Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas ceturtā sēde
2015.gada 5.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi. Vēlreiz labrīt, kolēģi! Vēlreiz aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas sēdi!

Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz no Saeimas sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gaida Bērziņa, Eināra Cilinska, Riharda Kola, Jāņa Dombravas un Ilmāra Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 21, atturas - 23. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Ivara Brīvera un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Ir!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 19, atturas - 23. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots. (Frakcijas VIENOTĪBA un LRA frakcijas aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Ivonnas Ādamsones-Stružas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ivonnas Ādamsones-Stružas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ivonnu Ādamsoni-Stružu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivonnas Ādamsones-Stružas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Līgas Baltmanes-Zepas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Līgas Baltmanes-Zepas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Līgu Baltmani-Zepu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Baltmanes-Zepas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.

Es atgādināšu, ka šie grozījumi ir saistīti ar slimību ierobežošanu šobrīd, jo īpaši Āfrikas cūku mēri. Mēs piešķiram pilnvaras Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem iekļūt privātā īpašumā un pārbaudīt, vai nelikumīgi netiek turēti dzīvnieki.

Priekšlikumi nav saņemti, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu. (No zāles: “Ir taču trīs priekšlikumi!”) Ā, ir? Nav.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos!

Tātad likumprojektā ir trīs priekšlikumi.

(Pauze. Dep. A.Krauzem tiek iedots dokuments. No zāles: “Vajag sagatavoties!”, dep. J.Urbanovičs: “Tāpat atbalstām!”)

A.Krauze. Atvainojos!

Ir... Jā, trīs Juridiskā biroja priekšlikumi saņemti. (No zāles: “Pirmais!”)

1.priekšlikums... (No zāles: “Komisijā atbalstīts!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krauze. ...komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Krauze. 2.priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja. 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu, kas ir atbalstīts komisijā, - deputāti atbalsta.

A.Krauze. Un atbildīgās komisijas priekšlikums... (No zāles dep. I.Zariņš: “Kurš?”)... Trešais. (No zāles: “Atbalstām!”)

Sēdes vadītāja. Tātad 3. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu, kas ir atbalstīts arī pašā komisijā, - deputāti Saeimas sēdē atbalsta.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un deputātam ir iespēja aicināt komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

A.Krauze. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 27.janvāra sēdē tika apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”. Bija viens priekšlikums, tīri tehnisks - vārds “vadītājs” aizstāts ar vārdu “valdītājs”. Komisija akceptēja. Lūgums akceptēt un pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to varam atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij, kolēģi! Jau principā ir pieņemts lēmums par Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroja izveidi, kas saistās ar Valsts policijas Iekšējās drošības biroju, lai novērstu jebkādas šaubas par to, ka policijas darbinieku tiesību pārkāpumi tiek izvērtēti objektīvi un bez, kā saka, mundiera goda apšaubāmas aizstāvēšanas. Līdz ar to ir nepieciešams izdarīt grozījumus vairākos normatīvajos aktos.

Un pirmais no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Likumprojekts paredz, ka Iekšējās drošības biroja amatpersonas, kuru amata pienākums ir veikt operatīvo darbību un noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu pirmstiesas procesā, ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Līdz ar to nepieciešams izdarīt grozījumus dienesta gaitas likumā, paredzot, ka Iekšējās drošības biroja amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu nosaka minētais likums. Vienlaicīgi, lai nodrošinātu Iekšējās drošības birojam kvalificēta personāla piesaisti, dienesta gaitas likuma pārejas noteikumos tiek iestrādāti... iestrādātas normas, kuras paredz noteikt izņēmumus amatpersonu pieņemšanai dienestā Iekšējās drošības birojā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 27.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Nākošais likums, kas jāgroza, ir Šengenas informācijas sistēmas darbības likums.

Lai Iekšējās drošības birojs varētu efektīvi nodrošināt tam noteikto funkciju veikšanu, nepieciešams paredzēt, ka Iekšējās drošības birojam ir tiesības iekļaut, labot un dzēst Šengenas informācijas sistēmā datus par personu, priekšmetu un dokumentu, kā arī piekļūt visiem Šengenas informācijas sistēmā iekļautajiem datiem par personu, priekšmetu un dokumentu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir tāds pats - 27.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Ņemot vērā, ka Iekšējās drošības biroja amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm izskatīs arī ieslodzīto personu iesniegumus, ir nepieciešams noteikt, ka minētās amatpersonas bez speciālas atļaujas var apmeklēt ieslodzījuma vietas.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 27.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Kolēģi! Tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav. Tā ka lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.februāris.

Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Kārļa Šadurska, Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna, Hosama Abu Meri, Daiņa Liepiņa un Mārtiņa Bondara iesniegums ar lūgumu veikt atkārtotu balsojumu par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, jo par to, iespējams, balsojuši deputāti, kas neatradās zālē. (Starpsaucieni no zāles. Dep. V.Agešins: “Nu uzvārdus!”; dep. A.Klementjevs: “Nebiji vienīgi tu, Edvard!”)

Vai deputāti piekrīt... Kolēģi, lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

Vai Saeimas deputāti piekrīt pārbalsot? (Starpsaucieni: “Nepiekrīt!”, “Mēs jau nobalsojām!”) Tātad deputāti piekrīt pārbalsot. (Starpsaucieni. No zāles dep. G.Daudze: “Balsot par pārbalsošanu.”)

Balsot par pārbalsošanu piekrīt? (Starpsaucieni. No zāles dep. G.Daudze: “Nē, - vai mēs vispār balsosim par to, vai mēs pārbalsosim.” No zāles: “Jā!”; “Nē!”)

Jā. Vai kolēģi vēlas balsojumu par to, lai tiktu pārbalsots šis Saeimas likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” balsojums? (Starpsaucieni no zāles.)

Bet neviens nevēlas... (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Ja kāds grib - balsojam!”)

Kolēģi, lūdzu zvanu! (No zāles dep. I.Zariņš: “Par ko balsojam?”) Balsosim par priekšlikumu - pārbalsot balsojumu par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 44, atturas - 1. Tātad šis likumprojekts ir pārbalsojams. Paldies.

Tātad mums ir jāpārbalso, kā Saeima ar balsu vairākumu nolēma, likumprojekta nodošana. Līdz ar to Saeimas Prezidijs un arī Saeimas deputāti ierosina Saeimas deputātu Bērziņa, Cilinska, Kola, Dombravas un Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret un atturas - nav. Tātad zālē nav kvoruma un par šo jautājumu mums ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas deputātu Gaida Bērziņa, Eināra Cilinska, Riharda Kola, Jāņa Dombravas un Ilmāra Latkovska iesniegtā likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret un atturas - nav. Tātad joprojām balsojums liecina, ka zālē, iespējams, nav kvoruma.

Kolēģi, mums šobrīd ir jāreģistrējas, lai noteiktu, vai zālē ir kvorums un vai varam turpināt sēdi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!... Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 88 deputāti, tātad ir kvorums un Saeimas sēdi varam turpināt. (No zāles dep. L.Čigāne: “Ooo!” Zālē smiekli, starpsaucieni.)

Izsludinu tehnisko pārtraukumu uz desmit minūtēm. Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Tā. Kolēģi! Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa 52.pantu un to, ka deputāti vāc parakstus, ir priekšlikums pagarināt vēl par 10 minūtēm tehnisko pārtraukumu.

Tātad tehniskais pārtraukums līdz pulksten 9.48.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi!

Tā kā iepriekšējie balsojumi liecināja, ka zālē, iespējams, nav kvoruma, sāksim ar deputātu klātbūtnes reģistrāciju.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 91 deputāts, tātad Saeimas sēdi varam turpināt.

Ir saņemti 20 deputātu paraksti ar lūgumu turpināt Saeimas šodienas sēdi ar nākamo darba kārtības punktu atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 52.pantam: “Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt.” Vai Saeima piekrīt pāriet pie nākamā darba kārtības punkta? (No frakcijas SASKAŅA: “Piekrīt!”; no LRA frakcijas: “Balsojam!”) Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai turpināt Saeimas sēdi ar nākamo darba kārtības punktu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - 3. Tātad turpinām Saeimas sēdi ar nākamo darba kārtības punktu.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar jaunās iestādes, proti, Iekšējās drošības biroja, izveidošanu amatpersonu loks, kuru pakļauj šā likuma prasībām... Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasības ir paplašinātas uz šīm divām amatpersonām... Komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un nolēma atbalstīt to un virzīt izskatīšanai Saeimā, lai Saeima atbalstītu to pirmajā lasījumā.

Ir runa par valsts... par biroja priekšnieku un tā vietnieku...

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Komisija piedāvā priekšlikumu iesniegšanas termiņu - šā gada 10.februāri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”.

Likumprojekts paredz atrisināt šādu situāciju: vēstniecībās mēdz būt periodi, kad ļoti daudz cilvēku vēlas saņemt vīzu un ir nepieciešams pieņemt darbā papildu darbiniekus, bet, tā kā tomēr šim darbam ir nepieciešamas specifiskas iemaņas, tad ir ierobežots tas loks, no kurienes piesaistīt šos cilvēkus. Lieliski šo darbu varētu veikt Iekšlietu ministrijas cilvēki, piemēram, cilvēki no robežsardzes, jo viņi ikdienā strādā ar līdzīgām lietām. Taču cilvēki ar speciālajām dienesta pakāpēm nav ierēdņi, un līdz ar to viņi nevar strādāt šajā ārlietu dienestā.

Likumprojekts paredz, ka uz laiku līdz trijiem gadiem arī Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas cilvēkus ar speciālajām dienesta pakāpēm varēs tātad padarīt par ierēdņiem, un līdz ar to viņi varēs strādāt šajā ārlietu dienestā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums”. Un uzreiz jāteic, ka visi komentāri, ko es komisijas vārdā gribu sacīt par šo likumprojektu, attiecas arī uz četriem nākamajiem likumprojektiem, jo tie visi ir jāskata kopsakarībā.

Proti, šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvu Nr.2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza vairākas Padomes iepriekšējās direktīvas.

Šī Eiropas Savienības direktīva faktiski ir pirmais efektīvais Eiropas Savienības līmeņa instruments banku glābšanas regulēšanai. Direktīvas prasības tiek pilnībā pārņemtas likumprojektā. Latvijā līdz šim un šobrīd spēkā esošs ir Banku pārņemšanas likums, kas līdz ar šī likumprojekta pieņemšanu un šī likuma spēkā stāšanos zaudēs spēku.

Šis regulējums ir daudz plašāks, jo tas paredz visas iespējamās bankas darbības atjaunošanas formas vai arī tās pārņemšanu - nu tas šeit ir pieklājīgi nosaukts par noregulējuma iegūšanu - arī tad, ja darbība nav atjaunojama.

Šajā likumprojektā galvenie principi ir tie, ka mērķis ir aizsargāt publiskā sektora līdzekļus un nodrošināt finanšu stabilitāti. Un priekšnosacījums likuma darbībai ir situācija, kurā banka, iespējams, ir vai tuvākajā laikā var kļūt maksātnespējīga. Un galvenais princips ir tas, ka zaudējumus pirmie sedz akcionāri, pēc tam lielie kreditori, bet kreditori necieš lielākus zaudējumus kā bankas likvidācijas gadījumā. Un segtie noguldījumi jeb nodrošinātie noguldījumi ir aizsargāti pilnībā.

Šis likumprojekts paredz arī mehānismu, kā iestājas ārkārtas finansiālais valsts atbalsts. Un tuvākajā laikā mums ir jāsagaida vēl viena Eiropas Savienības regula, kas veidos kopējo Eiropas Savienības līmeņa noregulējuma mehānismu, kur sākotnēji šajā mehānismā būs dalībvalstu paketes, kuru apmērā, teiksim, dalībvalstīs bankas, kuras nonākušas grūtībās, var tikt noregulētas, un beigu beigās no 2018.gada būs vienots visas Eiropas Savienības noregulējuma mehānisms. Tā ka šis ir pirmais solis ceļā uz to.

Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

K.Šadurskis. Komisija labprāt gaidītu priekšlikumus līdz šā gada 26.februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

Es atvainojos! Tātad likumprojekts “Noguldījumu garantiju likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Jā, godātie kolēģi! Noguldījumu garantiju likums arī ir saistīts ar šo pašu jautājumu, un gribu tikai piebilst, ka līdz ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs pašreiz esošais Noguldījumu garantiju likums. Un es aicinu... Tātad faktiski esošajā likumā netika izdarīti grozījumi, jo grozījumu apjoms bija ļoti liels, tāpēc ir izveidots jauns likumprojekts. Un aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Noguldījumu garantiju likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Šadurskis. Tieši tāpat - 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Arī šis likumprojekts saistīts ar iepriekšējiem diviem, un man ir vieglāk likumprojektu nolasīt, nevis par to pastāstīt, tātad “veikt Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā noteiktās funkcijas”, ko ir paredzēts uzdot atbilstošajām institūcijām... tātad vienkārši pantā nomainīt likuma nosaukumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Šadurskis. Šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tas ir saistīts ar iepriekšējiem un attiecas uz jau iepriekš pieminētās Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanu mūsu nacionālajā likumdošanā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. (No zāles: “ļoti labi, Kārli!”) Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Šadurskis. Tāpat - šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts noslēdz manis pieminēto piecu likumprojektu paketi. Tātad arī tas ir saistīts ar tās pašas direktīvas pārņemšanu. Un šajā likumprojektā ir vēl arī dažas tehniskas nianses, jo vairākus jautājumus, kuri attiecas, piemēram, uz brokeru sabiedrībām un kurus līdz šim regulēja Maksātnespējas likums, tagad regulēs šis jaunais likums, kad tas stāsies spēkā. Un komisijas vārdā es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Tāpat - šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, un tāpēc es vēlētos izstāstīt deputātiem lietas būtību, ciktāl mēs esam to skatījuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Šie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas ir iesniegti ar sešu deputātu parakstiem, ir izstrādāti Ekonomikas ministrijā. Tie paredz vairākus punktus.

Pirmkārt, tie paredz izmaiņas šobrīd spēkā esošajā regulējumā, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7 tūkstošiem eiro ir 9 procenti, bet apgrozījuma daļai, kas to pārsniedz, šogad ir 11 procenti, nākamgad - 13, aiznākamgad un turpmāk - 15 procenti. Tā vietā paredzēts noteikt, ka pirmos trīs darbības gadus visa mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9 procenti, bet, sākot no ceturtā darbības gada, apgrozījuma daļa, kas pārsniedz 7 tūkstošus eiro, tiek aplikta ar 12 procentu nodokli.

Otrkārt, šie grozījumi maina arī procentuālo sadalījumu, pēc kāda Valsts kase sadala iemaksāto mikrouzņēmumu nodokļa summu starp uzņēmējdarbības valsts riska nodevas, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa kontiem.

Treškārt, ir ierosināts arī pārejas noteikums, ka tiem komersantiem, kuri jau ir reģistrējušies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, triju gadu periodu sāk skaitīt no šī likuma spēkā stāšanās brīža.

Ir notikušas daudzas neformālas apspriedes gan Saeimas deputātu starpā, gan ar sociālajiem partneriem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija divās sēdēs ir skatījusi likumprojektu, gatavojot to pirmajam lasījumam. Komisija ir apspriedusi Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezentācijas par šo jautājumu. Ir saņemti vairāki atzinumi, proti, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atzinums. Ir uzklausīts Saeimas Juridiskā biroja viedoklis. Es neanalizēšu katru atzinumu atsevišķi, bet norādīšu uz problēmjautājumu grupām, kuras ir minētas šajos atzinumos un apspriestas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Pirmkārt, tika pausts kopīgs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedoklis, ka nelielais - 9 procenti - mikrouzņēmumu nodoklis ir ekonomisko aktivitāti veicinošs faktors, kas ir jāsaglabā, lai stimulētu komercdarbības sākšanu un pirmās pieredzes uzkrāšanu atvieglotā nodokļa režīmā, komersantiem turpmāk pārejot uz vispārējā nodokļu režīma uzņēmējdarbību.

Vienmēr pastāvēs nelieli ģimenes uzņēmumi - varētu teikt, nišas uzņēmumi -, kuru īpašniekiem nebūs nekādu attīstības mērķu un potenču, lai, turpmāk paplašinoties, izietu no mikrouzņēmumu raksturojošo pazīmju kopuma, bet kuri, sekmīgi darbojoties, nodrošina ģimenei iztiku un ļauj tai nekvalificēties par dažādu veidu pabalstu... valsts un pašvaldību pabalstu saņēmējiem, bet sekmīgi darboties tautsaimniecībā. Un kā piemēru varu minēt nelielas lauku viesu mājas, mājas sīkražotājus, amatniekus, sadzīves pakalpojumu sniedzējus.

Tāpat arī šī nelielā likme un tās aprēķināšanas kārtība saglabātu vienkāršu atskaitīšanās un grāmatvedības sistēmu mikrouzņēmumā, kas mazam uzņēmumam ir ļoti būtiski.

Otrs, par ko vienojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tika pausts atbalsts trīs gadu ilgai atvieglotā starta režīma noteikšanai, taču vienlaikus arī norādot, ka likumdevējam ir jāizstrādā pazīmju kopums, pēc kurām varētu atšķirt tos manis tikko jau minētos komersantus, kuriem patiesībā mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav starta atbalsts, bet varētu saglabāties, lai mazinātu administratīvo slogu gan pašam komersantam, gan valsts iestādēm, un kuri līdz ar to faktiski līdzinātos amatniekiem, kas var izņemt Valsts ieņēmumu dienestā patentu, kur patentmaksa ir valsts noteikts, vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību. Šajā gadījumā tā būtu nevis individuāla darbība, bet mikrouzņēmumu nodokļa maksa, kas būtu šīs komercsabiedrības nodokļa maksājums.

Vienlaikus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija norāda uz vairākām problēmām, kuras šis likumprojekts šajā redakcijā nerisina, bet kuru atrisināšana ir izšķiroši svarīga uzņēmējdarbības attīstībai, produktivitātes celšanai un tautsaimniecībai kopumā, kā arī konkurences kropļojumu mazināšanai. Un tas tiešām stimulētu jaunu komersantu rašanos un bezdarba mazināšanos, bet neradītu priekšnosacījumus komersantu pārejai no vispārējā nodokļu režīma uz mikrouzņēmumu nodokli, tādējādi vienkārši optimizējot valstij maksājamā nodokļa apjomu, kā arī nodrošinātu mikrouzņēmumā strādājošo sociālās apdrošināšanas garantijas vismaz minimālā apmērā.

Es minēšu tīri skaitliskā izteiksmē galvenās problēmas, uz kurām ir norādījušas valsts iestādes, sociālie partneri un komisijas locekļi.

Vairāk nekā 138 tūkstoši jeb 17,4 procenti nodarbināto saņem atalgojumu, kas ir mazāks par minimālo algu. Šīs personas nevar saukt par apdrošinātām likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē.

Otrkārt, Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 35 procenti iedzīvotāju. Sliktāka situācija Eiropas Savienībā ir tikai trijās valstīs: Bulgārijā, Grieķijā un Rumānijā.

Treškārt, mikrouzņēmumā strādājošie savā darba mūžā, ja tas nostrādāts tikai mikrouzņēmumu nodokļa režīma uzņēmumos, nopelnīs vidējo pensiju, rēķinot pašreizējos skaitļos, 45,2 eiro apmērā; tas ne tuvu nesasniedz valsts noteikto intervences līmeni, kas ir ap 130 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, ne arī minimālo pensiju, kas šobrīd ir 70 eiro. Tātad, lai viņiem garantētu minimālo vecuma pensijas apmēru, tas būtu jādara uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina.

Nākamais punkts, kas tika norādīts. 2014.gada nogalē mikrouzņēmumos strādāja 93,5 tūkstoši personu, kas veido apmēram 15 procentus no visiem 579,4 tūkstošiem privātajā sektorā strādājošajiem. No šiem cilvēkiem gandrīz puse, aptuveni 40 tūkstoši, strādā tikai mikrouzņēmumā. Tātad, ja mēs varam uzskatīt, ka pārējie, kas papildus vēl strādā arī vispārējā nodokļu režīma uzņēmumos, tiek vairāk vai mazāk sociāli apdrošināti, tad šie 40 tūkstoši faktiski nav apdrošināti ne pret vienu no sociālās apdrošināšanas sistēmā paredzētajiem riskiem, un, vienkārši runājot, viņi nedrīkst vai nevar atļauties slimot, laist pasaulē bērnus, zaudēt darbu, un vecumdienās viņus gaida trūkums un posts.

Nākamais. Četru gadu laikā mikrouzņēmumi ir kļuvuši par vērā ņemamu uzņēmējdarbības formu, mikrouzņēmumu skaits pārsniedz 40 tūkstošus. Pieaug to nozaru daudzums, kurās mikrouzņēmumu skaits pārsniedz 20 procentus jomas apgrozījuma kopumā, liekot pārējiem tirgus dalībniekiem meklēt pielāgošanās risinājumus, lai nezaudētu konkurētspēju. Pastāv risks nonākt lejupejošā nodokļu optimizācijas spirālē.

Nākamais. Liela daļa mikrouzņēmumu ir nevis jauni uzņēmumi, bet transformējušies no citām komercdarbības formām. 52 procenti no mikrouzņēmumu darbiniekiem līdz tam ir bijuši nodarbināti vispārējā nodokļu režīma uzņēmumos.

Nākamais punkts. Mikrouzņēmumi strādā tādās jomās kā augstas kvalifikācijas juridisko un biznesa konsultāciju sniegšana, grāmatvedības pakalpojumi, derīgo izrakteņu ieguve, vairumtirdzniecība un citās. Tas neliecina par uzņēmējdarbības sākšanu, kam būtu nepieciešams atvieglotais mikrouzņēmumu nodokļa režīms, bet liecina par to, ka, no valsts budžeta ilgtspējas skatpunkta, pastāv nepamatota nodokļu optimizācija, kam likumdevējs ir radījis labvēlīgu iespēju.

Mikrouzņēmumu nodoklis nemazina reģionālās atšķirības. Rīgā darbojas 69 procenti no visiem mikrouzņēmumiem, bet, piemēram, Latgalē tikai 6 procenti. Šāds procentuālais sadalījums, kādā strādā mikrouzņēmumi, apmēram atbilst vispārējai tautsaimniecības struktūrai. Un ir grūti izdarīt secinājumu, ka mikrouzņēmums kā uzņēmējdarbības forma kalpotu depresīvo reģionu attīstībai un reģionālās nevienlīdzības mazināšanai. (Dep. I.Zariņa starpsaucieni no zāles.)

Tālāk. Finanšu ministrija ir norādījusi, ka šim likumprojektam ir fiskāla ietekme uz 2015.gada budžetu: pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, tas palielina deficītu par 7 miljoniem eiro. Tātad likumdevējam saskaņā ar Satversmes 66.pantu ir jāatrod kompensējoši mehānismi. Ekonomikas ministrija savukārt uzskata, ka šis likumprojekts ir fiskāli neitrāls, ka ekonomiskās darbības stimulēšana kompensēs tos neieņemtos nodokļus, kurus ir aprēķinājusi Finanšu ministrija. Līdz ar to mums nav vienota Ministru kabineta skatījuma uz šo likumprojektu. Un saskaņā ar Satversmes 61.pantu mums ir jāprasa vienots Ministru kabineta atzinums par likumprojektu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir jau nosūtījusi Ministru kabinetam šo lūgumu pēc atzinuma.

Un vēl viens punkts. Latvijas Pašvaldību savienība savā atzinumā ir norādījusi, ka likumprojekts mazina pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Atcerieties, - es runāju, ka viens no šī likumprojekta jautājumiem ir arī par pārdali - par to, kādā veidā starp kontiem tiek sadalīts šis mikrouzņēmumu nodoklis. Likmes samazinājums un lielākas nodokļa masas novirzīšana sociālās apdrošināšanas iemaksām samazina pašvaldību ieņēmumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā, un līdz ar to pašvaldības prasa paredzēt pašvaldībām īpašu dotāciju no valsts budžeta, lai kompensētu šo nodokļu ieņēmumu samazinājumu. Arī šis jautājums ir faktiski jārisina Ministru kabinetam, jādod ieteikumi, kā mēs varētu rīkoties, lai nesamazinātos pašvaldību ieņēmumi.

Ar visu manis minēto atzinumu pilnu tekstu, kolēģi, jūs varat iepazīties Saeimas mājaslapā.

Rezumēju iepriekš teikto: problēmas ir, bet mums ir labas iespējas tās risināt, saglabājot to labo, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, un mazinot negatīvās blaknes.

Komisija vienojās par nepieciešamību strādāt trijos virzienos.

Pirmkārt, noteikt, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme pirmos trīs darbības gadus ir 9 procenti un turpmāk - 12 procenti, kā ir minēts šajā likumprojektā. Taču ir nepieciešama diskusija, vai var definēt kritērijus, pēc kuriem uzņēmumi arī turpmāk, pēc šā trīs gadu perioda, varētu saglabāt 9 procentu likmi. Tie ir manis pieminētie uzņēmumi, kas nevēlas tālāk augt, attīstīties, bet veiksmīgi strādā savā nišā.

Otrkārt, uzdot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, ar kuriem būtu noteikts, kurās nozarēs var piemērot Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Noteikumiem būtu jāstājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri, lai dotu uzņēmējiem laiku tam sagatavoties. Normas mērķis ir ierobežot uzņēmējdarbības jomas, kurām nav objektīva pamata piemērot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un kur faktiski šis mikrouzņēmumu nodokļa režīms veic nodokļu optimizāciju, samazinot kopējos nodokļu ieņēmumus.

Treškārt. Noteikt, ka, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ir jāuzsāk pārejas periods, kura laikā mikrouzņēmuma īpašniekam ir jāpāriet uz režīmu, kad par saviem darbiniekiem ir jāveic Valsts sociālās apdrošināšanas likumā noteiktās minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Kolēģi, šis jautājums ir daudz plašāks! Šis nav tikai mikrouzņēmumu nodokļu jautājums, jo, kā jūs dzirdējāt, ļoti liela daļa strādājošo mikrouzņēmumos un ārpus mikrouzņēmumiem saņem atalgojumu, kas ir mazāks par minimālo algu. Līdz ar to arī sociālās iemaksas par viņiem tiek veiktas mazākā apmērā.

Ja mēs paskatāmies uz šodienas minimālo algu, kas ir 360 eiro, tad redzam, ka vispārējā nodokļu režīmā darba devēja un darba ņēmēja summārās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir 122,7 eiro. Protams, ka visi tie, par kuriem iemaksas tiek izdarītas mazākas - un tie faktiski ir mikrouzņēmumos nodarbinātie un tie, kas saņem algu, mazāku par minimālo -, nesasniedz šo sociālās apdrošinātības līmeni.

Šobrīd mikrouzņēmums par saviem darbiniekiem caurmērā samaksā 40 eiro mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tajos uzņēmumos, kuri pēc parametriem atbilst mikrouzņēmumam, bet nav reģistrējušies kā mikrouzņēmumi, šīs iemaksas ir nedaudz lielākas, bet sasniedz tikai 64 eiro mēnesī, tas ir nedaudz vairāk nekā puse no tām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas atbilstu minimālajai algai. Līdz ar to ir redzams, ka šī problēma ir plaša un aptver ne tikai mikrouzņēmumus.

Un te nu būtu jāatrod veids un laika periods... es varētu minēt, piemēram, variantu, kas izskanēja arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ka tie varētu būt trīs gadi, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, kuru laikā mēs Latvijā varētu pāriet uz šo minimālās sociālās apdrošināšanas līmeni neatkarīgi no uzņēmuma nodokļa režīma. Un šajā sakarā man ir bijušas sarunas ar Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Barčas kundzi. Mēs esam vienojušies, ka jāsasauc mūsu abu komisiju kopsēde. Tā notiks 18.februārī, jo šie jautājumi, par kuriem es tagad runāju, faktiski ir likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” jautājumi.

Vēl viena piebilde, kas ir svarīga visa iepriekš teiktā kontekstā. Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Un tālāk sekos... es gribu citēt fragmentu no Satversmes tiesas 2013.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr.2013/09/01. Citāts: “Vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats.” Citāta beigas. Līdz ar to, godātie kolēģi, mums ir jāpilnveido šis likumprojekts, lai iestrādātu tajā šo objektīvo un saprātīgo pamatu, lai mēs arī turpmāk varētu saglabāt mikrouzņēmumu zemo nodokļa režīmu, lai mūsu sabiedrība baudītu visas tā priekšrocības un lai tiem, kuri savas darba dzīves laikā ir maksājuši Latvijas vispārējā nodokļu režīma kopumā relatīvi augstos darba nodokļus, nebūtu piespiedu kārtā jāsolidarizējas ar tiem, kas to sava darba mūža laikā nav darījuši.

Komisija vienojās, ka šis darbs ir paveicams, un atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā es aicinu arī Saeimas sēdē atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Putras kungs, vai jums pietiks ar astoņām, deviņām minūtēm līdz pārtraukumam? Jā, paldies.

Tātad vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis likums, kuru pieņēma 2010.gadā, tika izstrādāts ar mērķi ne tikai radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu uzsākt komercdarbību, bet arī lai izveidotu mikrouzņēmumu darbību veicinošu komercdarbības vidi, nodokļu politiku, samazinātu bezdarba līmeni un attīstītu uzņēmēju spējas, palielinot uzņēmēju īpatsvaru kopējā nodarbināto skaitā.

Līdz ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma ieviešanu ir notikušas pozitīvas pārmaiņas gan Latvijas nodarbinātības rādītājos, gan arī kopējā ekonomiskajā aktivitātē. Lai arī nodarbinātības rādītājiem nav tiešas korelācijas ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma ieviešanu, tomēr statistikas dati liecina, ka laika periodā no 2010. līdz 2014.gadam bezdarba līmenis ir samazinājies no 19,5 procentiem līdz 10,9 procentiem. Mikrouzņēmumos nodarbināto skaits ir pieaudzis no 26,3 tūkstošiem 2011.gadā līdz 67,6 tūkstošiem 2014.gadā. Turklāt pieauguma dinamika ir augstāka nekā vidēji tautsaimniecībā. Būtiski ir uzsvērt, ka 48 procenti - tātad gandrīz puse! - no kopumā mikrouzņēmumos nodarbinātajiem pirms kļūšanas par mikrouzņēmuma darbiniekiem nebija sociāli apdrošināti. Turklāt 38 procenti no viņiem jeb 41,3 tūkstoši darbinieku nebija sociāli apdrošināti jau septiņus mēnešus un ilgāk. Tātad minētie darbinieki faktiski bija ilgstoši bezdarbnieki, kas saņēma arī sociālos pabalstus.

Tāpat, sākot ar 2010.gadu, būtiski pieaudzis jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, tādējādi palielinot gan ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu, gan arī nodokļu maksātāju īpatsvaru kopējā nodarbināto skaitā.

Lielu devumu ekonomiskās aktivitātes veicināšanā ir devis tieši ieviestais MUN maksāšanas režīms. Mikrouzņēmumu skaits laika periodā no 2011. līdz 2014.gadam ir pieaudzis par vairāk nekā 120 procentiem. Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīms ir pozitīvi ietekmējis ne tikai uzņēmējdarbības kvantitatīvos rādītājus, bet arī kvalitatīvos rādītājus, kas liecina par mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma pozitīvo ietekmi uz uzņēmumu attīstību. Katru gadu pakāpeniski pieaug gan vidējais mikrouzņēmumos nodarbināto skaits, gan arī mikrouzņēmumu vidējais apgrozījums. Sākotnēji tie bija 12 tūkstoši eiro, turpretim jau 2014.gadā tie bija provizoriski 16 tūkstoši eiro, kas attiecīgi palielina arī katra uzņēmuma vidējo valsts budžetā nomaksāto nodokļu apjomu, kā arī tā darbinieku sociālo nodrošinājumu. Jau 2014.gadā, kā no 16 tūkstošu apgrozījuma izriet, sociālā nodrošinātība jau sasniedza 72 eiro uz iedzīvotāju, uz darbinieku mēnesī.

Līdzšinējie ieguvumi no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma ieviešanas atbilst sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Tomēr ir būtiski uzsvērt: iepriekš izvirzīto Mikrouzņēmumu nodokļa likuma mērķu sasniegšana ir aktuāla vēl joprojām. Makroekonomikas aktuālās tendences norāda uz Latvijas ekonomikas atdzišanas pazīmēm. Pēdējos ceturkšņos ekonomikas pieauguma tempi palēninās, to nosaka tendences ārējā vidē. Tā tas ir ne tikai dēļ tā, ka nav sasniegta iepriekš gaidītā izaugsme Eiropas Savienībā, bet arī dēļ tā, ka ietekmē Krievijā... Krievijas sankciju rezultātā aizvadītajā gadā nodarbinātības kāpums bijis lēns, turklāt, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, pēdējos mēnešos ir vērojams neliels bezdarba pieaugums. Tāpat zināms, ka saistībā ar Krievijas ekonomikas stagnāciju un rubļa devalvāciju vairāki Latvijas uzņēmumi saskaras ar nopietnām ekonomiskām problēmām, kā rezultātā darbu zaudē daudzi Latvijas iedzīvotāji. Tā, piemēram, Ventspils zivju konservu kombināts atlaidis ir 400 darbiniekus, Jēkabpilī likvidēts viens no lielākajiem uzņēmumiem ar 60 darbiniekiem - Jelgavas gaļas kombināts, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca šobrīd ir uzsākusi štatu samazināšanu, vairāki uzņēmumi Liepājā ir pārgājuši uz nepilnu darba nedēļu. Tātad pazīmes liecina par to, ka problēmas ir un ka tās ir aktuālas.

Lai arī līdz ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma ieviešanu ir pieaugusi Latvijas kopējā ekonomiskā aktivitāte, tomēr mēs joprojām atpaliekam no Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēc Eurostat datiem, 2012.gadā Latvijā bija 40... gandrīz 46 ekonomiski aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, turpretī Eiropā vidējais rādītājs ir 51 uzņēmums, bet kaimiņvalstī Lietuvā tie ir 50 ekonomiski aktīvi uzņēmumi, Igaunijā - 57,4.

Sākot ar 2012.gadu, pakāpeniski samazinājies arī jaunreģistrētu uzņēmumu skaits. 2010., 2011.gadā bija vērojams to skaita straujš kāpums, turpretī 2012., 2013. un jo īpaši 2014.gadā šis rādītājs ir straujiem soļiem gājis uz leju. Tas norāda arī uz īstenotās politikas būtisku ietekmi uz ekonomiskiem procesiem valstī. Proti, ieviešot MUN maksāšanas režīmu, kā arī atvieglojot uzņēmumu reģistrēšanas kārtību, būtiski pieaug ekonomiskā aktivitāte valstī. Savukārt, dodot skaidrus signālus, ka šis nodoklis palielināsies un 2016.gadā sasniegs jau 15... 2017.gadā sasniegs jau 15 procentus, tas radīja pretēju efektu - jaundibinātu uzņēmumu skaits samazinājās. Tādēļ, lai sasniegtu izvirzītos mērķus ekonomikas, politikas... Tādēļ, lai sasniegtu izvirzītās ekonomiskās politikas mērķus, ir nepieciešams turpināt nodrošināt uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai labvēlīgus nosacījumus, saglabājot MUN režīmu 9 procentu apmērā vismaz pirmos trīs darbības gadus.

Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” ietver arī daļēju sociālās apdrošināšanas problēmu risināšanu: proti, 2004.gadā, likmei pieaugot līdz 12 procentiem, visi papildus gūtie ieņēmumi tiek novirzīti sociālo iemaksu nodrošinājumam.

Nobeigumā vēlos atzīmēt, ka šobrīd uzņēmējdarbības uzsācējiem un mazajiem uzņēmumiem, izņemot Eiropas Savienības struktūrfonda atbalstu, nav nekāda cita atbalsta, jo arī...

Ar 2016.gadu 1.janvāri tiek likvidēts pēdējais no tiem - arī fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, atstājot spēkā esošo regulējumu, kas paredz pakāpenisku... pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15 procentiem. Pastāv risks, ka mazie uzņēmumi būs spiesti pārtraukt savu darbību vai pāriet vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, daļēji atgriežoties pelēkajā sektorā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es, kolēģi, vēlos jūs informēt, ka tūlīt tiks atklāta izstāde “Cīņā ar kontrabandu nav robežu”. Un tā būs Lielajā vestibilā. Izstādi rīko Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Tā ka visi laipni tiek gaidīti Lielajā vestibilā.

Vai deputāts Ainars Latkovskis vēlreiz vēlas vārdu paziņojumam?

A.Latkovskis. Kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti un arī pārējie, kam tagad būtu laiks pārtraukumā! Pēc piecām minūtēm, pulksten 10.35, mēs lejā atklāsim izstādi “Cīņā ar kontrabandu nav robežu”. Tā ka tiekat aicināti piedalīties!

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien! Šobrīd nav reģistrējušies: Aija Barča, Aleksandrs Kiršteins, Māris Kučinskis, Romāns Mežeckis, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Valdis Skujiņš, Silvija Šimfa un Dzintars Zaķis.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt debates.

Un atgādinu: turpinām debates saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Vārds Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Šodien Finanšu ministrijas vārdā vēlos pateikt dažus būtiskus apsvērumus šī likuma virzībai uz priekšu.

Pirmām kārtām jāteic, ka Finanšu ministrija atdziestošās ekonomiskās aktivitātes kontekstā uzskata, ka šī likuma virzība būtu atbalstāma. Taču Finanšu ministrija vēlas vērst uzmanību uz virkni lietu, kuras Saeimai būtu jārisina. Mēs tās uzskatām par diezgan nopietniem strukturāliem riskiem, kas nākotnē varētu nest ļoti nopietnas konsekvences, ja Saeima tām nepievērsīs pienācīgu uzmanību.

Pirmais, par ko mums jārunā, ir šīs normas ekskluzivitāte un tās piemērošanas apjoms. Mums jāatceras, ka pirms četriem gadiem, kad šī norma tika piemērota, Latvijā bija krīzes laiks un bija ļoti augsts bezdarbs, un šīs normas galvenais mērķis, kāds tika ierakstīts likuma anotācijā, bija nodrošināt priekšnoteikumus bez darba palikušajiem iedzīvotājiem uzsākt uzņēmējdarbību (uzsākt - es lieku uzsvaru uz šo vārdu!).

Likumprojektā sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļa likme būs 20 procenti, bet, kad likumprojekts tika virzīts šeit, Saeimā, tā tika samazināta līdz 9 procentiem. Ko tas pēc būtības nozīmē? Uzņēmējiem tika radīts ekskluzīvs nodokļa režīms, kas ir pēc būtības par divām trešdaļām zemāks nekā pārējiem uzņēmējiem. Tajā brīdī šī norma bija pilnīgi attaisnojama, jo bija augsts bezdarba līmenis. Taču šajā brīdī mēs redzam, ka situācija ir pilnīgi cita.

Mēs redzam, ka tirgus ir reaģējis. Šobrīd mikrouzņēmumi ir kļuvuši par nopietnu uzņēmējdarbības formu. Šobrīd ir vairāk, kā mēs zinām... Pēdējā ziņa: ir reģistrēti vairāk nekā 42 tūkstoši mikrouzņēmumu, tas ir, gandrīz tūkstotis mikrouzņēmumu reģistrējas katru mēnesi. Mēs zinām, ka pagājušā gada beigās mikrouzņēmumos bija 93 tūkstoši strādājošo, un mēs redzam, ka temps ir ļoti ātri augošs. Pēc būtības mēs varam teikt, ka šā gada vidū, visticamāk, tas pārsniegs 100 tūkstošus, un mēs varam arī teikt, ka 20 procenti no strādājošajiem privātajā sektorā ir mikrouzņēmumu darbinieki, tātad - katrs piektais. Un šeit mums ir jāanalizē, vai šis ir optimālais nodokļa režīms, jo mēs redzam divas būtiskas problēmas.

Pirmkārt, ja mēs runājam par darba uzsākšanu, tad mēs redzam to, ka 90 procenti dibinātāju nav gados jauni dibinātāji un ka šiem mikrouzņēmumu dibinātājiem līdz tam jau ir bijis kāds uzņēmums vai viņi saglabā dalību kādā citā uzņēmējdarbības formā, vai arī ir nomainījuši šo te uzņēmējdarbības formu.

Otra problēma ir sekojoša: pieaug to mikrouzņēmumu skaits, kuru apgrozījums nozarē pārsniedz 20 procentus, liekot pārējiem nozares dalībniekiem piemēroties šiem te uzņēmumiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs zinām, ka darbojamies vienā trešdaļā nodokļa režīma no parastā uzņēmumu nodokļu režīma. Mums, arī tiem, kas strādā parastajā nodokļu režīmā, ir jāsāk meklēt risinājums, lai piemērotos šai cenai. Un šī ir, mūsuprāt, ļoti fundamentāla problēma.

Saeimai ir jāmeklē risinājums, lai atrastu... un, iespējams, arī valdībai tas ir jādara. Ir jāmeklē risinājums, lai tiešām atbalstītu tos uzņēmumus, kuriem tas ir nepieciešams, nevis jādod iespēja optimizēt nodokļus, kā mēs to redzam vienā vai otrā gadījumā. Es nevaru neko pārmest šeit, piemēram, grāmatvedības vai juridisko pakalpojumu uzņēmumiem, kuru ir vairāk nekā 25 procenti no mikrouzņēmumiem. Protams, ka viņi ir izmantojuši... zinot likumus, zinot grāmatvedības kārtošanas principus, viņi ir izmantojuši šo iespēju. Bet es neesmu drošs, ka tieši šai nozarei valdībai vajadzētu sniegt vislielāko atbalstu.

Kopumā par šiem... 2013.gadā, ja šie mikrouzņēmumos strādājošie cilvēki būtu maksājuši visus nodokļus, tad tie būtu bijuši 152 miljoni eiro, kas nodokļos samaksāti vairāk, nekā tas ir bijis tagad. Pēc būtības to mēs varam uzskatīt par valsts subsīdiju. Un es aicinu Saeimu ļoti rūpīgi pārdomāt, kam mēs sniedzam šo nodokļu subsīdiju un vai visiem tā ir nepieciešama. Pēc Finanšu ministrijas domām, visiem tas nav nepieciešams, un būtu ļoti rūpīgi pārskatāmas tās nozares, kurās šīs nodokļu subsīdijas ir nepieciešamas. Mēs pilnīgi skaidri saprotam, ka tie ir jauni uzņēmēji, kuriem šis atbalsts ir nepieciešams, mēs saprotam, ka ir virkne uzņēmumu, kas strādā zema ienākumu potenciāla sektoros. Jā, viņiem tas nepieciešams, bet kopumā atstāt šādu ekskluzīvu normu mēs nevaram.

Gribu piezīmēt, ka šāda ekskluzīva norma nav atrodama nevienā citā Eiropas Savienības valstī. Tāda ir pieejama tikai Latvijā, un, neskatoties uz to, ka tā ir atzīta par vienu no veiksmīgākajiem risinājumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, es gribu teikt, ka tā nav attiecināma tikai uz uzņēmējdarbības uzsākšanu.

Otrs ļoti svarīgs aspekts, kas attiecas uz... ko iniciē šis mikrouzņēmumu nodoklis, ir sekojošs. Latvijas valsts ir noteikusi visiem valsts iedzīvotājiem, pareizāk sakot, strādājošajiem, valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas, taču nav noteikusi šo iemaksu zemāko līmeni. Un mēs redzam attiecībā uz mikrouzņēmumiem, ka no 90 tūkstošiem strādājošo mikrouzņēmumos 56 tūkstoši strādā tikai un vienīgi mikrouzņēmumos, citiem tās ir divas vai vairāk darbavietas.

Un kur šeit ir problēma? Tie strādājošie, kuriem šobrīd ir 360 eiro minimālā alga, veic sociālās iemaksas kopā ar darba devēju 122 eiro līmenī. Mikrouzņēmumu darbinieki, kuru alga bieži vien ir lielāka nekā minimālā alga valstī, vidēji šīs iemaksas veic 40 eiro līmenī. Un šeit parādās trīs fundamentālas problēmas.

Pirmā. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji nepilda solidāro pienākumu pret pensionāriem. Tie nodokļu maksātāji, kas strādā parastajā nodokļu režīmā, godīgi pilda savu pienākumu, maksā... iemaksā to naudu, kas tiek izmaksāta šobrīd no sociālās apdrošināšanas budžeta pensionāriem, turpretim mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji to nedara. Viņi to dara tikai par vienu trešdaļu... divām trešdaļām... samazinātā apjomā.

Nākamais jautājums, kas rodas. Mikrouzņēmumā strādājošajiem, kuri strādā šādā apdrošināšanas līmenī, neviens neieteiktu slimot, jo skaidrs, ka, pastāvot šādām sociālajām iemaksām, tas, ko viņi saņems slimojot vai tad, ja viņi kļūs par invalīdu vai nonāks bezdarba apstākļos... Šīs iemaksas būs nesamērīgi mazas vai tās būs nekādas. Un mēs gribam šobrīd teikt, ka 56 tūkstoši cilvēku nedrīkst ne saslimt, ne sakropļot sevi darbā vai kļūt par bezdarbniekiem, jo viņu sociālā atbalsta līmenis būs nepietiekošs.

Trešā lieta, kas ir vēl svarīgāka šajā jautājumā. Šobrīd valsts nav noteikusi... Neraugoties uz to, ka valsts nav noteikusi minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni, tā ir noteikusi minimālo pensiju līmeni. Un minimālais pensiju līmenis valstī šobrīd ir 70 eiro. Ja mēs runājam par mikrouzņēmumu režīmā strādājošajiem, tad jāteic, ka viņu pretenzijas šobrīd... tas, ko viņi var saņemt... Nostrādājuši visu mūžu mikrouzņēmumā, viņi var saņemt 40 eiro pensiju. 40 eiro pensiju! Un ko tas nozīmē? Lai viņi saņemtu šo minimālo pensiju, pārējiem sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem būs no savām iemaksām jāsedz viņiem šī minimālā pensija.

Un ko es gribu teikt? Tas nozīmē to, ka mēs ne tikai grūžam cilvēkus postā un nabadzībā, viņus sociāli nenodrošinot, bet uzliekam pienākumu pārējiem uzturēt šos cilvēkus. Tātad mēs sociāli viņus dotējam šobrīd un uzliekam nākotnē pienākumu viņus uzturēt. Un es aicinu Saeimu šo situāciju labot.

Es gribu teikt, ka Finanšu ministrijas ieskats ir tāds, ka sociālo iemaksu minimālajam līmenim vajadzētu būt tādam pašam, kāds tas ir pie minimālās algas. Un es gribētu minēt dažus skaitļus. Kā jau es teicu, tātad šis apdrošināšanas minimālais līmenis būtu 122 eiro mēnesī. Un ko tas nodrošina? Ja cilvēks sevi sakropļo... ja nejauši notiek darbā negadījums un notiek sakropļošana, tad tas garantē vismaz pensionāram, kuram ir II invaliditātes grupa, 146 eiro invaliditātes pensiju, bet I invaliditātes grupas pensionāram - 160... 146 un 164, jā... Es gribu teikt, ka tā nav ekskluzīva pensija, ja cilvēks nav spējīgs strādāt. Un es gribu atgādināt, cienījamie klātesošie: valstī ir vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Un mums ir jādomā par viņu apdrošināšanu. Ja mēs domājam, ka šie cilvēki neslimo... šie mikrouzņēmumos strādājošie, tad... Es gribu teikt: viņu vidējā iemaksu alga, no kuras tiek aprēķināts sociālais nodoklis, ir 133 eiro. Tad nu izrēķiniet paši, cik viņi saņem saslimšanas gadījumā! Bet es gribu teikt, ka šis būtu optimālais skaitlis - šie 122 eiro, kas nodrošinātu maternitātes pabalstu 288 eiro apmērā, vecāku pabalstu 157 eiro apmērā, bezdarbnieku pabalstu - no 180 līdz 234 eiro.

Nobeigumā es gribu teikt: šīs divas lietas ir ļoti svarīgas, lai varētu turpināt šo mikrouzņēmumu nodokli, un Finanšu ministrija atbalsta šo virzību, bet - ja šis jautājums tiek atrisināts.

Paldies, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dainim Liepiņam.

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad šī tēma patiesībā nav tik vienkārša kā... tā nav vienkārša kā tāda. Šī vīzija, ko mums piedāvā šobrīd VIENOTĪBAS pārstāvji, nav gluži tāda, par kādu mēs vienojāmies. Un es atgādināšu cienījamiem kolēģiem, ka tajā brīdī, kad mēs tikāmies, mēs runājām par vienu konkrētu lietu. No 2015.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodoklis saglabājas 9 procentu apmērā. Tas, ko šobrīd es dzirdu un ko piedāvā kolēģi, - ka kaut kad tiks kaut kas atmaksāts. Iespējams! Bet, ziniet, šī birokrātiskā sistēma... ja kaut kad kaut ko atmaksās... Diemžēl iepriekšējā pieredze uzdod daudzus jautājumus un rada bažas.

Otra lieta, par ko mēs vienojāmies. Jā, vienojāmies risināt šo jautājumu par minimālo līmeni, par sociālajām iemaksām, un tam mēs veltījām... teicām, ka mēs veltīsim intensīvi laiku un panāksim, lai no 2016.gada šāds līmenis eksistētu. Un bija vienošanās par to runāt gan ar sociālajiem partneriem, gan partiju starpā, gan ar citiem ieinteresētajiem. Es gribu atgādināt, ka pēc Zemkopības ministrijas, atvainojiet, Ekonomikas ministrijas pārstāvja Putras kunga teiktā, 38 procenti no esošajiem ir bijuši tie, kas bijuši septiņus un vairāk mēnešus bez darba. Un es gribu minēt vienu elementāru matemātiku, tas ir, ka apmēram 7 miljoni eiro mēnesī pabalstos tika maksāti iepriekš, lai šos cilvēkus uzturētu. Tātad nevar skaitīt tikai to, ko šie cilvēki it kā tagad atņem, ir runa arī par to, ko maksā mazāk pabalstos. Un šī situācija... runa... visu laiku tiek minēts, ka mikrouzņēmumu nodokļa izmantotāji būs tie, kuriem tiks doti trīs gadi, un ka tad jau viss mainīsies. Tā nav taisnība! Ir ļoti daudz šo uzņēmēju, kuri izmanto tieši mikrouzņēmumu nodokli saviem ģimenes uzņēmumiem, un, ja šodien viņiem pateiktu, ka ir limitēts laiks - 3 gadi, tad tas nozīmē to pašu, ko pateikt: “Beidziet strādāt!” Domāju, ka tā ir bīstama tendence esošajā situācijā, jo šobrīd ieņēmumi no mikrouzņēmumiem aug, un to pierāda cipari.

Un ir vēl viena lieta. Ne visi var būt šo SIA darbinieki, bet toties visi no mikrouzņēmumiem, ja viņiem ir veiksmīgs darbs, var kļūt par SIA. Un, ja arī palielināsies apgrozījums, tad šeit nav tik liela riska, kā mums šobrīd mēģina stāstīt Finanšu ministrijas pārstāvji. Es saskatu, ka lielāks risks šobrīd ir radīt nedrošību tautsaimniecībā, kā rezultātā mazie uzņēmumi tūlīt sāks domāt vai nu par pelēko zonu, vai par uzņēmējdarbības izbeigšanu.

Vēl vēlos atgādināt, cienījamie kolēģi, ka šis likumprojekts būtu jāpieņem līdz 1.martam, jo tūlīt būs jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis par pirmo ceturksni. Šim būtu jābūt prioritāram un steidzamības kārtībā risināmam jautājumam, to mēs nevaram atlikt uz vēlāku laiku. Būs liela neskaidrība un lielas jukas tanī brīdī, ja mēs sāksim maijā, jūnijā vai jūlijā stāstīt, ka Valsts ieņēmumu dienestam kaut kas ir jāatmaksā atpakaļ. Tā ka visas šīs...

Šobrīd mums ir tāda tendence - stāstīt, ka tie ir gandrīz vai nelieši, kas strādā ar mikrouzņēmumu nodokli.

Un vēl viena lieta, ko rāda statistika. Cik es saprotu, ja nemaldos ciparos, tad 80 procenti šā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ir Rīgā. Tātad problēma pēc būtības ir Rīga, nevis visa valsts kopumā. Jā, neapšaubāmi, tā ir problēma, un tā ir jārisina.

Iespējamais piedāvājums. Šobrīd ir problēmas, konkurences kropļošana, ka šāda veida uzņēmumi piedalās valsts un pašvaldību iepirkumos. Tad pieņemsim lēmumu, ka viņiem ir limitētas iespējas to darīt! Lai mikrouzņēmumu dalībnieki darbojas savā nišā un lai viņiem nav iespējas piekļūt šiem konkursiem un pašvaldību un valsts naudai.

Ir daudzi un dažādi risinājumi, un es šinī sakarā tomēr aicinātu kolēģus pieturēties pie tās vienošanās, par kuru mēs runājam. Mēs atkal radām nevajadzīgu stresu un spriedzi savās attiecībās. Es aicinu tomēr palikt pie tā, ka no 1.janvāra paliek 9 procenti. Un es aicinu šobrīd arī atbalstīt tālāku virzību, jo droši vien tikai diskusijās mēs pieņemsim to labāko risinājumu.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Jā, godātie kolēģi, es vēlos apbēdināt Liepiņa kungu: (No zāles: “Nevajag!”) 1.janvāris ir pagājis! (No zāles dep. J.Ādamsons: “Nevar būt!”) Mēs varam pieņemt likuma normu, kas ir spēkā no 1.janvāra, un ļoti iespējams, ka tā mēs arī izdarīsim. Līdz ar to personai labvēlīgas sekas var būt ar atpakaļejošu datumu. Bet jebkurā gadījumā - pat tad, ja likums stātos spēkā šodien, tomēr būtu runa par kaut kādiem pārrēķiniem un atmaksām. Un tas ir mūsu uzdevums - noteikt kārtību, kādā veidā tas var notikt.

Otra problēma. Valsts ieņēmumu dienests kā likumpaklausīga institūcija ir pārprogrammējis visu savu programmnodrošinājumu, lai strādātu pēc šobrīd spēkā esošā režīma. Sarunās ar Valsts ieņēmumu dienesta vadību viņi nenosauca man konkrētu skaitli, bet vismaz pāris mēnešu ir nepieciešami, lai visu sakārtotu un varētu pieņemt atskaites mikrouzņēmumu nodokļa iekasēšanai jaunajā režīmā, pie kura mēs tagad strādājam, atgriežoties atpakaļ pie 9 procentiem. Līdz ar to pat tad, ja likums stātos spēkā šodien, vienalga pārrēķins un atmaksa būtu nepieciešama.

Otra lieta (No zāles: “Trešā! Trešā!”), runājot par 9 procentu nodokļa likmi. Protams, ka mums būs nepieciešami pārejas noteikumi, jo mēs varam 9 procentu likmi noteikt, bet visu to problēmu risināšana, kuras es centos atstāstīt par komisijā runāto un lemto... tās prasa ilgāku laiku, jo šeit nav iespējams sasteigts risinājums. Tātad, protams, mums ir jāvirzās divos, varbūt pat trijos ātrumos.

Viens variants - par jomu sarakstu - ir tehniski samērā vienkāršs, jo to mēs varam uzdot Ministru kabinetam - izstrādāt šo klasifikatoru. Bet jautājums par minimālajām sociālajām garantijām - nu, tas patiesībā vispār nav Mikrouzņēmumu nodokļa likuma jautājums, jo tas ir mūsu vispārējās... tas ir likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” jautājums, tātad tas būs jāiestrādā... šie grozījumi būs jāiestrādā šajā likumā, un tie stāsies spēkā, protams, tad, kad tiks pieņemts attiecīgais likums.

Bet Mikrouzņēmumu nodokļa likumā mums ir jāiestrādā normas, kuras būs attiecināmas konkrēti uz mikrouzņēmumiem, kontekstā ar tām normām, kuras tiks pieņemtas likumā par “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, jo situācija jau ne tuvu nav vienkārša. Ja viens strādājošais strādā mikrouzņēmumā un vēl kaut kāda vispārējā nodokļu režīma uzņēmumā, summārajam sociālās apdrošināšanas minimumam ir jābūt 122 eiro. Summārajam! Tātad mikrouzņēmuma īpašniekam ir jāsaprot, kādu daļu viņš nosedz, citur strādājot, un kāda daļa ir jānosedz viņam... un kā proporcionāli šo iztrūkumu sadalīt. Kaut vai ļoti vienkāršs piemērs: cilvēks strādā divos mikrouzņēmumos - vienā saņem 400 eiro, otrā saņem 500 eiro. Summāri nesanāk 122 eiro sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kā proporcionāli sadalīt? Tātad mums jārisina arī visi šie mikrouzņēmumu nodokļa jautājumi.

Es absolūti piekrītu Liepiņa kungam tajā ziņā, ka normai, kura paredz 9 procentus, ir jāstājas spēkā maksimāli īsā laikā - vai nu no 1.janvāra, vai no pieņemšanas dienas, nezinu. Ja būs ļoti sarežģīts atmaksu mehānisms un atmaksājamās summas būs nelielas, tad varbūt no pieņemšanas dienas. Bet mums ir sabiedrībai jādod skaidrs signāls, lai neparādās tās negatīvās tendences, par kurām runāja Putras kungs, - ka sabiedrība nezina, kas notiks, un tāpēc piebremzē savu kaut kādu jaunu iniciatīvu uzsākšanu, jo nezina, kas notiks nākotnē. Mums ir jādod ļoti skaidra ziņa, ka šie 9 procenti būs un ka to mēs izdarīsim precīzi un tik īsā laikā, cik ir iespējams.

Bet vienā ziņā gan es Liepiņa kungam absolūti nepiekrītu. Aptuveni, pēc atmiņas, citēju, ka visi ir nelieši, kas strādā mikrouzņēmumā... Nu, tas izklausās diezgan atbaidoši, un es lūgtu Liepiņa kungu kāpt vēlreiz tribīnē, jo viņam ir šāda iespēja, un atsaukt šo teikto, jo tas no Saeimas deputāta mutes, manuprāt, neskan labi. (Starpsaucieni no zāles.)

Likumpaklausīgie pilsoņi, kas ir dibinājuši mikrouzņēmumus likumdevēja noteiktajā kārtībā, atbilstoši tiem ierobežojumiem, ko likumdevējs ir noteicis, ir godājami un cienījami pilsoņi un viņi nav nelieši. Ja likumdevējs ir atstājis spraugas, ko citi ir izmantojuši nodokļu optimizācijai, tad vainīgs ir tikai un vienīgi likumdevējs. Tas - par īpašniekiem runājot.

Savukārt, par mikrouzņēmumos strādājošajiem runājot, jāsaprot, ka, ja viens uzņēmējs vienu dienu pasaka saviem darbiniekiem: “Es pārreģistrējos par mikrouzņēmumu!”, tad viņiem ir tikai viena ļoti vienkārša izvēle - iet prom vai palikt strādāt mikrouzņēmumā. Tāpēc, Liepiņa kungs, nosaukt viņus par neliešiem - tas, manuprāt, ir vienkārši bezgodīgi. (No zāles dep. D.Liepiņš: “Ausis jāmazgā!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Mikrouzņēmumu stāsts ir viens labs piemērs, kā Latvijā top kaut kādas rīcībpolitikas iniciatīvas. Ir bijusi novērtēta situācija, ir bijis skaidrs, ka ir nepieciešams šāds atvieglots, īpašs nodokļu režīms, lai veicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu. Ministrijas kopā ar Saeimu ir strādājušas pie šī risinājuma. Risinājums ir ieviests. Ir pagājis noteikts laiks, kopš šis atvieglotais nodokļu režīms ir sācis funkcionēt. Tā labā ziņa, kas ir reta Latvijas rīcībpolitikās, - šis efekts arī ir ticis novērtēts. Un, novērtējot šo laiku, kamēr mikrouzņēmumu nodoklis ir ticis izmantots, ir konstatēta virkne ļoti nopietnu problēmu, turklāt tādu problēmu, kas gulsies ne uz šo Saeimu diemžēl un, iespējams, pat ne uz nākošo, bet jau uz tālākajām Saeimām un kas virknei cilvēku nozīmē sociālo garantiju risku iestāšanos. Tas nozīmē arī to, kādu efektu tik plaša mikrouzņēmumu izplatība atstāj uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, par ko daļai kolēģu šeit, zālē, regulāri un vienmēr sāp sirds. Tad pastāstiet man, lūdzu, kā mēs tiksim līdz konkurētspējīgai ekonomikai mikrouzņēmumu režīmā un kas būs tas īpašais, pasaulē vēl neatklātais produkts, ar ko mēs pie šāda režīma varēsim darboties sekmīgi!

Bet diemžēl pēc tam, kad ir ticis veikts šis izvērtējums, atklājot problēmas, kuras būtu jālabo, un pat ir bijusi vienošanās, un pat ir bijis Saeimas lēmums, tad diemžēl atnāk, kā jau Latvijā mēdz notikt, nepārvaramā vara, kas ir vēlēšanas. Un tad visi cilvēki, kas, pie pilna saprāta būdami, ir lēmuši par to, ka kļūdas mikrouzņēmumu regulējumā ir jālabo, raujas atpakaļ un sola vēlētājiem, es gribētu teikt - bezatbildīgi sola vēlētājiem! -, saglabāt to režīmu, kurā skaidri zināms, ka šie vēlētāji kļūs par mūsu neizlēmības ķīlniekiem un maksās šausmīgu cenu īstenībā savās vecumdienās, kā kolēģi jau minēja, ar šīm absolūti nepietiekamajām pensijām.

Līdz ar to, tā kā nākamās vēlēšanas vēl ir pietiekami tālu, varbūt atradīsim kaut kā kopēji to drosmi un tomēr pieņemsim tos lēmumus, kas šķietami ir nepopulāri, bet absolūti nepieciešami, lai palielinātu mikrouzņēmumos strādājošo sociālās garantijas, nosakot tādu režīmu, lai tas nepadara mūsu tautsaimniecību par neproduktīvas uzņēmējdarbības ķīlnieku!

Otrs, ko es gribētu teikt. Liepiņa kunga uzstāšanās saturēja vismaz vienu nopietnu argumentācijas kļūdu, proti, tika minēts, ka mikrouzņēmumi ir tas veids, kā bezdarbnieki spēj sevi nodarbināt. Un uzreiz nākamais fakts, ka lielākais mikrouzņēmumu skaits - gandrīz 70 procenti - ir lokalizēti, dibināti Rīgā. Atgādiniet man, lūdzu, kad Rīga ir bijusi visvairāk bezdarba mocītais reģions Latvijā? Es kaut kā īsti neatceros. (Starpsaucieni no zāles.) Tas nozīmē - tā ir faktiski argumentācijas kļūda. Ko nozīmē, ka Rīgā, kur bezdarbs tradicionāli ir bijis zemākais valstī, kur gadiem nav problēmu kvalificētam darbiniekam atrast darbu, mikrouzņēmumu skaits ir vislielākais? Atvainojiet, mani šis fakts vedina domāt par to, ka tā ir nodokļu optimizācijas iespēja, nevis bezdarbnieku nodarbināšanas iespēja.

Un vēl es ieteiktu. Mūsu bijusī kolēģe Elīna Siliņa aizstāvēja spoži savu maģistra darbu Latvijas Universitātē, tieši pētot mikrouzņēmumu režīmu un tos efektus, ko tas dod. Izlasiet! Silti iesaku - izlasiet!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dainim Liepiņam, otro reizi.

D.Liepiņš (LRA). (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nu tad ir vai nav nelieši?”)

Jā, šinī gadījumā droši vien man ir jāatvainojas speciāli Šadurska kungam, jo viņš nesadzirdēja to manu kontekstu, ko es teicu par mikrouzņēmumu nodokli un viņu neliešiem, bet es teicu... Konteksts bija sekojošs: Finanšu ministrija un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi uzvedas tā, it kā mikrouzņēmumu dalībnieki būtu nelieši. Tā ka man ir lūgums: es ceru... jūs varat paņemt pēc tam arī stenogrammu un izlasīt divas reizes šo tekstu.

Nākošais jautājums šobrīd ir par Viņķeles kundzes teikto. Es saprotu, ka Viņķeles kundze savā mūžā pārsvarā droši vien bijusi darba ņēmēja, nevis darba devēja. Līdz ar to viņai diezgan grūti izprast elementāru loģiku, ka tie 70 procenti no juridiski dibinātajiem kodiem, kas ir mikrouzņēmumiem (ar vienu darbinieku visdrīzāk), ir koncentrēti Rīgā, bet tie bezdarbnieki, kā reiz, ir tajos reģionos, kas ir iesaistījušies mikrouzņēmumos un ir strādājošie. Tā ka, Viņķeles kundze, vispirms varbūt iepazīstieties ar lietām praktiski un tad sāciet teoretizēt, jo jums nav zināšanu šajā jomā! (ZZS frakcijas un LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram, otro reizi.

E.Putra (ZZS).

Jā, diskusijas laikā izkristalizējās ļoti daudzas un ļoti interesantas lietas, kuras piefiksēju, tāpēc gribēju uzkāpt otrreiz tribīnē un izskaidrot. (No zāles: “Uzkāpt kam?”)

Pirmām kārtām droši vien jau jāsāk ar to, ka 1 procents Rīgā nav tas pats, kas 50 procenti citur Latvijā. Tas arī izskaidro ļoti labi šo atšķirību... Un Rīga tomēr mums ir tā galvaspilsēta!

Otra lieta, ko es redzu. Mēs joprojām salīdzinām mušu ar ziloni, respektīvi, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus ar pārējiem, kas strādā, to skaitā - arī nozares gigantiem... Kāpēc mēs nesalīdzinām mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus un mikrouzņēmumus, kuri strādā ārpus mikrouzņēmumu nodokļa režīma?

Trešā lieta. Par nozarēm. Protams, ir nozares, kas varbūt nav pelnījušas šo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Tomēr ir arī ļoti daudzas nozares... ir likumsakarīgi, ka ir tādas, kurām nav vajadzīga šī sarežģītā grāmatvedība, - tādas kā, piemēram, bērnu dienas centri, sporta pasākumu organizatori un tā tālāk.

Par optimizāciju. Jau vairākās sarunās esam runājuši un uzdevuši konkrētu jautājumu tiem pašiem Valsts ieņēmumu dienesta cilvēkiem. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir norma par personāla nomu, tur ir četras konkrētas pazīmes. Un iepriekš tika saukti konkrēti uzņēmumi... Nu, nezinu... tās pazīmes... kaut viena no tām izpildās... Tātad ir jautājums - kāpēc tas netiek piemērots? Tas ir arī... Pareizi te arī cilvēki teica, ka tas ir faktiski jautājums mums, likumdevējiem, pašiem.

Par bezdarbu un par aktualitāti, kāda vispār ir šim MUN režīmam. Ir runa par ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomika pieauga pēc tam, kad mēs, Saeima, pieņēmām lēmumu palielināt šo likmi pakāpeniski. Bezdarbs arī šobrīd pieaug, tātad likumprojekts ir aktuāls vēl joprojām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

K.Šadurskis. Jā.

Godātie kolēģi! Man būs gan piebilde, gan vienlaikus ierosinājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Proti, mums ir jāsagaida Ministru kabineta atzinums - vienots atzinums! - , jo šobrīd mums ir domstarpības starp divām ministrijām un Satversme mums nosaka, ka mums atzinumam jābūt vienam - no valdības.

Tas ir viens.

Otrs. Mums ir jāsaņem arī valdības atzinums - vienots atzinums! - par fiskālo ietekmi, jo mēs nedrīkstam pārkāpt arī citu Satversmes pantu, proti, nedrīkstam pieņemt likumu, kuram ir negatīva fiskālā ietekme, ja nenorādām kompensācijas avotus.

Un, to visu ņemot vērā, es gribētu komisijas vārdā ierosināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 26.februāri.

Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.

Tā bija piebilde pēc debatēm...

K.Šadurskis. Jā, godātie kolēģi!

Sēdes vadītāja. ...bet vēl ir jālemj par atbalstīšanu pirmajā...

K.Šadurskis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Šobrīd ir iespēja noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Šadurskis. Jā.

Godātie kolēģi! Tā kā es jau aizsteidzos priekšā Kārtības ruļļa prasībām, tad vēlreiz - šoreiz Kārtības ruļļa noteiktajā laikā! - atkārtošu: 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edgaram Putram!

E.Putra (ZZS).

Ņemot vērā šī likumprojekta nopietnību un aktualitāti, ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 19.februāri.

Sēdes vadītāja. Tātad ir ierosināti divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi - 19.februāris un 26.februāris.

Tātad vispirms ir jālemj par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas ir 2015.gada 26.februāris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 52, atturas - 1. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par... Tātad tas nav... Tātad automātiski tiek atbalstīts priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2015.gada 19.februāris.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par piekrišanu 12....

Es atvainojos, kolēģi! Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (VL-TB/LNNK).

Cienītās deputātes, godātie deputāti! Es ceru, ka šis likumprojekts neradīs problēmas. Tātad ir saņemti četri priekšlikumi.

Viens priekšlikums ir tīri tehnisks. Sociālo un darba lietu komisija piedāvā nosaukumā lietot vārdu “grozījumi”, jo mums ir četri priekšlikumi.

Un tālākie trīs ir...

Sēdes vadītāja. Tā, 1.priekšlikums...

A.Buiķis. ...komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts, un deputāti neiebilst.

A.Buiķis. Tālākie trīs priekšlikumi ir labklājības ministra Auguļa priekšlikumi, un tie visi attiecas uz 34.pantu “Ieturējumi no maternitātes, paternitātes, vecāku slimības un apbedīšanas pabalstiem”. Visus priekšlikumus komisija atbalstīja vienbalsīgi. Es aicinu atbalstīt 2. - Auguļa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 2.priekšlikums. Deputāti neiebilst.

A.Buiķis. 3.priekšlikums arī Auguļa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Buiķis Un 4.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Buiķis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Buiķis. Komisija vienojās par 13.februāri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma un šā gada 4.februārī komisijas sēdē izskatīja Jelgavas tiesas 2015.gada 28.janvāra iesniegumu. Komisija sagatavoja un vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”.

Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Dainim Liepiņam.

D.Liepiņš (LRA).

Tā, cienījamie kolēģi! Es jau priekšlaicīgi atvainojos, ka kļūšu kādā brīdī pārlieku emocionāls un haotisks, jo šī lieta, teiksim, priekš manis ir ļoti personiska.

Šī lieta... Es palūgšu iespēju tomēr nolasīt, jo šī ir ļoti bīstama valstij kā tādai, jo tas absurds, kas darās un kas tiek pasniegts kā kriminālprocess, var ietekmēt jebkuru no jums, jo iemesli, kas tiek izmantoti, ir šokējoši.

Un tātad: “Uzskatu, ka kriminālprocess, kriminālvajāšana par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēta Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā “Nepatiesu ziņu norādīšana valsts amatpersonu deklarācijā”, pret mani ir uzsākta nepamatoti.

To mērķi: pirmkārt, ar kriminālprocesa metodēm ietekmēt vairākus civiltiesiskus strīdus starp mani un maniem oponentiem SIA “INTRANSSERVISS” Jelgavā, kuri vienlaicīgi arī bijuši saistīti ar Jelgavas pašvaldības uzņēmumu “Jelgavas autobusu parks” un kuri nelikumīgi - ignorējot normatīvajos aktos noteiktās iepirkumu procedūras! - noslēdza līgumu par ārpakalpojumu ar manis jau pieminēto SIA “INTRANSSERVISS”.

Otrkārt, šī ir politiska izrēķināšanās Jelgavas ietvaros, jo pilsētas mērs Rāviņš ir uzņēmuma “Jelgavas autobusu parks” kapitāla daļu turētājs. Un visi mani sešu gadu garumā veiktie aizrādījumi... un secinājumi, ko vēlāk secinājis Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts kontrole, ir tieši bāzējušies uz maniem iesniegumiem.

Savu vainu inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos neatzīstu pilnībā un pret mani izvirzītās apsūdzības uzskatu par nepamatotām un absurdām. Vēlos norādīt, ka ne tiesībsargājošās iestādes, ne arī nodokļus administrējošās iestādes nav konstatējušas, ka sakarā ar valsts amatpersonas deklarācijā ietvertajām ziņām es būtu izvairījies no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, legalizējis noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī citādi nodarījis zaudējumus valstij, pašvaldībai vai privātpersonām.

Vēlos norādīt, ka savulaik, 2012.gada 18.maijā un 2012.gada 6.jūlijā, izskatot KNAB un prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta iesniegumus, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija atteica uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Tikai pēc nedēļas, kad tas tika izdarīts, zvērinātu advokātu birojs Spilbridge zvērinātas advokātes Balanas iesniegumu, kurš tika adresēts Ministru prezidentam Dombrovskim, tieslietu ministram Bordānam, tālaika iekšlietu ministram Kozlovskim, ģenerālprokuroram, Jelgavas domes priekšsēdētājam, medijiem... Tikai tad prokurore Masļakova atcēla šos iepriekšējos un ierosināja krimināllietu.

Ir daudz runāts par to - septiņi pārkāpumi! Un es šobrīd, lai nekavētu jūsu laiku, nolasīšu šos pārkāpumus, jo man nav ko slēpt ne savu vēlētāju, ne jūsu, ne arī kāda cita priekšā.

Un šie pārkāpumi ir šādi.

Pirmais pārkāpums - neuzrādīja kapitāla daļu vērtību atbilstoši esošajai situācijai. Jā, atzīstu savu vainu. Visu laiku rakstīju iekšā dibināšanas summu - 9 tūkstoši latu. Kādā brīdī bija kapitalizēta peļņa un bija 163. Zaudējumi pašu sabiedrībai, indivīdiem - nulle.

Nākošais pārkāpums. Zemesgabala pārdošana savai meitai. Tas no prokuratūras puses tika atzīts par pārkāpumu. Izrādās, tiesā secināts, ka viss ir legāli un viss ir nodots atbilstoši tam, kā to prasa likumdošana. Prokuratūra to nebija pamanījusi.

Trešais pārkāpums. Ieņēmumi no Rīgas brīvostā gūtajiem ienākumiem, kas visi ir bijuši caur banku, norādīti visās iespējamās... izrakstos no bankām. Tajā pašā brīdī prokuratūra to uzskata par brīnišķīgu pārkāp..., bet tajā pašā laikā Valsts ieņēmumu dienests secina, ka viss ir kārtībā - nav pārkāpuma.

Ceturtais pārkāpums. Divās daļās ir parādīts aizdevums un nav sasummēts kopā, lai gan visās iepriekšējās deklarācijās viss ir minēts un vairākus gadus norādīts. Atzīstu: kļūdījos matemātiski. Bet nekādi zaudējumi sabiedrībai, ne arī individuālai personai nav radīti.

Piektais pārkāpums. Ir aizmirsts veselu nodaļu (labojot kļūdu) ielikt iekšā par iepriekšējiem aizdevumiem, kas ir piecus gadus norādīti visās deklarācijās. Atkal - zaudējumi nav radīti. Atzīstu: esmu vainīgs par to, ka šo kļūdu nepamanīju.

Sestais pārkāpums. Neesot uzrādījis savu automašīnu, kura reģistrēta CSDD un pieder man 10 gadus. Atzīstu: nepamanīju elektroniskā veidā, ka šī kļūda ir bijusi (Starpsaucieni no zāles, smiekli.) Jautājums atkal: kur ir šis zaudējums privātpersonām, valstij un sabiedrībai?

Un septītais pārkāpums. Nav norādīts, ka noticis darījums par īpašuma pārdošanu ar līgumu pārskaitījuma veidā uz banku. Atkal: kam ir radīti zaudējumi? Nevienam!”

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es tiešām lūdzu jūs balsot par manas lietas nodošanu izskatīšanai tiesā, un es ceru tikai uz to, ka šī situācija beigās vainagosies arī ar noskaidrošanu, kādā veidā privāti advokāti noskaidro to, ko dara Finanšu policija, un pēc tam vēršas ar šādām prasībām. Un kas ir tas, kas uz šādām absurdām prasībām izvirza tālāko... tālākās šīs kriminālapsūdzības.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi, man īsa replika. Pēc šīs runas noklausīšanās es saprotu, ka nākamreiz, kad mani apturēs ceļu policists un es nebūšu piesprādzējusies (No frakcijas SASKAŅA: “Ai, ai, ai!”; dep. I.Zariņš: “Nesprādzējies?”), es darīšu divas lietas. Vispirms es pajautāšu: a jūs zināt, kas es esmu? (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Kaimiņa aplausi.) Un pēc tam es viņiem pateikšu: par šo nav jāsoda, jo sabiedrībai kaitējums nav nodarīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst? Nē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts.

Kolēģi, tā kā darba kārtības jautājumi ir izskatīti, man jūs jāinformē saistībā ar likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Šis jautājums nav slēgts, un Prezidijam būs jālemj par tā iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien, 5.februārī, pulksten 17.00 ir paredzēta jautājumu un atbilžu sēde. Informēju jūs par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Tutina, Ribakova un Pimenova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta izpētes rezultātu pamatotību un Satiksmes ministrijas rīcību saistībā ar tiem”. Iesniedzēji turpina iepazīties ar ministra sniegto atbildi, bet papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums tiek uzskatīts par atbildētu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Tutina, Ribakova un Pimenova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētās tehniskās izpētes īstenošanu”. Ir saņemta rakstveida atbilde. Pagaidām papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas, un jautājums uzskatāms par atbildētu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Nikonova, Ribakova, Tutina un Raimonda Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par situāciju Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā”. Jautājums pāradresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informēja, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to atbilde pārceļama uz nākamo sēdi.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informēja, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to arī šis jautājums ir pārceļams uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Klementjeva, Raimonda Rubika un Mirska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par līgumiem ar SIA Auto Blitz. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informēja, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to arī šis jautājums ir pārceļams uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi.

Deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Baloža un Kūtra jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par valsts sociālās aprūpes centriem”. Ir saņemta rakstveida atbilde, bet tā iesniedzējus neapmierina. Ministrs var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Baloža un Kūtra jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par atbalstu cilvēku ar invaliditāti sportam”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministre šodien var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Kūtra un Baloža jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par atbildību un valsts budžeta izdevumiem dalībai Expo izstādē”. Jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, un ministre var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par World Expo 2015”. Jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Atbilde tiks sagatavota šīsdienas laikā, un ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to šodien pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde.

Ir iesniegti arī jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Zariņš, Agešins, Elksniņš, Tutins un Urbanovičs ir iesnieguši jautājumu “Par World Expo 2015” ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Tas tiks nodots atbildes sniegšanai.

Tāpat deputāti Zariņš, Agešins, Elksniņš, Tutins un Urbanovičs ir iesnieguši jautājumu “Par Ministru prezidentes izteicieniem masu medijos saistībā ar World Expo 2015”. Tas tiks nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

Tāpat deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par AS Air Baltic Corporation turpmāko attīstību” satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Arī tas tiks nodots atbildes sniegšanai.

Kolēģi! Tā kā mums sēdes beigās ir jāreģistrējas, tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Reģistrācijas rezultāti tiek apkopoti, un, tiklīdz tie būs pieejami, tiks dots vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aija Barča, Aleksandrs Kiršteins, Māris Kučinskis, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Valdis Skujiņš, Silvija Šimfa, Dzintars Zaķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas ziemas sesijas 4. sēde
2015.gada 5.februārī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 177/Lp12) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 417, 417A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (Nr. 178/Lp12)
(Dok. Nr. 425, 425A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 179/Lp12)
(Dok. Nr. 428, 428A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 180/Lp12)
(Dok. Nr. 429, 429A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 181/Lp12)
(Dok. Nr. 430, 430A)
   
Lēmuma projekts “Par Ivonnas Ādamsones-Stružas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 104/Lm12)
(Dok. Nr. 410)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Līgas Baltmanes-Zepas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 105/Lm12)
(Dok. Nr. 411)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 169/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 373B)
   
Ziņo - dep. A.Krauze
   
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 64/Lp12) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 405)
   
Ziņo - dep. K.Krēsliņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 136/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 295, 406)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 137/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 296, 407)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 138/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 297, 408)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 75/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 409)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Par pārbalsošanu par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 177/Lp12)
   
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 177/Lp12)
(Dok. Nr. 417, 417A)
   
Reģistrācija kvorumam
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 142/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 310, 413)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā” (Nr. 161/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 333, 414)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts “Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums” (Nr. 153/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 324, 419)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Noguldījumu garantiju likums” (Nr. 152/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 323, 420)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 154/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 325, 421)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 155/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 326, 422)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 156/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 327, 423)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 118/Lp12) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 272, 424)
   
Ziņo - dep. K.Šadurskis
   
Debates - dep. E.Putra
   
Paziņojumi
  - Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
  - dep. A.Latkovskis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
   
Debašu turpinājums - Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs A.Ašeradens
  - dep. D.Liepiņš
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. I.Viņķele
  - dep. D.Liepiņš
  - dep. E.Putra
   
Priekšlikums - dep. E.Putra
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 8/Lp12) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 427)
   
Ziņo - dep. A.Buiķis
   
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai” (Nr. 108/Lm12)
(Dok. Nr. 437)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Debates - dep. D.Liepiņš
  - dep. I.Viņķele
   
Informācija par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 177/Lp12)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Elksniņa, J.Tutina un J.Urbanoviča jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par World Expo 2015 (Nr. 25/J12)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Elksniņa, J.Tutina un J.Urbanoviča jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par ministru prezidentes izteicieniem masu medijos saistībā ar World Expo 2015(Nr. 26/J12)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par AS Air Baltic Corporation turpmāko attīstību” (Nr. 27/J12)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 05.02.2015 09:03:06 bal001
(atkartots balsojums).
Par - 43, pret - 21, atturas - 23. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (177/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 05.02.2015 09:04:02 bal002
Par - 44, pret - 19, atturas - 23. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (178/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 05.02.2015 09:06:34 bal003
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ivonnas Ādamsones-Stružas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (104/Lm12)

Datums: 05.02.2015 09:07:32 bal004
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Līgas Baltmanes-Zepas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (105/Lm12)

Datums: 05.02.2015 09:10:27 bal005
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (169/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.02.2015 09:11:51 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (64/Lp12), 3.lasījums

Datums: 05.02.2015 09:14:24 bal007
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (136/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 09:15:48 bal008
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā (137/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 09:17:00 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (138/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 09:18:05 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (75/Lp12), 2.lasījums

Datums: 05.02.2015 09:20:19 bal011
Par - 46, pret - 44, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Datums: 05.02.2015 09:21:59 bal012
(atkartots balsojums).
Par - 46, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 68)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (177/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 05.02.2015 09:22:48 bal013
Par - 46, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 68)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (177/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 05.02.2015 09:23:50 bal014
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.02.2015 09:48:45 bal015
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 05.02.2015 09:49:47 bal016
Par - 68, pret - 17, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par pāriešanu pie nākamā darba kārtības punkta

Datums: 05.02.2015 09:51:23 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (142/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 09:53:16 bal018
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts civildienesta likumā (161/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 09:57:50 bal019
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums (153/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 09:59:34 bal020
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Noguldījumu garantiju likums (152/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 10:00:46 bal021
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (154/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 10:01:46 bal022
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (155/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 10:03:08 bal023
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (156/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 11:33:02 bal024
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 11:34:13 bal025
Par - 34, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2015.02.26./. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (118/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.02.2015 11:36:38 bal026
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (8/Lp12), 2.lasījums

Datums: 05.02.2015 11:43:55 bal027
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai (108/Lm12)




 

Frakciju viedokļi
2015.gada 5.februārī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodienas jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Man ir tas gods jums pastāstīt par Saeimas šodienas sēdes aktuālajiem jautājumiem. VIENOTĪBAS ieskatā, šodien bija ļoti aktuāli divi jautājumu bloki.

Pirmais ir jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Par to mēs jau atkārtoti lauzām šķēpus, un jāsaka uzreiz, ka šodienas balsojuma kārtība un tas, kā šeit izvērtās dažādi balsojumi par dažādiem likumprojektiem, nonāca tādās zināmās pretrunās. Proti, Saeima ar balsojumu vēl nenodeva komisijām Satversmes grozījumus, kuri paredz, ka ir jāgroza Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, ja mēs vēlamies atklāti ievēlēt Valsts prezidentu, bet nodeva grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Tātad Juridiskā komisija jau izskatīs jautājumu par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu un par atklātību Valsts prezidenta ievēlēšanā.

Šodien zālē uz laiku nebija kvoruma. Daži deputāti nereģistrējās balsojumam. Tas nozīmē, ka pie Satversmes grozījumiem mēs atgriezīsimies, visticamāk, jau nākamnedēļ Saeimas sēdē, un tad arī visiem būs skaidrs, kuri Saeimas locekļi atbalsta atklātu balsojumu par Valsts prezidenta ievēlēšanu un kuri neatbalsta, jo šis jautājums vēl nav noslēgts.

Otrs jautājums, par kuru mēs šodien runājām un debatējām, bija mikrouzņēmumu nodokļa likme. Kā jau jūs zināt, arī par šo jautājumu tiek lauzti šķēpi, jo, no vienas puses, tas ir ļoti labs instruments, kā atbalstīt jaunus un uzņēmības pilnus cilvēkus uzsākt biznesu – gan ģimenes uzņēmumus, gan arī citus mazākus uzņēmumus –, lai nebūtu nedz tik sarežģīta grāmatvedība, nedz arī tik sarežģīti juridiski risinājumi. Šis mikrouzņēmumu nodoklis ir bijis ļoti, ļoti pievilcīgs. Taču mikrouzņēmumu nodokļa uzņēmumos strādājošie maksā arī mazākus sociālos nodokļus. Kad tie, kas ir darbinieki šajos uzņēmumos vai nu nonāk situācijā, kad ir slimība, vai kad viņiem piedzimst bērniņš, un arī vēlāk – pensijas vecumā – viņiem diemžēl ir jāsecina, ka viņu veiktās sociālā nodokļa iemaksas ir krietni zemākas pat par to cilvēku iemaksām, kuri ir saņēmuši minimālo algu un par kuriem ir maksātas pilnas sociālās iemaksas. Un tāpēc arī šodien mēs pirmajā lasījumā debatējām, kā atrast labu kompromisu jeb tādu labu viduspunktu, lai uzņēmējdarbība, protams, tiktu attīstīta un jaunie uzņēmēji izvēlētos mikrouzņēmuma to ļoti labo iespējamo instrumentu, taču lai tiktu maksātas sociālās iemaksas un neciestu darbinieki, kuriem varbūt ne vienmēr ir izpratne, kas ir viņa darba devējs, – vai tas ir SIA īpašnieks vai mikrouzņēmuma īpašnieks. Līdz ar to mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies arī vēl otrajā un trešajā lasījumā, un es arī no sirds ceru, ka VIENOTĪBA strādās pie šī jautājuma, lai šis labais risinājums tiktu atrasts.

Vēl nedaudz atgriežoties pie jautājuma par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, es vēlos atgādināt, ka visas pārējās valsts amatpersonas jau tiek vēlētas atklātā balsojumā un līdzšinējie balsojumi... gan 11.Saeimā... un tādi arī nākotnē būs, būs tāds arī 12.Saeimā... ir parādījuši, ka atklāts balsojums deputātiem nav traucējis balsot, kā šeit tiek teikts, saskaņā ar savu sirdsapziņu. Neviens pēc tam nav ticis vajāts vai kā citādi... Deputāti gluži vienkārši ir varējuši paskaidrot saviem vēlētājiem, kā viņi ir balsojuši, kāpēc viņi ir balsojuši, un visiem ir skaidrs, kāds ir balsojums; nenotiek nekāds politiskais tirgus. Es ļoti ceru, ka līdz nākamajai Saeimas sēdei, saprātīgi apspriežot šo jautājumu, mēs nonāksim pie tā, ka deputāti atbalstīs to, ka Valsts prezidents, kas, visticamāk, tiks ievēlēts jau jūnija sākumā, tiks ievēlēts atklātā balsojumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos vērst uzmanību uz likumprojektu, ko izskatījām pirmajā lasījumā, – “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Likumprojekts iesniegts no Zaļo un Zemnieku savienības puses, un tas ir faktiski Ekonomikas ministrijas piedāvājums. Ko tad paredz šis likumprojekts? Likumprojekts paredz saglabāt likmi 9 procentu apmērā turpmākos trīs gadus un pēc trijiem gadiem šo likmi paaugstināt uz 12 procentiem, tādējādi atrisinot ļoti daudziem uzņēmumiem šobrīd aktuālo problēmu, ar ko viņi saskaras saistībā ar Krievijas krīzes embargo ietekmi, rubļa kritumu un ne pārāk augošo, bet iepriekš... iepriekš cerēto, bet ne pārāk strauji augošo Eiropas ekonomiku.

Sākotnēji šis likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi, lai iedzīvotājus mudinātu... bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu uzsākt komercdarbību, kā arī lai viņiem izveidotu uzņēmējdarbību veicinošu komercdarbības vidi, nodokļu politiku, samazinātu bezdarba līmeni un attīstītu uzņēmējdarbības spējas. Zaļo un Zemnieku savienība redz to, ka šī likumprojekta, likuma mērķi vēl joprojām ir aktuāli. Mēs redzam, ka šobrīd bezdarbs ir pieaudzis: janvārī vien tie bija 0,4 procenti; 3800 iedzīvotāji ir palikuši bez darba. Ekonomika dziest, un daudzi uzņēmumi ir pārgājuši šobrīd uz trīs darba dienu nedēļu. Daudzi darbinieki tiek atlaisti. Likumprojekts faktiski vairāk vērsts uz to, lai atjaunotu šo iepriekšējo kursu.

Kurss bija sekojošs. Ieviešot šo režīmu, mēs panācām to, ka tika dibināti daudzi jauni uzņēmumi. Ilgstošie bezdarbnieki – faktiski 48 procenti no iepriekšējiem bezdarbniekiem! – iesaistījās šajos mikrouzņēmumos, turklāt 38 procenti no tiem bija ilgstoši bezdarbnieki. Tas ir vērā ņemams skaitlis – 41 tūkstotis iedzīvotāju! Šis režīms veicināja šo jauno uzņēmumu dibināšanu. Pēc tam, kad 2013.gadā pieņēma grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski šo likmi celt, līdz 2017.gadā tā sasniegtu 15 procentus, jaundibināto uzņēmumu skaits 2013. un 2014.gadā ir radikāli samazinājies. Tas norāda uz īstenotās politikas būtisku lomu uz ekonomikas procesiem valstī.

Šobrīd izskatījām šo jautājumu pirmajā lasījumā. Protams, ļoti lielas iebildes Saeimas deputātiem ir par sociālo nodrošinājumu. Šeit gan jāsaka tas, ka visi šie uzņēmumu rādītāji ir ar augšupejošu līkni. Apgrozījums 2012.gadā bija 12 tūkstoši eiro, turpretim šobrīd tas, pēc pēdējiem datiem, ir 14 tūkstoši eiro, tādējādi sociālās iemaksas jau ir sasniegušas 72 līdz 74 eiro mēnesī. Tas faktiski, salīdzinot ar uzņēmumiem, kas ir mikrouzņēmumi, bet strādā standarta režīmā, ir daudzmaz līdzvērtīgi.

Protams, ir jāskatās uz priekšu, jādomā par to, kā mēs risinām šo jautājumu par minimālo sociālo iemaksu, lai nodrošinātu cilvēkiem pensiju nākotnē. Viens no risinājumiem ir Finanšu ministrijas piedāvātais – minimālā sociālā iemaksa, kas attiektos ne tikai uz mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem. Tomēr mēs uzskatām, ka šī likme – 122 eiro – ir jāsasniedz pakāpeniski, tas nav viena, divu vai pat trīs gadu jautājums. Tas ir varbūt arī piecu gadu jautājums. Tomēr svarīgi ir šobrīd virzīties straujiem soļiem uz priekšu, tāpēc šodien Zaļo un Zemnieku savienība iebilda pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 26.februāri –, jo uzskatām, ka šis likumprojekts ir jāvirza straujiem soļiem uz priekšu, saglabājot šo likmi... tehniski grozot šo likmi – 9 procentus – un pēc tam diskutējot par to, par noteiktiem režīmiem, par nozarēm, par minimālajām sociālajām iemaksām. Tāpēc es ceru, ka mēs tiksim līdz laimīgam nobeigumam jau tajā brīdī, kad būs jāiesniedz pirmās... pirmā ceturkšņa deklarācijas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.

Nākamais runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputāts Ringolds Balodis. Lūdzu!

R.Balodis (NSL).

Labdien! Es varbūt turpināšu pirmās runātājas, VIENOTĪBAS pārstāves, Lībiņas-Egneres teikto, jo viņa pārliecinoši un iemidzinoši, es atļaušos izteikties, runāja par to, ka viss gandrīz vai noskaidrosies, ja Valsts prezidents tiks vēlēts atklāti.

Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka veikt kaut kādus kosmētiskus remontus vai kaut kādus dekoratīvus uzlabojumus esošajā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā būtu muļķīgi, ja mēs iestājamies par radikālu risinājumu – par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Protams, ne par prezidentālas republikas veidošanu, bet par tautas vēlētu Valsts prezidentu, kas varētu uzlabot esošo situāciju, kad valdības vairs nebūs tik vājas kā pašreiz un valsts funkcionēs daudz kvalitatīvāk.

Vakardien notika Juridiskās komisijas sēde, kurā tika aplūkots jautājums par Satversmes grozīšanu, ko ierosināja “No sirds Latvijai”. Atgādināšu: tas bija jautājums par to, ka mēs vēlamies grozīt Satversmē principu... par to, ka turpmāk Valsts prezidentu vēlētu tauta, nevis parlaments. Lai gan grozījums tika noraidīts un faktiski mūsu partijas galvenais mērķis bija virzīties uz diskusiju, komisija izskatīja jautājumu par iespējām veidot tādu darba grupu. Iespējams, varētu tikt aplūkots jautājums par apakškomisijas veidošanu. Un šis jautājums tika skatīts un izlemts pozitīvi. Lai gan šodien laikraksts “Diena” raksta, ka Juridiskās komisijas deputāti neriskē atzīt pat to, ka... negatavojas grozīt Satversmi, es domāju, ka nevarētu gluži tik viennozīmīgi skatīties uz šo jautājumu, jo ir nepieciešamas diskusijas par šī institūta nozīmību un pilnvarām, plašākā lokā iesaistot arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī konsultējoties ar juristiem, kas orientējas konstitucionālajās tiesībās un valststiesībās. Tāpēc darba grupas izveidošana, manuprāt, būtu tāds optimāls risinājums. Un, kā es šodien vēl pārrunāju ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Gaidi Bērziņu, faktiski šomēnes mēs arī šādu darba grupu varētu izveidot. Tas būtu viens. Un, protams, otrais, ko es vēlos uzsvērt, – ka šis jautājums, protams, nav aktuāls esošā Valsts prezidenta ievēlēšanas gadījumā un, protams, ir domāts uz nākamo Valsts prezidenta pilnvaru termiņu.

Nākamais, ko es gribētu teikt. Es gribētu informēt radioklausītājus, ka no šodienas – jau pāris stundu! – ir iespējas Saeimas mājaslapā iepazīties ar jaunas komisijas mājaslapu. Ir izveidota Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapa. Un faktiski no parlamentārās izmeklēšanas komisijām šī komisija ir pirmā, kurai ir mājaslapa. Un, protams, arī pirmā, kura videotranslē savas sēdes. Ar visiem videoierakstiem var iepazīties šajā mājaslapā, tur ir iekļauti arī visi dokumenti, kas ir mūsu rīcībā nonākuši. Es domāju, ka radioklausītājiem būs interesanti iepazīties ar Ekonomikas ministrijas atbildēm par tēmu.

Tuvākajā laikā – nākošnedēļ, pirmdien – būs arī atklāta sēde, kuru varēs vērot tiešsaistē. Mums ir izsaukta Valsts kanceleja, lai pastāstītu, ko tad viņi ir sadarījuši pēc traģēdijas. Un arī aplūkosim atlikušos jautājumus, ko mums skaidros Ekonomikas ministrija.

Un tālāk, 16.februārī, arī būs nozīmīga sēde, kurā mēs runāsim par politiku būvniecības nozarē, jo faktiski šīs komisijas izmeklēšanas darbs sāk pārsniegt viņas nospraustos mērķus, jo rādās, ka arī esošais normatīvais regulējums būvniecības nozarē būtu papildināms. Un tāpēc uz 16.februāra sēdi mēs aicinām ne tikai nozares ekspertus, bet arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kura varētu turpmāk arī aplūkot šos jautājumus, kas saistīti tieši ar esošo likumu grozījumiem.

Vēl piebildīšu, ka ir vēl viena komisija, ko vada “No sirds Latvijai”. Tā ir tā dēvētā “Citadeles” komisija. Protams, atšķirībā no Zolitūdes komisijas viņa darbojas tādā zināmā slepenības režīmā, jo tomēr ir runa par sākotnējo darbu, kas jāveic varbūt ne tik atklāti sabiedrībai... Jāanalizē šie jautājumi, kas nāk priekšā.

Tas būtu pamatā arī viss, ko es vēlējos šodien pateikt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ringoldam Balodim.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Viens no būtiskākajiem šīsdienas sēdes jautājumiem bija Nacionālās apvienības ierosinājums veikt izmaiņas Satversmē, kuras paredzētu atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas.

Uzskatām, ka vēlētājiem ir tiesības zināt savu pārstāvju balsojumus tik svarīgos jautājumos un deputātiem ir pienākums tos atklāti pamatot. Vēlamies lauzt oligarhu laikos ieviesto praksi, ka amatpersonas tika iebalsotas slepeni un apšaubāmas motivācijas un darījumu rezultātā. Diemžēl Nacionālās apvienības centienus atbalstīja mazākums.

Nacionālā apvienība izsaka nožēlu, ka šie grozījumi tika noraidīti, nevis skaidri paužot nostāju ar “pret” balsīm, bet nesavācot kvorumu, – vārdu sakot, izvelkot ārā deputātu balsošanas kartītes...

Man kā pirmo reizi ievēlētam deputātam šķiet, ka, strādājot ar šādām metodēm, tiek grauts Saeimas prestižs un mazināta tautas uzticība parlamentam.

Tajā pašā laikā tika atbalstīts Latvijas Reģionu apvienības iesniegtais līdzīgais priekšlikums par Valsts prezidenta vēlēšanu atklātību, kas diemžēl pats par sevi neko Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā nemaina, jo nepieciešami arī norādītie Satversmes grozījumi.

Iepriekšējo Latvijas Reģionu apvienības piedāvājumu neatbalstījām, jo tas paredzēja Valsts prezidenta amatam izvirzīt kandidātus jau ar esošu augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, faktiski sašaurinot iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu loku; tas nebija loģiski un pamatoti.

Nacionālā apvienība ir pārliecināta, ka Valsts prezidents jāievēl “caurspīdīgi” – atklātā procesā.

Pirmkārt, ikvienam vēlētājam ir tiesības zināt, kā Saeimas deputāti ir balsojuši, lai viņi nestu atbildību par savu pieņemto lēmumu un rīcību.

Otrkārt, jāuzsver, ka šobrīd Valsts prezidents ir valstī vienīgā augstā amatpersona, kas tiek ievēlēta aizklātā balsojumā. Bet pārliecinošu argumentu, kāpēc šāda kārtība saglabāta, nav.

Jau arī iepriekšējie runātāji pieminēja, ka tika izskatīts jautājums par mikrouzņēmumu nodokli. Arī Nacionālā apvienība atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību Saeimā. Bet vēlētos informēt, ka vakar Saeimas Ārlietu komisijā tika skatīti Nacionālās apvienības deputātu, tas ir, manis, Riharda Kola un Jāņa Dombravas, iesniegtie priekšlikumi ārpolitikas prioritārajiem darbiem.

Esam vērsuši uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas skar Latvijas drošību, ekonomiku un vēstures skaidrojumu starptautiski. Tagad es vēlētos par dažiem no tiem arī bilst plašāk.

Runājot par drošību, jāteic, ka nenoliedzami viens no svarīgākajiem Eiropas uzdevumiem ir Eiropas Savienības drošības stratēģijas izstrāde, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un pieaugošos apdraudējumu riskus.

Līdzšinējā stratēģija neatbilst šodienas drošības situācijai. Šajā procesā Latvijai ir būtiski izstrādāt vadlīnijas un savus priekšlikumus, vadoties pēc Latvijas nacionālajām pozīcijām attiecībā uz Eiropas Savienības drošības un ārlietu prioritātēm, un iesniegt arī atbildīgajām Eiropas Savienības institūcijām. Mums ir nepieciešams aktīvi pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienības institūcijās, kuras atbild arī plašākā jomā par drošību un aizsardzību.

Parlamentārajā līmenī ir jāuzsāk aktīva un cieša sadarbība ar Baltijas un Melnās jūras reģiona valstīm gan drošības, gan ekonomiskās sadarbības jomā. Laikā, kad Eiropas Savienības uzdevums ir stiprināt ārējo robežu visos iespējamos veidos, starpvalstu sadarbība ir izšķiroša.

Ārlietu komisijas darbā jāaktualizē arī jautājums, kā pasaulei skaidrot totalitāros režīmus un to pastrādātos noziegumus. Viens no priekšlikumiem ir izveidot vienotu informatīvo e-platformu, kur visiem Eiropas Savienības pilsoņiem būtu pieejama pārskatāma un izglītojoša informācija par visiem totalitārajiem režīmiem Eiropā un to pastrādātajiem noziegumiem.

Nobeigumā gribu vērst uzmanību arī uz Nacionālās apvienības vadītās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iniciatīvu lūgt Lielbritānijas parlamentam iesaistīties Latvijas pilsones bērna atgūšanā. Bērns ir ticis izņemts no ģimenes, neiedziļinoties lietas apstākļos un pieņemot bargāko no sodiem – liegt mātei tiesības uz bērnu. Nacionālā apvienība ir pārliecināta, ka šāda rakstura gadījumos mūsu pienākums ir aizstāvēt ikviena Latvijas pilsoņa tiesības neatkarīgi no viņa ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Un visbeidzot vēlos arī informēt, ka nākamnedēļ Saeimas spīkere Ināra Mūrniece un pavadošā parlamentāriešu delegācija viesosies Ukrainā – vizītē, kurā būs tikšanās ar Ukrainas prezidentu un ar Augstākās Radas vadītāju. Uzskatām, ka šī būs ļoti svarīga vizīte, kā arī signāls Ukrainas tautai, ka Latvija ir ar viņiem kopā šajā grūtajā situācijā.

Visiem novēlu izdevušos atlikušo nedēļu! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika noraidīti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kuri paredz atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas parlamentā. Es vēlos atgādināt, ka priekšvēlēšanu laikā piecas partijas no sešām parlamentā pārstāvētajām, ieskaitot iesniedzējus no Nacionālās apvienības, solīja vēlētājiem virzīt ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Un tagad viņi virza kaut ko citu, un ideja par tautas vēlētu Valsts prezidentu vienkārši neiet kopā ar ideju par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā.

Svarīgi atcerēties, ka Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību. Un Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju – visu valsts institūciju varas avotu. Un mēs visi ļoti labi zinām, ka pamatlikuma grozījumi, kuri paredz grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kartību, jau nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs valsti.

Savukārt šodien iesniegtais likumprojekts paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu Saeimā, balsojot atklāti. Proti, likumprojekta autori no Nacionālās apvienības pēkšņi aicina atstāt šo privilēģiju parlamenta rokās. Ņemot vērā kaismīgās priekšvēlēšanu debates un dāsnos solījumus, 12.Saeimai, manuprāt, ir jāatbild uz citu jautājumu – vai Latvijas Valsts prezidents būtu jāievēl tautai?

Esam pārliecināti, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku, autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti. Neapmierinātība ar partijām aug augumā un daudzi cilvēki uzskata, ka vienīgā cerība ir būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, tādēļ Latvijas Valsts prezidents ir jāievēl tautai. Latvijas tauta nemaz nav nezinošāka par 100 tautas ievēlētiem pārstāvjiem, un tautai kā varas avotam ir tiesības lemt, kas vadīs mūsu valsti.

Runājot par iespējamiem kandidātiem, es teikšu tā: SASKAŅA jebkuru kandidātu vērtēs nopietni, mēs rūpīgi izvērtēsim visus kandidātus. Un es nešaubos, ka vēl tiks izvirzīti vairāki kandidāti, un prognozēju, ka par šo augsto amatu būs sīva cīņa. Arī diemžēl Saeimas kuluāros. Un šī cīņa jau ir sākusies. Es nevaru izslēgt iespēju, ka SASKAŅAI būs savs kandidāts šim augstajam amatam, jo pie mums nāk gaiši cilvēki, vēlētāji, ar savām gaišām idejām, domām par kandidātiem, un šīs idejas mēs apkopojam. Un mums jau ir veiksmīga un laba pieredze šajā jautājumā. Varu atgādināt, ka savulaik, 2007.gadā, mēs izvirzījām ļoti spēcīgu kandidātu – Aivaru Endziņu. Un par labu mūsu kandidātam savu kandidatūru tolaik atsauca arī Sandra Kalniete. Bet toreiz parlaments ievēlēja Valdi Zatleru. Ja par kandidātiem tolaik būtu vēlējusi tauta, tad, es domāju, rezultāts būtu pavisam citādāks.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Un raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Labdien! Godātie radioklausītāji! Cienītās radioklausītājas! Prieks jūs šodien uzrunāt jau nedēļas gandrīz noslēdzošajā dienā – ceturtdienā. Vēl viena diena atlikusi, un tad jau... tad jau arī brīvdienas. Bet šodien Saeimā mēs debatējām par trijiem sabiedrībai ļoti būtiskiem jautājumiem. Divus jau mani kolēģi pieminēja. Viens no tiem ir atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas, otrs jautājums skar mikrouzņēmumu nodokli, bet trešais jautājums ir saistīts ar to situāciju, kuru pirms pieciem gadiem mēs piedzīvojām Latvijā, – ka viena no pietiekoši lielām Latvijas bankām – Parex banka – cieta faktiski zaudējumus un zaudējumu rezultātā bija spiesta vai nu izbeigt savu darbību, vai... valstij nācās steigties palīgā. Un šobrīd, protams, visā Eiropā... jo visa Eiropa piedzīvoja tieši tādas problēmas arī šajā finanšu un ekonomikas krīzes laikā: daudzas bankas cieta, nespēja norēķināties ar saviem noguldītājiem, nespēja izpildīt savas saistības. Tā rezultātā cieta gan cilvēki, gan sabiedrība, gan valstu budžeti.

Šobrīd Eiropas Komisija nākusi klajā ar regulu, kas mēģina palīdzēt izvairīties no šādām situācijām – situācijām, ka sabiedrība, valstu budžeti un konkrēti indivīdi ciestu. Visus šos zaudējumus lielākā vai mazākā mērā uz sevi paņemtu banku akcionāri. Un šodien vesela likumdošanas pakete... vesels bloks tika virzīts tieši šajā virzienā. Mēs šodien uzsākām ceļu, lai, ja iestātos situācijas, ka kādai bankai klājas grūti, tad vispirms, protams, zaudētāji būtu banku akcionāri un lielākie noguldītāji, nevis iedzīvotāji un sabiedrība caur valstu budžetiem. Tā ka tas ir ļoti nozīmīgs solis, kuru mēs speram virzienā, kas saucas “ja nu kādreiz gadīsies kādai bankai problēmas”. Tad mēs būsim no likumdošanas viedokļa sagatavoti šīs problēmas risināt tā, lai sabiedrība ciestu pēc iespējas mazāk vai neciestu nemaz.

Otrs jautājumu bloks, protams, ir saistīts ar Valsts prezidenta ievēlēšanu atklāti. Latvijas Reģionu apvienība savā pirmsvēlēšanu programmā jau ļoti skaidri bija norādījusi uz to, ka mēs vēlētos redzēt tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tātad – lai tauta būtu spējīga vēlēt Valsts prezidentu tieši un nepastarpināti. Šo ideju mūsu kolēģi no citām partijām noraidīja, neskatoties uz to, ka lielākā daļa Saeimā ievēlēto politisko spēku iestājās par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Mēs savukārt, ņemot vērā to, ka šī ideja šajā brīdī nav vainagojusies ar panākumiem un Valsts prezidents jāvēl jau pēc četriem mēnešiem, vēlētos panākt vismaz to situāciju, ka, ja jau deputāti ievēl Valsts prezidentu, tad deputātiem ir pienākums atklāt, par ko viņi vēlējuši, un, ja viņi atklāj, tad arī būt spējīgiem izskaidrot, kāpēc viņi vēlējuši par to un ne citu kandidātu; kas ir tie argumenti, kāpēc katrs deputāts ir nodevis balsi par esošo Valsts prezidenta amata kandidātu vai nav balsojis par citu. Jo citādi iznāk tā, ka kolēģiem ir iespēja slēpties aiz slēgtā balsojuma, nepasakot ne saviem vēlētājiem, ne sabiedrībai, kādi tad ir viņu balsojuma motīvi.

Un visbeidzot, protams, par mikrouzņēmumu nodokli. Arī šajā jautājumā koalīcijas partneri ir sadzirdējuši mūs – sadzirdējuši tādā ziņā, ka mēs jau neilgi pēc valsts budžeta apstiprināšanas atgriežamies pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma, kas paredz to, ka šobrīd mikrouzņēmumu nodoklis ir 11 procenti. Savukārt tas nodokļa režīms (ja tā to var saukt), kurš valdīja iepriekš, bija 9 procenti. Latvijas Reģionu apvienība savā pirmsvēlēšanu programmā solīja saglabāt 9 procentu režīmu mikrouzņēmumu nodoklim, lai tādā veidā veicinātu uzņēmējdarbības vidi vai palīdzētu tiem mazajiem uzņēmējiem dažādās Latvijas vietās, novados, pilsētās, kuri faktiski ar savu ģimeņu starpniecību uztur vai nu mazus viesu namiņus, vai maziņus restorāniņus, tādā veidā nodarbinot sevi un savus tuvākos, kā arī radot tajā konkrētajā vietā un vidē ekonomisko darbību.

Vēlos tikai piebilst, ka, protams, pilnīgi pamatots ir manu kolēģu satraukums par to, ka dažreiz mikrouzņēmumu nodoklis tiek izmantots, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, bet pacelšana no 9 uz 11 procentiem jau nerisina šo problēmu. Tādēļ pēc būtības mums jāmeklē citi risinājumi, kā mums strādāt ar tiem, kuri izvairās no nodokļu nomaksas, un kā savukārt palīdzēt tiem, kuri vēlas darboties.

Tas arī īsumā no manas puses viss. Paldies jums par uzmanību. Vēlu veiksmīgu nedēļas nogali, visu to labāko!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram.

Līdz ar to šodienas tiešraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!




Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 5.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labvakar, ļoti cienījamās ministres kundzes! Labvakar, augsti godājamais ministra kungs! Labvakar, godājamie kolēģi deputāti! Ir pulksten 17.00, un sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Mums šodien darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Baloža un Kūtra jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par valsts sociālās aprūpes centriem”. Uz šo jautājumu jau ir saņemta ministra rakstiskā atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Ministra kungs, vai jūs vēlaties pirms deputātu jautājumiem sniegt vēl kādu informāciju papildus tai informācijai, kura jau ir rakstiski sniegtajā atbildē?

Nē? Tad sāksim ar jautājumiem. Deputātiem, kas ir iesnieguši jautājumu, ir laiks – viena minūte – papildu jautājumu uzdošanai.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Sudrabas kundzei! (Starpsauciens: “Ir ieslēgts!”) Ir, jā.

Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Ministra kungs! Saskaņā ar jūsu sniegto informāciju tikai 48 personas no filiālē “Rauna” dzīvojošās 71 personas un tikai 9 no filiālē “Kauguri” dzīvojošajām 66 personām ir piekritušas pārcelties uz citām telpām, turklāt 64 procenti no filiāles “Kauguri” un 56 procenti no filiāles “Rauna” klientiem uztur kontaktus ar ģimeni. Vai jūs, ministra kungs, zināt iemeslus, kāpēc klienti nevēlas pārcelties? Un kādus atbilstošus pasākumus veiks Sociālās integrācijas valsts aģentūra, lai motivētu klientus pārcelties un sniegtu atbalstu viņu ģimenes locekļiem, kuriem attāluma dēļ būs ierobežotas iespējas apmeklēt savus radiniekus, ņemot vērā papildu izdevumus ceļam?

U.Augulis (labklājības ministrs).

Jā, paldies.

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Cienītie deputāti! Ar katru dienu šī situācija mainās, tāpēc ka mans rīkojums ir izdots, nosakot līdz aprīlim termiņu, kura laikā ir uzdots gan Zemgales reģiona filiāles vadītājam, gan Vidzemes reģiona filiāles vadītājam, gan Rīgas filiāles vadītājam strādāt ar šiem klientiem, piesaistot arī Sociālās integrācijas valsts aģentūras speciālistus, lai mēs varētu šos klientus pārvietot uz citām filiālēm reģionu ietvaros vai lai paši klienti piekrīt, jo svarīgākais šeit ir paša klienta griba.

Tāpat arī attiecībā uz darbiniekiem ir jāmeklē risinājumi. Pirmām kārtām uzdevums ir nodrošināt esošā reģiona centra ietvaros šiem darbiniekiem darbu un, protams, tiem, kas ir gatavi, piedāvāt arī darbu tajā centrā, kurš ir Rīgā.

Un – paralēli tam – katru dienu tiek strādāts ar šiem klientiem, jo, kā jau es minēju, mums svarīgākais ir klients, lai klients būtu apmierināts.

Jaunajā, renovētajā centrā ir ļoti labi apstākļi, ir daudz plašākas iespējas nodarboties dažādās darbnīcās. Kad ar klientiem personīgi tikās parlamentārais sekretārs, bija uztraukums par to, vai, piemēram, vienai no klientēm, kurai patīk rušināties pa dārziņu, arī turpmāk tādas iespējas būs. Jā, protams, tādas iespējas būs arī jaunajā, renovētajā centrā!

Tā ka darbs šobrīd notiek. Tas notiks līdz aprīlim, jo jaunajam centram atbilstoši saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies pret Eiropas Reģionālās attīstības fondu, ir jāuzsāk darbs maijā.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Iesniedzējiem ir iespējas uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu!

Sudrabas kundzei, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

I.Sudraba. Labklājības ministrija jau kopš 2014.gada maija zināja par to, ka slēgs Valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāli “Rauna”, bet Raunas novada dome par to uzzināja tikai šī gada sākumā – par jūsu uzdevumu slēgt ar 10.aprīli šo filiāli. Labklājības ministrijai nav konkrēta piedāvājuma, kā risināt novēloto lēmumu dēļ radīto situāciju Raunas novadā. Savukārt Raunas novada dome mūs informē, ka viņiem ir konkrēti priekšlikumi, kā, pagarinot filiāles slēgšanu vēl uz gadu, varētu nodrošināt turpmāku darba vietu saglabāšanu novadā un pakalpojumu tālāku attīstību. Kāpēc jūs neatbalstāt Raunas novada domes sniegtos priekšlikumus, bet mērķtiecīgi ar šādiem lēmumiem veicināt darba vietu samazināšanos reģionos?

U.Augulis. Jā... Pirmām kārtām jāteic, ka šie lēmumi būtībā nebija novēloti. Jau 2009., 2010.gadā, kad mēs veicām strukturālās reformas un veidojām šos lielos centrus, lai mēs samazinātu izmaksas, koncentrējot gan grāmatvedības, gan personālvadības, gan visas citas izmaksas, kas bija nelietderīgas katrā atsevišķā centrā, – jau tanī brīdī bija paredzēts, ka gan “Rauna”, gan arī tie centri, kas tajā laikā tika samazināti, lai nebūtu mums pārkāpumu, lai nebūtu mums otru “Reģu”, lai nebūtu mums otras Zolitūdes... Kāpēc novēloti? Pirmām kārtām tāpēc, ka bija tiesas protests attiecībā uz filiāli “Kalnciems”; tur baznīca centās pierādīt savas īpašumtiesības, bet, tā kā tiesa bija labvēlīga Labklājības ministrijai, tad mums par šī centra... šīs filiāles aiztaisīšanu nebija jāpieņem... nebija jāpieņem tāds lēmums, jo šis nekustamais īpašums palika valsts īpašumā. Un “Rauna” vēl joprojām ir baznīcas īpašums, kurā mēs ieguldījumus nevaram likt, un diemžēl šajā centrā ir klientiem nepiemēroti apstākļi.

Kas attiecas uz to, vai saglabāt vai ne, šobrīd Labklājības ministrija ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību un Eiropas Reģionālās attīstības fonda palīdzību ir uzsākusi tādu programmu kā deinstitucionalizācija. Proti, plānošanas reģioniem ir uzdevums saplānot savā reģionā, kādi... kāda aprūpe varētu notikt reģionā, – vai nu tie būtu grupu dzīvokļi, vai tā dēvētās pusceļa mājas, vai sociālie dzīvokļi, ko tad arī ar šiem līdzekļiem varētu atbalstīt. Par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem tiks atbalstītas arī vēl darbinieku papildu apmācības (supervīzijas darbiniekiem), lai mēs sasniegtu to rezultātu, ka jau esošie, pašvaldībā jau dzīvojošie cilvēki, kas ir rindā... lai noņemtu to slogu no pašvaldībām un sagrupētu klientus, lai tie klienti, kas ir spējīgi dzīvot sabiedrībā un dot sabiedrībai kādu pienesumu, būtu tiešām spējīgi to darīt. Un it sevišķi tajās vietās, kur plānošanas reģioniem jau ir apmācīti cilvēki, tas būtu tikai un vienīgi prātīgi – veidot arī šādu, alternatīvu, aprūpi.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Saskaņā ar Kārtības rulli arī tiem deputātiem, kuri nav jautājuma iesniedzēji, ir iespējams uzdot papildu jautājumus. Un deputāts Šica kungs vēlas uzdot papildu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!

Nospiediet pogu “Mikrofons”!

M.Šics (LRA).

Viss kārtībā. Paldies.

Mans jautājums ir sekojošs. Sakiet, lūdzu, vai jūs vērtējāt novēlotā lēmuma pieņemšanas iemeslus un iemeslus tā nepaziņošanai pašvaldībai, un par to atbildīgo personu atbildību?

U.Augulis (labklājības ministrs).

Nē, nav bijuši nekādi novēloti lēmumi, nekādas novēlotas paziņošanas nav bijušas. Tad, kad ir izdots mans rīkojums, tad arī tiek paziņots gan centru vadībām, gan filiāļu vadībām, lai varētu turpināt šo darbu, jo tas nav jāizdara, tā teikt, rīt uz pusdienlaiku. Tas ir jāizdara līdz aprīlim, jo, kā jau es minēju, centram ir jāsāk strādāt maijā.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!

M.Šics. Otrs mans jautājums. Vai filiāle “Rauna” netiks slēgta? Un vai tajā gadījumā, ja slēgtu filiāli “Kalnciems”... Un tajā sakarībā cits jautājums... nu, teiksim, tāds papildinājums: vai atrašanās baznīcas īpašumā nav vis pretrunā, bet varbūt tieši atbilst šai pamatnostādnei un sociālo pakalpojumu attīstībai? Un varbūt būtu jāmaina likumdošana par baznīcas tiesībām Sarkanā Krusta vai citos aprūpes objektos ieguldīt valsts līdzekļus, nevis jāslēdz teritoriāli izvietotās un organizāciju uzturētās, atbalstītās vietas?

U.Augulis. Nē. Noteikti nē!

Ja ir iespējas to darīt valsts īpašumos, tad publisko finansējumu – nodokļu maksātāju naudu! – visprātīgāk ir tomēr ieguldīt valsts īpašumos, it sevišķi tad, ja šis īpašums ir renovēts atbilstoši klientu vajadzībām un klientu iespējām dzīvot labākos apstākļos.

Sēdes vadītāja. Vēl pēdējais, trešais, papildu jautājums ir iespējams.

M.Šics. Mans pēdējais jautājums ir sakarā ar jūsu parakstīto vēstuli, kas, manuprāt, ir amorāla (vai nu jums pašam tas patīk, vai nepatīk!). Jūs rakstāt, ka direktoram ir uzdots sadarbībā ar filiāli “Ezerkrasti” filiālē nodrošināt darbu filiāles “Ezerkrasti” cilvēkiem. Tālāk tieši tādā pašā stilā ir rakstīts, ka tiem radiniekiem, kuriem visi tuvinieki ir 60–70 gadus veci (tāds ir vidējais vecums tiem cilvēkiem), tiks rasta vai saglabāta iespēja turpmāk kontaktēties ar saviem tuviniekiem, kaut gan īstenībā tas ir trīs četru stundu brauciens katrā virzienā. Kā jūs pats iedomājaties to? Kā šie “Raunas” cilvēki (tās nav Cēsis!) varēs ierasties uz darbu un būt nodarbināti šeit? Vai tā nav tomēr tāda... it kā tomēr ņirgāšanās par šiem cilvēkiem: mēs izlēmām, nolēmām un visam tā kā ceļa rullis pārbraucam pāri?!

U.Augulis. Pirmām kārtām, kā es jau teicu... Vēlreiz atkārtošu: svarīgāks ir klients, un svarīgāka ir attieksme pret klientu. Protams, tiks darīts viss iespējamais, lai mēs to varētu nodrošināt attiecībā uz vecāku apmeklējumiem, it sevišķi tiem bērniem invalīdiem, kas būs šinī centrā, lai vecāki to varētu izdarīt.

Nebūt nav tā, ka konkrētā centrā ir tikai konkrēta novada iedzīvotāji. Tas tā ir pašvaldību sociālās aprūpes centros, kur ir vecie ļaudis, bet šajos valsts centros ir garīgi un psihiski slimie – gan bērni, gan pieauguši cilvēki – no visas Latvijas.

Bet uzdevums ir centru vadītājiem runāt – iesaistot speciālistus, runāt! – gan ar klientiem, gan ar klientu vecākiem, kam tādi ir, lai būtu pēc iespējas mazāk neērtību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies labklājības ministram Uldim Auguļa kungam par sniegtajām atbildēm.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Nākamais ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Kūtra un Baloža jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par atbalstu cilvēku ar invaliditāti sportam”.

Ministres kundze, ir saņemta jūsu rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar šo atbildi, vēlas saņemt arī papildu paskaidrojumus, uzdot papildu jautājumus. Bet vai vēl pirms papildu jautājumiem jūs vēlaties sniegt kādu papildu informāciju?

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Nē. Es esmu gatava uzklausīt jautājumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tad uzreiz sāksim ar jautājumiem.

Arī šeit tātad līdzīgi – deputāti var uzdot jautājumus, viena minūte jautājumam, pēc tam divas minūtes atbildei.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Sudrabai!

I.Sudraba (NSL).

Savā atbildē jūs informējat, ka Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam ir iekļauti uzdevumi, kuri netieši ietver arī pieaugušo ar kustību traucējumiem tautas sportu un līdzdalību sporta pasākumos, kā arī informējat, ka uzdevuma izpilde ir atkarīga no pieejamo finanšu līdzekļu apmēra.

Tāpēc ir jautājums: kāds finansiālais atbalsts un kādiem pasākumiem ir ieplānots 2015.gada valsts budžetā vienlīdzīgu iespēju radīšanai pieaugušo ar kustību traucējumiem tautas sportam un līdzdalībai sporta pasākumos?

Pateicos.

M.Seile. Labvakar, cienījamie deputāti! Kā jau minēts atbildes vēstulē, šobrīd nav speciāli izdalīta šāda kategorija – “Atbalsts pieaugušajiem ar speciālām vajadzībām”. Ir kategorija – “Tautas sporta attīstīšana”. Un ir arī konkrētas darbības, kas saistītas ar tieši sporta aktivitāšu attīstīšanu visām iedzīvotāju grupām, to skaitā pieaugušiem cilvēkiem ar invaliditāti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais papildu jautājums arī deputātei Sudrabai. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

I.Sudraba. Atbildē jūs sniedzat viedokli, ka nevarat salīdzināt valsts piešķirto finansējumu sportistu sagatavošanai dalībai olimpiskajās spēlēs un paraolimpiskajās spēlēs, jo sportistu skaits ir dažāds.

Tomēr sportistiem nepieciešamais atbalsts, mūsu skatījumā, ir vienāds, jo ir jānodrošina apstākļi treniņiem, jāatalgo sportistu un treneru darbs, kā arī jāapmaksā dalība nepieciešamajās kvalifikācijas sacensībās. Tāpēc jautājums: kāds ir tieši 2015.gada valsts budžetā paredzētais finansējums, lai paraolimpiskajiem sportistiem nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus, finansējot sportistu un treneru atalgojumu, dalību kvalifikācijas sacensībās un nepieciešamos treniņu apstākļus?

M.Seile. Šobrīd, plānojot valsts budžetu, nav norādīta speciāla kategorija, ka valsts budžeta līdzekļi ir izmantojami tieši tam, lai gatavotos olimpiskajām spēlēm vai paraolimpiskajām spēlēm. Tiek novirzīts noteikts finansējums, un attiecīgās sporta organizācijas pieņem lēmumu, kādā veidā šos līdzekļus izmantot.

Un attiecībā uz Latvijas Paraolimpisko komiteju jāpiemin tas, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu... ka, neskatoties uz to, ka kopējais budžeta finansējums sportam netika palielināts, nedaudz tika pārdalīts finansējums par labu tieši Latvijas Paraolimpiskajai komitejai, tādējādi nedaudz palielinot pieejamo finansējumu tieši tai.

Bet patiešām, kā tas skaidrots arī vēstulē, mēs šajā brīdī... šajā brīdī, es teikšu tā, mēs īsti neredzam, kā novērtēt vienlīdzīgu ieguldījumu, tieši tā iemesla dēļ, ka olimpiskajās spēlēs iesaistās... gan gatavošanās procesā, gan pēc tam pašās spēlēs iesaistās daudz lielāks cilvēku skaits nekā paraolimpiskajās spēlēs. Un... nu, tad tas ir pēc būtības tas, ko mēs redzam... Ārkārtīgi grūti novērtējams jautājums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Arī deputātiem, kas nav jautājuma iesniedzēji, ir tiesības uzdot papildu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!

Jautājuma uzdevējiem ir iespēja uzdot tikai divus papildu jautājumus, un tā ir izmantota. Tagad tiem, kuri nav... Kā, lūdzu? Deputāts Meija tad pēc deputāta Šica, jā...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šicam!

M.Šics (LRA).

Paldies.

Sociālo un darba lietu komisijā mēs esam skatījuši jautājumu par to, ka Labklājības ministrijas atbalsts paraolimpiskajiem sportistiem, šiem invalīdiem, kas nodarbojas ar sportu, ir niecīgs, nepietiekams. Un ko jūs kā... faktiski kā sporta ministre darāt vai cik intensīvi tomēr prasāt to rehabilitācijai paredzēto naudu, kas faktiski arī sportu segtu? Šo cilvēku rehabilitācijai līdzekļi būtu papildināmi tā, lai šis finansējums nāktu ne vien pa sporta kanālu, kas faktiski ir profesionālā sporta kanāls, bet lai tas nāktu arī no tās sfēras, kurai ir jānodrošina šo invalīdu pilnvērtīga dzīve.

M.Seile. Paldies par norādi. Pilnīgi piekrītu šim aspektam, uz ko jūs vēršat uzmanību. Mums ir bijušas aizvadītajā nedēļā sarunas arī ar koalīcijas partneriem, mums ir ieplānota tikšanās ar Labklājības ministriju patiešām tuvākajā laikā, lai pārrunātu viņu iespējas iesaistīties arī paraolimpiešu atbalstīšanā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir uzdoti jautājumi gan no jautājuma iesniedzējiem, gan arī jautājums no deputāta, kurš ir klāt, bet kurš nav jautājuma iesniedzējs. Līdz ar to visi deputātu jautājumi ir uzdoti. Paldies deputātiem, paldies izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei.

M.Seile. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un mēs turpinām ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera, Kūtra un Baloža jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kas ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, – “Par atbildību un valsts budžeta izdevumiem dalībai Expo izstādē”.

Lūdzu, ministres kundze! Ir saņemta rakstiska atbildes, bet jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar šo atbildi, vēlas saņemt arī papildu paskaidrojumus, uzdot papildu jautājumus. Bet vai jūs vēlaties sniegt arī vēl kādu papildu informāciju pirms jautājumu uzdošanas?

D.Reizniece-Ozola (ekonomikas ministre).

Komentāru.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!

D.Reizniece-Ozola. Labvakar, Lībiņas-Egneres kundze, un labvakar, deputāti! Man vispirms jāatvainojas par to, ka atbilde jums rakstiski ir iesniegta vēlāk, nekā bija lūgts no jūsu puses.

Vairāki apsvērumi.

Viens. Mēs saņēmām ļoti vēlu to no premjerministres puses.

Un otrs. Šobrīd, kā jūs zināt, Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu pārtraukt Latvijas dalību Expo izstādē, un ir dots uzdevums Ekonomikas ministrijai gan lauzt līgumu, gan veikt iekšējas dienesta pārbaudes. Līdz ar to tās atbildes, kas tiek sniegtas, ir, nu, tādas diezgan piesardzīgas un varbūt nav pārāk izvērstas, lai pēcāk mums neradītu kādas saistošas juridiskas sekas.

Šobrīd jūs informēšu, un arī atbildes vēstulē ir sniegta informācija. Dienesta pārbaudes termiņš ir noteikts – tas ir šā gada 13.februāris, kad būs šīs dienesta pārbaudes rezultāti. Tad atbilstoši Ministru kabineta protokollēmumam tie tiks iesniegti Ministru kabinetam, un tad noteikti varēsim jums dot plašāku informāciju nekā šobrīd.

Taču es esmu gatava, protams, atbildēt uz papildu jautājumiem, ja tādi šobrīd rodas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirmo jautājumu vēlas uzdot deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

I.Sudraba (NSL).

Labvakar! Un pateicos, ka jūs atnācāt.

Plašsaziņas līdzekļos un arī jūsu atbildē jūs informējat, ka projekta izmaksas uz šī gada 16.janvāri ir 1,3 miljoni eiro. Lūdzu, precizējiet! Vai jūs kā ekonomikas ministre esat šajās izmaksās ieskaitījusi arī izveidojušās saistības pret pakalpojumu sniedzējiem, izdevumus projekta vadībai, izdevumus ministrijas darbinieku atalgojumam, komandējumiem un citus tieši ar projekta izstrādāšanu, vadību un uzraudzību saistītus izdevumus? Un kā šī kopsumma sadalās tieši pa šiem uzdevumu veidiem?

D.Reizniece-Ozola. Precīzi es jums summas tagad nevarēšu minēt, bet apmēram tie kārtas skaitļi galvā ir.

Šajās izmaksās iekļauti jau veiktie maksājumi par ēkas projektēšanu – tie ir apmēram 200 tūkstoši eiro. Šajās izmaksās iekļauta arī pamatu izbūve – tie ir apmēram 138 tūkstoši eiro. Vēl nedaudz ir atlicis – galamaksājums nav veikts. Šajās izmaksās iekļauti arī līdzšinējie maksājumi, kas ir veikti Expo komanditsabiedrībai par producēšanas līgumā veiktajiem darbiem, un arī Ekonomikas ministrijas darbinieku... nu, faktiski veiktās vadības izmaksas.

Šajās izmaksās nav iekļautas tās iespējamās papildu saistības, kas vēl radīsies, šobrīd laužot līgumus un pārtraucot esošās attiecības ar producēšanas kompāniju. Producēšanas kompānija bija jau iepriekš, Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas laikā, iesniegusi pieņemšanas un nodošanas aktu projektus par noteikta apjoma padarīto darbu. Un uz šodienu mēs esam saņēmuši vēl arī papildu informāciju un papildu pieņemšanas un nodošanas aktus no komanditsabiedrības, kur savukārt... es precīzu summu šobrīd jums neminēšu par tām saistībām, kas mums var rasties, jo mūsu uzdevums ir ļoti rūpīgi vērtēt gan šos pieteiktos darbus – to, cik tie ir pamatoti un cik maksājumu pieprasījumi ir pamatoti –, gan arī jau iepriekš veiktos maksājumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājuma iesniedzēji var uzdot vēl vienu papildu jautājumu.

Lūdzu, Sudrabas kundze!

I.Sudraba. Kā jūs teicāt, jūs neesat atbildējusi mums uz virkni jautājumu, jo ir uzsākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu savlaicīgi uzsāktā projekta neveiksmīgās īstenošanas cēloņus un par to atbildīgās amatpersonas.

Bet, lūdzu, sniedziet skaidrojumu: kā situācijā, kad gan Ministru prezidente, gan jūs savā atbildē rakstāt, ka līdzekļi nav izlietoti... ka līdzekļi, kas nav izlietoti projektam, ir valsts budžeta ietaupījums, panāksiet amatpersonu atbildību par naudas līdzekļu izšķērdēšanu vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā? Tātad novērtējums ir, ka mēs iegūstam ietaupījumu, bet prasīsim atbildību... (Smejas.)

D.Reizniece-Ozola. Paldies par jautājumu.

Jautājums ir mazliet iekodēts. Es mēģināšu sadalīt savu atbildi vairākos posmos.

Zināt, lēmums vai faktiski ierosinājums no Ekonomikas ministrijas... no manas puses decembrī tika ierosināts Ministru kabinetam pārtraukt dalību Expo izstādē tādēļ, ka decembra sākumā, atverot piedāvājumus paviljona būvniecībai, kas ir viena būtiska mūsu dalības sastāvdaļa... Viens ir satura veidošana. Bija noslēgts ar producēšanas kompāniju līgums apmēram 3 miljonu eiro apmērā; tur bija arī uzdevums, atsevišķi noslēdzot līgumu par projektēšanu, projektēt ēku, un bija faktiski jāiekļaujas kopējā projekta budžetā. Kopējais projekta budžets bija 5,7 miljoni, to Ministru kabinets bija nolēmis. Tas nozīmē, ka uz to brīdi apmēram 1,5 miljoni eiro bija pieejami būvniecībai. Piedāvājumi bija divi. Un abi piedāvājumi četrkārtīgi – četrkārtīgi! – pārsniedza tobrīd pieejamo budžetu jeb finansējumu būvniecībai.

Tajā brīdī mēs izvērtējām, no savas puses, ka šādā gadījumā, lai projektu realizētu sākotnējā, ieplānotajā apjomā, tas papildu sadārdzinājums būtu pārāk liels, bet atdeve no dalības izstādē nebūtu tik liela – faktiski vairāk nekā 7 miljonus tad projekts maksātu. Turklāt vēl bija nopietni riski, ka varētu nepagūt projektu realizēt laikā, jo termiņš, kad būtu jābūt jau paviljonam uzbūvētam un visai ekspozīcijai iekārtotai, ir šī gada maijs – 1.maijs.

Mēs gājām ar savu priekšlikumu atteikties no dalības izstādē, jo gan sadārdzinājums, gan arī tas, ko es redzēju, – ka projekts nav gana kvalitatīvi realizēts... Projekta īstenošana tika uzsākta jau 2012.gadā. Laiks, man šķiet, bija pietiekams, lai varētu organizēt arī iepirkuma procedūras savlaicīgi, lai tās netiktu atliktas uz pēdējo brīdi.

Un nolikta arī valdība tādā paša situācijā, kad atkārtotām iepirkuma procedūrām vairs nebija laika, nolikta tādas dilemmas priekšā, vai būtisku finansējumu piešķirt papildus vai atteikties no projekta.

Par ietaupīto vai neietaupīto. Tas ir mūsu uzdevums šobrīd – rūpīgi analizēt jau veiktos maksājumus, vērtēt, vai tās vērtības, kas ir šobrīd jau radītas, ir izmantojamas arī citiem mērķiem. Ir vienošanās ar Kultūras ministriju, ka Kultūras ministrija labprāt tās radītās mākslinieciskās vērtības, kas šobrīd ir, izmantotu arī citiem kultūras pasākumiem – Latvijas simtgades svinēšanai. Šobrīd ir konkrēts uzdevums – saprast, ko no tā visa, kas ir paveikts, par ko ir jau samaksāts, var reāli izmantot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājuma iesniedzēji abus papildu jautājumus ir uzdevuši. Tātad šis jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Nākamais ir deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kas arīdzan ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, – “Par World Expo 2015”.

Ministres kundze, vai jūs vēlaties vēl ko papildus teikt saistībā ar jau sniegto atbildi? Atbildi jūs esat jau sniegusi. Deputāti ar atbildi nav apmierināti, vēlējās uzdot papildu jautājumus, taču nav ieradušies.

D.Reizniece-Ozola (ekonomikas ministre).

Varbūt kolēģiem ir kādi papildu jautājumi vai precizējumi?

Sēdes vadītāja. Tad pāriesim pie papildu jautājumu uzdošanas.

Tā kā jautājuma iesniedzēju šeit nav, uzreiz pārējie deputāti, kas ir klāt, var izmantot iespēju pavisam kopā uzdot trīs papildu jautājumus.

Lūdzu, sāksim ar deputāti Ingunu Sudrabu.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Sudrabai!

I.Sudraba (NSL).

Jā, es to, ko iepriekš jau sāku... Tikai draudzīgas sarunas turpinājums, citādi mums tāds geto te veidojas. Mēs nevaram normāli sarunāties, bet... es... Kāpēc es uzdevu šo jautājumu? Paskaidrošu. Man liekas ļoti svarīgi, ka arī publiskajā telpā novērtē šo projektu vai nu kā projektu, kurš dod ietaupījumus, vai kā projektu, kurš ir novedis pie līdzekļu izšķērdēšanas. To es gribēju uzsvērt. Nu kā amatpersonas pēc tam var saukt pie atbildības, ja projektam dots novērtējums, ka projekts dod līdzekļu ietaupījumu?

D.Reizniece-Ozola. Mans mērķis, kad es ierosināju atteikties no dalības projektā, bija nedot iespēju izšķērdēt valsts līdzekļus. Un apstāties pie tā, kas jau šobrīd ir izdarīts. Biznesā ir tāds princips: nemetiet labu naudu pakaļ sliktai naudai! Tas, kāda šobrīd ir situācija... Nu, faktiski pareizi jūs sakāt: nevar teikt, ka tas ir ietaupītais finansējums... tas, kas jau ir iztērēts. Tas ir neiztērēts finansējums, kurš varētu tikt nelietderīgi iztērēts, ja mēs to darītu. Drīzāk tāds ir tas princips.

Un par jau izmantoto finansējumu es domāju: tas ir arī mūsu pienākums – skaidrot, vai tas ir godprātīgi izmantots un kāda ir tā lietderīgā atdeve un tās taustāmās vērtības, ko mēs šobrīd varam izmantot. Respektīvi, – maksimāli samazināt jau nelietderīgi ieguldītos līdzekļus... tos, kas jau līdz šim...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai klātesošajiem deputātiem ir vēl kāds papildu jautājums? Kārtības rullis dod jums šādu iespēju – tos uzdot.

Jautājumu vairs nav. Sirsnīgs paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies jums, ministres kundze, par sniegtajām atbildēm.

D.Reizniece-Ozola. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to arī šodien visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.

Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015.gada 5.februārī


Labklājības ministra Ulda Auguļa atbilde uz deputātu jautājumu “Par valsts sociālās aprūpes centriem” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 21/J12)
(Atbildes dok. Nr. 415)
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   
Papildjautājums - dep. M.Šics
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   
Papildjautājums - dep. M.Šics
   
Atbilde - labklājības ministrs U.Augulis
   

Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu “Par atbalstu cilvēku ar invaliditāti sportam” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 22/J12)
(Atbildes dok. Nr. 438)
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre M.Seile
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre M.Seile
   
Papildjautājums - dep. M.Šics
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre M.Seile
   

Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par atbildību un valsts budžeta izdevumiem dalībai EXPO izstādē” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (23/J12)
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai) (Atbildes dok. Nr. 446)

 

Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
   

Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par World Expo 2015” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 24/J12)
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai) (Atbildes dok. Nr. 445)
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
Otrdien, 28.martā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
11:25  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidenta V.E. Dr. Milan Brglez oficiālā vizītes Latvijas Republikā ietvaros
11:50  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās asamblejas prezidentu V.E. Dr. Milan Brglez
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Evgeny Lukyanov
13:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīkotā diskusija “Latvijas sabiedriskie mediji – stabili demokrātijas pīlāri”
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde