Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas sestā sēde
2015.gada 19.februārī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi. Kolēģi, vēlreiz labrīt! Es ceru, ka laiks ir pagājis un visi ar visiem ir sasveicinājušies, un visi visus ir apsveikuši, un ka mēs sāksim Saeimas sēdi.

Vispirms Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts ir Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projekts “Par 10 654 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Par kažokzvēru aizsardzību” noraidīšanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tātad ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 654 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Par kažokzvēru aizsardzību” noraidīšanu”. Vai deputāti iebilst pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Līdz ar to šis lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais darba kārtības punkts - “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 17.marta līdz 19.martam”. Tātad Saeimas Prezidijs informē, ka Saeimas deputāts Romāns Naudiņš ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no 2015.gada 17.marta līdz 19.martam. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no 2015.gada 17.marta līdz 19.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad neapmaksāts atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 16.februāra sēdē otrajā lasījumā skatīja likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir pilnveidot minētā likuma regulējumu par fiskālā pārstāvja darbību Latvijā un uzlabot transporta un loģistikas nozares konkurētspēju, mazinot Krievijas ekonomisko sankciju negatīvo ietekmi.

Komisijā bija iesniegti divi priekšlikumi.

Deputātu Mārtiņa Šica un Jāņa Ruka priekšlikums paredz noteikt samazinātu likmi veselīgai pārtikai, tātad arī bioloģiskās lauksaimniecības produkcijai. Ar 4 balsīm “par”, 3 balsīm “pret” un 2 balsīm atturoties priekšlikums netika atbalstīts, bet, kā jau komisijas priekšsēdētājs, ilggadējs Eiropas Parlamenta deputāts, minēja, tad, ja šāds balsojums būtu Eiropas Parlamentā, tas, protams, tiktu atbalstīts. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Savukārt Latvijas parlamentā tas netiek atbalstīts.

Tā ka jums, deputāti, lemt par to, vai Šica kunga un Ruka kunga priekšlikums ir atbalstāms vai ne.

Sēdes vadītāja. Jūs ziņojat komisijas vārdā, Bondara kungs!

Tātad 1.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Mārtiņš Šics un Jānis Ruks, komisijā nav atbalstīts.

M.Bondars. Komisijā nav atbalstīts, jā, jo 4 deputāti balsoja “pret” un 3... Tātad 4 deputāti balsoja “par”, 3 deputāti bija “pret”, un 2 deputāti atturējās.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Godātie kolēģi! Es esmu piedāvājis labojumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot samazinātu nodokļa likmi veselīgai pārtikai, tajā skaitā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijai. Šim likumam un šai normai būtu jāstājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri.

Šis priekšlikums atbilst Straujumas kundzes valdības rīcības plānam... Valdības deklarācijas uzdevumam, kurš paredz samazināt PVN likmi noteiktām pārtikas preču grupām, tādējādi veicinot veselīga un pilnvērtīga uztura pieejamību. Šis priekšlikums sakrīt ar daudzu politisko partiju priekšvēlēšanu programmām, jo tas veicinātu ne tikai sabiedrības veselības uzlabošanos, un par šiem jautājumiem tiek gatavoti labojumi pastāvošajos likumdošanas aktos. Veselības ministrijā tiek gatavots Sabiedrības veselības likums, kurā būs šie traktējumi, kas ir veselīga pārtika un viss pārējais; tas tiks precīzi definēts. Jebkurā gadījumā tas ir atbalsts nacionālajiem ražotājiem. Veselīga pārtika ir pārtika, kas atrodas tuvu izcelsmes vietai, - svaiga dille, svaigs burkāns, izrauti... tikko izrakti kartupeļi un svaiga gaļa, kas nogādāta tuvumā, vienmēr ir veselīgāka...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti, Šica kungs!

M.Šics. ...un līdz ar to varēs...

Sēdes vadītāja. Šica kungs! Lūdzu, vienu mirklīti...!

Kolēģi, lūdzu klusumu zālē! Mēs runājam par svaigu pārtiku - burkāniem, dillēm, kartupeļiem -, kas visiem ir ļoti svarīga. Lūdzu, koncentrēsimies uz runātāja teikto!

M.Šics. Jebkurā gadījumā kopumā šis likumprojekts... šis likuma pants un šīs likuma izmaiņas veicinās tautsaimniecības kopējo attīstību, sabiedrības veselības uzlabošanos, panākot ekonomiskus ieguvumus ilgtspējā.

Paldies. Un lūdzu balsot un atbalstīt šo pašu daudzu partiju atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labrīt! Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Daļēji Šica kunga argumentiem var piekrist, bet lielā mērā - ne. Šica kungs sacīja, ka šis priekšlikums atbalstīs nacionālos ražotājus. Jā, varbūt pirmajā brīdī! Droši vien, ja no 2018.gada 1.janvāra, kā iesniedzēji aicina, tiktu samazināts PVN, viņuprāt, veselīgai pārtikai acīmredzot mazumtirdzniecības ķēdēs uz īsu brīdi atbilstošo pārtikas produktu cena samazinātos.

Taču, kā mēs zinām... Es ceru, ka tikai retais no šajā zālē sēdošajiem tic, ka mazumtirdzniecības cena, par ko beigu beigās samaksā patērētājs, ir ļoti tieši saistīta ar produkta pašizmaksu, kuru veido ražošanas izmaksas, visi pievienotie nodokļi, transporta izmaksas un administratīvās izmaksas. Produkta galacenu tomēr, pamatojoties uz klasisko Maršala-Samuelsona modeli, nosaka pieprasījuma un piedāvājuma samērs. Līdz ar to cerības, ka mazumtirdzniecības galacena samazināsies, ir ļoti niecīgas. Un es teiktu, ka šis pamatā būs atbalsts nevis nacionālajiem ražotājiem, bet tirgotājiem. Vai tas ir tik svarīgi šajā brīdī - man grūti spriest.

Otrs jautājums ir par to, kas ir veselīga pārtika, jo, kā jūs redzat no šiem priekšlikumiem... nu, no 1.priekšlikuma, tā praktiski nav definēta. Veselīga pārtika ir varbūt svaigi augļi, dārzeņi, zaļumi, termiski mazapstrādāta produkcija un tā joprojām, bet badā mirstošam cilvēkam arī hamburgers ir veselīga pārtika, jo pretējā gadījumā viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinātos.

Līdz ar to, kolēģi, priekšlikums, pirmkārt, nav izstrādāts; otrkārt, manuprāt, tam trūkst argumentācijas.

Un vēl, nobeidzot savu uzstāšanos... Kā Bondara kungs tikko privāti man atzinās, viņam radušās zināmas grūtības ar atmiņu, jo viņš atcerējās pirmo pusi no komisijas sēdē runātā, bet otro - aizmirsa... Mums patiesi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir ļoti radoša, veselīga, atbrīvota gaisotne, kas mudina kolēģus un stimulē viņu pilna intelektuālā potenciāla ieguldījumu darbā. Bet, kad mēs diskutējām par balsošanas procedūrām, Parādnieka kungs piebilda, ka tad, ja balsošana būtu pēc tiem principiem, kādi tie ir Eiropas Parlamentā, viņš būtu balsojis “pret”, nevis atturējies. (Dep. I.Parādnieks smejas.) Tā ka komisijas balsojums jebkurā gadījumā par šiem priekšlikumiem bija negatīvs.

Paldies, godātie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Bondara kungs, vai komisijas vārdā, paužot komisijas kopējo viedokli, vēlaties ko piebilst?

Labi, tad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Mārtiņa Šica un Jāņa Ruka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 27, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Bondars. Paldies Šadurska kungam, ka viņš manu teikto precizēja! Man kā ziņotājam gan ir tiesības selektīvi izvēlēties, ko no komisijas darba es ziņoju, ko ne, bet šis bija precizējums vietā, godīgi sakot. Un paldies!

Ir arī 2.priekšlikums, kurš nāk no deputātiem Šica un Ruka, un tas ir par to, lai iepriekš balsotā norma stātos spēkā 2018.gada 1.janvārī. Taču, ņemot vērā, ka komisijā, kā jau Šadurska kungs korekti norādīja, šī norma netika atbalstīta, tad faktiski, jā, jūsu balsojums... Vai nav balsojams?

Sēdes vadītāja. Tātad 2.priekšlikums - deputātu Mārtiņa Šica un Jāņa Ruka priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

M.Bondars. Nav atbalstīts un nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

M.Bondars. Jā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.

Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas precizē tās saistības, kuras fiziskās personas maksātnespējas procesā nenoilgst pat gadījumā, ja attiecīgais kreditors neiesniedz kreditora prasījumu Maksātnespējas likuma 73.panta noteiktajā kārtībā. Komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

2. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Apskatot minētā likumprojekta hronoloģiju un arī iepriekšējo Saeimas sabalsoto, es varbūt savu runu nestrukturēšu pēc tā, ko es domāju par to, cik nolikto atslēgu princips ir labs vai slikts, cik tam ir pozitīvo ieguvumu vai arī negatīvo. Es saprotu... Atgriezīšos tiešām pie hronoloģijas un pie konkrētiem citātiem, kuri izriet no iepriekšējās Saeimas sēdēs bijušajām uzstāšanās reizēm.

Tagad atgādināšu jums, ka sākotnēji debates par nolikto atslēgu principu tika uzsāktas 2012.gada 27.februārī, nododot izskatīšanai grozījumus Maksātnespējas likumā, un tās tika uzsāktas ar tādu vadmotīvu, ka tādējādi tiktu dota iespēja vismaz 100 tūkstošiem cilvēku atgriezties aktīvajā ekonomiskajā apritē - arī tiem, kuri bija spiesti pamest valsti smagās kredītu nastas dēļ. Un 2012.gadā tika deklarētas idejas, ka kredītiestādēm būtu jāuzņemas solidāra atbildība par kredītu buma radītajām sekām. Šīs idejas deklarēja tie VIENOTĪBAS biedri, kuri no VIENOTĪBAS saraksta startēja vēlēšanās. Nu, pagājušajā parlamentā tas bija Valaiņa kungs.

Kas notika tālāk?

2012.gada 8.novembris, pirmais lasījums. Nacionālā apvienība... Nu, debatēs uzstājās Krēsliņa kungs, debatēs uzstājās arī Seržanta kungs, un likumprojekts tika atbalstīts ar vārdiem: “Atbalstīsim, domājot par tiem cilvēkiem, kas tiešām ir uz nabadzības robežas un vienkārši nespēj šos parādus reāli atdot.”

2013.gada 28.novembris, otrais lasījums. Tiešām 2013.gada novembrī parādījās “Saskaņas Centra” toreizējās deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums - papildināt 147.pantu ar sesto daļu. Faktiski ar šo priekšlikumu aizsākās nolikto atslēgu princips, aizsākās konkrētās idejas iestrāde.

Minētajam priekšlikumam toreiz oponēja Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš, kurš 2013.gada 28.novembrī norādīja: “Šis priekšlikums ir nedaudz par plašu. Šāds regulējums būtu attiecināms tiešām tikai uz vienīgo mājokli. Es kopumā šādu regulējumu neizslēdzu, un acīmredzot, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, es gatavošu priekšlikumus, lai šo regulējumu attiecinātu uz vienīgo mājokli.” Respektīvi, ideja tiek atbalstīta. Nacionālā apvienība pasaka, ka ideja ir mazliet par plašu un ka viņi paši aktīvi iestāsies par minētās idejas striktu noregulēšanu.

Toreiz uzstājās arī Olšteina kungs, kurš norādīja, ka visā pārējā Eiropā šobrīd tiek diskutēts par šo jautājumu, redzot, ka tās ir milzu problēmas, un citēja The Economist. Es citēju: “Ja Eiropas Savienība netiks galā ar privātpersonu saistībām, to var piemeklēt kārtējās krīzes vilnis”. Balsojums toreiz - “Saskaņas Centrs”, Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība ar 56 balsīm šo Cvetkovas kundzes priekšlikumu atbalstīja.

2014.gada 25.septembris, burtiski divas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām. Dzintara Zaķa priekšlikums - izslēgt otrajā lasījumā pieņemto priekšlikumu, faktiski svītrojot nolikto atslēgu principu. Debates bija pietiekami vētrainas. Pašreizējais tieslietu ministrs Rasnača kungs no Nacionālās apvienības, raksturojot šo priekšlikumu, norādīja: “Viena no mērauklām, protams, ir banku pārstāvju ziedojumi partijām. Nu, tad es varu pateikt, ka pirms dažām dienām viens no VIENOTĪBAS deputāta palīgiem sociālajos tīklos lielījās, ka viņi ir komercbanku finansēta partija. Lūdzu, ja jūs tiešām izbrīnīs šis balsojums, kurš tūlīt būs par šo priekšlikumu, tad tas būs tāds, ka droši vien VIENOTĪBA vienīgā būs “par” šo priekšlikumu.”

Solvita Āboltiņa toreiz kā sēdes vadītāja uz replikām un Saeimas deputātu aizrādījumiem, ka tas ir VIENOTĪBAS priekšlikums, norādīja: “Lūdzu, nemaldiniet! Nemaldiniet klausītājus un skatītājus! Precīzi priekš stenogrammas: šis priekšlikums ir deputāta Zaķa un deputāta Demitera priekšlikums! Tātad, ja jūs runājat par kādu VIENOTĪBAS priekšlikumu, tad šeit nav šādu VIENOTĪBAS priekšlikumu!” Kaut gan toreiz patiesi Solvita Āboltiņas kundze un deviņas desmitās daļas no pašas VIENOTĪBAS nobalsoja “par” šo Zaķa kunga priekšlikumu. Viņš, starp citu, toreiz nebalsoja par šo priekšlikumu. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni: “Laiks!”)

Priekšlikums toreiz netika atbalstīts. “Pret” nobalsoja “Saskaņas Centrs”, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Elksniņš. Ja jūs atļausiet, vēl trīs minūtes! (No zāles dep. I.Viņķele: “Nē!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? Deputāti iebilst. (Starpsaucieni.)

A.Elksniņš. Nu, mēs vienmēr piekrītam... Nu, es jau varu iet arī otro reizi runāt. (Starpsaucieni no zāles: “Lai runā!; “Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Elksniņš. Trīs minūtes.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti iebilst. Ir jābalso! Cik garu jums vajag papildlaiku? Trīs minūtes.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par papildlaika - trīs minūšu - piešķiršanu debatēm deputātam Elksniņam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 6, atturas - 5. Tātad papildlaiks - trīs minūtes - deputātam Elksniņam ir piešķirts.

A.Elksniņš. Paldies.

Tad, lūk, toreiz - 2014.gada septembrī - Zaķa kunga priekšlikums atbalstīts netika. Bet kas notiek tālāk? Nolikto atslēgu princips ir iestrādāts, VIENOTĪBA grib to izslēgt, bet tas izslēgts netiek. Nacionālā apvienība bruņotā zirgā skrien, un ir Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir absolūti identisks Cvetkovas kundzes priekšlikumam, tikai ar vārdiem: “Līdz ar pamatsaistības dzēšanu izbeidzas arī visas papildu blakussaistības. Šāda kārtība ir attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka vienīgais mājoklis.” Gaidis Bērziņš, uzstājoties debatēs 2014.gadā pirms vēlēšanām, sacīja (citēju): “Mans priekšlikums paredz šo tā saukto nolikto atslēgu principu attiecināt tikai uz tām situācijām, uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.” Minētajam priekšlikumam pievienojās VIENOTĪBAS partijas biedre, Latvijas Universitātes profesore Čepānes kundze, kura norādīja: “Man liekas, ka šis priekšlikums ir adekvāts. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.” “Par” priekšlikumu nobalso Nacionālā apvienība, VIENOTĪBA un Māris Kučinskis no ZZS. (Zālē smiekli. Starpsauciens: “Kas notika?”)

Kas notiek tālāk? 2014.gada 26.novembrī vēlēšanas jau ir pagaisušas, pašreizējais Saeimas sastāvs apstiprināts. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Ar anotāciju. Parakstīja Gaidis Bērziņš, Laizāne, Vilks, Dzintars un Dombrava. Anotācija: “Likumprojekts nepieciešams, jo, ņemot vērā 15.oktobrī izsludināto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, Civilprocesa likumā nepieciešams iekļaut procesuālas normas.” Tātad, lai strādātu regulējums, Nacionālā apvienība pat veselu likumprojektu iesniedz! Un piezīme: likumprojekts tiek iesniegts, bet... 26.novembrī tas tiek iesniegts, bet 4.decembrī Nacionālā apvienība atsauc parakstu zem likumprojekta. Likumprojekts par grozījumu iestrādi tālāk neiet.

Kas tālāk notiek? 4.decembrī grozījumiem Maksātnespējas likumā pārceļ spēkā stāšanās termiņu no 2015.gada 1.janvāra uz 1.martu. Gaidiņš Bērziņš (Zālē smiekli, jo tajā brīdī debatēs piesakās dep. G.Bērziņš.) piesakās runāt un pasaka: “Šobrīd mēs nevaram paspēt ieviest šo civilprocesuālo regulējumu!”

2014.gada 11.decembris, Gaidis Bērziņš: “Nav iespējama attiecīgo likumprojekta normu stāšanās no 1.janvāra, būtu jālemj par spēkā stāšanos no 1.janvāra.” (Starpsaucieni. Zālē troksnis. No frakcijas VIENOTĪBA: “Laiks! Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs! Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

Debatēs pieteicies deputāts Gaidis Bērziņš.

A.Elksniņš. Nu, visi patiesībā saprot, par ko ir runa. (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Bērziņš: “Lūdzu, pavairojiet!”)

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Paldies Elksniņa kungam par tādu izsmeļošu, es teiktu, studiju darbu, kura ietvaros viņš ir mēģinājis apkopot visus faktus saistībā ar šīs normas rašanos un likumdošanas tālāko procesu. Tikai norādīšu uz dažām kļūdām.

Pirmā būtiskākā kļūda. Nacionālajai apvienībai nekad nav bijis bruņotā zirga, ar kuru mēs būtu jājuši šo problēmu risināt. (Zālē smiekli.) Tā ir pirmā kļūda, kas ir ļoti būtiska.

Un otrā būtiskākā kļūda bija norāde vai atsauce uz Civilprocesa likuma regulējuma spēkā stāšanās atlikšanu. Jūs, Elksniņa kungs, ļoti labi zināt to, ka Civilprocesa likums... projekts tajā laikā paredzēja virkni citu procesuālu normu. Un īstenībā, ja jūs paskatītos civilprocesa regulējumu, par ko mēs tajā laikā runājām... tur, man šķiet, nebija nevienas normas, kas runātu par nolikto atslēgu principu. Tā ir otrā kļūda.

Kas attiecas uz pašu šo principu un manu kā deputāta viedokli... Es nekad neesmu norobežojies no šī viedokļa un arī šobrīd uzskatu, ka šis princips ir iespējams, taču juristi zina, ka šādu principu var iestrādāt arī citā likumā vai citā regulējumā un noteikt citu piemērošanas kārtību. Un šobrīd vismaz es esmu izvēlējies to, ka šis princips būtu iekļaujams Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Es atbalstīšu šī principa iekļaušanu šajā likumā. Protams, likumdošanas procesa rezultāts nākotnē būtu izvērtējams un mēs pēc kāda laika varam pie tā atgriezties un diskutēt, cik efektīvi šī norma Patērētāju tiesību aizsardzības likumā darbojas, un to droši vien mēs darīsim. Tāpēc es vēlētos arī Elksniņa kungam norādīt... Droši vien Elksniņa kungs kā jurists zina, ka attiecīgie risinājumi, vienalga, kādi tie būtu, varētu būt iekļauti nevis kādā konkrētā likumā, bet varbūt arī kādā citā likumā ar attiecīgu citu piemērošanas kārtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA). (No zāles dep. A.Loskutovs: “Anekdoti!”)

Labdien, kolēģi! Kā es sapratu no Bērziņa kunga runas, tad principā jūs piekrītat Elksniņa kunga teiktajam, izņemot par to bruņoto zirgu. Viss pārējais bija pareizi.

Otra lieta. Jūs minējāt par šo izvēles principu, kuru... ka jūs kā jurists zināt, ka to var iekļaut arī citos likumos. Ziniet, mēs komisijā skatījām šo citu likumu - Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Un es jums varu pateikt, ka šis likums... šī izvēles iespēja šinī redakcijā ir izveidota tā, ka patērētājiem nebūs šīs iespējas. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Nu, nu!”) Šādas iespējas netiek ar šo likumu garantētas, jo likums ir uzrakstīts tā, ka bankas šo izvēles iespēju varēs uztaisīt tā, ka viennozīmīgi visiem, kas nāks pie bankām, vajadzēs izvēlēties to, kas ir izdevīgs bankām. Jo šī... Un par to mums būs atsevišķa diskusija, kad būs šis likumprojekts. To es jums pamatoti izskaidrošu, kas ir noticis ar šo likumprojektu, kas parāda, uz ko patiesībā ir vērsti visi šie likuma grozījumi.

Un tāpēc, kolēģi, lai novērstu šo liktenīgo kļūdu šinī balsojumā, es tomēr aicinu atbalstīt mana kolēģa Andreja Elksniņa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Tātad vēlēšanās piebilst nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

3. ir identisks deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA). (No zāles dep. K.Šadurskis: “Bet tas taču ir tas pats!”)

Jā, es savukārt, kolēģi, gribētu parunāt par šī priekšlikuma būtību... par to, vai dot tomēr jums otro iespēju izdarīt pareizo izvēli. Varbūt jūs neesat sapratuši, par ko ir lietas būtība, tāpēc es izstāstīšu.

Tātad, runājot par noliktajām atslēgām... Kāpēc ir tik svarīgi tomēr ieviest likumdošanā šo principu un kāpēc tas vispār tur parādījās? ...Tā nav! Kāpēc tas vispār parādījās? Tātad, ņemot vērā tā saucamo trekno gadu pieredzi, kad bankām bija iespējams uzpūst šo nekustamā īpašuma burbuli, pateicoties tam, ka tās varēja īstenot bezatbildīgu kreditēšanu, tirgū piedāvājot lielus naudas resursus un aicinot cilvēkus pēc iespējas vairāk aizņemties... uzņemties nesamērīgi lielas kredītsaistības, un pēc tam padarīt cilvēkus pilnībā atbildīgus par tām, neskatoties uz to... labi apzinoties, ka īpašumu cenas ir neatbilstošas to patiesajai vērtībai, radās šis nolikto atslēgu princips, kas paredz to, ka gadījumā, ja banka ar kaut ko tādu nodarbosies, tad galu galā bankai pašai vajadzēs... nāksies par to atbildēt. (No zāles dep. E.Smiltēna starpsaucieni.) Un šis ir ļoti svarīgs princips, kurš varētu strādāt uz nākotni, lai mēs pasargātu nākošās paaudzes no šāda burbuļa veidošanās un no šīs parādu verdzības, ko bankām tādā gadījumā, ja šāds nolikto atslēgu princips tiktu saglabāts, vairs nebūtu iespējams īstenot.

Šeit ir vairāki pozitīvi efekti, kā nostrādātu šis nolikto atslēgu princips. Tas ne tikai aizsargātu patērētāju tiesības, bet tas dotu... tas radītu arī tādu situāciju, ka nekustamā īpašuma cenas sāktu kristies, tās tuvotos to patiesajai vērtībai, jo bankas vienkārši nesāktu kreditēt darījumus, ja redzētu, ka to summas ir lielākas nekā īpašuma patiesā vērtība. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, kas ir ne mazāk svarīga. Es pat teiktu, tā ir ļoti svarīga šinī situācijā priekš mūsu tautsaimniecības. Tad naudas resursi tiktu novirzīti uz citām nozarēm, tiktu izmantoti citām kreditēšanas iespējām. Bankas būtu spiestas savu kreditēšanas politiku veidot sinerģisku ar tautsaimniecības vajadzībām. Tas nozīmē, ka mūsu tautsaimniecībai būtu iespēja attīstīties straujāk un produktīvāk, kas savukārt nozīmē, ka strādājošie cilvēki šajās nozarēs, kuras tiktu intensīvāk kreditētas... ka ienākumi šiem cilvēkiem celtos un tātad celtos arī viņu maksātspēja. Tātad tas nozīmē, ka arī nekustamie īpašumi šiem cilvēkiem kļūtu pieejamāki. Un tas ir tas pareizais ceļš, kādu mums vajadzēja iet, ja mēs tik tiešām vēlamies palīdzēt mūsu ģimenēm iegūt mājokli!

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SASKAŅA). (No zāles dep. K.Šadurskis: “Nekavē laiku! Atkal nevarēsi pabeigt!”)

Cienījamie kolēģi, mazliet jums tomēr būs mūs ar Zariņu šodien jāpacieš, jo nevar tā vienkārši... Mēs mēģinām pamodināt varbūt to kauna izjūtu, kurai vienam otram būtu tiešām šodien jāpiemīt. Bet būtība lielā mērā ir sekojoša, ka šo pašu kritēriju, ko jūs šodien slēdzat ārā, jūs paši lielā mērā... vairākums esat iestrādājuši. Un es pilnīgi... es nevaru teikt, ka nepiekrītu Gaida Bērziņa kunga teiktajam, bet stāsts jau ir par ko citu.

Jūs šodien deklarējat, ka nolikto atslēgu princips kā tāds tiks iestrādāts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un ka tas varētu efektīvi darboties, bet jūs melojat - tiešām melojat! Un melojat par ko? Arī iepriekšējos gados - un stenogrammās arī tas ir, es varētu jums arī parādīt - jūs esat norādījis, ka jūs lielā mērā nostājāties sākotnēji pret nolikto atslēgu principu. Un, citējot jūs, es varu pateikt, ko jūs teicāt, - to, ka nolikto atslēgu princips arī bez iestrādes normatīvajos aktos jau strādā, jo, kā jūs minējāt toreiz, atsevišķas kredītiestādes piedāvā šādu izvēles pakalpojumu: cilvēkiem, saņemot kredītu, paredz arī to, ka tiks atņemts viņu vienīgais mājoklis.

Un tāds ir arī jūsu debates saturs, sākot no 2013.gada beigām. Bet mainījies jau nekas nav! Šis jautājums tika absolūti izdebatēts, un arī toreiz gan komisijās, gan arī Saeimas sēdē tika nonākts pie secinājuma, ka nevar noteikt šo nolikto atslēgu principu kā izvēles kritēriju. Nu, nevar! Tas nestrādās! Tā ir absolūta fikcija, saskaņā ar kuru regulējums nedarbosies. Jo, ja bankai būs iespējas pārdot, tā teikt, to savu pakalpojumu ar vienu procentu likmi, bet ar nolikto atslēgu principu - ar pavisam citādāku procentu likmi, ar palielinātu pirmo iemaksu... Jūs piedodiet, bet... Paskatieties statistikas rādītājus: cilvēki dzīvo šodienai, tiešām - tikai šodienai! Un pie minētajiem izvēles kritērijiem mēs ar jums varam atgriezties pēc gada, un jūs redzēsiet tiešām statistikas rādītājus.

Šāda veida kritērijs nestrādās!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājam ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 33, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz izslēgt Maksātnespējas likuma 150.panta piekto daļu, ņemot vērā, ka līdzīgs regulējums jau ir iekļauts citā likuma normā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekš minēto 4.priekšlikumu. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es varbūt neatkārtošu to vēsturi, kā nonāca pie priekšlikumiem... grozījumiem 155.pantā, bet es varu pateikt, ka minētais priekšlikums ir radies 2014.gada 25.septembrī trešajā lasījumā un ka tas ir bijis atbildīgās komisijas priekšlikums.

Faktiski minētais priekšlikums tika izstrādāts, daļēji atbalstot pirms tam četrus citus priekšlikumus, kuru autori bija Gaidis Bērziņa kungs (starp citu, viņš bija autors laikam pat diviem vai trijiem no minētajiem četriem), Klāvs Olšteins un arī Edmunds Demiters. Un Olšteina kungs bija komisijas ziņotājs par minēto priekšlikumu, kuru parlaments atbalstīja absolūtā vienprātībā: pat balsojumu neviens nav pieprasījis, un komisijā tas bija izdebatēts. Un varbūt kādreiz vēstures hronikām - jo vēsture ir nepielūdzama! - pie visa tā, ko katrs no jums kādreiz ir teicis, es varbūt sagatavošu arī to, kas bija tajā komisijā darījies un kas bija plūcis tos vēlēšanu laurus, solot cilvēkiem minētās normas realizāciju...

Tad komisijas ziņotājs Saeimas sēdē šo priekšlikumu raksturoja sekojoši: “Priekšlikums, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem šī likumprojekta priekšlikumiem, kurš ir tapis pēc ilgām diskusijām un lieliem kompromisiem komisijā. Un, kā mēs redzam, daudzi priekšlikumi ir iekļauti šajā.”

Kolēģi, mazliet uzmanības! Bet 2014.gada 18.decembrī - tad, kad mēs skatījām grozījumus Maksātnespējas likumā otrajā lasījumā, lai pārceltu spēkā stāšanās termiņu no 1.janvāra uz 1.martu, - Gaidis Bērziņš uzstājoties saka šādus viedus vārdus: “Šobrīd mēs esam tur, kur esam. Es domāju, ka mūsu mērķis ir ieviest (ieviest!) šo regulējumu no 1.marta, es gribētu teikt, vismaz šajā sadaļā, par ko diskutēja Elksniņa kungs, - proti, par saistību dzēšanas termiņa samazināšanu”.

Un tagad Gaida Bērziņa un Nacionālās apvienības “pērles” un uzņemtās politiskās saistības šajā Saeimā: “Es domāju, ka nekādas termiņa pārcelšanas 1.martā nebūs.” Viņi pat ne tikai pārceļ šodien termiņu, viņi vienkārši iznīcina šo ideju! “Vismaz Nacionālā apvienība ar šādu rosinājumu nenāks. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Nu, laiki mainās, cilvēki mainās!”) Un mēs darīsim visu, lai šie termiņi stātos spēkā, zinot arī to, ka ir situācija ar parādnieku skaitu, kuri nespēj izpildīt parādsaistības vēl no tiem laikiem, kad bankas piekopa politiku “gāzi grīdā!””

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Debates turpinām.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam. (No zāles dep. J.Ādamsons un dep. A.Elksniņš: “Nu, pastāsti, Gaidi, kā tur bija?”, dep. A.Bērziņš: “Komentārus nevajag!”)

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, tā nu ir sanācis, ka mums ar Elksniņa kungu laikam divatā jādebatē par šo jautājumu. Mēs varētu droši vien arī kaut kur citur padebatēt, bet es atļaušos varbūt tomēr īsi dažas lietas pateikt.

Es vienmēr esmu atbalstījis gradācijas pieeju saistību dzēšanas procedūrai. Mēs gan nekad konkrēti neesam diskutējuši par konkrētiem parāda apmēriem, un arī tad, kad mēs iesniedzām sākotnēji likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kurā sākotnēji tika piedāvāts kardināli samazināt saistību dzēšanas termiņus, nosakot tikai vienu termiņu, uzstājoties debatēs, es teicu, ka ideja varbūt ir atbalstāma, bet, manuprāt, ir nepieciešama gradācija. Gradācija šobrīd ir!

Attiecībā uz to, ko minēja Elksniņa kungs par termiņa pārcelšanu. Termiņa pārcelšana jau nenotiek! Šis likumprojekts stāsies spēkā 1.martā. Mēs varam diskutēt par to, vai parāda apmērs - 30, 40, 50, 60 un 70 tūkstoši - pēc mantas pārdošanas ir tas parāda apmērs, kuram esot, parādnieks kvalificējas īsākai vai nedaudz garākai saistību dzēšanas procedūrai.

Bet es gribētu visiem atgādināt, ka... Protams, šis varbūt nav ideālais risinājums, jo es neizslēdzu, ka ir arī parādnieki, kuri vēlētos atbrīvoties no saistībām dažu mēnešu laikā. Jāatzīst, ka Latvija šobrīd ar savu regulējumu ir kļuvusi pietiekami liberāla, un mēs, varbūt pavērtējot arī citu Eiropas valstu regulējumus, varam redzēt, ka kaut kādas līdzības var saskatīt Anglijā. Taču jānorāda, ka Anglijā (atšķirībā no Latvijas) gadījumā, ja parādnieks kaut kādu iemeslu dēļ nepilda godprātīgi šo saistību dzēšanas procedūru, šis saistību dzēšanas procedūras termiņš var tikt pagarināts pat desmitkārtīgi. Latvijā šāda regulējuma nav.

Tāpat es vēlos vērst uzmanību uz to, ka visi piedāvātie saistību dzēšanas termiņi atkarībā no atlikušās parāda summas, izņemot 155.panta ceturtās daļas 2.punktu, tiek samazināti vairumā gadījumu uz pusi. Savukārt 155.panta ceturtās daļas 2.punkts nosaka, ka, ja šis saistību apmērs pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir starp 30 un 150 tūkstošiem eiro, tad šis saistību dzēšanas termiņš ir divi gadi. Tātad šis sakrīt ar līdzšinējo termiņu, kāds ir noteikts fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā. Te gan jānorāda, ka īstenībā šis regulējums tomēr ir nedaudz labvēlīgāks parādniekam, ņemot vērā to, ka ir mainīts atskaites punkts parāda esamībai. Sākotnēji likumdevējs bija iestrādājis likumā normu, kas nosaka, ka atskaites punkts ir faktiski maksātnespējas sākums, turpretī šajā gadījumā mēs runājam par atskaites punktu parāda saistībām jau pēc tam, kad ir pārdota parādnieka manta. Un, manuprāt, tas ir tomēr arī solis pretī parādnieka interešu ievērošanai maksātnespējas procesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Bērziņa kungs! Es tiešām mēģinu iejusties jūsu ādā un saprast, cik lielā mērā... cik neērtā situācijā - tiešām neērtā un pat divkosīgā! - jūs pašreiz atrodaties. (No zāles dep. K.Šadurska starpsaucieni.) Un es arī redzu tos centienus, kā jūs mēģināt laipot šajā situācijā. Bet es atgādināšu jums vēlreiz tos vārdus, ko jūs teicāt (tāpat kā Āboltiņas kundze ir norādījusi radioklausītājiem un visiem, kas skatās): “Mēs, Nacionālā apvienība, darīsim visu, lai tie grozījumi, kuri ir pieņemti 2014.gada oktobrī attiecībā uz grozījumiem Maksātnespējas likumā - gan par nolikto atslēgu principu, gan par samazinātiem verdzības termiņiem -, stātos spēkā.” Tie ir jūsu vārdi! Un šodien es varu teikt - jūs neesat Nacionālā apvienība, jūs esat pievilto cerību partija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Tātad nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 32, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi! 7. ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas ir pilnīgi identisks un komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 30, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

8. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas paredz ieviest nedaudz citu gradācijas sistēmu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA). (No zāles dep. A.Loskutovs: “Anekdoti!”)

Zinot, kāpēc tiek virzīti šie grozījumi, un jau paredzot, ka mani iepriekšējie priekšlikumi netiks atbalstīti, es sagatavoju šo priekšlikumu.

Un šā priekšlikuma būtība ir sekojoša. Es piedāvāju mazliet savādāku šo gradāciju. Un es paskaidrošu - kāpēc. Šis priekšlikums ir tapis pēc kredītņēmēju lūguma. Paskaidrošu reālo situāciju. Pēc būtības mans priekšlikums - tas ir jūsu priekšlikums, tikai reālā izpildījumā, lai tas strādātu. Tātad, ja jūs esat paredzējuši trepi, kādiem parāda līmeņiem kādi ir parāda dzēšanas termiņi, tad realitāte ir tāda: kad cilvēks nonāk līdz maksātnespējas procesam, tad šie 30 tūkstoši, par kuriem tiešām pamatoti... Ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka tas ir tas slieksnis - 30-40 tūkstoši... Tas parasti ir tas parādsaistību apjoms, ko uzņemas ne tas turīgākais sabiedrības slānis, lai varētu atļauties nopirkt sev mājokli. Parasti tiešām tie kredīti ir apmēram 30-40 tūkstošu apmērā. Savukārt, ja viņš nonāk līdz maksātnespējas procesam, līdz šai stadijai, tad parasti šīs parādsaistības jau ir krietni uzaugušas. Kā parāda reālā prakse, tad tās jau ir 60-70 tūkstošu apmērā. Un tieši tāpēc mans priekšlikums ir noteikt... šo pirmo slieksni paaugstināt no 30 uz 70 tūkstošiem, savukārt otro paaugstināt no 150 uz 200 un tādā veidā panākt to, ko jūs esat iecerējuši ar šiem grozījumiem, jau reālā izpildījumā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 33, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Kolēģi! 9. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Es vēlos īsi paskaidrot, ka Zariņa kungs gan pats komisijas sēdē nepiedalījās, bet Latvijas Kredītņēmēju apvienības pārstāvis, kas piedalījās komisijas sēdē, norādīja, ka šis jautājums ar viņiem ir pārrunāts. Un šī priekšlikuma būtība, kā varēja saprast, ir neveikt izsniegto galvojumu summas iekļaušanu attiecīgās parādu summas... tātad neveikt šīs galvojuma summas iekļaušanu konkrētajā parāda summā. Var jau būt, ka par šo ideju var diskutēt, taču arī komisijā deputāti norādīja, ka faktiski, ja šāda norma tiek atbalstīta, tad, lasot likumu sistēmiski, varētu sanākt tā, ka parādnieks vispār netiktu atbrīvots no galvojuma saistībām, kas, manuprāt, šajā gadījumā... nu, mūsuprāt... komisijasprāt, būtu nesamērīgi.

Tāpat komisijā bija diskusija arī par galvinieka maksātspējas izvērtēšanas kritēriju nepieciešamību, un komisija nolēma sagatavot un nosūtīt vēstules gan Finanšu ministrijai, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ar lūgumu sniegt skaidrojumu, vai šobrīd kredītiestādēm ir izstrādāta un tiek piemērota galvinieka maksātspējas izvērtēšanas kāda kārtība. Jo arī komisijā tika pausti viedokļi par to, ka vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad vienai saistībai ir... pamatsaistībai ir septiņi galvinieki. Tāds piemērs tika minēts. Un nav nekādu īpašu šaubu par to, ka šādos vai līdzīgos gadījumos šo galvinieku maksātspēja nav tikusi vērtēta. Līdz ar to komisija šobrīd gaidīs risinājumus par galvojuma jeb galvinieka maksātspējas vērtēšanas kritēriju, lai nākotnē izvairītos no situācijām, kādas ir bijušas iepriekš. Un līdz ar to komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Deputāti pret 9.priekšlikumu neiebilst.

G.Bērziņš. Paldies.

10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz to, ka attiecībā uz šiem saistību dzēšanas termiņiem, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā, šie termiņi ir piemērojami visiem maksātnespējas procesiem, kuri ir uzsākti līdz 2015.gada 28.februārim neatkarīgi no tā, kādā stadijā konkrētais process atrodas. Un Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

11. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kura būtība ir sekojoša. Proti, pārejot uz jauno regulējumu un ņemot vēra to, kādas tiesības jau ir piešķirtas 10. - iepriekš atbalstītajā Juridiskās komisijas priekšlikumā, parādniekam attiecīgi būtu jānosūta saistību dzēšanas plāna grozījumi, kas būtu izstrādājami šajā gadījumā visiem kreditoriem, taču būtiski ir norādīt, ka, ja šie ir vienīgie grozījumi saistību dzēšanas plānā, tad kreditoriem faktiski nebūs tiesību iebilst pret labvēlīgāka režīma piemērošanu parādnieka saistību dzēšanas procedūrai. Līdz ar to šajā gadījumā šim pienākumam vairāk ir informatīvs raksturs. Un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš gan ir saistīts ar jau noraidīto 2. un 3. - deputāta Elksniņa un deputāta Zariņa priekšlikumu, un faktiski... Jā, tas īstenībā nonāktu pretrunā, ja tiktu atbalstīts, ar tiem priekšlikumiem, kas šobrīd ir. Un komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Kāda ir priekšlikuma būtība?

Priekšlikuma būtība... Mans priekšlikums bija - to likumu, kuru mēs bijām sagatavojuši savulaik un apstiprinājuši pirms vēlēšanām kā solījumu saviem vēlētājiem un kura spēkā stāšanos pēc tam tika piedāvāts pārcelt uz 1.martu... kuru tagad diemžēl esam grozījuši, kā es saprotu... Mans priekšlikums bija šo negrozīto redakciju piedāvāt, lai tā stājas spēkā nākošā gada sākumā.

Kāpēc? Tāpēc, ka tā diskusija, kas publiski izskanēja... Un to pauda arī daudzi no jums, - ka patiesībā tas viss tiek darīts ar nosacījumu, ka bankām tiek dots laiks, lai tās varētu pierādīt, ka tās tik tiešām sāks kreditēt, tik tiešām nodrošinās tos savus solījumus, ka kredīti kļūs pieejamāki mājsaimniecībām, un ka bankas atjaunos savu darbību Latvijas reģionos.

To jūs paudāt publiski, visas sabiedrības priekšā, - ka tikai tāpēc mēs taisām šos grozījumus un ka pēc tam, ja izrādīsies, ka bankas to nedara... ka pusgada laikā tas nenotiek, mēs atgriezīsimies atpakaļ un lemsim par to, vai tiešām šeit nevajag kaut ko grozīt.

Nu, lūk! Lai nebūtu jānodarbojas ar šo grozīšanu vienā virzienā, pēc tam - grozīšanu otrā virzienā, vispareizāk būtu bijis vienkārši atlikt visu šo jezgu... atlikt līdz gada beigām, dodot skaidru ziņu bankām: lūk, jums ir laiks (konkrētajā gadījumā tie būtu mēneši deviņi), kurā jūs pierādiet to, ka jūs tik tiešām esat gatavas darīt to, ko jūs solāt, - tātad atsākt kreditēšanu mājsaimniecībām un atsākt savu darbību, izvērst savu darbību Latvijas reģionos! Un tanī gadījumā mēs vienkārši varētu šādus grozījumus varbūt arī neieviest.

Dotajā gadījumā tas nav noticis. Un, redzot to, kāds ir bijis balsojums, ir skaidrs, ka šim manam priekšlikumam vairs nav jēgas. Tāpēc es to atsaucu. (No zāles: “Paldies!”)

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

G.Bērziņš. Paldies.

13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 27, atturas - 4. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Likumprojektā ir četri priekšlikumi. Trīs pirmie ir savā starpā saistīti, ceturtais ir par spēkā stāšanos.

1. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts... nu, faktiski atbalstīts pilnībā, redakcionāli precizēts un izteikts komisijas 2.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums par spēkā stāšanās dienu. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šajā likumprojektā ir pieci priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 2. ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 3. ir finanšu ministra Reira priekšlikums, kas ir redakcionāli precizēts un izteikts 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. 3.priekšlikumam deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Un aicinu atbalstīt arī 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 4.priekšlikumu.

K.Šadurskis. 5.priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanās dienu, ko es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, godātie kolēģi, labrīt! Šis ir ceturtais, noslēdzošais, likumprojekts šajā četru likumprojektu paketē, ar kuru mēs noregulējam šo nolikto atslēgu principu.

Likumprojektā “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” ir saņemti astoņi priekšlikumi, no kuriem 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2., 3. un 4. ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri visi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 5.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur 5.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Tātad par 2.priekšlikumu...

E.Smiltēns. Jā, 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Arī 3. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Arī 4. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 5., manuprāt, ir vissvarīgākais priekšlikums šajā paketē, kurā atbildīgā komisija ir definējusi šo nolikto atslēgu principu, un galīgā redakcija ir tāda, ka kredīta devējam pēc kredīta pieprasījuma saņemšanas no patērētāja ir pienākums piedāvāt viņam izvēlei vismaz divus atšķirīgus kredīta līguma noteikumus, no kuriem viens paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei tiek ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā. Tas nozīmē, ka šajā brīdī mēs noliktās atslēgas piedāvājam kā izvēles iespēju un ka jebkurš cilvēks, kurš ies uz banku, saņems divus piedāvājumus: vienu tādu piedāvājumu kredītiem, kāds tas bijis līdz šim, un otru - ietverot tajā nolikto atslēgu principu, proti, limitējot viņa atbildību tikai un vienīgi ar šī nekustamā īpašuma vērtību. Aicinu atbalstīt, bet...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Viena lieta - kas tiek pasniegts, otra lieta - kas reāli tiks īstenots. Šāda šī panta redakcija patiesībā nenodrošinās patērētājam nekādas izvēles iespējas. Reālas izvēles iespējas tā nenodrošinās! Tas, ka mēs pasakām, ka bankām būs vienkārši jāsagatavo divi priekšlikumi, ir apmēram tas pats, ko es jau savulaik minēju savā piemērā, - ka visiem autotirgotājiem pateiks, ka viņiem ir jātirgo arī Volkswagen. Piedāvājot savu marku, teiksim, Opel, ir paralēli jāpiedāvā arī Volkswagen, lai būtu izvēles iespēja. Un ko šādā situācijā izdarīs šis pakalpojuma sniedzējs? Viņš vienkārši uztaisīs šo izvēli tādu, lai jebkurš daudzmaz saprātīgs klients izvēlētos to, kas ir vajadzīgs šim pakalpojuma sniedzējam. Dotajā gadījumā šis Volkswagen tiks piedāvāts par Mercedes-Benz vai Lamborghini cenu. Un neviens nevēlēsies, protams, izvēlēties šo Volkswagen, bet visi ņems to, kas ir vajadzīgs šim pakalpojuma sniedzējam. Tieši šādu redakciju jūs tagad esat iestrādājuši šinī likumprojektā, - nevis lai aizstāvētu patērētāja tiesības izvēlēties, bet lai dotu iespēju bankām īstenot sev ērtu kredītpolitiku un atkal liktu patērētājam uzņemties nesamērīgas parādsaistības, kuru apjomu bankas varēs veidot pašas ar šo savu bezatbildīgo kredītpolitiku. Šādā redakcijā šis pants nenodrošina reālas iespējas patērētājam izvēlēties.

Es aicinu šādu redakciju neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā. Es apbrīnoju Zariņa kunga, nu, tādu izpratni par šo jautājumu, jo līdz šim likums, kurš vēl nebija stājies spēkā, faktiski paredzēja tikai vienu opciju - ka, pērkot automašīnu, jums obligāti ir jāpērk tikai un vienīgi Volkswagen (pēc jūsu vārdiem), jo nolikto atslēgu princips būtu ielikts... būtu caur Maksātnespējas likumu... Un jebkuram, kas kaut nedaudz saprot, kā finanšu sistēma tiek būvēta un kādā veidā tie procesi notiek, ir skaidrs, ka tad pieaug risks bankām. Tas nozīmē, ka tas kredīts kļūst dārgāks. Elementāri! Gluži tāpat kā SMS kredīti. Kāpēc tie ir tik ļoti dārgi? Kāpēc cilvēki maksā lielu naudu par tiem? Elementāri! Tie cilvēki, kuri ir godīgi kredītu maksātāji, samaksā par tiem, kuri šo kredītu nemaksā. Līdz ar to viņi samaksā par šo bankas risku.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo redakciju, kura ir izstrādāta komisijā un kurā ir paredzēts, ka cilvēkiem būs iespējas izvēlēties divus dažādus... vismaz divus dažādus piedāvājumus no bankas puses.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Smiltēna kungs! Man savukārt ir ļoti saprotams, kāpēc jūs apbrīnojat, jo mēs runājam par divām dažādām lietām, kuras jūs nekādi nevēlaties saprast. Un tagad par to, ko jūs teicāt... tas bija vienkārši pavisam kaut kas cits un pilnīgs absurds.

Pirmkārt. Arī līdz šim bija iespēja veidot šādas izvēles iespējas bankām un bija pat atsevišķas bankas, kas to darīja. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šī diskusija ir par to, ka... Protams, nosacījumi var būt dažādi, un tie objektīvi būs dažādi pie šiem variantiem. Jautājums ir par to, cik tie būs pamatoti. Un tas ir visa sāls!

Pēc būtības šis priekšlikums - tā ir daļa no mana priekšlikuma, kuru es biju iesniedzis. Bet, ja šis priekšlikums nav pilnībā... pilnībā neietver to redakciju, ko piedāvāju es, tad paralēli šai izvēles iespējai ir jābūt arī patērētājam iespējai izvērtēt šo atšķirīgo piedāvājumu pamatotību. Tad tas paver šīs manipulācijas iespējas bankām - veidot šo izvēli tādu, lai patērētājs izvēlētos to, kas ir izdevīgs bankām, nevis to, kas būtu pamatoti izdevīgāks patērētājam. Tātad - veidot bankām šo, es teiktu, negodīgo izvēli priekš patērētāja, lai galu galā patērētājs būtu spiests izvēlēties to, kas ir vajadzīgs bankām.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šādu redakciju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Esmu sev izvirzījis uzdevumu - nu, faktiski laikam neiespējamo misiju. Un tomēr es mēģināšu. Es mēģināšu paskaidrot tā, lai Zariņa kungs saprastu.

Šobrīd mums ir obligāts nolikto atslēgu princips. (No zāles dep. I.Zariņš: “Kur tad?”) Kredītiestāde negrib to realizēt un uzliek tādus nosacījumus, ka klientam tie nav pieņemami un hipotekārās kreditēšanas nav vispār. Viens variants.

Otrs variants - ar izvēles principu. Kredītiestāde joprojām negrib realizēt nolikto atslēgu principu. Pēc Zariņa kunga vārdiem, vienā gadījumā ir normāli nosacījumi, kuri paredz pilno atbildību un kurus kredītiestāde izstrādā, bet otrā gadījumā tie ir klientam nepieņemami - ar nolikto atslēgu principu.

Labi. Pieņemsim, nolikto atslēgu princips nestrādā (No zāles dep. I.Zariņš: “Nestrādā!”), bet strādā otra opcija.

Zariņa kungs! Ja mēs neatbalstām šo priekšlikumu, tad kreditēšanas, hipotekārās kreditēšanas, Latvijā nav vispār. Es ļoti ceru, ka tik daudz var saprast saskaņā ar formālo loģiku.

Un tagad runāšu Volkswagen terminos - speciāli jums, Zariņa kungs.

Latvijā ir dažādi auto tirgotāji. Vieni tirgo folksvāgenus, otri tirgo mersedesus, trešie tirgo, es nezinu... (No zāles: “Reno!”) vēl kaut ko. Latvijas Republikā ir pieņemts likums, ka pie mums tirgo tikai folksvāgenus, un laikam nav ļoti daudz izvēļu. Protams, tie tirgotāji, kuriem nav licences folksvāgenu tirgošanai (No zāles: “Brauc uz Lietuvu!”), uzliek folksvāgenam tādu cenu, ka neviens to nepirks. Tas ir tas, Zariņa kungs, ko jūs piedāvājat! Ar šiem grozījumiem mēs pasakām tikai to, ka Latvijā var tirgot dažādu marku automašīnas. Un, protams, katrs tirgotājs savai precei var noteikt tādu cenu, kādu viņš to grib. Un Latvijas likumdevēja rokās nav neviena instrumenta, kas varētu diktēt komercbankām, kādai ir jābūt pirmajai iemaksai, kādiem ir jābūt kredīta procentiem. Piedodiet, Zariņa kungs, bet to visu nosaka tikai un vienīgi tirgus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētāja, kolēģi!

Manuprāt, ļoti labi iepriekš Elksniņa kungs jau izteicās par šo principu, proti, ka izvēles gadījumā šis te nolikto atslēgu princips, visticamāk, nestrādās. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.) Es gribētu viņam piekrist, to pamatojot ar pieredzi, kas bija kādus trīs gadus atpakaļ, kad banka “Citadele” piedāvāja šāda veida iespēju - iemaksāt 30 procentu pirmo iemaksu un noslēgt līgumu, ka jebkurā brīdī var atgriezt ķīlu. Un interese faktiski par šādu piedāvājumu bija ļoti minimāla. (No zāles dep. J.Urbanoviča un I.Zariņa starpsaucieni.) Tā ka jums noteikti ir taisnība.

Bet kāpēc šādas intereses nebūs? Intereses nebūs tāpēc, ka šāds produkts, šāds pakalpojums vienkārši nav nepieciešams. Kāpēc jūs tik ļoti gribat uzspiest cilvēkiem to, ko viņiem nevajag? Tā ka aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

E.Smiltēns. Jā, kolēģi! 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ietver iepriekšējos priekšlikumus, un tas komisijā ir savstarpēji saskaņots un guvis atbalstu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 24, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Jā.

6. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu. Jāteic, ka diezgan eksotisks priekšlikums, jo paredz to, ka kredīts tiek uzskatīts par atmaksātu, ja nodrošinājums tiek nodots kredīta devējam un ja patērētājs nav pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Es lūdzu man dot iespēju runāt septiņas minūtes, izmantojot to laiku, kas atvēlēts... (No frakcijas VIENOTĪBA: “Nē! Nē!”)

Sēdes vadītāja. Tātad, izmantojot abu uzstāšanās laiku. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Lai runā!”)

I.Pimenovs. Tieši tā!

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Pimenovs. Cienījamās dāmas, godātie kungi! Tikko esam nobalsojuši par izslēgšanu no Maksātnespējas likuma 144.panta sestās daļas tekstu, kas noteica, ka... Kā atceramies, vēl pēc nodrošinājuma pārdošanas izsolē kreditors zaudētu savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības tiktu dzēstas.

Starp citu, iepriekšējā Saeimas sēdē kolēģis Gaidis Bērziņš ir uzsvēris, ka viņš esot (citēju) “144.panta sestās daļas autors”. Taisnīguma dēļ ir jāatgādina, ka šo normu ierosināja 11.Saeimas frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāte Irina Cvetkova, kā šodien to jau pieminēja Andrejs Elksniņš. 2013.gada 28.novembrī Saeima atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā, bet pērnā gada septembrī šī Gaida Bērziņa papildinātā normas redakcija bija apstiprināta trešajā, galīgajā, lasījumā. Labi!

Mēs jau bijām pieraduši saukt un saucam šo normu par nolikto atslēgu noteikumiem, kaut, korekti sakot, tas nebija pareizi, jo izslēgtā norma būtu izmantojama tikai tad, ja aizņēmējs pats uzsāktu maksātnespējas procesu. Taču nolikto atslēgu princips, kā tas ir noformulēts, pamatots un īstenots, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, paredz, ka jebkurš aizņēmējs, kuram kredīta līgumā bija nostiprināts nodrošinājums, var nolikt savu nodrošinājumu uz baņķiera letes, tādējādi savas atlikušās saistības dzēšot, un aiziet projām. Un šādā gadījumā nekāds maksātnespējas process (vismaz Latvijas likumdošanas izpratnē) netiek uzsākts.

Taču, ja, slēdzot kredīta līgumu, aizdevējs un aizņēmējs ir vienojušies, ka aizņēmējam nav nodrošinājuma, aizņēmējs ir atbildīgs ar saviem ienākumiem, savukārt īpašums netiek nostiprināts. Aizņēmējs var to arī kaut pārdot - kaut par dolāru vai eiro -, bet, ja nonāks grūtībās, uzsāks maksātnespējas procesu. Tas būtu personīgais - pēc mūsu tradīcijas, Latvijas tradīcijas - patēriņa kredīts.

Līdz ar to noliktajām atslēgām īstā vieta drīzāk ir... tiešām ir skatāmajā - Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nevis Maksātnespējas likumā. Tomēr komisijas atbalstītā 8.1 panta piektās daļas redakcija nav veiksmīga, jo pieļauj, ka kredīta devējs var piedāvāt arī tāda līguma noslēgšanu, kurš paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei tiek ņemts kredīts, nekalpo par pietiekamu nodrošinājumu. Bet tas taču nozīmē, ka kredīts domāts ne tikai šā nekustamā īpašuma iegādei, bet arī citām vajadzībām. Un līdz ar to šāds kredīts ir patēriņa kredīts, nevis hipotekārais kredīts, kas pieprasīts nekustamā īpašuma iegādei.

Un par to, ka komisija izdarīja nepareizu izvēli, atgādina arī šā panta nosaukums. Pievērsiet savu uzmanību, cienījamie kolēģi, panta nosaukumam: “Īpaši noteikumi attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku”!

Tāpēc es ierosinu palabot tikko Saeimas atbalstīto redakciju un izņemt no šīs redakcijas noteikumus, kuri pieļauj patēriņa kredīta izsniegšanu nekustamā īpašuma iegādei hipotekārā kredīta vietā.

Hipotekārās kreditēšanas politikai ir ļoti svarīga loma valsts ilgtermiņa ekonomiskās attīstības pasākumu sistēmā. Ja šī politika ir noskaņota nepareizi, neskan viss ekonomiskās politikas orķestris. Līdz šim piekoptās hipotekārās kreditēšanas nozīme citām ekonomikas jomām valstī nebija apzināta, manuprāt, pilnībā. Esošie... spēkā esošie noteikumi atstāj bankām iespēju kreditēt nekustamā īpašuma pircējus neatbilstoši aizņēmēja spējai kredītu atmaksāt, ne ar ko neierobežojot vēlmi iztukšot aizņēmēja naudas maku līdz dibenam. Un ir grūti tām pārmest: tāds ir banku ekonomikas pastāvēšanas pamats, kas jebkuram uzņēmējam tirgū...

Bet ir taču arī valsts intereses! Maku iztukšošana apspiež tirgus pieprasījumu un bremzē ekonomikas attīstību. Tirgus nav Brauna daļiņu siltumkustība! Tas ir politisks institūts, kuru mērķtiecīgi rada. Un nolikto atslēgu mehānisms ir tas regulators, kurš nostāda tirgū nekustamo īpašumu reālo, nevis uzpūsto cenu, jo motivē hipotekāros kreditorus necelt izsniedzamos kredītus virs cenas, par kuru viņiem varbūt nāksies īpašumu pārdot.

Taču tagad bankas ir motivētas nerūpēties par to, vai uzņēmējs tiešām varēs atmaksāt kredītu, jo viņš tik un tā atbild pilnībā ar visiem saviem aktīviem. Un jo lielāks kredīts, jo ilgāk aizņēmējs maksās procentus.

Mums stāsta kungi, ka nolikto atslēgu politika apturēs valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei, tāpēc šāda politika ir kaitīga, bet līdz šim veiktā un turpmāk plānojamā politika ir derīga, jo ļaus jauniešiem iegādāties savu pirmo mājokli. Pupu mizas! Nolikto atslēgu politika, ja tā būs veikta ne pa druskai, bet sistēmiski, samazinātu nekustamo īpašumu cenas tirgū un nepieciešamās aizdevumu summas, saīsinātu kredīta termiņus, atstātu jaunajās ģimenēs naudu ne tikai kredīta atmaksai, bet arī izglītībai un ārstēšanai, bērnu audzināšanai, sadzīves tehnikai un drēbju iegādei, pārtikai, ceļojumiem. Turpretī esošā politika, kura atjaunotās neatkarības vēsturē vienu reizi jau iedzina ekonomiku burbulī, papildus nolems jaunus aizņēmējus pirkt dzīvokļus par uzpūstām cenām, aizņemties summas, kuras uz šīm cenām balstās vai ir pat lielākas, un ar visiem saviem ienākumiem un galvotāju ienākumiem palikt ierobežotiem savās iespējās attīstīties un attīstīt savas ģimenes.

Mums televīzijā rāda možus un brašus puišus, kuri pilnīgā mierā, bezrūpībā un pašpaļāvībā metas aizpildīt kredīta pieprasījumus uz dažiem desmitiem gadu un par zemām pirmajām iemaksām... Es tūlīt beigšu, priekšsēdētāja! Pēdējie vārdi... Un ar šīm reportāžām pierāda, ka noliktajām atslēgām nav pieprasījuma, tā ir valsts glaimu politika, kura izmanto apstākli, ka jaunieši vēl nezina, ka naudu uz parāda ņemt ir viegli, bet ir grūti atmaksāt. Tas jau bija pirms septiņiem astoņiem gadiem, kad aizņemties bija tikpat viegli. Tie aizņēmēji tagad lasa zemenes Jorkšīrā un mazgā traukus Londonā pabos.

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, lai neļautu attiecināt patēriņa kreditēšanas principus un noteikumus uz hipotekāro kreditēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Patiesībā jau Pimenova kunga priekšlikums izskatās ļoti, ļoti simpātisks, un, ja to izlasītu vienkāršs cilvēks, tas noteikti viņam patiktu, jo kredīts tiek uzskatīts par atdotu tad, ja atdod šo īpašumu un ja tas nav saistīts ar maksātnespēju, un tas ir ielikts šajā likumā. Līdz ar to tas izskatās ļoti jauki.

Bet tā problēma rodas tad, kad mēs sākam skatīties ābeces patiesības, kā vispār strādā finanšu tirgus. Bondara kungs kā bijušais bankas vadītājs to varētu, iespējams, apstiprināt, ka bankās tos riskus vērtē ļoti vienkārši. Viņi skatās ātro realizācijas cenu nekustamajam īpašumam, jo, visticamāk, ja būs jāatgūst parāds, tad šis nekustamais īpašums būs jārealizē par ātrās pārdošanas cenu, kas, skatoties pēc izsolēm, ir aptuveni 75 procenti no nekustamā īpašuma vērtības. Tātad, pat pieļaujot, ka ir izsniegts kredīts, kas atbilst nekustamā īpašuma vērtībai, zaudējumi būtu 25 procenti. Izsolēs bieži vien gadās tā, ka šī cena noslīd vēl zemāk. Jo ātrāk tu gribi pārdot šo nekustamo īpašumu, jo tev nākas, iespējams, samaksāt par to vairāk, kas nozīmē divas iespējas: pirmkārt, ar garantiju mēs izslēdzam iespēju, ka pirmā iemaksa varētu būt zemāka par kādiem 30 - nu, 40... līdz 30 procentiem no kopējās īpašuma vērtības, no šīs kredīta vērtības, vai arī vienkārši šie kredīti nebūs pieejami. Tas nozīmē to, ko Šadurska kungs jau iepriekš komentēja, - ka tad būs tikai viena vienīga izvēle vai vispār nekādas. Tāpēc es piekrītu tām diskusijām, kas bija komisijā, kur Pimenova priekšlikums netika atbalstīts, un es aicinu to pašu darīt arī šeit, Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bet jums kā ziņotājam ir iespēja arī komisijas vārdā kaut ko piebilst, ja ir vēlme. Debates slēdzu.

E.Smiltēns. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 39, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais ir 7. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā, kas nozīmē, ka tas ir saistīts ar 5.priekšlikumu, kurš nosaka šo dalīto principu... izvēles principu noliktajām atslēgām un parastam kredīta veidam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kā jau pareizi norādīja Smiltēna kungs, šis priekšlikums daļēji ir atbalstīts, kad mēs diskutējām par 5.priekšlikumu un kad jūs, Šadurska kungs, nācāt šeit un stāstījāt savu viedokli par to. Un es tiešām ļoti augstu vērtēju jūsu kompetenci un to veidu, kā jūs izsakāt savu viedokli. Tas man ļoti patīk. Un tāpēc es ar sapratni izturos pret tām aplamībām, ko jūs sarunājāt, diskutējot par šo iepriekšējo priekšlikumu. Jo, raugiet, ja jūs būtu izlasījis visu tabulu, tad tas, ko jūs tik kaismīgi aizstāvējāt, bija daļa no mana priekšlikuma... tas, ko es mēģināju pateikt un par ko jūs man pārmetāt pēc tam un mēģinājāt skaidrot, vai es saprotu, cik tas ir pareizi un labi. Jā, es to saprotu, cik tas ir pareizi un labi, jo es pats tādu priekšlikumu esmu sagatavojis. Tā ir daļa no mana priekšlikuma, taču, lai šis priekšlikums reāli strādātu, tam ir arī otrā daļa, kuras šinī 5.priekšlikumā nebija.

Un tas, ko es piedāvāju, tas, kas ir palicis, kas būtu ar šo priekšlikumu tagad jāatbalsta, lai šis jūsu pareizais, labais 5.priekšlikums strādātu, ir šāda frāze: “Ja kredīta devējs piedāvātajiem kredīta līguma projektiem piemēro atšķirīgus noteikumus, tad kredīta devējam ir pienākums nodrošināt patērētājam informāciju par šo noteikumu atšķirību pamatotību.” Manuprāt, ļoti loģiska, ļoti pamatota prasība, ja tik tiešām visa šī likumdošanas iniciatīva ir bijusi virzīta tā, kā jūs to pasniedzat sabiedrībai, - ka tā ir vērsta uz to, lai dotu sabiedrībai izvēles iespējas - vai ņemt nolikto atslēgu principu vai to principu, ko piedāvā bankas, kas, kā tās uzskata, būtu tām izdevīgāk, ieviešot vai nu pilnas, vai dalītas atbildības principu.

Ja mēs šādu piebildi te neieliekam, tad iestājas visi šie riski, par ko mēs jau runājām, - par šiem folksvāgeniem, opeļiem... par šiem nosacījumiem. Ja mēs šādu principu ieliekam šeit, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tad mēs tādējādi panākam to, ka bankām šo izvēles principu vajadzēs veidot atbildīgi, jo, ja šāda likuma norma šeit ir, tām nāksies atbildēt, ja tik tiešām izrādīsies, ka tās šo piedāvājuma izvēli ir veidojušas, vienkārši izmantojot savu tirgus varu un savu varu pār patērētāju. Tāpēc šis balsojums par šo grozījumu būs patiesības mirklis, kas parādīs, kāpēc patiesībā ir tikusi virzīta visa šī likumdošanas iniciatīva, - vai tā ir virzīta tiešām, lai nodrošinātu patērētājam šo izvēles iespēju, kā tiek skaisti runāts, vai patiesībā, lai dotu iespēju bankām īstenot parādu verdzību.

Es ar interesi gaidīšu šo balsojumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Es visnotaļ atbalstu sava kolēģa Ivara Zariņa nodomu un lūdzu atbalstīt viņa priekšlikumu kaut vai tāpēc, ka, ja šis nodoms tiktu īstenots kreditēšanas praksē un būtu nostiprināts arī tajās formās, kurās būs izsniedzami kredīti klientiem bankās, tas kaut daļēji novērstu to parādību, par kuru es runāju savā iepriekšējā uzrunā, skatot iepriekšējo priekšlikumu, - proti, ka cenas nekustamajiem īpašumiem mūsu tirgū ir uzpūstas tieši esošās kreditēšanas, hipotekārās kreditēšanas, prakses rezultātā. Un netieši to pierādīja tikko Smiltēna kungs, kurš oponēja manam priekšlikumam un kurš teica, ka ātrās pārdošanas cena ir 75 procenti no novērtētā īpašuma vērtības. Tas nozīmē... Par to runāja, starp citu, iepriekšējā Saeimas sēdē arī Dombrovska kungs un pieminēja to pašu apstākli. Es gribētu pievērst uzmanību: tas tikai pierāda, ka... Šī atšķirība starp ātrās pārdošanas cenu un īpašuma vērtību, kas novērtēta pašā sākumā, pierāda, ka šī cena, par kuru tagad pārdod... un cena, par kuru kreditē nekustamo īpašumu, ir uzpūsta. Ja nolikto atslēgu princips tiktu piemērots, šīs cenas būtu ļoti tuvas vai vienādas. Tas nozīmētu, ka kredīta ņēmējam būtu iespēja iegādāties īpašumu par zemāku cenu. Nebūtu motivācijas būvniekiem vai tā saucamajiem attīstītājiem būvēt ēkas un mājokļus un tos pārdot par cenu, kura patiesībā ir lielāka, nekā vajag būt... lielāka nekā reālā cena.

Tāpēc es domāju, ka ceļš, kuru mēs tagad ejam un kuru turpina Ivars Zariņš, ir jāatbalsta un ka arī viņa priekšlikums ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Smiltēns. Jā, komisijā šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts... tātad, piekrītot Pimenova kungam, daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā. (No zāles dep. I.Zariņš: “Nav atbalstīts šis!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti uzstāj uz balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts. Nu, un pēdējais, 8., - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura un paredz likuma spēkā stāšanās termiņu 2015.gada 1.martā. Un tas komisijā ir atbalstīts. Es lūdzu to atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Kolēģi, aicinu jūs balsot “par” šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, ņemot vērā, ka tas ir steidzams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 23, atturas - 3. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks doties pārtraukumā, taču pirms tam mums ir jāveic deputātu klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es aicinu visus šajā pārtraukumā piedalīties izstādes “Par jauniešu nodarbinātību Eiropas Savienībā” atklāšanā. Izstādi rīko Sociālo un darba lietu komisija un tās priekšsēdētāja Aija Barča.

Kolēģi vēl ir paziņojumi par jubilejām, kādas svinējuši Saeimas deputāti.

Šodien jubileju svin deputāte Solvita Āboltiņa. Mēs viņu sveicam! (Zālē aplausi.)

Tāpat 60 gadu jubileju svinēja Juris Šulcs. (Zālē aplausi.)

Savukārt 45 gadu jubileju svinēja deputāts Aldis Adamovičs. (Zālē aplausi.)

Tātad atgādinu par izstādes atklāšanu šajā pārtraukumā vestibilā. Tālāk vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies. Šobrīd nav reģistrējušies: Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze, Atis Lejiņš, Ingmārs Līdaka, Kārlis Seržants, Kārlis Šadurskis... ir, Edvīns Šnore, Juris Vectirāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, trešais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 10.februāra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” trešajā lasījumā.

Ir saņemti trīs priekšlikumi, un visi šie priekšlikumi skar Militārās policijas darbību.

1. - aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Rusiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. Lūdzu jūs, deputāti, atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 10.februāra sēdē apsprieda likumprojektu par grozījumiem Militārā dienesta likumā. Tie skar militārpersonu jaunu atvaļināšanās kārtību, sociālo paketi, kas tai nāk līdzi. Un izmaiņas skar arī Jaunsardzi. Proti, līdzīgi kā Skandināvijas valstīs un kā Lielbritānijas kadetiem, arī Jaunsardzei (Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra personā) beidzot būs tiesības rīkoties ar šaujamieročiem.

Tā ka ir iesniegti divi labojumi no komisijas, abi divi arī komisijā apstiprināti. Un tāpēc lūdzu Saeimu apstiprināt šos te grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. ir priekšlikums, kuru iesniegusi...

V.Spolītis. ...Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Sēdes vadītāja. Komisijā ir...

V.Spolītis. 2. ...

Sēdes vadītāja. Komisijā 1.priekšlikums ir atbalstīts.

V.Spolītis. Ir apstiprināts... atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. Arī 2. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Un arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. Un lūdzu atbalstīt grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr.167/Lp12). Likumprojekts paredz efektivizēt apcietinājumā un kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojektā ir ievērots samērīgums starp ieslodzīto personu cilvēktiesībām, tiesībām pārsūdzēt kompetentu iestāžu lēmumus vai rīcību tiesā un tiesisko apcietinājumu un kriminālsodu izpildi.

Gadījumā, ja netiks efektivizēts apcietinājuma kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu pārsūdzības mehānisms, gan Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts probācijas dienests, gan Tieslietu ministrija, gan arī administratīvās un vispārējās jurisdikcijas tiesas turpinās saņemt neskaitāmas ieslodzīto sūdzības. Turpinās pieaugt tiesu, it īpaši administratīvo tiesu, noslogotība, kas, ņemot vērā esošo situāciju administratīvajās tiesās, nav pieļaujams.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Z.Tretjaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2015.gada 2.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija strādā arī ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.168/Lp12). Izskatāmais likumprojekts ir saistīts ar iepriekš atbalstīto, kas paredz efektivizēt apcietinājumu un kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!

Z.Tretjaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2015.gada 2.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” otrajam lasījumam. Ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1.priekšlikums - iekšlietu ministra Raimonda Kozlovska priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 2.priekšlikums - iekšlietu ministra Raimonda Kozlovska priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 3.priekšlikums - arī iekšlietu ministra Raimonda Kozlovska priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 4.priekšlikums - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 5. - iekšlietu ministra Raimonda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 6. - iekšlietu ministra Raimonda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Bet tas ir Riharda Kozlovska!

J.Ruks. 7. - iekšlietu ministra Raimonda Kozlovska priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Riharda Kozlovska, atvainojiet!

Mūsu iekšlietu ministrs ir Rihards Kozlovskis.

J.Ruks. Es atvainojos! 7. - Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. Un 8. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ruks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Ruks. Komisijas vārdā ierosinu noteikt, ka termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam ir 2015.gada 2.marts.

Sēdes vadītāja. 2.marts... 2.marts - es pareizi sapratu, jā?

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2015.gada 2.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

Vienu mirklīti! Kolēģi! Šis ir ļoti būtisks likumprojekts, un ļaujiet... Pilnu uzmanību Barčas kundzei!

A.Barča (ZZS).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi!

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tiešām šoreiz ir ļoti apjomīgi, un vispirms jau gribu teikt lielu paldies Labklājības ministrijas ierēdņiem un vadībai. Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, mums bija iespēja arī ieklausīties Eiropas pārstāvju teiktajā un izanalizēt likumprojektu saistībā ar pagājušajā piektdienā notikušo sociālo darbinieku 9.konferenci Liepājas Universitātē.

Ceļš likumprojektam līdz galīgajam, trešajam, lasījumam būs diezgan garš un, manuprāt, arī ērkšķiem kaisīts, jo likumprojektā, ko Saeimā iesniedza Ministru kabinets...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Āboltiņas kundze! (Dep. S.Āboltiņa sarunājas ar dažiem frakcijas SASKAŅA deputātiem.) Jūs dezorganizējat visu SASKAŅAS frakciju! (Zālē smiekli. Dep. A.Klementjevs: “Tā ir viņas misija!”)

A.Barča. ...ir skaidri un gaiši redzams...

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Es tiešām novērtēju... bet es aicinu ievērot klusumu zālē!

A.Barča. Paldies, priekšsēdētājas kundze! Bet tiksim galā... Droši vien ir jāpiedod jubilāriem, ka viņi šodien ir tādi... nu, nedaudz satraukti. (Zālē smiekli.)

Es domāju, ka kolēģi būs tik jauki un nopietni un arī uz otro lasījumu iesniegs savus priekšlikumus, jo Ministru kabinets ir iesniedzis daudz jaunu redzējumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.pantā, kur ir definīcijas. Ministru kabinets likumprojektā ir iesniedzis papildu uzdevumus sociālajiem dienestiem un sociālās aprūpes iestādēm, un es domāju, ka visas šīs normas tiks ļoti, ļoti skrupulozi diskutētas Sociālo un darba lietu komisijā, iesaistot arī plašu sabiedrību, tas ir, nevalstiskās organizācijas.

Komisijas vārdā aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Barča. Komisija aicina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2015.gada 27.martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2015.gada 27.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.162/Lp12 - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekts paredz noteikt atbildību par manipulācijām ar odometriem. Nav šaubu, ka tā ir krāpnieciska darbība, ja tā ir veikta ar nodomu un ja attiecīgā darbība var radīt lielu kaitējumu gan personām, kas iegādājas vai plāno iegādāties transportlīdzekļus, gan arī ceļu satiksmes drošībai.

Juridiskā komisija izvērtēja priekšlikumus, un mēs dzirdējām atbalstu tiem gan no Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvjiem, gan no Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, kaut gan likumprojektā vēl ir nepilnības un, protams, mums vēl būs jādiskutē par atsevišķiem tehniskiem jautājumiem. Juridiskā komisija kopumā uzskatīja, ka priekšlikumi ir atbalstāmi. Diskusijas būs vajadzīgas saistībā ar institūciju kompetenci piemērot sodu.

Vēl viens jautājums, par kuru mēs arī runājām, ir jautājums par sodu, kāds var tikt piemērots, proti, vai ir jābūt administratīvajai vai kriminālajai atbildībai. Bet šobrīd Juridiskā komisija atbalsta likumprojektu un aicina Saeimu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 20.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 20.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi, šie likumprojekti... Likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (dokumenta reģistrācijas Nr.163/Lp12) būtība ir tāda, ka no valsts nodevas objektiem tiek izslēgti gaisa kuģi un Jūras kodeksā noteiktie kuģošanas līdzekļi un reģistrējamie kuģi, jo šī valsts nodeva pēc būtības neatbilst valsts nodevas definīcijai, kas regulē personas darbības kontroles veicināšanas un ierobežošanas jomā, bet tajā pašā laikā saglabājas maksas pakalpojums par gaisa kuģu un Jūras kodeksā noteikto kuģošanas līdzekļu un kuģu reģistrāciju, kur šī maksas pakalpojuma izmaksas tiks segtas no ieņēmumiem par konkrēto maksas pakalpojumu. Un jāteic, ka arī šis ir radījis nelielu fiskālo papildu iztrūkumu 6917 eiro apmērā, bet acīmredzot Ministru kabinets to ir novērtējis kā iespējamu darbību pareizas normatīvās bāzes sakārtošanas vārdā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Sudraba. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - nākamās nedēļas otrdiena, 24.februāris.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 24.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par likuma “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (VIENOTĪBA).

Cienījamie deputāti, tā kā uz otro lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums un šis likumprojekts nav steidzams, tad aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” atzīšanu par spēku zaudējušu” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.februārim.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (SASKAŅA).

Godātā Saeima! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.147/Lp12).

Sakarā ar to, ka mēs tikko esam izdarījuši grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17.pantā... Starp citu, tie paredz atteikties no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas apliecību izsniegšanas. Un šā likumprojekta mērķis ir izslēgt no likuma “Par nodokļiem un nodevām” nodevu, kuras objekts zudis, atsakoties no reģistrācijas apliecību izsniegšanas.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Ribakovs. Termiņš, kuru piedāvāju komisijas vārdā, - 27.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi otrajam lasījumam sniedzami līdz šā gada 27.martam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.

A.Mežulis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr.181/Lp12) un nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir saistīts ar to, lai atvieglotu - īpaši jaundzimušajiem un ģimenēm - dzīvesvietas deklarēšanu.

Lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Mežulis. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam - šā gada 10.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 10.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par 10 654 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Par kažokzvēru aizsardzību” noraidīšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Latvijas Republikas Saeima 2014.gada 4.decembrī saņēma Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu “Par kažokzvēru aizsardzību”, kurā Saeimu aicināja izdarīt likuma grozījumus, nosakot kažokzvēru audzēšanas pilnīgu aizliegumu Latvijā.

Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no iesniegtajiem 10 816 parakstiem par derīgiem atzina 10 654.

Saeimas Prezidijs 2014.gada 15.decembrī nolēma nodot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par kažokzvēru aizsardzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pauda atzinību kolektīvā iesnieguma autoriem par aktīvu pilsoniskā viedokļa paušanu Latvijas valsts attīstībai būtiskos jautājumos. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rīkoja iesnieguma sākotnējās izvērtēšanas sēdi 2015.gada 22.janvārī, uz kuru aicināja kolektīvā iesnieguma iesniedzēju - biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes locekli Aivaru Andersonu.

Iesniedzējs ziņo, ka šobrīd dzīvnieku audzēšana kažokādu ieguvei Latvijā ir atļauta, tomēr ētisku apsvērumu dēļ tā ir pilnīgi aizliedzama. Viņš norādīja, ka pastāv vairākas problēmas, ko rada kažokzvēru audzēšanas, tajā skaitā labturības un vides, problēmas. Viņš minēja, ka kažokzvēru audzēšanas industrijas būtība ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, taču Ministru kabineta noteikumi atļauj dzīvniekus turēt tiem fizioloģiski nepiemērotos apstākļos. Viņš lūdza Saeimu atbalstīt Latvijas pilsoņu parakstīto iniciatīvu, lai liegtu dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei.

Izvērtējot saņemto informāciju, komisijas locekļi vienojās uzdot attiecīgo ministriju un padomju pārstāvjiem izvērtēt iespēju pilnīgi aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā. 2015.gada 28.janvārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Veterinārārstu biedrības un Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāvju viedokļus.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācija pauda viedokli, ka nozares slēgšana Latvijā veicinātu bezdarba palielināšanos lauku reģionos, darbaspēka migrāciju un kompensāciju izmaksas uzņēmējiem.

Zemkopības ministrijas pārstāvis pauda nostāju, ka nozare Latvijā nepieciešama, lai radītu un attīstītu jaunas darba vietas lauku apvidū un veicinātu nodarbinātību un ienākumus lauksaimniecībā. Viņš uzsvēra, ka, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kažokzvēri, kas tiek audzēti mērķtiecīgi - ādu ieguvei, tiek uzskatīti par lauksaimniecības dzīvniekiem.

Zemkopības ministrijas pārstāvis sniedza pārskatu par normatīvajiem aktiem, kas regulē dzīvnieku labturību. Viņš norādīja uz vienota regulējuma trūkumu Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šobrīd Latvijā darbojas 2007.gadā ratificētās un 2010.gadā ieviestās Eiropas konvencijas rekomendācijas par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību, kā arī Dzīvnieku aizsardzības likums, kas ir tikai daļēji atbilstoši tiešai nozares pārvaldībai, tāpēc ir nepieciešams precīzāks regulējums. Vienlaikus Zemkopības ministrija ziņo, ka Eiropas Komisijā notiek jaunu normatīvo aktu par dzīvnieku labturību izstrāde.

Pārtikas un veterinārais dienests pauda viedokli, ka zvēraudzētavās nenotiek tīša dzīvnieku spīdzināšana, jo traumatisms sastopams visām sugām, ko audzē lauksaimniecības vajadzībām.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis neatbalsta nozares slēgšanu, jo nozares kopējā eksporta vērtība gadā ir ap 30 miljoniem eiro un tā nodrošina darba vietas aptuveni 600 cilvēkiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis atbalsta Zemkopības ministrijas iniciatīvu labturības prasību palielināšanai un precizēšanai.

Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvis minēja, ka Latvijā nav daudz tādu nozaru, kas dod pienesumu valstij, un atzīmēja faktu, ka, pateicoties “zaļajiem” aktīvistiem, 1993.-1995.gadā tika iznīcināta ādu apstrādes rūpnīca, kura būtu lielākā Eiropā. Šobrīd Latvijā ādas tiek iepirktas.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis aicināja saglabāt daudzveidību lauksaimniecības nozarē.

2015.gada 12.februārī komisija, turpinot iniciatīvas iesniedzēju uzklausīšanu, vēlreiz uzklausīja šīs iniciatīvas iesniedzējus, kuri pauda viedokli, ka Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāvji un citi eksperti ir snieguši nepatiesus datus par kažokzvēru nozari Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Viņi aicināja komisiju turpināt iniciatīvas izskatīšanu.

Izvērtējot iesniedzēju prasības un ņemot vērā visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atzina, ka kažokzvēru nozare Latvijā jāpilnveido. Tāpēc 2015.gada 12.februārī komisija sagatavoja un nosūtīja vēstules Ministru kabinetam un Zemkopības ministrijai, kurās aicina kopā ar attiecīgās nozares un tirgus ekspertiem piedalīties normatīvo aktu pilnveidošanas, izstrādes un ieviešanas procesā.

2015.gada 12.februārī komisija sagatavoja un atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 654 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Par kažokzvēru aizsardzību” noraidīšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Katra dzīvība, protams, ir svarīga, un pat tad, ja tās atņemšana ir attaisnojama, tas jādara pēc iespējas mazāk. Tomēr, skatoties uz šo iniciatīvu, mums tā ir jāvērtē no vairākiem aspektiem - gan ekonomiskajiem, gan arī ētiskajiem.

Un jāsāk ar ekonomiskajiem aspektiem. Pirmām kārtām jāņem vērā, ka kažokzvēru audzēšanas nozare - tās ir 550 darba vietas, kuras ir tieši iesaistītas šo zvēru audzēšanā, un, ja mēs to atcelsim, tad faktiski šie cilvēki paliks bez darba. Turklāt, tā kā šīs darba vietas ir tieši reģionos, tad faktiski tas būs solis, kas vērsts pret reģionālās attīstības virzienu un faktiski lauku izdzīvošanu.

Tāpat ir 30 miljoni no eksporta. Tā ir nauda, kas ienāk Latvijā, tā ir nauda, kas strādā Latvijas ekonomikā. Ir 3,5 miljoni, kas samaksātu nodokļu veidā ienāk valsts un pašvaldību budžetos. Tā ir nauda, kuru mēs varam izlietot, piemēram, skolotāju algām vai aizsardzībai, vai jebkuriem citiem mērķiem.

Pēdējos trijos gados nozare ir investējusi 30 miljonus attīstībā. Tātad mēs runājam arī par mūsu, Latvijas, investīciju vides pastāvīgumu vai... precīzāk sakot, šajā gadījumā ir runa par mainīgumu un vispār par uzticēšanos tai kā tādai. Nozare tuvākajos gados ir paredzējusi investēt vēl. Šobrīd ir apturēti septiņi projekti, kas gaida, ko mēs lemsim. Un, ja mēs lemsim pret šīs nozares eksistenci, tad šādu investīciju nebūs un šo projektu nebūs. Bet tātad nozare plāno, ka tuvākajos gados izveidosies vēl vismaz 100 jaunas darba vietas, un nodokļu ieņēmumi tātad varētu palielināties pat līdz 5 miljoniem eiro gadā.

Ja mēs šodien nobalsosim “par” aizliegšanu, tad visa iepriekš uzskaitītā nebūs. Turklāt, es uzskatu, būtu tikai godīgi, ja valsts tādā gadījumā kompensētu uzņēmējiem šos ieguldījumus, kas ir 30 miljonu apjomā. Tātad mums būtu jāizdomā, kur vēl dabūt šos 30 miljonus eiro. Un pats svarīgākais būtu tas, ka tiem, kuri aicina slēgt šo nozari, vajadzētu mums pateikt, ko lai mēs darām ar šiem 550 cilvēkiem - darbiniekiem. Un faktiski tās ir ģimenes!

Bet tomēr paskatīsimies... Pieņemsim, ka šodien tiks nobalsots “par” to, ka nozare tiek aizliegta. Pamodelēsim situāciju! Kas notiks tādā gadījumā? Nu, skaidrs, ka tātad kažokzvērus Latvijā nevarēs audzēt, bet tos pavisam droši varēs audzēt mūsu kaimiņvalstīs. (No zāles: “Grieķijā!”) Protams, tur uzgavilēs šādam mūsu lēmumam, jo viņi varēs vienkārši palielināt savu tirgus daļu. Bet, ja mēs skatāmies no tāda, nu, ētiskā aspekta vai no dzīvību glābšanas aspekta, tad redzam, ka neviena dzīvība jau nebūs izglābta: mēs būsim tikai aizslaucījuši šo te... nu, tādu nepateicīgo darbu projām uz kaimiņvalstīm, bet globāli situācija nebūs mainījusies. Un jautājums ir - ko tad mēs gribam? Vai mēs vienkārši gribam, lai Latvijā nav šīs nozares, vai mēs gribam globāli cīnīties ar šo problēmu? Un, ja mēs gribam cīnīties globāli, tad ir jādomā par pieprasījuma samazināšanu, tātad vai nu jāietekmē mode, vai... Tad cilvēki nemaz nevēlēsies šādas kažokādas iegādāties.

Protams, otrs aspekts ir šī labturība. Arī tur viss skaidrs. Es saprotu, ka no nozares puses nav nekādu iebildumu veikt attiecīgus pilnveidošanas pasākumus un sadarboties. Tā ka šis jautājums faktiski jau nav dienaskārtībā.

Tātad jautājums ir ne tikai par kažokzvēru audzēšanu; tas ir jautājums par... faktiski par 550 darbiniekiem, par ģimenēm, kurām, iespējams, būs jādodas labākas dzīves meklējumos, un labi, ja tās būs varbūt kaimiņvalstis, kur varēs strādāt šajās zvēraudzētavās, nevis kādu mazkvalificētu darbu (No zāles: “Londonā!”) kaut kur tuvāk Britu salām.

Paldies aktīvistiem par iniciatīvu, jo tas ir ļoti labs solis šajā virzienā, bet tomēr aicinu šo iniciatīvu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, man ir priekšlikums! Es aicinu pievērst uzmanību manis teiktajam un padomāt par to. Tikko mēs dzirdējām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojumu. Visu cieņu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai par tās veikumu, par centieniem iedziļināties tautsaimniecības procesos, runājot par to, kāda sociālā un ekonomiskā nozīme Latvijas laukos ir kažokzvēru biznesam, par to, kādu pienesumu tā dod budžetam un tā tālāk, bet, pārfrāzējot kādas mums visiem labi zināmas dziesmas vārdus, kurā teikts, ka “dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām”, šodien mums vajadzētu runāt nevis par šo diskusiju, kas tagad notiek, bet gan par to, vai šī tautas iniciatīva... vai ir pamatoti to izskatīt, un, ja ir pamatoti to izskatīt, tad kā mums vislabāk to būtu izdarīt, lai šo demokrātiski un likumīgi īstenoto tautas iniciatīvu, kuru saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir iesnieguši vairāki tūkstoši mūsu pilsoņu... kā mums to labāk ir izdarīt.

Kolēģi, lai stiprinātu... es jums atgādināšu varbūt... Lai stiprinātu demokrātijas iespējas mūsu valstī, savulaik mēs paši esam izveidojuši šādu instrumentu, ar kura palīdzību tauta varētu piedalīties likumdošanas procesā. Tātad mēs esam noteikuši, kas mūsu valsts pilsoņiem ir jāizdara, lai viņi varētu iesniegt šādu savu likumdošanas iniciatīvu. Un, kā es saprotu no ministra... no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma, tad tauta ir izpildījusi šīs mūsu noteiktās prasības - tā ir sagatavojusi un iesniegusi šādu iniciatīvu Saeimā saskaņā ar tiem nosacījumiem, kurus mēs paši savulaik esam tai noteikuši.

Tātad, ja šis instruments, ko mēs esam radījuši, nav bijis domāts tikai kā fikcija, kā iespēja vienkārši tautai “nolaist tvaiku”, tad es uzskatu, ka šinī situācijā mums kā tautas priekšstāvjiem, ja mēs vēlamies godprātīgi pildīt savus pienākumus un esam to zvērējuši savas tautas priekšā, šādas tautas iniciatīvas izskatīšana Saeimā būtu jāvirza tā, lai tā tiktu izskatīta ar vislielāko rūpību un kompetenci, kādu vien Saeima šādai tautas iniciatīvai var sniegt.

Tātad saku vēlreiz: visu cieņu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas veikumam! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir tiešām kārtīgi pastrādājusi, bet, ņemot vērā to, kā ir organizēts darbs Saeimā, sadalot deputātus komisijās, kur katra komisija ir specializējusies konkrētā jomā, kurā tai ir vislielākā kompetence Saeimā, es redzu, ka pareizā kārtība, kādā mums būtu jārīkojas, izskatot šādas tautas iniciatīvas, ir šāda: lēmuma sagatavošana, kādu šodien ir mēģinājusi sagatavot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, būtu jāuztic tai komisijai, kurai ir vislielākā kompetence tajā jomā, par kuru ir jāsagatavo šāda tautas likumdošanas iniciatīva.

Citādi tas, kā tas notiek tagad, īsti neatbilst... Šis process... šis tautas iniciatīvas izskatīšanas process īsti neatbilst ne tam, ko mēs esam zvērējuši savas tautas priekšā, ne patiesas demokrātijas, ne arī veselās loģikas principiem. Jo kas sanāk, darbojoties pēc šādas kārtības? Pēc šādas kārtības sanāk tā, ka Saeimā vienkārši pietiek ar vienu komisiju, ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kura ir kompetenta lemt par visām jomām un pieņemt lēmumu visas Saeimas vārdā, un virzīt tālāk to apstiprināšanai. Un rezultātā mēs jau nonākam... varam nonākt vispār līdz tik absurdai situācijai, ka mums vispār... ka mēs, visi pārējie, varam iet mājās un neko nedarīt, jo, ja jau šādu likumdošanas iniciatīvu var izskatīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija un pieņemt savu lēmumu, tad arī jebkuru citu likumdošanas iniciatīvu var izskatīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Tāpēc mans priekšlikums šodien ir atturēties atbalstīt šo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu, lai tādējādi dotu iespēju Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sagatavot jaunu lēmumu. Un šī lēmuma būtība tad būtu sekojoša: Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nāk klajā ar ziņojumu, tā pasaka, vai šī tautas iniciatīva ir bijusi leģitīma, un, ja tā ir leģitīma, tad ziņo par šīs iniciatīvas būtību un tālāk piedāvā atbildīgo komisiju, kurai būtu vislielākā kompetence izvērtēt šo iniciatīvu. Un tad jau šī komisija nāk klajā ar savu ziņojumu pēc būtības, ko tālāk darīt ar šo tautas iniciatīvu.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo manu iniciatīvu un vispirms vēršos pie savas frakcijas kolēģiem, to skaitā pie Vitālija Orlova, kurš ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs un, es uzskatu, ir krietni pastrādājis. (No zāles dep. R.Ražuka starpsaucieni.)

Es ceru uz visu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļu atbalstu manam priekšlikumam, ja vien viņi neuzskata, ka viņu pienākums ir turpināt strādāt visu mūsu vietā.

Es vēršos arī pie visiem pārējiem kolēģiem, it sevišķi pie valdošās koalīcijas deputātiem (No zāles dep. A.Bērziņš: “Un kuri balsoja?”), jo tieši jūsu balsojums būs tas izšķirošais, kas parādīs, vai šī tautai dotā demokrātiskā iespēja ir tiešām reāls instruments vai vienkārši fikcija.

Tātad vēlreiz es aicinu... Mans priekšlikums ir atturēties no šā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotā priekšlikuma atbalstīšanas.

Pārfrāzējot visiem zināmo dziesmu, jāteic tā: šodien mēs runājam nevis par kažokiem, bet gan par tautas tiesībām uz demokrātisku iespēju, ko mēs paši tai esam devuši. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Anekdote nav kāda?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums skar ne tikai kažokzvēru aizsardzību, pirmām kārtām tas skar demokrātiju - tas skar Latvijas pilsoņu iespējas ietekmēt likumdošanas procesu.

Vēl pavisam nesen šajā zālē mums bija ļoti karstas debates par Satversmes tēvu noteikto tautas nobalsošanas ierosināšanas procedūru. Un vairāki kolēģi, kas arī šobrīd sēž šajā zālē (es nesaukšu vārdus, bet mēs visi to ļoti labi atceramies), atsaucās tieši uz Eiropas Savienības normām un jaunu likumu par kolektīvām iniciatīvām, lai pamatotu, ka nevajadzētu saglabāt šīs normas par tautas nobalsošanas ierosināšanu.

Tagad mēs redzam tieši to, par ko arī toreiz opozīcija brīdināja. Faktiski šāds jauns likums - tā ir iespēja izvairīties no tautas iniciatīvas. Ja spēkā vēl būtu vecās normas, tad tagad mums būtu pienākums ierosināt parakstu vākšanu - turklāt par valsts naudu. Un, ja 10 procenti no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, kas piedalījās pēdējās Saeimas vēlēšanās, atbalstītu šo iniciatīvu, tad mums būtu pienākums to izskatīt saskaņā ar Saeimas procedūru.

Šobrīd mēs varam ar vienu balsojumu, kā pilnīgi pareizi kolēģis Zariņš norādīja... Neizskatot to komisijās, bet izskatot tikai vienā komisijā - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā -, kas ir visu lietu komisija (tā sanāk, ka tā ir eksperte visos jautājumos) un kas iesaka mums noraidīt šo iniciatīvu, ar to viss arī beigsies.

Tātad mēs tagad redzam, ka šie argumenti bija pietiekoši liekulīgi. Un, ja mēs patiešām nopietni uztveram savus pilsoņus - un šeit ir runa par pietiekoši lielu pilsoņu skaitu! -, mums ir pienākums šo ierosinājumu izskatīt saskaņā ar pilnvērtīgu Saeimas procedūru: tātad izskatīt to visās specializētajās komisijās, pieaicinot ekspertus, lai ne tikai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļiem - visu cieņu viņiem, bet tomēr! -, bet arī profila komisijām būtu iespēja iepazīties ar visu ekspertu viedokļiem.

Es esmu pret šo lēmuma projektu. Es uzskatu, ka nedrīkst noraidīt šo iniciatīvu. Un tas ir tiešām principiāls jautājums, jo mums jāsaglabā, nu, vismaz Satversmes gars - tas tautas līdzdalības gars, ko Satversmes tēvi ielika mūsu pamatlikumā. Atbalstot šo lēmuma projektu, mēs vienkārši, nu, diezgan vīzdegunīgi noraidām pietiekoši liela mūsu pilsoņu skaita viedokli.

Es teikšu atklāti, ka SASKAŅAS frakcijā ir dažādi viedokļi par to, vai šī iniciatīva būtu pēc būtības atbalstāma vai ne. Bet mēs visi esam vienisprātis par to, ka patiešām šī iniciatīva jāuztver nopietni, ka mūsu pilsoņi jāciena. Viņi ir pelnījuši cieņu! Mēs esam pret šo lēmuma projektu un uzstājam, ka tomēr šī iniciatīva būtu izskatāma pēc būtības - saskaņā ar Saeimas noteikto procedūru.

Un jūsu smiekli, cienījamie kolēģi, vēlreiz parāda jūsu vīzdegunīgo attieksmi pret Latvijas pilsoņiem. Te nav nekā jauna! Protams, Latvijas pilsoņi to ļoti labi zina. Bet tomēr es aicinu jūs uzvesties tā, kā klājas uzvesties tādiem Saeimas deputātiem, kas ciena mūsu likuma garu. (No zāles dep. K.Šadurska starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK). (No zāles dep. J.Ādamsons: “Tikai latviešu...!”)

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Arī es atbalstītu šo kažokādu ieguves aizliegumu, bet mani mulsināja tikai viena lieta - es redzēju, ka daži iesniedzēji bija ieradušies ādas apavos, nevis gumijniekos vai bērza tāšu kaut kādās vīzēs... jo, redziet, te var būt neliela kropļošana. Es domāju, ka šo likumprojektu vajadzētu papildināt ar jebkuru ādu ieguves aizliegumu, jo nav jau... No vienas puses, tas nebūtu godīgi, ja mēs, teiksim, aizliegtu kažokzvērus audzēt, bet tajā pašā laikā mēs audzētu liellopus, lai nodīrātu viņiem ādu un šūtu ādas kurpes, ražotu siksnas, ādas jakas vai automobiļu sēdekļus... tā zināmā mērā būtu liekulība.

Vai mēs varētu visu to aizvietot? Es domāju, ka varbūt Dziesmu un deju svētkos mēs pastaliņas varētu aizvietot ar vīzēm, bikšu siksnas varētu aizvietot ar prievītēm, bet portfeļus varbūt ar bērza cibiņām, linu maisiņiem vai klūgu groziņiem. Vienīgi es nezinu, ko vispār darīt ar to ēšanu. Vai būtu labi audzēt, piemēram, liellopus, tos noklapēt un apēst? (No zāles dep. A.Loskutovs: “Nevar! Nevar!”) Bet man būtu cits priekšlikums: mēs varētu savākt Indijā tās govis, kas dabīgā veidā nobeidzas, lai nebūtu tās jānogalina, un tad no to ādas kaut ko varētu taisīt.

Bet principā mēs varētu atbalstīt šo ierosinājumu... tātad iesniegt visu ko, bet pašu šo likumprojektu es tomēr aicinātu iesniedzējus diezgan spēcīgi papildināt, jo pašreiz tur ir diezgan spēcīga konkurences kropļošana, taču mēs laikam nevaram īsti atbalstīt konkurences kropļošanu - kažokādas aizliegt, bet ādas jakas atļaut, jo var būt tā, ka tās ādas jakas taisa no tiem atgriezumiem, ko ražo... kur ražo kaut kādas siksnas mašīnbūvē. To vajadzētu līdz galam atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Te izskanējuši dažādi argumenti, un daļa no tiem ir visai savdabīga, jo tiem vispār nav nekāda sakara ar šo kolektīvo iesniegumu. Te demokrātija tiek pieminēta un kas tik vēl ne. Es atgādināšu visiem, ko paredz šis kolektīvais iesniegums.

Tātad kolektīvā iesnieguma prasījums Saeimai ir veikt likuma grozījumus, nosakot pilnīgu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Un tālāk ir pamatojums, ko es citēšu pavisam īsi: “Šobrīd dzīvnieku audzēšana kažokādu ieguvei Latvijā ir atļauta, tomēr ētisku apsvērumu dēļ tā ir pilnībā aizliedzama”. Pasakiet, lūdzu, kurai vēl komisijai, ja ne Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, vajadzētu skatīt šos ētiskos apsvērumus, kuru dēļ vajadzētu to aizliegt? Ja kolēģi ir aizmirsuši, ka viņiem joprojām ir likumdošanas iniciatīvas iespējas, tad viņi to var pārrunāt ar citiem kolēģiem, un tie viņiem atgādinās, ka, pieciem deputātiem parakstot likumprojekta grozījumus kādā likumā, kādus jūs uzskatāt par vēlamiem, jūs varat tos iesniegt, un mēs noteikti tad lemsim, vai šo jautājumu nodot komisijai vai ne. Un jūs varat paredzēt jebkādus grozījumus, kādus vien jūs vēlaties un kurus uzskatāt, ka tie ir leģitīmi un par tiem ir nepieciešams diskutēt.

Šeit konkrētajā iesniegumā ir aicinājums prasības formā ētisku apsvērumu dēļ šādu audzēšanu aizliegt. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija mums piedāvā to noraidīt, balstoties tieši uz šiem ētiskajiem apsvērumiem. Kā mēs lemsim - tā ir mūsu darīšana.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu, bet kolēģiem, kuri vēlas veikt kādas izmaiņas attiecībā uz kažokzvēru labticīgu audzēšanu vai kādas citas, lūdzu, dariet to! Un tad mēs diskutēsim par ļoti konkrētu lietu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai... (Dep. R.Ločmele-Luņova atsauc pieteikumu debatēt.) Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 654 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Par kažokzvēru aizsardzību” noraidīšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 16, atturas - 7. Tātad lēmums ir pieņemts.

Kolēģi! Vēlos jūs informēt saistībā ar deputātu iesniegtajiem jautājumiem (No zāles dep. J.Ādamsons: “Beidzam!”) un šodien pulksten 17.00 paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi.

Uz deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu.

Uz deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu.

Uz deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Klementjeva, Raimonda Rubika un Mirska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par līgumiem ar SIA Auto Blitz ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu.

Uz deputātu Zariņa, Agešina, Elksniņa, Tutina un Urbanoviča jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ministru prezidentes izteicieniem masu medijos saistībā ar World Expo 2015” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus daļēji apmierina, bet papildu jautājumus iesniedzēji tomēr neuzdos.

Uz deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu... Kiršteina kungs, lūdzu, apsēdieties vietā! Rubika kungs arī... Apsēdieties vietā! Kolēģi, vai varam turpināt sēdi? Varbūt tehnisks pārtraukums nepieciešams? ...Un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par AS Air Baltic Corporation turpmāko attīstību” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, taču ministrs informē, ka šodien viņš nevar ierasties uz atbildes sniegšanu.

Uz deputātu Ločmeles-Luņovas, Ivana Klementjeva, Dolgopolova, Orlova un Andreja Klementjeva jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par dienesta pārbaudes rezultātiem par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, izveidojot portālu skolas.lv ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka viņa var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Potapkina, Ločmeles-Luņovas un Orlova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kredītiestāžu iespējamo savstarpējo vienošanos” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu.

Ir saņemts deputātu Sudrabas, Šimfas, Baloža, Meijas un citu deputātu jautājums “Par profesionālās izglītības iestāžu tīklu un īstenotajām programmām”, kas ir adresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei, un to nododam ministrei atbildes sniegšanai.

Kolēģi! Šodien Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze, Atis Lejiņš, Ingmārs Līdaka, Romāns Mežeckis... ir, Kārlis Seržants, Edvīns Šnore.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas ziemas sesijas 6.sēde
2015.gada 19.februārī

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” (Nr. 190/Lp12)
(Dok. Nr. 463, 463A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 191/Lp12)
(Dok. Nr. 464, 464A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 192/Lp12)
(Dok. Nr. 465, 465A)
   
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 193/Lp12)
(Dok. Nr. 472, 472A)
   
Par likumprojektu “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums” (Nr. 194/Lp12)
(Dok. Nr. 474, 474A)
   
Par darba kārtību
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 17. marta līdz 19. martam
(Dok. Nr. 493)
   
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 165/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 367B)
   
Ziņo - dep. M.Bondars
   
Debates - dep. M.Šics
  - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 186/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 444B)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 184/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 442B)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 185/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 443B)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 183/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 441B)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Debates - dep. I.Zariņš
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. I.Zariņš
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Pimenovs
   
Paziņojums
  - Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
   
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 7/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 479)
   
Ziņo - dep. G.Rusiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 63/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 480)
   
Ziņo - dep. V.Spolītis
   
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 167/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 369, 470)
   
Ziņo - dep. Z.Tretjaka
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 168/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 370, 473)
   
Ziņo - dep. Z.Tretjaka
   
Likumprojekts “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 54/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 478)
   
Ziņo - dep. J.Ruks
   
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 148/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 318, 482)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 162/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 353, 487)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 163/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 365, 488)
   
Ziņo - dep. I.Sudraba
   
Likumprojekts “Par likuma “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 81/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 489)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 147/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 317, 490)
   
Ziņo - dep. I.Ribakovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 181/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 430, 491)
   
Ziņo - dep. A.Mežulis
   
Lēmuma projekts “Par 10 654 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Par kažokzvēru aizsardzību” noraidīšanu” (Nr. 109/Lm12)
(Dok. Nr. 492)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Debates - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Zariņš
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. A.Kiršteins
  - dep. I.Parādnieks
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I.Sudrabas, S.Šimfas, R.Baloža, A.Meijas, G.Kūtra un R.Mežecka jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par profesionālās izglītības iestāžu tīklu un īstenotajām programmām” (Nr. 30/J12)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa  Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 19.02.2015 09:05:05 bal001
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 17.marta līdz 19.martam

Datums: 19.02.2015 09:13:50 bal002
Par - 37, pret - 27, atturas - 25. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (165/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 09:15:11 bal003
Par - 86, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (165/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 09:22:33 bal004
Par - 74, pret - 6, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu. Grozījumi Maksātnespējas likumā (186/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 09:29:57 bal005
Par - 29, pret - 35, atturas - 13. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Maksātnespējas likumā (186/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 09:36:07 bal006
Par - 29, pret - 33, atturas - 14. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Maksātnespējas likumā (186/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 09:45:57 bal007
Par - 29, pret - 32, atturas - 15. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Maksātnespējas likumā (186/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 09:46:29 bal008
Par - 30, pret - 30, atturas - 14. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Maksātnespējas likumā (186/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 09:48:54 bal009
Par - 28, pret - 33, atturas - 13. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Maksātnespējas likumā (186/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 09:57:11 bal010
Par - 47, pret - 27, atturas - 4. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (186/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 09:58:39 bal011
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (184/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 10:00:05 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (185/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 10:11:43 bal013
Par - 52, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (183/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 10:22:13 bal014
Par - 25, pret - 39, atturas - 13. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (183/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 10:28:25 bal015
Par - 29, pret - 43, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (183/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 10:29:09 bal016
Par - 55, pret - 23, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (183/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.2015 11:04:08 bal017
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (7/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.02.2015 11:06:06 bal018
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (63/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.02.2015 11:08:16 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (167/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.02.2015 11:09:38 bal020
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (168/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.02.2015 11:12:14 bal021
Par - 66, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (54/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.02.2015 11:15:51 bal022
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (148/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.02.2015 11:18:04 bal023
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (162/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.02.2015 11:19:57 bal024
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (163/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.02.2015 11:21:10 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” atzīšanu par spēku zaudējušu (81/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.02.2015 11:22:39 bal026
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (147/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.02.2015 11:23:57 bal027
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (181/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.02.2015 11:50:22 bal028
Par - 60, pret - 16, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 10 654 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Par kažokzvēru aizsardzību” noraidīšanu (109/Lm12)




 

Frakciju viedokļi
2015.gada 19.februārī

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

 

Labdien, radioklausītāji! Man prieks par to, ka pirmais numurs ir man, jo man ir iespēja runāt par, manuprāt, valstij svarīgākajiem jautājumiem, kuri tika skatīti šodienas sēdē.

Es uzskatu, ka mūsu izvirzītais jautājums par samazinātas nodokļa likmes piemērošanu veselīgai pārtikai, tajā skaitā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijai, attiecas uz visiem cilvēkiem Latvijā. Tas būtu atbalsts visai lauksaimniecībai un lauksaimniecības produktu ražotājiem. Diemžēl mani pārsteidza īpatnējais balsojums... tas, kā balsoja cilvēki, kuriem vajadzētu cīnīties par to, ka ir jārealizē Valdības deklarācija, kurā paredzēts samazināt PVN noteiktām pārtikas produktu grupām, tādējādi veicinot veselīga un pilnvērtīga uztura pieejamību. Tā ir frāze Valdības deklarācijas sadaļā par veselību, taču tas tika ar balsu vairākumu noraidīts! Man tiešām izraisīja izbrīnu tas, ka pret tādu lietu kā veselīga pārtika balsoja, piemēram, cīnītājs par sieviešu tiesībām Imants Parādnieks, lai gan arī viņa partijas politikā ir paredzēts šis jautājums.

Veselības ministrija virza labojumus Sabiedrības veselības likumā. Šo likumprojektu gatavo iesniegšanai Saeimā, un tas būtu ļoti būtisks – jau ļoti būtisks! – solis virzienā uz mūsu sabiedrības veselīga dzīvesveida pilnveidošanu.

Un likās pat nedaudz cinisks VIENOTĪBAS runasvīra Šadurska teiktais, ka badā mirstošam cilvēkam arī hamburgers būs veselīga barība. Man faktiski ir nepieņemama šāda nostādne, bet diemžēl mēs saskaramies ar to, ka deklarācijās un citās pirmsvēlēšanu platformās izteiktajām domām netiek sekots.

Tālāk bija divi citi jautājumi. Viens no tiem bija par nolikto atslēgu principu, un virkne mūsu frakcijas deputātu atturējās, jo mēs uzskatām, ka šis jautājums jāskata kontekstā ar jautājumu par ātrajiem kredītiem, jo pasaules zinātnieki... piemēram, Hārvarda universitātes pētījumi ir pierādījuši, ka ātro kredītu pieejamība ir iemesls palielinātai piespiedu... kontu aizvēršanai, ka ātro kredītu pieejamība pati par sevi pasliktina mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ka tie ir toksiski sabiedrībai un tautsaimniecībai. Diemžēl mēs skatām to atrauti un neveicinām ātro kredītu iznīdēšanu Latvijā, un rezultātā arī bankām ir savas problēmas.

Un trešais bija it kā morālas un ētiskas dabas balsojums – par kažokādām. Jā, tas būtu bijis kažokzvēru audzēšanas nozares iznīcināšanas balsojums! Jo nedrīkst iznīcināt Latvijā normāli attīstošos nozari un iet to pašu ceļu, kādu ir gājušas likvidētās cukurfabrikas, sagrieztie kuģi, iztirgotās bankas un tamlīdzīgi. Ja deputāti šodien būtu pieņēmuši likumu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, tad tā būtu vēl vienas tautsaimniecības nozares iznīcināšana.

Tie ir mūsu pamatjautājumi, kas mani šodien satrauca kā deputātu jeb tautas pārstāvi Saeimā un kā cilvēku.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Tagad runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Paldies.

Es vēlos paust frakcijas viedokli par diviem likumiem – par grozījumiem Maksātnespējas likumā un par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem tā dēvētais nolikto atslēgu princips būs it kā izvēles iespēja ikvienam kredīta ņēmējam. Ar nolikto atslēgu principu saistītie likumprojekti šodien tika atbalstīti steidzamības kārtā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi it kā paredz ieviest nolikto atslēgu principu, to nesaistot ar maksātnespējas procesu... tā, kā tas noteikts līdz šim. Likumā noteikts, ka kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu.

Paredzēts, ka bankām būs klientam jāpiedāvā divi līguma projekti: viens – ar nolikto atslēgu principu, savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Līdz ar to kredīta ņēmējs it kā varēs izvēlēties – vai nu izmantot nolikto atslēgu principu un veikt lielāku pirmo iemaksu hipotekārajam kredītam, un problēmu gadījumā saistības ar banku nokārtot, atdodot īpašumu, vai arī iztikt bez nolikto atslēgu principa un maksāt mazāku pirmo iemaksu, bet uzņemties pilnu atbildību par kredīta atmaksu.

Taču laikam gandrīz jebkurš, kas daudzmaz saskāries ar banku mārketingu, zinu, ka bankas atradīs desmitiem paņēmienu, kā atbaidīt klientus no tām neizdevīgā, bet ar šo likumu tām uzspiestā kreditēšanas veida.

Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos arī atgādināt, ka Saeimas deputāti 11.Saeimas laikā paši iepriekš noteica, ka nolikto atslēgu principam jābūt obligātam, savukārt tagad deputātu vairākums maina savu nostāju. Mēs uzskatām, ka, ja princips būs izvēles iespēja, regulējums vienkārši nedarbosies. Šādas likuma izmaiņas nenodrošinās patērētājam nekādas izvēles iespējas. Tās tikai ļaus bankām īstenot tām izdevīgu kredītpolitiku.

Galīgajā lasījumā tika atbalstīti arī vairāki citi ar šo jautājumu saistīti likumu grozījumi, tostarp grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri paredz izslēgt nolikto atslēgu principu un precizēt fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu: atkarībā no atlikušo saistību apmēra – līdz 30 tūkstošiem, līdz 150 tūkstošiem eiro vai vairāk – saistības jānokārto viena, divu vai trīs gadu laikā.

Pēc grozījumu pieņemšanas... Līdz šim bankas palielināja nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, un kreditēšanas apmēri atsevišķām bankām sarukuši pat par 50 procentiem. Tāpat komercbankas nepiedalās valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Domāju, ka Saeimas deputātu daļa pakļaujas zināmā mērā šiem šantāžas elementiem no banku puses.

Mēs uzskatām, ka šodien pieņemtie grozījumi ir pretrunā ar sabiedrības ilgtermiņa attīstības vajadzībām, un tāpēc mēs neatbalstām grozījumus Maksātnespējas likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Putra. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija diezgan interesanta Saeimas sēde ar diezgan plašu jautājumu loku.

Mums un droši vien arī radioklausītājiem aktuālākais jautājums droši vien ir nolikto atslēgu princips, grozījumi četros likumos – tā sauktā likumprojektu četrpaka.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šos likumprojektus atbalstīja, jo uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā. Ko šobrīd mēs redzam? Ekonomika sāk stagnēt, attīstības tempi samazinās, un mums ir vitāli svarīgi, lai atsāktos kreditēšana.

Teiksim, citas frakcijas, iepriekš runājušās, uzskata to par šantāžu vai lobiju, taču tas tā nav. Mēs uzskatām, ka tas ir solis pareizajā virzienā, – ar tādu domu, ka bankas pēc sešiem mēnešiem nāks un atskaitīsies mums par sešu mēnešu laikā izdarīto, jo mums ir vitāli svarīgi, lai atsāktos tautsaimniecības kreditēšana, bankas neturpinātu aizvērt filiāles reģionos, būtu pieejami bankomātu tīkli un līdzīgas aktivitātes. Protams, bez bankām mums ir arī pašiem savi darbi, kas jāveic, – krājaizdevu sabiedrību stiprināšana, iespējamais pūļa finansējums, eksporta garantiju sniegšana eksportspējīgiem uzņēmumiem un citas lietas.

Izskanēja varbūt pārmetums no Šica kunga par tā sauktajiem SMS kredītiem jeb ātrajiem kredītiem... Tā nav taisnība! Šo jautājumu risina cits likumprojekts, kas arī šobrīd ir aktuāls Saeimā, – “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kurš, kā mums presē pauda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Naudiņa kungs, tiks skatīti vai nu nākamajā, vai aiznākamajā nedēļā. Un tur ir paredzēta virkne būtisku grozījumu.

Pēdējā aktuālākā lieta šodien bija jautājums par kažokzvēru audzēšanas ierobežošanu, kažokzvēru audzēšanas nozares ierobežošanu... vai par tās atstāšanu tā, kā līdz šim tas ir bijis. Frakcija šo nozari redz kā atbalstu reģioniem, jo faktiski visas šīs kažokzvēru fermas ir reģionos, tās dod iedzīvotājiem algas, darba vietas. Reģioni līdz ar to aug, attīstās, tās ir vairāk nekā 30 miljonu investīcijas pēdējos gados. Un ir jāskatās ne tikai uz ētiskiem apsvērumiem, bet arī uz ekonomiskiem apsvērumiem.

Tas arī īsumā viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija daudz dažādu jautājumu, no kuriem es vēlētos izcelt divus būtiskākos.

Pirmais. Mēs lēmām par tautas iniciatīvu saistībā ar kažokzvēru audzēšanu. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija virzīja uz Saeimas sēdi šo jautājumu – neapstiprināt... tātad balsot par to, ka mēs neatbalstām šo iniciatīvu. Un tas tika arī Saeimas debatēs pamatots ar to, ka šis aicinājums bija likvidēt kažokzvēru audzēšanu nozari Latvijā pavisam. Šis, protams, ir ļoti sensitīvs jautājums, un Pārtikas un veterinārais dienests šo nozari arī ļoti rūpīgi uzrauga. Protams, ir dažādi gadījumi, tiek konstatēti, iespējams, arī pārkāpumi, bet Saeimas deputāti šodien nebija gatavi lemt par nozares, kuras eksporta apjoms ir 30 miljoni eiro gadā, absolūtu likvidēšanu.

Protams, otrs jautājums, par ko runāja arī iepriekš mani kolēģi, ir saistīts ar Maksātnespējas likumu un nolikto atslēgu principu. Šeit gan jāatgriežas mazliet tā hronoloģiski... Manuprāt, būtu jāpastāsta, kā tas ir bijis līdz šim. Līdz krīzei bija diezgan agresīva kreditēšana. Un, kā norādījis arī Latvijas Bankas prezidents, tur līdzvainīgas ir visas trīs puses – gan bankas, kuras veica šo agresīvo mārketingu un agresīvo kreditēšanu, gan tābrīža politiķi, kuri laikus neierobežoja to visu, gan arī sabiedrība, kurai, iespējams, nebija izskaidrotas tās sekas. Cilvēki varbūt arī cerēja, ka viņi spēs šīs saistības pildīt, taču viņi šīs saistības... daļa no viņiem nespēja nākotnē tās izpildīt, un šie kredīti bija paņemti pārāk lieli.

Kad iestājās krīze, tad tika pieņemti ļoti smagi, ierobežojoši noteikumi –ka kredīta aizdevumi... ka tā summa nevar būt lielāka par 80 procentiem no īpašuma vērtības, kredīta maksājums mēnesī nedrīkst būt lielāks par 40 procentiem no konkrētā aizņēmēja legālajiem ienākumiem jeb... nu, darba algas. Un arī dažādi citi noteikumi, kas faktiski tajā brīdi ļoti nopietni ierobežoja kreditēšanu. Bet šie noteikumi panāca to, ka kreditēšana kļuva daudz atbildīgāka. Tad Saeimā sākās diskusijas par šo tā saukto nolikto atslēgu principu, un nolikto atslēgu princips tika ielikts Maksātnespējas likumā. Saeima pirms vēlēšanām... arī par šo principu vairākums nobalsoja, bija arī deputāti, kas neatbalstīja šo principu.

Virspusēji raugoties, vizuāli šis princips izskatās ļoti simpātisks, jo tas nozīmē to, ka no kredītsaistībām varētu atbrīvoties tie, kuri paņēmuši kredītus un kuri šobrīd nevar tos atmaksāt. Ar šo ķīlu, ar kuru viņi garantējuši šo kredītu, viņi tātad pilnībā segtu šo kredītu un atbrīvotos no saistībām. Taču realitātē, manuprāt... Spriežot pēc tām vēstulēm un tiem jautājumiem, ko es esmu saņēmis kā deputāts, es secinu, ka sabiedrībā viena daļa ir pilnīgi, nu, ačgārni sapratusi to būtību jeb to patiesību par to, kas reāli tika pieņemts Saeimas sēdē. Proti, spriežot pēc vēstulēm no cilvēkiem, kuri ir nokļuvuši ļoti lielās parādsaistībās un šobrīd ir ļoti lielās finansiālās grūtībās, var secināt, ka šie cilvēki bija sapratuši, ka tas viņu problēmu atrisinās; ka viņi, tie, kas ņēmuši kredītus vairākus gadus iepriekš, pirms krīzes, varētu šādā veidā no šīm kredītsaistībām atbrīvoties.

Es varu teikt, ka, atklāti sakot, šis princips, nolikto atslēgu princips, kas bija ierakstīts Maksātnespējas likumā, absolūti uz šādiem gadījumiem neattiecas, jo tam nebija... un tas nebija arī tam domāts, un tehniski likumam nevar būt atpakaļejoša spēka. Līdz ar to, es domāju, daļa no sabiedrības tika maldināta šajā jautājumā. Taču iepretim... tas radīja ļoti lielus sarežģījumus ar kreditēšanu nākotnē, nākotnes kredītu ņēmējiem, jo, šādā veidā, iecenojot šo risku, palielinot šo risku caur Maksātnespējas likumu... Tas nozīmētu to, ka bankas, kā tas ir praksē redzēts, šo risku nevis novērtē, bet vienkārši ieceno cenā. Tas nozīmē, ka ir divi izvēles scenāriji, kuri nākotnē attiektos uz visiem kredītu ņēmējiem, tas ir, uz jaunajām ģimenēm vai tiem, kas vēlētos pārfinansēties: vai nu neizbēgami būtu pirmā iemaksa daudz lielāka, nekā tas ir šobrīd, kad cilvēki vienkārši nespēj to sakrāt, vai otrs variants, kā tas ir, piemēram, biznesa modelī ar tā sauktajiem ātrajiem kredītiem. Tur ir lieli procenti, un faktiski godīgo maksātāju – to, kuri kārtīgi veic savus mēneša maksājumus, – mēneša maksājumā ir iekļauti tie zaudējumi, kuri bankām ir radušies dēļ tiem, kas šos maksājumus neveic vai nekārto savas saistības. Šādā veidā bankas zaudējumus kompensētu uz to rēķina, kuri ir godīgi maksātāji.

Līdz ar to šis princips paredzēja tikai vienu iespēju – paņemt kredītu, zinot, ka šis nolikto atslēgu princips, kurš absolūti, nu, varbūt neatbilst pat tai definīcijai un nedarbojas ar atpakaļejošu spēku, – ka tas jau ir iekšā... Citas iespējas nebija. Mūsu ieskatā, daudz godīgāk un daudz pareizāk arī priekš Latvijas ekonomikas bija paredzēt šo izvēles principu, ka cilvēks pats, ejot uz banku, vērtē. Un bankai tātad ir pienākums divus – vismaz divus! – atšķirīgus kredīta līguma noteikumus piedāvāt. Pirmais no šiem scenārijiem paredzētu, ka nekustamais īpašums, kura iegādei ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā. Tātad jūs, ejot uz banku un ņemot kredītu, zināt, ka šis īpašums jebkurā gadījumā nosegs jūsu saistības un ka jums vairs turpmāk atbildības nebūs, jo tiek uzskatīts, ka no tā brīža kredīts ir atdots.

Otrs scenārijs: jūs atbildat pilnā apmērā, kā tas visu laiku ir bijis līdz šim. Bet loģiski, ka risks tajā brīdī ir mazāks bankai un banka piedāvās daudz izdevīgākus nosacījumus. Tas vienkārši izriet no elementāras loģikas, un, saprotot finanšu sistēmu, to var izsecināt.

Tādēļ šodien tika pieņemti šādi grozījumi, izņemot šo iepriekš pielemto principu no Maksātnespējas likuma un to ieliekot kā izvēles principu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Manuprāt, tas ir novērsis šobrīd apdraudējumu... Nākotnē cilvēkiem, kuriem... jaunajām ģimenēm, kuras vēlas ņemt kredītu... viņiem pirmā iemaksa tiešām būs zemāka, nekā šobrīd tās bija uzlēkušas. Un otrām kārtām – lai mēs mēģinātu palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri ir nokļuvuši parādu jūgā, kuri ir paņēmuši aizdevumus uz lielākiem procentiem; lai viņiem būtu lielākas iespējas iet uz komercbankām, kur objektīvu iemeslu dēļ šie procenti ir mazāki, un viņi varētu pārfinansēties.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms pievēršos Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka nedēļas sākumā Nacionālo apvienību pārsteidza divu VIENOTĪBAS deputātu – Ineša Boķa un Viļņa Ķirša – iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā (pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekiem jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro). Radikālākie no tiem – deputāta Ineša Boķa priekšlikumi – paredzētu, ka termiņuzturēšanās atļauju var piešķirt cilvēkam, kuram Rīgā vai Jūrmalā pieder līdz pat trim īpašumiem, kuru kopējā pirkuma summa nav mazāka par 180 000 eiro. Taču to kadastrālajai jeb reālajai vērtībai ir jābūt tikai 58 000 eiro. Tas nozīmē, ka prasības uzturēšanās atļaujas iegūšanai Rīgā vai Jūrmalā samazinātos 1,4 reizes. Tuvākajos novados ap Rīgu, kā arī Alojā, Pļaviņās un citur īpašumu pirkuma summai būtu jābūt 90 000 eiro, taču kadastrālajai vērtībai – tikai 28 000 eiro. Tātad saņemt uzturēšanās atļauju būtu 2,8 reizes lētāk nekā pašlaik. Savukārt pārējā Latvijas teritorijā paredzēts, ka līdz pat trim īpašumiem var iegādāties kopsummā par 50 000 eiro, un to kadastrālajai vērtībai būtu kopsummā jābūt tikai 8000 eiro, kas principā būtu piecas reizes lētāk, nekā to var izdarīt šobrīd. Uzturēšanās atļaujas pieprasītājam principā būtu jāiegādājas divas garāžas – katra par 4000 eiro –, dokumentos norādot, ka to kopsumma ir 50 000 eiro, un uzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem, kā arī iespēja saņemt šīs atļaujas arī bērniem, sievai un apgādībā esošajai vecmāmiņai nāktu bonusā.

Tātad VIENOTĪBAS deputāta Ineša Boķa vēlme ir atvērt durvis trešo valstu pilsoņu ieceļošanai vēl plašāk, nekā savulaik tas izdevās Šleseram. Principā tā ir nevis vienkārši atgriešanās pie Šlesera ieviestajiem sliekšņiem, bet reālo īpašumu kadastrālās vērtības sliekšņu pazemināšana. Jāatzīmē, ka, piemēram, 2014.gada pavasarī Latvijā vidēji mēnesī ieceļoja 500 uzturēšanās atļauju pieprasītāji kopā ar saviem ģimenes locekļiem. Arī Eiropas Savienības amatpersonas ir bijušas pārsteigtas, uzzinot, ka Latvija vēl pirms gada šādā veidā tirgoja uzturēšanās atļaujas Šengenas zonā un ka šie sliekšņi bija tik zemi.

Nacionālā apvienība pauž satraukumu par to, kādas intereses ar šo priekšlikumu virzīšanu patiesībā tiek lobētas. Te jāatgādina, ka savulaik Inesis Boķis Valmieras valsts ģimnāzijā svinīgi atklāja Krievijas ideoloģijas instrumenta Russkij mir jeb “Krievu pasaule” kabinetu.

Termiņuzturēšanās atļauju tirgošana atstāj nopietnas sekas uz Latvijas tautsaimniecību, un tās nebūt nevar saukt par pozitīvām sekām. Nekustamo īpašumu tirgošana mākslīgi palielina īpašumu cenas vietējiem iedzīvotājiem, bet atšķirībā no pašreizējā sliekšņa jaunais piedāvājums pilnīgi noteikti būtu tajā cenu kategorijā, kuru izvēlas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka liels skaits iedzīvotāju pirmo mājokli nevarētu iegādāties nekad un būtu spiesti ilgstoši īrēt sev mājvietu.

Pēc šo priekšlikumu nonākšanas Saeimā aizsardzības ministrs Vējonis ir paudis skaidras norādes par apdraudējumiem, kuri notiktu, ja Latvijā atkal atsāktu nekontrolēti tirgot uzturēšanās atļaujas. Jāatzīmē, ka 70 procentu no uzturēšanās atļauju pieprasītājiem nāk tieši no Krievijas. Kā rāda prakse, daļa no cilvēkiem, kas tās iegūst, kļūst par Krievijas tautiešu organizāciju finansētājiem un organizatoriem. Arī Drošības policija ir uzsvērusi, ka naidīgas valsts pilsoņu lielāka klātesamība Latvijā rada pastiprinātu apdraudējumu drošībai.

Krievija šobrīd ir naidīgi noskaņota valsts, kura pārkāpj starptautiskās tiesību normas un veic citu valstu teritoriju okupāciju. Kā redzam, šobrīd gandrīz pilnībā apsīcis termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits un samazinājušās nekustamo īpašumu cenas, kā arī nekustamo īpašumu kompānijas no Krievijas ir zaudējušas interesi par Latviju. Taču sekas no termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas laikiem joprojām ir jūtamas.

Nacionālā apvienība iebilst pret šiem priekšlikumiem un aicina atturēties citus Saeimā pārstāvētos spēkus no tādu interešu lobēšanas, kas var radīt draudus Latvijas drošībai.

Un tagad es nonākšu pie Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem. Mani kolēģi ir iepriekš diezgan detalizēti izklāstījuši dažus no tiem, piemēram, nolikto atslēgu principu, tāpēc es varbūt atļaušos neiedziļināties tajā, bet es vēlētos vērst uzmanību uz jautājumu, kas saistīts ar elektronisko identifikāciju. Šodien Saeimas sēdē atbalstīja pavisam jauna likuma projektu, kuru izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, – “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums”. Likuma būtība paredz to, ka tiek ieviesta jauna personu identifikācijas sistēma.

Ikdienā savu identitāti elektroniskajā vidē apliecinām ar dažādu banku, pieņemsim, Swedbank vai SEB, piedāvāto identifikāciju, retāk – ar personas apliecību, autentifikācijas sertifikātu. Taču šobrīd nepastāv tiesiskais ietvars visu šo identifikācijas līdzekļu izmantošanai, ieskaitot tādas pamatlietas kā drošības prasības, attiecības starp pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju.

Pakalpojumiem attīstoties bez tiesiskā regulējuma, nākotnē varētu sākties problēmas ar drošību, pakalpojumu sadārdzināšanos un citas... citi problēmjautājumi. Iesniegtais likumprojekts paredz regulēt situāciju: bez pases vai personas apliecības fiziskā persona varēs izmantot arī uzticamu personas identifikācijas elektronisko analogu internetā.

Tas īsumā viss. Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Raidījumu šodien noslēdz partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi. Bet es vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumu jautājumā par tā saukto nolikto atslēgu principu.

Mēs neatbalstījām grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri izslēdza normu par nolikto atslēgu principu, kā arī precizēja saistību dzēšanas plāna termiņus. Šajā balsojumā frakcija “No sirds Latvijai” balsoja “pret”. Mēs saprotam, ka šis jautājums nav viennozīmīgi vērtējams. Mūs satrauc tas, ka šobrīd bankas ir samazinājušas iespējas hipotekāro kredītu ņēmējiem iegūt nepieciešamos resursus. Tajā pašā laikā, mūsuprāt, valdība padevusies banku sektora prasībām un nav veikusi visus nepieciešamos soļus, lai konsekventi īstenotu iepriekšējās Saeimas pieņemtos lēmumus. Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka nolikto atslēgu principa atcelšana nenodrošinās nepieciešamo ekonomikas izaugsmi un ka tas nav vienīgais kreditēšanas samazināšanās iemesls.

Tikai mērķtiecīga valdības politika ekonomikas izaugsmes veicināšanai, jaunu, labi atalgotu darba vietu radīšana un tiešs atbalsts ģimenēm ar bērniem var nodrošināt cilvēku labklājību un pārliecību par nākotni. Ja cilvēki dzīvos nodrošinātos apstākļos un būs pārliecināti par savu nākotni, tad arī cilvēki būs gatavi uzņemties papildu nākotnes saistības savas ģimenes dzīves apstākļu uzlabošanai. Diemžēl tas tā nenotiek. Tā kā netika saglabāts nolikto atslēgu princips Maksātnespējas likumā, mēs atbalstījām grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tas neatrisina problēmu, ka liela daļa iedzīvotāju atšķirīgās pirmās iemaksas lieluma dēļ nevarēs izvēlēties kreditēšanas nosacījumus ar nolikto atslēgu principu, bet vismaz dod teorētisku iespēju šādai iedzīvotāju izvēlei.

Otrs ļoti svarīgs jautājums, par ko gribēju informēt klausītājus, ir par pēdējā laikā vairākiem mums nepieņemamiem valdības lēmumiem, kuri tieši ietekmē Latvijas reģionālo un pat valsts ekonomisko attīstību: gan apvieno tālu esošas profesionālās izglītības iestādes, piemēram, Rīgas ar Krāslavas, gan likvidē audzēkņu skaita ziņā mazākās iestādes, piemēram, Višķos, Jaungulbenē, Skrundā, gan arī slēdz valsts sociālās aprūpes centru filiāles Raunā un Kauguros. Mēs jau iepriekš aktīvi iestājāmies pret šo filiāļu neapdomīgu slēgšanu.

Šodien frakcija “No sirds Latvijai” rakstiskā veidā uzdeva deputātu jautājumus izglītības un zinātnes ministrei par profesionālo izglītības iestāžu reorganizācijām. Ir nepieņemami, ka daudzi cilvēki zaudēs darba vietas un samazināsies ekonomiskā aktivitāte konkrētos reģionos. Likumdevējam būtu jāpanāk, ka izpildvara rīkojas sistēmiski un sistemātiski, nevis skatās uz problēmām šauri – vienas ministrijas ietvaros.

Tas, ka ietaupa līdzekļus uz kādas ēkas apsaimniekošanu un darbinieku algām, pilnībā ignorējot un neizvērtējot situāciju, ilgtermiņā radīs negatīvas sekas attiecībā uz konkrēto reģionu attīstību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvīdam Platperam.

Līdz ar to šodienas tiešraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!




Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 19.februārī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien, klātesošie! Labdien, ministres kundze! Labdien, deputāti!

Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir viens deputātu jautājums, kurš ir deputātu Regīnas Ločmeles-Luņovas, Ivana Klementjeva, Sergeja Dolgopolova, Vitālija Orlova un Andreja Klementjeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par dienesta pārbaudes rezultātiem par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, izveidojot portālu skolas.lv. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska ministres atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt arī vēl papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Līdz ar to man ir jautājums ministres kundzei: vai jūs vēlaties vēl kaut ko papildus paskaidrot, pirms jums tiks uzdoti šie jautājumi? Nē. Paldies.

Tad sāksim ar jautājumiem. Kārtība ir tāda, ka jautājuma iesniedzēji var uzdot divus papildu jautājumus, viena minūte ir paredzēta katram jautājumam, savukārt ministres kundzei ir iespēja atbildēt divu minūšu laikā.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ločmelei-Luņovai jautājuma uzdošanai!

Lūdzu!

R.Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, ministres kundze! Liels paldies par to, ka jūs atradāt laiku un tādā veidā devāt iespēju uzdot jums papildu jautājumus. No jūsu rakstiskās atbildes esmu sapratusi, ka dienesta pārbaude, kura tika ierosināta oktobrī, bet ministrijā tika ierosināta janvārī, tiks pabeigta šī gada 27.februārī. Tomēr, ja pašlaik jau ir skaidrs... Un, kā jūs norādāt, šie līdzekļi tika izšķērdēti, tātad izlietoti nelietderīgi, jo ir notikusi finanšu korekcija 100 procentu apmērā, un tādējādi līdzekļi no ERAF netiks piešķirti šī projekta jau īstenotajai daļai, kura izmaksāja Latvijas valsts budžetam 3 miljonus 553 tūkstošus 530 eiro un 3 centus.

Tātad jautājums: vai ir jau aptuveni skaidrs, kādas amatpersonas tiks sodītas un kāds sods tām draud? Paldies.

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Kā jau minēts atbildes vēstulē, šī dienesta izmeklēšana patiešām vēl ir procesā, un es noteikti nevaru tagad prognozēt, kas ir vainīgs, jo diemžēl projekta ieviešanas process ir... projekts ir bijis ārkārtīgi ilgs. Ir pagājuši gandrīz 6 gadi kopš projekta uzsākšanas brīža, ir nomainījies ārkārtīgi daudz visu līmeņu amatpersonu – gan projekta vadībā, gan ministrijas vadībā –, un turklāt projekta saskaņošanas posmā, parakstot dažādus pieņemšanas un nodošanas aktus, kā arī iesniedzot ziņojumus par projekta sekmēm, ir bijuši iesaistīti arī dažādu ministriju cilvēki.

Līdz ar to, pirms nav pabeigta dienesta pārbaude, patiešām es nevaru minēt ne konkrētus vārdus...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai vēlaties uzdot vēl vienu papildu jautājumu? Lūdzu!

R.Ločmele-Luņova. Es vēlos uzdot vēl vienu papildu jautājumu, kas skar jūsu kā ministres turpmāko politisko rīcību, lai kaut kādā mērā labotu iepriekšējās ministres Druvietes kundzes pieļauto kļūdu, kad viņa pagājušā gada oktobrī bija lūgusi valdību piešķirt šim projektam vēl papildus vairāk nekā pusmiljonu eiro. Un mans jautājums: vai jūs kā ministre neplānojat pati vērsties pie Valsts kontroles ar lūgumu veikt revīziju šajā sakarā, lai varētu pielietot ļoti racionāli Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.

M.Seile. Attiecībā uz faktiem, ko jūs minējāt par Druvietes kundzi, es diemžēl nevaru tādā veidā interpretēt, jo tas, ko es redzu: Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā, kas iesniegts Ministru kabinetā pagājušā gada oktobrī un ko ir parakstījusi arī Druvietes kundze, ir minēts, ka... Tā, acumirkli! IZM secina, ka turpmāk projekta ieviešana nav lietderīga. Tā ka man ir grūti komentēt to, ko jūs minējāt par pieprasījumu... lēmumu prasīt papildu līdzekļus. Mans redzējums par šo projektu: tik daudz, cik es esmu redzējusi, es piekrītu šī ziņojuma secinājumiem, ka šobrīd ieguldīt papildu līdzekļus, lai šo sistēmu kaut kādā veidā saglābtu, ir patiesi nelietderīgi, jo tirgū ir parādījušies jauni spēlētāji, kuri ir bijuši ātrāki, profesionālāki nekā šī projekta pārvaldība... Un, sākotnēji iecerētie projekta mērķi vairs nav sasniedzami ar konkrēto rīku, tas prasītu pārāk lielus papildu ieguldījumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iesniedzēji... (Dep. R.Ločmele-Luņova kaut ko saka, bet nerunā mikrofonā.) Ministres kundze ir atbildējusi uz jautājumu, un vēl citus, jaunus, papildu jautājumus mēs nevaram uzdot.

Savukārt citiem klātesošajiem deputātiem arī ir iespēja uzdot papildu jautājumus. Ja jūs to vēlaties izmantot, jūs varat uzdot pavisam kopā trīs jautājumus.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labvakar, ministres kundze! Es bišķiņ gribu paskatīties uz šo situāciju citā griezumā.

Ideja jau nebija slikta, jā. Tā vienīgā vaina droši vien ir tā, ka ļoti ieilga tās realizācija. Tas ir pirmām kārtām.

Un otrām kārtām – ka tik tiešām tas izmaksāja valstij, nu, diezgan lielu summu, jā, it īpaši ņemot vērā, ka mēs runājam par Izglītības un zinātnes ministriju, kur finansējumi esot labi pārzināmi.

Līdz ar to jautājums. Jūs jau daļēji atbildējāt uz to, kad sniedzāt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Jūs pieminējāt to, ka ir secināts, ka nav lietderīgi turpināt attīstīt šo portālu, kas, mēs saprotam, nav tikai portāls. Vai ministrijas rīcībā ir dati par to, cik ir apmeklētāju, kādu informāciju pieprasa? Uz kā pamata ir secināts, ka šis rīks, šis portāls, nav vairs vajadzīgs?

M.Seile. Ministrijas rīcībā ir dati par to, cik ir portāla apmeklētāju. Un galvenokārt apmeklētāji... Tas, ko apmeklētāji dara šajā vietnē, ir: skatās ziņas. Un šī ir ļoti maza daļa no paredzētajiem portāla mērķiem, jo tas, kāpēc portāls bija iecerēts... Oktobra ziņojumā Ministru kabinetam ir nosaukti apmēram 20 konkrēti mērķi, kas ir... nu... kāpēc ir jāizmanto šis portāls, tajā skaitā e-liecība, tajā skaitā vecāku informēšana... nu, daudzas dažādas lietas, kas šobrīd jau tiek īstenotas citviet.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai klātesošajiem deputātiem ir vēl arī citi papildu jautājumi? Ja nav, tad sirsnīgs paldies deputātiem par jautājumiem, sirsnīgs paldies ministrei par atbildēm.

Visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti, paldies. Šo atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015.gada 19.februārī

 

Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu “Par dienesta pārbaudes rezultātiem par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, izveidojot portālu skolas.lv” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (28/J12)
(Atbildes dok. Nr. 501)
   
Papildjautājums - dep. R.Ločmele-Luņova
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre M.Seile
   
Papildjautājums - dep. R.Ločmele-Luņova
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre M.Seile
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre M.Seile
Piektdien, 28.jūlijā
10:00  2017.gada 27.jūlija Saeimas ārkārtas sesijas sēdes turpinājums