā diriģējis? Jo tagad tai būs cits nosaukums!

Nav taisnība, ka pirms kara netika novērtēta baleta nozīme. Latvijas Nacionālajā operā tika uzvesti 40 baleti, vairāk nekā 90 operas un 19 operetes. Ļoti izcilas operetes! Mēs taču neliksim nosaukumā arī “operete”? Šinī gadījumā vēl vajadzētu atcerēties, ka par Latvijas klasiskās operas pamatlicēju mums ir jāuzskata Marijas teātra primabalerīna Aleksandra Fjodorova, kura tātad ļoti stingri... Viņas ļoti stingrajā vadībā tika radīts šis slavenais Rīgas klasiskais balets, kurš darbojās Latvijas Nacionālajā operā, nevis operā un baletā, tāpēc...

Ā, tagad drusciņ par anotāciju... Te atsaucās uz dažādām maiņām. Arī es paskatījos, diemžēl jāteic, ka Amsterdamas mūzikas teātris, kas tika pārdēvēts angliski, viņš tomēr saucas Dutch National Opera and Ballet Theatre. Tur ir pielikts klāt šis vārds “teātris”.

Ja mēs runājam par Opéra national de Paris, tad tur ir... jā, tur ir divas trupas, bet tur divi teātri. Varbūt komisija var padomāt par to, ka tiek izveidotas divas trupas ar atsevišķiem nosaukumiem? Teiksim, ir Nacionālā baleta trupa un Nacionālās operas trupa. Vai kaut kādā citādākā veidā. Līdz ar to es domāju, ka vai nu ir jāliek klāt šis vārds “teātris”, ievērojot latviešu pareizrakstības un gramatikas principus, vai varbūt tomēr vajadzētu padomāt un atstāt šo nosaukumu tādu, kāds tas ir, jo mēs jau savā laikā, piemēram, pārsteidzāmies arī ar konservatorijas nosaukumu, pārsaucot to par Mūzikas akadēmiju. Bet, ja nu mums ir tā vēlme visu pārdēvēt, tad varbūt es nobeigšu ar to, ka mēs varētu pārsaukt, kā jau es teicu, Drāmas teātri par Nacionālo drāmu un komēdiju. Un arī Brīvības pieminekli varētu pārsaukt par Brīvības, demokrātijas un tolerances pieminekli. Ja jau mainām, tad mainām visu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (LRA).

Tā, labdien, cienījamie kolēģi! Kiršteina kungs, labrīt! Tas bija jauki par vēsturi, paldies! Bet, paldies Dievam, Latvijas Nacionālajai operai ir zinošs un talantīgs vadītājs Zigmāra Liepiņa personā. Opera - tas tomēr ir klasisks žanrs, bet arī klasikai ir jāattīstās. Un Latvijas baleta mājas jau gadu desmitiem... jūs pat teicāt - simtiem... ir Latvijas Nacionālā opera. Un tas ir tikai loģiski, ka tiek piedāvāts - “Latvijas Nacionālā opera un balets”. Un nav ko te diskutēt! Baletam arī ir mājas, un tas ir normāli, ka šis vārds “balets” tiek pievienots.

Viss. Es esmu runājis.

Paldies. (Aplausi, starpsaucieni; dep. I.Viņķele: “Bravo!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 18. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Brīvers. Vai man ir tiesības divu minūšu laikā atbildēt uz Kiršteina kunga teikto? Es gribēju vienīgi precizēt to, ka mēs nerunājam par nosaukuma maiņu... to nosaukumu maina...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Brīvera kungs! Jums ir jānosauc priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

I.Brīvers. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam es ierosinu noteikt 27.martu.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.463. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” sastāv no precizējoša rakstura grozījumiem, jo iepriekš pieņemtie noteikumi ir morāli novecojuši. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta Latvijas interešu pārstāvība starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un to personu funkcijas un tiesības, kuras pārstāv Latvijas intereses, kā arī funkciju un tiesību īstenošanas kārtību.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma un atbalstīja. Un komisijas vārdā es aicinu kolēģus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Jā, strādājam ar likumprojektu Nr.193/Lp12.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” turpina mūsu praksi - tagad atvērt gaisa telpu Persijas līcī. Tas ir kārtējais līgums.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Aicinu kolēģus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 27.marts.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.martam.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtrauciet, lūdzu, sarunas, lai ziņotājam ir iespēja ziņot! Lūdzu!

S.Dolgopolovs. Mēs skatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Vēlos atgādināt, ka šis grozījums ir parādījies sakarā ar to, ka iekšlietu sistēmā tika izveidots Iekšējās drošības birojs un divas amatpersonas - biroja priekšnieks un biroja priekšnieka vietnieks - būtu jāiekļauj šinī amatpersonu sarakstā, ko paredz attiecīgais likumprojekts.

Pēc pirmā lasījuma tika saņemti pieci priekšlikumi, līdz ar to tas jau vairs nav grozījums, bet grozījumi.

1., 2. un 3.priekšlikums ir savā starpā saistīti. To ierosinātāji - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts kontrole.

1.priekšlikums, ko Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja, paredz izteikt 4.panta otro daļu redakcijā, kura daļēji ņemta arī no šā likuma 18.panta. Komisija, izskatījusi šo ierosinājumu, to atbalstīja, kā arī atbalstīja piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 2.priekšlikums, kā arī 3.priekšlikums ir saistīti un skar 18.panta pirmo un otro daļu. Ņemot vērā to, ka 1.priekšlikums ir atbalstīts... līdz ar to parādījās nepieciešamība precizēt 18.panta pirmo daļu. Un piedāvātā jaunā redakcija komisijā ir atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Tātad 2.priekšlikums... Deputāti...

S.Dolgopolovs. 2.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. ...komisijā atbalstīts. Un deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. ...komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Līdz ar to...

Sēdes vadītāja. 3. ...

S.Dolgopolovs. ...atkrīt nepieciešamība saglabāt 18.panta otro daļu. Un 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums paredz spēkā stāšanās... šīs normas spēkā stāšanās termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 5. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 24.marts.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.martam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs deklarāciju par ceturkšņa... savu ceturkšņa deklarāciju un nodokļus nomaksā par gada pirmo ceturksni līdz 15.aprīlim. Tā kā šobrīd Saeimā darba kārtībā ir apjomīgi grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kur ir runa par pāreju no šobrīd spēkā esošās 11 procentu nodokļa likmes uz 9 procentu nodokļa likmi, ir skaidrs, ka likums nestāsies spēkā līdz 15.aprīlim, bet nedaudz vēlāk. Līdz ar to nodokļa maksātājiem ir liela neskaidrība, kā sagatavot atskaites un kurā brīdī tās iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam ir problēmas ar atskaišu pieņemšanu, jo šobrīd pēc spēkā esošā likuma būtu jāpieņem atskaites ar aprēķinu - 11 procenti, bet nu ir jūtams, ka šī norma būs 9 procenti. Tāpēc priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša: šajā gadā noteikt ceturkšņa deklarāciju iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu no šī gada 15.maija līdz 25.maijam, jo, atšķirībā no iepriekšējā, ir noteikts arī sākuma posms - 15.maijs, bet beigas - 25.maijs. Un mēs paredzam, ka līdz 15.maijam grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā būs stājušies spēkā un ka līdz ar to būs skaidrība gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan uzņēmējiem, kā šīs atskaites noformēt un kā nodokli maksāt.

Ņemot vērā šīs normas grozīšanas steidzamību, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad mums vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi, komisija, izskatot šo likumprojektu, lēma, ka, ņemot vērā tā pieņemšanas steidzamību un šī labojuma vienkāršību, nav nepieciešama atkārtota izskatīšana komisijā laikā starp abiem lasījumiem, un līdz ar to komisijas vārdā es lūdzu bez atkārtotas izskatīšanas atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” ir atbalstīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi, es pateicos jums par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina Saeimu piekrist apropriācijas pārdalei. Proti, runa ir par konkrētas naudas summas - 20 674 eiro - pārdali no Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammas “Nozares vadības atbalsta pasākumi” uz programmu “Mērķdotācijas pašvaldībām”, lai nodrošinātu darba samaksu Kokneses novada Vecbebru Profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas pedagogiem.

Es aicinu atbalstīt šo pārdali.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par uzdevumu Ilgtspējīgas attīstības komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 2014.gada 17.decembrī Saeimā tika saņemts Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi apkurei. Saeima tika aicināta PVN likmi apkurei samazināt no 12 procentiem uz 5 procentiem.

Pēc Saeimas Prezidija 2014.gada 18.decembra pieprasījuma par iesniedzēju sniegto datu pārbaudi 2015.gada 8.janvārī Saeimā tika saņemts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta direktora pienākumu izpildītāja iesniegums par Iedzīvotāju reģistra datiem. Iesniegumā tika ziņots, ka no 10 376 parakstītāju datiem par atbilstošiem parakstītāju statusam ir 10 019 personu kodi.

2015.gada 12.janvārī Saeimas Prezidijs nolēma nodot kolektīvo iesniegumu - samazināt PVN likmi apkurei - izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Pēc astoņām dienām komisija uzsāka kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un 2015.gada 21.janvārī komisijas sēdē nolēma par uzaicināmo institūciju pārstāvjiem, kurus skar iesnieguma prasības. Nākošā sēde tika rīkota 2015.gada 18.februārī, un tajā piedalījās Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens un iesnieguma iesniedzēju pilnvarots pārstāvis - Latvijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācijas padomes priekšsēdētājs Jānis Kuzins.

Jānis Kuzins pauda iesniedzēju nostāju samazināt PVN likmi apkurei no 12 uz 5 procentiem, jo tāda bija pirms finanšu krīzes valstī, un kā vienu no argumentiem iesniedzēju prasībai minēja bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska solījumu noteikt, ka PVN likme apkurei būs 5 procenti, kad finanšu krīze valstī būs beigusies. Iedzīvotāji aicina valdību pildīt dotos solījumus.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, turpinot iesākto diskusiju, sniedza ministrijas viedokli attiecībā uz minēto iniciatīvu. Viņš teica, ka kopumā ministrija negatīvi vērtē priekšlikumu samazināt PVN likmi. Vienlaikus viņš ziņoja, ka nodokļu politika valstī ir apstiprināta un ka tā neparedz PVN samazinājumu.

No valsts budžeta ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi arī citās valsts jomās, piemēram, valsts aizsardzības jomā, kurai nepieciešami līdzekļi apbruņojumam un militārām ierīcēm. Turklāt parlamentārais sekretārs vienlaikus norādīja, ka pozitīvs lēmums - PVN likmes samazināšana apkurei - ik gadu valstij radīs zaudējumu apmēram 15 miljonu eiro apmērā.

Attiecībā uz valstī noteiktajām PVN likmēm Finanšu ministrijas pārstāvis skaidroja, ka Latvijā tās tiek regulētas saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu, kura atļauj noteikt trīs PVN likmes: vienu standarta un divas samazinātas. Diemžēl šobrīd Latvija nav noteikusi trešo samazināto likmi - 5 procenti - nevienam no pakalpojumiem, savukārt ir izvēlējusies vienu standartlikmi - 21 procents - un vienu samazināto - 12 procentu.

2007.gadā Latvijā siltumenerģijas piegādei PVN likme bija 5 procenti, bet pēc tam saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem tā tika noteikta 10 procentu apmērā, savukārt 2010.gadā tā bija noteikta 12 procentu apmērā.

Kas attiecas uz siltuma patēriņa tarifiem valstī, ministrija sniedz datus, ka, salīdzinot ar pērnā gada periodu, tarifi par siltumu ir samazinājušies par 1,6 procentiem, kas saistīts ar gāzes un degvielas cenu kritumu, mājsaimniecību energoresursu patēriņa samazinājumu un dažādiem siltināšanas efektu un ierīču uzlabojumiem.

Komisija pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas sniegto informāciju. Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa 2015.gada 4.marta komisijas sēdē pēc komisijas pieprasījuma sniedza informāciju “Mājokļu jautājums Latvijā”. Ministrijas pārstāve norādīja, ka valsts radītajā mājokļu jautājumā tie ir vieni no sliktākajiem visā Eiropas Savienībā, kas tieši ir saistīts ar mājokļu kvalitāti, piemēram, iedzīvotāji dzīvo vecos mājokļos, bieži vien bez ūdensvada, apkures, ar pelējošām sienām un tekošiem jumtiem. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijā veikto pētījumu, pārstāve ziņoja, ka valstī grūtības uzturēt mājokli siltu ir vidēji 24 procentiem mājsaimniecību, tāpēc var secināt, ka cilvēkiem jautājums par mājokļa atbalstu ir aktuāls. Kā liecina pētījums, cilvēki vispirms veic obligātos saistošos maksājumus par mājokli un tikai pēc tam visus pārējos. Kopumā Labklājības ministrija pauž pozitīvu vērtējumu iesnieguma prasībai un uzskata, ka ir nepieciešams veikt papildu pētījumus par PVN likmi, par apkures tarifu samazinošo ietekmi uz dažādām iedzīvotāju grupām.

Komisija pieņēma zināšanai Labklājības ministrijas viedokli un atzina, ka jautājumus ir nepieciešams papildus analizēt gan sociālajā, gan arī ekonomiskajā dimensijā. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Ekermanis piekrita Labklājības ministrijas viedoklim, ka jautājumā par PVN likmes samazināšanu apkurei ir nepieciešams veikt papildu izpēti. Komisija pieņēma zināšanai Latvijas Pašvaldību savienības viedokli.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra piebilda, ka mājokļa siltināšanas pasākumu ieviešana valstī var būt kā alternatīva iespēja turpmākai problēmas risināšanai. Kopumā komisija atbalstīja ministrijā izteiktos turpmākos iespējamos pasākumus šīs problēmas risināšanai.

Komisija nevarēja atbalstīt Finanšu ministrijas viedokli par iesnieguma noraidīšanu, jo tādā gadījumā tas ierobežotu iedzīvotāju tiesības un iespējas, radītu papildu administratīvo slogu valsts institūcijām un citus slogus.

Valsts atbalstu mājokļa jomā komisija novērtēja atzinīgi un atbalstīja Labklājības ministrijas paustos principus un priekšlikumus turpināt pētīt problēmu, ņemot vērā tās ietekmi uz sociālajām grupām un uz ekonomiskajiem rādītājiem.

Komisija atzinīgi novērtēja ministrijas ziņoto, kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu, tajā skaitā informācijas apmaiņu starp komisijām un viedokļu sniegšanu. Komisijā ziņotais skaidri parāda, ka prasībām, kuras ir paustas iesniegumā, ir nepieciešama papildu analīze, tāpēc, ņemot vērā iesnieguma sākotnējo vispārējo izvērtējumu, komisija aicina Ilgtspējīgas attīstības komisiju turpināt iesākto izvērtēšanu, lai iegūtu jaunāko informāciju un to izvērtētu, jo, iespējams, valstī varētu samazināt PVN likmi līdz kādiem 5 procentiem. Un, ja to atzīst par iespējamu, tad varētu lemt par attiecīga likumprojekta sagatavošanu.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, komisija apzinās, ka prasības ieviešana prasa kompetentas zināšanas un laiku, tāpēc doto uzdevumu izpildei netiek noteikti laika ierobežojumi. Tā kā iesnieguma prasības ir saistītas ar nodokļu politiku un skar ar sabiedrības labklājību saistītus jautājumus, komisija iesnieguma izvērtēšanas sākumstadijā ieteica iesnieguma izvērtēšanai virzīt... Ilgtspējīgas attīstības komisijai vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Komisija pauda atbalstu lēmuma projektam un uzdeva Ilgtspējīgas attīstības komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi par siltumenerģijas piegādēm mājsaimniecību vajadzībām.

2015.gada 11.marta sēdē likumprojektu atbalstīja lielākā daļa komisijas deputātu. Komisija vienlaikus uzskata un aicina iesnieguma iesniedzējus aktīvi piedalīties iesnieguma izvērtēšanas procesā, izmantot iespēju piedalīties komisijas darbā un iesniegt tajā arī vēl citus priekšlikumus un materiālus.

Komisija aicina atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es ļoti augstu vērtēju izveidoto sabiedrības iniciatīvu platformu www.manabalss.lv un šo iespēju, ka, savācot 10 tūkstošus parakstu, Saeimā var nonākt priekšlikumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir lēmusi priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu apkurei nodot Ilgtspējīgas attīstības komisijai.

Cienījamie deputāti! Saeima Ilgtspējīgas attīstības komisiju izveidoja, lai tā nodrošinātu parlamenta iesaisti Latvijas ilgtermiņa un vidēja termiņa stratēģisko plānu izstrādes sistēmā nosprausto Latvijas ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķu izpildes uzraudzībā, to izpildes analīzē. Protams, komisija ir, un tai jābūt arī platformai, kurā runā par jaunām iniciatīvām, kas vērstas uz Latvijas nākotni. Bet vēlreiz atkārtoju: runa ir par vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiskajām virzībām.

Vai šī iniciatīva saistīta ar Latvijas vidēja vai ilgtermiņa attīstības stratēģiju? Manuprāt, tā vistiešāk saistīta tikai ar budžetu un ar Latvijā pastāvošo nodokļu sistēmu. Starp citu, pret nodokļiem un budžeta priekšlikumiem visā pasaulē izturas ārkārtīgi uzmanīgi. Piemērs: nevienā no pasaules valstīm nodokļu vai budžeta jautājumi netiek iekļauti to jautājumu lokā, par kuriem vispār ir iespējams referendums, kur viss tiek izšķirts ar tautas vairākuma atbalstu.

Pat trīs gadus mēs šeit diskutējam un neesam beiguši diskutēt par pašvaldību referendumiem, un ne reizi nekur vēl nav izvirzījies priekšlikums par to, ka varētu pakļaut arī pašvaldību budžetus vērtēšanai šādā veidā.

Kā es būtu rīkojies, un ko es būtu ieteicis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai gadījumā, ja viņi būtu uzaicinājuši...? Bet, tā kā šī uzaicinājuma nebija, es to atļaujos teikt šobrīd. Pēc visiem saņemtajiem, arī rakstiskajiem, atzinumiem domāju, ka īstā vieta tādā gadījumā būtu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vai... Es esmu dzirdējis no deputātiem, ka jautājums ir ļoti, ļoti sociāls, tāpēc ka tas skar ārkārtīgi daudzus cilvēkus, kuri nevar samaksāt par apkuri, kuriem ir problēmas. Un tam var arī piekrist, un, visticamāk, iesniedzēji to tā arī ir domājuši, kā es sapratu no ziņotāja. Tādā gadījumā, iespējams, mūsu Sociālo un darba lietu komisija, kurā ir ļoti lieli profesionāļi, izvērtētu to un atrastu, iespējams, daudz efektīvākus - vēl daudz efektīvākus! - veidus, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri nevar nomaksāt (No zāles dep. A.Barčas starpsaucieni. Dep. A.Lejiņš aplaudē.) un kuriem tas būtu zināms atvieglojums.

Godātie deputāti! Es vēlreiz atzīstu, ka šāda iniciatīva... šāda iniciatīvu iesniegšanas platforma ir ļoti laba un ka mums nebūtu arī jāierobežo, neskatoties uz to, ko es teicu par budžetu un referendumiem... ka mums nevajadzētu ierobežot to jautājumu loku, par kuriem iniciatīvas var iesniegt. Bet es tomēr aicinu to atdot atpakaļ Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, uzaicināt - beidzot uzaicināt! - arī komisijās - Sociālo un darba lietu komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā - (No zāles dep. A.Elksniņš: “Kas tas par klubu?”) izdiskutēt pēc būtības šo jautājumu un tad to likt dienaskārtībā, nevis šobrīd nodot Ilgtspējīgas attīstības komisijai.

Protams, ja jūs uzskatīsiet, ka Ilgtspējīgas attīstības komisija ir tā, kurā var diskutēt un kurai var dot visu un par jebko, tad mēs diskutēsim. Bet neaizmirstiet, ka tādā gadījumā acīmredzot pēc kāda laiciņa es atkal šeit stāvēšu! Tikai 400 parakstu šobrīd trūkst marihuānas legalizācijai. Tas jautājums arī nonāks pie jums. (No zāles dep. V.Orlovs: “Noraidīsim! Noraidīsim uzreiz!”) Šobrīd procesā ir priekšlikums “Latviju bez bedrēm!”, un, ja mēs tā turpināsim, tad, es domāju, mēs sagaidīsim... mēs sagaidīsim arī priekšlikumu “Latviju brīvu no nodokļiem!”.

Paldies.

Es aicinu balsot “pret” un atgriezties pie diskusijām komisijā. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Godātie kolēģi deputāti! Es atturēšos vērtēt Kučinska kunga, iespējams, pamatoti izteiktos aizrādījumus par komunikāciju starp komisijām un izteikšos par priekšlikumu pēc būtības. Un priekšlikums nav par to - atbalstīt vai neatbalstīt nodokļa likmes samazināšanu -, bet par to, kurai komisijai šī jautājuma izskatīšanu virzīt. Manā izpratnē, Ilgtspējīgas attīstības komisija ir īstā Saeimas komisija, kurai būtu jāizskata šī lieta, un es mēģināšu paskaidrot - kāpēc.

Deputātu darba pamatā ir lēmumu pieņemšana, un mums ir jāpieņem labi lēmumi. Taču, lai novērtētu, vai lēmums ir vai nav labs, vajag vērtēšanas kritēriju. Šāds kritērijs izriet no mērķa. Vienots mērķis ir nepieciešams ne vien visai Latvijas sabiedrībai, bet arī visai pasaulei. Šādu mērķa formulējumu visas pasaules vārdā var dot tikai Apvienoto Nāciju Organizācija, ko tā arī ir izdarījusi 1987.gadā. Tad pie Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotā Pasaules vides un attīstības komisija, kuru parasti dēvē par Bruntlandes komisiju, sagatavoja ziņojumu “Mūsu kopīgā nākotne”. Šajā ziņojumā ir formulēts un izskaidrots mērķis - ilgtspējīga attīstība. No šī mērķa tad arī izriet kritēriji, pēc kuriem vērtē jebkurus lēmumus. Šis mērķis parādās arī Latvijas valdības deklarācijās un stratēģiskajos dokumentos, taču arī Kučinska kunga teiktais man rada bažas par to, vai sabiedrībai ir šī jēdziena vienota izpratne.

Esmu par to daudz lasījis, runājis un rakstījis, tāpēc īsi sniegšu savu izpratni par to, ko nozīmē ilgtspējīga attīstība.

Vispirms atļaušos aizrādīt, ka attīstība un izaugsme nav sinonīmi, kā to reizēm nākas dzirdēt arī no Saeimas tribīnes. Kā liecina šo vārdu semantika, izaugsme nozīmē kvantitatīvas pārmaiņas, bet attīstība - kvalitatīvas pārmaiņas. Vai vienmēr kvantitatīvas pārmaiņas noved pie kvalitatīvām pārmaiņām? Vai var būt izaugsme bez attīstības? Latvijas veiksmes stāsti liek domāt, ka izaugsme ne vienmēr rada attīstību, jo ilgtspējīga attīstība ir mērķis tikai uz papīra.

Ilgtspējas jēdzienu skaidrošu īsi. Šodienas problēmas nedrīkst risināt uz nākotnes rēķina, un tas attiecas ne tikai uz budžetu un naudu. Ilgtspējas jēdzienu, Kučinska kungs, nevajag jaukt ar ilgtermiņa jēdzienu (No frakcijas SASKAŅA: “Pareizi!”), kā tas Latvijā bieži tiek darīts. Tāpēc izaugsme ilgtermiņā un ilgtspējīga attīstība ir krasi atšķirīgi jēdzieni. Bruntlandes komisijas ziņojumā ir runa par trim ilgtspējīgās attīstības dimensijām - par vides dimensiju, ekonomikas dimensiju un sociālo dimensiju. Tas nozīmē, ka jebkurš lēmums ir jāskata visās trijās šajās vienlīdz svarīgajās dimensijās. Turklāt vides dimensija nenozīmē tikai dabas vidi, bet arī tiesisko vidi, reliģisko vidi, etnisko vidi, kultūrvidi un arī citus vides aspektus. Diemžēl ierasta prakse ir vērtēt lēmumus tikai vienā - ekonomikas dimensijā, kā tas būtu arī šajā gadījumā, virzot jautājumu izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Nenoliedzu, ka tas ir arī šīs komisijas jautājums, taču tā ir tikai viena no trim dimensijām. Uzskatu, ka ir pienācis pēdējais laiks pārnest ilgtspējīgu attīstību no papīra uz reālo dzīvi. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Vo!”)

Tieši tāpēc Ilgtspējīgas attīstības komisijai ir jābūt galvenajam lēmējam, kas nodrošina šī un arī citu jautājumu izskatīšanu atbilstoši ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm, protams, vajadzības gadījumā iesaistot lēmuma sagatavošanā arī citas komisijas, kā tas šajā gadījumā ir ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Tāpēc aicinu deputātus atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikumu.

Paldies. (Aplaudē LRA frakcijas, NSL frakcijas un frakcijas SASKAŅA deputāti.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Paldies, Brīvera kungs, par jūsu uzrunu, un jums ir pilnīga taisnība, ka, izskatot jebkuru jautājumu, ir jāņem vērā visas dimensijas. Bet tā diemžēl ir opozīcijas privilēģija - dalīt naudu, kuras nav. (Opozīcijas deputātu starpsaucieni.) Pozīcijai ir diemžēl grūtāk, un tāpēc arī es būtu bijis ļoti pateicīgs, ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija būtu bijusi iesaistīta šī jautājuma skatīšanā. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Jums nodot!”)

Tagad, runājot par naudu, kura ir vai kuras nav, maza liriska atkāpe. Šobrīd publiskajā telpā sabiedrības interesi ir uzjundījis Ministru prezidentes paziņojums, ka, iespējams, mēs nevarēsim samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamajā gadā, kaut arī bija solīts.

Valdības deklarācijā ir apņemšanās mazināt iespēju robežās darba nodokļus un palielināt patēriņa nodokli. (No zāles dep. A.Elksniņš: ““Iespēju robežās” tur nav rakstīts!”) PVN siltumenerģijas piegādei - tas nenoliedzami ir patēriņa nodoklis. Līdz ar to šī nodokļa likmes samazināšana neatbilstu Valdības deklarācijā ierakstītajam par šādu apņemšanos. Taču, protams, šim jautājumam ir sociāla spriedze.

Bet tagad par visiem šiem iespējamajiem nodokļu samazinājumiem kopumā. Godātie kolēģi! Tad, kad tika doti solījumi, izstrādātas stratēģijas un kalti plāni par tautsaimniecības attīstību, mēs nezinājām ne par Krievijas agresiju Ukrainā (No frakcijas SASKAŅA: “Ooo!”), ne par Eiropas Savienības sankcijām un Krievijas pretsankcijām, mēs nezinājām par rubļa kursa kritumu (No frakcijas SASKAŅA: “Jūs tak atbalstījāt!”), bet nu visi šie faktori ietekmē gan mūsu tautsaimniecības attīstības tempa palēnināšanos, gan arī, protams, mūsu prioritātes.

Runājot par mūsu prioritātēm, jāteic, ka - nenoliedzami! - pirmā šobrīd ir valsts pastāvēšana un nacionālā drošība. Ja mums ir jāinvestē summa, kura ir rakstāma ar astoņām nullēm un kuras priekšā diemžēl nestāv vieninieks, aizsardzībā un iekšlietu sistēmā... Un šeit es runāju gan par karavīru skaita palielināšanu par vairākiem tūkstošiem, gan par bruņojuma iepirkšanu iespējamās agresijas atvairīšanai un iespējamā agresora informēšanai par to: “Nemaz nemēģini!”. Un mēs runājam par Austrumu robežas stiprināšanu. Kaut vai tāpēc vien, lai mēs saņemtu tehnisko palīdzību no mūsu sabiedrotajiem - NATO -, mums ir jānodrošina šīs palīdzības apguves iespējas un Austrumu robežas sakārtošana šo tehnoloģiju uzstādīšanai.

Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šajā brīdī runāt par nodokļu samazināšanu ir bezatbildīgi, jo... Galvenais, ko es gribu, - lai mums mūžu mūžos būtu neatkarīga valsts, kurā mēs paši varētu plānot savu nodokļu sistēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Man jāatzīst, ka esmu nedaudz vīlies SASKAŅĀ, kura vada Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju un grib no šī jautājuma tikt vaļā.

Atcerēsimies 2012.gadu, kad faktiski tapa šis kolektīvais iesniegums! Bija barga ziema, par šo jautājumu pēc “Saskaņas Centra” iniciatīvas toreiz tika lemts kādas reizes trīs vismaz. Atceros, bija ārā pie Saeimas nama pūlis - daudzi cilvēki, kuri lielākoties bija no politiski neitrālās arodbiedrības LABA, kas organizēja... Un “Saskaņas Centra” deputāti viens pēc otra rausās tribīnē ar kvēlām runām par to, ka tiek apzagta sabiedrība, nav ko samaksāt par siltumu un tā tālāk.

Un kas notiek šobrīd - divus gadus vēlāk? Nevienam tas absolūti vairs neinteresē. Jūs gribat tikt no šī jautājuma vaļā un absolūti vairs negribat to risināt. Vienīgais, kam šis jautājums vēl interesē, ir jūsu ideoloģisko... ideju pārņēmējs antifašists Kuzins.

Bet, runājot, pieņemsim, par... Ņemsim kā piemēru... Ko tad šī ideja faktiski dod? Pirms diviem gadiem, kad ziema bija barga, tarifi bija augsti, vidēji mēnesī bija par apkuri jāmaksā apmēram... teiksim, par kaut kādu divistabu dzīvokli 100 lati. Tātad faktiski tajā brīdī, ierosinot šo piedāvājumu, ja tiktu samazināts PVN, reāli cilvēks ietaupītu 7 latus. Jā, tātad faktiski, ja cilvēks nevar samaksāt 100 latus par apkuri, tad viņš, jūsuprāt, 93 latus, piemēram, varētu samaksāt. Nu skaidrs, ka tā nav izeja! Un izeja ir tikai un vienīgi siltināšanā, kur var ietaupīt pat 50 un vairāk procentu. Tad paskatīsimies, kas ir mainījies, pieņemsim, tanī pašā Rīgā, sākot no 2012.gada decembra, kad tika iesniegta šī iniciatīva.

Tātad tajā laikā projektu stadijā “Rīgas namu” pārvaldniekam, kurš apsaimnieko apmēram 70 procentus visu Rīgas daudzdzīvokļu māju... projektu stadijā bija piecas mājas. Šobrīd ir nosiltinātas precīzi divas mājas. Šajos divos gados - divas mājas. Tad, ja mēs ņemam vērā to, ka “Rīgas namu” pārvaldniekam apsaimniekošanā ir 4 300 māju, faktiski šī siltināšana noslēgsies... sanāk, ka piektajā gadu tūkstotī pēc Ušakova un pēc SASKAŅAS vadības Rīgā. (No zāles: “Tik ilgi nevaldīs!”) Tātad faktiski ir nevis jānāk ar skaļiem lozungiem, bet vienkārši jādara.

Bet ir tajā visā arī labā ziņa! Ir labā ziņa. Arī bez visas jūsu darbības - precīzāk bezdarbības! - ir notikušas labas lietas. Šogad ir bijusi silta ziema, kas tātad maksājumus ir samazinājusi. Un tāpat, pateicoties naftas cenu kritumam, valstī faktiski no 2012.gada decembra jau... tarifs jau ir krities vairāk nekā par 10 procentiem. Tātad, neko nedarot, ir sasniegts pat rezultāts, kas ir lielāks nekā jūsu piedāvājumā.

Tad es, cienījamie kolēģi, it sevišķi no SASKAŅAS, aicinu jūs aizbraukt uz tādām pilsētām kā Valmiera, Cēsis, Preiļi un paskatīties, kā tur notiek siltināšana, kā tas ir jādara. Un tad nebūs jāmētājas ar šādiem skaļiem un neloģiskiem lozungiem. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pirms turpinām debates, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts piecu deputātu - Šadurska, Lībiņas-Egneres, Mežuļa, Seržanta un Krauzes - iesniegums ar lūgumu turpināt 19.marta sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputāti piekrīt? Deputāti piekrīt.

Turpinām debates. Līdz ar to vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Reflektējot uz to, kas tika teikts tribīnē, jāteic, ka tāds “sviests” šinī tribīnē sen nav kults. Šodien mums būtu jādiskutē par to, vai šo tautas iniciatīvu mēs izskatām vai neizskatām. Tā vietā par ko šeit tiek runāts vispār? (No zāles dep. V.Ķirsis: “Pēc būtības!”) Šim jautājumam vispār netiek piegriezta vērība.

Ja jūs atceraties, pavisam nesen... pavisam nesen mēs izskatījām citu tautas iniciatīvu, kas bija iesniegta Saeimā. Tā bija saistībā ar kažokzvēru audzēšanu. Un toreiz, pārfrāzējot kādas vispārzināmas dziesmas vārdus, ka “dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām”, es mēģināju jums skaidrot, ka arī tanī gadījumā runa nebija par kažokiem, bet gan par tautas iespēju īstenot šo demokrātisko tiesību, ko mēs paši tai esam devuši, - piedalīties likumdošanas procesā. Taču par to vispār netika diskutēts.

Arī tagad par ko tiek diskutēts? Tiek piesaukts... Kā parasti - un tas jau ir pierasts -, kad nav citu argumentu, tiek piesaukts Putins, tiek piesaukta ģeopolitika, un ir tāda sajūta, ka tas ir jūsu ciešākais sabiedrotais, ko jūs izmantojat visās savās nelaimēs (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules un I.Viņķeles starpsaucieni: “Par būtību! Par būtību!”) tā vietā, lai diskutētu par būtību.

Pēc būtības, runājot par šo priekšlikumu, jautājums ir: vai mēs izskatām šo tautas iniciatīvu vai noraidām, kārtējo reizi to vispār neizskatot?

Kolēģi, kas notiek ar jūsu kādreiz esošo tiesiskuma koalīciju? Varbūt kādam jums vajadzētu palīdzēt iepazīties ar Saeimas kārtības rulli? Būtība... šī priekšlikuma būtība ir tāda - izskatām vai neizskatām? Un priekšlikums ir izskatīt šo tautas iniciatīvu, ja jūs šo tautas iniciatīvu esat sagatavojuši... ja esat devuši šo iespēju tautai paust savu viedokli un nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām. Tā nav vienkārši fikcija - ventilis tvaika nolaišanai, lai tautu ignorētu! Tad nu es aicinu to vienreiz atbalstīt. Un sākam to izskatīt! Tad šeit visa tā argumentācija, kas tika minēta, tiešām arī būtu vietā, un mēs nonāktu pie lēmuma, ko ar to tālāk darīt, nevis tagad to noraidīt, vispār nemaz neizskatot.

Es aicinu izskatīt šo tautas iniciatīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātie deputāti! Mana uzruna nebūs gara. Es gribētu atgādināt, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikums ir nodot attiecīgo kolektīvo iesniegumu skatīšanai attiecīgajā komisijā un ka ne par ko citu nav runa. Līdz ar to Šadurska kunga un Ķirša kunga degsme “par” vai “pret” konkrēto priekšlikumu pēc būtības būs izskatīta attiecīgajā komisijā, nevis tagad - Saeimas sēdē. Mēs taču paredzam šā iesnieguma izskatīšanu citā komisijā, lai tur tas tiktu izskatīts.

Un vēl es gribētu pievērst uzmanību tam, ka, ja mēs nodosim šo konkrēto priekšlikumu... iesniegumu skatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tad tur būs uzreiz dabūts šlagbaums konkrētajai iniciatīvai bez kādas detalizētas šīs iniciatīvas izskatīšanas.

Es gribētu, lai šis process un šis priekšlikums būtu izskatīts pēc būtības un tieši ilgtermiņa attīstības griezumā. Un tāpēc es domāju, ka cienījamā Kučinska kunga vadītā komisija te ir labākā vieta, kur šis priekšlikums var tikt izskatīts pēc būtības.

Paldies. (No zāles dep. M.Kučinskis: “Un tos pārējos arī dos bez...?!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram, otro reizi.

I.Brīvers (LRA).

Nu, patiesībā Pimenova kungs pateica gandrīz tieši to pašu, ko es gribēju teikt. Jo, redzat, tagad šajā balsošanā, kurā es balsošu “par”, es balsošu nevis par nodokļa samazināšanu... Es arī pilnībā piekrītu tam, ko teica Šadurska kungs un Ķirša kungs. Un, ja man būtu jābalso par šīs likmes samazināšanu, es balsotu “pret”.

Taču šeit jautājums nav par balsojumu par nodokli. Priekšlikums bija virzīt šo jautājumu Ilgtspējīgas attīstības komisijai, un iesākās šī diskusija par to, ka tā it kā nav īstā komisija. Un, ja tiešām Ilgtspējīgas attīstības komisija šo jēdzienu saprot kaut kā citādāk - tas, manuprāt, ir atšķirīgi no Apvienoto Nāciju Organizācijas nostādnēm -, tad var jau būt, ka tiešām tas jautājums ir jāvirza citām komisijām.

Taču es vēlreiz atkārtoju, ka jēdzienu “ilgtspējīga attīstība” tomēr saprot nevis kā ilgtermiņa... Lūk, “ilgtspējīga” nenozīmē 10, 20 vai cik gadus, bet nozīmē visu... tātad, kā jau teicu, šodienas problēmas nerisināt uz nākotnes rēķina - neatkarīgi no tā, vai tā nākotne būs rīt vai pēc 10 vai 20 gadiem. Tāpēc - jā, Kučinska kungs, jūsu vadītajai komisijai patiesībā jābūt galvenajai komisijai, jo, redziet, tās nosaukumā ir ietverts mērķis. Un tas... Kā jau teicu, Latvijā šis mērķis diemžēl ir tikai uz papīra, nu tad varbūt tāpēc mums šie veiksmes stāsti arī ir tikai uz papīra.

Tā ka, lūk, tas bija tas, ko es gribēju precizēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šajās debatēs no tribīnes ir izskanējuši ļoti daudzi pārpratumi saistībā ar Saeimas kārtības rulli. Par ko tad mēs šeit varam šodien debatēt, un kas ir mūsu balsojuma priekšmets? Tātad runa ir par to, vai mēs kā koleģiāla iestāde, kur mēs, deputāti, strādājam vairākās komisijās, atzīstam, ka šis ierosinājums ir gana sagatavots, lai to no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas nodotu kādai citai komisijai, vai arī mēs uzskatām, ka iesniegums ir jāatdod atpakaļ Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, jāturpina darbs un, iespējams, jādomā par to, vai ir jānodod kādai citai komisijai vai jālūdz iesaistīties Ministru kabinetu ar viedokli vēl plašāk, vai pašai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai jāizveido kāda darba grupa. Ļoti daudz dažādu modeļu.

Bet es tiešām nevēlos, lai mēs domātu, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir pastkaste, kurā samet iniciatīvas, un ka pēc iespējas ātrāk tiek atrasta kāda cita komisija, kuras nosaukumā ir kāds vārds, kas sakrīt ar iniciatīvas būtību, un ka vienkārši pārforvardē tālāk.

Es domāju, ka tas tiešām nav tas darbs.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā... Mēs stiprinājām ar Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem komisiju, tur ir divi pārstāvji no katras frakcijas. Es ceru, ka katra frakcija ir nosūtījusi darbam šajā komisijā cilvēkus, kas tiešām spēj orientēties, kā šeit kolēģi teica, visās dimensijās un tiešām strādāt ar iniciatīvu, un nodot tai komisijai, ar kuru ir saskaņots, ka tā var turpināt darbu, nevis futbolēt no vienas komisijas uz otru, kad šeit katras komisijas priekšsēdētājs kāpj tribīnē un saka: “Lūdzu, man ne!”

Es tiešām aicinu koleģiāli izturēties pret šīm iniciatīvām. Es balsošu “pret”, jo es uzskatu, ka šobrīd šāds koleģiāls darbs nav bijis. Ir jāatdod atpakaļ Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, jāsagatavo iesniegums tā, lai saņēmēja komisija būtu gatava turpināt darbu, nevis to darīt ar kādām piespiešanas vai Marsa metodēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērsties pie Ķirša kunga. Varbūt viņš tomēr izlasīs Saeimas kārtības rulli un uzzinās... vai nu no kolēģiem, vai tomēr izlasot uzzinās to, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir dots termiņš - trīs mēnešu laikā pēc iniciatīvas ienākšanas Saeimā sagatavot lēmuma projektu. (Rāda Saeimas kārtības rulli.) Nevienam no mums nebija tāda nostāja - kādam nodot. Mums jau bija pieņemts lēmums nodot Ministru kabinetam un noraidīt iniciatīvu. Mēs izskatām... Tikko pateica Lībiņas-Egneres kundze, ka no katras frakcijas deputāti tiek ievēlēti komisijā, tie, kuri strādā. Ja jūs esat neapmierināti ar deputātu darbu, mainiet, lūdzu, viņus! Ja jūs neapmierina Saeimas kārtības rullis, mainiet to! Ja jūs uzskatāt, ka komisijai kaut kādi jautājumi jāskata komisijā, tad mainiet Saeimas kārtības rulli, un Saeimas Prezidijs lai uzreiz nodod atbilstošajai komisijai.

Mūsu komisija strādā pēc Saeimas kārtības ruļļa, bija sagatavoti divi lēmuma projekti, atbalstu saņēma tas lēmuma projekts, par kuru nobalsoja vairāk deputātu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Trīs lietas vienkārši, ko mēs īstenībā visi zinām, bet varbūt vērts ir atkārtot. Runa ir par ilgtermiņa risinājumiem, un es... Pilnīgi pareizi Ķirša kungs teica, ka te ir runa par siltināšanu. Es tikai gribētu pieminēt dažas vienkāršas lietas. Siltināšana ārkārtīgi ietaupa rēķinus. Un es gribētu pieminēt vēl to, ka arī Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijā, ko vada Zariņa kungs, šoreiz bija cilvēki, kas pateica... uzņēmēji, vadītāji, kuri pateica, ka ar to vien, ka ieviesa namā jaunas caurules un katlu, uzreiz ietaupīja patēriņu par 20 procentiem. Tas vien bija vajadzīgs, un to ļoti ātri var nomaksāt, ietaupot enerģiju. Tas ir ilgtermiņa risinājums! Es nemaz nerunāju par mājas siltināšanu. Lietuvā tūkstošiem projektu tagad iet vaļā, un mēs stipri esam atpalikuši. Kāpēc Rīgā tas nenotiek? Rīgā tas vienkārši nenotiek, un tas neko daudz nedod, ka Valmierā tas ir izdarīts.

Otrais. Mums taču visiem zināms, ka ir naftas cenu kritums. Vai tas nav pamanīts Latvijā? Visur cenas krītas - Vācijā, Polijā... gāzes cenas krītas arī Klaipēdā. Jūs zināt, ka Lietuvā tagad ir jauns gāzes terminālis - sašķidrinātās gāzes terminālis. Uzreiz cenas nokritās par 30 procentiem Lietuvā. (No zāles dep. I.Zariņš: “Muļķības!”) Loģika ir tāda, ka nupat, tuvāko divu vai trīs nedēļu laikā, Eiropas Komisija gatavojas iesniegt prasību pret gāzes monopolu Gazprom, un tas arī attiecas... Sūdzība ir par to, ka viņi ir ļaunprātīgi izmantojuši savu monopolstāvokli, un tas attieksies arī uz ilgtermiņa līgumiem, kas nozīmē, ka varēs samazināt gāzes cenu arī Latvijā par spīti tam, ka ir ilgtermiņa līgumi. Tā ka, lūdzu, domāsim par ilgtermiņiem, nevis par īstermiņiem! Pasaule ārkārtīgi mainās - siltināšana, gāzes cenas kritums un arī tas, ka tagad pati komisija ir iestājusies par to, arī mums Latvijā turpmāk būs mazākas cenas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R.Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Runājot par māju siltināšanu (No zāles dep. I.Viņķele: “Par tēmu!”), es jūs aicinātu...

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, es ļoti atvainojos! Jums ir jārunā par tēmu - par darba kārtības jautājumu. (No frakcijas SASKAŅA: “Lai runā! Ir par tēmu!”)

R.Ločmele-Luņova. Es gribēju tikai padziļināt argumentāciju, runājot par nepieciešamību nodot šī jautājuma izskatīšanu atbilstošajai komisijai, un es domāju, ka jebkurš no mūsu deputātiem, tāpat kā Ilgtspējīgas attīstības komisijas locekļi, ir spējīgs izskatīt pēc būtības šo jautājumu - jautājumu, kas skar iedzīvotāju intereses visā Latvijā.

Runājot par siltināšanu Rīgā, es varu norādīt tikai uz to, ka, protams (Starpsaucieni no zāles. Dep. E.Smiltēns: “Par tēmu!” Dep. A.Klementjevs un G.Kūtris: “Jūsējie taču runāja!”), Cēsīs nav ēku, kurām būtu 12, 16 vai 19 stāvi. Bet saskaņā ar likumu, lai siltinātu ēku, ir nepieciešams 70 procentu dzīvokļu īpašnieku atbalsts. Un, protams, Cēsīs to izdarīt ir daudz vieglāk nekā Rīgā.

Paldies. (Troksnis zālē. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Prezidijs nesarunājas ar zāli.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Visus turpmākos debatētājus lūdzu pieturēties pie jautājuma un pie darba kārtības.

Lūdzu! Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA). (No zāles dep. A.Judins: “Nodot komisijai vai nenodot komisijai?”)

Nē, nu, kolēģi! Tiešām, es domāju, mums jāpārstāj šeit lauzt šķēpus par to, kurš ir vainīgs mazā mērā, kurš - lielā mērā. Un īstenībā šeit nav, par ko debatēt. (No zāles dep. I.Viņķele: “Paldies!”) Jautājums ir absolūti vienkāršs. Jautājums ir absolūti vienkāršs! (No zāles: “Balsot!”)

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir iesniegta iniciatīva. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, Saeimas kārtības ruļļa izpratnē, tiešām ir tā “pastkaste”, kurā visas tās iniciatīvas nonāk. Jautājums - cik efektīvi vai cik neefektīvi tās tur apstrādās. Tas ir absolūti cits jautājums! Mums, vadoties pēc šodienas debates, tad ir jāmaina Saeimas kārtības rullis un jādod tiesības Saeimas Prezidijam noteikt, par kuru jautājumu kāda komisija... kura komisija kādu sabiedrisko iniciatīvu izvērtēs. Bet šodien lielā mērā izvēles iespēju nekādu nav. Jo Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir dots trīs mēnešu termiņš, lai izlemtu, ko ar iniciatīvu darīt. Un šodien ir jāpieņem lēmums - vai nu šī sabiedriskā iniciatīva jānodod attiecīgajai komisijai, vai vienkārši ir jānoraida. Citu izvēles iespēju nav! (Starpsaucieni no zāles: “Pieņemt to lēmumu!”)

Sēdes vadītāja. Turpinām... Tātad debates slēdzu. Debates jau bija slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ilgtspējīgas attīstības komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 39, atturas - 4. Tātad lēmuma projekts atgriežas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Kolēģi, vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem... saistībā ar sēdi, kas bija paredzēta šodien pulksten 17.00.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un citu deputātu jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par AS Air Baltic Corporation turpmāko attīstību”. Saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina. Ministrs nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Sudrabas, Šimfas, Baloža, Meijas un citu deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par profesionālās izglītības iestāžu tīklu un īstenotajām programmām”. Saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet ministre nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un Artūra Rubika jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība””. Saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet ministre nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ivana Klementjeva, Orlova un Ribakova jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par projektu “E-veselība””. Saņemtā rakstveida atbilde apmierina iesniedzējus.

Deputātu Ločmeles-Luņovas, Ivana Klementjeva, Zemļinska, Orlova un Ribakova jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par Vienotas veselības statistikas un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas uzraudzības informācijas sistēmām PREDA. Saņemta rakstveida atbilde, kas apmierina iesniedzējus.

Deputātu Ločmeles-Luņovas, Orlova, Ivana Klementjeva, Zemļinska un Cileviča jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Vienotas veselības statistikas un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas uzraudzības informācijas sistēmām PREDA. Saņemtā rakstveida atbilde apmierina iesniedzējus.

Deputātu Ločmeles-Luņovas, Orlova, Zemļinska, Ivana Klementjeva un Ribakova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par projektu “E-veselība””. Saņemtā rakstveida atbilde apmierina iesniedzējus.

Saistībā ar deputātu Ločmeles-Luņovas, Cileviča, Orlova, Zemļinska un Ribakova jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par Medicīnisko ierīču reģistru LATMED”. Saņemtā rakstveida atbilde apmierina iesniedzējus.

Par deputātu Ločmeles-Luņovas, Cileviča, Orlova, Zemļinska un Tretjakas jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Medicīnisko ierīču reģistru LATMED”. Saņemtā rakstveida atbilde apmierina iesniedzējus.

Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde pulksten 17.00 nenotiks.

Kolēģi, ir saņemti arī vēl citi Saeimas deputātu jautājumi.

Ir saņemts deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums “Par “Latvijas Gāzes” tirgus liberalizācijas pasākumiem un to atbilstību Latvijas patērētāju interesēm”. Tas tiek nodots adresātam - ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Par deputātu Ločmeles-Luņovas, Dolgopolova, Tretjakas, Ādamsona un Zemļinska deputātu jautājumu “Par portālu www.skolas.lv. Tas tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei atbildes sniegšanai.

Šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks nevis pulksten 10.30, bet gan 11.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, arī man ir paziņojums!

Šajās dienās 55 gadu jubileju svinēja deputāts Gunārs Rusiņš. Mēs viņu sirsnīgi sveicam! (Aplausi zālē.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, šodien nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Aldis Adamovičs, Solvita Āboltiņa, Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Gundars Daudze, Vjačeslavs Dombrovskis, Rihards Kols, Regīna Ločmele-Luņova... ir, Aleksejs Loskutovs, Aivars Meija, Romāns Naudiņš, Vladimirs Nikonovs, Veiko Spolītis, Zenta Tretjaka... Zenta ir, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas ziemas sesijas 10.sēde
2015.gada 19.martā

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu  “Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” (Nr. 206/Lp12)
(Dok. Nr. 559, 559A)
   
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Valteru ielā 18, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” (Nr. 207/Lp12)
(Dok. Nr. 560, 560A)
   
Par likumprojektu “Repatriācijas likums” (Nr. 208/Lp12)
(Dok. Nr. 570, 570A)
   
Priekšlikums - dep. I.Latkovskis
   
Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 209/Lp12)
(Dok. Nr. 578, 578A)
   
Priekšlikums - dep. J.Stepaņenko (par)
   
Par likumprojektu “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 211/Lp12)
(Dok. Nr. 586)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvardam Smiltēnam šā gada 12. martā
(Dok. Nr. 579)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksandram Kiršteinam šā gada 12. martā
(Dok. Nr. 580)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai šā gada 12. martā
(Dok. Nr. 581)
   
Deputātu Regīnas Ločmeles-Luņovas, Ivara Zariņa, Andreja Elksniņa, Valērija Agešina, Jūlijas Stepaņenko, Artūra Rubika, Ņikitas Ņikiforova, Jāņa Tutina, Ivana Klementjeva, Raimonda Rubika pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei "Par portālu www.skolas.lv" (1/P12)(Noraidīts)
(Dok. Nr. 547, 547A)
   
Ziņo - dep. A.Brigmanis
   
Debates - dep. R.Ločmele-Luņova
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. R.Ločmele-Luņova
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 54/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 573)
   
Ziņo - dep. J.Ruks
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” (Nr. 199/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 499, 567)
   
Ziņo - dep. I.Brīvers
   
Debates - dep. A.Kiršteins
  - dep. A.Kaimiņš
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” (Nr. 190/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 463, 572)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 193/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 472, 572)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 142/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 576)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 211/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 586)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 211/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 586)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 126/Lm12)
(Dok. Nr. 590)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ilgtspējīgas attīstības komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām” (Nr. 124/Lm12) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 574)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Debates - dep. M.Kučinskis
  - dep. I.Brīvers
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Brīvers
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. V.Orlovs
  - dep. A.Lejiņš
  - dep. R.Ločmele-Luņova
  - dep. A.Elksniņš
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pasākumiem un to atbilstību Latvijas patērētāju interesēm) (Nr. 41/J12)
   
Informācija par deputātu R.Ločmeles-Luņovas, S.Dolgopolova, Z.Tretjakas, J.Ādamsona un M.Zemļinska jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par portālu www.skolas.lv (Nr. 42/J12)
   
Paziņojums
  - dep. S.Dolgopolovs
   
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa  Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 19.03.2015 09:08:02 bal001
Par - 67, pret - 2, atturas - 14. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (209/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.03.2015 09:37:03 bal002
Par - 26, pret - 39, atturas - 2. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par portālu www.skolas.lv (1/P12)

Datums: 19.03.2015 09:39:39 bal003
Par - 73, pret - 2, atturas - 4. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (54/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.03.2015 09:52:37 bal004
Par - 42, pret - 3, atturas - 18. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (199/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.03.2015 09:54:36 bal005
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (190/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.03.2015 09:55:45 bal006
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (193/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.03.2015 09:59:11 bal007
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (142/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.03.2015 10:02:01 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (211/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.03.2015 10:02:29 bal009
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (211/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.03.2015 10:03:20 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (211/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.03.2015 10:05:00 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (126/Lm12)

Datums: 19.03.2015 10:46:07 bal012
Par - 31, pret - 39, atturas - 4. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Ilgtspējīgas attīstības komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām (124/Lm12)



 

Frakciju viedokļi
2015.gada 19.martā

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai raidījums “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, un deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmais šodien runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” viedokli četru dažādu likumprojektu, kas bija darba kārtībā Saeimas sēdē un komisijās, tapšanas gaitu un procesa cinismu.

Šodien Saeimā tika izskatīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Diemžēl jāsecina, ka grozījumi tiek iesniegti nepārdomāti, haotiski. Jau 2014.gada 11.decembrī mēs, frakcija “No sirds Latvijai”, iesniedzām priekšlikumus grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tad mūsu priekšlikumus noraidīja un teica, ka valdība nāks ar izstrādātiem priekšlikumiem. Un tad sākās riņķa dancis – dažādi valdības un koalīcijas partiju viedokļi par nodokļa procentiem un tā piemērošanu. Kas ir cietējs? Protams, uzņēmējs, kurš vēl 2015.gada martā nezina, kāda būs nodokļa likme, kura jāpiemēro jau no janvāra! Nespēja redzēt un domāt ilgtermiņā – tā ir iezīmējusies kā valdības tradīcija.

Šodien, slēpjoties aiz nespējas sagatavot kvalitatīvus grozījumus, Saeimā izskatīja likumprojektu par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kuri paredz pagarināt nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņu.

Šodien tika lemts arī par budžeta grozījumiem, lai piešķirtu trūkstošo finansējumu Kokneses novada Vecbebru Profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas pedagogu darba samaksai. Šie grozījumi – tikai nepilnus trīs mēnešus pēc gada sākuma – bija nepieciešami, jo Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi, neskatoties uz viņiem pieejamām datubāzēm, bija paļāvušies uz pašvaldības sniegto informāciju un nebija pārbaudījuši tās pareizību, un līdz ar to nebija pareizi aprēķināts nepieciešamais finansējums.

Līdzīgi saistībā ar finansējumu – vakar komisijas sēdē tika apspriests jautājums par ilgstošu nepietiekamu finansējumu mūzikas un mākslas skolu pedagogiem. Kultūras ministrija jau piecus gadus izvairās no šīs problēmas risināšanas un izšķiršanās – zaudēt izglītības kvalitāti un pedagogus vai samazināt to bērnu skaitu, kuriem valsts nodrošina iespēju apgūt mūzikas un mākslas programmas. Jautājums par trūkstošā finansējuma atrašanu vispār netiek apspriests.

Der atgādināt, ka 2008.gadā mācību stundām finansējums bija 22,6 miljoni eiro, bet 2010.gadā – tikai 10,8 miljoni eiro; tas sastāda apmēram 48 procentus no nepieciešamā. Ministru kabinets 2012.gadā pieņēma jaunus noteikumus, kuros, pirmkārt, iestrādāja, tātad legalizēja, skolu programmu finansējumu tikai 70 procentu apmērā, nepaskaidrojot, ka finansējums ir nepilns. Otrkārt, iestrādāja jaunu četrgadīgu programmu ar divas reizes mazāku gadu skaitu un trīs reizes mazāku stundu apjomu un, protams, arī attiecīgu finansējumu, kuru ļoti stipri rekomendē valstī ieviest.

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā tiek komisijā intensīvi skatīti jau vairākus mēnešus un tiek turpināti skatīt arī šonedēļ. Tagad uz trešo lasījumu, kad vajadzētu tapt tikai redakcionāliem labojumiem, tiek apspriesti fundamentāli jauni priekšlikumi, to skaitā parādījušies priekšlikumi no Zemkopības ministrijas, kuru īstenošana ir pretrunā ar Izglītības likumu. Izglītības un zinātnes ministrija nespēj deputātiem saprotami izstāstīt, kā darbojas esošā profesionālās izglītības sistēma un kā darbosies jaunā ar nozaru ekspertu padomēm un profesionālās izglītības iestāžu konventiem, un kāda būs galvenā atšķirība. Tāpēc jautājumu skatīšana tika atlikta. Visa šī epopeja ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā parāda likuma sagatavotāju attieksmi un darba kvalitāti. Satrauc, ka pie jaunā likuma izstrādes Izglītības un zinātnes ministrija strādā jau kopš 2010.gada 1.decembra un ir iztērēti 3,4 miljoni eiro, bet rezultāta joprojām nav.

Šie četri piemēri parāda tikai daļu no tām nejēdzībām, ko ik dienas varam redzēt izpildvarā. Ir sistemātisku, izsvērtu un pārdomātu lēmumu trūkums, tos aizstāj ar sasteigtām reformām, neizvērtējot un neizdiskutējot visas iespējamās sekas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvīdam Platperam no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Kārlim Šadurskim. Lūdzu!

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es runāšu par vienu jautājumu, proti, par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu projektu.

Daži skaitļi. Latvijā ir apmēram vienāds skaits pensionāru un to nodokļu maksātāju, kuri strādā privātajā sektorā. Tātad aritmētika ir ļoti vienkārša: ar saviem maksātajiem nodokļiem vienam strādājošajam ir jānodrošina viena pensionāra pensija. Mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie, jāteic, šo pienākumu nepilda, jo ar viņu maksātajiem nodokļiem varētu nodrošināt 40 eiro lielu pensiju, kas, kā mēs saprotam, nekur neder. Ieviešot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, likumdevējs bija rēķinājies, ka apmēram 5 procenti strādās šajā nodokļu režīmā. Realitāte ir tāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šobrīd strādā apmēram 20 procenti un mūsu sociālais budžets nevar absorbēt šo skaitli. Tātad ir radusies problēma, kura ir jārisina.

Iepriekšējam runātājam ļoti viegli teikt... Tiešām viņa frakcija iesniedza – 9 procenti... Un punkts, un cauri, un nekādu diskusiju tālāk! Diemžēl tiem deputātiem, kas ir atbildīgi ne tikai par likumprojektu skaistu noformēšanu – un pēc tam kaut vai ūdens plūdi! –, bet arī par tālāko valsts attīstību, ir jāizsver un rūpīgi jāizvērtē, kādā veidā nošķirt tos mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kas tiešām vai nu uzsāk uzņēmējdarbību, vai strādā tādā nišā, kur viņi... kur tas ir dabiski un pareizi... piemēram, viesu nams laukos vai kāda pakalpojuma sniedzēju darbnīca, vai mājas sīkražotājs... Un tad tas ir attaisnots – šis mazu nodokļu režīms. Tas nav attaisnots tad, ja tā ir vienkārši nodokļu optimizācija un agresīva nodokļu plānošana, lai izvairītos no sava pienākuma palīdzēt, nu, kaut vai mūsu pensionāriem ar saviem maksātajiem nodokļiem.

Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ļoti nopietni strādā pie šiem jautājumiem, bet diemžēl tas prasa nedaudz vairāk laika, nekā ir nepieciešams, lai likums jau būtu spēkā stājies līdz tam brīdim, kad nodokļu maksātājam ir jāiesniedz sava deklarācija.

Un tāpēc es gribu informēt visus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus: šodien Saeima abos lasījumos pieņēma likumprojektu – un tas likums drīz stāsies spēkā –, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem deklarācijas par nodokļa nomaksu par šī gada pirmo ceturksni ir iesniedzamas nevis līdz 15.aprīlim, kā tas bija iepriekš paredzēts likumā, bet šajā gadā – izņēmuma kārtā! – no 15.maija līdz 25.maijam. Tā ka, godātie uzņēmēji, šī jums ir laba ziņa, un es lūdzu to ievērot, lai gan Valsts ieņēmumu dienests, gan jūs varētu sekmīgi veikt šo pienākumu pret valsti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Kārlim Šadurskim.

Nākamajai vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai tika nodots jauns likumprojekts – “Repatriācijas likums”. Šis ir sabiedrībai ļoti būtisks solis, jo reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns... plānā ir noteikts mērķis paplašināt personu loku, kurām ir iespējams pretendēt uz repatrianta statusu. Tātad likumprojekta mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu – latviešu un lībiešu (līvu) – izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Likumprojekts ir izstrādāts, lai repatriantam pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā palīdzētu adaptēties. Tāpat ir noteikta repatrianta definīcija, un, salīdzinot ar spēkā esošo likumu, ir paredzētas izmaiņas. Izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs). Nosakot tikai divas paaudzes, tiek ierobežota gados jaunu latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā. Ministru kabinets izstrādās noteikumus, kuros tiks paredzēts, kāda tad ir reālā palīdzība, kādu repatriants var saņemt, pārceļoties uz dzīvi Latvijā. Repatrianta ģimenes loceklis var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un pabalstu, ja viņš ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, kā arī valsts valodas apguves kursu apmaksu repatriantam, līdz repatriants zaudē statusu, ja valsts valodas apguves kursus nepiedāvā Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un citas iestādes.

Šis likumprojekts tika nodots komisijai. Šo likumprojektu ļoti ilgstoši jau ir gaidījuši mūsu tautieši, kas ir izceļojuši uz ārzemēm. Likumprojekts ir jāuzlabo, būs paredzams ilgstošs un rūpīgs darbs, bet tas ir pirmais solis, ko Iekšlietu ministrija ir izdarījusi, šo likumprojektu iesniedzot Saeimā.

Vēlos arī pastāstīt, ka šajā nedēļā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika skatīts jautājums, kas sabiedrībai ļoti aktuāls, – proti, par valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāli “Kauguri” un valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāli “Rauna”. Un, tā kā komisijas sēdes laikā deputāti neguva pilnīgas atbildes no Labklājības ministrijas nedz par iemesliem, kuru dēļ ir jāpārceļ iedzīvotāji... klienti no “Kauguriem”, nedz arī par to, kas notiks pēc tam ar “Kauguru” ēku, komisija nolēma ļoti rūpīgi sekot šai situācijai un Labklājības ministrijai uzdot šo jautājumu.

Nobeigumā vēlos informēt, ka rīt, 20.martā, pulksten 11.30 Nacionālās apvienības frakcijas sēde notiks Rēzeknē – Rēzeknes Augstskolā. Mēs esam sagatavojuši ļoti plašu darba kārtību, tiekamies gan ar Nacionālās apvienības nodaļu cilvēkiem, gan ar iedzīvotājiem. Nacionālā apvienība ir paredzējusi turpmāk šādas frakcijas sēdes rīkot arī citos novados.

Paldies. Lai jums jauka nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei no Nacionālās apvienības frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina partijas frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Šis likumprojekts tika sagatavots pēc frakcijas SASKAŅA deputātes Jūlijas Stepaņenko iniciatīvas un šodien ar balsu vairākumu tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijā. Liels prieks par to, ka šo ierosinājumu atbalstīja arī citu partiju pārstāvji.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ģimenei vai personai, kuras apgādībā ir bērns invalīds, nodrošināt tiesības saņemt aizsargātā lietotāja statusu elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma saņemšanai – iegādāties noteiktu elektroenerģijas daudzumu mājsaimniecībai par samazinātu cenu.

Pašlaik Elektroenerģijas tirgus likumā ir noteiktas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargātā lietotāja statuss elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma saņemšanai, – trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai persona vai daudzbērnu ģimene (ģimene, kurā ir trīs vai vairāk bērnu). Ģimenei vai personai, kuras apgādībā ir bērns invalīds, elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumi ir noteikti tikai maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes vai personas statusa piešķiršanas gadījumā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējo publikāciju bērni Latvijā... 2014.gadā Latvijā bija reģistrēti 7916 bērni invalīdi, no kuriem 444 ir ievietoti specializētajās aprūpes iestādēs, bet 7472 dzīvo mājās un atrodas vecāku apgādībā. Statistikas dati neatspoguļo datus par bērnu invalīdu skaitu, kuriem funkcionālu traucējumu dēļ nav iespējams pārvietoties ārpus dzīvesvietas un apmeklēt mācību iestādes. Tādējādi ievērojama daļa bērnu invalīdu izglītību iegūst mājās, un tas apstāklis ir saistīts ar palielinātu elektroenerģijas patēriņu – arī tāpēc, ka tiek lietotas dažādas tehniskas palīgierīces.

Pēc minēto grozījumu pieņemšanas aizsargātie lietotāji, to skaitā ģimene vai persona, kuras apgādībā ir bērns invalīds, par noteiktu elektroenerģijas patēriņu maksās samazinātu cenu.

Ietekmi uz valsts budžetu mēs rūpīgi izvērtējam; provizoriski tā varētu būt 471 632 eiro – ar nosacījumu, ka starta tarifa cena tiks piemērota ģimenei vai personai, kuras apgādībā ir bērns invalīds, un valsts pilnībā kompensēs pakalpojuma sniedzējam starpību par pirmajām 100 kilovatstundām.

Likumprojekta sagatavošanas gaitā ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “Sustento”. Un, ja Saeima atbalstīs likumprojektu trijos lasījumos, tad likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārdu dodu Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Ivaram Brīveram. Lūdzu!

I.Brīvers (LRA).

 

Labdien, godātie Latvijas radioklausītāji! Viens no šodien izskatītajiem jautājumiem, kas var lielā mērā interesēt sabiedrību, ir “Latvijas Nacionālās operas” nosaukuma maiņa. Lai šeit nerastos pārpratumi, mēģināšu izskaidrot lietas būtību.

Rīgas centrā ir visiem labi zināma ēka, kas saucas “Latvijas Nacionālā opera” un kas pieder Rīgas domei. Šo ēku savai darbībai īrē sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras nosaukums arī ir “Latvijas Nacionālā opera”. Šīs organizācijas dalībnieki, operas un baleta mākslinieki, ir izteikuši vēlmi mainīt sabiedrības nosaukumu, lai to turpmāk sauktu “Latvijas Nacionālā opera un balets”. Uzsveru, ka nav runa par to, ka tiktu mainīts ēkas nosaukums – tā arī turpmāk sauksies “Latvijas Nacionālā opera” –, un Latvijas iedzīvotājiem nav ne mazākā pamata bažām par problēmām, kādas varētu rasties, ja tiktu mainīts ēkas nosaukums. Tas netiks darīts! Kurš gan cits kā operas un baleta mākslinieki vislabāk zina, kāds būtu īstais viņu organizācijas nosaukums?

Atbilstoši Latvijas Nacionālās operas likumam grozījumus šīs organizācijas statūtos ir tiesīgs izdarīt Ministru kabinets. Kā liecina Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vēstule Saeimas Prezidijam, Ministru kabinets šādus grozījumus ir atbalstījis. Saeimai savukārt ir jālemj par grozījumiem Latvijas Nacionālās operas likumā, jo tajā minētā organizācija turpmāk sauksies citādi.

Es augstu vērtēju dažu Saeimas deputātu interesi par operu un baletu un viņu erudīciju jautājumos par latviešu operas vēsturi, tomēr sēdē izteiktie aizrādījumi par nepareiziem vēstures faktiem ir diskutējami. Turklāt man ir pamats domāt, ka operas un baleta mākslinieki arī ir pietiekami zinoši šajā jomā.

Aicinu Latvijas sabiedrību cienīt mūsu operas un baleta mākslinieku viedokli un atteikties no ironizēšanas par to. Kā jau teicu, nav bažu par ēkas nosaukumu, kā arī par to, ka piedāvātie grozījumi varētu prasīt naudu no budžeta. Kopējās izmaksas, kā tiek vērtēts, būtu apmēram 13 tūkstoši eiro, un tās tiks segtas no Latvijas Nacionālās operas (turpmāk – Latvijas Nacionālās operas un baleta) pašas ienākumiem.

Vēl pieminēšu diskusiju, kas izraisījās sakarā ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikumu – kolektīvā iesnieguma par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu apkurei tālāku izskatīšanu uzdot Ilgtspējīgas attīstības komisijai. Tas deva iespēju padiskutēt par šo ļoti būtisko jēdzienu – “ilgtspējīga attīstība”.

Mums ir jāpieņem labi lēmumi. Taču, lai novērtētu, vai lēmums ir vai nav labs, vajag vērtēšanas kritēriju. Šāds kritērijs izriet no mērķa. Vienots mērķis ir nepieciešams ne vien visai Latvijas sabiedrībai, bet arī visai pasaulei. Šāda mērķa formulējumu visas pasaules vārdā var dot tikai Apvienoto Nāciju Organizācija. 1987.gadā pie Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotā Bruntlandes komisija formulēja mērķi – ilgtspējīga attīstība. No šī mērķa tad arī izriet kritēriji, pēc kuriem vērtēt jebkurus lēmumus.

Mani vērojumi rada bažas par to, vai sabiedrībā un arī Saeimā ir šī jēdziena vienota izpratne. Esmu par to daudz lasījis, runājis un rakstījis, tāpēc īsi sniegšu savu izpratni par to, ko nozīmē ilgtspējīga attīstība.

Vispirms atļaušos aizrādīt, ka attīstība un izaugsme nav sinonīmi, kā to reizēm nākas dzirdēt arī no Saeimas tribīnes. Izaugsme nozīmē kvantitatīvas pārmaiņas, bet attīstība – kvalitatīvas pārmaiņas. Vai vienmēr kvantitatīvas pārmaiņas noved pie kvalitatīvām pārmaiņām? Vai var būt izaugsme bez attīstības? Latvijas “veiksmes stāsts” liek domāt, ka izaugsme ne vienmēr rada attīstību, ja ilgtspējīga attīstība ir mērķis tikai uz papīra.

Ilgtspējas jēdzienu skaidrošu īsi: šodienas problēmas nedrīkst risināt uz nākotnes rēķina, un tas attiecas ne tikai uz budžetu un naudu. Ilgtspējas jēdzienu nedrīkst jaukt ar ilgtermiņa jēdzienu, kā to mēs šodien dzirdējām arī no tribīnes.

Bruntlandes komisijas ziņojumā ir runa par trim ilgtspējīgas attīstības dimensijām – vides dimensiju, ekonomikas dimensiju un sociālo dimensiju. Tas nozīmē, ka jebkurš lēmums ir jāskata visās trijās šajās vienlīdz svarīgajās dimensijās. Turklāt vides dimensija nozīmē ne tikai dabas vidi, bet arī tiesisko, reliģisko, etnisko, kultūras vidi un arī citus vides aspektus. Diemžēl ierasta prakse ir vērtēt lēmumus tikai vienā – ekonomikas dimensijā, kā tas būtu šajā gadījumā, virzot jautājuma par pievienotās vērtības nodokļa likmi apkurei izskatīšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Nenoliedzu, ka tas ir arī šīs komisijas jautājums, taču tā ir tikai viena no trim dimensijām.

Uzskatu, ka ir pienācis pēdējais laiks ilgtspējīgu attīstību pārnest no papīra uz reālo dzīvi. Precizēju, ka mans balsojums “par” šajā jautājumā bija nevis balsojums par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu, bet gan par jautājuma nodošanu tālākai nopietnai izskatīšanai.

Visbeidzot pieminēšu Latvijas Reģionu apvienības vārdā sagatavoto frakcijas vadītāja Daiņa Liepiņa iesniegumu, kurā tiek apšaubīts, vai Saeimas bibliotēkas lasītavas telpās novietotā Kārļa Leiškalna dāvinātā glezna, kurā attēloti 7.Saeimas deputāti, atrodas īstajā vietā. Nevērtēšu šīs gleznas māksliniecisko vērtību, nedz arī to, cik lielā mērā tur attēlotie notikumi atbilst vēsturiskajai patiesībai. Tiem, kuri nav bijuši Saeimas ēkā, pateikšu, ka bibliotēkas lasītava ir tā telpa, kur Saeimā ienācis cilvēks saskaras ar Latvijas Republikas Saeimas vēsturi. Šeit ir izvietotas plāksnes ar visu iepriekšējo Saeimu deputātu sarakstiem un dažādi svarīgi vēsturiski dokumenti. Mans viedoklis ir, ka šajā vietā daudz piemērotāks būtu, piemēram, Jāņa Čakstes portrets, jo vēsturiskā skatījumā viņa devums Latvijas parlamentārajai demokrātijai tomēr ir daudz nozīmīgāks nekā atsevišķu 7.Saeimas deputātu devums, kurš turklāt nav vērtējams viennozīmīgi.

Pateicos par uzmanību. Un sveicu visus Latvijas iedzīvotājus ar priecīgo notikumu, ko mēs gaidām, – pēc 37 stundām būs atnācis pavasaris. Lai pavasaris ienāk arī mūsu sirdīs! Paldies.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Ivaram Brīveram.

Un pēdējā šodienas raidījumā “Frakciju viedokļi” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barčas kundze. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es, protams, vēlos teikt lielu paldies kolēģiem, kuri atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodošanu komisijām. Un kādēļ? Tādēļ, ka ļoti būtiski, ka, izdarot šos grozījumus, kurus mēs esam iesnieguši ar piecu deputātu parakstiem (teikšu pavisam atklāti – tos parakstīja visu opozīcijas frakciju pārstāvji, es no ZZS frakcijas un Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības frakcijas), – manuprāt, ļoti būtiski, lai mēs arī ilgtermiņā skatītos uz tām sociālajām grupām, šajā konkrētajā gadījumā – uz ģimenēm, kurās aug bērni invalīdi, tātad bērni invalīdi no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam. Un droši vien mēs iesim arī soli tālāk, runājot par bērniem invalīdiem, jo pēc 18 gadu vecuma... Mēs runājam par invalīdiem no bērnības, un noteikti nāksies ne vien šajā likumā, bet arīdzan citos likumos runāt par personām ar invaliditāti no bērnības. Vismaz līdz 24 gadu vecumam, ja šīs personas mācās... Es domāju, ka kopīgiem spēkiem arī to mēs izdarīsim.

Un šodien es vēlos jūs, cienījamie radioklausītāji, informēt vēl par vairākiem jautājumiem, ar kādiem Saeimā strādā Sociālo un darba lietu komisija. Mums jau tuvojas noslēgumam ļoti nopietns darbs pie Brīvprātīgā darba likuma, un nākošajā nedēļā mēs sāksim gatavot likumprojektu trešajam lasījumam, un es domāju, ka nākošajā sesijā mēs tiksim galā ar šo likumprojektu, un jau šodien vēlos teikt lielu paldies visiem, kuri ir iesaistījušies šī nopietnā darba veikšanā.

Vēlos informēt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir uzsākusi tādu darbu, kuru mēs vienu brītiņu vēl nebijām gatavi darīt. Tās ir komisijas izbraukuma sēdes. Un šonedēļ mūsu komisija bija izbraukuma sēdē Latvijas Ārstu biedrībā, kur tika izteikti daudzi interesanti priekšlikumi, kuri mūsu sadarbības rezultātā ar laiku noteikti pārvērtīsies grozījumos likumos.

Nākošajā nedēļā mēs dosimies izbraukuma sēdē pie sociālajiem uzņēmējiem, kuri Rīgā un arī daudzviet citur Latvijā ir uzsākuši ļoti nopietnu darbu. Es domāju, ka, izbraucot un tieši redzot uz vietas un noklausoties pašus sociālos uzņēmējus, mēs varēsim palīdzēt Labklājības ministrijai izstrādāt likumprojektu par sociālajiem uzņēmumiem. Es ar tādu pozitīvu skaudību skatos uz Lietuvu (esmu bijusi arī tur konferencē), tāpēc ka mūsu tuvākie kaimiņi lietuvieši ir tikuši daudz tālāk, un es domāju, ka arī mums būs nepieciešams saspringt.

Vēl ļoti nopietni strādājam ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, un gribētos aicināt arī mūsu sadarbības partnerus – gan invalīdu organizācijas, gan arī organizācijas, kuras pārstāv profesionālos sociālos darbiniekus, – atcerēties, ka līdz šī mēneša beigām mēs gaidām jūsu priekšlikumus. Un priekšlikumi, manuprāt, būs ļoti nopietni. Tie ir jautājumi, ko šodien pieminēja arī mana kolēģe no Nacionālās apvienības. Tie ir jautājumi par sociālo pakalpojumu turpmāko attīstību. Tā ir deinstitucionalizācija, kas patiesībā nozīmē ne tikai to, ka cilvēki no sociālās aprūpes centriem vai bērnunamiem atgriezīsies mājās pašvaldībā, bet te ir runa arī par tām personām un tām ģimenēm, kuras uzņēmušās rūpes par saviem slimajiem radiniekiem vai slimajiem bērniem ģimenē; ir runa arī par atbalstu tām.

Mēs esam apņēmušies komisijā ļoti nopietni sekot līdzi tam, kā visi šie projekti tuvākajos gados Latvijā tiks realizēti, it sevišķi apgūstot vairāk nekā 90 miljonus eiro, kas ir paredzēti darbinieku apmācībai un jaunas infrastruktūras izveidei, un saku paldies tām pašvaldībām, kuras jau nopietni par šiem projektiem domā.

Vēlos vēl jūs informēt, cienījamie radioklausītāji, ka nākošajā nedēļā būs pēdējā darba grupas sēde, gatavojot Psihologu likumu, un es, protams, varu vēlēt tikai veiksmi. Lai izdodas mūsu komisijas sekretārei Silvijai Šimfas kundzei!

Vēl ir vairākas lietas, par kurām es vēlētos jūs informēt. No Ministru kabineta gaidām grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kur būtu jābūt paredzētām normām par to pensiju pārrēķinu... par pensionāru situācijas uzlabošanu, kas ir solīta un ko mēs daudzi esam apņēmušies paveikt pirms vēlēšanām. Ir runa par laika periodu no 2010.gada, tātad krīzes laiku, kad algas indekss stipri pazeminājās, un līdz ar to cilvēki saņēma aprēķināto pensiju, kas bija ievērojami samazināta. Te ir runa par starpību no 20 līdz pat 50 eiro mēnesī.

Vēl viena lieta, par kuru noteikti es jūs aicinu jau sākt turēt īkšķi, lai mums visiem izdotos, ir grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kur mēs kopā ar ZZS pārstāvi Andri Bērziņu iesniedzām priekšlikumu par neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām – un ne tikai valsts vecuma pensijām, bet arī apgādnieka zaudējuma, invaliditātes un izdienas pensijām. Mēs aicinām to palielināt līdz 280 eiro mēnesī. Kādēļ līdz 280 eiro mēnesī? Gluži vienkārši tādēļ, ka pašreiz vidējā pensija Latvijā, kā mani informēja labklājības ministrs Uldis Augulis, uz šo brīdi ir 279,14 eiro.

Darba mums ir daudz.

Un vēl man ir ļoti liels aicinājums un lūgums cienījamiem radioklausītājiem. Jūs bieži esat atsaukušies uz to, ko mēs Saeimā, frakcijās un komisijās darām. Jūs varat pārbaudīt un kontrolēt mūs arī Saeimas mājaslapā. Tur jūs varat redzēt arī mūsu darbus, kādi ir paredzēti nākošajā nedēļā. Un mēs vismaz komisijā plānojam nākošo mēnesi.

Un pēdējā lieta, par kuru gribu pastāstīt, ir grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kuri, iespējams, tiks skatīti pēc tam, kad mēs noklausīsimies valsts fondēto pensiju turētāju atskaiti par to, kā veicas, – par to, vai mums tagad jau ir uzkrāti vairāk nekā 2 miljardi vai summa jau tuvojas 3 miljardiem. Arī par šīm ļoti nopietnajām lietām mēs diskutēsim nākošajā nedēļā.

Vēlu jums patīkamu nedēļas nogali un, protams, stipru veselību, izturību un mieru ģimenēs!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Pirmdien, 26.jūnijā
16:30  Saeimas Deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu vadītāja Sergeja Potapkina tikšanās Ķīnas Tautas Republikas ziņu aģentūras Xinhua viceprezidentu Liu Siyang