Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
Tas nozīmē, ka vara valstī pieder Latvijas tautai.
Tauta visus jautājumus nevar izlemt pati.
Tāpēc tauta savus pārstāvjus ievēlē parlamentā.
Latvijā parlamentu sauc par Saeimu kopš 1922. gada.
Saeima nozīmē sapulce, kurā sanāk tautas pārstāvji.
Ievēlētos tautas pārstāvjus sauc par deputātiem.
Saeimā ievēlē 100 deputātus.
Deputātiem ir jāstrādā sabiedrības labā.
Tāpēc deputāti par savu darbu atbild tautas priekšā.
Deputāti strādā četrus gadus.
Pēc četriem gadiem ievēlē jaunus deputātus.
Saeimu ievēlē vēlēšanās.
Vēlēšanas notiek vienu reizi četros gados.
Tās norisinās oktobra pirmajā sestdienā.
No jauna ievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā.
Saeimas vēlēšanās var piedalīties Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma.
Katram vēlētājam ir viena balss.
Vēlētājs savu balsi var atdot par kādas partijas kandidātu, ko atbalsta.
Kandidāti, kurus vēlētāji atbalsta visvairāk, kļūst par Saeimas deputātiem.
Par deputātu var kļūt pilsoņi no 21 gada vecuma.
Deputātus vēlētāji ievēlē no Rīgas, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales vēlēšanu apgabaliem.
Vēlēšanas organizē Centrālā vēlēšanu komisija.
Saeimas galvenais uzdevums ir pieņemt likumus.
Tāpat Saeima apstiprina valdību.
Saeima kontrolē valdības darbu un var to atlaist.
Vēl Saeima lemj, kuras personas vadīs vairākas iestādes un institūcijas.
Saeima šīs personas var arī atlaist no darba.
Saeima ievēlē Valsts prezidentu.
Saeima arī apstiprina starptautiskus līgumus.
Šie līgumi nosaka, kā Latvija dažādos jautājumos sadarbojas ar citām valstīm.
Saeimas amatpersonas pārstāv Latvijas valsti ārvalstīs.
Saeimas amatpersonas arī uzņem citu valstu viesus vizītē Latvijā.
Parlamenta darbību nosaka Saeimas kārtības rullis.
Saeimas darbu vada Saeimas Prezidijs.
Tajā deputāti no sava vidus ievēlē Saeimas priekšsēdētāju, divus viņa biedrus, Saeimas sekretāru un viņa biedru.
Likumi nosaka, kā cilvēki dzīvo sabiedrībā.
Tiem jābūt saskaņā ar Latvijas pamatlikumu – Satversmi.
Likumus Saeima pieņem visai sabiedrībai.
Tāpēc tie visiem ir jāievēro.
Vispirms Saeimā iesniedz likumu projektus.
To var darīt Valsts prezidents, valdība, Saeimas komisijas un deputāti.
Likumu projektus noteiktos gadījumos var iesniegt arī vēlētāji.
Likumprojektus izskata Saeimas sēdēs.
Deputāti par tiem balso.
Pēc tam likumprojekti kļūst par likumiem.
Saeimas sēdes notiek Saeimas nama galvenajā telpā.
Šo telpu sauc par Sēžu zāli.
Zālē ir vietas visiem deputātiem, Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un ministriem.
Saeimas sēdes parasti notiek ceturtdienās.
Ikviens sēdes var skatīties internetā Saeimas mājaslapā.
Saeimā ir izveidotas komisijas.
Tajās strādā deputāti.
Komisijas darbojas noteiktās jomās.
Piemēram, nodokļu, juridiskajos, vides jautājumos.
Komisijas sagatavo likumprojektus Saeimas sēdēm.
Tās izskata priekšlikumus un arī citus aktuālus jautājumus.
Komisijās deputāti arī uzklausa dažādu iestāžu un organizāciju viedokļus.
Saeimas galvenā ēka atrodas Jēkaba ielā 11, Rīgā.
Šo ēku sauc par Saeimas namu.
Saeimas nams celts pirms vairāk nekā 150 gadiem.
To plānoja arhitekti Roberts Pflūgs un Jānis Baumanis.
Ēkas būvniecību pabeidza 1867. gadā.
Vispirms ēka bija paredzēta vācu muižnieku vajadzībām.
To dēvēja par bruņinieku namu.
Līdz 1934. gadam tajā strādāja Latvijas likumdevēji.
Vēlāk namā darbojās Valsts prezidenta administrācija.
Padomju okupācijas laikā ēkā darbojās Augstākā padome.
Otrā pasaules kara laikā tur atradās vācu okupācijas dienesti.
Jēkaba ielas namu vairākas reizes pārbūvēja.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā namā strādāja Augstākā padome.
Pēc tam un patlaban namā darbojas atjaunotā Saeima.
Iedzīvotāju intereses Saeimā pārstāv nevalstiskās organizācijas.
Tās aktīvi iesaistās Saeimas darbā.
Organizācijas piedalās likumprojektu un citu jautājumu apspriešanā Saeimas komisijās.
Tā ir iespēja Saeimā paust iedzīvotāju viedokli.
Iedzīvotāji var iesaistīties nevalstiskajās organizācijās un tādējādi līdzdarboties Saeimas darbā.
Saeimas namā reizi gadā deputāti un nevalstisko organizāciju pārstāvji kopīgi izvērtē sadarbības rezultātus.
Deputāti ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pārrunā arī iedzīvotājiem aktuālus jautājumus un vienojas par turpmāko darbu.
Saeimā ikviens arī var iesniegt iesniegumu.
Iedzīvotāji var iesniegt arī kopīgu iesniegumu.
Tajā var aicināt Saeimu atrisināt kādu sabiedrībā aktuālu problēmu.
Saeimas namu ikviens var apmeklēt ekskursijā.
Apmeklējums ir jāpiesaka.
Tad jāzvana pa tālruni 67087485 vai 67087483.
Var rakstīt arī uz e-pastu vl.amieas@sajisrukske.
Ekskursijas pa Saeimas namu notiek darbadienās.
Ekskursijas norisinās no pulksten 9.00 līdz 16.30.
Tās ilgst apmēram vienu stundu.
Par ekskursijām nav jāmaksā nauda.
Ekskursijā ceturtdienā ir iespēja redzēt, kā deputāti strādā Saeimas sēdē.
Nākot uz Saeimu, līdzi jāņem pase vai identifikācijas karte.
Dokumenti būs jāuzrāda parlamenta apsardzes darbiniekam.
Būs jāiziet arī drošības pārbaude.
Uz Saeimu var piezvanīt pa tālruni 67087321.
Var arī rakstīt uz e-pastu vl.amieas@ofni.
Tāpat var sūtīt vēstuli pa pastu.
Saeimas adrese:
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba ielā 11
Rīgā
LV-1811
Vēstuli var sūtīt arī uz Saeimas e-adresi 90000028300.
To var arī iemest pastkastītē Saeimas nama vestibilā, Jēkaba ielā 11.
Saeimā arī darbojas Apmeklētāju un informācijas centrs.
Centrā var saņemt informāciju par parlamentu.
Tur var iesniegt iesniegumu Saeimai.
Var pieteikties arī ekskursijai pa Saeimas namu.
Centrs atrodas Jēkaba ielā 16.
Tajā var nokļūt no Trokšņu ielas, kas atrodas turpat blakus.
Centrs ir atvērts darbadienās no pulksten 9.00 līdz 16.30.