Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas desmitā sēde
2014.gada 27.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 27.novembra sēdi! Pirms uzsākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Prezidijs saņēmis 15 grozījumus šodienas sēdes darba kārtībai.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut pirmajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut pirmajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības maiņu. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Tiesu ekspertu likums”. Vai deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Kristīnes Brokanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Romāna Dončenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Māra Markova apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Pētera Novičenoka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Agneses Pūcītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības maiņu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Smiltēns, Ainars Latkovskis, Judins, Ķirsis un citi lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Smiltēns, Ainars Latkovskis, Judins, Ķirsis un citi lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Līdz ar to sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Pirmā sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas pievienošanos 2012.gada 24.maija Līgumam par sadarbību liecinieku aizsardzības jomā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad nākamais darba kārtības punkts - “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim šā gada 27.novembrī”. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Vjačeslava Dombrovska iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu viņam piešķīra un informē par to Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Tātad nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie kolēģi! Saskaņā ar finanšu ministra lūgumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir nolēmusi izvirzīt šim amatam Jāni Trupovnieku. Aicinu apstiprināt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Tātad par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā locekļu ievēlēšanu”.

Deputāti Augusts Brigmanis, Gaidis Bērziņš, Nellija Kleinberga, Jānis Urbanovičs, Solvita Āboltiņa un Inguna Sudraba ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā locekļu ievēlēšanu”.

Vai... Tātad debatēs runāt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā locekļu ievēlēšanu”!

Deputāti Augusts Brigmanis, Gaidis Bērziņš, Nellija Kleinberga, Jānis Urbanovičs, Solvita Āboltiņa un Inguna Sudraba ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā locekļu ievēlēšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts pieņemts... Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Kristīnes Brokanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - referents Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Kristīnes Brokanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Kristīni Brokani par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristīnes Brokanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Romāna Dončenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Romāna Dončenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Romānu Dončenko par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Romāna Dončenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Māra Markova apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Māra Markova apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Māri Markovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Māra Markova apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Gribu informēt par saņemtajām izmaiņām šīs sēdes darba kārtībā.

Deputāti Smiltēns, Čigāne, Āboltiņa, Kalniņš un citi lūdz Saeimas šā gada 27.novembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Vilks, Dzintars, Parādnieks un citi lūdz... (Noklaudzina ar āmuru.)... iekļaut šīs sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Ir!”) Ir iebildumi...

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neraugoties uz to, ka daži no jums jau bija pacēluši sarkanās kartītes, es tomēr atļaušos aicināt iekļaut šo jautājumu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Un paskaidrošu - kāpēc.

Kolēģi, es atgādinu, ka tie, kas pārstāvēja savus vēlētājus arī iepriekšējā Saeimā, vienā no pēdējām 11.Saeimas sēdēm balsoja par apjomīgiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. Šie grozījumi paredzēja vairākas būtiskas lietas.

Pirmkārt, valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem.

Otrkārt, risināt jautājumus, kas saistīti ar fiktīvajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā.

Treškārt, noteica valdes locekļu papildu atbildību par dokumentu nenodošanu.

Ceturtkārt, atviegloja fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegšanu, tai skaitā ieviešot tā saukto ģimenes maksātnespējas procesa pieteikumu.

Visus šos grozījumus nav iespējams iedzīvināt praksē jau no nākamā gada 1.janvāra, kā tas ir noteikts Maksātnespējas likumā, ja netiks pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas būs par pamatu tam, lai tiesas attiecīgi šo materiālo tiesību regulējumu varētu piemērot civilprocesā. Gadījumā, ja šie grozījumi netiek atbalstīti, tas faktiski nozīmē, ka jūs ar savu balsojumu jau netieši atceļat Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos 1.janvārī, jo šāds lēmums acīmredzot tad būs jāpieņem tāpēc, ka, kā jau es teicu, šo likumu nav iespējams iedzīvināt dzīvē, ja nav pieņemti šie Civilprocesa likuma grozījumi.

Bez tam es gribētu arī norobežoties no jebkādiem pārmetumiem par to, ka Tieslietu ministrija nav savlaicīgi šos grozījumus sagatavojusi. Tieslietu ministrija nevarēja sagatavot ātrāk šos grozījumus, ņemot vērā to, kā jau es teicu, ka tieši iepriekšējā Saeima vienā no šīs Saeimas pēdējām sēdēm šos grozījumus Maksātnespējas likumā tikai atbalstīja. Līdz ar to šis laiks ir bijis tiešām īss. Šie grozījumi ir apspriesti arī Civilprocesa likuma darba grupā Tieslietu ministrijā. Iespējams, ja kādi precizējumi ir nepieciešami, tad tos attiecīgi sadarbībā ar Juridisko biroju Tieslietu ministrija ir gatava veikt.

Lūgums atbalstīt šī jautājuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Jūs tikko dzirdējāt gan to, ko mēs pieņēmām... cik būtiskas izmaiņas ir paredzētas Maksātnespējas likumā, gan arī dzirdējāt to argumentu, kāpēc to tiek mēģināts šodien iekļaut. Šādus pašus grozījumus vakardien noraidīja Juridiskā komisija, kura ir atbildīgā komisija par šī likumprojekta skatīšanu, tikai tāpēc, ka Civilprocesa likums ir viens no svarīgākajiem procesuālajiem likumiem un steidzamības kārtībā ļoti apjomīgus grozījumus, kurus jau pirmajā sarunā norādīja eksperti, tajā nevar pieņemt. Bet tas, ko teica Gaidis Bērziņš no šīs tribīnes: “Jūs būsiet vainīgi, ka mēs būsim spiesti atvērt Maksātnespējas likumu un pagarināt spēkā stāšanās laiku tiem grozījumiem, kas ir pieņemti...” Mēs nebūsim vainīgi, jo parlamentam ir jāatbild gan par likuma kvalitāti, gan par šo reformu iesniegšanu, un tas, ka šādas diskusijas šeit, parlamentā, notika, ka bija prognozējams, ka iestāsies tādi grozījumi... Maksātnespējas likums šeit tika muļļāts ilgi un dikti. Šis bija viens unikāls likums, kurā uz trešo lasījumu priekšlikumus bija paspējuši iesniegt veseli trīs tieslietu ministri vienlaikus. Un tāpēc tagad pēkšņi izlikties, ka mēs neko nezinājām, nesapratām, ka, redz, parlaments šodien noraidīja šo vienīgo iespēju steigā pieņemt procesuāla likuma grozījumus... es kategoriski to noraidu. Ja tāda situācija ir iestājusies, tad Ministru kabinetam kopā ar Tieslietu ministriju ir jāpiedāvā risinājums, kas sabiedrībai saprotams. Pa sētas durvīm nekvalitatīvs likumprojekts parlamentā nav akceptējams.

Es aicinu neatbalstīt izmaiņu izdarīšanu šodienas darba kārtībā un Tieslietu ministriju strādāt pie kvalitatīva likumprojekta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta ”Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu komisijām... iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 66, atturas - 2. Tātad darba kārtība nav grozīta.

Deputāti Smiltēns, Čigāne, Āboltiņa, Kalniņš un citi lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 2014.gada 27.novembra sēdes darba kārtībā un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts - Saeimas lēmuma projekts “Par Pētera Novičenoka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Pētera Novičenoka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Pēteri Novičenoku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Pētera Novičenoka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Agneses Pūcītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Agneses Pūcītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Agnesi Pūcīti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agneses Pūcītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Smiltēns, Ainars Latkovskis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Smiltēns, Ainars Latkovskis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Smiltēns, Čigāne, Āboltiņa, Kalniņš, Zaķis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Smiltēns, Čigāne, Āboltiņa, Kalniņš, Zaķis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” izskatīšanu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau 11.Saeimā strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Likumam ir ļoti nopietni mērķi - retranslācijas jomas sakārtošana atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas prasībām, kā arī nevienlīdzīgas konkurences novēršana reklāmas tirgū. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šī likumprojekta iekļaušanu arī 12.Saeimas darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteikusies deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R.Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad sociāldemokrātiskās partijas SASKAŅA pozīcija attiecībā uz grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir sekojoša. Likumprojekts domāts patiešām būtiskas problēmas risināšanai, proti, nevienlīdzīgas konkurences starp raidorganizācijām novēršanai. Diemžēl piedāvātais risinājums nevar tikt uzskatīts par apmierinošu.

Pirmkārt, norma par visu to elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri veic saimniecisko darbību Latvijā, iekļaušanu Latvijas jurisdikcijā, ir tīri deklaratīva. Mūsu rīcībā nav līdzekļu šīs normas īstenošanai.

Otrkārt, priekšlikums iekļaut Latvijas iedzīvotājiem domāto reklāmu tikai tajās programmās, kuru īpašnieki saņēmuši apraides atļauju, var būt pretrunā ar Eiropas Savienības normām par brīvo pakalpojumu tirgu un pārrobežas televīziju.

Treškārt, jaunās normas, kas paredz abonentiem sniedzamās teleprogrammu minimālās pakas paplašināšanu, var izraisīt būtisku šīs pakas sadārdzināšanu un līdz ar to samazināt šo programmu pieejamību maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt šīs normas faktiski attiecas tikai uz vienu platformu - kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēju. Tātad tās neatbilst tehnoloģiskās neitralitātes principam un var nostādīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējus nevienlīdzīgas konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citu platformu pakalpojumu sniedzējiem (ir runa par zemes apraidi, satelīttelevīziju un internetu).

Atzīstot problēmu aktualitāti, frakcija SASKAŅA tomēr nevar atbalstīt piedāvāto likumprojektu un aicina turpināt darbu ciešā sadarbībā ar nozari, rūpīgi izvērtējot visas iespējamās šādu likumdošanas grozījumu sekas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Laizānes kundze?

I.Laizāne. Jā. Komisija identificēja arī visas šīs problēmas, un tieši tādēļ ir apņemšanās ļoti nopietni strādāt... strādāt tieši tā - sadarbībā ar nozari. Un tādēļ, lai to turpinātu, likumprojektam ir jābūt Saeimas darba kārtībā.

Tā ka komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 25. Lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija? Tātad iebildumu nav. Līdz ar to atbildīgā arī 12.Saeimā būs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Elektronisko dokumentu likumā. Šā tiesību akta projekta mērķis ir nodrošināt droša elektroniskā paraksta plašāku lietošanu, un tiesību akta projekts paplašina droša elektroniskā paraksta lietošanu, izslēdzot iepriekš noteiktos ierobežojumus elektronisko dokumentu izmantošanai, piemēram, privātu darījumu veikšanai ģimenes tiesību jomā. Tāpat tur paredzēti arī cita veida grozījumi.

Komisijā mēs nolēmām šo likumprojektu pārņemt, un tāpēc aicinu balsot “par” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka atbildīgā komisija arī 12.Saeimā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

E.Smiltēns. Kolēģi, termiņš priekšlikumiem - šā gada 11.decembris.

Sēdes vadītāja. Šā gada...?

E.Smiltēns. ...11.decembris.

Sēdes vadītāja. Šā gada 11.decembris. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.

Atgādināšu, ka 11.Saeimas laikā šis likumprojekts jau bija izskatīts divos lasījumos, turklāt debatējot par ļoti daudziem - gandrīz vai par simt - priekšlikumiem. Šajā likumprojektā atbilstoši Eiropas direktīvām tiek precizēti vairāki termini, kā arī tiek noteikta kārtība, kādā apsaimniekojami bioloģiskie atkritumi. Ar šiem likuma grozījumiem pašvaldībām tiek pavērtas lielākas iespējas pašvaldību līmenī kooperēties atkritumu kopīgai apsaimniekošanai. Es domāju, ka šis likumprojekts vairs nebūs daudz un plaši debatējams, un līdz ar to komisijas vārdā aicinu turpināt tā izskatīšanu diezgan raiti arī 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu izskatīs arī 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija būs atbildīgā arī 12.Saeimā? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Līdaka. Paldies.

Atbildīgā komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 4.decembrim šajā gadā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Šis likumprojekts bija izskatīts 11.Saeimā divos lasījumos. Bija izveidota darba grupa, un šā likumprojekta galvenā doma bija - izslēgt ierobežojumu pašvaldībām iznomāt zemi, kas atvieglotu tām iespēju rīkoties ar zemi. Pēc ilgām debatēm 12.Saeimas deputāti komisijā atbalstīja šā likumprojekta virzīšanu tālākai izskatīšanai. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā atbildīgā komisija ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā būs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Rubiks. Termiņš - šā gada 4.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi tiek gaidīti līdz šā gada 4.decembrim. Paldies.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Inesis Boķis.

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad šis likumprojekts ir skatīts jau arī iepriekšējā Saeimā, un mēs, skatot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, balsojām par tā iekļaušanu arī šī sasaukuma darba kārtībā.

Likumprojekta mērķis ir tieši precizēt jēdzienus par pasažieru regulāriem un neregulāriem pārvadājumiem, kā arī projektā ir paredzēts deleģēt Ministru kabinetu noteikt kārtību, kā šie pārvadājumi būtu veicami.

Tomēr es vēl gribu atzīmēt, ka šīs izmaiņas ir akceptējuši arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Rīgas domes Satiksmes departaments un citi.

Es aicinu iekļaut 12.Saeimas darba kārtībā šos likumprojekta grozījumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Uzskatu, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, īpaši svarīgi ir atbalstīt un attīstīt uzņēmējdarbību, ievērojot godīgu konkurenci autopārvadājumu jomā un pasažieru intereses. Diemžēl faktiskais šī likumprojekta mērķis ir nostiprināt monopoltiesības regulāro pārvadājumu veicējiem jeb autobusu parkiem, kuri saņem valsts dotācijas pat par rentabliem maršrutiem, un izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus jeb tos, kuri pārvadā pasažieru grupas, piemēram, starp Latvijas pilsētām.

Nemitīgi mēģinājumi vairāku gadu garumā izdarīt Autopārvadājumu likumā grozījumus pretēji pasažieru interesēm un Saeimas deputātu vairākuma gribai pierāda atsevišķu autobusu parku akcionāru vēlmi likvidēt konkurentus - neregulāros pārvadātājus. Man ir pamatotas bažas par to, ka tagad atkal ir izdomāts veids, kā legāli nozagt neregulāro pasažieru pārvadātāju gadiem ilgi veidotu biznesu. Es aicinu Saeimu to nepieļaut.

Vēlos pievērst jūsu uzmanību dažiem principiāliem jautājumiem kontekstā ar likumprojekta 1.panta 23.punktu. Ir runa par termina “pasažieru neregulārie pārvadājumi” definīciju.

Pirmā problēma. Salīdzinot ar spēkā esošo likuma redakciju, redzams, ka no likumprojekta pazudis šā punkta otrais teikums: “Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.” Es vēlos atgādināt, ka šī norma ir spēkā esošajā Autopārvadājumu likuma redakcijā un pilnībā atbilst Eiropas Savienības likumdošanai. Šo teikumu mēs nevaram izslēgt no likumprojekta, jo tas būtu pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulu Nr.1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum. Regulas 5.panta 3.punkta trešais teikums precīzi nosaka: “Neregulāri pārvadājumi nepārstāj būt neregulāri pārvadājumi tikai un vienīgi tādēļ, ka tos veic ar zināmiem intervāliem.” Turklāt saskaņā ar regulas II pielikumu dalībvalsts pasažieru komercpārvadājumu veicējam izsniedz Kopienas atļauju. Atļaujai tiek pievienoti Vispārīgie noteikumi. Vispārīgo noteikumu 9.punktā ir definīcijas; to skaitā ir noteikums, ka neregulārie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tādēļ, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos. Atļaujas Vispārīgo noteikumu 2.punkts noteic, ka pārvadātājs atbilst nosacījumiem, kas ietverti Kopienas noteikumos par atļauju pasažieru autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos. Tas nozīmē, ka dažāda veida pārvadājumu ar autobusu definīcijām būtu jābūt tādām pašām kā tām, ko izmanto starptautiskos pārvadājumos. Visas šīs normas ir burtiski ietvertas Kopienas atļaujas tekstā - atļaujas, kuru izsniedz pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu visās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā. Tas nozīmē, ka šo regulu piemēro gan starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, gan pasažieru iekšzemes komercpārvadājumiem. Šī regula, kuru piemēro no 2011.gada 4.decembra, Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jāievēro obligāti un jāpilda burtiski.

Otra problēma. Nav saprotams, kas likumprojekta 1.panta 23.punktā ir domāts ar šādu izteikumu: “funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kas tiek vai varētu tikt apkalpoti pasažieru regulāro pārvadājumu ietvaros”. Šī juridiski nekorektā definīcija ir tik plaši interpretējama, ka ļauj funkcionāli apkalpot un automātiski uzskatīt par liela autobusu parka klientu absolūti jebkuru personu. Nav skaidrs, kādā veidā neregulārie pārvadātāji uzzinās, vai viņi apkalpo pasažierus, kas varētu tikt apkalpoti regulāro pārvadājumu ietvaros. Domāju, ka teorētiski un arī praktiski vispār nebūs iespējams konstatēt, vai neregulārie pārvadātāji apkalpo tos pašus pasažierus, kurus apkalpo regulāro pārvadājumu ietvaros.

Es uzskatu, ka jēdzienu “regulāro pārvadātāju klienti” var attiecināt tikai uz tiem pasažieriem, kuri gaida autobusus autoostā vai arī sabiedriskā transporta pieturā. Esmu pārliecināts, ka Saeimai nevajadzētu radīt mirušas normas, kuras nekad nedarbosies reālajā dzīvē. Katrā ziņā vārdi “vai varētu tikt” jau sen ir izslēgti no Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma.

Trešā problēma ir saistīta ar likumprojekta 34.¹ pantu. Šis priekšlikums paredz, ka kārtību, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi, nosaka Ministru kabinets. Bažas rada tas, ka Ministru kabinets, apstiprinot Satiksmes ministrijas sagatavotos noteikumus par kārtību, kādā veicami neregulārie pārvadājumi, varētu radīt iespēju, ka šis pakalpojums klusi un bez Saeimas deputātu ziņas tiks vienkārši iznīcināts.

Jau tagad no likumprojekta un Ministru kabineta noteikumu projekta ir redzams, ka atsevišķu autobusu parku akcionāri aktīvi lobē lielo autobusu parku, nevis pasažieru intereses. Šie priekšlikumi ir mazo uzņēmēju diskriminācija un monopoltiesību nodrošināšana regulārajiem pārvadātājiem - autobusu parkiem.

Krīzes laikā pasažieru plūsma valstī ir samazinājusies, bet uz dotāciju adatas sēdošie autobusu parki ne tikai nevēlas samazināt savus izdevumus, ne tikai nemitīgi šantažē valdību un Saeimu, bet arī jebkurā veidā cenšas izspiest no tirgus konkurentus, kam ir elastīgāka un mērķtiecīgāka pieeja pasažieru vēlmju apmierināšanai.

Rodas jautājums: kāpēc kārtējo reizi tiek virzīts šāds priekšlikums un kāpēc likumprojekta autori nevēlas atbalstīt godīgu konkurenci un tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri apmierina daudzus Latvijas iedzīvotājus? Kāpēc jātērē valsts budžeta līdzekļi atsevišķu pārvadātāju dotēšanai? Vai brīvais tirgus ir Satiksmes ministrijas ierēdņu ļaunākais ienaidnieks?

Neskatoties uz to, ka kopumā vidējās izmaksas par pakalpojumiem, kurus sniedz neregulārie pasažieru pārvadātāji, parasti nesanāk mazākas kā regulārajiem pārvadātājiem, cilvēki tomēr, lai nokļūtu, piemēram, no reģioniem uz Rīgu, bieži izvēlas tieši neregulāro pārvadātāju pakalpojumus. Tas ir rādītājs, kuru nevar noliegt!

Uzskatu, ka neregulārie pārvadātāji ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc dotācijām, viņi labprāt dara darbu, par ko īpaši smalki autobusu parki prasa no valsts atsevišķu samaksu. Turklāt lielo autobusu parku interešu aizstāvji nereti apzināti jauc divus jēdzienus - “neregulārie pārvadātāji” un “nelegālie pārvadātāji”. Šādam apgalvojumam nav pierādījumu un pārdomātas juridiskās argumentācijas. Tas nav balstīts uz nopietniem pētījumiem, situācijas analīzi un pasažieru aptaujām. Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un veic pārvadājumus, piemēram, starp Latvijas pilsētām, atšķirībā no nelegālajiem pārvadātājiem, maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, viņiem ir attiecīgās licences. Viņu transports tiek uzturēts tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus.

Minētie uzņēmēji nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir gadījumos ar sabiedrisko transportu. Neregulārie pārvadātāji starppilsētu maršrutos savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam. Turklāt pārvadātājs piedāvā pasažieriem tādu servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi, piemēram, pasažiera uzņemšanu pie mājām vai citā viņam izdevīgā vietā reģionos - arī laukos! -, kā arī pasažiera nogādāšanu viņam vajadzīgajā vietā, piemēram, uz Rīgu. Šie pārvadātāji arī labprāt nogādā cilvēkus no Rīgas uz citu pilsētu līdz viņu mājas durvīm ar visu smago bagāžu.

Šāds piedāvājums ir ļoti ērts studentiem, kā arī slimiem un vientuļiem cilvēkiem. Savukārt valsts dotētie pārvadātāji piedāvā kulties ar visu smago bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā.

Vēlos atgādināt, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ir Eiropas Savienības kopējās transporta politikas pamatprincips, kas prasa, lai pārvadātājiem būtu nodrošināta piekļūšana transporta tirgum. Grozījumu pieņemšanas gadījumā tiks aizskartas ne tikai uzņēmēju likumīgās intereses, bet galvenokārt pasažieru tiesības un intereses. Tās taču ir katra cilvēka tiesības - brīvi pārvietoties savā valstī!

Uzskatu, ka Saeimai jāaizstāv pasažieru, nevis atsevišķu autobusu parku akcionāru intereses. Manuprāt, šie grozījumi Autopārvadājumu likumā ir pretrunā ar Eiropas Savienības regulu, Latvijas likumdošanu un neatbilst pasažieru interesēm. Es ceru, ka arī turpmāk tieši pasažieris būs vienīgais priekšnieks, tieši pasažieris būs tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot.

Aicinu balsot pret likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es tikai atgādināšu, ka pie Autopārvadājumu likuma mēs darbojamies jau varen sen. Kamēr mēs te muļļājamies, ir nomainījušās vismaz kādas trīs valdības un kādi trīs satiksmes ministri. Un nez kāpēc visi trīs satiksmes ministri ir bijuši pārliecināti, ka tomēr neregulāro pārvadājumu joma ir beidzot jāsakārto, jo šī ir atlikusi... laikam pēdējā no autopārvadājumu jomām, kurai nav Ministru kabineta regulējuma.

Un līdz ar to es aicinu tomēr - tomēr! - raiti, strauji bīdīt šo likumprojektu tālāk un tikt reizi par visām reizēm galā.

Šeit Agešina kungs pieminēja brīvo tirgu. Autopārvadājumos... pasažieru autopārvadājumos brīvais tirgus Latvijā nav iespējams, jo... Raugiet, es nedomāju, ka kāds neregulārais pārvadātājs ļoti laužas pārvadāt pasažierus, teiksim, maršrutā Bauska-Skaistkalne vai, piemēram, Liepāja-Embūte. Es domāju, ka tas tā nav. Ir tikai tie ekonomiski varbūt izdevīgie maršruti, kuros brīvais tirgus tā kā gribētu sākt strādāt. Nav runa par šīm attālajām vietām, uz kurām nokļūt ir visai grūti; tur tiešām šī konkurence ir vienkārši neiespējama.

Tas ir viens.

Otrs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva Juridiskajam birojam un Satiksmes ministrijai tomēr vēlreiz izanalizēt regulas tekstu, kurš te tika pieminēts. Jo, raugiet, līdz šim - skaties, no kuras puses gribi! - šis regulējums, Eiropas regulas regulējums, bija attiecināms tomēr tikai uz starptautiskajiem pārvadājumiem. Šeit mēs runājam tikai par mūsu, Latvijas, iekšējiem pārvadājumiem. Nu, es ceru, ka Juridiskais birojs pietiekoši kvalificēti būs pastrādājis un mums, nākošajā reizē šo jautājumu skatot, būs pilna aina, un varēs varbūt Agešina kungs (kā vienmēr to dara) padebatēt ar Juridisko biroju par regulas regulējamo, nu, teiksim tā, objektu.

Nu, līdz ar to es aicinu tomēr šo likumprojektu 12.Saeimā turpināt skatīt un reizi par visām reizēm tikt galā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 27, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Tātad iebildumu nav. Līdz ar to 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Boķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2014.gada 11.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas (No zāles dep. J.Tutins un dep. V.Agešins: “Ir! Ir cits priekšlikums!”)... Atvainojiet, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Agešinam!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 1.jūlijs. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad ir divi priekšlikumi, un līdz ar to vispirms ir jābalso par tālāko priekšlikumu.

Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrajam lasījumam būtu 2015.gada 1.jūlijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 53, atturas - 4. Lēmums nav pieņemts.

Tātad bija vēl otrs priekšlikums, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu šā gada 11.decembris. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 11.decembris. Paldies.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!

J.Tutins (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir izvērtējusi pagājušajā Saeimā skatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” un ir pieņēmusi lēmumu turpināt šā likumprojekta skatīšanu arī 12.Saeimā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” skatīšanu 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā komisija būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Tutins. Komisija piedāvā otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 23.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.decembris.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” iepriekšējā Saeimā tika skatīts pirmajā lasījumā. Un šis likuma atvērums ir veltīts viena jautājuma risināšanai - neatbilstības novēršanai starp to laika skaitīšanas veidu, kā tiek uzskaitīts kredītoperācijas ilgums, un intereses uzkrāšanas periodu. Var lietot dažādus laika skaitīšanas modeļus, bet ir skaidrs, ka laika skaitīšanai... kā operācijas ilgumam, tā intereses uzkrāšanai ir jābūt identiskai, tātad jāsakrīt precīzi dienu skaitam, cik ilgi ilgst šī kredītoperācija.

Diemžēl spēkā esošā likuma 70.panta norma ir neskaidra, tiek interpretēta dažādi un ir virkne dīvainu gadījumu. Norma jāprecizē, to var izdarīt ļoti vienkārši. Komisija uzskata, ka tās spēkos ir šo neprecizitāti novērst.

Komisijas vārdā aicinu pārņemt šo likumprojektu un to skatīt arī šajā Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā atbildīgā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Šadurskis. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 4.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12.Saeimā izskatīt 11.Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” 11.Saeimā tika pieņemts otrajā lasījumā. Saeimā otrajā lasījumā atbalstītās redakcijas piedāvāto grozījumu būtība ir likuma normu terminoloģijas precizēšana, kā arī savstarpēja normu saskaņošana ar citiem normatīvajiem aktiem. Galvenais likumprojekta mērķis ir nošķirt deputāta atlīdzības jautājumus no jautājumiem, kuri reglamentē deputāta un viņa pamatdarba darba devēja attiecības. Ar šiem likuma grozījumiem tiek paredzēts saskaņot Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma normas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, lai izvairītos no nekorektas tiesību normu izpratnes un piemērošanas attiecībā uz domes deputāta statusu un amata pienākumu izpildi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt tā izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā. Līdz ar to es Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta tālāko virzību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Deputāti piekrīt. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par likumprojektu būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

N.Kleinberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2014.gada 2.decembris. Paldies.

Saskaņas ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bez šaubīšanās nolēma turpināt šajā Saeimā skatīt iepriekšējā Saeimā jau otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Aicinu jūs atbalstīt šo komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

(No zāles dep. J.Urbanovičs: “Un kas tur likumā ir?”)

M.Kučinskis. Es izstāstīšu pēc tam...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Deputāti piekrīt. Līdz ar to 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 22.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 22.janvāris. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums” izskatīšanu 12.Saeimā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina turpināt izskatīt 12.Saeimā likumprojektu “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”. 11.Saeimā tas bija izskatīts otrajā lasījumā. Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus rūpnieciskā īpašuma objektu efektīvai reģistrācijai un ar to saistīto strīdu risināšanai. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā komisija bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti neiebilst, ka par šo likumprojektu atbildīgā komisija arī 12.Saeimā būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija? Deputāti neiebilst. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidām līdz šā gada 19.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Aicinu pārņemt likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, kas, manuprāt, sniedz būtisku atbalstu tiem mūsu jauniešiem, kuri vēlas studēt ārzemēs, jo šobrīd situācija ir tāda, ka Latvijas centralizētos svešvalodu eksāmenus diemžēl vairums ārvalstu augstskolu neatzīst, kas nozīmē, ka jauniešiem šis svešvalodas tests ir jākārto dubultīgi. Piedāvātie likuma grozījumi paredz akceptēt arī starptautisko testu rezultātus un pielīdzināt tos svešvalodu centralizēto eksāmenu rezultātiem, kā arī Ministru kabinetam deleģē tiesības noteikt šo starptautisko testēšanas institūciju sarakstu un kārtību, kādā šos rezultātus jauniešiem ieskaita.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija būs atbildīgā par šo likumprojektu arī 12.Saeimā? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Viņķele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 12.decembris. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Labdien, kolēģi! Tātad skatām likumprojektu “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā”. (Troksnis zālē. Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA, dep. S.Āboltiņa un dep. K.Šadurskis: “Lūdzu, latgaliski!”; “Izrādi cieņu Latgalei!”) Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina turpināt to izskatīt 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Arvīds Platpers.

A.Platpers (NSL).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie un cienījamie kolēģi! Atbalstāma ir jebkuras Latvijas augstskolas iniciatīva veidot kopīgas studiju programmas ar citām pietiekami prestižām Eiropas Savienības valstu augstskolām, jo tas paaugstina katras augstskolas konkurētspēju un kvalitāti.

Tomēr 2011.gadā tika pieņemti grozījumi Augstskolu likumā, kuri paredz iepriekšējā pieredzē un neformālajā izglītībā apgūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Tie gan kāda grāda iegūšanas laikā, gan arī starpposmā starp grādiem, piemēram, pēc bakalaura grāda iegūšanas, jebkuram Latvijas pilsonim, iedzīvotājam dod tiesības uz pieredzē iegūtas izglītības atzīšanu pirms iestāšanās studiju programmā. Tātad likumprojekta anotācijā minēto problēmu risinājums ir iespējams jau esošā Augstskolu likuma ietvaros.

Problēmas atzīšanai šīs maģistra studiju programmas kontekstā sagādā 2012.gada 10.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.36 “Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 59.² panta piekto daļu. Ministru kabineta noteikumu 14.punkta piektajā daļā noteikts, ka profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātus var atzīt, pirmkārt, tikai tajā attiecīgās studiju programmas daļā, kuru veido prakse, turklāt šiem studiju rezultātiem jābūt sasniegtiem tajā profesionālās darbības jomā, kura atbilst studiju programmas izglītības tematiskajai jomai; otrkārt, tajā studiju programmas studiju kursā vai studiju modulī, kuru apgūstot iegūst praktiskas zināšanas, prasmes un kompetenci.

Tātad risinājums būtu grozījumi Ministru kabineta noteikumos, nevis jauna likumprojekta izstrāde, kas varētu radīt precedentu turpmāku Augstskolu likumam neatbilstošu studiju programmu radīšanai un to īstenošanai nepieciešamo likumu pieņemšanai.

Augstskolu likuma 2.panta pirmajā daļā ir teikts, ka Augstskolu likums un tā normas vienādi attiecas uz visām Latvijas augstākās izglītības iestādēm un visām koledžām neatkarīgi no to dibinātāju un finansēšanas avota. Tas nozīmē, ka šī likumprojekta pieņemšanas gadījumā būs jāatver Augstskolu likums un tajā jāiestrādā izņēmums attiecībā uz Rēzeknes augstskolu šīs studiju programmas īstenošanai. Un, ja reiz Augstskolu likums jebkurā gadījumā būs jāatver, tad pareizāk, racionālāk un daudz lietderīgāk būtu problēmas risinājumu iestrādāt jau esošajā likumā, nevis radīt jaunu likumu.

Latvijas drošības kontekstā mums ir nepieciešami augsti kvalificēti robežsardzes speciālisti, bet nekropļosim sistēmu ar dažādiem izņēmuma likumiem. Ir jāstrādā pie esošās sistēmas sakārtošanas, veicot nepieciešamos grozījumus Augstskolu likumā un attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.

Lūdzu neatbalstīt sagatavoto likumprojektu, jo arī komisijā Juridiskais birojs jau brīdināja par šīm lietām... par to, ka šis likumprojekts nav korekts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Es tikai gribu atgādināt kolēģiem un arī tiem, kas to nezina, ka tas jau velkas gadiem, varētu pat tā teikt. Šī ir mūsu iespēja mums šeit, Latvijā - un tikai Latvijā! - vienā vietā, ko dažs labs bieži vien piemin kā tādu Dieva aizmirstu vietu nezin kāpēc vai depresīvu vietu, Rēzeknē, izglītot augstākā līmeņa robežsargus no visas Eiropas Savienības. Mums šī ir iespēja tur nodarbināt mācībspēkus. Tā ir iespēja, ka tur uzturēsies cilvēki, kuri labklājības ziņā ir daudz situētāki nekā mūsējie, viņi tur atradīsies un tērēs naudu. Bet mēs velkam un velkam, un katru reizi izgudrojam visādus sīkumus. Kaut kā ir uztaisīts namiņš tajā augstākajā izglītībā, un to nu nedrīkst izjaukt neviens un nekādā veidā, tajā pašā laikā nedodot iespēju šādu programmu attīstīt pie mums Latvijā, Latgalē, Rēzeknē.

Es aicinu atbalstīt. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Vispārīgi runājot, Platpera kungam ir sava taisnība: ja kādas programmas realizācija ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, tad ir vai nu jāmaina Ministru kabineta noteikumi, vai jāmaina programma. Diez vai tas būtu likuma maiņas jautājums.

Taču, no otras puses, mums ir jāņem vērā, ka Augstskolu likuma normas šobrīd ir mazliet novecojušas pašreizējā Eiropas atvērtā izglītības tirgus kontekstā. Līdz ar to būtu nopietni jāstrādā gan pie Augstākās izglītības likuma, gan arī, kā es ierosinu, vajadzētu atbalstīt šī normatīvā akta projekta pārņemšanu, jo, kā jau Latkovska kungs teica, jautājums ir svarīgs, un, tāpēc, patiesību sakot, ilgi vilkt garumā... Tā mēs vienkārši varam pazaudēt savu iespēju šo labo programmu realizēt, ja arī šī Saeima tikpat ilgi strādās pie šī normatīvā akta, kā to darīja iepriekšējā Saeima. Tāpēc es aicinu to darīt ātri, kvalitatīvi un padomāt arī par atbilstošiem Augstskolu likuma grozījumiem, lai palielinātu mūsu izglītības eksporta un importa iespējas.

Paldies. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Manā skatījumā, risks šeit ir tikai viens, un šis risks ir tāds, ka mums ir svarīgi, lai šos maģistrantūru beigušos studentus atzītu... lai viņu izglītību atzītu Eiropas Savienībā. Un tur tā vispārpieņemtā norma ir 200 kredītpunkti, kuriem ir jābūt savāktiem šobrīd. Ja mēs šajā likumprojektā pareizi iestrādāsim šo lietu, tad visas pārējās problēmas atkritīs.

Man nav šaubu, ka mums mazlietiņ nāksies piekoriģēt tomēr to, kas šobrīd ir iesniegts, bet to mēs centīsimies komisijā izdarīt pietiekami ātri. Tai programmai ir jāsāk strādāt no nākošā gada 1.septembra. Tāda ir tā vienošanās ar pārējiem starptautiskā konsorcija locekļiem. Tā ka komisija ir gatava pie tā strādāt.

Protams, man daļēji ir jāpiekrīt tiem argumentiem, par kuriem runāja Platpera kungs. Es pats arī iepriekš no šīs tribīnes par šiem argumentiem esmu runājis. Tas nav noslēpums, bet katrā gadījumā šobrīd... svarīgākas šobrīd ir valsts intereses... un tieši šajā ģeopolitiskajā kontekstā, kurā mēs esam ierauti.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 6, atturas - 1. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija? Deputāti piekrīt. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Viļums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 12.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 12.decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu deputāti no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija virza likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” 12.Saeimai.

Profesionālās izglītības likuma grozījumi ir būtiski un steidzami nepieciešami, lai turpinātu uzsākto profesionālās izglītības satura reformu, kas tika paredzēta jau 2009.gadā, apstiprinot koncepciju “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā”. Grozījumi likumā veicinātu profesionālās izglītības pievilcību un darba devēju iesaistes palielināšanu, nostiprinātu nozaru ekspertu padomju funkcijas, kā arī dotu iespēju audzēkņiem iegūt dokumentu par vispārējo izglītību un profesionālo kvalifikāciju.

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā nepieciešami arī tāpēc, ka pašreiz spēkā esošajā Profesionālās izglītības likumā nav noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa piesaiste Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem. Bet Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenī, kas savukārt atbilst Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, nepieciešams norādīt visus izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kā tas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikuma par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai. Profesionālās izglītības likumā nav regulējuma attiecībā uz nozaru ekspertu padomēm, tāpēc likumprojekts paredz papildināt Profesionālās izglītības likumu ar jaunu pantu, kurā noteikta nozaru ekspertu padomju izveidošana un to kompetence.

Nozaru ekspertu padomju darbība ir jānodrošina ilgtermiņā, jo tas ir institucionāls mehānisms, ar ko var nodrošināt sadarbību ar darba tirgu un profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.

Ļoti būtiski arī tas, ka likumprojektā ir paredzēta Ministru kabineta kompetence noteikt kārtību, kādā tiek organizētas un īstenotas darba vidē balstītas mācības.

11.Saeimā likumprojekta otrajā lasījumā tika atbalstīta norma, kas paredz profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs un tehnikumos izveidot “koleģiālu padomdevēju institūciju - konventu, kura mērķis ir veicināt profesionālās izglītības iestādes attīstību atbilstoši darba tirgus prasībām”. Šādas institūcijas izveide profesionālās izglītības iestādē veicinātu profesionālās izglītības iestādes sadarbību ar reģiona komersantiem, kā arī mācību prakses un darba vidē balstītu mācību organizēšanu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija? Deputāti piekrīt. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 19.decembris.

Ir pienācis laiks pārtraukumam. Un pirms pārtraukuma mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie Juridiskās komisijas kolēģi! Es atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde notiks pulksten 10.30 Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds saistībā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas amatpersonu vēlēšanām.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde notiks pārtraukumā 106.telpā Jēkaba ielā 10/12.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies. Cienījamie deputāti! Šodien nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis... ir uz vietas, Guntis Belēvičs... (No zāles dep. G.Belēvičs māj ar roku: “Ir uz vietas!”), Gaidis Bērziņš, Inga Bite, Gundars Daudze, Vjačeslavs Dombrovskis, Ivans Klementjevs... ir, Dainis Liepiņš... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 27.novembra sēdi.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” izskatīšanu 12.Saeimā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina turpināt izskatīt 12.Saeimā likumprojektu “Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. Likumprojekts ir saistīts ar Latvijas pāreju uz tā saukto tīro instanču tiesu, un grozījuma būtība ir pavisam vienkārša - aizstāt visā likumā vārdus “Rīgas apgabaltiesa” ar vārdiem “Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa”.

Tā kā likumprojekts saistīts ar grozījumiem Civilprocesa likumā, kuri stājas spēkā nākamgad 1.janvārī, komisijas vārdā lūdzu piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Komisija ir lūgusi atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā!

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus komisija gaidīs līdz 5.decembrim, un izskatīšana - 11.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.decembris, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 11.decembrī. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pieņēma lēmumu turpināt 12.Saeimā izskatīt 11.Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”. Tāpat kā iepriekšējais likumprojekts, tas ir saistīts ar Latvijas pāreju uz tā saukto...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Ņikiforova kungs! (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu cieņu pret runātāju! Klusumu zālē!

Ņikiforova kungs, lūdzu, turpiniet!

Ņ.Ņikiforovs. ... Latvijas pāreju uz tā saukto tīro instanču tiesu sistēmu. Šā likumprojekta būtība ir tieši tāda pati - aizstāt vārdus “Rīgas apgabaltiesa” ar vārdiem “Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa”.

Likumprojekts ir saistīts ar Civilprocesa likumu.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta skatīšanu 12.Saeimā un piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti neiebilst, ka šī komisija būs atbildīgā par attiecīgo likumprojektu arī 12.Saeimā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā par šo likumprojektu 12.Saeimā būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Komisija ir lūgusi atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē!

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus komisija gaidīs līdz 5.decembrim, un izskatīšana Saeimas sēdē - 11.decembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.decembris, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 11.decembrī. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Patentu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina izskatīt 12.Saeimā grozījumu Patentu likumā. Tāpat kā divi iepriekšējie likumprojekti, arī šis ir saistīts ar pāreju uz tā saukto tīro instanču tiesu un ar Civilprocesa likumu, kas stāsies spēkā 1.janvārī. Līdz ar to lūdzu atbalstīt tā izskatīšanu 12.Saeimā un piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patentu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti neiebilst, ka šī komisija ir atbildīgā par šo likumprojektu arī 12.Saeimā? Deputāti piekrīt. Līdz ar to 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Komisija ir lūgusi minēto likumprojektu atzīt par steidzamu. Tātad mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patentu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē!

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus komisija gaidīs līdz 5.decembrim, un izskatīšana Saeimas sēdē - 11.decembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.decembris, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 11.decembrī. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Dizainparaugu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt izskatīt 12.Saeimā likumprojektu “Grozījums Dizainparaugu likumā”. Šis ir pēdējais likumprojekts no pakas, kas saistīta ar pāreju uz tā saukto tīro instanču tiesu un Civilprocesa likumu, kas stāsies spēkā 1.janvārī. Līdz ar to aicinu atbalstīt un piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dizainparaugu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti neiebilst, ka šī komisija būs atbildīgā par minēto likumprojektu arī 12.Saeimā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Komisija ir lūgusi atzīt minēto likumprojektu par steidzamu. Tātad mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dizainparaugu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē!

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus komisija gaidīs līdz 5.decembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - 11.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.decembris, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 11.decembrī.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi!

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kura izskatīšana bija uzsākta jau 11.Saeimā, un pieņēma lēmumu rosināt šī likumprojekta skatīšanu turpināt 12.Saeimā.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam tiek uzdots noteikt audzināšanas, tātad arī valstiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs (izņemot augstskolas), noteikt Latvijas valsts simbolu lietošanas noteikumus izglītības iestādēs un noteikt pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs (izņemot augstskolas).

Aicinu atbalstīt likumprojekta skatīšanu 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka šī komisija par minēto likumprojektu būs atbildīgā arī 12.Saeimā? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Vucāns. Komisija aicina noteikt šā gada 12.decembri par termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi!

Par grozījumiem Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā. Sakarā ar Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu Latvijas teritorijā 2014.gada 2.jūlijā tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kura mērķis ir efektīvi apkarot Āfrikas cūku mēri. Rīkojums ne tikai izsludināja ārkārtas situāciju virknē Latvijas novadu un pagastu, bet uzliek par pienākumu medību tiesību lietotājiem medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts meža dienesta rekomendācijām medību tiesību lietotājiem mežacūku skaits būtu jāsamazina no aptuveni 70 tūkstošiem līdz 10 tūkstošiem indivīdu, jo pie šāda dzīvnieku skaita praktiski tiek apturēta infekcijas izplatīšanās dabiskā ceļā, nododot to no dzīvnieka dzīvniekam. Tādā veidā arī tiek samazināts apdraudējums cūkkopības un gaļas pārstrādes nozarei.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa paredz: “Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.” Uzliekot medniekiem papildu pienākumu pastiprināti samazināt mežacūku skaitu, valstij ir jārada apstākļi un atbalsts, lai privātpersonas, kas ir mednieki, varētu efektīvi un ātri izpildīt šo prasību.

Trokšņa slāpētāji šāviena trokšņa līmeni samazina par 30-40 procentiem, un, šaujot ar trokšņa slāpētājiem aprīkotiem šaujamieročiem, netiek iztraucētas citas mežacūkas medību iecirknī, tādā veidā samazinot mežacūku pārvietošanās un migrācijas iespējas un līdz minimumam samazinot infekcijas izplatīšanās riskus. Tas atbilst Eiropas Komisijas rekomendācijām par Āfrikas cūku mēra ierobežošanu.

Bez tam, šaujot ar trokšņa slāpētājiem aprīkotiem šaujamieročiem, mazāk tiek traucēti apkārtējie iedzīvotāji un citi cilvēki, kuri atpūšas, ogo, sēņo; minimāli tiek sabaidīti mājlopi un iztraucēti citi dzīvnieki, tiek samazināta to pārvietošanās pa autoceļiem, līdz ar to mazinot satiksmes negadījumu riskus. Būtiska ir arī ietekme uz mednieka veselību, samazinot šāviena trokšņa izraisītos veselības traucējumus.

Trokšņa slāpētāji medībās plaši tiek pielietoti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Dānijā. Skandināvijas valstu pieredze apstiprina pozitīvo efektu trokšņa slāpētāju izmantošanā medībās, samazinot traucējošo trokšņa faktoru pārējai sabiedrības daļai, kura nav iesaistīta medību procesā.

Plaša trokšņa slāpētāju pielietošana Skandināvijas valstīs nav radījusi arī papildu apdraudējumus sabiedrības drošībai, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 5, atturas - 6. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka šī komisija minētajam likumprojektam būs atbildīgā arī 12.Saeimā? Iebildumu nav. Līdz ar to 12.Saeimā atbildīgā komisija ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Ruks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būtu 2015.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 15.janvāris. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Ekonomiskās krīzes sākumā viens no budžeta izdevumu samazināšanas veidiem bija Valsts probācijas dienesta funkciju samazināšana, tādēļ no 2009.gada 1.jūlija Valsts probācijas dienests vairs neīsteno postpenitenciārās palīdzības sniegšanas funkciju, proti, nesniedz palīdzību cilvēkiem, kuri ir atbrīvoti no cietuma pēc visa soda vai tā daļas izciešanas. Šādai palīdzībai būtu liela nozīme, lai šie cilvēki varētu veiksmīgi atkal atgriezties sabiedrībā. Pēc statistikas datiem, Latvijā katru gadu no ieslodzījuma vietām tiek atbrīvoti aptuveni 3 tūkstoši cilvēku, no tiem 750 ir nosacīti atbrīvotas personas, kas saskaņā ar likumu kļūst par Valsts probācijas dienesta klientiem. Pārējie - vairāk nekā 2 tūkstoši cilvēku - paliek viņu pašu ziņā. Neviens nav atbildīgs par viņu sociālo rehabilitāciju un resocializāciju. Rezultātā desmit gadu laikā pēc atbrīvošanas gandrīz 90 procenti no viņiem diemžēl atgriežas cietumos. Ievērojot minēto, valstij atzinīgi jānovērtē nevalstiskās organizācijas, kuras sniedz palīdzību tiem, kas atgriezušies no ieslodzījuma vietām, kā arī jāmeklē sadarbības iespējas, kas pavisam noteikti ir visas sabiedrības interesēs.

Lai nodrošinātu šādas sadarbības tiesisko pamatu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija piedāvā jūsu izvērtēšanai grozījumus Valsts probācijas dienesta likumā, kura izskatīšana tika uzsākta 11.Saeimā. Saskaņā ar grozījumiem likums tiktu papildināts ar jaunu pantu “Sadarbība ar sabiedrības pārstāvjiem notiesāto personu integrācijai sabiedrībā”, kā arī tiktu veikti grozījumi vēl dažos citos pantos. Grozījumi ļautu no 2016.gada ieviest valsts līdzfinansējumu resocializācijas centriem, kurus dibina sabiedriskās organizācijas.

Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka valstij šāds līdzfinansējums vienas personas uzturēšanai būtu gandrīz divas reizes mazāks nekā viena ieslodzītā uzturēšana cietumā.

Ievērojot minēto, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Vēlētos izdarīt mazu ekskursu vēsturē. Pirms apmēram septiņiem astoņiem gadiem, kad Latvijā plosījās “treknie laiki”, pastāvēja apmēram desmit ieslodzīto rehabilitācijas centri, kur cilvēki pēc atbrīvošanās no cietuma varēja padzīvot trīs līdz sešus mēnešus, iemācīties kādu profesiju, adaptēties dzīvei, atrast dzīvesvietu. Un patiešām šo cilvēku recidīvisms jeb atgriešanās cietumā tika samazinājusies līdz pat niecīgiem... zem 20 procentiem.

Šobrīd šāds centrs Latvijā ir vairs tikai viens. Turklāt tos desmit centrus, ko es minēju, savulaik finansēja valsts. Šobrīd šis centrs, kas ir tepat Babītes novadā, cīnās pats, kā prot, un piesaista sponsoru naudu, un regulāri tur atrodas apmēram 30 ieslodzītie.

Protams, šis likumprojekts ir atbalstāms, bet ir jāpaseko līdzi tam, lai mēs nenonāktu atpakaļ pie šīs “trekno gadu” situācijas, kad šī ieslodzīto rehabilitācija bija nevis, nu, teiksim tā, kaut kas idejisks, nevis kaut kas tāds, kas strādāja uz mērķi, bet... Tas bija arī diezgan labs bizness, jo šie centri piederēja praktiski dažiem cilvēkiem, un šie cilvēki uz valsts rēķina arī pelnīja ievērojamas naudas summas, protams, un šie līdzekļi ne vienmēr tika izlietoti optimāli.

Tā ka, atbalstot šo likumprojektu, tomēr mēģināsim arī pasekot, lai tas viss notiktu maksimāli valsts interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā šī komisija ir atbildīgā par minēto likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to atbildīgā par likumprojektu ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2015.gada 30.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 30.janvāris. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Labdien! Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tātad jautājums ir par grozījumiem Militārā dienesta likumā, un galvenokārt tas ir jautājums par Jaunsardzi.

Mazliet vēsturisks atskats.

2007.gadā mēs pārgājām no obligātā militārā dienesta uz profesionālo dienestu. Līdz ar to arī tika izveidota un pastiprināta Jaunsardze, kura 2008.gada finanšu krīzes rezultātā, protams, cieta, - no gandrīz 10 tūkstošiem dalībnieku tās skaits samazinājās uz gandrīz 4 tūkstošiem. Šobrīd, pēc šī gada datiem, mums ir apmēram 6900.

Grozījumi likumā ir saistīti papildus vēl arī ar karavīru apmācību, sociālajām garantijām un dienesta ilgumu. Un, protams, izmaiņas arī būtiski skars jaunsargu apmācību.

Turpmāk Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs, kas ir galvenā iestāde, kura atbild par Jaunsardzes attīstību, mācību gada sākumā par dalību Jaunsardzē slēgs līgumu ar bērna likumīgo pārstāvi vai ar jaunieti, kurš ir sasniedzis jau 18 gadu vecumu. Jaunsargam varēs izsniegt inventāru un formas tērpu. Izmaiņas noteic arī to, ka jaunsargi turpmāk varēs saņemt apmaksātu veselības aprūpi.

Komisija uzskata, ka valstij ir jāuzņemas rūpes par jaunsargu veselību, jo praktiskās nodarbības notiek galvenokārt ārpus telpām un dažādos laika apstākļos, turklāt aktīvākais periods ir tieši pavasaris un vasara, un, kā mēs zinām, vasara ir ērču aktivitātes laiks. Jaunsarga inventāra, formas tērpa, kā arī apmaksātas veselības aprūpes saņemšanas kārtība būs jānosaka valdībai, un kārtība, kādā jaunsargi saņems apmaksātu veselības aprūpi, valdībai būs jānosaka līdz šā gada beigām. Tāpēc komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka minētā komisija būs atbildīgā par minēto likumprojektu arī 12.Saeimā? Deputāti piekrīt. Līdz ar to atbildīgā par likumprojektu būs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Spolītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2014.gada 8.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.decembris. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija rosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kopš likuma stāšanās spēkā 2011.gada 1.maijā tajā iestrādāto prasību ieviešana ir devusi lielu ieguldījumu, lai kopumā situācija kiberdrošības jomā valsts un pašvaldību iestādēs uzlabotos. Tomēr stāvoklis kiberdrošības jomā valsts pārvaldē vēl joprojām ir samērā zemā līmenī. Tādēļ likumprojekts paredz iestrādāt Informācijas tehnoloģiju drošības likumā labojumus, kas noteiktu Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt vienotus minimālos noteikumus kiberdrošības prasībām valsts un pašvaldību iestādēs un iekļautu likumā gan vispārējās drošības, gan tehniskās prasības. Nepieciešamību pēc tādiem Informācijas tehnoloģiju drošības likuma labojumiem nosaka situācija, ka pašreiz nav izstrādāts regulējums, kas noteiktu vienotus standartus valsts un pašvaldību iestādēm kiberdrošības jomā. Līdz ar to drošības līmenis valsts un pašvaldību informācijas sistēmās ļoti atšķiras.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka 12.Saeimā atbildīgā par minēto likumprojektu būs minētā komisija? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā 12.Saeimā par šo likumprojektu ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Krēsliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 8.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Tiesu ekspertu likums” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā izskatām likumprojektu “Tiesu ekspertu likums”. Ar šo jautājumu sāka strādāt 9.Saeima. Diemžēl projekts netika atbalstīts un tika nodots pārstrādei. Pēc tam darbu pie tā turpināja 11.Saeima, un tagad ir iespēja pastrādāt arī 12.Saeimai.

Likumprojekts paredz īpašu regulējumu attiecībā uz tiesu un tiesu psihiatrijas ekspertu darbību, kā arī paredz speciālu regulējumu attiecībā uz disciplināratbildību un arī vairākus citus jautājumus. Nu, ņemot vērā, ka ir ilgi strādāts ar likumprojektu, es tiešām domāju, ka Juridiskā komisija varēs sekmīgi pabeigt uzsākto darbu.

Lūdzu atbalstīt darba turpināšanu ar šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tiesu ekspertu likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā Juridiskā komisija būs atbildīgā par šo likumprojektu? Iebildumu nav. Līdz ar to arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Judins. Nākamā gada 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2015.gada 15.janvāris.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums līdz ar to ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” otrajā lasījumā. Komisijā ir bijis saņemts viens priekšlikums, kurš ir no Saeimas Juridiskā biroja un kurš koriģē 53.pantu (par privatizējamā objekta mantu un saistībām). Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un, ņemot vērā to, ka tas ir steidzams likumprojekts, aicinu deputātus balsot par tā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” apstiprināšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runa ir par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām noteikts summētais darba laiks, dienesta pienākumu pildīšanas specifisko raksturu.

Lietas būtība ir tāda: summētais darba laiks var nozīmēt to, ka tajā nedēļā, kad cilvēks pieprasa... slimības dēļ pieprasa atvaļinājumu... var būt, ka viņam mazāk jāstrādā... Tādēļ likumā tiek iestrādāts tas, ka ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošās darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80 procenti, tātad četras piektdaļas, no vidējās algas... Lūk, tāda ir šī likumprojekta būtība!

Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu. Lūdzu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Buiķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Grozījumu iesniedzēja ir Latvijas Republikas valdība, bet izstrādāja to Ārlietu ministrija, un būtība ir tāda, ka Ārlietu ministrija no savām iekšējām rezervēm, neprasot no budžeta papildu līdzekļus, sociāli apdrošinātu diplomātiskā korpusa darbinieku dzīvesbiedrus tādā ziņā, lai, atgriežoties pēc diplomātisko funkciju pildīšanas ārvalstīs, viņiem būtu pieejama sociālā apdrošināšana visā Latvijas Republikā iespējamajā apjomā. Tātad diplomātu dzīvesbiedri varētu iegūt bezdarbnieka pabalstu un citas sociālās garantijas. Pēc Ārlietu ministrijas aprēķiniem, tas tuvākajos gados būtu aptuveni pusotrs tūkstotis eiro gadā. Tāpēc Sociālo un darba lietu komisija uzskatīja šo likumprojektu par sociāli taisnīgu un fiskāli korektu un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

R.Ražuks. 2014.gada 5.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir izstrādāts nolūkā mazināt Krievijas sankciju ietekmi uz Latvijas starptautisko autopārvadājumu nozari, un tas paredz atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 12 tūkstošiem kilogramu. Šis atbrīvojums būtu piemērojams vienu reizi 2015. vai 2016.gada laikā, un summāri tas ļautu nozarei ietaupīt aptuveni 600 tūkstošus eiro. Un es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Likumprojekta nodoms ir noteikti labs - mazināt Krievijas Federācijas sankciju ietekmi uz Latvijas starptautisko autopārvadājumu nozari, paredzot atbrīvojumus no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

Atcerēsimies, ka autopārvadātājiem nodokļu slogs satur trīs sastāvdaļas: tātad pats transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, bez tam arī autoceļu lietošanas nodeva un degvielas akcīzes nodoklis. Un nu no šīs struktūras tiek izņemta viena sastāvdaļa, lai atvieglotu tieši šo slogu.

Ņemot vērā, ka Latvijas autopārvadātājiem lielāko nodokļu sloga daļu veido tieši autoceļu lietošanas nodevas maksājumi, likumprojekts uz laiku piemēro atbrīvojumu tieši no mazākās šā sloga daļiņas, proti, no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas tiem kravas automobiļiem, par kuriem ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva.

Bet ar labo nodomu likumprojekts tomēr nostāda autopārvadātājus nevienlīdzīgā stāvoklī, jo rada priekšrocības tiem autopārvadātājiem, kuru transportlīdzekļi ir smagāki par 12 tūkstošiem kilogramu, un tiem, kuri ir samaksājuši autoceļu lietošanas nodevu viena gada likmes apmērā. Tomēr tirgū nav maz tādu autopārvadātāju, kuri arī atrodas zem sankciju spiediena, bet viņu transportlīdzekļu pilnā masa ir līdz 12 tūkstošiem kilogramu vai arī viņi nevar atļauties samaksāt autoceļu lietošanas nodevu par vienu gadu, jo lieto savas mašīnas retāk un maksā nodevu nedēļas vai dienas likmes apmērā.

Līdz ar to likumprojekts... likumprojekta noteikumi rada priekšrocības konkurencē lieliem autopārvadātājiem, kas bieži izmanto smagos krāvējus, un nedod augstāk pacelties konkurencē tiem, kas sāk uzņēmējdarbību. Manuprāt, tas nav taisnīgi, tas kropļo tirgu. Es domāju, ka ir nepieciešams otrajam lasījumam iesniegt tādus grozījumus, kas šo nevienlīdzību tomēr izlīdzinātu.

Es neiebilstu, ja šāds “nevienlīdzīgs” (pēdiņās) atbalsts tiktu nodrošināts tiem nozares vai to nozaru milžiem, kas nosaka Latvijas eksportspēju vai nodrošina nopietnu izrāvienu ekonomikas attīstībā, - tā dara arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Bet te runa ir par mazo un vidējo uzņēmēju, tāpēc šeit konkurencei ir jābūt līdzsvarotai, lai palīdzētu vismaz tiem, kas vēlas uzsākt savu biznesu tranzīta biznesa jomā, veikt pirmos darījumus.

Šis likumprojekts šādiem iesācējiem nedod labvēlīgus apstākļus, un, manuprāt, tāpēc šis likumprojekts ir uzlabojams. Bet vispār likumprojekts ir solis pareizā virzienā, un tas ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 4, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Šadurskis. Kolēģi! Sakarā ar to, ka likumprojekta pieņemšanas gaitā mums vēl ir jāsagaida arī Eiropas Komisijas atzinums, priekšlikumu termiņš ir mazliet garāks: komisija ierosina par termiņu noteikt 2015.gada 1.februāri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 1.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” izstrādāts, lai saskaņotu likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas ar jauno valsts atbalsta regulējumu - Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulu, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu atbalstam sākotnējiem ieguldījumiem.

Un, ņemot vērā, ka šī gada 30.jūnijā saskaņā ar valsts atbalsta regulējumu mainās nosacījumi atbalsta sniegšanai sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem, grozījumi nepieciešami, lai pēc minētā datuma nodokļu maksātāji varētu saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem.

Ir arī nepieciešami atsevišķi redakcionāli precizējumi, kas attiecas uz nodokļa atvieglojumiem par pētniecības un attīstības darbiem, kurus uzņēmēji ir pasūtījuši zinātniskajām institūcijām.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt likumprojektam steidzamības statusu, jo ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk šīs normas ieviest dzīvē, lai mūsu uzņēmēji varētu pieteikties uz šīm nodokļa atlaidēm. Un lūdzu arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija ir lūgusi likumprojektu atzīt par steidzamu. Vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku Saeimas sēdē!

I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2.decembris, otrais lasījums Saeimā - 4.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.decembris un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 4.decembrī.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu” un ir atbalstījusi izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Juridiskā komisija ir uzklausījusi arī biedrības “Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome” pārstāvi - mūsu kolēģi Ražuka kungu. Pārstāvis ir informējis par to, ka biedrība ir vērsusies Kultūras ministrijā ar iniciatīvu pārņemt šo muzeja ēku valsts īpašumā, jo biedrībai šobrīd nav nepieciešamo līdzekļu, lai attiecīgi šo nekustamo īpašumu uzturētu.

Tāpat biedrība ir griezusies Kultūras ministrijā ar iniciatīvu pārņemt arī paša muzeja visas muzejiskās vērtības. Šis gan nav jautājums, kas ir saistīts ar šo likumprojektu, bet, mūsuprāt, arī tas ir ļoti būtiski, lai Tautas frontes muzeja ekspozīcija tiktu saglabāta arī turpmāk.

Un šobrīd Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.decembris.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” un arī vienbalsīgi nolēmusi atbalstīt tā izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Un nu mazliet par šī likumprojekta mērķi un būtību. Jūs informējot, vēlos paust, ka jau no 2013.gada 1.janvāra spēkā ir jauns regulējums personas atzīšanai par tādu, kurai ir ierobežota rīcībspēja, taču virknē citu likumu vēl nav veikta salāgošana. Tāpat šajā likumā vēl ir paredzēts, ka Latvijā ir rīcībnespējīgas personas. Tādējādi mums ir jāsalāgo šis Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums ar pastāvošo kārtību, kāda tā ir Civillikumā, Civilprocesa likumā, atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, kas atzina, ka kārtība par personas pilnīgu atzīšanu par rīcībnespējīgu neatbilst nedz Satversmei, nedz Latvijas starptautiskajām saistībām.

Tādējādi Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija ierosina par termiņu noteikt piecas dienas, proti, šā gada 2.decembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.decembris.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Likumprojekts ir izveidots ar mērķi nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, nosakot to juridisko statusu, kultūrvēsturisko vērtību un izveidojot uzraudzības padomi kvalitatīvai saglabāšanai.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris.

Un nu esam nonākuši pie darba kārtības sadaļas - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir akceptējusi apropriācijas pārdali, lai atbalstītu piena ražotājus, kuri cietuši no Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret mūsu valsti. Finansiāls atbalsts ir paredzēts, “lai segtu ar ciltsdarbu saistītos maksājumus par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanu”. Pārdalāmā summa ir 7,99 miljoni eiro, kurus mēs iegūstam no Finanšu ministrijas un no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, - attiecīgi 4,99 miljonus un 3 miljonus (attiecīgi no apakšprogrammas “Valsts parāda vadība” un apakšprogrammas “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti”).

Kā jau teicu, komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Paldies.

Tātad sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Gribu jūs informēt saistībā ar sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem, kas bija paredzēta šā gada 27.novembrī, tātad šodien, pulksten 17.00.

Uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Ločmeles-Luņovas, Tretjakas un Pimenova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta īstenošanu” ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma iesniedzējus neapmierina saņemtā rakstveida atbilde. Atbildīgais ministrs šodien nevar ierasties, līdz ar to mutvārdu atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Par deputātu Zariņa, Urbanoviča, Ribakova, Potapkina un Agešina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valstij piederošo “Citadeles” akciju patiesajiem ieguvējiem”. Šis jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Iesniedzējus neapmierina saņemtā rakstveida atbilde. Atbildīgā ministre šodien nevar ierasties, līdz ar to mutvārdu atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Līdz ar to informēju, ka šodien paredzētā jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Tomēr ir saņemti vēl seši jauni... pat vairāk - septiņi jauni jautājumi ministriem. (No zāles dep. V.Agešins: “Par zemniekiem!”)

Tātad deputāti Agešins, Elksniņš, Urbanovičs, Zemļinskis un Potapkins ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildi”. Tas tiek pāradresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai... tas ir adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Līdz ar to nododam šo jautājumu adresātam atbildes sniegšanai.

Tāpat ir saņemts vairāku deputātu - Zariņa, Agešina, Elksniņa, Ivana Klementjeva un Pimenova - jautājums zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par kažokzvēru labturības prasībām”. Mēs nododam to atbildes sniegšanai atbildīgajam ministram.

Ir saņemts arī deputātu Pimenova, Urbanoviča, Mirska, Cileviča un citu jautājums, kas adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, - “Par iespējamo opcijas līguma noslēgšanu starp Latvijas valdību un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par ERAB piederošo akciju sabiedrības “Citadele banka” un akciju sabiedrības “Reverta” akciju pārdošanu Latvijas valdībai”. Šo jautājumu nododam atbildes sniegšanai adresātam, bet deputāts Igors Pimenovs ir pieteicies motivācijas nolasīšanai. Atgādinu, ka laiks motivācijas sniegšanai ir viena minūte. Lūdzu!

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Kolēģi! Pēc portālā www.bloomberg.com 10.jūlijā publicētā ziņojuma, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) 2009.gadā esot noslēgusi ar Latvijas Privatizācijas aģentūru opcijas līgumu, kas bankai dod tiesības pārdot savas akcijas “Citadele banka” un akciju sabiedrībai “Reverta”. Tas nozīmē, ka, ja opcijas līgums tiešām bija noslēgts, tad “Parex bankas” pārdošana ERAB faktiski nebija pārdošana, bet ir uzskatāma par Latvijas aizņemšanos no ERAB, un līdz ar to “Parex bankas” pārņemšana bija vēl smagāka Latvijas nodokļu maksātājiem, nekā bija uzskatīts līdz šim.

Mēs gribam zināt, vai tāds opcijas līgums tiešām bija noslēgts. Un, ja valdība atpērk ERAB piederošās “Citadele banka” akcijas, vai tās paliks valsts īpašumā vai tiks pārdotas? Un, ja tās tiks pārdotas, tad kas būs to iespējamie pircēji?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Informēju, ka ir saņemts arī deputātu jautājums, ko iesnieguši deputāti Pimenovs, Potapkins, Mirskis, Cilevičs un citi un kas ir adresēts aizsardzības ministram Raimondam Vējonim, - “Par Latvijas karavīru veselības stāvokli”. Tātad arī to nododam atbildes sniegšanai.

Tāpat ir saņemts deputātu jautājums, ko iesnieguši Elksniņš, Tretjaka, Stepaņenko, Zemļinskis un Ločmele-Luņova, Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par Latvijas Bankas Daugavpils filiāles slēgšanu”. Arī to nododam atbildes sniegšanai.

Ir saņemts arī deputātu jautājums, ko iesnieguši Elksniņš, Stepaņenko, Ņikiforovs, Ivans Klementjevs un Ivanova-Jevsejeva, - “Par medicīnas darbinieku darba samaksu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu”. Jautājums adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, un mēs to nododam atbildes sniegšanai.

Vēl ir saņemts deputātu jautājums, ko iesnieguši Elksniņš, Urbanovičs, Orlovs, Potapkins un Raimonds Rubiks un kas ir adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, - “Par finansējumu Latvijas neredzīgo bibliotēkai”. Arī to nododam atbildes sniegšanai.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti un mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas, kolēģi, man ir jāteic, ka nesen ļoti skaistu jubileju svinēja Inguna Sudraba. Un mēs viņu sveicam skaistā, apaļā jubilejā! (Zālē aplausi.)

Tāpat tieši šodien ļoti skaistu jubileju svin mūsu kolēģe Ilze Viņķele. Sveicam arī viņu! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātei Ilzei Viņķelei. (Zālē smiekli, starpsaucieni: “Uz restorānu!”)

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Paldies par ziediem! Balle būs 45 gadu vecumā, tā ka vēl jāpagaida. Bet es lūdzu Sporta apakškomisijas dalībniekus pēc 15 minūtēm no šī brīža pulcēties uz pirmo apakškomisijas sēdi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Mēs turpinām darbu pie tiem mūsu lēmumiem, kurus pieņēmām šodien, - par izmeklēšanas komisijām.

Sarkanajā zālē pulksten 12.20 pirmā sēde būs izmeklēšanas komisijai, kura nodarbosies ar Zolitūdes traģēdijas jautājumiem. Lūdzu visus deputātus, kuri tajā ir ievēlēti, pulcēties pulksten 12.20 Sarkanajā zālē.

Otrā izmeklēšanas komisija, kas veiks “Citadeles” pārdošanas procesa pārbaudi, pulcēsies pulksten 12.50 Sarkanajā zālē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Cienījamie deputāti, lūdzu atsaukties! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Inga Bite, Gundars Daudze, Vjačeslavs Dombrovskis, Dainis Liepiņš, Kārlis Šadurskis (No zāles dep. K.Šadurskis: “Ir!”), Ilze Viņķele... Ilze Viņķele ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to šodienas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 10. sēde
2014. gada 27. novembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” (Nr. 32/Lp12) (Dok. Nr. 89, 89A, 147)
Par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 37/Lp12) (Dok. Nr. 94, 94A)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas pievienošanos 2012. gada 24. maija Līgumam par sadarbību liecinieku aizsardzības jomā” (Nr. 38/Lp12) (Dok. Nr. 95, 95A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 52/Lp12) (Dok. Nr. 113, 113A)
Par likumprojektu “Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 53/Lp12) (Dok. Nr. 114, 114A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim šā gada 27. novembrī (Dok. Nr. 115)
Lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē” (Nr. 43/Lm12) (Dok. Nr. 101)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā locekļu ievēlēšanu” (Nr. 44/Lm12) (Dok. Nr. 116)
Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā locekļu ievēlēšanu” (Nr. 45/Lm12) (Dok. Nr. 117)
Lēmuma projekts “Par Kristīnes Brokanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 46/Lm12) (Dok. Nr. 141)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Romāna Dončenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 47/Lm12) (Dok. Nr. 142)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Māra Markova apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 48/Lm12) (Dok. Nr. 143)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. G.Bērziņš (par)
	- dep. S.Āboltiņa (pret)
Lēmuma projekts “Par Pētera Novičenoka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 49/Lm12) (Dok. Nr. 144)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Agneses Pūcītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 50/Lm12) (Dok. Nr. 145)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 52/Lm12) (Dok. Nr. 149)
Lēmuma projekts Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 53/Lm12) (Dok. Nr. 150)
Lēmuma projekts “Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 54/Lm12) (Dok. Nr. 152)
Lēmuma projekts “Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 55/Lm12) (Dok. Nr. 153)
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 26/Lp12) (Dok. Nr. 80)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Debates	- dep. R.Ločmele-Luņova
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 33/Lp12) (Dok. Nr. 90)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 34/Lp12) (Dok. Nr. 91)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 35/Lp12) (Dok. Nr. 92)
Ziņo	- dep. A.Rubiks
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 36/Lp12) (Dok. Nr. 93)
Ziņo	- dep. I.Boķis
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 39/Lp12) (Dok. Nr. 97)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 40/Lp12) (Dok. Nr. 98)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 41/Lp12) (Dok. Nr. 102)
Ziņo	- dep. N.Kleinberga
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 42/Lp12) (Dok. Nr. 103)
Ziņo	- dep. M.Kučinskis
Likumprojekts “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 43/Lp12) (Dok. Nr. 104)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 44/Lp12) (Dok. Nr. 105)
Ziņo	- dep. I.Viņķele
Likumprojekts “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 45/Lp12) (Dok. Nr. 106)
Ziņo	- dep. J.Viļums
Debates	- dep. A.Platpers
	- dep. A.Latkovskis
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 46/Lp12) (Dok. Nr. 107)
Ziņo	- dep. I.Klementjevs
Paziņojumi
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. J.Trupovnieks
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 47/Lp12) (Steidzams) (Dok. Nr. 108)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 48/Lp12) (Steidzams) (Dok. Nr. 109)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījums Patentu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 49/Lp12) (Steidzams) (Dok. Nr. 110)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījums Dizainparaugu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 50/Lp12) (Steidzams) (Dok. Nr. 111)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 51/Lp12) (Dok. Nr. 112)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 54/Lp12) (Dok. Nr. 121)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 62/Lp12) (Dok. Nr. 132)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Debates	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 63/Lp12) (Dok. Nr. 133)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 64/Lp12) (Dok. Nr. 134)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Tiesu ekspertu likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 68/Lp12) (Dok. Nr. 140)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 20/Lp12) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 51B)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 8/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 20, 86)
Ziņo	- dep. A.Buiķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 4/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 16, 87)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Grozījums Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 12/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 24, 99)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Debates	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 1/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 13, 100)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 3/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 15, 125)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” (Nr. 10/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 22, 126)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” (Nr. 32/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 89, 147)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 51/Lm12) (Dok. Nr. 146)
Ziņo	- dep. E.Putra
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu V.Agešina, A.Elksniņa, J.Urbanoviča, M.Zemļinska, S.Potapkina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildi” (Nr. 3/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Elksniņa, I.Klementjeva, I.Pimenova jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par kažokzvēru labturības prasībām” (Nr. 4/J12)
Informācija par deputātu I.Pimenova, J.Urbanoviča, S.Mirska, A.Rubika un B.Cileviča Boriss jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par iespējamo opcijas līguma noslēgšanu starp Latvijas valdību un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par ERAB piederošo akciju sabiedrības “Citadele banka” un akciju sabiedrības “Reverta” akciju pārdošanu Latvijas valdībai” (Nr. 5/J12)
Motivācija	- dep. I.Pimenovs
Informācija par deputātu I.Pimenova, S.Potapkina, S.Mirska, A.Rubika, B.Cileviča, R.Rubika un V.Agešina jautājumu aizsardzības ministram Raimondam Vējonim “Par Latvijas karavīru veselības stāvokli” (Nr. 6/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, Z.Tretjakas, J.Stepaņenko, M.Zemļinska, R.Ločmeles-Luņovas jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par Latvijas Bankas Daugavpils filiāles slēgšanu” (Nr. 7/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Stepaņenko, Ņ.Ņikiforova, I.Klementjeva, M.Ivanovas-Jevsejevas jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par medicīnas darbinieku darba samaksu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu” (Nr. 8/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, V.Orlova, S.Potapkina, R.Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par finansējumu Latvijas neredzīgo bibliotēkai” (Nr. 9/J12)
Paziņojumi
	- dep. I.Viņķele
	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 27.11.2014 09:10:34 bal001
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē (43/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:12:44 bal002
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības ... (44/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:14:48 bal003
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem ... (45/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:16:01 bal004
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Kristīnes Brokanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (46/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:17:03 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Romāna Dončenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (47/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:18:05 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Māra Markova apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (48/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:25:25 bal007
Par - 23, pret - 66, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Civilprocesa likumā (70/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 27.11.2014 09:27:32 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Pētera Novičenoka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (49/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:28:29 bal009
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Agneses Pūcītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (50/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:29:13 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (52/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:29:46 bal011
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (53/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:30:32 bal012
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (54/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:31:04 bal013
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (55/Lm12)

Datums: 27.11.2014 09:35:37 bal014
Par - 64, pret - 3, atturas - 25. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (26/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 09:37:38 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (33/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 09:39:59 bal016
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (34/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 09:42:00 bal017
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (35/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 09:59:08 bal018
Par - 59, pret - 27, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (36/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 10:00:52 bal019
Par - 28, pret - 53, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2015.07.01. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (36/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 10:02:36 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (39/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 10:04:56 bal021
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (40/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 10:07:46 bal022
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (41/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 10:09:43 bal023
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (42/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 10:11:39 bal024
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (43/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 10:14:05 bal025
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (44/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 10:24:33 bal026
Par - 83, pret - 6, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (45/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 10:28:52 bal027
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (46/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:02:46 bal028
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (47/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:03:31 bal029
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (47/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:05:34 bal030
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (48/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:06:23 bal031
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (48/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:07:54 bal032
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patentu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (49/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:08:45 bal033
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Patentu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (49/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:10:15 bal034
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dizainparaugu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (50/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:11:06 bal035
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Dizainparaugu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (50/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:12:57 bal036
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (51/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:17:36 bal037
Par - 68, pret - 5, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (54/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:23:39 bal038
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (62/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:26:59 bal039
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (63/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:29:54 bal040
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (64/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:31:59 bal041
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Tiesu ekspertu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (68/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:33:53 bal042
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā ''Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju'' (20/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.2014 11:35:31 bal043
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (8/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:37:51 bal044
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (4/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:43:22 bal045
Par - 83, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (12/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:46:00 bal046
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:46:29 bal047
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:49:12 bal048
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu (3/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:51:12 bal049
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (10/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:52:28 bal050
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums (32/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.11.2014 11:54:39 bal051
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (51/Lm12)

 

Frakciju viedokļi
2014.gada 27.novembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par Saeimas šīsdienas sēdes un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Siliņam. Lūdzu!

A.Siliņš (ZZS).

Labdien! Nu, vispirmām kārtām es domāju, ka pašreiz Saeimā notiek tāda neliela iesildīšanās pirms viena no galvenajiem šā gada jautājumiem, tas ir, valsts budžeta apstiprināšanas. Un pašreiz Saeima izskata pārsvarā tos jautājumus, kuri ir palikuši mantojumā no iepriekšējās – 11.Saeimas.

Manā skatījumā, nopietnākais darbs pašreiz notiek komisijās, un attiecībā uz tām komisijām, kurās darbojos es, jāteic, ka nopietnākais lēmums ir pieņemts attiecībā uz balsošanu internetā. No mūsu valstspiederīgajiem bija saņemti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par šādas iespējas realizēšanu praksē. Diemžēl komisija, izskatot šo jautājumu, ir nonākusi pie secinājuma, ka pašreizējā momentā tehniski šāda jautājuma risināšana nav iespējama, jo nav iespējams nodrošināt tās prasības, kuras Latvijas Republikas Satversmē ir paredzētas attiecībā uz balsošanu Saeimas vēlēšanās.

Vēl viena lieta – tie ir mani pirmie iespaidi Saeimā. Es domāju, ka esam sasnieguši augstu birokrātisko līmeni, kas visā pilnībā atbilst labākajiem Eiropas standartiem. Nu, es ceru, ka arī visos pārējos jautājumos mēs tuvākajā laikā vismaz centīsimies tuvoties vecajai Eiropai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Siliņam.

Nākamajam vārds partijas SASKAŅA frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Es uzskatu, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, īpaši svarīgi ir atbalstīt un attīstīt uzņēmējdarbību, ievērojot godīgu konkurenci autopārvadājumu jomā un pasažieru intereses. Diemžēl faktiskais šī likumprojekta mērķis, kuru Saeimas vairākums pagaidām atbalsta, ir nostiprināt monopoltiesības regulāro pārvadājumu veicējiem jeb autobusu parkiem un izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus jeb tos, kuri pārvadā pasažieru grupas, piemēram, starp Latvijas pilsētām.

Nemitīgie mēģinājumi vairāku gadu garumā izdarīt grozījumus Autopārvadājumu likumā pretēji pasažieru interesēm pierāda atsevišķu autobusu parku akcionāru vēlmi likvidēt konkurentus – neregulāros pārvadātājus. Un man ir pamatotas bažas par to, ka tagad atkal ir izdomāts veids, kā nozagt neregulāro pasažieru pārvadātāju gadiem veidotu biznesu. Un mēs aicināsim Saeimu nepieļaut šādu situāciju un turpināsim darbu ar šo likumu.

Šodien Saeimas sēdes laikā esam iesnieguši arī vairākus SASKAŅAS deputātu sagatavotus jautājumu blokus Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, aizsardzības ministram Raimondam Vējonim, zemkopības ministram Jānim Dūklavam un citiem.

Kas attiecas uz jautājumu bloku Laimdotai Straujumai, problēma ir tajā, ka 2013.gada 23.maijā Saeima uzdeva Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.decembrim izvērtēt nepieciešamību un rast iespēju nodibināt apbalvojumu, lai godinātu personas, kuras pašaizliedzīgi veica glābšanas darbus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā. Neskatoties uz to, ka ir pagājis jau zināms laiks kopš uzdevuma Ministru kabinetam, mums nav nekādas oficiālas informācijas par to, vai minētais uzdevums ir izpildīts.

Otrais jautājumu bloks ir par Latvijas karavīru veselības stāvokli, jo ir zināms, ka šā gada 20.novembrī Rīgas starptautiskajā lidostā ieradās Latvijas karavīri, kuri sešus mēnešus pildīja pienākumus Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā.

Kā zināms, šajā reģionā ir konstatēti saslimšanas gadījumi ar Ebolas vīrusu. Mūs interesē, vai karavīri, kuri ieradās Latvijā no Centrālāfrikas Republikas, tika ievietoti karantīnā, vai tika pārbaudīta viņu iespējamā saslimšana un vai tika veikti visi iespējamie pasākumi, lai pasargātu Latvijas iedzīvotājus no iespējamā kontakta ar šiem karavīriem līdz viņu pilnīgai pārbaudei.

Un pēdējais jautājumu bloks, par kuru es šodien īsi un kodolīgi pastāstīšu, ir par kažokzvēru labturības prasībām.

Šā gada 23.novembra raidījumā “Nekā personīga” tika pārraidīts sižets par kārtējiem pārkāpumiem kažokzvēru audzētavās. No sižeta izriet, ka dzīvnieku aizstāvji pārkāpumus fiksē jau otro reizi divu gadu laikā, un, viņuprāt, kontrolējošie dienesti slikti dara savu darbu. Līdz ar to mēs vēlamies zināt par pārbaudēm, kuras veic Pārtikas un veterinārais dienests, kas atrodas Zemkopības ministrijas padotībā, proti, cik pārbaužu pēdējo divu gadu laikā ir veikts Latvijā esošajās kažokzvēru audzētavās un kāda pārbaude veikta pēc 2013.gada februāra raidījumā “Nekā personīga” pārraidītā sižeta par šausminošajiem pārkāpumiem kažokzvēru audzētavās, kā arī citu masu mediju publicētajām ziņām. Ar nepacietību gaidīsim atbildes pēc būtības.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas SASKAŅA frakcijas deputātam Agešina kungam.

Nākamajai vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai. Lūdzu!

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima, protams, turpina izskatīt tālāk likumprojektus, kuri nav pabeigti izskatīt iepriekšējā Saeimā. Un tas ir tāds ļoti būtisks, kaut arī varbūt tehnisks, darbs, kas iezīmē Saeimas darāmos darbus.

Bet tas, kas iezīmējās šonedēļ Saeimā, nu, protams, klasiski, – nu, populisms un neprofesionalitāte! Šobrīd tiek vēlēta vadība parlamentārās izmeklēšanas komisijām, un, protams, saskaņā ar Satversmes 26.pantu šādas komisijas ir jādibina. Manuprāt, tiešām varbūt sabiedrībai ir ļoti būtiski un interesanti uzzināt par to, kas īsti notiek ar “Citadeli”, jo valdība arī... VIENOTĪBAS vadītā valdība ne līdz galam ir visu izskaidrojusi. Bet es ļoti ceru, ka otra parlamentārās izmeklēšanas komisija tomēr respektēs 54 nevainīgu cilvēku zaudētās dzīvības un netaisīs uz tā tādu pliku politisku reklāmu. Diemžēl tas, kas iezīmējas šobrīd, – ir divi deputāti, kuriem ir interešu konflikts... kā minimums – politisks interešu konflikts. Regīna Ločmele-Luņova, pirmkārt, ir strādājusi Rīgas domē. Otrkārt, viņa ir bijusi šajā Zolitūdes biedrībā, un acīm redzot ir dīvaina viņas atrašanās šajā komisijā. Tieši tāpat varbūt ir jautājumi par to, vai Mārtiņam Šicam – ļoti cienot viņu! – ir tomēr jādarbojas šajā komisijā. Ir bijuši iepriekšējā Saeimā precedenti – Romualds Ražuks ir atstājis komisiju sakarā ar aizdomām par iespējamo interešu konfliktu saistībā ar Ķemeru sanatoriju.

Un vēl, protams, par šo komisiju. Nu, tas ir nebijis gadījums Saeimas vēsturē, ka cilvēks, kurš demonstrē to, ka viņš nav pat izlasījis Kārtības rulli, un kuram ir, protams, iegūta ļoti laba aktiera augstākā izglītība, uzskata sevi par neaizstājamāko un labāko kandidātu, lai veiktu tik sarežģītu uzdevumu – vadītu parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Un man ir grūti pateikt, vai tā ir nepieredzēta amatu kāre vai kas cits vai atkal vienkārši vēlme tā ļoti populistiski uz to izcelt... uz šī jautājuma izcelties. Es vēlreiz atgādinu: manuprāt, ir jāpadomā par morāli un ētiku un par 54 cilvēku nāvi.

Nākamais jautājums, kas arī attiecas uz zināmu populismu. Tas attiecas uz Nacionālās drošības komisijas kandidātu Mārtiņu Bondaru. Es tiešām esmu ļoti pārsteigta – nepatīkami pārsteigta! –, ka cilvēks, kurš ir vadījis Valsts prezidenta kanceleju un kuram, manuprāt, ir izpratne par to, kas ir nacionālā drošība, demonstrē to, ka viņš nav pat izlasījis Nacionālās drošības likumu, lai saprastu, ka nacionālā drošība ir ļoti plašs jautājumu loks. Bet pateikt, ka šobrīd nacionālā drošība... ka nesvarīgs ir jautājums par to, kas notiek uz mūsu austrumu robežas, un ka komisijai gan šādus jautājumus nevajadzētu izskatīt, – tas bija tiešām vairāk nekā pārsteidzoši! Es ceru, ka tas bija tāds... vienkārši pārpratums un emocionāls negadījums.

Tālāk par neprofesionalitāti. Par Civilprocesa likuma grozījumiem. Šajā nedēļā Juridiskajā komisijā kļuva skaidrs, ka, lai Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stājas spēkā 1.janvārī, varētu tikt piemēroti, ir nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā. Tas bija zināms jau ļoti labu brīdi iepriekš. Un tikai šonedēļ šie grozījumi, diezgan apjomīgi, tika piedāvāti... izskatīt Juridiskajai komisijai. Acīmredzot, nu, ir zināmas aizdomas par to, vai tas ir novilcināts apzināti vai neapzināti. Un šodien tika mēģināts tātad padarīt par vainīgu jaunievēlēto parlamentu. Nu, diemžēl visdrīzāk būs jāatver Maksātnespējas likums, jāpagarina šis termiņš. Es ceru, ka parlaments spēs sekot līdzi, lai tas notiktu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā un šie grozījumi tiktu pieņemti. Procesuālos likuma grozījumus lielā apjomā nedrīkst pieņemt steidzamības kārtībā, tad mēs runājam par tiesu brāķi, kļūdām un visu pārējo. Tā ka es ceru, ka jaunā Saeima ieskriesies un šādu neprofesionālu un populistisku gadījumu būs arvien mazāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas VIENOTĪBA frakcijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Labdien! Labdien visā Latvijā! Prieks atkal par šo iespēju ar jums sazināties!

Kā jūs tikko dzirdējāt no vienas manas kolēģes, Āboltiņas kundzes, uzrunas, viņa vēl joprojām mēģina aktīvi turēties pie savām varas pozīcijām un savas pārliecības, bet tas ir viņas personīgais viedoklis. Un pie tā arī paliksim.

Vienīgais, ko es gribētu pateikt par Nacionālās drošības komisiju, ir tas, ka tomēr šajā amatā nekādā ziņā nevajadzēja atrasties VIENOTĪBAS pārstāvim vai pārstāvei, jo zināmā mērā tas ir interešu konflikts, ņemot vērā tās izmeklēšanas, kuras šobrīd Drošības policijā notiek attiecībā uz balsu pirkšanu vēlēšanu laikā. Un tas skar tieši partiju VIENOTĪBA. Tāpēc, protams, šis ir jautājums, kurā mums viedokļi būtiski dalās. Tajā pašā laikā... tajā pašā laikā mums ir jārisina citi jautājumi, kā jau iepriekšējā runātāja teica, – apdraudējums uz austrumu robežas un tā tālāk.

Bet, runājot par šodienu, jāteic, ka mēs šodien izdarījām būtisku soli –nodibinājām divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Viena no tām izmeklēs Maxima traģēdiju. Šai parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir jāatbild uz trijiem būtiskiem jautājumu blokiem. Viens no tiem ir saistīts ar to, kas ir tie iemesli un cēloņi, kāpēc notika šī traģēdija.

Otrs bloks, protams, ir saistīts ar to, kā mēs novērtējam dienestu, amatpersonu un likumu gatavību, spēju rezultatīvi rīkoties šādu milzīgu traģēdiju gadījumā. Jo pēc būtības, nu, mums jāatzīst tas, ka vesela virkne dienestu patiešām pašaizliedzīgi darbojās un strādāja, lai šo situāciju, teiksim tā, pēc iespējas labāk atrisinātu, glābtu cietušos, pēc iespējas novērstu jebkādas iespējamās citas tālākas šīs traģēdijas izpausmes. Tajā pašā laikā mums jāatzīst arī, ka tie paši politiķi tikai vairākas dienas pēc notikušā iznāca ēterā, lai pastāstītu sabiedrībai par notiekošo.

Un visbeidzot, protams, trešais – sakarā ar izveidoto parlamentārās izmeklēšanas – par Maxima traģēdiju, par traģēdijas – komisiju. Mums tomēr ir jāizvērtē mūsu gatavība signalizēt mūsu cilvēkiem par tiem apdraudējumiem, kuri ik dienas rodas, piemēram, par ugunsnelaimēm.

Nesen biju vizītē kādā no Latvijas novadiem, kur runāju ar pašvaldības vadītājiem. Un, kad es vaicāju par to, vai, piemēram, turienes skolā bērni zinātu, kā rīkoties brīdī, kad notiktu ugunsnelaime, atbilde bija tāda, ka skolā nav trauksmes signalizācijas jeb signalizējošas iekārtas un ka vienīgā iespēja būtu ar skolas zvanu signalizēt par iespējamo ugunsnelaimi. Saprotiet, skolas zvans aicina tomēr bērnus uz stundām, nevis bēgt projām no ugunsnelaimes!

Tas īsumā viss par šo nedēļu. Paldies jums, un vēlu visu to labāko!

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Bondaram, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Varētu teikt, ka Saeimas šodienas sēde zināmā mērā bija veltīta izglītības jautājumiem. Mani kolēģi mazāk par to runāja, bet šķiet, ka proporcionāli visvairāk bija jautājumu, kas ir saistīti ar izglītību un kas kompetences ziņā ir piekritīgi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Varētu runāt kaut vai par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem, kurus mēs pārņēmām no iepriekšējās Saeimas un kuri paredz starptautiski atzītus svešvalodu testus pielīdzināt centralizētajiem eksāmeniem. Varētu runāt par Profesionālās izglītības likumu, kas ir būtisks solis profesionālās izglītības attīstībā, darba devēju un nozares profesionāļu iesaistē profesionālās izglītības procesā. Taču šo izglītības likumprojektu blokā es vēlētos īpaši izcelt divus – likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”, kā arī likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Abi šie likumprojekti, kas sākotnēji ir rosināti no Nacionālās apvienības puses, konceptuāli pašlaik bauda Saeimas deputātu atbalstu. Kā veiksies tālākajos lasījumos ar konkrētiem priekšlikumiem – to laiks rādīs.

Likumprojekts “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” paredz, ka gan Rīgas Brāļu kapi, gan Brīvības piemineklis nav kādi lokāla jeb pašvaldības mēroga kultūras objekti, ka tās ir nacionāla mēroga un nozīmes vietas, kur būtu jābūt arī īpašām prasībām, kur uzvedības normas un kārtība, kādā tiek saskaņoti pasākumi, būtu jāsankcionē īpašā kārtībā. Protams, mums ir bijuši precedenti, un nenoliegsim, ka, balstoties uz šo pieredzi, arī radās šī iniciatīva – sakārtot šo jautājumu, jo, piemēram, 16.martā pie Brīvības pieminekļa tika rīkoti tādi pasākumi, tādas zaimojošas akcijas, kādas šajā vietā nedrīkstētu notikt. Tātad, ja izdosies šo likumprojektu pieņemt galīgajā lasījumā, tad pašvaldība nebūs vienīgā, kas sankcionē pasākumus pie Brīvības pieminekļa, un arī to pasākumu raksturs, kādi drīkst tikt rīkoti pie Brīvības pieminekļa, būtu ierobežotāks, nekā tas ir jebkurā citā vietā.

Runājot par grozījumiem Izglītības likumā, jāteic, ka tie paredz deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu noteikt kārtību, kādā izglītības iestādēs ir īstenojama valstiskā jeb patriotiskā audzināšana. Protams, pēc dažādu pedagogu un skolu vadītāju personiskās iniciatīvas jau šobrīd ir pietiekoši daudz labas prakses piemēru. Bet diemžēl ir arī sliktas prakses piemēri, un šī iemesla dēļ, mūsu skatījumā, ir jānosaka kaut kāds absolūts minimums, kas būtu obligāts visām skolām, piemēram, kas ir tas, kam attiecībā uz valstisko audzināšanu būtu jābūt audzināšanas stundu saturā; kādiem pamatkritērijiem tomēr būtu jāatbilst pedagogam.

Vienu piemēru varu atgādināt. Vai tā ir normāla situācija vai nav, ka pedagogs var publiski paziņot, ka viņš nav lojāls Latvijas valstij, ka viņš dziļi nicina šo režīmu?! Tas ir reāls stāsts, kas ir bijis, bet nav īsti pamata – tiesiska – , lai šādam pedagogam liegtu iespējas tālāk turpināt darbu.

Tāpat šī kārtība attiektos uz valsts simbolu un himnas lietojuma reglamentēšanu, uz to, kāda informācija skolās tiek izplatīta, kādi viesi un ar kāda satura pasniegšanu viesi apmeklē izglītības iestādes.

Tātad pašlaik tiešām šīs lietas nav reglamentētas, un darba grupa ir piedāvājusi savu redzējumu, savu redakciju, pie kuras ir strādājuši ļoti plaša spektra eksperti no Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas, no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, no Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas; vecāku organizācijas, jaunatnes organizācijas. Un tātad šobrīd Saeima ir devusi zaļo gaismu turpināt iesākto procesu.

Dažos vārdos tomēr vēlos pateikt, ka aktualitāte noteikti šajās dienās ir – un par aizvien lielāku aktualitāti kļūs! – valsts budžeta pieņemšana. Protams, šajā jautājumā mēs varam runāt par plusiem un mīnusiem. Pluss ir tas, ka prognozes ir zināmā mērā mazliet labākas, nekā mēs bijām gaidījuši vēl samērā nesen. Pirms neilga laika šķita, ka nekādi neiztikt bez jaunas konsolidācijas, taču tagad mēs jau tomēr runājam par zināmu līdzekļu atvēlēšanu arī jaunām prioritātēm. No tiem laikam lielāko daļu saņems veselības nozare, bet... Protams, visas vajadzības ne tuvu nav iespējams apmierināt. Tas, kas mums dara lielas bažas joprojām, ir pedagogu atalgojums, jo pat tie līdzekļi, par ko šobrīd... kas ir šobrīd aktuāli... vai izdosies pedagogu atalgojumu sarūpēt... Tas tik un tā ir krietni mazāk nekā... pedagogi bija saņēmuši netiešus solījumus pagājušās Saeimas laikā, runājot par jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu.

Nacionālā apvienība budžeta kontekstā joprojām iestājas un iestāsies par prioritātēm, kas attiecas uz nevienlīdzības mazināšanu, uz demogrāfiju, uz brīvpusdienu apmaksu skolās. Mūsuprāt, ir nepareizs pieņemtais lēmums 2015.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt visiem, nevis celt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošiem bērniem, kā tas tika solīts pirms vēlēšanām. Protams, pirms prezidentūras Nacionālā apvienība neveiks krasus soļus un budžets ir jāpieņem, taču ļoti stingri mēs iestāsimies par to, lai attiecībā uz 2016.gadu šie principi tiktu ievēroti. Nacionālā apvienība gan budžeta kontekstā, gan savā darbībā kopumā saglabā uzticību principiem par taisnīgu un latvisku Latviju.

Lai jums jauka diena, un paldies!

Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šonedēļ Saeima savā sēdē atbalstīja vairāku būtisku likumprojektu virzību, bet tajā pašā laikā darba kārtībā tika iekļauti vairāki likumprojekti, kuri nav kvalitatīvi izstrādāti; grozījumu iesniedzēji nespēja izskaidrot grozījumu būtību un piemērošanas kārtību. Un es vēlētos radioklausītājiem izskaidrot mūsu pozīciju šajos jautājumos. Un tie ir trīs būtiski jautājumi.

Pirmkārt, partija “No sirds Latvijai” neatbalstīja likumprojektu “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā”. Protams, ir atbalstāma ikvienas Latvijas augstskolas iniciatīva veidot kopīgas studiju programmas ar citām pietiekami prestižām Eiropas Savienības valstu augstskolām, jo tas paaugstina konkurētspēju un kvalitāti. Taču jau 2011.gadā tika pieņemti grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz iepriekšējā pieredzē un neformālajā izglītībā apgūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Līdz ar to, lai atrisinātu šīs konkrētās robežapsardzības maģistra studiju programmas īstenošanu, būtu jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos, nevis jārada jauns precedents. Šāds precedents pavērs iespēju arī turpmāk radīt Augstskolu likumam neatbilstošu studiju programmu, pieņemt atsevišķus likumus, lai to īstenotu tālāk dzīvē. Mēs apzināmies, ka Latvijas drošības kontekstā mums ir nepieciešami augsti kvalificēti robežsardzes speciālisti, bet nekropļosim sistēmu ar dažādiem izņēmuma likumiem.

Otrs likumprojekts, ko mēs šodien neatbalstījām, bija “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Arī šajā jautājumā mēs viennozīmīgi iestājamies par godīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu, samazinot ēnu ekonomiku. Tajā pašā laikā mums ir svarīgi, lai tiktu ievērotas sabiedrības intereses. Diemžēl iesniegtā likumprojekta redakcija ir neskaidra, neatrisina nozarē esošās problēmas, turklāt likumprojekts paredz deleģēt Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie un speciālie regulārie pārvadājumi, neparedzot jau likumā noteikt pārvadātāju darbības pamatprincipus un līdz ar to faktiski atļaujot Ministru kabinetam noteikt jebkādus tālākus ierobežojumus šī biznesa darbībai. Mēs uzskatām, ka ir jāturpina dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, panākot nozares sakārtošanu tā, lai būtu skaidras izvirzītās prasības un iespējas arī kontrolēt šo prasību ieviešanu.

Un trešais lēmums, ko mēs šodien atbalstījām un kas ir būtisks Latvijas piena ražotājiem, ir apropriācijas pārdale 2014.gada budžetā par labu tam, lai līdzekļus saņemtu zemnieki, kas šobrīd cieš no Krievijas ieviestajām sankcijām.

Tomēr es gribētu vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka ik gadu no valsts parāda apkalpošanas izdevumiem ļoti lieli resursi tiek pārdalīti citām valdības prioritātēm, un arī šogad tie jau ir 60 miljoni eiro, un ik gadu Valsts kontrole izsaka skarbus secinājumus un konkrētus ieteikumus par budžeta plānošanas pilnveidošanas nepieciešamību, bet būtībā dzīvē nekas nemainās un valsts pārvaldē radīta pilnīga drošības sajūta, ka ikviena neprecizitāte prognozēs, aprēķinos tiks labota, līdzekļi jaunām politikas iniciatīvām var tikt pārdalīti, pat necenšoties izskaidrot Saeimas deputātiem iemeslus. Un diemžēl tas, ko mēs šobrīd redzam saistībā ar budžeta sagatavošanas grafiku un īpaši ar to laiku, kas tika atvēlēts Saeimai šī budžeta projekta izskatīšanai: kārtējo reizi tas nerada pārliecību, ka būs iespējams apspriest, izvērtēt pēc būtības budžetu un līdz ar to nodrošināt kvalitatīvu budžeta izstrādi.

Pateicos jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!