10.Saeimas stenogramma - 19.05.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2011.gada 19.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 19.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā kā 32.punktu pirms lēmuma projekta „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu” starpziņojumu par šīs komisijas darbību.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu. Tātad ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā „Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā starpziņojumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 4. Tātad darba kārtība nav grozīta un starpziņojums netiek iekļauts darba kārtībā.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 19.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat vēlos jūs informēt, ka šodienas darba kārtībā ir iesniegums par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu Lolitai Čigānei, taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis Lolitas Čigānes iesniegumu, ka viņa atsauc savu iesniegumu. Tātad šis jautājums mums vairs nav skatāms.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto 19.maija sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raimonda Rubika, Zujeva, Mirska, Artūra Rubika, Sakovska, Rodionova, Urbanoviča, Burunova, Ribakova un Kravcova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Raimonds Rubiks.

R.Rubiks (SC frakcija).

Godājamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Nav noslēpums, ka bezdarbnieku skaits pēc ekonomiskās krīzes sākšanās joprojām ir liels. Cerību uz ātru bezdarba problēmu risināšanu tuvākajā laikā diemžēl nav. Vienlaikus samazinās to bezdarbnieku skaits, kuri saņem pabalstu. Šodien tikai katrs ceturtais no reģistrētajiem bezdarbniekiem to saņem. Daļas šo cilvēku uzturēšanu nodrošina pašvaldības, bet pamatā šie cilvēki dzīvo uz savu strādājošo vai pensiju saņemošo vecāku rēķina.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta pirmajā daļā starp uzturamajām personām ir minēti cilvēka vecāki, vecvecāki, laulātās personas, māsas un brāļi, nepilngadīgie bērni, mazbērni un bērni, kuri līdz divdesmit četru gadu vecumam turpina iegūt izglītību.

Mēs ierosinām iekļaut šajā sarakstā bērnus, kuri ir jau pilngadīgi, ir ieguvuši izglītību, kuriem nav laulātā un kuri šobrīd ir bezdarbnieki, bet vairs nesaņem pabalstu.

Piedāvātie likuma grozījumi nodrošinās vienam no vecākiem atvieglojumu par pilngadīgu bez darba esošu bērnu. Tas dos viņam papildu ienākumus septiņpadsmit latu piecdesmit santīmu apmērā mēnesī. Tie ir tikai 10 procenti no Latvijā aprēķinātā iztikas minimuma.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”, bet saprotu, ka deputātiem tomēr ir iebildumi, un tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Rubika, Zujeva, Mirska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Zaķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs saņēmis arī deputāta Riharda Eigima iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Mēs šo likumprojektu pieņemam šodien pēdējā, galīgajā, lasījumā, jo tas ir atzīts par steidzamu. Likumprojekts atbilst izstrādātajām jaunajām Eiropas direktīvas normām, un tātad tas ir jauns likumprojekts, kas tagad izstrādāts.

Kā jau es iepriekšējā reizē jums teicu, mēs Sociālo un darba lietu komisijā strādājām tā, lai savietotu divus likumus vienā, jo līdzīgs likums - Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums - jau pastāv. Šajā jaunajā, kuru piedāvājam šodien jūsu akceptam, mēs iestrādājām vecās normas, lai nebūtu likuma pārrāvuma, lai no ērtības viedokļa būtu labāk to likumu lietot un lai nebūtu pārpratumu. Pēc būtības šis likums paredz Eiropas Darbinieku padomes izveidošanu un cita veida konsultēšanu un informēšanu, informācijas sniegšanu darbiniekiem par to, kas notiek šajās komercsabiedrībās, kuru filiāles atrodas vairākās valstīs, un precīzāk nosaka gan sadarbību ar arodbiedrībām, gan arī nosaka skaidrāku un nepārprotamāku līgumslēgšanas kārtību

Es pie katra priekšlikuma - mums tādi ir seši, kurus mēs izskatījām Sociālo un darba lietu komisijā, - neapstāšos un nepaskaidrošu, par ko tur ir stāsts, jo visi tie ir saistīti ar šajā likumā iestrādātajām vecā likuma svarīgākajām normām, un visus šos sešus priekšlikumus ir sagatavojis un mums iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs.

Tātad 1.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, tika komisijā redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. 2.priekšlikums tieši tāpat tika saņemts no Saeimas Juridiskā biroja, tas ir precizēts, attiecīgi iestrādāts un atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Tāpat arī 3.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Arī 4.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā tika precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Arī 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Un arī 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem - komisijā tika atbalstīts. Tā ka lūdzu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Un es lūdzu jūs atbalstīt likumprojekta „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” jauno variantu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Mēs pirms tā izskatīšanas Saeimas sēdē, izskatot to komisijā, bijām uzaicinājuši visas neatkarīgās institūcijas, uz kurām varētu attiekties šis likumprojekts, un uzklausījām šīs institūcijas. Mūsu sēdē nepiedalījās Tieslietu padomes pārstāvji, kuri šodien arī ir informējuši parlamentu par savu attieksmi pret šo likumprojektu.

Tātad galvenie grozījumi, kas bija nepieciešami, skāra 16.pantu, 16.panta otro daļu, 19.pantu, 20.pantu un 21.pantu. Tātad mēs strādājām, par pamatu ņemot pirmajā lasījumā pieņemto Finanšu ministrijas izstrādāto variantu, kurā, kā tika atzīmējusi Satversmes tiesa, vienīgi Finanšu ministrija nodarbojas ar budžeta sastādīšanu, bet Saeima budžetu izvērtē un apstiprina. Turpretī piedāvātie grozījumi manis iepriekš nosauktajos pantos paredz daļēji pārnest budžeta veidošanas procedūru uz Saeimu. Tātad šie priekšlikumi, kas ir par 16., par 19.pantu... Te praktiski par katru pantu ir pa 3 vai 4 priekšlikumiem, bet tie ir identiski. Tie paredzēja, ka Saeimai būtu jāveido paralēla struktūra budžeta pieņemšanai. Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vadījās pēc Konstitucionālās tiesas lēmuma par to, ka Saeima tikai izvērtē un apstiprina, bet Saeimas kompetencē nav budžeta veidošana... ka budžeta veidošanas kompetence ir tikai Ministru kabinetam.

Tātad sākam izskatīt priekšlikumus.

1. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums, kurš piedāvā svītrot likumprojekta 1.panta trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Es gribu runāt par visiem priekšlikumiem uzreiz, lai nav pēc tam atsevišķi jārunā par katru, kas laikam parādās četrās pozīcijās.

Pirmām kārtām es gribu teikt, ka ar šo likumprojektu netiek izpildīts Satversmes tiesas spriedums, jo spriedums nav vērtēts kontekstā ar tā konstatējošo un secinājumu daļu, jo piedāvātais risinājums paredz tikai formālu konstitucionālo iestāžu un Ministru kabineta viedokļu fiksēšanu Ministru kabineta dokumentos, bet no tā neizriet konstitucionālo iestāžu viedokļu uzklausīšana un izvērtēšana pēc būtības. Turklāt Satversmes tiesas spriedumā ir norādīts, ka Satversmes tiesa nepiekrīt, ka jau šobrīd konstitucionālo institūciju rīcībā esot elastīgi mehānismi, lai varētu aizstāvēt savu budžetu pieprasījumus gan Ministru kabinetā, gan Saeimā.

Vēl vairāk! Salīdzinājumā ar spēkā esošo Likuma par budžetu un finanšu vadību redakciju likumprojektā pēc būtības vairāk tiek ierobežots konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumu process, jo tiek piedāvāts, ka Ministru kabinets it kā, savās sēdēs uzklausot neatkarīgu institūciju viedokli, nosaka katrai maksimālo uzdevumu apjomu. Un tikai šā izpildvaras noteiktā apjoma ietvaros konstitucionālās institūcijas var tehniski aizpildīt budžeta pieprasījumu veidlapas, uz kuru pamata Finanšu ministrija sagatavo gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu.

Šā procesa rezultātā Saeima saņem no Ministru kabineta balsojumam pirmajā lasījumā gatavu likumprojektu, kurš būs pakārtots izpildvaras lēmumam par konstitucionālo iestāžu budžetu. Izpildvara nenosaka konstitucionālo iestāžu darbības politiku.

Es domāju, ka Saeima, atsakoties no tās iespējas, pati vājina savu iespēju darboties, pēc būtības uzraugot gan šīs institūcijas, gan arī skatot šo institūciju budžetu.

Vēl. Tika minēts, ka nu tas nebūtu pārāk labi, ja mēs tagad sāktu skatīt Saeimā visus šos budžetus... Tās ir piecas institūcijas: konstitucionālās institūcijas ir četras un viena - Tiesībsarga birojs... Man gribētos tomēr minēt, ka, ja mēs atmetam nost... no budžeta sociālo budžetu noņemam nost un noņemam nost starptautiskās investīciju finanses, tad šo piecu institūciju budžets sastāda kopumā 0,2 procentus jeb 9 miljonus. Kopumā! Un ne jau katrs no šiem budžetiem, katra no šīm pozīcijām tiek tagad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīta un pilnībā revidēta. Ja būs diskusija, tad diskusija būs par kādu vienu vai divām, teiksim, pozīcijām no katra šā budžeta. Bet varbūt būtu ļoti labi, ja mēs šo jautājumu būtu atrisinājuši jau Finanšu ministrijā. Ja tas tā nenotiek, tad Saeimai...

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina āmuru.) Rībenas kundze!

A.Bērziņš. ...tad Saeimai ir tiesības šo jautājumu izskatīt, Saeimai ir tiesības izvērtēt un tad pieņemt galīgo lēmumu. Nav skaidrs, kāpēc mēs gribam atteikties no tā, kas pēc būtības Saeimai pienākas. Un, ja mēs runājam par kapacitātēm tām institūcijām, kurām mēs paši esam uzlikuši ar likumu pienākumu, lai tās revidētu, skatītu un atrastu vēl finansiālas iespējas... ja mēs tām gribam, teiksim, uzticēt šo jautājumu... ja mēs gribam, lai to dara tikai Ministru kabinets vai Finanšu ministrija, tad, es domāju, mēs samazinām savas iespējas un paši atsakāmies no varas - paši atsakāmies no varas! - tādā minimālā izpausmē, kas... Tas nav loģiski! Tur es neredzu nekādu loģiku, jo... Ja mēs paskatāmies uz Valsts kontroli, tad redzam, ka pirms trim gadiem tā ir veikusi divdesmit sešas revīzijas, bet šodien tā veic 12 revīzijas. Tas nozīmē to, ka daudzās vietās, kur varētu būt veiktas šīs revīzijas un atrastas iespējas vēl papildus ekonomēt finanses vai lietderīgi tās izmantot, mēs paši pieļaujam to iespēju, ka tas netiktu darīts.

Tāpēc es aicinu ļoti uzmanīgi apsvērt šo iespēju un tomēr atbalstīt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas piedāvāto risinājumu šajā likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es gribu nedaudz paskaidrot papildus tam, ko es jau skaidroju par likumprojekta izskatīšanu.

Pašreizējā situācijā visām neatkarīgajām institūcijām, kā arī jebkurai sabiedriskai nevalstiskai organizācijai ir iespēja piedalīties budžeta izskatīšanas procesā komisijas sēdēs gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nekad nav atdevusi savu varu un savas iespējas to darīt. Un pie mums ne tikai augstākās un neatkarīgās institūcijas ir ziņojušas par problēmām vai trūkumiem budžeta sastādīšanas procesā, bet arī zemnieku saimniecību pārstāvji un ļoti daudzu nevalstisko organizāciju pārstāvji. 2011.gada budžeta pieņemšanas procesā mums bija arī komisijas, kurās mēs vērtējām un sēdējām līdz vēlai naktij. Mēs vērtējām šo pārstāvju teikto, mums nav bijusi neviena problēma, neviens nav atraidīts, un nav bijusi neviena slēgtā sēde.

Līdz ar to es uzskatu... es vēlreiz lūdzu Saeimu saglabāt šo virzienu, ko atbalsta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums. Šeit nav runa par pozīciju vai par opozīciju, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums nolēma atbalstīt Finanšu ministrijas sagatavoto koncepciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Andrim Bērziņam (No zāles: „Kuram? Kuram?”) ir nenoliedzama taisnība, runājot par varu. Godātie kolēģi! Es nepārkāpšu Saeimas kārtības rulli un nesarunāšos ar zāli... (No zāles dep. A.Šlesers: „Tu jau sarunājies!”)

Savukārt, ja mēs runājam par varas realizācijas principu, tad tas, ka budžetu pieņem Saeima un valdībai tas ir jāizpilda, nenozīmē, ka Saeimai ir jādara valdības darbs. Budžetu sastāda valdība un iesniedz to Saeimai izvērtējumam.

Tad, kad mēs Publisko izdevumu un revīzijas komisijā uzklausījām pārsvarā Valsts kontroles izteiktos iebildumus, tie šķita loģiski, saprātīgi, un zināmā mērā tāpēc ir radušies šie Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikumi, savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs uzklausījām visas puses. Mums Finanšu ministrija vēlreiz ļoti precīzi izstāstīja visu budžeta tapšanas gaitu, sākot no visu pieprasījumu iesniegšanas, makroekonomiskās prognozes izveides, mērķa griestu noteikšanas un tālākās budžeta pieņemšanas un apstiprināšanas gaitas. Un mēs konstatējām, ka visefektīvākais veids, kā mēs varētu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, būtu nodrošināt to, ka Saeimai ir pilna informācija par visām debatēm, kas ir bijušas valdībā, bet Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot priekšlikumus uz otro lasījumu, var valdībai dot skaidrus norādījumus, kā mēs redzam neatkarīgo institūciju budžetu izveidi.

Tomēr Saeimai nav jādara valdības darbs. Ja Saeima, izlasot un rūpīgi izpētot tās diskusijas, kas ir notikušas valdībā, konstatēs, ka tajā vai citā budžeta pozīcijā lielāka taisnība, Saeimasprāt, ir neatkarīgajai institūcijai ar savu pieprasījumu, tad Saeima, nenoliedzami, šādu lēmumu var pieņemt un valdības uzdevums būs to realizēt.

Līdz ar to tas, kas mums ir jānodrošina, ir pilnīgas informācijas saņemšana un tās rūpīga izvērtēšana kopumā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā rūpīgi izvērtētais priekšlikumu kopums, mūsuprāt, ir jānodrošina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs tālāk izskatām iesniegtos priekšlikumus, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu, kurā ir lūgts likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot atpakaļ papildu izskatīšanai komisijā, un tas notiek saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 36.pantu.

Šis jautājums ir izšķirams pēc būtības pirms balsošanas par likumprojektu kopumā. Tātad mēs tagad turpināsim izskatīt likumprojektu, taču, pirms mēs balsosim par likumprojektu kopumā, ja Jānim Reiram būs iebildumi, tad tas būs izšķirams balsojot.

Tātad, lūdzu, turpiniet, Reira kungs, ar 2.priekšlikumu!

J.Reirs. 2. - deputāta Pimenova priekšlikums. Tas praktiski ir ļoti līdzīgs vai pat vienāds ar 1.priekšlikumu. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums par 19.panta piekto daļu. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. - deputāta Pimenova priekšlikums. Tāds pats. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 50, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums par 19.panta 5.¹daļu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 64, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 9. - tāds pats. Tas ir deputāta Pimenova priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Ņemot vērā, ka deputāti ir pieprasījuši veikt balsojumu gan par iepriekšējo priekšlikumu, gan arī par šo, es gribu paskaidrot, ka šis punkts runā tieši par to, ka neatkarīgajām institūcijām ir tiesības iesniegt Saeimā budžeta pieprasījumu, kas sastāv ikvienai no tām - ikvienai no šīm institūcijām! - no 80 lapām. Tātad, pareizinot visu neatkarīgo institūciju skaitu ar šīm „ekselī” jeb „Excel” programmā sagatavotajām 80 lapām, kas ir vienai institūcijai, mēs redzam, ka mēs vienkārši būsim spiesti veidot paralēlu budžeta veidošanas iestādi Latvijā, jā. Tātad mums tad būs divas budžeta veidošanas iestādes! Un, kā jau es teicu, mēs komisijā nolēmām - un visi tam piekrita! -, ka budžeta pieprasījums ir budžeta veidošanas instruments, un arī Satversmes tiesa norādīja, ka budžeta veidošana ir Ministru kabineta pienākums un ka Saeima budžetu tikai izvērtē un apstiprina vai noraida.

Tātad deputāta Pimenova iesniegtais 9.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā - 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

J.Reirs. 11. - Juridiskā biroja... Es atvainojos, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš paredz sakārtot numerāciju atbilstoši pieņemtajai redakcijai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 16.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Kolēģi! Mēs esam saņēmuši šodien Tieslietu padomes vēstuli. Tā uzskata, ka viņiem nav bijusi iespēja paust savu viedokli, jo Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kuru nav iespējams pārāk ātri sasaukt.

Līdz ar to lūdzu likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot atpakaļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kur mēs uzklausīsim arī Tieslietu padomi, un nākamnedēļ Saeimas sēdē mēs varētu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots atpakaļ komisijai?

J.Reirs. Nav iebildumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad likumprojekts nodots atpakaļ komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, netika saņemts neviens priekšlikums, tāpēc lūdzam jūs atbalstīt to galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Vai Strazdiņa kungam kas sakāms par procedūru?... Strazdiņa kungs, jūs esat piespiedis... Deputāt Jāni Strazdiņ, vai jūs vēlaties...? Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu”.

Bija saņemti divi Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikumi. Komisija atbalstīja abus priekšlikumus un aicina arī Saeimu tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2. Juridiskā biroja priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to.

Arī šoreiz bija saņemti divi redakcionāla rakstura priekšlikumi no Juridiskā biroja. Abi priekšlikumi tika atbalstīti.

Mēs aicinām arī deputātus atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2. Juridiskā biroja priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.220/Lp10 - „Grozījumi Muitas likumā”. Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas papildina abreviatūru TARIK ar izskaidrojumu, ka tas ir apvienotā Kopienas tarifa apzīmējums. Komisija šo priekšlikumu izskatīja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - paredz papildināt spēkā stāšanos... noteikt, ka likums stājas spēkā šā gada 1.jūlijā.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja vairākus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir precizējošs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 2. - deputātes Čepānes priekšlikums. Tas ir vērsts uz to, lai Satversmes tiesa lietas skatītu pilnā sastāvā arī tad, ja tiek apšaubīta pašvaldību saistošo noteikumu atbilstība Satversmei. Pagaidām šīs lietas tiek skatītas trīs tiesnešu sastāvā.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas iesniegts sakarā ar to, ka lietas pēdējos gados tiek izskatītas galvenokārt tikai rakstveidā. Šeit tiek piedāvāta Satversmes tiesai iespēja atsevišķos gadījumos lietas skatīt arī publiskā procesā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums saistībā ar likuma grozījumu spēkā stāšanos. Arī tas ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC frakcija).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.922. Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Un 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Paldies.

Lūdzu balsot par minētā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Komisija kopumā ir saņēmusi 33 priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, ir atsaukts.

2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 3.priekšlikums. To iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece-Ozola. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 4. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 7. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Ir atsaukts.

8. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 13. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 14. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens.16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 19. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 20. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 21. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 22. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 24. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Ir atsaukts.

Un 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 26. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 28. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 29. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 30. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Kopumā komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nebija saņemts neviens priekšlikums. Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu un aicina arī deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Arī šis likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” ir saistīts ar Eiropas direktīvas pārņemšanu. Un tas pamatā attiecas uz tā sauktajiem zilās kartes īpašniekiem, trešo valstu pilsoņiem, kuri uz laiku ir nodarbināti kādā no dalībvalstīm augsto tehnoloģiju jomā, īsi sakot, augsti kvalificētas nodarbinātības jomā. Tie ir augsta līmeņa speciālisti. Un, ja nu šajā laikā gadās tā, ka šie cilvēki zaudē darbu, tad šie grozījumi paredz kārtību, kā konkrētajā dalībvalstī nodrošināt sociālo aizsardzību šiem cilvēkiem, arī bezdarbnieka pabalstu.

Tie ir apmēram... Mēs, Sociālo un darba lietu komisija, arī uzzinājām, ka tādi šobrīd Latvijā varētu būt aptuveni 100 cilvēki. Un šiem cilvēkiem tādā gadījumā būs tiesības saņemt karjeras konsultācijas un īsu apmācību bezdarba gadījumā. Bet gan tikai kārtējā rindas galā - tātad viņiem būs nevis kādas priekšrocības, bet būs jāstājas esošajā rindā.

Mēs, Sociālo un darba lietu komisija, uzskatījām, ka šīs direktīvas iniciatīvas un precizējumus var pārņemt, un tātad atbalstījām sagatavoto likumprojektu un aicinām Saeimu atbalstīt to. Un, tā kā mums šī direktīva un šie jaunie nosacījumi ir jāpārņem līdz 19.jūnijam, mēs aicinām piešķirt likumprojektam steidzamību. (No zāles: „Nevajag steidzamību!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Bendrāte. Mēs aicinām atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

S.Bendrāte. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs aicinām noteikt 27.maiju. Mēs tādu termiņu piedāvājam. Un izskatīšana varētu notikt 2.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs. Izskatīšana - 2.jūnijā.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pirmkārt, likumprojekts paredz Finanšu ministrijai tiesības ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no zaudējumu atlīdzinājuma, kas aprēķināts saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, ja zaudējumi ir saistīti ar darba attiecībām vai to pārtraukšanu.

Un, otrkārt, likumprojekts paredz, ka turpmāk nodokļa maksātājam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Proti, pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas būs jānorāda joma, kurā nodokļa maksātājs veiks saimniecisko darbību. Šāda norma novērsīs vai mazinās nereģistrētās saimnieciskas darbības pastāvēšanas risku.

Kā zināms, darbā ņēmējiem jau ir šis pienākums - darba ņēmējus reģistrēt pirms darba attiecību uzsākšanas. Taču ar pašnodarbinātajiem tas tā vēl nav noticis. Pašreizējās normas paredz, ka var gūt ienākumus mēnesi un nereģistrēties, un tas noved pie dažādām kolīzijām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja, un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.840. Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir izveidot sistēmu, lai konstatētu fizisko personu mantisko stāvokli; tas kalpotu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā.

Likumprojekts nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējus, deklarācijā iekļaujamās ziņas un iesniegšanas kārtību, kā arī deklarācijas iesniedzēju un Valsts ieņēmumu dienesta tiesiskos pienākumus. Likumprojekts paredz, ka deklarāciju iesniedz personas, kuras ir Latvijas Republikas rezidenti un kuras atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem.

Likumprojekts paredz, ka fizisko personu pienākums ir savu mantisko stāvokli deklarēt pēc stāvokļa uz 2012.gada 1.janvāra pulksten 00.00 pēc Latvijas laika.

Komisija ļoti rūpīgi izskatīja un izvērtēja likumprojektu. Šis ir jauns likumprojekts, un debates bija ļoti garas un ilgas. Un galvenie jautājumi, par kuriem bija neskaidrības šajā likumprojektā no komisijas locekļu puses, bija jautājumi par skaidrās naudas ieskaitīšanu, jautājumi par antikvāro priekšmetu un mākslas priekšmetu deklarēšanu, jautājumi, kas saistīti ar īpašumiem ārvalstīs, un jautājumi par attālinātu reģionu rezidentu iespējām reģistrēt vai iemaksāt skaidrās naudas līdzekļus un par drošību šīs skaidrās naudas līdzekļu nodrošinājumā, par banku izvēli un tā tālāk.

Jautājumi bija nopietni. Finanšu ministrija un pieaicinātie lietpratēji, domāju, uz daudziem jautājumiem atbildēja, bet palika vēl arī daudzas neskaidrības.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma noteikt likumprojektam garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu - tātad mēs vienojāmies to pagarināt par vienu mēnesi. Mēs tā rīkojāmies, atbalstot arī Saeimas lietpratēju lūgumu, jo šis likumprojekts ir jauns un sarežģīts. Tātad mēs lūdzam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 17.jūniju. Taču pats likumprojekts pirmajā lasījumā komisijā tika atbalstīts bez iebildumiem.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī Saeimas sēdē šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis jautājums jau daudzu gadu garumā ir virzīts uz priekšu, arī apstādināts, un to varētu viennozīmīgi saukt par „karsto kartupeli”, kuru visu laiku mēģināja virzīt uz priekšu, bet vienmēr kaut kā rokas svila.

Man šķiet, ka šodien mēs esam nonākuši situācijā, kad šis projekts noteikti atšķiras no iepriekšējiem, bet diemžēl šajā konkrētajā projektā es kā deputāts negūstu atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.

Sākšu varbūt ar vienu vienkāršu jautājumu, kas skar ārvalstu rezidentus. Pavisam nesen mēs esam pieņēmuši lēmumu par to, ka ārvalstu investori var saņemt uzturēšanās atļaujas, ja viņi investē mūsu ekonomikā zināmu naudas summu. Šodien mēs pieņemam lēmumu, virzot šādā redakcijā šo likumprojektu, ka ārvalstu uzņēmējiem, kuri uzsāks biznesu šeit, būs nepieciešams ne tikai uzrādīt, ka viņiem ir legāli līdzekļi, bet viņiem nāksies deklarēt visus savus īpašumus visā pasaulē un tā tālāk.

Es uzdošu jautājumu: vai mēs būsim pievilcīgāki salīdzinājumā ar citām valstīm? Es saprotu, ka ir nepieciešams apliecinājums jau uz šodienu, ka cilvēkam ir legāli līdzekļi, legāls bizness. Bet tagad, lai investētu nelielas summas Latvijas ekonomikā, tādā veidā palīdzot stimulēt ekonomiku, mēs pieprasīsim veikt deklarēšanos, kur būs nepieciešami advokāti, juristi, kuri uzskaitīs visus īpašumus, kas konkrētajam investoram ir dažādās pasaules valstīs.

Varbūt, no vienas puses, tas būtu it kā labi. Bet rodas jautājums: kas to pārbaudīs? Kā tad mēs tagad īsti pārbaudīsim, ja kādam konkrētam investoram īpašumi ir 20-30 valstīs? Kura būs tā institūcija? Vai mums budžetā ir šie līdzekļi, lai kāds brauktu un pārbaudītu, ir viņam tas īpašums tajā valstī vai nav? Un, ja runa ir par kapitāldaļām, par kaut kādu kopīpašumu, kā tas ir juridiski iespējams, - kurš to pārbaudīs? Man par to nekādas izpratnes no šā likumprojekta nav.

Likumu mēs varam pieņemt, bet, ja mēs to pieņemam ar apziņu, ka tas netiks pildīts... Nu, varbūt tad tā arī jādara.

Nākamais jautājums. 50 minimālās algas - tie ir 10 000 latu. Tātad es saprotu, ka katrs, kuram ir šāda nauda uzkrāta vai, kā te izskanēja, mājās ir kaut kādas vērtslietas, bildes vai varbūt pieclatnieki, kas no Ulmaņa laikiem uzkrāti, to visu vajadzēs sākt deklarēt.

Jautājums ir par drošību. Šo jautājumu es esmu jau daudzkārt izvirzījis, strādādams dažādās valdībās, un gribu šo jautājumu celt Saeimai priekšā arī šodien.

Kā ir ar drošību? Cilvēks, gribēdams būt godīgs Latvijas pilsonis, godīgi nodeklarēs, ka viņam ir tā manta, kuras vērtība ir tie 10 tūkstoši. Nu, 10 tūkstoši - tas nav miljons. Mēs savulaik teicām: „Lai deklarējas visi tie, kuru mantas vērtība ir vismaz 1 miljons latu!” Nu, varam jau to slieksni samazināt līdz pusmiljonam vai varbūt līdz 100 tūkstošiem, bet ne jau līdz 10 tūkstošiem, godājamie kolēģi! Sanāks tā, ka tagad daudzi cilvēki, godīgi būdami, to visu deklarēs, un radīsies jautājums - kur šie dati uzglabāsies? Vai tie būs Nacionālajā bibliotēkā, kur visi varēs iet un tos lasīt? Vai varbūt tie būs tajā VID datubāzē, no kuras Neo automātiski visu to informāciju izpumpēs? Kā mēs aizsargāsim tos pensionārus un visus pārējos, kuri godīgi uzrādīs visu šo informāciju? Man ir sajūta, ka tad mēs nonāksim līdz tādai situācijai, ka... Es uzskatu, ka, pieņemot šo likumu šādā redakcijā, mēs neatbildam uz būtisku jautājumu - jautājumu par drošību, pilsonisko drošību. Šādu jautājumu mēs sagaidīsim no šiem cilvēkiem.

Ja mēs gribam runāt par to, ka tomēr deklarēšanās ir nepieciešama, tad ir jāapzinās, ka, redziet, ļoti bieži mēs dzirdam, ka kāds sirmgalvis nosists tāpēc, ka viņu gribēja aplaupīt. Atņēma 100 latus vai pat tikai 10 latus. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Tagad mēs uzrādīsim, kuri ir tie sirmgalvji, pie kuriem var iet un viņus aplaupīt. Tiks uzskaitīti visi, kuriem ir kādi uzkrājumi, un laupītājiem nebūs vairs jāiet pie tiem, kuriem mājās nekā nav. Jautājums par drošību ir primārs!

No otras puses. Ja mēs gribam, lai tiešām notiek deklarēšanās Latvijā, un ja mēs gribam uzzināt par cita īpašumu, nu tad neliksim tur nekādas 50 minimālās algas, bet liksim, lai visi deklarējas! Lai nodeklarējas pilnībā visi, kas Latvijā dzīvo! Lai vismaz tad visiem vienāda tā situācija, ka kāds var uzzināt! Ja tu esi nodeklarējis, tad, pēc definīcijas, vismaz 10 tūkstošu vērtībā kaut kāda manta tev mājās ir atrodama. Lai tad deklarē visi un lai tad ir tā kā loterijā: ja kāds iet kādu aplaupīt, tad viņš vismaz nezina, vai viņa nolūkotajam upurim ir mājās mantas 10 tūkstošu vērtībā vai nav.

Godājamie kolēģi! Protams, varbūt tas šķiet smieklīgi, bet man šis jautājums tiešām nav smieklīgs. Man šķiet, ka, drošības tēmu neapsprieduši, mēs radīsim problēmu. Un, ja kāds iedomājas, ka tādā veidā pēkšņi valsts iekasēs vairāk nodokļu, tad atgādinu: ziniet, ir divas ekonomikas, par kurām tagad aizvien biežāk tiek runāts. Viena ir tā sauktā pelēkā - tā, kurā kaut kādā veidā izvairās no nodokļu maksāšanas. Un otra ir tā sauktā melnā, kurā, kā saka, vairs nav vispār nekādas grāmatvedības, nekā; tur starp pircēju un pārdevēju ir tikai skaidrās naudas norēķini, kuri neuzrādās, un mēs varam mēģināt kādu pie rokas pieķert.

Godājamie kolēģi! Mēs dzīsim valsti no pelēkās ekonomikas melnajā ekonomikā, ticiet man, jo tagad, pēc Neo skandāla, pēc visa tā, kas ir bijis, mēs neatbildam uz jautājumu, kur glabāsies visi šie dati un kurš uzņemsies atbildību - nevis kaut kādu politisko atbildību, bet reālu atbildību! - to cilvēku priekšā, kuri uzticēs šos datus. Šobrīd es nerunāju par deputātiem. (Visi klātesošie deputāti deklarējas. Mēs visi to darām. Šajā jautājumā mēs neesam ieinteresētās personas, jo mēs, tie, kas esam politikā, ilgstoši deklarējam, katru gadu deklarējam, savus īpašumus, naudas uzkrājumus, un tā tālāk.) Runa ir par sabiedrību kopumā. Man šķiet, ka tas, ka ir vēlme tagad mēneša laikā „izdzīt cauri” parlamentam kaut ko tādu un pieņemt šādā redakcijā, - tas ir vairāk nekā ārprāts! Es domāju, ka it sevišķi tagad, kad tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, ir dažādas citas prioritātes valstī. Noteiksim termiņu vismaz līdz rudenim, un tad katra partija, frakcija varētu nopietni izdebatēt, valdība varētu vēlreiz nākt ar ziņojumu, valdības vadītājs jeb premjers no šīs tribīnes izklāstītu precīzi sabiedrībai, kādā veidā tiks nodrošināta drošība šiem datiem, lai Neo... lai tie divi, trīs, četri vai pieci gadījumi netiktu atkārtoti, un tad mēs varēsim lemt! Šodien mēs sakām tā: „Nu atvērsim savus maciņus, parādīsim, kas mums ir kabatās, parādīsim, kas mums mājās kaut kur noslēpts!” Taču bez drošības aspekta šo jautājumu izskatīt nevar.

Un tieši tāpēc man šķiet, ka šodien ir nepieciešams tomēr neatbalstīt šo konkrēto redakciju, bet, ja koalīcija tomēr nolemj atbalstīt, tad tomēr vajag lemt par termiņu, pieņemsim, 30.septembri, lai pa vasaru var kārtīgi pastrādāt. Un tad, kad jau atsāksies rudens sesija, mēs varēsim nonāk līdz tai būtībai. Es personīgi uzskatu, ka ir vai nu jāpaceļ šī latiņa augstāk... 10 000 nav šis līmenis. Noteiksim kaut vai 100 000, ja neatbalstām miljonu vai pusmiljonu... kaut vai 100 000, kas tiešām tad varētu attiekties uz kaut kādiem turīgiem cilvēkiem. Vai arī tad lai deklarējas pilnīgi visi! Tad mēs vairs neskaitām, kuram un cik naudas ir kabatā. Visi deklarējas, un tad visi ir pilnīgi vienādi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šlesera kunga domu gaita bija tik oriģināla, ka man bija grūti tai līdzi izsekot. Bet vienu lietu gan es uztvēru - rūpes par drošību.

Un tad nu jāsaka, ka šajā zālē tradicionāli sēž simts cilvēki, kuri visi deklarējas. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Jā!”) Vairāki no viņiem deklarē arī skaidrās naudas uzkrājumus. Paldies Dievam, pagaidām neviens nav nosists. Bet, Šlesera kungs, ja jūs esat iesniedzis VID arī valsts amatpersonas deklarāciju par pagājušo gadu, tad, it īpaši pēc visiem Neo skandāliem, tā bija liela vieglprātība. Varbūt labāk maksāt sodu par šā likuma pārkāpumu?

Godātie kolēģi! Runājot par skaidrās naudas uzkrājumiem mājās vai naudas uzkrājumiem, kuri tiek turēti kredītiestādē, es domāju, ka katrs no mums saprot, kurā gadījumā ir lielāka un kurā gadījumā ir mazāka drošība. Tiesa gan, šajā likumā, šajā likumprojektā, ir viena vājā vieta, jo skaidrās naudas uzkrājumi, kas ir jāieskaita kredītiestādes kontā uz gadu mijas brīdi, nozīmē, ka līdz tam tā ir jāpaņem no slēptuves. Un, ja slēptuve ir dārzā, tad zeme ir sasalusi. Tad gan, kad tiks kurināts ugunskurs, lai atkausētu to vietu un varētu kaut ko izrakt, visi ļaunprāši to laikus redzēs...

Tāpēc, godātie kolēģi, es gribu iebilst pret Šlesera kunga ierosinājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Jo ātrāk mēs pieņemsim šo likumu, jo lielākas mums ir izredzes, ka pilsoņi varēs sagatavoties un izrakt naudas podus, kamēr zeme vēl nav sasalusi, un tas būs daudz diskrētāk. (Aplausi.)

Runājot par to otro ierosinājumu, ka ir jādeklarējas absolūti visiem. Tā ir otra metode, kuru vienreiz jau „ļoti sekmīgi” realizēja premjers Kalvīša kungs. Sākumā bija diskusijas par „slieksni”, no kura ir jādeklarējas, un tad Kalvīša kungs ļoti autoritatīvi paziņoja: „Kādas muļķības! Jādeklarējas ir absolūti visiem!” Un tad ar šo metodi šo likumu arī noraka. Un tas joprojām „marinējas” turpat, kur „marinējās” līdz tam.

Tā ka ir divas metodes. Viena metode, kuru Šlesera kungs, atklāts puisis būdams... Viņš piedāvāja abas metodes šeit, no tribīnes... Viena, ka deklarējamies no miljona, lai gan tas ir bezjēdzīgi, jo lielākajai daļai tātad... nu, visa pelēkā ekonomika paliek tur, kur tā ir. Un otra, ka deklarējas absolūti visi. Tātad „norok”, neko nepieņem, un rezultāts nemainās. Šlesera kungs ļoti centīgi pūlējās aizstāvēt esošo kārtību, lai absolūti nekas, Dieva dēļ, nemainītos, jo, Dieva dēļ, ja valsts uzzinās, kas pieder tās pilsoņiem (No zāles dep. A.Šlesers: „Valsts vai bandīti?”), tad taču būs daudz grūtāk šmaukties.

Un vēl viena piebilde par to, ka deklarējas absolūti visi. Godātie kolēģi! Ja šis likums paredz to, ka nav jādeklarējas... (No zāles dep. A.Šlesers: „Kas atbildēs par informācijas drošību, Kārli?”) Āboltiņas kundze, ja jūs nodrošināsiet klusumu zālē, tad man būs vieglāk runāt... (No zāles: „Replikas ir atļautas, Kārli!” Zālē troksnis.)

Vai es drīkstu runāt tālāk? (No zāles: „Jā!”)

Godātie kolēģi! Tā kā šis likumprojekts paredz, ka ir jādeklarējas visiem tiem, kam pieder manta vai ir skaidrās naudas uzkrājumi, kas nav zināmi Valsts ieņēmumu dienestam vai citām valsts iestādēm, tad, ja persona nedeklarējas, viņa automātiski ir deklarējusi, ka viņai nepieder šādi uzkrājumi, un līdz ar to tas patiesībā nozīmē to principu, ka šī deklarēšanās ir vispārēja.

Protams, šajā likumprojektā ir dažas detaļas, kuras mums vajadzētu pilnveidot uz otro lasījumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē es arī mēģināju par tām runāt. Mums būs jāiesniedz daži priekšlikumi, kas varētu precizēt to vai citu normu un padarītu šo deklarēšanos precīzāku, saprotamāku un grūtāk apejamu, un es ļoti ceru, ka - par lielām sirdssāpēm Šlesera kungam! - mēs šo likumu sekmīgi šajā gadā varēsim pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Manā uzstāšanās droši vien nebūs tik daudz dramaturģijas kā Šadurska kungam.

Es katrā ziņā atbalstu šā likumprojekta nodošanu turpmākajai skatīšanai. Es uzskatu, ka jau sen ir laiks pieņemt šādu likumprojektu, bet ir konkrēti iebildumi un apstākļi, kuri, manuprāt, ir svarīgi un vērā ņemami. Ir runa par skaidrās naudas ieguldīšanu komercbanku kontos. Līdz šim nav skaidrs, kādēļ tas tomēr ir jādara. Laikā, kad mēs iztirzājām šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, es labi sapratu - un eksperti un likumprojekta autori apliecināja -, ka mana izpratne par to, ka nauda ir jāiegulda kontā un tur pēc tam jāatstāj, nebija pareiza. Jebkurš, kas savu skaidrās naudas krājumu atnesis uz banku un ieguldījis kontā, jau nākamajā dienā var šo naudu izņemt, paņemt atpakaļ un atkal dārziņos atstāt. Neviena norma neprasa, lai tāds ieguldītājs šo naudu atstātu komercbankā. Taču es gribu jums pateikt, ka tomēr lielākais Latvijas komercbanku klientu skaits šo normu tā nesapratīs un nesaprata arī līdz šim.

Bet, ja tomēr nav pieprasīts atstāt naudu kontā, tas nozīmē, ka vispār šīs rīcības nepieciešamība izskatās visai šaubīga. Kādēļ nauda jānes uz banku, ja to vienkārši var deklarēt uz papīra, kas iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā vai citā valsts iestādē?

Līdz ar to prasība, ka nepieciešams veikt skaidrās naudas ieguldīšanu komercbanku kontos, izskatās vienkārši kā komercbanku interešu lobēšana. Man nav nekā pret komercbankām, bet man liekas, ka, veicot tādu svarīgu un vērienīgu valsts mēroga pasākumu kā skaidrās naudas deklarēšana, tomēr vajadzētu atrast iespēju kaut kā nodemonstrēt šo naudu, izmantojot valstij piederošu kredītiestādi vai citu līdzīgu finansiālu struktūru, nevis mēģināt kaut kā pabalstīt šajos grūtajos laikos komercbankas. Manuprāt, tas būtu pareizāk.

Otrs jautājums. Likumprojektā ir prasība, lai tiktu deklarēti arī citi īpašumi, piemēram, antikvāri mākslas priekšmeti, dārglietas, pastmarku kolekcijas, un tā tālāk - viss tas, kas patiešām ir lielā vērtē šai vai tai ģimenei. Katram no mums mājās stāv antikvāri priekšmeti vai varbūt ir pastmarku kolekcijas vai šis vai tas. Vai kāds zina, kāda vērtība ir šiem antikvārajiem priekšmetiem un šīm dārglietām? No šā likumprojekta izriet, ka katram pašam būs par to jāparūpējas - būs jāatrod vērtētājs, kas vērtēs šīs vērtības. Tās būs papildu rūpes, kas, manuprāt, tikai uzkraus papildu slodzi Latvijas iedzīvotājiem.

Un pēdējais. Mēs jau sen runājam par to, ka vajadzētu tomēr nodrošināt fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, bet nu rodas jautājums: vai tas nav tomēr citādāk, nekā to paredz šis likumprojekts? Jo, ja personai pieder, piemēram, 10 tūkstoši latu skaidrā naudā, viņš vai viņa varētu taču sadalīt šo naudu ar laulāto, un līdz ar to šī summa būs mazāka un nevienam, ne viņai, ne viņam, nebūs jādeklarē šī summa. Varbūt tomēr vajadzētu paredzēt nepieciešamību deklarēt nevis fiziskās personas mantisko stāvokli, bet ģimenes mantisko stāvokli.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka mūsu likumdošanā jau pastāv tādas iespējas; piemēram, nosakot trūcīgo personu vai maznodrošināto personu statusu, mēs vērtējam tieši ģimenes mantisko stāvokli un ģimenes ienākumus. Man liekas, tas ceļš ir labāks... un tas tostarp stiprina arī ģimenes institūciju mūsu valstī. Man liekas, ka tas būtu pareizi.

Šo likumprojektu es atbalstu un aicinu arī Saeimu rīkoties tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (frakcija „Vienotība”).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Kā tas nākas, ka visās citās valstīs jau sen šitādas deklarācijas ir ieviestas? Paskatieties, kur brauc mūsu darba meklētāji - uz Angliju, Vāciju, Zviedriju... tagad varbūt uz Vāciju vai Īriju. Tur visur ir deklarēšanās sistēmas. Kad es dzīvoju Amerikā, es deklarēju, kad es dzīvoju Zviedrijā, es deklarēju. Visur, kur es dzīvoju, es deklarēju.

Tagad par drošību. Pajautāsim: vai tie mūsu tautieši, kuri strādā Īrijā vai Anglijā, tur jūtas nedrošāki? Un beigu beigās, ja teiksim: „Jā, bet mēs esam pēcpadomju valsts...” Bet, piedodiet, tā nav, jo Igaunija šito jau sen ir pieņēmusi. Vai tur cilvēki dzīvo nedrošāk? Piedodiet! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atceros, ka, gatavojoties 6.Saeimas vēlēšanām 1995.gadā, Tautas saskaņas partija iekļāva savā priekšvēlēšanu programmā punktu par to, ka ir nepieciešams pieņemt nulles deklarācijas. Arī citām partijām jau toreiz visur programmās bija tāds punkts.

Pagājuši 16 gadi, bet mēs joprojām turpinām apspriest šo pašu jautājumu. Nu, piedodiet, tas ir kauns mums kā likumdevējiem!

Kur ir tā problēma?

Visamizantākais ir tas, ka neviens jau neiebilst. Es visus 16 gadus ne no viena deputāta, ne no viena deputāta kandidāta nedzirdēju, ka „nē, es iebilstu pret šā likuma pieņemšanu”. Visi ir „par”, bet likums nav pieņemts. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka šie projekti ir izveidoti tādā veidā, ka tur ir iestrādāti, nu, teiksim tā, apšaubāmi momenti, kas izslēdz godīgu likuma īstenošanu. Mēs nonācām līdz zināmam posmam - līdz pirmajam lasījumam, kā tas ir tagad, un tad sākās runas: „Bet kā mēs to īstenosim? Nu, tā nevar! Vēl jāpadomā...” Un tā tas turpinās 16 gadus!

Es piekrītu tam, ko teica Pimenova kungs. Es varētu daudz ko papildināt. Es lielā mērā piekrītu arī Šlesera kunga kritikai, bet mēs nekādā gadījumā nevaram tagad noraidīt šo likumprojektu, jo šobrīd vēl nav tā īstā pārbaude mums kā likumdevējiem. Īstā pārbaude būs otrajā lasījumā, kad mēs mēģināsim labot tās kļūdas, nepilnības un varbūt apzināti ieliktos slazdus, kas, neapšaubāmi, ir šajā likumprojektā. Un tad mūsu balsojumi parādīs, cik mēs esam nopietni un cik mēs esam godīgi.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ļoti nopietni padomāt par priekšlikumiem uz otro lasījumu. Un tad jau otrais lasījums parādīs, kas ir kas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Es piekrītu Pimenova kungam, ka šajā likumā tiešām ir lietas, kuras nepieciešams uzlabot. Bet es nevaru piekrist tam, ka mums šī iedibinātā prakse ir jāturpina, - ka par likumprojektiem, kuri ir sagatavoti tādā formā, par kuru principā kopumā balsot nevar, mēs balsojam tikai tāpēc, lai virzītu uz nākamo lasījumu. Pamatlasījumam tomēr ir jābūt sagatavotam, lai kopumā tas būtu atbalstāms, un pēc tam mēs varam veikt kaut kādus grozījumus.

Es saprotu Šadurska kunga bažas par tām trīslitru bundžām un dārziem. Mēs varam, protams, to lietu līdz absurdam novest, bet... Ir viens jautājums: kāpēc tad jūs, Šadurska kungs, konkrēti no šīs tribīnes nerunājat par... un arī Reira kungs, kas virza šo likumprojektu, nerunā par drošības aspektu? Es pacēlu jautājumu par drošību. Mēs varam piesaukt Lielbritāniju un citas Eiropas valstis, bet, godājamie kolēģi, mēs laikam pārāk ātri aizmirstam tos notikumus, kas norisinās Latvijā. Pavisam nesen Jēkabpilī policisti, kuri mēģināja aplaupīt spēļu zāli, nonāca tādā situācijā, ka notika apšaude. Kāds gāja bojā, un galu galā iznāca tā, ka policisti ar ieročiem cīnījās savā starpā. Mēs neesam kliedējuši bažas, ka kaut kas policijā ir mainījies. Iekšlietu ministre demisionē, tomēr vēl daudzus mēnešus pilda kādu īpašu misiju, bet pirms aiziešanas nav šeit bijis ziņojums par to, kas ir izdarīts, un par to, vai situācija kļuvusi drošāka.

Šadurska kungs, nav runa par esošajiem deputātiem! Ne par mani, ne par jums. Mēs sen jau deklarējamies un to esam darījuši daudzu gadu garumā. Runa ir par tiem cilvēkiem, kuri nekad nav deklarējušies, kuri pirmo reizi to darīs un centīsies uzticēties šai valstij, centīsies palīdzēt tai. Viņi uzskatīs, ka viņi dara labu darbu. Jautājums: kā mēs nodrošināsim šīs informācijas drošību? Lejiņa kungs! Mēs varam piesaukt visas valstis, bet, lūdzu, nāciet un no šīs tribīnes paskaidrojiet, ko valdība, ko Iekšlietu ministrija ir izdarījusi, lai neatkārtotos tādi gadījumi, ka policisti savā starpā šaudās un nošauj viens otru! Kas ir izdarīts, lai kaut kas uzlabotos? Es uzskatu, ka principā pat ne iekšlietu ministrei, jo viņa taču ir paziņojusi par savu demisiju, bet gan premjeram šeit vajadzēja tribīnē stāvēt, vajadzēja nākt klajā ar nopietnu ziņojumu par situāciju tieši drošības struktūrās, par to, kas ir uzlabots, ko šī valdība ir izdarījusi. Premjeram būtu mums jāpasaka: „Es, Valdis Dombrovskis, uzņemos pilnu atbildību par to, ka šis konkrētais likumprojekts neapdraud nevienu Latvijas sabiedrības pilsoni. Un šeit ir mehānisms!” Jo nepietiek ar vienkāršu politisko vāvuļošanu, nepietiek ar to, ka pasaka: „Es garantēju.” Šoreiz runa ir par mehānismu, un es prasu atspoguļot to no šīs tribīnes. Ja tas ir Valsts ieņēmumu dienests, tad jautājums: vai tiešām šī informācija būs pasargāta? Kādā veidā tā tiks pasargāta? Man šķiet, ka nevar būt tā, ka mēs dzīvojam it kā demokrātiskā valstī, bet KGB principi joprojām ir. Ka sabiedrībai nav jāzina, kā tiek nodrošināta drošība.

Paraudzīsimies, piemēram, uz Skandināviju! Lejiņa kungs, gan Zviedrijā, kur jūs esat dzīvojis, gan Norvēģijā - es esmu dzīvojis Norvēģijā - informācija ir pieejama ļoti plaši, vēl plašāk, nekā tas paredzēts šajā likumprojektā, bet ir viena lieta: tur ir skaidri atrunāts mehānisms, ir padomāts par drošības aspektiem, par to, kādā veidā reaģē policija un citas drošības struktūras, ja kaut kas tāds valstī notiek. Pie mums tikko bija gadījums... Es saprotu to, ka valsts valodā ir jārunā, jāziņo. Bet, ja kāds izmisis cilvēks zvana un saka, ka viņu mēģina aplaupīt, un ja viņš to pasaka krievu valodā, tad diemžēl šim cilvēkam nekāda aizsardzība netiek nodrošināta. Es labi apzinos, ka ir momenti, kurus mēs nevaram paredzēt likumā, bet...

Godājamie kolēģi, par drošības situāciju valstī, par to, kā tiks aizsargāts katrs indivīds, te būtu nepieciešams premjera ziņojums. Un tieši tāpēc es aicinu: nevis mēneša laikā pieņemsim šo likumprojektu, bet, tā kā trīsarpus gadi vēl ir atlikuši, ko šai Saeimai strādāt, noteiksim normālu termiņu - 30.septembri! Tā nebūs novilcināšana. Premjers sagatavosies, nāks ar visiem šiem ziņojumiem, un tad Saeima varēs lemt. Ja mēs uzskatām, ka mēs varam kārtējo brāķi apstiprināt un pēc tam otrajā lasījumā pielabot, tad, ticiet man, tas viss beigsies tā, kā tas jau ir bijis ar iepriekšējiem likumiem: stumj uz priekšu, lai gan visas lietas nav kārtīgi pārdomātas, un galarezultātā nepieņem neko.

Tā ka, lai pieņemtu tomēr šo likumu, mēģināsim šo likumprojektu sakārtot tā, lai Latvijas sabiedrībai būtu skaidras atbildes - un pirmām kārtām tieši par drošības aspektiem! Un, Kārli, lūdzu, nāc un pastāsti, kā tad jūsu partija nodrošinās šo drošību! Vai nodrošinās to tā, kā tas ir bijis Jēkabpilī, vai tomēr kāds uzlabojums ir gaidāms?

Sēdes vadītāja. Paldies, Šlesera kungs!

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šlesera kunga izteikumi un rūpes par pensionāru drošību, investoru labklājību man atgādināja ainas no „Sīpoliņa piedzīvojumiem”, kur barons Citrons savas darbības motivēja ar rūpēm par tautas labklājību... nu, īstenībā mērķi, protams, bija gluži citi.

Šeit es saskatu zināmu līdzību, un es domāju, ka arī pārējie kolēģi tieši tāpat. Vai mēs vēlamies šo lietu sakārtot vai ne... (No zāles dep. A.Šlesera starpsaucieni.)

Bet ir kāds racionālais grauds gan, ko es saskatīju. Ziniet, tad, kad Šlesera kungs saka: „Kurš tad pārbaudīs, kur mums ir tie investoru resursi? Kurš viņu piederošos īpašumus pārbaudīs Kaimanu Salās vai kur citur?” man liekas, ka vajadzētu uz otro, varbūt uz trešo lasījumu grozījumos iekļaut zvērestu. Investoriem, kad viņi būs aizpildījuši šo deklarāciju, vajadzēs zvērēt, ka viņiem nekur citur nekādu īpašumu nav. Un tad, ja pēkšņi tie tomēr atradīsies, mēs zināsim, ka tie viņiem nepieder, ka tā ir bezpersonas manta un pienākas valstij.

Protams, ka likumprojekts ir uzlabojams. Viennozīmīgi! Darīsim to un pieņemsim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

Vai jums pietiks ar 11 minūtēm?

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Ir aizkustinoši dzirdēt, ka par pensionāru, kā jau arī kolēģis Parādnieks teica, drošību... ka pensionāriem, kuri, par citiem likumprojektiem diskutējot, mums mirst badu un nevar sagaidīt pensijas dienu, pēkšņi, izrādās, ir apslēpta manta zeķē, dārzā un vēl kaut kur. Ļoti aizkustinoši, ka par šiem ļaudīm ārkārtīgi rūpējas turīgi un ļoti turīgi ļaudis. Arī ļaudis, kuru kapitāla izcelsme ir bijusi ļoti savdabīga - vai nu uzkrājumi no puķu audzēšanas, vai ļoti veiksmīgi darījumi ar uzņēmumu akcijām... Un tā tālāk.

Šlesera kunga runā, man šķiet, uzmanības vērtas ir trīs... vismaz trīs atziņas, proti (citēju): „Mēs neesam kliedējuši bažas, vai situācija ir mainījusies.” Piekrītu! Mēs neesam kliedējuši bažas, ka Saeima ir spējīga pieņemt tādu regulējumu, kas skaidri un nepārprotami valstī deklarē tās iedzīvotāju mantas izcelsmi.

Ir momenti, ko nevar ielikt likumā. Tiesa, Šlesera kungs! Likumā nekādā veidā nevar ielikt politiķa pienākumu būt atbildīgam, būt atklātam un nebūt liekulīgam. (No zāles dep. A.Šlesers: „Par drošību, lūdzu! Par drošību!”)

Par drošību. Jūs minējāt... Šlesera kungs minēja šādu vārdu virknējumu, ka pilsoniskā drošība, lūk, tikšot apdraudēta. Manu pilsonisko drošību ļoti lielā mērā apdraud valsts, kurā ir augsti korupcijas riski, kur ir iespēja gan vienkārši biznesa cilvēkiem, gan politiķiem, kaut arī tie ir deklarējuši amatpersonu deklarācijās savu mantisko stāvokli, joprojām saglabāt pietiekami lielu „atvērtu durvju” iespēju, kur mēs neuzrādām ne savus ienākumus, ne mantas izcelsmi. Šis ir ļoti nopietns pilsoniskās drošības apdraudējuma aspekts. Ļoti nopietns!

Korupcijas riski, manuprāt, ir nesalīdzināmi lielāks pilsoniskā un valstiskā apdraudējuma aspekts nekā Šlesera kunga rūpes par potenciālajiem „caurumiem” VID datubāzēs. Šī informācija tāpat kā informācija par mūsu deputātu mantisko stāvokli tiks glabāta VID. Neo sniegtā mācība ir bijusi ļoti skarba. VID kapacitāte ir pilnveidota. Datubāzu drošības auditi ir veikti, un tie joprojām tiek pilnveidoti. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kā konkrēti?”)

Un vēl. Šlesera kunga ārkārtīgi spēcīgā puse ir spēja ļoti precīzi pildīt PR grāmatās, ābecēs rakstītos pamatpostulātus. Un viens no tiem ir tāds, kā jebkuru ideju pārvērst un novest līdz absurdam. Un šeit šodien tribīnē mēs redzējām šo paraugstundu. (No zāles PLL frakcijas deputātu starpsaucieni: „Par drošību!”)

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms sešpadsmit gadiem, kad es biju tieslietu ministrs un Andris Šķēle bija Ministru prezidents, es nācu klajā ar šo iniciatīvu, jo Pasaules Bankas aktivitātes tieši šādos un līdzīgos jautājumos šeit, Latvijā, izvērsās diezgan plašā frontē, un šī iniciatīva par sākumdeklarēšanu saskārās ar milzīgu pretestību. Milzīgu! Un vislielākā pretestība tika izrādīta tieši tajā aspektā, ko šobrīd cenšas pasvītrot Šlesera kungs, - proti, drošības aspektā. Šie piecpadsmit, sešpadsmit gadi ir parādījuši, ka deklarējas arvien vairāk cilvēku, arvien vairāk amatpersonu, taču drošības aspekts sevi nav attaisnojis.

Protams, par drošību ir jādomā. Taču, ja mēs šo soli nesperam, mēs dodam zaļo gaismu tiem, kas ir gan pelēkajā biznesā, gan melnajā biznesā: „Dariet tāpat, dariet vēl labāk, turpiniet!” Līdz ar to mums šis, tā teikt, ķeizargrieziens ir jāizdara. Mums ir jārada šī jaunā sistēma, un mums šis likums ir jāpieņem. Šis likums zināmā mērā amnestēs un zināmā mērā legalizēs līdzšinējos uzkrājumus, taču tā ir tā samaksa par to, lai mēs sāktu jaunu dzīvi, jaunu kārtību. Un tas būs pamats jau pilnīgas legālās prezumpcijas principu ieviešanai, kuru nevar ieviest, kamēr nav nulles deklarācijas.

Protams, man ir saprotama Šlesera kunga kvēlā degsme, aizsargājot tos investorus, kuri ierodas šeit bieži vien ar nezināmas izcelsmes finanšu līdzekļiem. Bet man ir aicinājums kolēģiem no „Vienotības”: ja reiz mēs kopā atbalstām šo sākumdeklarēšanās principu, tad tomēr vienreiz saņemiet dūšu un izsvītrojiet no Imigrācijas likuma normu par tā saukto uzturēšanās atļauju pirkšanu saistībā ar nekustamajiem īpašumiem!

Šlesera kungs aizstāv tieši šos cilvēkus, kuri iegulda nezināmas izcelsmes līdzekļus šejienes nekustamajos īpašumos. Pabraukājiet pa Pierīgu un paskatieties jaunajos rajonos, teiksim, virzienā uz Jūrmalu, tajā pašā Salienā! Paskatieties, kādi ir to mašīnu numuri, ar kurām šie investori ir iebraukuši! (No zāles dep. E.Zalāns: „Lietuvas!”) Šie numuri liecina par to, ka viņi te ir iebraukuši no Novosibirskas, Omskas, Ņižņijnovgorodas, Arhangeļskas. Un vienu rītu jūs, kolēģi no „Vienotības”, pamodīsieties un sapratīsiet, ka darbojas paļāvības princips. Šie cilvēki ir ieceļojuši legāli, ar jūsu pašu atļauju, un Šlesera kungam būs pilnīgs pamats viņus aizstāvēt, un viņam būs taisnība. (No zāles dep. A.Šlesers: „Labāk ņem bēgļus no arābu valstīm! Gan tādus atsūtīs!”)

Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējam savu klātbūtni, es jūs aicinu starpbrīdī apmeklēt jauno mākslinieku darināto mūsu portretu izstādi. Viņu darbu mēs varējām šeit vērot vairāku mēnešu garumā. Gribu gan, protams, brīdināt tos kolēģus, kuriem ir problēmas ar humora izjūtu, varbūt atturēties no šīs izstādes apmeklēšanas. (Zālē smiekli.)

Tagad vārds tiem deputātiem, kuri vēlas sniegt paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Tas nav par mani, nē? Labi, labi!

Kolēģi, pēc septiņām minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Juridiskās komisijas locekļiem atgādinu, ka šodien mums ir divas sēdes. Viena būs tūlīt un otra - pusdienu laikā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, lūdzu jūs uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē tūlīt, vēl pirms izstādes atklāšanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies ļoti daudzi deputāti: Ingrīda Circene, Rihards Eigims, Iveta Grigule, Aleksejs Holostovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Valērijs Kravcovs, Ainars Latkovskis, Vitālijs Orlovs, Guntis Ulmanis, Jānis Urbanovičs un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 19.maija sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” pirmajā lasījumā.

Mēs uzsākām debates, kuras tagad turpināsim. Kolēģi, lūdzu tomēr ieņemt vietas, lai varētu turpināt debates! Arī Šķēles kungs... Paldies. Un Reinikas kundze...

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Atkārtošanās, protams, ir neizbēgama, un runa būs veltīta tomēr, kā jau vairākumā gadījumu, šoreiz Šlesera kunga argumentiem. Domāju, ka tā ir liela izlikšanās no jūsu puses, runājot par drošību. Drošība nekur pasaulē nav absolūta, it nekur! Gerkena piemērs: sēta, suņi, personīgā apsardze... taču aiznesa 400 000 vērtu seifu tā, ka neviens pat nemanīja, un vēl šodien tas nav atrasts. Bet jūs par 10 000 te runājat... par drošību, par to, kādas te briesmas draud cilvēkiem...

Zviedrijā helikopters nosēdās uz bankas jumta, paņēma miljonus un aizlidoja. Advokāts Platacis nodarbojās ar miljonu lietām un pazuda bez vēsts. Drošība... Nevajadzētu izlikties!

Es neuzskatu, ka jums svarīgākais iemesls, kādēļ jūs šo likumprojektu gribat apturēt, ir drošības jautājums. Visu laiku cilvēces vēsturē diženumam blakus iet maziskums, bet ļaunumam blakus iet labums. Un nevajag uzbrukt policijai! Es, būdams Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis, divreiz esmu bijis spiests par to izteikties. Katrā sabiedrībā ļaunums un labums ir blakus, un arī jebkurā ministrijā ir cilvēki, kas strādā izcili un kas strādā slikti; ir cilvēki, kas strādā godīgi, un ir arī tādi, kas strādā ar domu iegūt kaut ko... kaut kādus noziedzīgus līdzekļus. Un mūsu policija faktiski pierādīja, ka tā ir izcila policija. Jēkabpilī iebrauca pieci bandīti - īsti bandīti! - pārģērbušies formās... Atgādināsim, ka priekšā bija cits automobiļa numurs, bet aizmugurē - cits, deviņi ieroči... Un vienas stundas laikā nav ne ieroču, ne bandītu, ne apdraudējuma sabiedrībai. Tā ka nepārspīlējiet, Šlesera kungs, šo drošības jomu! Labāk, es domāju... nu, ja jums ir tik daudz atklātības un spēka, tad nāciet priekšā un pastāstiet, kāds ir iemesls tam, kādēļ jūs negribat šo likumu virzīt uz priekšu.

Andris Šķēle nupat starpbrīdī man pateica un, es domāju, pareizi pateica... Viņš uzskata, ka šis likums vēl nav pilnīgs, nav pilnveidots un savā ziņā vājš, bet, tā kā mums cita likuma nav... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kāpēc nav?”) ka Eiropas priekšā mēs atpaliekam un negribam to parādīt, nu tad virzīsimies uz priekšu un virzīsim uz priekšu arī šo vājo likumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šlesera kungs lūdza mani paskaidrot par drošību. Mēģināšu ar piemēru. Šlesera kungs droši vien nav pats trūcīgākais cilvēks Latvijā, bet tomēr, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, skaidrā naudā glabā tikai 10 tūkstošus dolāru un 6 tūkstošus latu. Stikla burkā acīmredzot, kā viņš pirmīt izteicās. Šlesera kungs, kāpēc jūs domājat, ka citi godīgi cilvēki Latvijā glabā skaidrā naudā vairāk?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mazliet no vēstures.

Pirmo reizi likumprojekts par tā sauktajām nulles deklarācijām tika izstrādāts Iekšlietu ministrijā un izskatīts valdībā 1995.gada pavasarī, un tika pieņemts arī pirmajā lasījumā parlamentā. Bet pēc tam mums sākās šī ļoti garā epopeja - 16 gadu garumā, kad nekādi nevarējām pieņemt šo likumprojektu.

Pirmais jautājums: vai likumprojekts ir nepieciešams? Neapšaubāmi! Šis likumprojekts bija un ir nepieciešams. Tas bija nepieciešams jau 1995.gadā, bet, lai cik tas dīvaini būtu, paši lielākie šā likumprojekta kritizētāji bija atsevišķi Ģenerālprokuratūras pārstāvji un arī Augstākās tiesas pārstāvji. Es tolaik ļoti labi sapratu viņu bažas, tāpēc ka viens otrs cēla lielas pilis vairāku miljonu vērtībā, saņemdams nelielu prokurora vai tiesneša algu.

Tagad ir jautājums: ko darīt ar šo likumprojektu? Man, godīgi sakot, būtu... Ja mēs runājam par Ministru kabineta kopējo darba kvalitāti, tad man būtu aicinājums: varbūt vajadzētu pieņemt šeit lēmumu, ka Ministru kabinets tikai ideju veidā iesniedz risinājumus... iesniedz vienu vai otru ideju, piesaka likumprojektu par tādu un tādu problēmu, un tālāk lai strādā Saeima.

Šis likumprojekts daudzējādā ziņā neiztur nekādu kritiku.

Ļoti aktuāls ir jautājums par legālo prezumpciju. Acīmredzot par šo jautājumu būs mums atsevišķi jādiskutē uz otro lasījumu.

Šobrīd, lai kāds tas likumprojekts arī būtu, diemžēl tas būtu jāatbalsta, lai mēs varētu virzīties uz priekšu, ņemot vērā uz otro lasījumu arī tos argumentus, kurus, lai cik tas dīvaini būtu, izteica arī Šlesera kungs, runājot par drošību. No šā likumprojekta nekas tāds neizriet, tāpat kā neizriet arī atbilde uz vēl veselu virkni citu jautājumu.

Nobeigumā es tomēr aicinu Ministru kabinetu strādāt kvalitatīvāk, lai nebūtu brāķa likumprojekta, par kuru mums būtu jādiskutē, vai tas vispār būtu jāatbalsta.

Ideja ir laba, bet ir jautājums - kāds ir izpildījums?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Kolēģi! Runa ir gan par likumu, gan par argumentāciju. Vairākas reizes no Viņķeles kundzes puses izskanēja argumentācija saistībā ar korupcijas apkarošanu.

Es pateikšu to, ko jūs esat redzējuši, es tikai atgādināšu.

Tad, kad iedzīvotājus aptaujā un pilnīgi konkrēti vaicā, kāda ir viņu saskarsme ar korupciju, 15,8 vai 16 procenti atbild, ka iestādes vadītājs vai darbinieks personiskajām vajadzībām izmanto dienesta resursus, aprīkojumu, iekārtas, auto un tā tālāk. Un, otrkārt, 15 procenti atbild, ka labi apmaksātā darbā valsts vai pašvaldības iestādē tiek pieņemts ar priekšnieku saistīts cilvēks.

Tā ka jūs, kolēģi no „Vienotības”, varat paskatīties, vai tā korupcija, kā iedzīvotāji to uztver, nav vairāk saistīta ar pilnīgi citām lietām nekā ar likumu, jo paši esat pēdējā laikā pietiekami daudz cilvēku pieņēmuši darbā atbilstoši tam otrajam punktam, ko es nupat minēju. Un varat paskatīties arī daudzas citas lietas, arī resursu izmantošanu.

Savukārt Viņķeles kundzes pieminētais arguments par politiskajām partijām un par uztveri šajā jautājumā ir tāds: ar šo ir saskārušies 1,9 procenti aptaujāto. Tā ka tās lietas, ar ko šodien nodarbojaties jūs, kolēģi no „Vienotības”, ir jāskata pavisam cita likuma kontekstā.

Ja mēs pozitīvi skatāmies uz sākumdeklarēšanos saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, tad redzam, ka tur ir ļoti, ļoti daudz dažādu aspektu. Un paši varat paņemt kalkulatoru un parēķināt. Centrālā statistikas pārvalde ir tā kā teikusi un arī eksperti ir teikuši, ka, iespējams, desmit procenti jeb gandrīz 200 000 cilvēku tā arī netika saskaitīti Latvijā. Tātad, ja 200 000 cilvēku nekādā veidā nekur nedeklarējas, pilnībā neeksistē nekādos reģistros un ienākums, ko katrs no viņiem mēnesī gūst, tā teikt, pelēkā vai melnā veidā, ir vismaz minimālās algas apmērā, tas vien jau sastāda pusmiljardu latu, kas aiziet garām valsts budžetam. Tāpēc Šlesera kunga priekšlikums, ka, ja reiz mēs cīnāmies ar ēnu ekonomiku, mums jāiet uz to, ka vajag likt deklarēties pilnīgi visiem iedzīvotājiem, patiesībā ir pietiekami racionāls. Ja mēs tiešām cīnāmies ar ēnu ekonomiku!

Savukārt, ja mēs skatāmies otrā virzienā, proti, uz tiem cilvēkiem, kuriem ir tiešām ļoti daudz naudas, un skatāmies, no kurienes iegūti tie resursi, tad, pilnīgi loģiski, ir jāiet pretējais ceļš: jādeklarējas tikai tiem cilvēkiem, kam ir tiešām simts vai vairāk nekā simts tūkstošu lieli ieņēmumi gadā vai līdzīgi īpašumi.

Tas slieksnis, kas šobrīd ir noteikts, patiesībā nav absolūti nekāds un ir pilnīgi nesaprotams, jo neatrisina nevienu problēmu, neveic ne cīņu ar ēnu ekonomiku, ne arī cīņu ar korupciju. Un, lai būtu cīņa ar korupciju, kolēģi, es jūs aicinu nonākt pie labākas politikas savā rīcībā, nevis nodarboties ar šāda likumprojekta virzīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es starpbrīdī izdarīju divus darbus vēl bez tam, ka biju komisijas sēdē.

Pirmkārt, es sazvanījos ar Lagzdiņa kungu, bijušo Augstākās padomes deputātu, un, otrkārt, paskatījos, palasīju atsevišķas deklarācijas, ar kurām es iesaku Šlesera kungam iepazīties, lai noskaidrotu to jautājumu par drošību: kā tie cilvēki, kuri iesnieguši šīs deklarācijas, tiek galā ar drošības jautājumiem, ja jau viņiem mājās glabājas ārkārtīgi apjomīgas naudas summas? Nav dzirdēts, ka viņiem kāds būtu uzbrucis - neatkarīgi no tā, kur tās personas atrastos. (No zāles dep. A.Šlesers: „Bet vai onkulītis spēs savu naudu aizvest uz banku?”)

Visupirms par likumprojekta ģenēzi. Te pārstāvji gan no kreisās puses, gan no labās puses runāja par to, kā viņi esot cīnījušies, lai šāds likumprojekts tiktu pieņemts. Es varu teikt, ka... un arī bijušie Augstākās padomes deputāti, kas šeit ir klāt, var apliecināt, ka par to, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams, tika runāts jau Augstākās padomes laikā, proti, tajā laikā, kad vieni cīnījās par valodu un par karogu, par neatkarību, bet otri, tā otra puse, tajā pašā laikā izmantoja izdevīgo iespēju, īpaši varbūt nepareizi noregulēto privatizāciju. Tie otri bija ārkārtīgi „pret” šo sākumdeklarēšanu. Lagzdiņa kungs, Jānis Lagzdiņš, apgalvoja, ka viņš tajā laikā ir divas reizes mēģinājis iesniegt šo likumprojektu. Šis likumprojekts netika atbalstīts, tāpēc tajā laikā patiešām acīmredzot bija noteikti daudz vieglāk... Nu, šeit mēs zinām, kuras personas arī tajā laikā bija „pret”. Man tas ir ļoti labi palicis atmiņā. Es nesaukšu šeit tos uzvārdus, jo tam pēc divdesmit gadiem vairs nav nozīmes.

Otra lieta. Pilnīgi pamatoti Rasnača kungs pieskārās šai tēmai - legālajai prezumpcijai. Es domāju, ka jūs saprotat - vai ka liela daļa no jums saprot -, ko tas jēdziens nozīmē. Bet, ja jūs nesaprotat, es vienkāršiem vārdiem jums izstāstīšu.

Šodien, kad trūkst legālās prezumpcijas un līdz ar to trūkst arī šādas ienākumu deklarēšanas, valsts institūcijas gadiem ilgi ir spiestas bezjēdzīgi cīnīties ar personām, lai pierādītu, ka šīs personas ir par miljoniem... par miljoniem ir apzagušas valsti. Ja būtu šī deklarācijas iesniegšana... Protams, šeit, Šlesera kungs, nav jāpārbauda visi un nav pamata nekādām bažām par kādu lauku onkulīti, kas nu tagad mājās būs sakrājis desmit tūkstošus un tagad ar autobusu vedīs to naudas summu uz kādu banku, lai varētu konstatēt, vai viņam tiešām pieder... Šeit mēs runāsim tikai par tiem gadījumiem, kuros valsts institūcijām rodas aizdomas, ka persona, iespējams, ir izdarījusi kādus noziegumus. Tikai šīs personas tiks pārbaudītas, un, pastāvot legālajai prezumpcijai, šīm personām - tā, kā tas ir civilizētās Eiropas valstīs, civilizētās pasaules valstīs - ir jāpierāda, kur tās ir dabūjušas, nevis valstij gadiem ilgi ir jāmokās, lai pierādītu, kur šīs personas ir dabūjušas.

Tālāk trešais jautājums - par drošību. Es jau teicu, ka es paskatījos atsevišķas deklarācijas, proti, Šlesera kunga sistēmā strādājošo cilvēku deklarācijas, par diviem gadiem.

Vienas akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs... Proti, es varu pateikt, ka šeit ir atsevišķi ierēdņi. (No zāles dep. A.Šlesera starpsaucieni.)

Āboltiņas kundze, lūdzu, pārtrauciet, lai Šlesera kungs tur nebļaustās, es nevaru runāt! (No zāles: „Kārtības rullis atļauj starpsaucienus!” No zāles dep. J.Reirs: „Starpsaucieni nav „Zaļās zemes” lasīšana!”)

Tātad es atgādinu, ka šeit ļoti interesanti diferencēt mēs varam. Skaidrā naudā apmēram desmit tūkstošus glabā ierēdņi mājās, bet simtiem tūkstošu glabā it sevišķi... it īpaši jūsu sistēmā esošie valdes un padomes locekļi. Es šeit nesaukšu uzvārdus... Nu, piemēram, vienam ļoti ievērojamas akciju sabiedrības valdes loceklim... kas tad viņam šogad mājās stāv? Septiņdesmit tūkstoši Latvijas valsts latu, deviņdesmit tūkstoši Amerikas dolāru un simts tūkstoši eiro. Viens caurkritis politiķis, neskatoties uz to, kur viņš atrodas, par saviem īpašumiem un par savām naudām absolūti neuztraucas. Viņš mājās glabā sešus tūkstošus latu, desmit tūkstošus ASV dolāru un vienu vai divus simtus tūkstošu eiro. Viņiem neviens nav uzbrucis! Šīs deklarācijas, ja jūs neprotat ieiet mājaslapā, es jums varu izstāstīt, kolēģi! Un es domāju tā: ja tie zagļi gribētu kādam uzbrukt, tad viņi būtu jau sen izpētījuši visas šīs personas, kas ir bijušas valdēs, padomēs, un arī lielos, piemēram, privāto zemju īpašniekus un dažādu citu nekustamo īpašumu īpašniekus. Es gan neesmu dzirdējusi, ka kādam tāpēc, ka viņš ir deklarējis (ja tā persona ir amatpersona), būtu uzbrukts.

Manuprāt, šeit tas funktieris, piedodiet par izteicienu, ir pavisam cits - glabāt šo naudu mājās, lai pēc tam varētu attaisnoties, ka viņam patiešām šī nauda ir stāvējusi, kā Šadurska kungs teica, vai nu „zemes bankā”, vai arī zem gultas, vai zeķē. Es nezinu, kur nu katrs to glabā. Protams, tādā gadījumā valsts institūcijām ir ārkārtīgi grūti pierādīt, ka šī persona, iespējams, ir paņēmusi ļoti ievērojamu kukuli, un es domāju, ka pašlaik... Es nezinu, cik no jums, kolēģi, glabā naudu mājās. Es vispār mājās naudu neglabāju. Es vispār nesaprotu šos cilvēkus, it sevišķi valsts amatpersonas, kuras (vai nu bijušās, vai esošās) absolūti neuzticas Latvijas valstij, Latvijas valsts bankām, neskatoties uz to, ka tur ir noteikta drošības sistēma... ka viņas šādas naudas summas glabā mājās.

Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet es aicinu arī ikvienu no jums ar mani saderēt, ka šis likumprojekts, vismaz šajā gadā, netiks pieņemts. Mēs varam saderēt... nu, mēs varam uz daudz ko saderēt, bet šis likumprojekts netiks pieņemts. (No zāles dep. E.Zalāna starpsaucieni.) Mēs varam šeit nezin cik liekulīgi runāt, bet es piekrītu tiem cilvēkiem, kuri teica, ka šis likumprojekts neies uz otro lasījumu, jo, neskatoties uz to, vai tā būs koalīcija vai opozīcija, bet šeit atradīsies iebildumi, un šis likumprojekts, manuprāt, netiks šajā gadā pieņemts, lai gan es ļoti vēlētos, lai šis likumprojekts beidzot tiktu pieņemts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (LPP frakcija).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi! Mani faktiski divi cilvēki ierosināja nākt šeit un runāt. Pirmais bija godātais, manis ļoti cienītais Imants Parādnieka kungs, par kuru... kura teiktajam varbūt es pieskaršos nedaudz vēlāk, un otra ir mana ļoti cienījamā un mīlētā kolēģe no Juridiskās komisijas - Ilma Čepāne.

Es gribu teikt, ka es nekad neesmu bijis nevienā valsts vai pašvaldību uzņēmuma padomē vai valdē, un tāpēc es esmu ļoti brīvs, runājot par šo tēmu.

Otrs. Es no 1990.gada rakstu deklarāciju, un deklarācijā par visu šo laiku katram ir iespējas, vismaz publiskajā daļā, pieiet un apskatīties, kādi ir īpašumi, kas ir noticis ar līdzekļiem, kur es šos līdzekļus glabāju un kur šos līdzekļus glabā mana ģimene. Taču, kolēģi, es gribu teikt, ka tas jautājums, par kuru runāja Šlesera kungs - par drošību -, tas nav vienkārši tā. Man liekas, mēs pašlaik drusciņ vulgarizējam šo jautājumu par drošību. Mēs to vulgarizējam! Lāča kungs, piemēram, sāk stāstīt, ka absolūtas drošības nav. Protams, Lāča kungs, nav absolūtas drošības! Taču noteiktai informācijai ir noteikta saglabāšanas kārtība un noteikta pieeja.

Tad, kad Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele - arī manis ļoti cienīta un godāta sieviete! - iznāca šeit, tribīnē, tad es viņai no zāles uzdevu jautājumu: „Kā tad tiek nodrošināta šī drošība un kas tad tiek darīts ar tām datubāzēm, kuras, kā mēs zinām, pavisam nesenā pagātnē tika faktiski publiskotas pret Valsts ieņēmumu dienesta gribu?” Tad vienīgais, ko viņa varēja atbildēt, bija „mēs pilnveidojam auditus”. (No zāles dep. I.Viņķele: „Es neteicu „pilnveidojam auditus”!”) Es, godājamā Viņķeles kundze, es... Godājamā Viņķeles kundze, paklausieties Saeimas stenogrammu, kā jūs teicāt! Un es gribētu jums teikt, ka acīmredzot bez audita pilnveidošanas šajās datubāzēs droši vien varētu būt vēl kādas citas lietas, kas tur būtu jāieliek. Būtu jāpapēta, kāpēc jūsu partijas biedra Valda Lokenbaha, kurš pašlaik vada vienu ļoti nopietnu valsts institūciju, savulaik radītās datubāzes ir ar šādiem „caurumiem”. Vai tie caurumi tika atstāti speciāli vai kā citādāk... Un acīmredzot tikai ar audita uzlabošanu vien šos te „caurumus” aizlāpīt nevarēs.

Godājamie kolēģi! Man ir arī ļoti lielas bažas par to, ka šāda veida deklarēšana varētu tikt izmantota kā instruments, lai politiski sāktu ietekmēt tos vai citus cilvēkus un politiski sāktu šantažēt. Un tas, ko mēs šeit dzirdam no viena otra deputāta mutes, jau šodien netieši par to liecina.

Godājamie kolēģi! Tāpat māņi ir arī tas, ka likumprojekta 3.pantā paredzētie ierobežojumi it kā saka, ka šī deklarēšanās neattieksies uz visiem, bet attieksies tikai uz kādiem konkrētiem cilvēkiem. Tie ir pilnīgi un absolūti meli! Un es gribētu, lai šodien Finanšu ministrija nāk un mums par šiem meliem pastāsta, jo, lūk, kolēģi, šis likums ir saistīts ar vairākiem citiem likumiem - ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ar likumu „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Katrā no šiem likumiem definīcijas ir citādākas. Un, ja jūs uzmanīgi apskatīsieties... Izlasīsiet, uz ko tad attiecas likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, un tad jums būs skaidrs, ka šī piedāvātā redakcija šajā nulles deklarācijas likumā pēc būtības aptver pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus, tāpēc pārmest Šlesera kungam, ka viņš piedāvāja: „Tad ierakstīsim likumā, ka šai deklarēšanai būs pakļauti pilnīgi visi cilvēki!” nav nekāda, pat vismazākā, pamata.

Godājamie kolēģi! Iespējams, tas ir vienkārši brāķis. Iespējams, ka Ministru kabinets nav kārtīgi šo likumu skatījies. Iespējams, ka šā likuma autori vienkārši paņem apdate vienu un to pašu versiju un piekto, sesto, septīto reizi sūta uz šejieni, uz Saeimu, ar tādu domu: gan jau lai Saeima tiek ar šiem jautājumiem galā.

Godājamie kolēģi! Ja šis likumprojekts tiks atbalstīts pirmajā lasījumā, tad tas ir ļoti, ļoti nopietni jāpārstrādā. Un tās bažas, par kurām mēs šeit runājām - un pirmām kārtām tā ir informācijas drošība -, ir tik tiešām jāspēj kliedēt, un kliedēt tā, lai jebkuram sabiedrības loceklim, sabiedrības cilvēkam, kurš ar šiem jautājumiem nodarbojas, būtu skaidrs, ka tās tik tiešām... ka dotā informācija tik tiešām ir pilnīgi drošā vietā un ka tai var piekļūt cilvēki tikai likumā noteiktā kārtībā.

Nu un pēdējais. Godājamie kolēģi, mani nedaudz sāpināja tas, ka mūsu kolēģis... kā jau es teicu, manis ļoti cienītais Parādnieka kungs šeit salīdzināja Aināru Šleseru ar kādu personāžu no kādas grāmatas... viņš to nosauca par Citronu. Es gribu teikt, godājamie kolēģi, ka pirmām kārtām man liekas ļoti dīvaini, ka tāda komunistiskās ideoloģijas apoloģēta kā Nikolaja Nosova darbu, kurš saucas „Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi”, tagad... (No zāles: „Ai, ai, ai! Nav Nosova! Džanni Rodari!”) Jā... plus Džanni Rodari darbu par Sīpoliņu (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Sīpoliņš bija komunists!”)... ka viņš mēģināja to izmantot šeit, Saeimas sēdē, lai kaut kādā veidā paņemtu un... lai kaut kādā veidā mēģinātu pārliecināt mūs pieņemt to vai citu lēmumu.

Godājamais Parādnieka kungs! Nu acīmredzot komunistiskie apoloģēti, vienalga, kur viņi ir bijuši - Padomju Savienībā vai Itālijā -, nu nav tas īstais piemērs, lai pārliecinātu mūs pieņemt tos vai citus likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien, debatējot par šo neapšaubāmi svarīgo likumu, man liekas, ka tomēr ir viena laba ziņa. Un tā labā ziņa ir tā, ka neviens runātājs neteica, ka šo likumprojektu nevajadzētu virzīt tālāk. (No zāles: „Tā gan!”) Tā ir, es domāju, laba ziņa.

Tālāk. Protams, vairāki debatētāji, izteikdami pretargumentus attiecībā uz viena vai otra kolēģa teikto, uzreiz mēģina pāriet personīgu uzbrukumu jomā. Es domāju, tas nav labs stils un to nevajadzētu darīt.

Nedaudz par tām debatēm, kas bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Man jāsaka, ka varbūt tās līdz galam tā arī netika pabeigtas. Mēs ļoti dedzīgi iesākām, virkne jautājumu tika atbildēti. Vairāku jautājumu sakarā tika atzīts, ka likumā ir, iespējams, vajadzīgi precizējumi, un es varu piekrist tādā ziņā komisijas priekšsēdētājam, ka komisijai būs ļoti rūpīgi jāstrādā, gatavojot šo likumprojektu uz otro lasījumu.

Par vairākām lietām, kurām vajadzētu pievērst uzmanību.

Varbūt tomēr jāmet viens maziņš pārmetums valdības lauciņā, konkrēta ministra, finanšu ministra Vilka, lauciņā. Ja jūs, kolēģi, apskatīsiet Vilka kunga parakstīto anotāciju šim likumprojektam, tad redzēsiet, ka tajā tabulas daļā, kur ir runa par fiskālo ietekmi, visās ailītēs saliktas nulles. Pilnīgi visās! Šim likumprojektam nekādas ietekmes nav uz budžetu! Neprasīs neviena santīma un arī neatnesīs budžetā nevienu santīmu. Vai nu Vilka kungs nav rūpīgi iepazinies ar to, ko paraksta, vai arī ierēdņi ir sagatavojuši ne tādu materiālu... Es domāju, šim likumprojektam ir noteikti jēga tad, ja tam ir nozīmīga ietekme uz valsts Tieši ieņēmumu daļā! Un droši vien ne tikai tur. Bet nekādā ziņā nevar piekrist tam, ka visās ailītēs Vilka kungs saliek apaļas nulles.

Par likumprojekta vairākām vājajām vietām. Man šķiet, ka likumprojekts ļoti nopietni būs debatējams, un šajā sakarā es ceru arī uz Juridiskās komisijas cilvēkiem un lietpratējiem, kas palīdz Juridiskajai komisijai. Man šķiet, ka likumprojektā ir sajaukta dažādu citu... vairāku citu likumu kompetence. Tas ir tas, par ko, man liekas, runāja deputāts Andris Bērziņš.

Vispirmām kārtām jāteic, ka vairākos pantos tiek piesaukts otrs likums - likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Pareizāk sakot, tajā likumā esošās definīcijas tiek attiecinātas uz deklarēšanas likumu, un tur veidojas virkne problēmu. Speciālajā likumā, proti, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ir skaidri un gaiši pateikts, kas ir likuma subjekti, turpretim ar šo likumu, ar deklarēšanas likumu, faktiski visi Latvijas iedzīvotāji tiek padarīti par subjektiem. Tas nav veikli, tas nav pareizi, un tas ir precizējams! Es domāju, ka katram cilvēkam, kad likums būs pieņemts, vajadzētu, šo vienu deklarēšanas likuma tekstu izlasījušam, būt pilnīgā skaidrībā par to visu. Lai tur ir pietiekami skaidri un saprotami pateikts, kas viņam ir jādara! Nevajag būvēt tādas konstrukcijas, ka cilvēkam jāskatās vairākos citos likumos - gan nodokļu likumos, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā -, vai uz viņu attiecas vai neattiecas šis regulējums un kādā veidā to var izpildīt! Ja ir vajadzība tikt galā ar nezināmas izcelsmes naudu (un tā ir, neapšaubāmi, valdības atbildība - tikt ar to galā!), tad tieši tādam nolūkam ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas likums... (No zāles dep. I.Viņķele „Freidiska pārteikšanās.”) Tieši tādam mērķim tas ir domāts! Un, Viņķeles kundze, ja ir vajadzīgs tur kaut ko nopietni uzlabot, tad tieši tajā aspektā arī vajag uzlabot!

Vēl viens būtisks punkts, par ko runāja vairāki kolēģi, ir skaidrās naudas iemaksas.

Man jāsaka, ka vienā punktā... vienā punktā, es domāju, likumprojekts ir ļoti labs. Tajā daļā un vienīgajā daļā, kas skar amatpersonas, - ka visas tās amatpersonas, kas ir nodeklarējušas skaidro naudu virs 50 minimālajām mēnešalgām, dabūs aiznest šo naudu un iemaksāt bankā. Tātad arī visi deputāti, kuriem ir šī skaidrā nauda virs 50 minimālajām algām, dabūs aiznest to uz banku un iemaksāt. Bet tas ir vienīgais punkts, kas skar valsts amatpersonas. Vairāk šis likums neskar, bet tajā jautājumā, kas attiecas uz skaidru naudu, būs iesaistīti visi pārējie Latvijas iedzīvotāji.

Kas nav noregulēts likumprojektā, runājot par skaidro naudu? Ziniet, aptaujājot bankas, izdevās atrast tikai vienu izņēmuma gadījumu, kad ir iespējams bez naudas papildu iemaksas... tātad bez zaudējumiem iemaksāt skaidru naudu un pēc mēneša to izņemt. Un es domāju, ka lielākajai daļai cilvēku diez vai pietiks izdomas un apņēmības sameklēt to vienīgo ceļu, kā bez zaudējumiem, valstij pieņemot šo likumu, savus 10 vai 20 tūkstošus var iemaksāt un tikpat daudz saņemt atpakaļ. Un tas jautājums nav noregulēts. Valsts uzspiež visiem cilvēkiem aiznest naudu, un cilvēki lielākajā daļā gadījumu... es domāju, ka 99 procentos gadījumu... cietīs zaudējumus. Jautājums šādā aspektā nav pārdomāts un nav noregulēts.

Vēl ir viens aspekts, kas ir ļoti svarīgs un par to, kolēģi, es aicinu visus tomēr ļoti rūpīgi padomāt. Mēs dzīvojam krīzes laikā, mēs zinām, cik daudz cilvēku, mazo un vidējo uzņēmēju ir skārušas bankrota procedūras, arī daudzus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas pieteikuši savu privāto maksātnespēju, un tā tālāk un tā joprojām.

Lielai daļai cilvēku pret viņu uzņēmumiem un pret viņiem personiski ir vērsti izpildraksti. Visās bankās stāv paziņojumi: ja jūsu bankā tādai un tādai personai kontā ir kāda nauda, tā visa ir pārskaitāma tiesu izpildītāju kontā. Ko cilvēki dara tādā gadījumā, jo viņiem tomēr ir ģimene? Viņiem ir divi vai varbūt vairāki bērni vai apgādājamās personas. Viņi saprot, ka viņi netiks tik ātri galā ar savu personisko maksātnespēju vai ar savām personiskajām problēmām, tāpēc viņi netur bankā naudu. Un viņi kārto savas ģimenes uzturēšanas lietas, savus ikmēneša izdevumus skaidrā naudā. Un varbūt tās summas ir pat lielākas par šīm 50 minimālajām mēnešalgām, jo viņi cenšas kaut kā tos kreditorus apmierināt, vienam vienu mēnesi drusku iemaksājot, tad otram un trešam.

Ja viņi grib būt likumpaklausīgi, tad viņiem šī nauda ir jāaiznes un jāiemaksā kontā. Iemaksājot naudu kontā, šī nauda tūlīt tiek pakļauta izpildraksta atbildībai. (No zāles dep. I.Čepāne: „Pareizi!”) Un tas nav pareizi, Čepānes kundze! Tas nekādā ziņā nav pareizi! Mums nevajadzētu tik vieglprātīgi tam pieiet, ka mēs cilvēkus, kuri savu ģimeni mēģina pasargāt, jo viņiem nav citu ieņēmumu... Un, protams, tiesu izpildītāji zina, ka tas cilvēks turpina, teiksim, segt savus ikmēneša izdevumus, uzturēt bērnus, sūtīt viņus uz skolu, iedot tur vienu latu kabatasnaudas... Bet tādēļ jau nevajadzētu ar šo deklarēšanās likumu mēģināt atraut viņiem iespēju izdzīvot. Es domāju, ka par to tomēr ir diezgan nopietni jāpadomā, un tas nav tā vieglprātīgi...

Es te nerunāju par kaut kādu likumnepaklausību. Es runāju par reālām situācijām. Ja ir kādi labi risinājumi, kā šīs reālās situācijas kaut kā ielikt saprātīgā rāmī, tad es būšu tikai gandarīts par to.

Es negribu runāt par šiem drošības apsvērumiem, par ko te bija runa. Tur argumenti ir gan „par”, gan „pret”, un es ceru, ka sliktākās prognozes, ko mēs varbūt arī vienu vai otru piesakām, mums tomēr ies secen.

Kas vēl ir vājš šajā likumā un kas mani pārsteidza? Es šo jautājumu uzdevu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, taču attiecīgie speciālisti mēģināja piesegties tieši ar citu likumu, atbildot man. Tas ir jautājums par to, ka publiskiem reģistriem nav nozīmes. Jūs apskatieties šajā likumā, ka kapitāldaļas, akcijas, kas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, ir publiski zināmas, bet jums tik un tā tās ir jāreģistrē. Un uz jautājumu, kāpēc tas jādara, ja jau valstij ir pieejams publisks reģistrs, atbilde bija, ka mums vajadzētu zināt, vai zem tā visa neslēpjas kāda cita persona. Tātad atkal no atbildīgā darbinieka puses bija skaidra norāde uz citu likumu - likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu.

Ir vēl viens aspekts, kas, man šķiet, arī ir nopietns un vērā ņemams. Tas, man liekas, diez vai skar šeit, zālē, sēdošos, bet skar droši vien tos mūsu tautiešus, kuri ir atgriezušies no ārzemēm, kuriem ārzemēs ir kopīpašumā nekustamais īpašums. Šis likums paģērē, lai viņi deklarētu visus šā nekustamā īpašuma līdzīpašniekus, bet ārzemēs vairākumā gadījumu tie ir kondomīniji, kuros dzīvo 20, 30 vai 40 personas. Kā viņi izpildīs to? Kā viņi izpildīs to? Kā viņi paziņos to par visiem četrdesmit, piecdesmit vai vairāk cilvēkiem? Es nezinu, vai pēc tā ir vajadzība. Vai pēc tā ir vajadzība, ja cilvēks ir godīgi nodeklarējis, ka viņam pieder viena simtā daļa no daudzdzīvokļu mājas Toronto centrā? Kāpēc viņam jāuzrāda vēl tie 99 līdzīpašnieki? Uz kāda pamata? (No Kārkliņa nāks un mums paskaidros, kas te ir, un tad neslēpsies... Un tad mēs sapratīsim, kas ir ar tiem 99 pārējiem līdzīpašniekiem un vai vispār tur var izsekot līdzi tādā ziņā. Man liekas, ka svarīgāk ir zināt tieši to, kas ir Latvijas personai, Latvijas rezidentam, piederošs.

Vēl viens neliels iebildums manam kolēģim vai vairākiem kolēģiem, kas runāja... kolēģim Lācim un vēl dažiem kolēģiem, kas runāja par ārvalstu praksi... Liekas, kolēģis Lejiņš par to runāja. Tā standartprakse ārzemēs ir šāda: jums Valsts ieņēmumu dienests atsūta uz mājām šo deklarāciju, arī šo tā saukto sākumdeklarāciju. Valsts ir savākusi visus datus un tos sarakstījusi deklarācijā, un tā tiek atsūtīta jums uz māju, un jūsu pienākums ir to izlabot, norādot, kur valsts pārstāvji ir bijuši neprecīzi, kļūdījušies un kas ir precizējams.

Mēs ejam pretējo ceļu, un, es domāju, tas ir īstais iemesls - tas ir īstais iemesls! -, kāpēc šis likums arī bremzējas. Ja būtu bijis veidots tāds ceļš, ka valsts atsūta katram Latvijas iedzīvotājam un katram Latvijas nodokļu rezidentam šo savu redzējumu par šīs personas mantisko stāvokli, tad, es domāju, tur jautājumi būtu bijuši lieki.

Gatavojoties otrajam lasījumam, mēs noteikti debatēsim par tādiem punktiem, kuros, man šķiet, ir mēģināts, bet nu nekādā veidā nav sasniegts patiesais mērķis. Tā, piemēram, reģistros reģistrētām kapitāla daļām, kuras ir gan Latvijas, gan ārzemju uzņēmumos, ir jānorāda nominālvērtība. Ziniet, lielākajai daļai ārzonās reģistrētu uzņēmumu vērtība, nominālvērtība, ir šāda: viena sterliņu mārciņa, viens eiro, viens dolārs. Un īstenībā milzīgā apjomā - milzīgā apjomā! - piederoši īpašumi netiks deklarēti. Vai tāds ir valdības mērķis? Droši vien ne. Tad nu jāatrod ir tādi formulējumi, lai mēs tiktu ar to galā!

Ja man būtu vienā teikumā jāpasaka, ko šis likums neskars, tad man jāteic, ka lielākajā daļā gadījumu - 99 procentos gadījumu - tas neskars valsts amatpersonas un neskars visīstākos bandītus, visas pārējās personas tiks pakļautas neveiklai likuma interpretācijai, ja tā redakcija paliks spēkā. Bet, es domāju, mēs esam apņēmības pilni... Mēs esam apņēmības pilni, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija katrā ziņā savu pozitīvo nostāju ir paudusi, un, es domāju, mēs šo likumu padarīsim gan viegli izpildāmu, gan draudzīgu, gan viegli uztveramu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

 

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es gribu pateikties Šķēles kungam par samērā labu argumentāciju, analizējot šo likumprojektu, taču es kategoriski nevaru piekrist divām lietām.

Pirmā lieta ir tā, ka jūs... tas attiecas ne tikai uz šo likumu... Runājot par kāda kāzusa risinājumu, nejuristi un pirmā kursa studenti pieļauj ārkārtīgi lielu kļūdu, jo viņi domā, ka kāzusa risinājumam ir jābūt kādā vienā likumā. Tā ir ārkārtīgi liela maldīšanās! Lai atrisinātu kādu lietu un likumu piemērošanu, ir jāskatās daudzi citi likumi, ir jāvērtē Satversme, ir jāvērtē arī judikatūra, ir jāvērtē tiesību doktrīnas un tā tālāk. Proti, likumiem - te es jums varu piekrist - ir jābūt skaidriem, vidusmēra cilvēkam saprotamiem. Tam var piekrist! Bet tik šauri skatīties, ka paņem tikai vienu likumu priekšā un grib atrisināt tagad kādu problēmu... Tas nav iespējams!

Otra lieta, kurai es jums nepiekrītu. Jūs teicāt, ka tātad parādnieki ir jāmēģina... ka parādniekiem ir jāmēģina pasargāt viņu ģimenes. Bet tajā pašā laikā tam ir vēl arī otra puse - ir arī tie, kuri ir kreditējuši šos parādniekus, un arī viņiem ir ģimenes. Un kas domās par viņiem? Daudzos gadījumos valstij par viņiem ir jādomā.

Es domāju, ka te ir pietiekams tiesiskais regulējums, kādā veidā šīs abas puses varētu līdzsvarot. Un šī te mānīšanās un naudas turēšana mājās, nemaksājot savus parādus... Es domāju, ka jūs nebūtu laimīgs, ja jums būtu kādi lieli parādnieki, kas šādā veidā turētu mājā desmit, simts vai vēl nezin cik tūkstošus un neatlīdzinātu savu parādu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (frakcija „Vienotība”).

Man pirms dažiem gadiem, kandidējot uz tiesībsarga amatu, bija tāds smags piedzīvojums, jo Kalvīša kungs teica, ka viņš tādu Kārkliņu nepazīst. Un nu izrādās, ka Šķēles kungs arī mani nepazīst. Tā ka man tomēr ir prieks, ka mēs te iepazīstamies. Un es gribētu paskaidrot uzrunāto jautājumu par kondomīnijs ārzemēs. Tas ir privātīpašums, viens atsevišķs dzīvoklis, ne jau tur vienā mājā ir vairāki... Es pieņemu, ka Latvijā ir līdzīgi gadījumi. Tas ir viens.

Bet uz šā likumprojekta būtību, man liekas, kolēģe Ilze Viņķele ļoti pareizi norādīja: galvenais mērķis ir mazināt korupcijas riskus dažādos veidos. Un tas taču ir mūsu interesēs!

Tā ka arī es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un tad to precizēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

 

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātā kolēģe profesore Kārkliņa! Es atvainojos, ka es pārteicos, minēdams jūsu uzvārdu! Bet man jāsaka, ka es tomēr jūs tiešām nepazīstu. Es tiešām jūs nepazīstu! Un es ceru, ka mēs šajā atlikušajā Saeimas kadences laikā varēsim iepazīties un ka arī jūs daudz vairāk sapratīsiet to, kas patiesi notiek Latvijā, nevis kādā kondomīnijā Toronto vai kādā citā pilsētā.

Par teikto - par kolēģes Čepānes teikto attiecībā uz kāzusu. Jā, es jums piekrītu tajā gadījumā, ja tā ir viena persona, divas personas, trīs personas. Bet es domāju, ka mums likumprojekta skatīšanas gaitā tomēr vajadzētu ievākt plašāku informāciju, cik privātpersonu šobrīd ir Latvijā, pret kurām ir izpildraksti. Un, ja šie izpildraksti ir simtos tūkstošu vai desmitos tūkstošu, tad šeit jau vairs nav runa par vienu kāzusu. Jūs kā juriste to saprotat perfekti!

Mēs jau runājam par noteiktu skaitu cilvēku, kuri būs pakļauti noteiktai procedūrai. Es esmu par to, ka parādniekiem ir jākārto savi parādi. Nevienu brīdi neesmu domājis citādāk! Bet es tomēr domāju par to reālo situāciju, kāda šobrīd ir. Un var būt, ka ir jāatrod kaut kādi tādi regulējumi, kas uzreiz nepakļauj šos cilvēkus, nepadara viņus par likumnepaklausīgiem. Man gribētos, lai likums, kurā mēs gribam iesaistīt visu Latvijas sabiedrību, būtu šīs sabiedrības akceptēts. Tas ir tas, par ko runāja Šlesera kungs! Viņa teiktā būtība... Jūs jau mēģināt viņa vārdiem piesieties, izraut kaut ko no teksta, tad tā būtība, ko teica Šlesera kungs, ir tāda, ka likums ir jāuzraksta tādā formā, ka absolūti lielākā Latvijas sabiedrības daļa vēlas to izpildīt un nebaidās to izpildīt, un ir gatava atbalstīt šo Saeimas iniciatīvu, kas gadiem ir novilcināta.

Un es varu piekrist tiem kolēģiem, kuri teica: „Žēl, ka tas nav ieviests jau pašā 90.gadu sākumā!” Varbūt tas bija jāievieš jau Augstākās padomes laikā, un varbūt te zināma loma ir arī tiem kolēģiem, kuri sēdēja Augstākās padomes rindās un tagad plāta rokas, ka nu nav ieviests... Jā, Čepānes kundze! Jā, žēl, žēl! Mēs piekrītam tam.

Kolēģi! Lai mēs varētu virzīties konstruktīvāk uz priekšu, es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un vēlreiz atkārtoju - ceru, ka komisijas priekšsēdētājs Reira kungs nodrošinās mums pilnīgu pārstāvību no attiecīgajām organizācijām, no speciālistiem, lai likums tiktu sakārtots tā, lai cilvēki to akceptētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es gribu pateikt dažas lietas, jo man tagad it kā ir iespēja arī komisijas vārdā runāt. Ņemot vērā, ka par tām nekas neizskanēja, tagad es lūdzu vārdu.

Pirmkārt, par izmaksām. Skaidrs, ka ilgtermiņā šis likumprojekts paredz samazināt valsts izmaksas, un piemērs ir Igaunijas vakardienas paziņojums un vakardien iesniegtais likumprojekts, kurš paredz, ka 5 tūkstošiem amatpersonu pēc diviem gadiem vairs nebūs jādeklarējas, un līdz ar to Igaunijas Valsts ieņēmumu dienestam būs stipri mazāki darba apjomi, pārbaudot amatpersonas. Un tam pamatā ir tikai tas, ka Igaunija spēja ieviest tā saukto nulles deklarāciju jau 90.gadu sākumā.

Tas būtu viens aspekts.

Nākamais. Par likuma kvalitāti saistībā ar tiem kondomīniju dzīvokļiem. Kolēģi! Šim likumam ir par pamatu ņemts likums par amatpersonu deklarēšanos. Ir divas būtiskas atšķirības šajā likumā. Pirmā atšķirība ir tā, ka ir uz konkrētu datumu jāiemaksā skaidra nauda. Un otrā atšķirība ir tā, ka tie, kas jau deklarējas ik gadu, nedeklarēsies... tie, kam nav izvirzītas papildu prasības. Un otrā „A” atšķirība ir tā, ka šis process ir tikai vienreizējs - atšķirībā no tā, ka mums, amatpersonām, jādeklarējas katru gadu. Līdz ar to, ja izrādām šaubas par šo likumprojektu, kas mums tagad ir jāizskata pirmajā lasījumā, tad ir jautājums: ja mēs tik ļoti nesaprotam šo likumprojektu, kā mums bija iespējams aizpildīt ikgadējās deklarācijas nu jau piecus gadus vai desmit gadus, kā nu kuram? Jo praktiski nekas jau tur neatšķiras. Un, piemēram, visi tie, kam ir dzīvokļi Purvciema mājās, Pļavnieku mājās, uzrāda tikai savu daļu un uzrāda, ka tas ir dzīvoklis. Viņi neuzrāda ziņas par pārējiem no šiem 60 dzīvokļiem. Piemēram, es savulaik dzīvoju mājā, kurā bija 240 dzīvokļi. Es arī neuzrādīju ziņas par visiem pārējiem no šiem 240 dzīvokļiem. Es uzrādīju tikai savu daļu, un tas ir arī atrunāts tieši anketā.

Tas ir par šīm lietām.

Par drošību. Kolēģi! Mums Latvijā jau ir pieredze ar datubāzēm. Katru gadu 56 tūkstoši ierēdņu aizpilda šādas anketas, tātad deklarējas. Un arī 160 tūkstoši uzņēmēju deklarējas katru gadu. Un arī 16 tūkstoši pašnodarbināto deklarējas. Es neatceros kādus skandālus, kas būtu saistīti ar mantiskām lietām un būtu radušies dēļ šajās deklarācijās ietvertās informācijas noplūšanas. Valsts ieņēmumu dienests prognozē, ka atbilstoši šiem kritērijiem, kas ir izvirzīti likumā, deklarēsies pat mazāk par pusi no to skaita, kuri jau tagad ir deklarējušies. Ņemot vērā Kredītreģistra datus, jāsecina, ka par aptuveni 50 līdz 70 tūkstošiem pieaugs deklarējušos cilvēku skaits, izpildot šo likumu. Pārējie nodeklarēsies nedeklarējoties: tādējādi viņi apliecinās, ka viņiem nav šādu īpašumu. Līdz ar to drošības jautājumi ir labā kārtībā. Mēs neatšķiramies no kaimiņvalstīm. Un nu jau vēl lielāks daudzums cilvēku šo deklarēšanos veic, un šī informācija ir drošībā.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Tātad... Nē, tas laikam arī bija viss. Paldies, kolēģi!

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, vienmēr būs izveicīgi cilvēki, kuri arī šo likumu apies ar līkumu. Un tāpēc es vienkārši Viņķeles kundzi un Reira kungu aicinu pievērst uzmanību vienai ļoti būtiskai niansei, kā šo likumu varēs apiet ar līkumu. Jūs ļoti labi zināt, ka Civillikums nosaka dažādas finanšu līdzekļu tālāknodošanas formas. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir vispārīgs likums!”)

Tas ir gan aizdevumu formāts, gan vekseļu formāts, kas gan nav aizdevums. Vienkārši es aicinu pievērst uzmanību tam, ka šajā laikaposmā līdz šā... Viņķeles kundze, es nopietni runāju!... (No zāles dep. I.Viņķele: „Es ļoti nopietni klausos!”) Līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, ka liela daļa no šajā „pelēkajā” jeb nelegālajā biznesā iesaistītās „pelēkās” naudas aizies uz tādām valstīm aizdevuma vai citā formātā, kur mēs nespēsim izkontrolēt. Es vienkārši aicinu par to padomāt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Augsti godātā priekšsēdētāja! Es tomēr atradu, par ko es vēl gribēju pateikt, bet, paldies Dievam, par to runāja arī komisijā... Par to arī runāja komisijā, un tā ir atbilde Šlesera kungam, jo viņš teica, ka ir jādeklarējas jebkuram investoram, jebkuram cilvēkam, kas Latvijā nāks strādāt un dzīvot. Nē, tā nav! Un likumā skaidri un gaiši ir ierakstīts, kam ir jādeklarējas. Tas praktiski attiecas uz rezidentiem. Un rezidents, arī investors Latvijā - tā nav dāvana. Par rezidentu lemj katrā atsevišķajā gadījumā, un jebkurš investors, šeit nodzīvojot gadu, divus vai trīs, nemaz nevar kļūt par rezidentu. Ir individuālas pārrunas, un viņam ir jāatsakās no rezidēšanas savā valstī. Nevar būt rezidents divās valstīs! Nevar būt rezidents divās valstīs.... (No zāles dep. A.Šķēle: „Nav taisnība!”) Un, lai izslēgtu tādu situāciju, ka iedzīvotājs nerezidē nekur... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Nezini likumus!”) tātad, ja viņš atsakās no rezidēšanas savā valstī, tad viņam ir iespēja rezidēties šeit.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Debates jau bija slēgtas... Reira kungs runāja komisijas vārdā. Viņam saskaņā ar Kārtības rulli ir tādas tiesības.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Tātad, kā mēs jau vienojāmies komisijā, būs samērā ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un šeit es gribu atgādināt Šlesera kungam, ka tas nav likuma pieņemšanas termiņš trijos lasījumos, bet tas ir tikai priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis. Tātad - 17.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs.

Paldies.

J.Reirs. Tā, kolēģi, te ir brilles kāds atstājis...

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likuma grozījumi ir saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu pārņemšanu, kas nosaka minimālas standarta sankcijas un pasākumus pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

Uz otro lasījumu saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ņ.Ņikiforovs. 2. - deputāta Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Tomēr deputāti grib debatēt.

Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Es saprotu, ka pēc tādām spraigām debatēm, kādas bija par iepriekšējo likumprojektu, ļoti negribas debatēt, bet es jūs tomēr vienu minūti vai nedaudz vairāk aizkavēšu.

Es iesniedzu savus priekšlikumus tāpēc, ka uzskatu, ka Saeimai ir jāstrādā racionāli, nevis ilgi un nelietderīgi pat pie šāda konkrēta likuma redakcijām, kādas mums šobrīd ir.

Es atkārtoti iesniedzu to, ko es biju iesniedzis iepriekšējā reizē, kad mēs šo likumprojektu skatījām, un tas ir saistībā ar to, ka naudas sodiem, kurus iekasē pašvaldība, ir jānonāk pašvaldības budžetā.

Valdība ir ierosinājusi un koalīcija pieņēmusi pilnīgi muļķīgu lēmumu saistībā ar pagājušajā gadā diskutēto budžetu, ka šī nauda aiziet valsts budžetā. Tad, kad es to ierosināju, Juridiskā komisija, kur, protams, vairākumā ir koalīcijas deputāti, nu daļēji savu kļūdu atzina un ieviesa šo pamatnormu, ka šī nauda it kā aiziet pašvaldību budžetos, bet koriģēja to ar pārejas normu (tas ir 2.priekšlikums, par kuru es runāju), ka tā tas ir tikai šogad. Tur bija dažāda argumentācija, un viens no argumentiem bija tāds, ka Tieslietu ministrija līdz septembrim sagatavošot jaunu likumu, jaunu Administratīvo pārkāpumu kodeksa versiju, un tad jau visas šīs problēmas būšot atrisinātas. Zinot to, kā Tieslietu ministrijai sokas ar šo darbu, droši vien mēs, Čepānes kundze, varētu saderēt uz kaut ko (jūs varētu izdomāt, kas tas būtu), bet es saku, ka septembrī šā likuma nebūs un tad mēs nonāksim pie tā, ka gada beigās Saeima atkārtoti skatīs, jau trešo reizi, vienus un tos pašus priekšlikumus un tad jau kā koalīcijas redakciju noteikti akceptēs to, ko es piedāvāju šodien, un vēlreiz uz gadu pagarinās vai pieņems to kā pastāvīgu normu, ka pašvaldības šo naudu iekasē savos budžetos.

Es aicinu tomēr jūs atbalstīt manu priekšlikumu, kaut arī jums ļoti nepatīk opozīcijas priekšlikumi, un netērēt gada beigās vēlreiz laiku, lemjot par to, par ko mēs varam nolemt jau šodien. Šis priekšlikums ir pietiekami racionāls un labo to, kas vienkārši bija muļķīgi pieņemts pagājušā gada beigās. Neskatīsim to vēl trešo reizi - rudenī!

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es absolūti neapšaubu Zalāna kunga labo gribu, taču jums to, ko jūs tagad teicāt... vajadzēja runāt par 1.priekšlikumu, jo abi šie priekšlikumi savā starpā ir saistīti. Lai nemaldinātu kolēģus deputātus, es gribu pateikt, ka mēs šos jautājumus esam saskaņojuši ar Latvijas Pašvaldību savienību. Un katrā ziņā es labprāt aicinātu saderēt ar Zalāna kungu, ka šajā gadā šis risinājums tiks panākts, jo Tieslietu ministrijai ir pietiekamas iestrādes, lai noregulētu šo jautājumu, kuros gadījumos šī nauda aiziet pašvaldību budžetos un kuros gadījumos - valsts budžetā.

Es aicinu nejaukt šo likumprojektu, nesajaukt šo sistēmu un neatbalstīt Zalāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Ņikoforova kungs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

Ņ.Ņikiforovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Nē, vispirms mums ir jālemj par deputāta Zalāna priekšlikumu - par 2.priekšlikumu.

Ņ.Ņikiforovs. Jā, jā.

2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Edgara Zalāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 31, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad jūs aicinājāt atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Ņ.Ņikiforovs. Jā, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Grozījumi Krimināllikumā ir saistīti ar grozījumiem iepriekšējā likumprojektā un paredz kriminālatbildību par īpašas grupas personas nodarbināšanu un noteikumu pārkāpšanu.

Uz otro lasījumu saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Darba kārtībā ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 48/Lp10.

Pavisam iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2011.gada 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

V.Agešins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 2. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kurš paredz svītrot no spēkā esošās likuma redakcijas normu, kas pieļauj deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva gadījumā, ja deputāts neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Komisija nav atbalstījusi minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

3. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kurš paredz mainīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, nosakot, ka deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi var rosināt ne mazāk kā 34 deputāti. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas paredz, ka šādu priekšlikumu var rosināt ne mazāk kā 20 deputāti.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Par abiem priekšlikumiem? Par 3.? Par abiem. Labi! Tātad vispirms balsosim par 3.priekšlikumu, par katru priekšlikumu atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 51, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. 5. - deputāta Valerija Agešina priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 6. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts, un tas ir saistīts ar 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 7. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un 8. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāte lūdz atsaukt priekšlikumu. Tātad nav šā priekšlikuma.

Tādējādi visi priekšlikumi ir izskatīti.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 21, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Dokuments Nr.917.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir domāts, lai sakārtotu ieslodzīto darbu un darba samaksu, un darba stundas.

Otrajam lasījumam ir iesniegti astoņi priekšlikumi, un tie visi ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, lai sakārtotu likumprojektu racionālāk un atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 3.priekšlikums - tāpat. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 4. - analoģiski. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 5. - tāpat. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 6.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 7.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. Un 8.priekšlikums. Arī to komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.250/Lp10).

Ir saņemti 43 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saņemts no komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 2.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 3.priekšlikums - no deputātēm Lolitas Čigānes un Rasmas Kārkliņas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 4.priekšlikums - no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 5.priekšlikums - saņemts no komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 6.priekšlikums - saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 7.priekšlikums - saņemts no finanšu ministra Vilka kunga. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 8.priekšlikums - saņemts no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 9.priekšlikums - saņemts no finanšu ministra Vilka kunga. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 10.priekšlikums - saņemts no komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 11.priekšlikums - saņemts no komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 12.priekšlikums - saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 13.priekšlikums - saņemts no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes. Ir atbalstīts. (No zāles: Par ko tas ir?” - „Vai nav vienalga?!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 16.priekšlikums saņemts no iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces kundzes un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. Arī 17. saņemts no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 18. tieslietu ministra vietā iesniedzis aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 20. ir ierosinājušas deputātes Čigānes kundze un Kārkliņas kundze. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. Arī 21. ir Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Un arī tas nav atbalstīts. (No zāles: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 22. - Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Pareizi!” Dep. Dz.Ābiķis: „Nepareizi!”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Sākoties ekonomiskajai krīzei, šajā likumā tika noteikts tas, ka prēmijas un pabalstus valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem nevar izmaksāt, izņemot ļoti mazā apjomā - tātad 30 procentu apmērā... ne vairāk kā 30 procentu apmērā no algas un var prēmēt ne vairāk kā 10 procentus no visiem darbiniekiem.

Komisija atbalstīja kolēģes Kārkliņas kundzes un manu priekšlikumu atteikties arī no šīs normas un vienojās arī par to, ka mums ir nepieciešams pēc būtības reformēt to veidu, kā mēs izsniedzam un maksājam pabalstus un prēmijas valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem, jo šobrīd esošā sistēma, kā es jau teicu, ir apturēta ar šiem pārejas noteikumiem, bet tomēr pastāvošā sistēma principā paredz to, ka ikvienam valsts vai pašvaldības darbiniekam vai amatpersonai papildus gada algai pienākas vēl papildus 5 mēnešalgas dažādos pabalstos un dažādās prēmijās. Un tādā veidā šī sistēma ir izveidota ļoti necaurskatāma, jo būtībā mēs esam noteikuši salīdzinoši ļoti zemas algas, bet šajās prēmijās mēs varam nopelnīt gandrīz pusgada algu klāt. Turklāt nav arī skaidrs, pēc kādiem īsti principiem šīs prēmijas un pabalsti tiek piešķirti.

Tāpēc mūsu ierosinājums ir šo sistēmu sakārtot, padarīt to caurskatāmu, un arī komisijā ir panākta vienošanās, ka uz trešo lasījumu komisija to darīs, bet no Finanšu ministrijas nāks attiecīgs priekšlikums. Tāpēc kopā ar Kārkliņas kundzi mēs esam vienojušās, ka mēs šo priekšlikumu atsauksim, bet turpināsim strādāt trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 22.priekšlikums tiek atsaukts.

Lūdzu, Staņas kungs, turpiniet ar 23.priekšlikumu!

V.Staņa. 23.priekšlikums. Arī tas ir deputāšu Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 25. - Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 28. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 29. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 30. - Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 31. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 32. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 33. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 34.priekšlikumu tieslietu ministra vietā iesniedzis aizsardzības ministrs Pabrika kungs. Atbalstīts un iekļauts komisijas 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 36. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 37. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 38. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pilnībā apzinoties nepieciešamību Latvijas Bankas amatpersonas iekļaut vienotajā atalgojuma likumā, es lūdzu tomēr rast iespēju atbalstīt finanšu ministra priekšlikumu un tātad par termiņu likumprojekta iesniegšanai noteikt 1.septembri. Paskaidrošu, kādēļ.

Principā daļēja vienošanās ar Latvijas Bankas amatpersonām ir panākta un likumprojekts ir gandrīz gatavs. Mēs labprāt no Finanšu ministrijas to... labprāt ar to iepazīstinātu frakcijas, bet ir viens apstāklis, kas šajā sakarā jāpatur prātā: līdz 1.jūnijam nav iespējams saņemt Eiropas Centrālās bankas atzinumu. Tas nozīmē, ka mēs tomēr šo procesu sarežģījam. Līdz 1.septembrim tas būtu iespējams.

Es tātad lūdzu apsvērt iespēju tomēr atbalstīt Vilka kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Paldies Viņķeles kundzei par izskaidrojumu, bet es tomēr komentēšu.

Komisijā mēs vienprātīgi neatbalstījām šo priekšlikumu, tāpēc ka patiesībā jau parlamentam nav īsti nekādu citu iespēju ietekmēt finanšu ministra darbu, kā vien šī - neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu. Tas, ka ir vajadzīgs ECB atzinums... Nu, mēs taču zinām, ka šis priekšlikums gan nedaudz citā formā... Par to sāka diskutēt pirms diviem gadiem - tad, kad sāka strādāt Dombrovska iepriekšējā valdība. Un ko nozīmē pagarināt? Pagarināt... Redziet, tie ierēdņi... viņi jau nāca uz komisiju, mēs jau redzējām viņu sejas, viņi jau patiesībā... Viņiem jau nav problēmu uzrakstīt šo likumprojektu, problēma ir tajā, ka finanšu ministram ir kaut kādā veidā jāizdiskutē tas arī ar Latvijas Bankas prezidentu, jā. Un tad visi pēc tam brīnās, ka pabalstu kāds ir saņēmis nenormāli lielu tur, tajā institūcijā, un tā tālāk... Un pēc tam ar to manipulē pilnīgi citos jautājumos.

Es domāju, ka komisija ir pieņēmusi pilnīgi pareizu un pamatotu lēmumu - nepagarināt šo termiņu. Un lai Finanšu ministrija izpilda to, ko ir solījusi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Vai Staņas kungs vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - finanšu ministra Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 72, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Staņa. 39. - deputātes Čigānes un deputātes Kārkliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 40. - deputātes Liepiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Es priecājos, ka komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Es gari nerunāšu. Gribu tikai pateikt - uz tā fona, ka mums šeit šonedēļ bija nevalstisko organizāciju sarīkojums un mēs domājam par to, kā sadarboties -, arī šis ir vienas nevalstiskās organizācijas priekšlikums. Būtībā to izstrādāja Sociālo darbinieku biedrība, un priecājos, ka varu arī jums mazliet popularizēt sociālo darbu. Es tikai pusi no šā priekšlikuma nolasīšu. Te ir runa par amatu saimi, un teksts ir tāds: šajā saimē ietilpst amati, kas saistīti ar sociālo darbu ar indivīdiem, grupām, organizācijām un kopienām. Šis ir tiešām ļoti plašs darba lauks, un man tāpat kā sociālajiem darbiniekiem liekas, ka ļoti lielas sabiedrības grupas būs diezgan priecīgas, ja mēs pievērsīsim šai jomai lielāku uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas viedokli, ka priekšlikums... Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 40.priekšlikumu.

V.Staņa. 41. - Ministru prezidenta Dombrovska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

 

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Tikai viena īsa replika... Protams, arī es piekrītu komisijas viedoklim. Man tikai šķiet, ka mums tomēr būtu jālūdz komisijai kaut ko šajā likumprojektā mainīt, jo visā šajā likumā ir runa par maksimālo mēnešalgu. Un tas arī ir saprotams uz krīzes fona, ka tas tā bija vajadzīgs. Turpretī minimālās mēnešalgas grupas... faktiski to jēga zūd, ja nav noteikts kaut kāds minimālais līmenis. Arī attiecībā uz sociālajiem darbiniekiem būs mans nākamais priekšlikums. Tur tā lieta ir tāda pati, ka teorētiski viņiem minimālā mēnešalgas grupa ir 300 latu, kas ir ļoti maz, bet faktiski viņi nereti saņem vispār minimālo mēnešalgu - tātad 200 vai pat vēl mazāk latu par savu darbu.

Tā ka es aicinu komisiju padomāt, kā šajā likumā tomēr iestrādāt arī kaut kādu minimālo robežu, jo citādi tiešām visai šai ailei - „minimālā mēnešalgu grupa” - zūd jēga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 64, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Staņa. 42. - arī deputātes Liepiņas kundzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. Tātad komisijas vārdā aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Staņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, atbalstīja šo likumprojektu un aicina arī deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju”, atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam un aicina deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā... Kurš, lūdzu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju””? (No zāles: „Kārlis Seržants!”)

Deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Atvainojos, kolēģi, kas ļāva Rīgas Andrim Bērziņam jau izteikt kādu savu piezīmi par manu nelielo aizkavēšanos...

Tātad izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju””. Likumprojekta mērķis ir noregulēt policijas darbinieku pamatpienākumus, iesniegumu un informācijas par noziedzīgiem nodarījumiem un notikumiem reģistrēšanu un savlaicīgu reaģēšanu.

Komisija savā 17.maija sēdē likumprojektu apsprieda un konceptuāli atbalstīja, tāpēc komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Šis likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu apstiprinātās Kriminālsodu politikas koncepcijas kopsavilkuma otrajā sadaļā ietvertā risinājuma par kriminālsoda „policijas kontrole” aizstāšanu ar jaunu kriminālsodu, proti, „probācijas uzraudzība”, kura izpilde attieksies uz personām, kas tiks atbrīvotas no ieslodzījuma. Šis likumprojekts paredz papildināt Valsts probācijas dienesta funkcijas ar jaunu funkciju, satur deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Valsts probācijas dienests nodrošinās šā papildsoda izpildi, un precizē arī Valsts probācijas dienesta ierēdņu tiesību apjomu.

Komisijas sēdē 17.maijā šo likumprojektu konceptuāli mēs atbalstījām, tāpēc aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Šie grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā faktiski ir skatāmi vienā paketē ar šiem tikko jau izskatītajiem grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā. Tāpēc es vairs sīkumos neiedziļināšos un aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Arī šajā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Paldies.

K.Seržants. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs sākam izskatīt pēdējo šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Bendrātes, Reira, Viņķeles, Smiltēna un Brigmaņa - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad pārejam pie pēdējā šīsdienas sēdes darba kārtības jautājuma - pie lēmuma projekta „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu”.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā ziņos deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas deputāti!

Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā tika izveidota 24.februārī.

Tā kā priekšlikumā par komisijas izveidošanu nebija norādīts darbības laiks, tad saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 3.pantu tā tika izveidota uz trim mēnešiem.

Trīs mēnešu laiks beidzas 24.maijā, un šodien ir tā pēdējā Saeimas kārtējā sēde, kad var pagarināt šīs komisijas darbības laiku.

Komisijas vārdā es lūdzu pagarināt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laiku uz deviņiem mēnešiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu!...

I.Pimenovs. Es vēl neesmu beidzis... Atvainojiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Es atsaucu zvanu! Lūdzu, turpiniet!

I.Pimenovs. Es turpinu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet!

I.Pimenovs, Paldies.

Komisija tika izveidota 24.februārī, kā jau es teicu, bet komisijas sastāvs pilnā apmērā tika ievēlēts 17.martā, kad komisija sanāca uz savu pirmo sēdi. Un tikai 31.martā tika ievēlēta komisijas vadība un sākās sarakstes darbs un informācijas izprasīšana.

Šajā laikā komisija nosūtīja informācijas pieprasījumus un saņēma atbildes no šādām iestādēm.

3.maijā - no Ģenerālprokuratūras saņēma lēmumu par kriminālprocesa, kas bija uzsākts par valsts amatpersonu rīcības likumību un pamatotību, savlaicīgumu un atbilstību valsts interesēm, gatavojot un pieņemot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu „Parex bankai” un „Parex bankas” pārņemšanas valsts kontrolē laika periodā no 2008.gada 3.novembra līdz 5.decembrim, izbeigšanu.

5.maijā mēs saņēmām no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas dokumentus no Valsts kontroles, proti, revīzijas ziņojumu par Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un līdzīgu dokumentu par 2009.gada pārskatu.

Aprīlī ģenerālprokurors Kalnmeiers saskaņā ar mūsu komisijas... ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likuma 8.pantu pēc komisijas ierosinājuma un savstarpējas saskaņošanas ir norīkojis darbam komisijā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietnieci Elgu Jonikāni.

Komisija, iepazīstoties ar tai iesniegtajiem dokumentiem, ir secinājusi sekojošo.

„Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšana, bankas finansiālā stāvokļa stabilitātes nodrošināšana un valsts veiktie pasākumi bankas likviditātes nodrošināšanai ir neviennozīmīga, apjomīga un sarežģīta lieta. Tās izskatīšanai komisijai nepietiek ar laiku līdz šā gada 24.maijam.

Jau šobrīd komisija ir konstatējusi virkni nepilnību līdzšinējā lietas izmeklēšanā. Komisijā strādājošie deputāti ir sagatavojuši konkrētus jautājumus lietā, un katrs jautājums prasa tiešu un precīzu atbildi. Jau tagad no saņemtajiem dokumentiem komisija var izdarīt secinājumus, ka Latvijas Republikas 2008.gada un 2009.gada saimnieciskā gada rezultātus būtiski ietekmējuši darījumi ar „Parex bankas” pārņemšanu un valsts atbalsta sniegšanu šai bankai. Pastāv iespēja, ka valsts atbildīgās institūcijas nav darījušas visu nepieciešamo, lai novērstu un samazinātu naudas plūsmu no noguldījumu kontiem un citu piesaistīto līdzekļu aizplūdi no „Parex bankas” laika periodā no 2008.gada augusta līdz 2008.gada 31.oktobrim, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzlika tai pirmos ierobežojumus, kas būtībā attiecās tikai uz debeta operācijām, tajā pašā laikā neierobežojot klientiem netraucētu naudas izņemšanu no bankas. (No zāles dep. J.Reirs: „Par tēmu, lūdzu!”)

Joprojām nav pienācīgi novērtēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstule, ar kuru tā informē Ministru prezidentu, Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru par ievērojamiem riskiem, sniedzot valsts atbalstu un pārņemot „Parex banku”. Neskatoties uz to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2008.gada 7.novembrī lūdza sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus „Parex bankai”, saistību ierobežojumi tika uzlikti tikai pēc 24 dienām, kad no 2008.gada 7.novembra līdz 2008.gada 1.decembrim no „Parex bankas” kontiem bija aizplūdusi ievērojama naudas summa.

Komisija uzskata, ka iepriekšminētais ir rūpīgi jāpēta, veicot Ministru kabineta darbības analīzi, pētot atbildīgo personu darbības motivāciju un iemeslus. Komisijai jāvērtē visu atbildīgo valsts institūciju un amatpersonu rīcība, nosakot, kas vēl bez Ministru kabineta ir atbildīgs par „Parex bankas” pārņemšanu.

No komisijas rīcībā esošajiem materiāliem redzams, ka līgums, ar kuru valsts pārņēma kontroli „Parex bankā”, bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā „Parex bankā” tika ieguldīti lielāki līdzekļi un valsts ir uzņēmusies lielākas papildu saistības, nekā to paredzēja sākotnējie Ministru kabineta plāni.

Pēc virknes fizisko un juridisko personu iesniegumos minēto ziņu resoriskās pārbaudes materiāliem un ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, 2009.gada 16.oktobrī tika uzsākts kriminālprocess. Ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar prasību izvērtēt „Parex bankas” pārņemšanu vērsās finanšu ministrs Einars Repše.

Izmeklējot valsts atbalsta sniegšanas „Parex bankai” un šīs bankas pārņemšanas valsts kontrolē likumību un pamatotību, prokuratūra noziegumus nav atklājusi, un kriminālprocess bija izbeigts.

Tomēr es gribu pievērst cienījamo deputātu uzmanību sekojošam apstāklim. (No zāles dep. J.Reirs: „Par tēmu, par jautājumu, nevis lasīt starpziņojumu!”)

Lēmumā par procesa izbeigšanu norādīts, ka to var pārsūdzēt personas, kurām bija tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā. Bet, ja kriminālprocess uzsākts pēc personu iesnieguma, tad arī šīm personām bija tiesības iesniegt sūdzību. Rezultātā ir pamats uzskatīt, ka prokuratūra nepamatoti sašaurinājusi to personu loku, kurām atbilstoši likumam būtu tiesības šādu lēmumu pārsūdzēt, un ka ar šādu rīcību, iespējams, ir maldināti iesniedzēji - tādas valsts amatpersonas kā valsts kontroliere Sudraba un finanšu ministrs Repše.

Komisijas rīcībā nav ziņu par to, vai prokuratūras lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir pārsūdzēts, bet, ja nav, tad nepieciešams uzaicināt iesniedzējus un noskaidrot, kādu iemeslu dēļ tas nav pārsūdzēts. Ir jāpārbauda, vai lēmums nav pārsūdzēts tādēļ, ka tas, pēc iesniedzēju ieskata, pilnībā ir sniedzis atbildi uz viņu iesniegumos norādītajiem jautājumiem vai arī tādēļ, ka lēmumā nav pienācīgi izskaidrotas iesniedzēju tiesības to pārsūdzēt augstākstāvošam prokuroram. Tādā gadījumā veikto pārbaudi nevar uzskatīt par vispusīgu un pilnīgu, savukārt kriminālprocesa izbeigšanu - par likumīgu un pamatotu.

Joprojām nav analizēts un noskaidrots, kurām valsts amatpersonām būtu jāuzņemas atbildība par bezdarbību, pieļaujot valsts un pašvaldību uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām nekontrolēti izņemt lielā apmērā naudas līdzekļus no kontiem „Parex bankā”, kad un kādā apjomā tā izņemta un vai ilgstoša - līdz pat 2008.gada 1.decembrim - ierobežojumu nepiemērošana nav tieši vai pastarpināti saistīta ar nepieciešamību nodrošināt iepriekš minēto iespēju ne tikai minētajām iestādēm un organizācijām, bet arī kādām citām fiziskajām vai juridiskajām Latvijas vai ārvalstu personām.

Komisija vēlas noskaidrot, vai, izmeklējot lietu par „Parex bankas” pārņemšanu, prokuratūra nodrošināja pienācīgu personāla resursu piesaisti. Kā šobrīd saprotams no Ģenerālprokuratūras vēstules, kas adresēta komisijas priekšsēdētājam, resorisko pārbaudi un kriminālprocesuālo izmeklēšanu vienpersoniski veicis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras virsprokurors Adlers.

Nav pārbaudīts, vai kāda no akciju sabiedrības „Parex banka” pārņemšanas lietā iesaistītajām amatpersonām nav pieļāvusi noziedzīgu nodarījumu mantkārīgā nolūkā, veicinot vai piedaloties ar bankas pārņemšanu, tās klientu saistīto pārkreditēšanos vai viņu noguldījumu atgūšanu saistītā mantiskā darījumā.

Komisijai nav arī saprotams, kāpēc Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Adlers par valsts amatpersonām uzskata tikai Ministru kabineta locekļus. Valsts kontrole savā iesniegumā prokuratūrai konkrēti lūdza izvērtēt Ministru kabineta locekļu un citu valsts amatpersonu rīcības likumību. Komisijai nav informācijas par to, vai citu valsts amatpersonu lēmumi un rīcības likumība vispār prokuratūrā tikusi vērtēta.

Tāpat nav skaidrs, vai prokuratūra, veicot resorisko pārbaudi un turpmāko izmeklēšanu, ir izmantojusi iespēju analizēt, atlasīt un izsekot aizplūdušo naudas līdzekļu patiesos labuma guvējus un viņu iespējamo saistību ar tām personām, kas bija iesaistītas „Parex bankas” pārņemšanā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, komisijai ir jāvērtē, vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Adlera veikto pārbaudi „Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšanā var uzskatīt par pietiekami izsmeļošu, kas sniegtu atbildes uz visiem jautājumiem lietā.

Komisija tāpat secina, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu balstīts pamatā uz Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas atzinumiem, slēdzieniem un viedokļiem, kā arī uz šo nosaukto iestāžu amatpersonu liecībām. Bet tieši Finanšu ministrijas, FKTK un Latvijas Bankas amatpersonas bija tās, kas organizēja un veica „Parex bankas” pārņemšanas procesu. Arī šodien gan Latvijas Bankā, gan FKTK, gan Finanšu ministrijā vadošos amatos strādā personas, kas organizēja un veica „Parex bankas” pārņemšanu.

Komisija vēlas noskaidrot, vai šodien tiek ņemti vērā Valsts kontroles atzinumā izdarītie secinājumi, it īpaši attiecībā uz „Parex bankas” restrukturizācijas procesu, kas joprojām turpinās, un vai ir izstrādāti jauni instrumenti un noteikta atbilstoša kārtība bankās, lai izvairītos no kļūdām nākotnē.

Komisija uzskata, ka sabiedrībai jāsaņem objektīvas un izsmeļošas atbildes šajā lietā, tāpēc, pamatojoties uz visu iepriekš teikto, Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā uzskata par nepieciešamu turpināt iesākto apjomīgo darbu un lūdz Saeimas deputātus balsot par komisijas darbības termiņa pagarināšanu uz deviņiem mēnešiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Klausoties Pimenova kunga uzstāšanos, to bija ļoti grūti interpretēt kā argumentāciju lēmuma projektam par komisijas darbības laika pagarināšanu. Manuprāt, Pimenova kungs nolasīja ziņojumu, kuru mēs neiekļāvām Saeimas darba kārtībā, līdz ar to pārkāpa Kārtības rulli. (No zāles: „Nē! Nepārkāpa!”)

Godātie kolēģi! Ko es uztvēru no Pimenova kunga ziņojuma par paveikto? To, ka trijos mēnešos komisija ir noskaidrojusi, ka „Parex bankas” pārņemšanai bija būtiska ietekme uz Latvijas ekonomisko un finanšu situāciju. Tas ir daudz padarīts! Droši vien nākamajos deviņos mēnešos komisija varētu atzīt, ka šī ietekme ir bijusi ļoti būtiska.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka tas, kas mums būtu jāizdara nākamajā Saeimas sēdē, - droši vien jāuzklausa šīs komisijas galaziņojums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, žēl, ka nevienu neinteresē, kas bija rakstīts komisijas starpziņojumā. Tas, ko komisijas priekšsēdētājs šeit minēja, bija apmēram trešā daļa no visa starpziņojuma. Un viņš minēja tikai to, kas ir motivācija darbības termiņa pagarināšanai. Cita lieta, ka mēs neprotam uzmanīgi klausīties, bet nepārtraukti pa vidu bļaujam.

Reira kungs, jūs esat bijis tikai dažās no komisijas sēdēm. Pēdējā komisijas sēdē šī motivācija tika formulēta. Ja runā par vienkāršā valodā paustu motivāciju, tad to var pateikt pavisam īsi. Izmeklēta un vērtēta ir tālaika valdības darbība. Nav izmeklēta un vērtēta tālaika kontrolējošo institūciju darbība. Un mūsu uzdevums ir panākt, lai nebūtu šādu gadījumu vairs Latvijas vēsturē turpmāk, nākotnē. To ir izdarījusi Īslande, bet mūsu deputātu vairākums to negrib darīt. Tātad netiešā veidā jūs apliecināt, ka jūs pieļaujat, ka šādi gadījumi, kā bija ar „Parex banku”, atkārtosies arī nākotnē. Neatkarīgi no balsojuma 34 deputātu paraksti tiks savākti un tiks veidota šī komisija no jauna, un mēs cīnīsimies par to, lai šādi gadījumi turpmāk neatkārtotos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveiki, cienījamie kolēģi! Šadurska kungs mani pārsteidza. Var, protams, arī paņirgāties, absolūti neiedziļinoties un, iespējams, pat neizlasot šo starpziņojumu un neizprotot arī to, kas tika no Pimenova kunga puses pirms tam pateikts... to, ko viņš pateica.

Tāpēc gribu vēlreiz atgādināt, ka mēs pirmos dokumentus saņēmām tikai 3.maijā, nākamos - 5.maijā un mums bija reāli 11 dienas, lai sagatavotu starpziņojumu.

Komisijas darbība no pašiem pirmsākumiem sastapās ar neizprotamām pretdarbībām. Tā kā 24.februārī to nodibināja un tikai 31.martā izveidoja komisijas vadību, nevarēja notikt nekāda darbība. Arī dokumentu saņemšana bija, maigi sakot, nesteidzīga - un ne jau nu komisijas bezdarbības vai kāda cita apstākļa dēļ.

Tas, ko es gribu uzsvērt, - ka mēs šajā procesā esam iesaistījuši speciālistus, kuri savu darbu veic sabiedriskā kārtā. Mēs esam veikuši apjomīgu izziņas darbu, un kopā ar komisijas vadītāju uzrunājot cilvēkus, kas stāvēja ļoti tuvu „Parex bankai”, arī tās pārņemšanas procesam un vēlākai kontrolei.

Mēs esam šā izmeklēšanas procesa tikai pašā sākumposmā, bet es gribu citēt divus cilvēkus, kas izteicās par bankas darbību.

Viens no viņiem ir augsta ranga bijušās „Parex bankas” darbinieks, kurš šobrīd strādā augstā amatā kādā lielā Eiropas bankā. Ir pamats ticēt viņa vārdiem:. „Tā bija nemākulīgākā vai kā citādi bankas pārņemšana pasaulē.” Es lieku uzsvaru uz „vai kā citādi”. Valsts kontroliere pavisam nesenajā tikšanās reizē personīgi ar viņu pateica šādi: „Bija sāpīgi noskatīties, kā savāktie materiāli par vienu miljardu lielu darījumu līdz šim netika nopietni analizēti un izmeklēti.”

Es gribu atgādināt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas mērķis ir izpētīt kādu svarīgu lietu tautas priekšstāvjiem, noskaidrojot faktus... Tātad komisijas darbības mērķis ir bez juridisko seku aspekta dot politisku novērtējumu.

Es saprotu, ka daudziem ir kādas slēptas intereses šajā procesā. Mēs runājam par vienu miljardu valsts naudas... mūsu naudas. Es gribu minēt tikai vienu no apmēram vairāk nekā 30 jautājumiem, kuru mēs līdz šim esam uzdevuši un kurš varbūt liks jums izdarīt citu izvēli, nekā es pirms tam redzēju, kādas kartiņas pacēlās gaisā.

Tātad, kas mainījās „Parex bankā” laika periodā no 2008.gada 20.novembra līdz 2008.gada 1.decembrim, ja 1.decembrī beidzot tika nolemts ierobežot saistību izpildi? Kādi galējas nepieciešamības apstākļi bija iestājušies šāda lēmuma pieņemšanai? Gribu atgādināt, ka tanī laikā aizplūda ap 600 miljoniem naudas.

Uz ko galvenokārt šie ierobežojumi attiecās? Vai šie ierobežojumi gadījumā netika ieviesti jau pēc tam, kad visas vajadzīgās iestādes un pašvaldības savu naudu bija izņēmušas? Konkrēti: kuras valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi izņēma līdzekļus pēc sākotnējās stabilizācijas? Cik ilgā laika periodā, kādā apmērā un kuru politisko partiju ietekmē vai kontrolē šīs iestādes un uzņēmumi atradās? Kurš deva rīkojumu vai ieteikumu līdzekļu izņemšanai? Jums kādam varbūt nav vajadzīgas atbildes uz šiem jautājumiem, bet tie, kuri ir ārpus šīm telpām... liela daļa grib saņemt atbildes un noskaidrot atbildīgos.

Es aicinu pagarināt komisijas darbības laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Arī man ir tas gods un pienākums strādāt šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, un es maksimāli esmu centies piedalīties tās darbā.

Esmu parakstījis sagatavoto komisijas vadības ziņojumu secinājumu daļā ar piezīmi par paša ziņojuma tekstu.

Es nevaru noliegt, ka komisijas vadība Pimenova kunga un arī kolēģa Parādnieka kunga personā ir ļoti dedzīga, apņēmības pilna un vēlas tiešām lietderīgi šo darbu tālāk darīt un pabeigt ar taustāmiem rezultātiem. Savu parakstu es uzliku pirmdien, bet kas tad ir mainījies šodien un kādēļ es atturēšos lēmumā par parakstīšanos saistībā ar komisijas darbības pagarināšanu.

Otrdien valdība ir pieņēmusi lēmumu. Valdības lēmums ir loģisks, varbūt novēlots, bet pietiekami atbildīgs. Valdība ir nolēmusi gan A/S „Citadeles banka”, gan A/S „Parex banka” pārdot... Pārdot nesaistītā pārdošanas procesā. Tā ir izvēlējusies starptautisko finanšu konsultantu no „MURA International” šā procesa vadībai. Ja mēs vēlamies, lai starptautiskais finanšu konsultants sasniedz maksimāli labāko rezultātu un mēs šo miljardu dabūjam atpakaļ, tad tajā brīdī, kad notiek pārdošanas process, Latvijā nevajag izraisīt politiskas kaislības ap šīm divām bēdīgi slavenajām bankām.

Mēs ceram, ka valdības izvēlētā stratēģija - vismaz es ceru! - ir atbilstoša. Un, kamēr nav šis process noslēdzies, es aicinu visus atturēties no īpašām politiskām kaislībām, kas varētu mazināt gan investoru vēlmi, gan pārdodamā objekta cenu. Es neizslēdzu, ka mēs pie šā jautājuma varam atgriezties vēlāk, bet šobrīd, man šķiet, svarīgāks Latvijas valsts budžetam ir miljards latu, nevis politiski epiteti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Parādnieka kunga uzstāšanās mani ierosināja mazliet sīkāk paskaidrot savu balsojumu, sava nākamā balsojuma motivāciju.

Parādnieka kungs uzdeva ļoti daudz būtisku jautājumu gan par līdzekļu aizplūšanu, gan par (citēju!) „nemākulīgāko” bankas pārņemšanu... Es domāju, ka tur ir ļoti daudz taisnības. Taču šīs komisijas darbības lokā ietilpst arī otrs jautājums, proti, bankas sadalīšana. Un, ja mēs paskatāmies, kādus likumu grozījumus ir piedāvājuši un aizstāvējuši mūsu politiskie spēki iepriekšējā Saeimā un arī šajā Saeimā (gribu pieminēt „Saskaņas Centra” atbalstīto un dedzīgi virzīto grozījumu Kredītiestāžu likumā; tur bija runa tieši par... tur bija tiešs mēģinājums novērst bankas sadalīšanu un līdzekļu atgūšanu), tad man rodas iespaids... vai šajā komisijā nav mazliet tā, kā teikts tajā senajā parunā - ka ir āzis par dārznieku? Un es neesmu arī pārliecināts, ka mūsu vidū nav personu, kas ir tieši piedalījušās pašvaldību līdzekļu aizplūšanā no „Parex bankas”. Un vai šeit neiznāk tā pavisam kaut kā... tā, ka ir āzis gan par dārznieku, gan par dārznieka uzraugu?

Godātie kolēģi! Tāpēc mans balsojums par šīs komisijas darbības laika pagarināšanu būs negatīvs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Ja Šadurska kungs vēlas kļūt par „dārznieku”, laipni lūdzam Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, lai pārliecinātos, kas ko dara, kas ko jautā un kādas atbildes uz kādiem jautājumiem meklē!

Es kļuvu par Saeimas deputātu 9.Saeimas sasaukumā - 2009.gada jūlijā. Un oktobrī, kad uzzināju par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu un arī par iesniegumu prokuratūrā, es, būdams pavisam „zaļš” Saeimas deputāts, ierosināju vienam otram deputātam un deputātei, kuri arī tagad ir zālē, priekšlikumu: „Veiksim izmeklēšanu!” Atbilde bija: „Nu, ko tu?! Nu, nevajag būt tik muļķīgam un cerēt uz to, ka šajā namā kaut ko var izmainīt... kaut ko var izmeklēt!” Pēc tam jau no citiem speciālistiem, tādiem, kuri patiešām zina labi Latvijas vēsturi, es uzzināju, ka Latvijas Saeimas vēsturē nekad nav bijusi neviena sekmīga parlamentārās izmeklēšanas komisija. Es nezinu... Ja esmu kļūdījies, tad varbūt mani labos cits kolēģis, kas pārzina vēsturi labāk par mani.

Pēc tam, kad bija šī, esošā, komisija izveidota, vēlētāji vienkārši smējās par mums, sakot: „Jums, kungi, tur nekas nekad neizdosies, jo vienkārši jums rokas ir īsas, bet tie, kam garākas, nu tie gan nelaidīs nevienu pie saviem naudas makiem un pie saviem kontiem, un pie saviem sakariem.” Es vienkārši būtu ļoti... nu nobažījies, ja mūsu vēlētāji tomēr pārliecinātos, ka Saeimai nepietiek ne spēka, ne gribas, lai tomēr teiktu savu vārdu un mēģinātu rast atrisinājumu šai ļoti grūtajai problēmai, jo patiešām „Parex bankas” pārņemšana ir grūta lapa Latvijas jaunākajā vēsturē, un tas ir arī traips mūsu vēsturē. Tas, kas notika, patiesībā katram deputātam dod uzdevumu piedalīties šajā darbībā.

Es ceru, ka jebkurš deputāts, neatkarīgi no viņa politiskās filozofijas un pārliecības, atradīs iespēju un savu vietu, turpinot piedalīties šajā grupā un tai palīdzot, nevis bremzējot tās darbību. Tie, kuri tomēr domā, ka kāds deputāts šajā grupā... komisijā meklē kādus citus mērķus un nosaka sev citus uzdevumus, lai nāk un pats vai pati tur strādā. (No zāles dep. J.Reirs: „Nāks un strādās, ja vajadzēs!”) Katram būs sava teikšana šajā darbā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu par esošās komisijas darbības laika pagarināšanu.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šadurska kunga pozīcija vispār izskatās ārkārtīgi pretrunīga. Man radās iespaids, ka Šadurska kungs, pirmkārt, negrib zināt, kas notika ar „Parex banku”, un, otrkārt, viņš neuzticas Saeimai, ka mēs esam spējīgi kaut ko uzzināt. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē, tikai daļai Saeimas!”) Šadurska kungs, es jums gribu atgādināt, ka šo dārznieku vidū, kā jūs tos saucat, izmantojot visādus vārdus, ir arī jūsu partijas pārstāvji. Jūs uzticaties savas frakcijas pārstāvjiem vai jums ir kaut kāda informācija, kas liek jums domāt, ka jūsu kolēģi nav ieinteresēti veikt godīgu izmeklēšanu, bet drīzāk grib slēpt to, kas īsti notika ar „Parex banku”? Tas ir vienīgais izskaidrojums jūsu pozīcijai.

Es atšķirībā no jums tomēr uzticos jūsu partijas kolēģiem. Es domāju, ka lieta ir pietiekami nopietna un ka sabiedrībai ir tiesības zināt patiesību. Tas ir tik vienkārši!

Ja valdība, jūsu valdība, nespēj to darīt, tad tas ir jādara mums kā tautas pārstāvjiem. Un tas ir mūsu pienākums. Jā, protams, es saprotu, ka jūs izmantojat jebkādu iespēju kaut ko sliktu pateikt par „Saskaņas Centru”, bet kāds tam ir sakars ar „Saskaņas Centru”? Mēs bijām opozīcijā visu laiku, mēs nevarējām ietekmēt šos procesus, šos lēmumus, kas tika pieņemti valdības līmenī. Man patiešām rodas ļoti nepatīkama sajūta, ka jūs, piedodiet, visu laiku aicināt cīnīties pret korupciju, pret izšķērdēšanu un tā tālāk, un tā tālāk, bet praksē, kad nonākam līdz kaut kādām iespējām Saeimai kaut ko izdarīt šajā jomā, jūs, aizbildinoties ar visādiem ļoti dīvainiem ieganstiem, aicināt to nedarīt. Es nevaru jūs saprast!

Es aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 40, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts, termiņš nav pagarināts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Parādnieka, Cilinska, Laizānes, Dombravas un Lāča jautājums ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā”. Jautājums tiks nodots ārlietu ministram.

Tāpat vēlos atgādināt, ka no pagājušās nedēļas mums ir palicis neatbildēts deputātu no frakcijas „Par Labu Latviju” iesniegtais jautājums ministram Brokam, kurš pagājušajā reizē nevarēja ierasties. Savukārt šodien ministrs ir informējis, ka viņš var ierasties. Tātad pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde.

Tagad dosim vārdu paziņojumiem.

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Tātad pulksten 13.00, kas faktiski jau ir klāt, bez kavēšanās notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Lieģim.

I.V.Lieģis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde šodien notiks pulksten pustrijos Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Atgādinu Juridiskajai komisijai, ka tūlīt sāksies Juridiskās komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Rihards Eigims, Iveta Grigule, Aleksejs Holostovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Valērijs Kravcovs, Ainars Latkovskis, Vitālijs Orlovs, Guntis Ulmanis, Jānis Urbanovičs un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 19.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10. Saeimas pavasara sesijas 5. sēde
2011. gada 19. maijā

 

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 347/Lp10) (Noraidīts) (Dok. Nr. 913, 913A)
Priekšlikums	- dep. R.Rubiks (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 348/Lp10) (Dok. Nr. 920, 920A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 349/Lp10) (Dok. Nr. 921, 921A)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” (Nr. 350/Lp10) (Dok. Nr. 932, 932A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1973. gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” (Nr. 351/Lp10) (Dok. Nr. 933, 933A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Zaķim šā gada 12. maijā (Dok. Nr. 934)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 19. maijā (Dok. Nr. 935)
Likumprojekts „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” (Nr. 263/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 578)
Ziņo	- dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 344/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams) (Nodots atpakaļ papildu izskatīšanai komisijā) (Dok. Nr. 874)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
	- dep. J.Reirs
	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu” (Nr. 242/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 928)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu” (Nr. 239/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 929)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu” (Nr. 243/Lp10) (2. lasījums) (Dok. Nr. 930)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 220/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 904)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 17/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 914)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr. 289/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 922)
Ziņo	- dep. A.Rubiks
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 288/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 923, 923A)
Ziņo	- dep. A.Ašeradens
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (Nr. 37/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 931)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 317/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 793, 905)
Ziņo	- dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 303/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 742, 906)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr. 337/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 840, 907)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. A.Šlesers
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. A.Šlesers
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Viņķele
	- dep. Dz.Rasnačs
Paziņojumi
	- dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
	- dep. I.Čepāne
	- dep. I.Druviete
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
Debašu turpinājums	- dep. V.Lācis
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. E.Zalāns
	- dep. I.Čepāne
	- dep. A.Bērziņš (PLL)
	- dep. A.Šķēle
	- dep. I.Čepāne
	- dep. R.Kārkliņa
	- dep. A.Šķēle
	- dep. J.Reirs
	- dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 252/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 908)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Debates	- dep. E.Zalāns
	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 253/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 909)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 48/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 915)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 332/Lp10) (2. lasījums) (Dok. Nr. 916)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 273/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 917)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 250/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 919)
Ziņo	- dep. V.Staņa
Debates	- dep. L.Čigāne
	- dep. I.Viņķele
	- dep. E.Zalāns
	- dep. L.Liepiņa
	- dep. L.Liepiņa
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās” (Nr. 270/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 626, 924)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” (Nr. 281/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 668, 925)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” (Nr. 313/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 760, 926)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju” (Nr. 277/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 662, 927)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 322/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 818, 946)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 342/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 867, 947)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 341/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 866, 948)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Lēmuma projekts „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu” (Nr. 162/Lm10) (Noraidīts) (Dok. Nr. 918)
Ziņo	- dep. I.Pimenovs
Debates	- dep. K.Šadurskis
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. A.Šķēle
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. B.Cilevičs
Informācija par deputātu I.Parādnieka, E.Cilinska, I.Laizānes, J.Dombravas un V.Lāča jautājumu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā” (Nr.  21/J10)
Paziņojumi
	- dep. V.Staņa
	- dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
	- dep. I.V.Lieģis
	- dep. I.Čepāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2011.gada 19.maijā

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17... un nu jau 1 minūte.

Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien bija paredzēts izskatīt jautājumu, ko ir uzdevuši deputāti Šlesers, Zalāns, Bekešs, Strode, Šķēle un Kučinskis un kas ir adresēts izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam, - deputātu jautājumu „Par nekvalitatīvu mācību literatūru”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, bet saņemtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus neapmierināja, tāpēc viņi vēlējās tikties ar ministru šodien, tradicionālajā laikā, - ceturtdien pulksten 17.00 - personīgi un uzklausīt vēl arī ministra mutvārdu atbildes.

Bet diemžēl šobrīd šeit frakciju „Par Labu Latviju” pārstāv tikai deputāts Andris Bērziņš, kurš nav parakstījis šo jautājumu, un līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 122.panta trešo daļu, kurā ir rakstīts, ka mutvārdu atbilde ir sniedzama tikai tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem, mēs nevaram izskatīt šo jautājumu un nevaram uzdot ne papildjautājumus ministram, ne arī... ministram vismaz formāli nav, kam atbildēt un paust savu viedokli.

Šeit ir klāt arī deputāts Imants Parādnieks, kurš, kā es saprotu, būtu bijis gatavs uzdot papildjautājumus.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde tiek slēgta. Jautājums tiek uzskatīts par izskatītu.

Paldies. Tiksimies nākamreiz ar citiem jautājumiem.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2011. gada 19. maijā

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka atbilde uz deputātu jautājumu „Par nekvalitatīvu mācību literatūru” (Nr. 20/J10) (Atbildes dok. Nr. 912)

 

Balsojumi

Datums: 19.05.2011 09:01:58 bal001
Par - 25, pret - 45, atturas - 4. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S “Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā starpziņojuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 19.05.2011 09:05:46 bal002
Par - 29, pret - 44, atturas - 8. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (347/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 19.05.2011 09:10:57 bal003
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums (263/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2011 09:23:14 bal004
Par - 25, pret - 52, atturas - 8. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2011 09:24:43 bal005
Par - 23, pret - 50, atturas - 10. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2011 09:25:23 bal006
Par - 9, pret - 64, atturas - 10. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2011 09:27:04 bal007
Par - 28, pret - 50, atturas - 6. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2011 09:29:49 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu (242/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:31:28 bal009
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas ... (239/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:32:46 bal010
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas ... (243/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:34:03 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (220/Lp10), 3.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:35:48 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (17/Lp10), 3.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:36:46 bal013
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (289/Lp10), 3.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:41:29 bal014
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (288/Lp10), 3.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:42:22 bal015
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (37/Lp10), 3.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:44:32 bal016
Par - 71, pret - 4, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (317/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:44:57 bal017
Par - 74, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (317/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:47:19 bal018
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (303/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 11:50:17 bal019
Par - 82, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums (337/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 11:55:42 bal020
Par - 16, pret - 31, atturas - 31. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (252/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 11:56:08 bal021
Par - 72, pret - 1, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (252/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 11:57:24 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (253/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 11:58:42 bal023
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (48/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:00:24 bal024
Par - 26, pret - 58, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:01:34 bal025
Par - 25, pret - 51, atturas - 5. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:02:06 bal026
Par - 57, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:03:27 bal027
Par - 61, pret - 21, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:05:19 bal028
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (273/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:15:44 bal029
Par - 1, pret - 72, atturas - 5. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (250/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:19:23 bal030
Par - 10, pret - 64, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (250/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:20:08 bal031
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (250/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:21:15 bal032
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās (270/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:22:15 bal033
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā (281/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:23:14 bal034
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā (313/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:24:10 bal035
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju (277/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:26:05 bal036
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (322/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:27:41 bal037
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (342/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:28:35 bal038
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (341/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 13:00:05 bal039
Par - 30, pret - 40, atturas - 16. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S “Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu (162/Lm10)

 

Frakciju viedokļi
2011.gada 19.maijā

 

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!

 

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

 

Paldies.

Labdien visiem! Šodien bija ļoti spraiga Saeimas sēde, un apvienības „Vienotība” frakcijai darbs sākās jau agri no rīta, jau pulksten astoņos, jo apvienības „Vienotība” frakcija šodien Prezidijam iesniedza visu tās deputātu parakstītu paziņojumu, ka apvienības „Vienotība” frakcija virza Valsts prezidentu Valdi Zatleru atkārtotai ievēlēšanai par Valsts prezidentu. Kā jau nupat teicu, šo paziņojumu parakstīja visi 33 frakcijas deputāti, un tādā veidā mēs nodemonstrējām to, ka mēs turam savus solījumus attiecībā uz sabiedrību, komunicējam atklātā veidā, skaidrojam savus lēmumus un savu rīcību.

Nākamā lieta, par ko šodien izvērtās ļoti plašas diskusijas, bija likumprojekts par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu jeb tā saukto sākumdeklarēšanu. Šāda likuma nepieciešamība tiek Latvijas sabiedrībā apspriesta jau apmēram 16 gadus, un šo gadu laikā vairāki šādi likumprojekti ir uzsākuši savu virzību Saeimā, bet diemžēl bieži vien tālāk par pirmo lasījumu šie likumprojekti nav tikuši. Un arī šodien mēs dzirdējām tos pašus argumentus, kas ir dzirdēti jau agrāk. Respektīvi, tika runāts par to, ka nevarēs garantēt to cilvēku drošību, kuri deklarēs savus īpašumus. Dzirdējām dažādus aizbildinājumus par to, ka šī deklarēšana būs sarežģīta, aizbildinājumus par to, kādā veidā varēs savus īpašumus deklarēt cilvēki, kam ir īpašumi ārzemēs, un tamlīdzīgus.

Tomēr šāds likums patiešām būtu ļoti svarīgs pretkorupcijas instruments, un tāpēc būtu ļoti svarīgi panākt šā likumprojekta pieņemšanu Saeimā un ieviešanu dzīvē, jo tas tiešām ļoti lielā mērā sakārtotu situāciju ar finanšu līdzekļu apriti un ļautu gūt tādu sistēmisku iespaidu par to, kādi finanšu līdzekļi ir dažādu cilvēku un pilsoņu rīcībā Latvijā.

Vēl. Diezgan aktīvi šodien tika diskutēts arī par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem saistībā ar to, cik lielam skaitam deputātu ir jāiesniedz iesniegums par to, ka kāds kolēģis, kāds Saeimā ievēlēts deputāts, iespējams, nezina valsts valodu tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā. Priekšlikumi bija dažādi. Atbalstīts tika priekšlikums, ka ir vajadzīgi 20 deputāti, kas to izdarītu, tomēr apvienības „Vienotība” frakcijas viedoklis ir tāds, ka būtībā šo deputātu skaits varētu būt arī mazāks un ka ar 10 deputātu iesniegumu pietiktu, lai veiktu valsts valodas prasmes pārbaudi, ja nav pārliecības, ka kāds deputāts valsts valodas nezināšanas dēļ nespēj pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā.

Šodien tika skatīts arī jautājums par valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu vienotās atlīdzības likumu, un šajā sakarā tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi. Viens no lēmumiem bija tāds, ka valsts un pašvaldību iestādēm nevajadzētu vispār būt atļaujai rīkot kaut kādas izklaides vai citāda veida kolektīvos pasākumus un tam tērēt attiecīgo budžetu līdzekļus. Ir arī skaidrs, ka šajā vienotās atlīdzības likumā tiks iekļautas Latvijas Bankas amatpersonas, un ir noteikts pārejas periods, kādā tas ir jāizdara. Solis uz priekšu ir arī tas, ka šajā likumā ir panākta... attiecībā uz šo likumu ir panākta vienošanās par to, ka būtiski ir jāreformē tā sistēma jeb tas veids, kādā šobrīd likums atļauj piešķirt dažādus pabalstus un prēmijas. Lai gan šī pabalstu un prēmiju piešķiršana šobrīd ir apturēta, tas, pēc apvienības „Vienotība” frakcijas domām rada ļoti labu fonu, lai tiešām nopietni domātu par to, kā reformēt šo sistēmu, lai tā dotu valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem un amatpersonām vajadzīgo motivāciju, tomēr nepadarītu sistēmu necaurskatāmu, tas ir, tādu, kurā pabalstu un dažādu prēmiju piešķiršanas iespējas ir ļoti plašas, bet nav skaidru kritēriju, pēc kādiem tās tiek piešķirtas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Čigānes kundzei no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos jūs informēt par to, ka apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir sagatavojusi grozījumus likumam „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai šā nodokļa maksātāji varētu saņemt atvieglojumus par saviem pilngadīgajiem bērniem, kuri palikuši bez ienākumu avota.

Pašlaik – atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta pirmajai daļai – nodokļu nomaksā paredzēti atvieglojumi par nestrādājošiem vecākiem, vecmāmiņām un vectētiņiem, kā arī par dzīvesbiedru. Ja bez darba palicis pilngadīgs bērns, kurš vēl nav stājies laulībā, tad vecākiem, kuri faktiski ir spiesti viņu uzturēt, atvieglojumi netiek piemēroti. Mēs ierosinām attiecināt atvieglojumus arī uz pilngadīgiem bērniem, kuriem piešķirts bezdarbnieka statuss un kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Šādu atvieglojumu piemērošana palielinātu vecāku ienākumus par 17 latiem un 50 santīmiem.

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts „Saskaņas Centra” frakcijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, bet diemžēl Saeimas vairākums mūsu ideju noraidīja.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Oskars Zīds. Lūdzu!

 

O.Zīds (ZZS frakcija).

 

Paldies.

Labdien! Saeimas sēdes ir līdzīgas cita citai pēc procedūras, taču katrā tomēr ir kaut kas īpašs.

Šeit jau kolēģi runāja par tiem jautājumiem, kuri šodien bija īpašā deputātu uzmanības lokā; būtībā tie bija divi pamatjautājumi, un man tā vien šķita, ka Saeimas „smagsvari”, kuri uzstājās debatēs, izmantoja līdzšinējo jau zināmo retoriku un viņu galvenā argumentācija un vēlēšanās bija vērsta uz to, lai šos jautājumus virzītu pēc iespējas tālāk prom no konstruktīvas risināšanas. Kad tika skatīts jautājums par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, tad šeit, šķita, centās darīt pēc iespējas visu, lai no pelēkās zonas mūsu valsts pēc iespējas vēlāk izietu.

Nu, tas ir par Saeimas sēdi.

Vēl viena aktualitāte, kas mūsu frakcijai šķiet ievērības cienīga, ir Valsts prezidenta vēlēšanas. Par Valsts prezidenta vēlēšanām es detalizētāk nestāstīšu, bet atgādināšu par vēl vienu jaunu notikumu, kas Latvijā tūlīt norisināsies. Tūlīt, nākamajā nedēļā, būs Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas. Rektora amatam ir divi kandidāti, un pirmo reizi Latvijas vēsturē – cik man zināms, pirmo reizi! – tiek izmantota argumentācija, ka Saeimas deputāti ietekmē vēlēšanu rezultātus, tiekoties ar vienu vai otru kandidātu.

Es varu paskaidrot, ka tikšanās ar rektora amata kandidāti Intu Brikši bija, bet šī tikšanās bija kopīgā projekta ietvaros – tā projekta ietvaros, kuru īsteno Latvijas Universitāte un Liepājas universitāte; tās bija vienas no tām, kas šajā projektā iesaistījās. Mēs nebūt nerunājām par rektora amata kandidātiem un šo procesu nevēlamies ietekmēt, jo augstskolas ir pašlaik vienas no tām nedaudzajām vietām, kurās akadēmiskā brīvība tiek īstenota. Par rektoru, konkrēto rektoru, lems 300 cilvēki, nevis kāds no Saeimas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zīda kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas deputātam Mārim Kučinskim. Lūdzu!

 

M.Kučinskis (PLL frakcija).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Runājot par šodienas sēdes darba kārtību, man gribas mazliet pakavēties pie diviem jautājumiem – pie likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” un arī pie jautājuma par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības pārtraukšanu „Parex bankas ” pētījumu sakarā.

Vispirms par likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Pēc garām debatēm šo likumprojektu atbalstīja gandrīz viss parlaments. To atbalstīja arī mūsu frakcija, bet mēs pievērsām uzmanību tam, cik ļoti nekvalitatīvs šis likumprojekts ir ienācis Saeimā. Kā uzsvēra viens no debatētājiem, acīmredzot valdība domā, ka parlamentam var iedot kaut vienkāršu likumprojektu ideju līmenī, lai tālāk pie tā strādā un lai tālāk par to atbild parlaments. Mēs neapšaubām, cik ļoti šāds likumprojekts ir nepieciešams. Vairāki mēģinājumi tādu izstrādāt jau ir bijuši kopš 90.gadu sākuma. Bet faktiski kvalitāte, kādā likumprojekts šobrīd Saeimā ir nonācis, ir ļoti apšaubāma.

Konkrēti. Absolūti nav atrunāts drošības jautājums. Lai gan tas tomēr skars datus par ļoti, ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem, likumprojektā nav nekādas norādes nedz par datu drošību, nedz par to saglabāšanu. Tātad tas aspekts prasa pilnveidošanu.

Tāpat, protams, likumprojektā mums ir neizprotama un, man šķiet, nav pienācīgi sagatavota sadaļa par to, kas ir jādeklarē, piemēram, no ārzemēm iebraukušajiem latviešiem, kuri, ierodoties Latvijā un nopērkot šeit kādu īpašumu, gandrīz momentāli tiek pakļauti tam, ka viņiem jāuzskaita visi savi īpašumi, kas viņiem ir ārzemēs. Tādas pašas neskaidrības ir par jebkuru investoru. Mēs baidāmies, ka ar šādu attieksmi var atbaidīt ļoti, ļoti daudzus cilvēkus, kuri ir nozīmīgi Latvijas darba devēju aprindās un nozīmīgi arī Latvijas ekonomiskajā attīstībā.

Attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju (arī mēs, opozīcijas pārstāvji, piedalījāmies tās veidošanā) jāteic, ka mēs šodien balsojumā atturējāmies, jo mēs uzskatām, ka tagad, kad otrdien valdība ir pieņēmusi lēmumu pārdot gan „Parex banku”, gan Citadeles banku, ir ļoti svarīgi šo jautājumu šobrīd kaut kādā gultnē neievirzīt. Mēs novēlam, lai valdībai izdotos īstenot tās apņemšanos atgūt miljardu, ko valsts ir ieguldījusi šajā laikā abās bankās. Lai izdotos tos atgūt! Uzskatām, ka jebkurš mēģinājums kaut kādā veidā radīt ažiotāžu ap šīm bankām šobrīd var kaitēt, var traucēt tiem potenciālajiem pircējiem izdarīt savu izšķiršanos un izlemt. Mums jādomā par to, lai mēs kaut kā pabeigtu šo procesu un valdība naudu atgūtu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Mārim Kučinskim no apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas.

„Frakciju viedokļus” šodien noslēdz nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

 

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šī diena, neapšaubāmi, sākās ar aktualitātēm saistībā ar Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu. Es vēlos ļoti īsi paust nacionālās apvienības pozīciju.

Nacionālā apvienība īpaši nevirzīs Valdi Zatleru kā Valsts prezidenta amata kandidātu, bet savā valdes sēdē kopā ar Saeimas deputātiem nacionālā apvienība ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt Zatlera kunga kandidatūru Valsts prezidenta amatam.

Protams, mums ir atšķirīgi viedokļi dažos jautājumos, un par to mums arī bija saruna ar Zatlera kungu. Es domāju, ka, kaut arī šie viedokļi ir atšķirīgi, mēs cīnīsimies par to, lai mēs savu pārliecību izskaidrotu Valsts prezidentam – šābrīža Valsts prezidentam un, cerams, arī nākamā perioda Valsts prezidentam.

Minēšu tikai divas tādas atšķirīgas lietas: Valsts prezidenta redzējumu par prioritātēm attiecībā uz Rail Baltica un Maskavas–Rīgas dzelzceļa attīstības virzieniem.

Tajā pašā laikā mums ir, teiksim, ļoti pozitīva nostāja attiecībā uz to, ka Valsts prezidents šobrīd ar masu medijiem sarunājas tikai valsts valodā.

Tā ka es varu viennozīmīgi apgalvot, ka nacionālā apvienība šobrīd atbalstīs Valsts prezidenta amata kandidātu Valdi Zatleru.

Otrs jautājums, kam es gribu ļoti īsi pievērsties, ir likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Nacionālās apvienības programmā šī ir viena no ekonomiskā bloka prioritātēm. Diemžēl šis jautājums ir ļoti sens, kā jau šodien šeit minēja kolēģi, bet mēs esam gatavi... mēs esam atbalstījuši šodien šo likumprojektu un esam gatavi iesaistīties šā likumprojekta uzlabošanā, un to arī darīsim.

Un trešais. Šodien Saeima skatīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Ir runa par Saeimas tiesībām izslēgt deputātu no Saeimas sastāva gadījumā, ja viņš neprot valsts valodu attiecīgā līmenī. Jāteic, ka man personīgi ir tāda divējāda sajūta. No vienas puses, mēs varam būt gandarīti par to, ka pēc nacionālās apvienības iniciatīvas šo jautājumu vispār sāka cilāt. No otras puses, es esmu nedaudz sarūgtināts par to, ka šodien Saeima nolēma mazināt to deputātu... palielināt to deputātu skaitu, kāds būtu nepieciešams šīs procedūras rosināšanai.

Un noslēgumā gribu visiem radioklausītājiem atgādināt, ka šobrīd norisinās parakstu vākšana par valsts apmaksātas jeb finansētas izglītības nodrošināšanu tikai latviešu valodā. Tā ka nacionālās apvienības vārdā es aicinu visus aktīvi paust savu viedokli.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!– Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

10.Saeimas stenogramma - 19.05.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2011.gada 19.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 19.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā kā 32.punktu pirms lēmuma projekta „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu” starpziņojumu par šīs komisijas darbību.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu. Tātad ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā „Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā starpziņojumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 4. Tātad darba kārtība nav grozīta un starpziņojums netiek iekļauts darba kārtībā.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 19.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat vēlos jūs informēt, ka šodienas darba kārtībā ir iesniegums par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu Lolitai Čigānei, taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis Lolitas Čigānes iesniegumu, ka viņa atsauc savu iesniegumu. Tātad šis jautājums mums vairs nav skatāms.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto 19.maija sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raimonda Rubika, Zujeva, Mirska, Artūra Rubika, Sakovska, Rodionova, Urbanoviča, Burunova, Ribakova un Kravcova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Raimonds Rubiks.

R.Rubiks (SC frakcija).

Godājamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Nav noslēpums, ka bezdarbnieku skaits pēc ekonomiskās krīzes sākšanās joprojām ir liels. Cerību uz ātru bezdarba problēmu risināšanu tuvākajā laikā diemžēl nav. Vienlaikus samazinās to bezdarbnieku skaits, kuri saņem pabalstu. Šodien tikai katrs ceturtais no reģistrētajiem bezdarbniekiem to saņem. Daļas šo cilvēku uzturēšanu nodrošina pašvaldības, bet pamatā šie cilvēki dzīvo uz savu strādājošo vai pensiju saņemošo vecāku rēķina.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta pirmajā daļā starp uzturamajām personām ir minēti cilvēka vecāki, vecvecāki, laulātās personas, māsas un brāļi, nepilngadīgie bērni, mazbērni un bērni, kuri līdz divdesmit četru gadu vecumam turpina iegūt izglītību.

Mēs ierosinām iekļaut šajā sarakstā bērnus, kuri ir jau pilngadīgi, ir ieguvuši izglītību, kuriem nav laulātā un kuri šobrīd ir bezdarbnieki, bet vairs nesaņem pabalstu.

Piedāvātie likuma grozījumi nodrošinās vienam no vecākiem atvieglojumu par pilngadīgu bez darba esošu bērnu. Tas dos viņam papildu ienākumus septiņpadsmit latu piecdesmit santīmu apmērā mēnesī. Tie ir tikai 10 procenti no Latvijā aprēķinātā iztikas minimuma.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”, bet saprotu, ka deputātiem tomēr ir iebildumi, un tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Rubika, Zujeva, Mirska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Zaķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs saņēmis arī deputāta Riharda Eigima iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Mēs šo likumprojektu pieņemam šodien pēdējā, galīgajā, lasījumā, jo tas ir atzīts par steidzamu. Likumprojekts atbilst izstrādātajām jaunajām Eiropas direktīvas normām, un tātad tas ir jauns likumprojekts, kas tagad izstrādāts.

Kā jau es iepriekšējā reizē jums teicu, mēs Sociālo un darba lietu komisijā strādājām tā, lai savietotu divus likumus vienā, jo līdzīgs likums - Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums - jau pastāv. Šajā jaunajā, kuru piedāvājam šodien jūsu akceptam, mēs iestrādājām vecās normas, lai nebūtu likuma pārrāvuma, lai no ērtības viedokļa būtu labāk to likumu lietot un lai nebūtu pārpratumu. Pēc būtības šis likums paredz Eiropas Darbinieku padomes izveidošanu un cita veida konsultēšanu un informēšanu, informācijas sniegšanu darbiniekiem par to, kas notiek šajās komercsabiedrībās, kuru filiāles atrodas vairākās valstīs, un precīzāk nosaka gan sadarbību ar arodbiedrībām, gan arī nosaka skaidrāku un nepārprotamāku līgumslēgšanas kārtību

Es pie katra priekšlikuma - mums tādi ir seši, kurus mēs izskatījām Sociālo un darba lietu komisijā, - neapstāšos un nepaskaidrošu, par ko tur ir stāsts, jo visi tie ir saistīti ar šajā likumā iestrādātajām vecā likuma svarīgākajām normām, un visus šos sešus priekšlikumus ir sagatavojis un mums iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs.

Tātad 1.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, tika komisijā redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. 2.priekšlikums tieši tāpat tika saņemts no Saeimas Juridiskā biroja, tas ir precizēts, attiecīgi iestrādāts un atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Tāpat arī 3.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Arī 4.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā tika precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Arī 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Un arī 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem - komisijā tika atbalstīts. Tā ka lūdzu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Un es lūdzu jūs atbalstīt likumprojekta „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” jauno variantu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Mēs pirms tā izskatīšanas Saeimas sēdē, izskatot to komisijā, bijām uzaicinājuši visas neatkarīgās institūcijas, uz kurām varētu attiekties šis likumprojekts, un uzklausījām šīs institūcijas. Mūsu sēdē nepiedalījās Tieslietu padomes pārstāvji, kuri šodien arī ir informējuši parlamentu par savu attieksmi pret šo likumprojektu.

Tātad galvenie grozījumi, kas bija nepieciešami, skāra 16.pantu, 16.panta otro daļu, 19.pantu, 20.pantu un 21.pantu. Tātad mēs strādājām, par pamatu ņemot pirmajā lasījumā pieņemto Finanšu ministrijas izstrādāto variantu, kurā, kā tika atzīmējusi Satversmes tiesa, vienīgi Finanšu ministrija nodarbojas ar budžeta sastādīšanu, bet Saeima budžetu izvērtē un apstiprina. Turpretī piedāvātie grozījumi manis iepriekš nosauktajos pantos paredz daļēji pārnest budžeta veidošanas procedūru uz Saeimu. Tātad šie priekšlikumi, kas ir par 16., par 19.pantu... Te praktiski par katru pantu ir pa 3 vai 4 priekšlikumiem, bet tie ir identiski. Tie paredzēja, ka Saeimai būtu jāveido paralēla struktūra budžeta pieņemšanai. Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vadījās pēc Konstitucionālās tiesas lēmuma par to, ka Saeima tikai izvērtē un apstiprina, bet Saeimas kompetencē nav budžeta veidošana... ka budžeta veidošanas kompetence ir tikai Ministru kabinetam.

Tātad sākam izskatīt priekšlikumus.

1. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums, kurš piedāvā svītrot likumprojekta 1.panta trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Es gribu runāt par visiem priekšlikumiem uzreiz, lai nav pēc tam atsevišķi jārunā par katru, kas laikam parādās četrās pozīcijās.

Pirmām kārtām es gribu teikt, ka ar šo likumprojektu netiek izpildīts Satversmes tiesas spriedums, jo spriedums nav vērtēts kontekstā ar tā konstatējošo un secinājumu daļu, jo piedāvātais risinājums paredz tikai formālu konstitucionālo iestāžu un Ministru kabineta viedokļu fiksēšanu Ministru kabineta dokumentos, bet no tā neizriet konstitucionālo iestāžu viedokļu uzklausīšana un izvērtēšana pēc būtības. Turklāt Satversmes tiesas spriedumā ir norādīts, ka Satversmes tiesa nepiekrīt, ka jau šobrīd konstitucionālo institūciju rīcībā esot elastīgi mehānismi, lai varētu aizstāvēt savu budžetu pieprasījumus gan Ministru kabinetā, gan Saeimā.

Vēl vairāk! Salīdzinājumā ar spēkā esošo Likuma par budžetu un finanšu vadību redakciju likumprojektā pēc būtības vairāk tiek ierobežots konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumu process, jo tiek piedāvāts, ka Ministru kabinets it kā, savās sēdēs uzklausot neatkarīgu institūciju viedokli, nosaka katrai maksimālo uzdevumu apjomu. Un tikai šā izpildvaras noteiktā apjoma ietvaros konstitucionālās institūcijas var tehniski aizpildīt budžeta pieprasījumu veidlapas, uz kuru pamata Finanšu ministrija sagatavo gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu.

Šā procesa rezultātā Saeima saņem no Ministru kabineta balsojumam pirmajā lasījumā gatavu likumprojektu, kurš būs pakārtots izpildvaras lēmumam par konstitucionālo iestāžu budžetu. Izpildvara nenosaka konstitucionālo iestāžu darbības politiku.

Es domāju, ka Saeima, atsakoties no tās iespējas, pati vājina savu iespēju darboties, pēc būtības uzraugot gan šīs institūcijas, gan arī skatot šo institūciju budžetu.

Vēl. Tika minēts, ka nu tas nebūtu pārāk labi, ja mēs tagad sāktu skatīt Saeimā visus šos budžetus... Tās ir piecas institūcijas: konstitucionālās institūcijas ir četras un viena - Tiesībsarga birojs... Man gribētos tomēr minēt, ka, ja mēs atmetam nost... no budžeta sociālo budžetu noņemam nost un noņemam nost starptautiskās investīciju finanses, tad šo piecu institūciju budžets sastāda kopumā 0,2 procentus jeb 9 miljonus. Kopumā! Un ne jau katrs no šiem budžetiem, katra no šīm pozīcijām tiek tagad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīta un pilnībā revidēta. Ja būs diskusija, tad diskusija būs par kādu vienu vai divām, teiksim, pozīcijām no katra šā budžeta. Bet varbūt būtu ļoti labi, ja mēs šo jautājumu būtu atrisinājuši jau Finanšu ministrijā. Ja tas tā nenotiek, tad Saeimai...

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina āmuru.) Rībenas kundze!

A.Bērziņš. ...tad Saeimai ir tiesības šo jautājumu izskatīt, Saeimai ir tiesības izvērtēt un tad pieņemt galīgo lēmumu. Nav skaidrs, kāpēc mēs gribam atteikties no tā, kas pēc būtības Saeimai pienākas. Un, ja mēs runājam par kapacitātēm tām institūcijām, kurām mēs paši esam uzlikuši ar likumu pienākumu, lai tās revidētu, skatītu un atrastu vēl finansiālas iespējas... ja mēs tām gribam, teiksim, uzticēt šo jautājumu... ja mēs gribam, lai to dara tikai Ministru kabinets vai Finanšu ministrija, tad, es domāju, mēs samazinām savas iespējas un paši atsakāmies no varas - paši atsakāmies no varas! - tādā minimālā izpausmē, kas... Tas nav loģiski! Tur es neredzu nekādu loģiku, jo... Ja mēs paskatāmies uz Valsts kontroli, tad redzam, ka pirms trim gadiem tā ir veikusi divdesmit sešas revīzijas, bet šodien tā veic 12 revīzijas. Tas nozīmē to, ka daudzās vietās, kur varētu būt veiktas šīs revīzijas un atrastas iespējas vēl papildus ekonomēt finanses vai lietderīgi tās izmantot, mēs paši pieļaujam to iespēju, ka tas netiktu darīts.

Tāpēc es aicinu ļoti uzmanīgi apsvērt šo iespēju un tomēr atbalstīt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas piedāvāto risinājumu šajā likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es gribu nedaudz paskaidrot papildus tam, ko es jau skaidroju par likumprojekta izskatīšanu.

Pašreizējā situācijā visām neatkarīgajām institūcijām, kā arī jebkurai sabiedriskai nevalstiskai organizācijai ir iespēja piedalīties budžeta izskatīšanas procesā komisijas sēdēs gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nekad nav atdevusi savu varu un savas iespējas to darīt. Un pie mums ne tikai augstākās un neatkarīgās institūcijas ir ziņojušas par problēmām vai trūkumiem budžeta sastādīšanas procesā, bet arī zemnieku saimniecību pārstāvji un ļoti daudzu nevalstisko organizāciju pārstāvji. 2011.gada budžeta pieņemšanas procesā mums bija arī komisijas, kurās mēs vērtējām un sēdējām līdz vēlai naktij. Mēs vērtējām šo pārstāvju teikto, mums nav bijusi neviena problēma, neviens nav atraidīts, un nav bijusi neviena slēgtā sēde.

Līdz ar to es uzskatu... es vēlreiz lūdzu Saeimu saglabāt šo virzienu, ko atbalsta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums. Šeit nav runa par pozīciju vai par opozīciju, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums nolēma atbalstīt Finanšu ministrijas sagatavoto koncepciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Andrim Bērziņam (No zāles: „Kuram? Kuram?”) ir nenoliedzama taisnība, runājot par varu. Godātie kolēģi! Es nepārkāpšu Saeimas kārtības rulli un nesarunāšos ar zāli... (No zāles dep. A.Šlesers: „Tu jau sarunājies!”)

Savukārt, ja mēs runājam par varas realizācijas principu, tad tas, ka budžetu pieņem Saeima un valdībai tas ir jāizpilda, nenozīmē, ka Saeimai ir jādara valdības darbs. Budžetu sastāda valdība un iesniedz to Saeimai izvērtējumam.

Tad, kad mēs Publisko izdevumu un revīzijas komisijā uzklausījām pārsvarā Valsts kontroles izteiktos iebildumus, tie šķita loģiski, saprātīgi, un zināmā mērā tāpēc ir radušies šie Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikumi, savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs uzklausījām visas puses. Mums Finanšu ministrija vēlreiz ļoti precīzi izstāstīja visu budžeta tapšanas gaitu, sākot no visu pieprasījumu iesniegšanas, makroekonomiskās prognozes izveides, mērķa griestu noteikšanas un tālākās budžeta pieņemšanas un apstiprināšanas gaitas. Un mēs konstatējām, ka visefektīvākais veids, kā mēs varētu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, būtu nodrošināt to, ka Saeimai ir pilna informācija par visām debatēm, kas ir bijušas valdībā, bet Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot priekšlikumus uz otro lasījumu, var valdībai dot skaidrus norādījumus, kā mēs redzam neatkarīgo institūciju budžetu izveidi.

Tomēr Saeimai nav jādara valdības darbs. Ja Saeima, izlasot un rūpīgi izpētot tās diskusijas, kas ir notikušas valdībā, konstatēs, ka tajā vai citā budžeta pozīcijā lielāka taisnība, Saeimasprāt, ir neatkarīgajai institūcijai ar savu pieprasījumu, tad Saeima, nenoliedzami, šādu lēmumu var pieņemt un valdības uzdevums būs to realizēt.

Līdz ar to tas, kas mums ir jānodrošina, ir pilnīgas informācijas saņemšana un tās rūpīga izvērtēšana kopumā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā rūpīgi izvērtētais priekšlikumu kopums, mūsuprāt, ir jānodrošina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs tālāk izskatām iesniegtos priekšlikumus, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu, kurā ir lūgts likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot atpakaļ papildu izskatīšanai komisijā, un tas notiek saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 36.pantu.

Šis jautājums ir izšķirams pēc būtības pirms balsošanas par likumprojektu kopumā. Tātad mēs tagad turpināsim izskatīt likumprojektu, taču, pirms mēs balsosim par likumprojektu kopumā, ja Jānim Reiram būs iebildumi, tad tas būs izšķirams balsojot.

Tātad, lūdzu, turpiniet, Reira kungs, ar 2.priekšlikumu!

J.Reirs. 2. - deputāta Pimenova priekšlikums. Tas praktiski ir ļoti līdzīgs vai pat vienāds ar 1.priekšlikumu. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums par 19.panta piekto daļu. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. - deputāta Pimenova priekšlikums. Tāds pats. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 50, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums par 19.panta 5.¹daļu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 64, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 9. - tāds pats. Tas ir deputāta Pimenova priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Ņemot vērā, ka deputāti ir pieprasījuši veikt balsojumu gan par iepriekšējo priekšlikumu, gan arī par šo, es gribu paskaidrot, ka šis punkts runā tieši par to, ka neatkarīgajām institūcijām ir tiesības iesniegt Saeimā budžeta pieprasījumu, kas sastāv ikvienai no tām - ikvienai no šīm institūcijām! - no 80 lapām. Tātad, pareizinot visu neatkarīgo institūciju skaitu ar šīm „ekselī” jeb „Excel” programmā sagatavotajām 80 lapām, kas ir vienai institūcijai, mēs redzam, ka mēs vienkārši būsim spiesti veidot paralēlu budžeta veidošanas iestādi Latvijā, jā. Tātad mums tad būs divas budžeta veidošanas iestādes! Un, kā jau es teicu, mēs komisijā nolēmām - un visi tam piekrita! -, ka budžeta pieprasījums ir budžeta veidošanas instruments, un arī Satversmes tiesa norādīja, ka budžeta veidošana ir Ministru kabineta pienākums un ka Saeima budžetu tikai izvērtē un apstiprina vai noraida.

Tātad deputāta Pimenova iesniegtais 9.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā - 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

J.Reirs. 11. - Juridiskā biroja... Es atvainojos, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš paredz sakārtot numerāciju atbilstoši pieņemtajai redakcijai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 16.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Kolēģi! Mēs esam saņēmuši šodien Tieslietu padomes vēstuli. Tā uzskata, ka viņiem nav bijusi iespēja paust savu viedokli, jo Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kuru nav iespējams pārāk ātri sasaukt.

Līdz ar to lūdzu likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot atpakaļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kur mēs uzklausīsim arī Tieslietu padomi, un nākamnedēļ Saeimas sēdē mēs varētu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots atpakaļ komisijai?

J.Reirs. Nav iebildumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad likumprojekts nodots atpakaļ komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, netika saņemts neviens priekšlikums, tāpēc lūdzam jūs atbalstīt to galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Vai Strazdiņa kungam kas sakāms par procedūru?... Strazdiņa kungs, jūs esat piespiedis... Deputāt Jāni Strazdiņ, vai jūs vēlaties...? Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu”.

Bija saņemti divi Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikumi. Komisija atbalstīja abus priekšlikumus un aicina arī Saeimu tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2. Juridiskā biroja priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to.

Arī šoreiz bija saņemti divi redakcionāla rakstura priekšlikumi no Juridiskā biroja. Abi priekšlikumi tika atbalstīti.

Mēs aicinām arī deputātus atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2. Juridiskā biroja priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.220/Lp10 - „Grozījumi Muitas likumā”. Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas papildina abreviatūru TARIK ar izskaidrojumu, ka tas ir apvienotā Kopienas tarifa apzīmējums. Komisija šo priekšlikumu izskatīja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - paredz papildināt spēkā stāšanos... noteikt, ka likums stājas spēkā šā gada 1.jūlijā.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja vairākus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir precizējošs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 2. - deputātes Čepānes priekšlikums. Tas ir vērsts uz to, lai Satversmes tiesa lietas skatītu pilnā sastāvā arī tad, ja tiek apšaubīta pašvaldību saistošo noteikumu atbilstība Satversmei. Pagaidām šīs lietas tiek skatītas trīs tiesnešu sastāvā.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas iesniegts sakarā ar to, ka lietas pēdējos gados tiek izskatītas galvenokārt tikai rakstveidā. Šeit tiek piedāvāta Satversmes tiesai iespēja atsevišķos gadījumos lietas skatīt arī publiskā procesā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums saistībā ar likuma grozījumu spēkā stāšanos. Arī tas ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC frakcija).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.922. Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Un 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Paldies.

Lūdzu balsot par minētā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Komisija kopumā ir saņēmusi 33 priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, ir atsaukts.

2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 3.priekšlikums. To iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece-Ozola. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 4. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 7. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Ir atsaukts.

8. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 13. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 14. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens.16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 19. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 20. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 21. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 22. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 24. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Ir atsaukts.

Un 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 26. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 28. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 29. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 30. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Kopumā komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nebija saņemts neviens priekšlikums. Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu un aicina arī deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Arī šis likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” ir saistīts ar Eiropas direktīvas pārņemšanu. Un tas pamatā attiecas uz tā sauktajiem zilās kartes īpašniekiem, trešo valstu pilsoņiem, kuri uz laiku ir nodarbināti kādā no dalībvalstīm augsto tehnoloģiju jomā, īsi sakot, augsti kvalificētas nodarbinātības jomā. Tie ir augsta līmeņa speciālisti. Un, ja nu šajā laikā gadās tā, ka šie cilvēki zaudē darbu, tad šie grozījumi paredz kārtību, kā konkrētajā dalībvalstī nodrošināt sociālo aizsardzību šiem cilvēkiem, arī bezdarbnieka pabalstu.

Tie ir apmēram... Mēs, Sociālo un darba lietu komisija, arī uzzinājām, ka tādi šobrīd Latvijā varētu būt aptuveni 100 cilvēki. Un šiem cilvēkiem tādā gadījumā būs tiesības saņemt karjeras konsultācijas un īsu apmācību bezdarba gadījumā. Bet gan tikai kārtējā rindas galā - tātad viņiem būs nevis kādas priekšrocības, bet būs jāstājas esošajā rindā.

Mēs, Sociālo un darba lietu komisija, uzskatījām, ka šīs direktīvas iniciatīvas un precizējumus var pārņemt, un tātad atbalstījām sagatavoto likumprojektu un aicinām Saeimu atbalstīt to. Un, tā kā mums šī direktīva un šie jaunie nosacījumi ir jāpārņem līdz 19.jūnijam, mēs aicinām piešķirt likumprojektam steidzamību. (No zāles: „Nevajag steidzamību!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Bendrāte. Mēs aicinām atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

S.Bendrāte. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs aicinām noteikt 27.maiju. Mēs tādu termiņu piedāvājam. Un izskatīšana varētu notikt 2.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs. Izskatīšana - 2.jūnijā.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pirmkārt, likumprojekts paredz Finanšu ministrijai tiesības ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no zaudējumu atlīdzinājuma, kas aprēķināts saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, ja zaudējumi ir saistīti ar darba attiecībām vai to pārtraukšanu.

Un, otrkārt, likumprojekts paredz, ka turpmāk nodokļa maksātājam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Proti, pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas būs jānorāda joma, kurā nodokļa maksātājs veiks saimniecisko darbību. Šāda norma novērsīs vai mazinās nereģistrētās saimnieciskas darbības pastāvēšanas risku.

Kā zināms, darbā ņēmējiem jau ir šis pienākums - darba ņēmējus reģistrēt pirms darba attiecību uzsākšanas. Taču ar pašnodarbinātajiem tas tā vēl nav noticis. Pašreizējās normas paredz, ka var gūt ienākumus mēnesi un nereģistrēties, un tas noved pie dažādām kolīzijām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja, un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.840. Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir izveidot sistēmu, lai konstatētu fizisko personu mantisko stāvokli; tas kalpotu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā.

Likumprojekts nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējus, deklarācijā iekļaujamās ziņas un iesniegšanas kārtību, kā arī deklarācijas iesniedzēju un Valsts ieņēmumu dienesta tiesiskos pienākumus. Likumprojekts paredz, ka deklarāciju iesniedz personas, kuras ir Latvijas Republikas rezidenti un kuras atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem.

Likumprojekts paredz, ka fizisko personu pienākums ir savu mantisko stāvokli deklarēt pēc stāvokļa uz 2012.gada 1.janvāra pulksten 00.00 pēc Latvijas laika.

Komisija ļoti rūpīgi izskatīja un izvērtēja likumprojektu. Šis ir jauns likumprojekts, un debates bija ļoti garas un ilgas. Un galvenie jautājumi, par kuriem bija neskaidrības šajā likumprojektā no komisijas locekļu puses, bija jautājumi par skaidrās naudas ieskaitīšanu, jautājumi par antikvāro priekšmetu un mākslas priekšmetu deklarēšanu, jautājumi, kas saistīti ar īpašumiem ārvalstīs, un jautājumi par attālinātu reģionu rezidentu iespējām reģistrēt vai iemaksāt skaidrās naudas līdzekļus un par drošību šīs skaidrās naudas līdzekļu nodrošinājumā, par banku izvēli un tā tālāk.

Jautājumi bija nopietni. Finanšu ministrija un pieaicinātie lietpratēji, domāju, uz daudziem jautājumiem atbildēja, bet palika vēl arī daudzas neskaidrības.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma noteikt likumprojektam garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu - tātad mēs vienojāmies to pagarināt par vienu mēnesi. Mēs tā rīkojāmies, atbalstot arī Saeimas lietpratēju lūgumu, jo šis likumprojekts ir jauns un sarežģīts. Tātad mēs lūdzam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 17.jūniju. Taču pats likumprojekts pirmajā lasījumā komisijā tika atbalstīts bez iebildumiem.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī Saeimas sēdē šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis jautājums jau daudzu gadu garumā ir virzīts uz priekšu, arī apstādināts, un to varētu viennozīmīgi saukt par „karsto kartupeli”, kuru visu laiku mēģināja virzīt uz priekšu, bet vienmēr kaut kā rokas svila.

Man šķiet, ka šodien mēs esam nonākuši situācijā, kad šis projekts noteikti atšķiras no iepriekšējiem, bet diemžēl šajā konkrētajā projektā es kā deputāts negūstu atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.

Sākšu varbūt ar vienu vienkāršu jautājumu, kas skar ārvalstu rezidentus. Pavisam nesen mēs esam pieņēmuši lēmumu par to, ka ārvalstu investori var saņemt uzturēšanās atļaujas, ja viņi investē mūsu ekonomikā zināmu naudas summu. Šodien mēs pieņemam lēmumu, virzot šādā redakcijā šo likumprojektu, ka ārvalstu uzņēmējiem, kuri uzsāks biznesu šeit, būs nepieciešams ne tikai uzrādīt, ka viņiem ir legāli līdzekļi, bet viņiem nāksies deklarēt visus savus īpašumus visā pasaulē un tā tālāk.

Es uzdošu jautājumu: vai mēs būsim pievilcīgāki salīdzinājumā ar citām valstīm? Es saprotu, ka ir nepieciešams apliecinājums jau uz šodienu, ka cilvēkam ir legāli līdzekļi, legāls bizness. Bet tagad, lai investētu nelielas summas Latvijas ekonomikā, tādā veidā palīdzot stimulēt ekonomiku, mēs pieprasīsim veikt deklarēšanos, kur būs nepieciešami advokāti, juristi, kuri uzskaitīs visus īpašumus, kas konkrētajam investoram ir dažādās pasaules valstīs.

Varbūt, no vienas puses, tas būtu it kā labi. Bet rodas jautājums: kas to pārbaudīs? Kā tad mēs tagad īsti pārbaudīsim, ja kādam konkrētam investoram īpašumi ir 20-30 valstīs? Kura būs tā institūcija? Vai mums budžetā ir šie līdzekļi, lai kāds brauktu un pārbaudītu, ir viņam tas īpašums tajā valstī vai nav? Un, ja runa ir par kapitāldaļām, par kaut kādu kopīpašumu, kā tas ir juridiski iespējams, - kurš to pārbaudīs? Man par to nekādas izpratnes no šā likumprojekta nav.

Likumu mēs varam pieņemt, bet, ja mēs to pieņemam ar apziņu, ka tas netiks pildīts... Nu, varbūt tad tā arī jādara.

Nākamais jautājums. 50 minimālās algas - tie ir 10 000 latu. Tātad es saprotu, ka katrs, kuram ir šāda nauda uzkrāta vai, kā te izskanēja, mājās ir kaut kādas vērtslietas, bildes vai varbūt pieclatnieki, kas no Ulmaņa laikiem uzkrāti, to visu vajadzēs sākt deklarēt.

Jautājums ir par drošību. Šo jautājumu es esmu jau daudzkārt izvirzījis, strādādams dažādās valdībās, un gribu šo jautājumu celt Saeimai priekšā arī šodien.

Kā ir ar drošību? Cilvēks, gribēdams būt godīgs Latvijas pilsonis, godīgi nodeklarēs, ka viņam ir tā manta, kuras vērtība ir tie 10 tūkstoši. Nu, 10 tūkstoši - tas nav miljons. Mēs savulaik teicām: „Lai deklarējas visi tie, kuru mantas vērtība ir vismaz 1 miljons latu!” Nu, varam jau to slieksni samazināt līdz pusmiljonam vai varbūt līdz 100 tūkstošiem, bet ne jau līdz 10 tūkstošiem, godājamie kolēģi! Sanāks tā, ka tagad daudzi cilvēki, godīgi būdami, to visu deklarēs, un radīsies jautājums - kur šie dati uzglabāsies? Vai tie būs Nacionālajā bibliotēkā, kur visi varēs iet un tos lasīt? Vai varbūt tie būs tajā VID datubāzē, no kuras Neo automātiski visu to informāciju izpumpēs? Kā mēs aizsargāsim tos pensionārus un visus pārējos, kuri godīgi uzrādīs visu šo informāciju? Man ir sajūta, ka tad mēs nonāksim līdz tādai situācijai, ka... Es uzskatu, ka, pieņemot šo likumu šādā redakcijā, mēs neatbildam uz būtisku jautājumu - jautājumu par drošību, pilsonisko drošību. Šādu jautājumu mēs sagaidīsim no šiem cilvēkiem.

Ja mēs gribam runāt par to, ka tomēr deklarēšanās ir nepieciešama, tad ir jāapzinās, ka, redziet, ļoti bieži mēs dzirdam, ka kāds sirmgalvis nosists tāpēc, ka viņu gribēja aplaupīt. Atņēma 100 latus vai pat tikai 10 latus. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Tagad mēs uzrādīsim, kuri ir tie sirmgalvji, pie kuriem var iet un viņus aplaupīt. Tiks uzskaitīti visi, kuriem ir kādi uzkrājumi, un laupītājiem nebūs vairs jāiet pie tiem, kuriem mājās nekā nav. Jautājums par drošību ir primārs!

No otras puses. Ja mēs gribam, lai tiešām notiek deklarēšanās Latvijā, un ja mēs gribam uzzināt par cita īpašumu, nu tad neliksim tur nekādas 50 minimālās algas, bet liksim, lai visi deklarējas! Lai nodeklarējas pilnībā visi, kas Latvijā dzīvo! Lai vismaz tad visiem vienāda tā situācija, ka kāds var uzzināt! Ja tu esi nodeklarējis, tad, pēc definīcijas, vismaz 10 tūkstošu vērtībā kaut kāda manta tev mājās ir atrodama. Lai tad deklarē visi un lai tad ir tā kā loterijā: ja kāds iet kādu aplaupīt, tad viņš vismaz nezina, vai viņa nolūkotajam upurim ir mājās mantas 10 tūkstošu vērtībā vai nav.

Godājamie kolēģi! Protams, varbūt tas šķiet smieklīgi, bet man šis jautājums tiešām nav smieklīgs. Man šķiet, ka, drošības tēmu neapsprieduši, mēs radīsim problēmu. Un, ja kāds iedomājas, ka tādā veidā pēkšņi valsts iekasēs vairāk nodokļu, tad atgādinu: ziniet, ir divas ekonomikas, par kurām tagad aizvien biežāk tiek runāts. Viena ir tā sauktā pelēkā - tā, kurā kaut kādā veidā izvairās no nodokļu maksāšanas. Un otra ir tā sauktā melnā, kurā, kā saka, vairs nav vispār nekādas grāmatvedības, nekā; tur starp pircēju un pārdevēju ir tikai skaidrās naudas norēķini, kuri neuzrādās, un mēs varam mēģināt kādu pie rokas pieķert.

Godājamie kolēģi! Mēs dzīsim valsti no pelēkās ekonomikas melnajā ekonomikā, ticiet man, jo tagad, pēc Neo skandāla, pēc visa tā, kas ir bijis, mēs neatbildam uz jautājumu, kur glabāsies visi šie dati un kurš uzņemsies atbildību - nevis kaut kādu politisko atbildību, bet reālu atbildību! - to cilvēku priekšā, kuri uzticēs šos datus. Šobrīd es nerunāju par deputātiem. (Visi klātesošie deputāti deklarējas. Mēs visi to darām. Šajā jautājumā mēs neesam ieinteresētās personas, jo mēs, tie, kas esam politikā, ilgstoši deklarējam, katru gadu deklarējam, savus īpašumus, naudas uzkrājumus, un tā tālāk.) Runa ir par sabiedrību kopumā. Man šķiet, ka tas, ka ir vēlme tagad mēneša laikā „izdzīt cauri” parlamentam kaut ko tādu un pieņemt šādā redakcijā, - tas ir vairāk nekā ārprāts! Es domāju, ka it sevišķi tagad, kad tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, ir dažādas citas prioritātes valstī. Noteiksim termiņu vismaz līdz rudenim, un tad katra partija, frakcija varētu nopietni izdebatēt, valdība varētu vēlreiz nākt ar ziņojumu, valdības vadītājs jeb premjers no šīs tribīnes izklāstītu precīzi sabiedrībai, kādā veidā tiks nodrošināta drošība šiem datiem, lai Neo... lai tie divi, trīs, četri vai pieci gadījumi netiktu atkārtoti, un tad mēs varēsim lemt! Šodien mēs sakām tā: „Nu atvērsim savus maciņus, parādīsim, kas mums ir kabatās, parādīsim, kas mums mājās kaut kur noslēpts!” Taču bez drošības aspekta šo jautājumu izskatīt nevar.

Un tieši tāpēc man šķiet, ka šodien ir nepieciešams tomēr neatbalstīt šo konkrēto redakciju, bet, ja koalīcija tomēr nolemj atbalstīt, tad tomēr vajag lemt par termiņu, pieņemsim, 30.septembri, lai pa vasaru var kārtīgi pastrādāt. Un tad, kad jau atsāksies rudens sesija, mēs varēsim nonāk līdz tai būtībai. Es personīgi uzskatu, ka ir vai nu jāpaceļ šī latiņa augstāk... 10 000 nav šis līmenis. Noteiksim kaut vai 100 000, ja neatbalstām miljonu vai pusmiljonu... kaut vai 100 000, kas tiešām tad varētu attiekties uz kaut kādiem turīgiem cilvēkiem. Vai arī tad lai deklarējas pilnīgi visi! Tad mēs vairs neskaitām, kuram un cik naudas ir kabatā. Visi deklarējas, un tad visi ir pilnīgi vienādi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šlesera kunga domu gaita bija tik oriģināla, ka man bija grūti tai līdzi izsekot. Bet vienu lietu gan es uztvēru - rūpes par drošību.

Un tad nu jāsaka, ka šajā zālē tradicionāli sēž simts cilvēki, kuri visi deklarējas. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Jā!”) Vairāki no viņiem deklarē arī skaidrās naudas uzkrājumus. Paldies Dievam, pagaidām neviens nav nosists. Bet, Šlesera kungs, ja jūs esat iesniedzis VID arī valsts amatpersonas deklarāciju par pagājušo gadu, tad, it īpaši pēc visiem Neo skandāliem, tā bija liela vieglprātība. Varbūt labāk maksāt sodu par šā likuma pārkāpumu?

Godātie kolēģi! Runājot par skaidrās naudas uzkrājumiem mājās vai naudas uzkrājumiem, kuri tiek turēti kredītiestādē, es domāju, ka katrs no mums saprot, kurā gadījumā ir lielāka un kurā gadījumā ir mazāka drošība. Tiesa gan, šajā likumā, šajā likumprojektā, ir viena vājā vieta, jo skaidrās naudas uzkrājumi, kas ir jāieskaita kredītiestādes kontā uz gadu mijas brīdi, nozīmē, ka līdz tam tā ir jāpaņem no slēptuves. Un, ja slēptuve ir dārzā, tad zeme ir sasalusi. Tad gan, kad tiks kurināts ugunskurs, lai atkausētu to vietu un varētu kaut ko izrakt, visi ļaunprāši to laikus redzēs...

Tāpēc, godātie kolēģi, es gribu iebilst pret Šlesera kunga ierosinājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Jo ātrāk mēs pieņemsim šo likumu, jo lielākas mums ir izredzes, ka pilsoņi varēs sagatavoties un izrakt naudas podus, kamēr zeme vēl nav sasalusi, un tas būs daudz diskrētāk. (Aplausi.)

Runājot par to otro ierosinājumu, ka ir jādeklarējas absolūti visiem. Tā ir otra metode, kuru vienreiz jau „ļoti sekmīgi” realizēja premjers Kalvīša kungs. Sākumā bija diskusijas par „slieksni”, no kura ir jādeklarējas, un tad Kalvīša kungs ļoti autoritatīvi paziņoja: „Kādas muļķības! Jādeklarējas ir absolūti visiem!” Un tad ar šo metodi šo likumu arī noraka. Un tas joprojām „marinējas” turpat, kur „marinējās” līdz tam.

Tā ka ir divas metodes. Viena metode, kuru Šlesera kungs, atklāts puisis būdams... Viņš piedāvāja abas metodes šeit, no tribīnes... Viena, ka deklarējamies no miljona, lai gan tas ir bezjēdzīgi, jo lielākajai daļai tātad... nu, visa pelēkā ekonomika paliek tur, kur tā ir. Un otra, ka deklarējas absolūti visi. Tātad „norok”, neko nepieņem, un rezultāts nemainās. Šlesera kungs ļoti centīgi pūlējās aizstāvēt esošo kārtību, lai absolūti nekas, Dieva dēļ, nemainītos, jo, Dieva dēļ, ja valsts uzzinās, kas pieder tās pilsoņiem (No zāles dep. A.Šlesers: „Valsts vai bandīti?”), tad taču būs daudz grūtāk šmaukties.

Un vēl viena piebilde par to, ka deklarējas absolūti visi. Godātie kolēģi! Ja šis likums paredz to, ka nav jādeklarējas... (No zāles dep. A.Šlesers: „Kas atbildēs par informācijas drošību, Kārli?”) Āboltiņas kundze, ja jūs nodrošināsiet klusumu zālē, tad man būs vieglāk runāt... (No zāles: „Replikas ir atļautas, Kārli!” Zālē troksnis.)

Vai es drīkstu runāt tālāk? (No zāles: „Jā!”)

Godātie kolēģi! Tā kā šis likumprojekts paredz, ka ir jādeklarējas visiem tiem, kam pieder manta vai ir skaidrās naudas uzkrājumi, kas nav zināmi Valsts ieņēmumu dienestam vai citām valsts iestādēm, tad, ja persona nedeklarējas, viņa automātiski ir deklarējusi, ka viņai nepieder šādi uzkrājumi, un līdz ar to tas patiesībā nozīmē to principu, ka šī deklarēšanās ir vispārēja.

Protams, šajā likumprojektā ir dažas detaļas, kuras mums vajadzētu pilnveidot uz otro lasījumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē es arī mēģināju par tām runāt. Mums būs jāiesniedz daži priekšlikumi, kas varētu precizēt to vai citu normu un padarītu šo deklarēšanos precīzāku, saprotamāku un grūtāk apejamu, un es ļoti ceru, ka - par lielām sirdssāpēm Šlesera kungam! - mēs šo likumu sekmīgi šajā gadā varēsim pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Manā uzstāšanās droši vien nebūs tik daudz dramaturģijas kā Šadurska kungam.

Es katrā ziņā atbalstu šā likumprojekta nodošanu turpmākajai skatīšanai. Es uzskatu, ka jau sen ir laiks pieņemt šādu likumprojektu, bet ir konkrēti iebildumi un apstākļi, kuri, manuprāt, ir svarīgi un vērā ņemami. Ir runa par skaidrās naudas ieguldīšanu komercbanku kontos. Līdz šim nav skaidrs, kādēļ tas tomēr ir jādara. Laikā, kad mēs iztirzājām šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, es labi sapratu - un eksperti un likumprojekta autori apliecināja -, ka mana izpratne par to, ka nauda ir jāiegulda kontā un tur pēc tam jāatstāj, nebija pareiza. Jebkurš, kas savu skaidrās naudas krājumu atnesis uz banku un ieguldījis kontā, jau nākamajā dienā var šo naudu izņemt, paņemt atpakaļ un atkal dārziņos atstāt. Neviena norma neprasa, lai tāds ieguldītājs šo naudu atstātu komercbankā. Taču es gribu jums pateikt, ka tomēr lielākais Latvijas komercbanku klientu skaits šo normu tā nesapratīs un nesaprata arī līdz šim.

Bet, ja tomēr nav pieprasīts atstāt naudu kontā, tas nozīmē, ka vispār šīs rīcības nepieciešamība izskatās visai šaubīga. Kādēļ nauda jānes uz banku, ja to vienkārši var deklarēt uz papīra, kas iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā vai citā valsts iestādē?

Līdz ar to prasība, ka nepieciešams veikt skaidrās naudas ieguldīšanu komercbanku kontos, izskatās vienkārši kā komercbanku interešu lobēšana. Man nav nekā pret komercbankām, bet man liekas, ka, veicot tādu svarīgu un vērienīgu valsts mēroga pasākumu kā skaidrās naudas deklarēšana, tomēr vajadzētu atrast iespēju kaut kā nodemonstrēt šo naudu, izmantojot valstij piederošu kredītiestādi vai citu līdzīgu finansiālu struktūru, nevis mēģināt kaut kā pabalstīt šajos grūtajos laikos komercbankas. Manuprāt, tas būtu pareizāk.

Otrs jautājums. Likumprojektā ir prasība, lai tiktu deklarēti arī citi īpašumi, piemēram, antikvāri mākslas priekšmeti, dārglietas, pastmarku kolekcijas, un tā tālāk - viss tas, kas patiešām ir lielā vērtē šai vai tai ģimenei. Katram no mums mājās stāv antikvāri priekšmeti vai varbūt ir pastmarku kolekcijas vai šis vai tas. Vai kāds zina, kāda vērtība ir šiem antikvārajiem priekšmetiem un šīm dārglietām? No šā likumprojekta izriet, ka katram pašam būs par to jāparūpējas - būs jāatrod vērtētājs, kas vērtēs šīs vērtības. Tās būs papildu rūpes, kas, manuprāt, tikai uzkraus papildu slodzi Latvijas iedzīvotājiem.

Un pēdējais. Mēs jau sen runājam par to, ka vajadzētu tomēr nodrošināt fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, bet nu rodas jautājums: vai tas nav tomēr citādāk, nekā to paredz šis likumprojekts? Jo, ja personai pieder, piemēram, 10 tūkstoši latu skaidrā naudā, viņš vai viņa varētu taču sadalīt šo naudu ar laulāto, un līdz ar to šī summa būs mazāka un nevienam, ne viņai, ne viņam, nebūs jādeklarē šī summa. Varbūt tomēr vajadzētu paredzēt nepieciešamību deklarēt nevis fiziskās personas mantisko stāvokli, bet ģimenes mantisko stāvokli.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka mūsu likumdošanā jau pastāv tādas iespējas; piemēram, nosakot trūcīgo personu vai maznodrošināto personu statusu, mēs vērtējam tieši ģimenes mantisko stāvokli un ģimenes ienākumus. Man liekas, tas ceļš ir labāks... un tas tostarp stiprina arī ģimenes institūciju mūsu valstī. Man liekas, ka tas būtu pareizi.

Šo likumprojektu es atbalstu un aicinu arī Saeimu rīkoties tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (frakcija „Vienotība”).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Kā tas nākas, ka visās citās valstīs jau sen šitādas deklarācijas ir ieviestas? Paskatieties, kur brauc mūsu darba meklētāji - uz Angliju, Vāciju, Zviedriju... tagad varbūt uz Vāciju vai Īriju. Tur visur ir deklarēšanās sistēmas. Kad es dzīvoju Amerikā, es deklarēju, kad es dzīvoju Zviedrijā, es deklarēju. Visur, kur es dzīvoju, es deklarēju.

Tagad par drošību. Pajautāsim: vai tie mūsu tautieši, kuri strādā Īrijā vai Anglijā, tur jūtas nedrošāki? Un beigu beigās, ja teiksim: „Jā, bet mēs esam pēcpadomju valsts...” Bet, piedodiet, tā nav, jo Igaunija šito jau sen ir pieņēmusi. Vai tur cilvēki dzīvo nedrošāk? Piedodiet! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atceros, ka, gatavojoties 6.Saeimas vēlēšanām 1995.gadā, Tautas saskaņas partija iekļāva savā priekšvēlēšanu programmā punktu par to, ka ir nepieciešams pieņemt nulles deklarācijas. Arī citām partijām jau toreiz visur programmās bija tāds punkts.

Pagājuši 16 gadi, bet mēs joprojām turpinām apspriest šo pašu jautājumu. Nu, piedodiet, tas ir kauns mums kā likumdevējiem!

Kur ir tā problēma?

Visamizantākais ir tas, ka neviens jau neiebilst. Es visus 16 gadus ne no viena deputāta, ne no viena deputāta kandidāta nedzirdēju, ka „nē, es iebilstu pret šā likuma pieņemšanu”. Visi ir „par”, bet likums nav pieņemts. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka šie projekti ir izveidoti tādā veidā, ka tur ir iestrādāti, nu, teiksim tā, apšaubāmi momenti, kas izslēdz godīgu likuma īstenošanu. Mēs nonācām līdz zināmam posmam - līdz pirmajam lasījumam, kā tas ir tagad, un tad sākās runas: „Bet kā mēs to īstenosim? Nu, tā nevar! Vēl jāpadomā...” Un tā tas turpinās 16 gadus!

Es piekrītu tam, ko teica Pimenova kungs. Es varētu daudz ko papildināt. Es lielā mērā piekrītu arī Šlesera kunga kritikai, bet mēs nekādā gadījumā nevaram tagad noraidīt šo likumprojektu, jo šobrīd vēl nav tā īstā pārbaude mums kā likumdevējiem. Īstā pārbaude būs otrajā lasījumā, kad mēs mēģināsim labot tās kļūdas, nepilnības un varbūt apzināti ieliktos slazdus, kas, neapšaubāmi, ir šajā likumprojektā. Un tad mūsu balsojumi parādīs, cik mēs esam nopietni un cik mēs esam godīgi.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ļoti nopietni padomāt par priekšlikumiem uz otro lasījumu. Un tad jau otrais lasījums parādīs, kas ir kas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Es piekrītu Pimenova kungam, ka šajā likumā tiešām ir lietas, kuras nepieciešams uzlabot. Bet es nevaru piekrist tam, ka mums šī iedibinātā prakse ir jāturpina, - ka par likumprojektiem, kuri ir sagatavoti tādā formā, par kuru principā kopumā balsot nevar, mēs balsojam tikai tāpēc, lai virzītu uz nākamo lasījumu. Pamatlasījumam tomēr ir jābūt sagatavotam, lai kopumā tas būtu atbalstāms, un pēc tam mēs varam veikt kaut kādus grozījumus.

Es saprotu Šadurska kunga bažas par tām trīslitru bundžām un dārziem. Mēs varam, protams, to lietu līdz absurdam novest, bet... Ir viens jautājums: kāpēc tad jūs, Šadurska kungs, konkrēti no šīs tribīnes nerunājat par... un arī Reira kungs, kas virza šo likumprojektu, nerunā par drošības aspektu? Es pacēlu jautājumu par drošību. Mēs varam piesaukt Lielbritāniju un citas Eiropas valstis, bet, godājamie kolēģi, mēs laikam pārāk ātri aizmirstam tos notikumus, kas norisinās Latvijā. Pavisam nesen Jēkabpilī policisti, kuri mēģināja aplaupīt spēļu zāli, nonāca tādā situācijā, ka notika apšaude. Kāds gāja bojā, un galu galā iznāca tā, ka policisti ar ieročiem cīnījās savā starpā. Mēs neesam kliedējuši bažas, ka kaut kas policijā ir mainījies. Iekšlietu ministre demisionē, tomēr vēl daudzus mēnešus pilda kādu īpašu misiju, bet pirms aiziešanas nav šeit bijis ziņojums par to, kas ir izdarīts, un par to, vai situācija kļuvusi drošāka.

Šadurska kungs, nav runa par esošajiem deputātiem! Ne par mani, ne par jums. Mēs sen jau deklarējamies un to esam darījuši daudzu gadu garumā. Runa ir par tiem cilvēkiem, kuri nekad nav deklarējušies, kuri pirmo reizi to darīs un centīsies uzticēties šai valstij, centīsies palīdzēt tai. Viņi uzskatīs, ka viņi dara labu darbu. Jautājums: kā mēs nodrošināsim šīs informācijas drošību? Lejiņa kungs! Mēs varam piesaukt visas valstis, bet, lūdzu, nāciet un no šīs tribīnes paskaidrojiet, ko valdība, ko Iekšlietu ministrija ir izdarījusi, lai neatkārtotos tādi gadījumi, ka policisti savā starpā šaudās un nošauj viens otru! Kas ir izdarīts, lai kaut kas uzlabotos? Es uzskatu, ka principā pat ne iekšlietu ministrei, jo viņa taču ir paziņojusi par savu demisiju, bet gan premjeram šeit vajadzēja tribīnē stāvēt, vajadzēja nākt klajā ar nopietnu ziņojumu par situāciju tieši drošības struktūrās, par to, kas ir uzlabots, ko šī valdība ir izdarījusi. Premjeram būtu mums jāpasaka: „Es, Valdis Dombrovskis, uzņemos pilnu atbildību par to, ka šis konkrētais likumprojekts neapdraud nevienu Latvijas sabiedrības pilsoni. Un šeit ir mehānisms!” Jo nepietiek ar vienkāršu politisko vāvuļošanu, nepietiek ar to, ka pasaka: „Es garantēju.” Šoreiz runa ir par mehānismu, un es prasu atspoguļot to no šīs tribīnes. Ja tas ir Valsts ieņēmumu dienests, tad jautājums: vai tiešām šī informācija būs pasargāta? Kādā veidā tā tiks pasargāta? Man šķiet, ka nevar būt tā, ka mēs dzīvojam it kā demokrātiskā valstī, bet KGB principi joprojām ir. Ka sabiedrībai nav jāzina, kā tiek nodrošināta drošība.

Paraudzīsimies, piemēram, uz Skandināviju! Lejiņa kungs, gan Zviedrijā, kur jūs esat dzīvojis, gan Norvēģijā - es esmu dzīvojis Norvēģijā - informācija ir pieejama ļoti plaši, vēl plašāk, nekā tas paredzēts šajā likumprojektā, bet ir viena lieta: tur ir skaidri atrunāts mehānisms, ir padomāts par drošības aspektiem, par to, kādā veidā reaģē policija un citas drošības struktūras, ja kaut kas tāds valstī notiek. Pie mums tikko bija gadījums... Es saprotu to, ka valsts valodā ir jārunā, jāziņo. Bet, ja kāds izmisis cilvēks zvana un saka, ka viņu mēģina aplaupīt, un ja viņš to pasaka krievu valodā, tad diemžēl šim cilvēkam nekāda aizsardzība netiek nodrošināta. Es labi apzinos, ka ir momenti, kurus mēs nevaram paredzēt likumā, bet...

Godājamie kolēģi, par drošības situāciju valstī, par to, kā tiks aizsargāts katrs indivīds, te būtu nepieciešams premjera ziņojums. Un tieši tāpēc es aicinu: nevis mēneša laikā pieņemsim šo likumprojektu, bet, tā kā trīsarpus gadi vēl ir atlikuši, ko šai Saeimai strādāt, noteiksim normālu termiņu - 30.septembri! Tā nebūs novilcināšana. Premjers sagatavosies, nāks ar visiem šiem ziņojumiem, un tad Saeima varēs lemt. Ja mēs uzskatām, ka mēs varam kārtējo brāķi apstiprināt un pēc tam otrajā lasījumā pielabot, tad, ticiet man, tas viss beigsies tā, kā tas jau ir bijis ar iepriekšējiem likumiem: stumj uz priekšu, lai gan visas lietas nav kārtīgi pārdomātas, un galarezultātā nepieņem neko.

Tā ka, lai pieņemtu tomēr šo likumu, mēģināsim šo likumprojektu sakārtot tā, lai Latvijas sabiedrībai būtu skaidras atbildes - un pirmām kārtām tieši par drošības aspektiem! Un, Kārli, lūdzu, nāc un pastāsti, kā tad jūsu partija nodrošinās šo drošību! Vai nodrošinās to tā, kā tas ir bijis Jēkabpilī, vai tomēr kāds uzlabojums ir gaidāms?

Sēdes vadītāja. Paldies, Šlesera kungs!

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šlesera kunga izteikumi un rūpes par pensionāru drošību, investoru labklājību man atgādināja ainas no „Sīpoliņa piedzīvojumiem”, kur barons Citrons savas darbības motivēja ar rūpēm par tautas labklājību... nu, īstenībā mērķi, protams, bija gluži citi.

Šeit es saskatu zināmu līdzību, un es domāju, ka arī pārējie kolēģi tieši tāpat. Vai mēs vēlamies šo lietu sakārtot vai ne... (No zāles dep. A.Šlesera starpsaucieni.)

Bet ir kāds racionālais grauds gan, ko es saskatīju. Ziniet, tad, kad Šlesera kungs saka: „Kurš tad pārbaudīs, kur mums ir tie investoru resursi? Kurš viņu piederošos īpašumus pārbaudīs Kaimanu Salās vai kur citur?” man liekas, ka vajadzētu uz otro, varbūt uz trešo lasījumu grozījumos iekļaut zvērestu. Investoriem, kad viņi būs aizpildījuši šo deklarāciju, vajadzēs zvērēt, ka viņiem nekur citur nekādu īpašumu nav. Un tad, ja pēkšņi tie tomēr atradīsies, mēs zināsim, ka tie viņiem nepieder, ka tā ir bezpersonas manta un pienākas valstij.

Protams, ka likumprojekts ir uzlabojams. Viennozīmīgi! Darīsim to un pieņemsim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

Vai jums pietiks ar 11 minūtēm?

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Ir aizkustinoši dzirdēt, ka par pensionāru, kā jau arī kolēģis Parādnieks teica, drošību... ka pensionāriem, kuri, par citiem likumprojektiem diskutējot, mums mirst badu un nevar sagaidīt pensijas dienu, pēkšņi, izrādās, ir apslēpta manta zeķē, dārzā un vēl kaut kur. Ļoti aizkustinoši, ka par šiem ļaudīm ārkārtīgi rūpējas turīgi un ļoti turīgi ļaudis. Arī ļaudis, kuru kapitāla izcelsme ir bijusi ļoti savdabīga - vai nu uzkrājumi no puķu audzēšanas, vai ļoti veiksmīgi darījumi ar uzņēmumu akcijām... Un tā tālāk.

Šlesera kunga runā, man šķiet, uzmanības vērtas ir trīs... vismaz trīs atziņas, proti (citēju): „Mēs neesam kliedējuši bažas, vai situācija ir mainījusies.” Piekrītu! Mēs neesam kliedējuši bažas, ka Saeima ir spējīga pieņemt tādu regulējumu, kas skaidri un nepārprotami valstī deklarē tās iedzīvotāju mantas izcelsmi.

Ir momenti, ko nevar ielikt likumā. Tiesa, Šlesera kungs! Likumā nekādā veidā nevar ielikt politiķa pienākumu būt atbildīgam, būt atklātam un nebūt liekulīgam. (No zāles dep. A.Šlesers: „Par drošību, lūdzu! Par drošību!”)

Par drošību. Jūs minējāt... Šlesera kungs minēja šādu vārdu virknējumu, ka pilsoniskā drošība, lūk, tikšot apdraudēta. Manu pilsonisko drošību ļoti lielā mērā apdraud valsts, kurā ir augsti korupcijas riski, kur ir iespēja gan vienkārši biznesa cilvēkiem, gan politiķiem, kaut arī tie ir deklarējuši amatpersonu deklarācijās savu mantisko stāvokli, joprojām saglabāt pietiekami lielu „atvērtu durvju” iespēju, kur mēs neuzrādām ne savus ienākumus, ne mantas izcelsmi. Šis ir ļoti nopietns pilsoniskās drošības apdraudējuma aspekts. Ļoti nopietns!

Korupcijas riski, manuprāt, ir nesalīdzināmi lielāks pilsoniskā un valstiskā apdraudējuma aspekts nekā Šlesera kunga rūpes par potenciālajiem „caurumiem” VID datubāzēs. Šī informācija tāpat kā informācija par mūsu deputātu mantisko stāvokli tiks glabāta VID. Neo sniegtā mācība ir bijusi ļoti skarba. VID kapacitāte ir pilnveidota. Datubāzu drošības auditi ir veikti, un tie joprojām tiek pilnveidoti. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kā konkrēti?”)

Un vēl. Šlesera kunga ārkārtīgi spēcīgā puse ir spēja ļoti precīzi pildīt PR grāmatās, ābecēs rakstītos pamatpostulātus. Un viens no tiem ir tāds, kā jebkuru ideju pārvērst un novest līdz absurdam. Un šeit šodien tribīnē mēs redzējām šo paraugstundu. (No zāles PLL frakcijas deputātu starpsaucieni: „Par drošību!”)

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms sešpadsmit gadiem, kad es biju tieslietu ministrs un Andris Šķēle bija Ministru prezidents, es nācu klajā ar šo iniciatīvu, jo Pasaules Bankas aktivitātes tieši šādos un līdzīgos jautājumos šeit, Latvijā, izvērsās diezgan plašā frontē, un šī iniciatīva par sākumdeklarēšanu saskārās ar milzīgu pretestību. Milzīgu! Un vislielākā pretestība tika izrādīta tieši tajā aspektā, ko šobrīd cenšas pasvītrot Šlesera kungs, - proti, drošības aspektā. Šie piecpadsmit, sešpadsmit gadi ir parādījuši, ka deklarējas arvien vairāk cilvēku, arvien vairāk amatpersonu, taču drošības aspekts sevi nav attaisnojis.

Protams, par drošību ir jādomā. Taču, ja mēs šo soli nesperam, mēs dodam zaļo gaismu tiem, kas ir gan pelēkajā biznesā, gan melnajā biznesā: „Dariet tāpat, dariet vēl labāk, turpiniet!” Līdz ar to mums šis, tā teikt, ķeizargrieziens ir jāizdara. Mums ir jārada šī jaunā sistēma, un mums šis likums ir jāpieņem. Šis likums zināmā mērā amnestēs un zināmā mērā legalizēs līdzšinējos uzkrājumus, taču tā ir tā samaksa par to, lai mēs sāktu jaunu dzīvi, jaunu kārtību. Un tas būs pamats jau pilnīgas legālās prezumpcijas principu ieviešanai, kuru nevar ieviest, kamēr nav nulles deklarācijas.

Protams, man ir saprotama Šlesera kunga kvēlā degsme, aizsargājot tos investorus, kuri ierodas šeit bieži vien ar nezināmas izcelsmes finanšu līdzekļiem. Bet man ir aicinājums kolēģiem no „Vienotības”: ja reiz mēs kopā atbalstām šo sākumdeklarēšanās principu, tad tomēr vienreiz saņemiet dūšu un izsvītrojiet no Imigrācijas likuma normu par tā saukto uzturēšanās atļauju pirkšanu saistībā ar nekustamajiem īpašumiem!

Šlesera kungs aizstāv tieši šos cilvēkus, kuri iegulda nezināmas izcelsmes līdzekļus šejienes nekustamajos īpašumos. Pabraukājiet pa Pierīgu un paskatieties jaunajos rajonos, teiksim, virzienā uz Jūrmalu, tajā pašā Salienā! Paskatieties, kādi ir to mašīnu numuri, ar kurām šie investori ir iebraukuši! (No zāles dep. E.Zalāns: „Lietuvas!”) Šie numuri liecina par to, ka viņi te ir iebraukuši no Novosibirskas, Omskas, Ņižņijnovgorodas, Arhangeļskas. Un vienu rītu jūs, kolēģi no „Vienotības”, pamodīsieties un sapratīsiet, ka darbojas paļāvības princips. Šie cilvēki ir ieceļojuši legāli, ar jūsu pašu atļauju, un Šlesera kungam būs pilnīgs pamats viņus aizstāvēt, un viņam būs taisnība. (No zāles dep. A.Šlesers: „Labāk ņem bēgļus no arābu valstīm! Gan tādus atsūtīs!”)

Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējam savu klātbūtni, es jūs aicinu starpbrīdī apmeklēt jauno mākslinieku darināto mūsu portretu izstādi. Viņu darbu mēs varējām šeit vērot vairāku mēnešu garumā. Gribu gan, protams, brīdināt tos kolēģus, kuriem ir problēmas ar humora izjūtu, varbūt atturēties no šīs izstādes apmeklēšanas. (Zālē smiekli.)

Tagad vārds tiem deputātiem, kuri vēlas sniegt paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Tas nav par mani, nē? Labi, labi!

Kolēģi, pēc septiņām minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Juridiskās komisijas locekļiem atgādinu, ka šodien mums ir divas sēdes. Viena būs tūlīt un otra - pusdienu laikā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, lūdzu jūs uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē tūlīt, vēl pirms izstādes atklāšanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies ļoti daudzi deputāti: Ingrīda Circene, Rihards Eigims, Iveta Grigule, Aleksejs Holostovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Valērijs Kravcovs, Ainars Latkovskis, Vitālijs Orlovs, Guntis Ulmanis, Jānis Urbanovičs un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 19.maija sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” pirmajā lasījumā.

Mēs uzsākām debates, kuras tagad turpināsim. Kolēģi, lūdzu tomēr ieņemt vietas, lai varētu turpināt debates! Arī Šķēles kungs... Paldies. Un Reinikas kundze...

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Atkārtošanās, protams, ir neizbēgama, un runa būs veltīta tomēr, kā jau vairākumā gadījumu, šoreiz Šlesera kunga argumentiem. Domāju, ka tā ir liela izlikšanās no jūsu puses, runājot par drošību. Drošība nekur pasaulē nav absolūta, it nekur! Gerkena piemērs: sēta, suņi, personīgā apsardze... taču aiznesa 400 000 vērtu seifu tā, ka neviens pat nemanīja, un vēl šodien tas nav atrasts. Bet jūs par 10 000 te runājat... par drošību, par to, kādas te briesmas draud cilvēkiem...

Zviedrijā helikopters nosēdās uz bankas jumta, paņēma miljonus un aizlidoja. Advokāts Platacis nodarbojās ar miljonu lietām un pazuda bez vēsts. Drošība... Nevajadzētu izlikties!

Es neuzskatu, ka jums svarīgākais iemesls, kādēļ jūs šo likumprojektu gribat apturēt, ir drošības jautājums. Visu laiku cilvēces vēsturē diženumam blakus iet maziskums, bet ļaunumam blakus iet labums. Un nevajag uzbrukt policijai! Es, būdams Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis, divreiz esmu bijis spiests par to izteikties. Katrā sabiedrībā ļaunums un labums ir blakus, un arī jebkurā ministrijā ir cilvēki, kas strādā izcili un kas strādā slikti; ir cilvēki, kas strādā godīgi, un ir arī tādi, kas strādā ar domu iegūt kaut ko... kaut kādus noziedzīgus līdzekļus. Un mūsu policija faktiski pierādīja, ka tā ir izcila policija. Jēkabpilī iebrauca pieci bandīti - īsti bandīti! - pārģērbušies formās... Atgādināsim, ka priekšā bija cits automobiļa numurs, bet aizmugurē - cits, deviņi ieroči... Un vienas stundas laikā nav ne ieroču, ne bandītu, ne apdraudējuma sabiedrībai. Tā ka nepārspīlējiet, Šlesera kungs, šo drošības jomu! Labāk, es domāju... nu, ja jums ir tik daudz atklātības un spēka, tad nāciet priekšā un pastāstiet, kāds ir iemesls tam, kādēļ jūs negribat šo likumu virzīt uz priekšu.

Andris Šķēle nupat starpbrīdī man pateica un, es domāju, pareizi pateica... Viņš uzskata, ka šis likums vēl nav pilnīgs, nav pilnveidots un savā ziņā vājš, bet, tā kā mums cita likuma nav... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kāpēc nav?”) ka Eiropas priekšā mēs atpaliekam un negribam to parādīt, nu tad virzīsimies uz priekšu un virzīsim uz priekšu arī šo vājo likumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šlesera kungs lūdza mani paskaidrot par drošību. Mēģināšu ar piemēru. Šlesera kungs droši vien nav pats trūcīgākais cilvēks Latvijā, bet tomēr, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, skaidrā naudā glabā tikai 10 tūkstošus dolāru un 6 tūkstošus latu. Stikla burkā acīmredzot, kā viņš pirmīt izteicās. Šlesera kungs, kāpēc jūs domājat, ka citi godīgi cilvēki Latvijā glabā skaidrā naudā vairāk?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mazliet no vēstures.

Pirmo reizi likumprojekts par tā sauktajām nulles deklarācijām tika izstrādāts Iekšlietu ministrijā un izskatīts valdībā 1995.gada pavasarī, un tika pieņemts arī pirmajā lasījumā parlamentā. Bet pēc tam mums sākās šī ļoti garā epopeja - 16 gadu garumā, kad nekādi nevarējām pieņemt šo likumprojektu.

Pirmais jautājums: vai likumprojekts ir nepieciešams? Neapšaubāmi! Šis likumprojekts bija un ir nepieciešams. Tas bija nepieciešams jau 1995.gadā, bet, lai cik tas dīvaini būtu, paši lielākie šā likumprojekta kritizētāji bija atsevišķi Ģenerālprokuratūras pārstāvji un arī Augstākās tiesas pārstāvji. Es tolaik ļoti labi sapratu viņu bažas, tāpēc ka viens otrs cēla lielas pilis vairāku miljonu vērtībā, saņemdams nelielu prokurora vai tiesneša algu.

Tagad ir jautājums: ko darīt ar šo likumprojektu? Man, godīgi sakot, būtu... Ja mēs runājam par Ministru kabineta kopējo darba kvalitāti, tad man būtu aicinājums: varbūt vajadzētu pieņemt šeit lēmumu, ka Ministru kabinets tikai ideju veidā iesniedz risinājumus... iesniedz vienu vai otru ideju, piesaka likumprojektu par tādu un tādu problēmu, un tālāk lai strādā Saeima.

Šis likumprojekts daudzējādā ziņā neiztur nekādu kritiku.

Ļoti aktuāls ir jautājums par legālo prezumpciju. Acīmredzot par šo jautājumu būs mums atsevišķi jādiskutē uz otro lasījumu.

Šobrīd, lai kāds tas likumprojekts arī būtu, diemžēl tas būtu jāatbalsta, lai mēs varētu virzīties uz priekšu, ņemot vērā uz otro lasījumu arī tos argumentus, kurus, lai cik tas dīvaini būtu, izteica arī Šlesera kungs, runājot par drošību. No šā likumprojekta nekas tāds neizriet, tāpat kā neizriet arī atbilde uz vēl veselu virkni citu jautājumu.

Nobeigumā es tomēr aicinu Ministru kabinetu strādāt kvalitatīvāk, lai nebūtu brāķa likumprojekta, par kuru mums būtu jādiskutē, vai tas vispār būtu jāatbalsta.

Ideja ir laba, bet ir jautājums - kāds ir izpildījums?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Kolēģi! Runa ir gan par likumu, gan par argumentāciju. Vairākas reizes no Viņķeles kundzes puses izskanēja argumentācija saistībā ar korupcijas apkarošanu.

Es pateikšu to, ko jūs esat redzējuši, es tikai atgādināšu.

Tad, kad iedzīvotājus aptaujā un pilnīgi konkrēti vaicā, kāda ir viņu saskarsme ar korupciju, 15,8 vai 16 procenti atbild, ka iestādes vadītājs vai darbinieks personiskajām vajadzībām izmanto dienesta resursus, aprīkojumu, iekārtas, auto un tā tālāk. Un, otrkārt, 15 procenti atbild, ka labi apmaksātā darbā valsts vai pašvaldības iestādē tiek pieņemts ar priekšnieku saistīts cilvēks.

Tā ka jūs, kolēģi no „Vienotības”, varat paskatīties, vai tā korupcija, kā iedzīvotāji to uztver, nav vairāk saistīta ar pilnīgi citām lietām nekā ar likumu, jo paši esat pēdējā laikā pietiekami daudz cilvēku pieņēmuši darbā atbilstoši tam otrajam punktam, ko es nupat minēju. Un varat paskatīties arī daudzas citas lietas, arī resursu izmantošanu.

Savukārt Viņķeles kundzes pieminētais arguments par politiskajām partijām un par uztveri šajā jautājumā ir tāds: ar šo ir saskārušies 1,9 procenti aptaujāto. Tā ka tās lietas, ar ko šodien nodarbojaties jūs, kolēģi no „Vienotības”, ir jāskata pavisam cita likuma kontekstā.

Ja mēs pozitīvi skatāmies uz sākumdeklarēšanos saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, tad redzam, ka tur ir ļoti, ļoti daudz dažādu aspektu. Un paši varat paņemt kalkulatoru un parēķināt. Centrālā statistikas pārvalde ir tā kā teikusi un arī eksperti ir teikuši, ka, iespējams, desmit procenti jeb gandrīz 200 000 cilvēku tā arī netika saskaitīti Latvijā. Tātad, ja 200 000 cilvēku nekādā veidā nekur nedeklarējas, pilnībā neeksistē nekādos reģistros un ienākums, ko katrs no viņiem mēnesī gūst, tā teikt, pelēkā vai melnā veidā, ir vismaz minimālās algas apmērā, tas vien jau sastāda pusmiljardu latu, kas aiziet garām valsts budžetam. Tāpēc Šlesera kunga priekšlikums, ka, ja reiz mēs cīnāmies ar ēnu ekonomiku, mums jāiet uz to, ka vajag likt deklarēties pilnīgi visiem iedzīvotājiem, patiesībā ir pietiekami racionāls. Ja mēs tiešām cīnāmies ar ēnu ekonomiku!

Savukārt, ja mēs skatāmies otrā virzienā, proti, uz tiem cilvēkiem, kuriem ir tiešām ļoti daudz naudas, un skatāmies, no kurienes iegūti tie resursi, tad, pilnīgi loģiski, ir jāiet pretējais ceļš: jādeklarējas tikai tiem cilvēkiem, kam ir tiešām simts vai vairāk nekā simts tūkstošu lieli ieņēmumi gadā vai līdzīgi īpašumi.

Tas slieksnis, kas šobrīd ir noteikts, patiesībā nav absolūti nekāds un ir pilnīgi nesaprotams, jo neatrisina nevienu problēmu, neveic ne cīņu ar ēnu ekonomiku, ne arī cīņu ar korupciju. Un, lai būtu cīņa ar korupciju, kolēģi, es jūs aicinu nonākt pie labākas politikas savā rīcībā, nevis nodarboties ar šāda likumprojekta virzīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es starpbrīdī izdarīju divus darbus vēl bez tam, ka biju komisijas sēdē.

Pirmkārt, es sazvanījos ar Lagzdiņa kungu, bijušo Augstākās padomes deputātu, un, otrkārt, paskatījos, palasīju atsevišķas deklarācijas, ar kurām es iesaku Šlesera kungam iepazīties, lai noskaidrotu to jautājumu par drošību: kā tie cilvēki, kuri iesnieguši šīs deklarācijas, tiek galā ar drošības jautājumiem, ja jau viņiem mājās glabājas ārkārtīgi apjomīgas naudas summas? Nav dzirdēts, ka viņiem kāds būtu uzbrucis - neatkarīgi no tā, kur tās personas atrastos. (No zāles dep. A.Šlesers: „Bet vai onkulītis spēs savu naudu aizvest uz banku?”)

Visupirms par likumprojekta ģenēzi. Te pārstāvji gan no kreisās puses, gan no labās puses runāja par to, kā viņi esot cīnījušies, lai šāds likumprojekts tiktu pieņemts. Es varu teikt, ka... un arī bijušie Augstākās padomes deputāti, kas šeit ir klāt, var apliecināt, ka par to, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams, tika runāts jau Augstākās padomes laikā, proti, tajā laikā, kad vieni cīnījās par valodu un par karogu, par neatkarību, bet otri, tā otra puse, tajā pašā laikā izmantoja izdevīgo iespēju, īpaši varbūt nepareizi noregulēto privatizāciju. Tie otri bija ārkārtīgi „pret” šo sākumdeklarēšanu. Lagzdiņa kungs, Jānis Lagzdiņš, apgalvoja, ka viņš tajā laikā ir divas reizes mēģinājis iesniegt šo likumprojektu. Šis likumprojekts netika atbalstīts, tāpēc tajā laikā patiešām acīmredzot bija noteikti daudz vieglāk... Nu, šeit mēs zinām, kuras personas arī tajā laikā bija „pret”. Man tas ir ļoti labi palicis atmiņā. Es nesaukšu šeit tos uzvārdus, jo tam pēc divdesmit gadiem vairs nav nozīmes.

Otra lieta. Pilnīgi pamatoti Rasnača kungs pieskārās šai tēmai - legālajai prezumpcijai. Es domāju, ka jūs saprotat - vai ka liela daļa no jums saprot -, ko tas jēdziens nozīmē. Bet, ja jūs nesaprotat, es vienkāršiem vārdiem jums izstāstīšu.

Šodien, kad trūkst legālās prezumpcijas un līdz ar to trūkst arī šādas ienākumu deklarēšanas, valsts institūcijas gadiem ilgi ir spiestas bezjēdzīgi cīnīties ar personām, lai pierādītu, ka šīs personas ir par miljoniem... par miljoniem ir apzagušas valsti. Ja būtu šī deklarācijas iesniegšana... Protams, šeit, Šlesera kungs, nav jāpārbauda visi un nav pamata nekādām bažām par kādu lauku onkulīti, kas nu tagad mājās būs sakrājis desmit tūkstošus un tagad ar autobusu vedīs to naudas summu uz kādu banku, lai varētu konstatēt, vai viņam tiešām pieder... Šeit mēs runāsim tikai par tiem gadījumiem, kuros valsts institūcijām rodas aizdomas, ka persona, iespējams, ir izdarījusi kādus noziegumus. Tikai šīs personas tiks pārbaudītas, un, pastāvot legālajai prezumpcijai, šīm personām - tā, kā tas ir civilizētās Eiropas valstīs, civilizētās pasaules valstīs - ir jāpierāda, kur tās ir dabūjušas, nevis valstij gadiem ilgi ir jāmokās, lai pierādītu, kur šīs personas ir dabūjušas.

Tālāk trešais jautājums - par drošību. Es jau teicu, ka es paskatījos atsevišķas deklarācijas, proti, Šlesera kunga sistēmā strādājošo cilvēku deklarācijas, par diviem gadiem.

Vienas akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs... Proti, es varu pateikt, ka šeit ir atsevišķi ierēdņi. (No zāles dep. A.Šlesera starpsaucieni.)

Āboltiņas kundze, lūdzu, pārtrauciet, lai Šlesera kungs tur nebļaustās, es nevaru runāt! (No zāles: „Kārtības rullis atļauj starpsaucienus!” No zāles dep. J.Reirs: „Starpsaucieni nav „Zaļās zemes” lasīšana!”)

Tātad es atgādinu, ka šeit ļoti interesanti diferencēt mēs varam. Skaidrā naudā apmēram desmit tūkstošus glabā ierēdņi mājās, bet simtiem tūkstošu glabā it sevišķi... it īpaši jūsu sistēmā esošie valdes un padomes locekļi. Es šeit nesaukšu uzvārdus... Nu, piemēram, vienam ļoti ievērojamas akciju sabiedrības valdes loceklim... kas tad viņam šogad mājās stāv? Septiņdesmit tūkstoši Latvijas valsts latu, deviņdesmit tūkstoši Amerikas dolāru un simts tūkstoši eiro. Viens caurkritis politiķis, neskatoties uz to, kur viņš atrodas, par saviem īpašumiem un par savām naudām absolūti neuztraucas. Viņš mājās glabā sešus tūkstošus latu, desmit tūkstošus ASV dolāru un vienu vai divus simtus tūkstošu eiro. Viņiem neviens nav uzbrucis! Šīs deklarācijas, ja jūs neprotat ieiet mājaslapā, es jums varu izstāstīt, kolēģi! Un es domāju tā: ja tie zagļi gribētu kādam uzbrukt, tad viņi būtu jau sen izpētījuši visas šīs personas, kas ir bijušas valdēs, padomēs, un arī lielos, piemēram, privāto zemju īpašniekus un dažādu citu nekustamo īpašumu īpašniekus. Es gan neesmu dzirdējusi, ka kādam tāpēc, ka viņš ir deklarējis (ja tā persona ir amatpersona), būtu uzbrukts.

Manuprāt, šeit tas funktieris, piedodiet par izteicienu, ir pavisam cits - glabāt šo naudu mājās, lai pēc tam varētu attaisnoties, ka viņam patiešām šī nauda ir stāvējusi, kā Šadurska kungs teica, vai nu „zemes bankā”, vai arī zem gultas, vai zeķē. Es nezinu, kur nu katrs to glabā. Protams, tādā gadījumā valsts institūcijām ir ārkārtīgi grūti pierādīt, ka šī persona, iespējams, ir paņēmusi ļoti ievērojamu kukuli, un es domāju, ka pašlaik... Es nezinu, cik no jums, kolēģi, glabā naudu mājās. Es vispār mājās naudu neglabāju. Es vispār nesaprotu šos cilvēkus, it sevišķi valsts amatpersonas, kuras (vai nu bijušās, vai esošās) absolūti neuzticas Latvijas valstij, Latvijas valsts bankām, neskatoties uz to, ka tur ir noteikta drošības sistēma... ka viņas šādas naudas summas glabā mājās.

Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet es aicinu arī ikvienu no jums ar mani saderēt, ka šis likumprojekts, vismaz šajā gadā, netiks pieņemts. Mēs varam saderēt... nu, mēs varam uz daudz ko saderēt, bet šis likumprojekts netiks pieņemts. (No zāles dep. E.Zalāna starpsaucieni.) Mēs varam šeit nezin cik liekulīgi runāt, bet es piekrītu tiem cilvēkiem, kuri teica, ka šis likumprojekts neies uz otro lasījumu, jo, neskatoties uz to, vai tā būs koalīcija vai opozīcija, bet šeit atradīsies iebildumi, un šis likumprojekts, manuprāt, netiks šajā gadā pieņemts, lai gan es ļoti vēlētos, lai šis likumprojekts beidzot tiktu pieņemts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (LPP frakcija).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi! Mani faktiski divi cilvēki ierosināja nākt šeit un runāt. Pirmais bija godātais, manis ļoti cienītais Imants Parādnieka kungs, par kuru... kura teiktajam varbūt es pieskaršos nedaudz vēlāk, un otra ir mana ļoti cienījamā un mīlētā kolēģe no Juridiskās komisijas - Ilma Čepāne.

Es gribu teikt, ka es nekad neesmu bijis nevienā valsts vai pašvaldību uzņēmuma padomē vai valdē, un tāpēc es esmu ļoti brīvs, runājot par šo tēmu.

Otrs. Es no 1990.gada rakstu deklarāciju, un deklarācijā par visu šo laiku katram ir iespējas, vismaz publiskajā daļā, pieiet un apskatīties, kādi ir īpašumi, kas ir noticis ar līdzekļiem, kur es šos līdzekļus glabāju un kur šos līdzekļus glabā mana ģimene. Taču, kolēģi, es gribu teikt, ka tas jautājums, par kuru runāja Šlesera kungs - par drošību -, tas nav vienkārši tā. Man liekas, mēs pašlaik drusciņ vulgarizējam šo jautājumu par drošību. Mēs to vulgarizējam! Lāča kungs, piemēram, sāk stāstīt, ka absolūtas drošības nav. Protams, Lāča kungs, nav absolūtas drošības! Taču noteiktai informācijai ir noteikta saglabāšanas kārtība un noteikta pieeja.

Tad, kad Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele - arī manis ļoti cienīta un godāta sieviete! - iznāca šeit, tribīnē, tad es viņai no zāles uzdevu jautājumu: „Kā tad tiek nodrošināta šī drošība un kas tad tiek darīts ar tām datubāzēm, kuras, kā mēs zinām, pavisam nesenā pagātnē tika faktiski publiskotas pret Valsts ieņēmumu dienesta gribu?” Tad vienīgais, ko viņa varēja atbildēt, bija „mēs pilnveidojam auditus”. (No zāles dep. I.Viņķele: „Es neteicu „pilnveidojam auditus”!”) Es, godājamā Viņķeles kundze, es... Godājamā Viņķeles kundze, paklausieties Saeimas stenogrammu, kā jūs teicāt! Un es gribētu jums teikt, ka acīmredzot bez audita pilnveidošanas šajās datubāzēs droši vien varētu būt vēl kādas citas lietas, kas tur būtu jāieliek. Būtu jāpapēta, kāpēc jūsu partijas biedra Valda Lokenbaha, kurš pašlaik vada vienu ļoti nopietnu valsts institūciju, savulaik radītās datubāzes ir ar šādiem „caurumiem”. Vai tie caurumi tika atstāti speciāli vai kā citādāk... Un acīmredzot tikai ar audita uzlabošanu vien šos te „caurumus” aizlāpīt nevarēs.

Godājamie kolēģi! Man ir arī ļoti lielas bažas par to, ka šāda veida deklarēšana varētu tikt izmantota kā instruments, lai politiski sāktu ietekmēt tos vai citus cilvēkus un politiski sāktu šantažēt. Un tas, ko mēs šeit dzirdam no viena otra deputāta mutes, jau šodien netieši par to liecina.

Godājamie kolēģi! Tāpat māņi ir arī tas, ka likumprojekta 3.pantā paredzētie ierobežojumi it kā saka, ka šī deklarēšanās neattieksies uz visiem, bet attieksies tikai uz kādiem konkrētiem cilvēkiem. Tie ir pilnīgi un absolūti meli! Un es gribētu, lai šodien Finanšu ministrija nāk un mums par šiem meliem pastāsta, jo, lūk, kolēģi, šis likums ir saistīts ar vairākiem citiem likumiem - ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ar likumu „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Katrā no šiem likumiem definīcijas ir citādākas. Un, ja jūs uzmanīgi apskatīsieties... Izlasīsiet, uz ko tad attiecas likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, un tad jums būs skaidrs, ka šī piedāvātā redakcija šajā nulles deklarācijas likumā pēc būtības aptver pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus, tāpēc pārmest Šlesera kungam, ka viņš piedāvāja: „Tad ierakstīsim likumā, ka šai deklarēšanai būs pakļauti pilnīgi visi cilvēki!” nav nekāda, pat vismazākā, pamata.

Godājamie kolēģi! Iespējams, tas ir vienkārši brāķis. Iespējams, ka Ministru kabinets nav kārtīgi šo likumu skatījies. Iespējams, ka šā likuma autori vienkārši paņem apdate vienu un to pašu versiju un piekto, sesto, septīto reizi sūta uz šejieni, uz Saeimu, ar tādu domu: gan jau lai Saeima tiek ar šiem jautājumiem galā.

Godājamie kolēģi! Ja šis likumprojekts tiks atbalstīts pirmajā lasījumā, tad tas ir ļoti, ļoti nopietni jāpārstrādā. Un tās bažas, par kurām mēs šeit runājām - un pirmām kārtām tā ir informācijas drošība -, ir tik tiešām jāspēj kliedēt, un kliedēt tā, lai jebkuram sabiedrības loceklim, sabiedrības cilvēkam, kurš ar šiem jautājumiem nodarbojas, būtu skaidrs, ka tās tik tiešām... ka dotā informācija tik tiešām ir pilnīgi drošā vietā un ka tai var piekļūt cilvēki tikai likumā noteiktā kārtībā.

Nu un pēdējais. Godājamie kolēģi, mani nedaudz sāpināja tas, ka mūsu kolēģis... kā jau es teicu, manis ļoti cienītais Parādnieka kungs šeit salīdzināja Aināru Šleseru ar kādu personāžu no kādas grāmatas... viņš to nosauca par Citronu. Es gribu teikt, godājamie kolēģi, ka pirmām kārtām man liekas ļoti dīvaini, ka tāda komunistiskās ideoloģijas apoloģēta kā Nikolaja Nosova darbu, kurš saucas „Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi”, tagad... (No zāles: „Ai, ai, ai! Nav Nosova! Džanni Rodari!”) Jā... plus Džanni Rodari darbu par Sīpoliņu (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Sīpoliņš bija komunists!”)... ka viņš mēģināja to izmantot šeit, Saeimas sēdē, lai kaut kādā veidā paņemtu un... lai kaut kādā veidā mēģinātu pārliecināt mūs pieņemt to vai citu lēmumu.

Godājamais Parādnieka kungs! Nu acīmredzot komunistiskie apoloģēti, vienalga, kur viņi ir bijuši - Padomju Savienībā vai Itālijā -, nu nav tas īstais piemērs, lai pārliecinātu mūs pieņemt tos vai citus likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien, debatējot par šo neapšaubāmi svarīgo likumu, man liekas, ka tomēr ir viena laba ziņa. Un tā labā ziņa ir tā, ka neviens runātājs neteica, ka šo likumprojektu nevajadzētu virzīt tālāk. (No zāles: „Tā gan!”) Tā ir, es domāju, laba ziņa.

Tālāk. Protams, vairāki debatētāji, izteikdami pretargumentus attiecībā uz viena vai otra kolēģa teikto, uzreiz mēģina pāriet personīgu uzbrukumu jomā. Es domāju, tas nav labs stils un to nevajadzētu darīt.

Nedaudz par tām debatēm, kas bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Man jāsaka, ka varbūt tās līdz galam tā arī netika pabeigtas. Mēs ļoti dedzīgi iesākām, virkne jautājumu tika atbildēti. Vairāku jautājumu sakarā tika atzīts, ka likumā ir, iespējams, vajadzīgi precizējumi, un es varu piekrist tādā ziņā komisijas priekšsēdētājam, ka komisijai būs ļoti rūpīgi jāstrādā, gatavojot šo likumprojektu uz otro lasījumu.

Par vairākām lietām, kurām vajadzētu pievērst uzmanību.

Varbūt tomēr jāmet viens maziņš pārmetums valdības lauciņā, konkrēta ministra, finanšu ministra Vilka, lauciņā. Ja jūs, kolēģi, apskatīsiet Vilka kunga parakstīto anotāciju šim likumprojektam, tad redzēsiet, ka tajā tabulas daļā, kur ir runa par fiskālo ietekmi, visās ailītēs saliktas nulles. Pilnīgi visās! Šim likumprojektam nekādas ietekmes nav uz budžetu! Neprasīs neviena santīma un arī neatnesīs budžetā nevienu santīmu. Vai nu Vilka kungs nav rūpīgi iepazinies ar to, ko paraksta, vai arī ierēdņi ir sagatavojuši ne tādu materiālu... Es domāju, šim likumprojektam ir noteikti jēga tad, ja tam ir nozīmīga ietekme uz valsts budžetu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Ne tikai!”) Un tieši ieņēmumu daļā. Tieši ieņēmumu daļā! Un droši vien ne tikai tur. Bet nekādā ziņā nevar piekrist tam, ka visās ailītēs Vilka kungs saliek apaļas nulles.

Par likumprojekta vairākām vājajām vietām. Man šķiet, ka likumprojekts ļoti nopietni būs debatējams, un šajā sakarā es ceru arī uz Juridiskās komisijas cilvēkiem un lietpratējiem, kas palīdz Juridiskajai komisijai. Man šķiet, ka likumprojektā ir sajaukta dažādu citu... vairāku citu likumu kompetence. Tas ir tas, par ko, man liekas, runāja deputāts Andris Bērziņš.

Vispirmām kārtām jāteic, ka vairākos pantos tiek piesaukts otrs likums - likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Pareizāk sakot, tajā likumā esošās definīcijas tiek attiecinātas uz deklarēšanas likumu, un tur veidojas virkne problēmu. Speciālajā likumā, proti, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ir skaidri un gaiši pateikts, kas ir likuma subjekti, turpretim ar šo likumu, ar deklarēšanas likumu, faktiski visi Latvijas iedzīvotāji tiek padarīti par subjektiem. Tas nav veikli, tas nav pareizi, un tas ir precizējams! Es domāju, ka katram cilvēkam, kad likums būs pieņemts, vajadzētu, šo vienu deklarēšanas likuma tekstu izlasījušam, būt pilnīgā skaidrībā par to visu. Lai tur ir pietiekami skaidri un saprotami pateikts, kas viņam ir jādara! Nevajag būvēt tādas konstrukcijas, ka cilvēkam jāskatās vairākos citos likumos - gan nodokļu likumos, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā -, vai uz viņu attiecas vai neattiecas šis regulējums un kādā veidā to var izpildīt! Ja ir vajadzība tikt galā ar nezināmas izcelsmes naudu (un tā ir, neapšaubāmi, valdības atbildība - tikt ar to galā!), tad tieši tādam nolūkam ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas likums... (No zāles dep. I.Viņķele „Freidiska pārteikšanās.”) Tieši tādam mērķim tas ir domāts! Un, Viņķeles kundze, ja ir vajadzīgs tur kaut ko nopietni uzlabot, tad tieši tajā aspektā arī vajag uzlabot!

Vēl viens būtisks punkts, par ko runāja vairāki kolēģi, ir skaidrās naudas iemaksas.

Man jāsaka, ka vienā punktā... vienā punktā, es domāju, likumprojekts ir ļoti labs. Tajā daļā un vienīgajā daļā, kas skar amatpersonas, - ka visas tās amatpersonas, kas ir nodeklarējušas skaidro naudu virs 50 minimālajām mēnešalgām, dabūs aiznest šo naudu un iemaksāt bankā. Tātad arī visi deputāti, kuriem ir šī skaidrā nauda virs 50 minimālajām algām, dabūs aiznest to uz banku un iemaksāt. Bet tas ir vienīgais punkts, kas skar valsts amatpersonas. Vairāk šis likums neskar, bet tajā jautājumā, kas attiecas uz skaidru naudu, būs iesaistīti visi pārējie Latvijas iedzīvotāji.

Kas nav noregulēts likumprojektā, runājot par skaidro naudu? Ziniet, aptaujājot bankas, izdevās atrast tikai vienu izņēmuma gadījumu, kad ir iespējams bez naudas papildu iemaksas... tātad bez zaudējumiem iemaksāt skaidru naudu un pēc mēneša to izņemt. Un es domāju, ka lielākajai daļai cilvēku diez vai pietiks izdomas un apņēmības sameklēt to vienīgo ceļu, kā bez zaudējumiem, valstij pieņemot šo likumu, savus 10 vai 20 tūkstošus var iemaksāt un tikpat daudz saņemt atpakaļ. Un tas jautājums nav noregulēts. Valsts uzspiež visiem cilvēkiem aiznest naudu, un cilvēki lielākajā daļā gadījumu... es domāju, ka 99 procentos gadījumu... cietīs zaudējumus. Jautājums šādā aspektā nav pārdomāts un nav noregulēts.

Vēl ir viens aspekts, kas ir ļoti svarīgs un par to, kolēģi, es aicinu visus tomēr ļoti rūpīgi padomāt. Mēs dzīvojam krīzes laikā, mēs zinām, cik daudz cilvēku, mazo un vidējo uzņēmēju ir skārušas bankrota procedūras, arī daudzus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas pieteikuši savu privāto maksātnespēju, un tā tālāk un tā joprojām.

Lielai daļai cilvēku pret viņu uzņēmumiem un pret viņiem personiski ir vērsti izpildraksti. Visās bankās stāv paziņojumi: ja jūsu bankā tādai un tādai personai kontā ir kāda nauda, tā visa ir pārskaitāma tiesu izpildītāju kontā. Ko cilvēki dara tādā gadījumā, jo viņiem tomēr ir ģimene? Viņiem ir divi vai varbūt vairāki bērni vai apgādājamās personas. Viņi saprot, ka viņi netiks tik ātri galā ar savu personisko maksātnespēju vai ar savām personiskajām problēmām, tāpēc viņi netur bankā naudu. Un viņi kārto savas ģimenes uzturēšanas lietas, savus ikmēneša izdevumus skaidrā naudā. Un varbūt tās summas ir pat lielākas par šīm 50 minimālajām mēnešalgām, jo viņi cenšas kaut kā tos kreditorus apmierināt, vienam vienu mēnesi drusku iemaksājot, tad otram un trešam.

Ja viņi grib būt likumpaklausīgi, tad viņiem šī nauda ir jāaiznes un jāiemaksā kontā. Iemaksājot naudu kontā, šī nauda tūlīt tiek pakļauta izpildraksta atbildībai. (No zāles dep. I.Čepāne: „Pareizi!”) Un tas nav pareizi, Čepānes kundze! Tas nekādā ziņā nav pareizi! Mums nevajadzētu tik vieglprātīgi tam pieiet, ka mēs cilvēkus, kuri savu ģimeni mēģina pasargāt, jo viņiem nav citu ieņēmumu... Un, protams, tiesu izpildītāji zina, ka tas cilvēks turpina, teiksim, segt savus ikmēneša izdevumus, uzturēt bērnus, sūtīt viņus uz skolu, iedot tur vienu latu kabatasnaudas... Bet tādēļ jau nevajadzētu ar šo deklarēšanās likumu mēģināt atraut viņiem iespēju izdzīvot. Es domāju, ka par to tomēr ir diezgan nopietni jāpadomā, un tas nav tā vieglprātīgi...

Es te nerunāju par kaut kādu likumnepaklausību. Es runāju par reālām situācijām. Ja ir kādi labi risinājumi, kā šīs reālās situācijas kaut kā ielikt saprātīgā rāmī, tad es būšu tikai gandarīts par to.

Es negribu runāt par šiem drošības apsvērumiem, par ko te bija runa. Tur argumenti ir gan „par”, gan „pret”, un es ceru, ka sliktākās prognozes, ko mēs varbūt arī vienu vai otru piesakām, mums tomēr ies secen.

Kas vēl ir vājš šajā likumā un kas mani pārsteidza? Es šo jautājumu uzdevu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, taču attiecīgie speciālisti mēģināja piesegties tieši ar citu likumu, atbildot man. Tas ir jautājums par to, ka publiskiem reģistriem nav nozīmes. Jūs apskatieties šajā likumā, ka kapitāldaļas, akcijas, kas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, ir publiski zināmas, bet jums tik un tā tās ir jāreģistrē. Un uz jautājumu, kāpēc tas jādara, ja jau valstij ir pieejams publisks reģistrs, atbilde bija, ka mums vajadzētu zināt, vai zem tā visa neslēpjas kāda cita persona. Tātad atkal no atbildīgā darbinieka puses bija skaidra norāde uz citu likumu - likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu.

Ir vēl viens aspekts, kas, man šķiet, arī ir nopietns un vērā ņemams. Tas, man liekas, diez vai skar šeit, zālē, sēdošos, bet skar droši vien tos mūsu tautiešus, kuri ir atgriezušies no ārzemēm, kuriem ārzemēs ir kopīpašumā nekustamais īpašums. Šis likums paģērē, lai viņi deklarētu visus šā nekustamā īpašuma līdzīpašniekus, bet ārzemēs vairākumā gadījumu tie ir kondomīniji, kuros dzīvo 20, 30 vai 40 personas. Kā viņi izpildīs to? Kā viņi izpildīs to? Kā viņi paziņos to par visiem četrdesmit, piecdesmit vai vairāk cilvēkiem? Es nezinu, vai pēc tā ir vajadzība. Vai pēc tā ir vajadzība, ja cilvēks ir godīgi nodeklarējis, ka viņam pieder viena simtā daļa no daudzdzīvokļu mājas Toronto centrā? Kāpēc viņam jāuzrāda vēl tie 99 līdzīpašnieki? Uz kāda pamata? (No zāles dep. L.Čigānes un dep. R.Kārkliņas starpsaucieni.) Droši vien profesore Kārkliņa nāks un mums paskaidros, kas te ir, un tad neslēpsies... Un tad mēs sapratīsim, kas ir ar tiem 99 pārējiem līdzīpašniekiem un vai vispār tur var izsekot līdzi tādā ziņā. Man liekas, ka svarīgāk ir zināt tieši to, kas ir Latvijas personai, Latvijas rezidentam, piederošs.

Vēl viens neliels iebildums manam kolēģim vai vairākiem kolēģiem, kas runāja... kolēģim Lācim un vēl dažiem kolēģiem, kas runāja par ārvalstu praksi... Liekas, kolēģis Lejiņš par to runāja. Tā standartprakse ārzemēs ir šāda: jums Valsts ieņēmumu dienests atsūta uz mājām šo deklarāciju, arī šo tā saukto sākumdeklarāciju. Valsts ir savākusi visus datus un tos sarakstījusi deklarācijā, un tā tiek atsūtīta jums uz māju, un jūsu pienākums ir to izlabot, norādot, kur valsts pārstāvji ir bijuši neprecīzi, kļūdījušies un kas ir precizējams.

Mēs ejam pretējo ceļu, un, es domāju, tas ir īstais iemesls - tas ir īstais iemesls! -, kāpēc šis likums arī bremzējas. Ja būtu bijis veidots tāds ceļš, ka valsts atsūta katram Latvijas iedzīvotājam un katram Latvijas nodokļu rezidentam šo savu redzējumu par šīs personas mantisko stāvokli, tad, es domāju, tur jautājumi būtu bijuši lieki.

Gatavojoties otrajam lasījumam, mēs noteikti debatēsim par tādiem punktiem, kuros, man šķiet, ir mēģināts, bet nu nekādā veidā nav sasniegts patiesais mērķis. Tā, piemēram, reģistros reģistrētām kapitāla daļām, kuras ir gan Latvijas, gan ārzemju uzņēmumos, ir jānorāda nominālvērtība. Ziniet, lielākajai daļai ārzonās reģistrētu uzņēmumu vērtība, nominālvērtība, ir šāda: viena sterliņu mārciņa, viens eiro, viens dolārs. Un īstenībā milzīgā apjomā - milzīgā apjomā! - piederoši īpašumi netiks deklarēti. Vai tāds ir valdības mērķis? Droši vien ne. Tad nu jāatrod ir tādi formulējumi, lai mēs tiktu ar to galā!

Ja man būtu vienā teikumā jāpasaka, ko šis likums neskars, tad man jāteic, ka lielākajā daļā gadījumu - 99 procentos gadījumu - tas neskars valsts amatpersonas un neskars visīstākos bandītus, visas pārējās personas tiks pakļautas neveiklai likuma interpretācijai, ja tā redakcija paliks spēkā. Bet, es domāju, mēs esam apņēmības pilni... Mēs esam apņēmības pilni, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija katrā ziņā savu pozitīvo nostāju ir paudusi, un, es domāju, mēs šo likumu padarīsim gan viegli izpildāmu, gan draudzīgu, gan viegli uztveramu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

 

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es gribu pateikties Šķēles kungam par samērā labu argumentāciju, analizējot šo likumprojektu, taču es kategoriski nevaru piekrist divām lietām.

Pirmā lieta ir tā, ka jūs... tas attiecas ne tikai uz šo likumu... Runājot par kāda kāzusa risinājumu, nejuristi un pirmā kursa studenti pieļauj ārkārtīgi lielu kļūdu, jo viņi domā, ka kāzusa risinājumam ir jābūt kādā vienā likumā. Tā ir ārkārtīgi liela maldīšanās! Lai atrisinātu kādu lietu un likumu piemērošanu, ir jāskatās daudzi citi likumi, ir jāvērtē Satversme, ir jāvērtē arī judikatūra, ir jāvērtē tiesību doktrīnas un tā tālāk. Proti, likumiem - te es jums varu piekrist - ir jābūt skaidriem, vidusmēra cilvēkam saprotamiem. Tam var piekrist! Bet tik šauri skatīties, ka paņem tikai vienu likumu priekšā un grib atrisināt tagad kādu problēmu... Tas nav iespējams!

Otra lieta, kurai es jums nepiekrītu. Jūs teicāt, ka tātad parādnieki ir jāmēģina... ka parādniekiem ir jāmēģina pasargāt viņu ģimenes. Bet tajā pašā laikā tam ir vēl arī otra puse - ir arī tie, kuri ir kreditējuši šos parādniekus, un arī viņiem ir ģimenes. Un kas domās par viņiem? Daudzos gadījumos valstij par viņiem ir jādomā.

Es domāju, ka te ir pietiekams tiesiskais regulējums, kādā veidā šīs abas puses varētu līdzsvarot. Un šī te mānīšanās un naudas turēšana mājās, nemaksājot savus parādus... Es domāju, ka jūs nebūtu laimīgs, ja jums būtu kādi lieli parādnieki, kas šādā veidā turētu mājā desmit, simts vai vēl nezin cik tūkstošus un neatlīdzinātu savu parādu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (frakcija „Vienotība”).

Man pirms dažiem gadiem, kandidējot uz tiesībsarga amatu, bija tāds smags piedzīvojums, jo Kalvīša kungs teica, ka viņš tādu Kārkliņu nepazīst. Un nu izrādās, ka Šķēles kungs arī mani nepazīst. Tā ka man tomēr ir prieks, ka mēs te iepazīstamies. Un es gribētu paskaidrot uzrunāto jautājumu par kondomīnijs ārzemēs. Tas ir privātīpašums, viens atsevišķs dzīvoklis, ne jau tur vienā mājā ir vairāki... Es pieņemu, ka Latvijā ir līdzīgi gadījumi. Tas ir viens.

Bet uz šā likumprojekta būtību, man liekas, kolēģe Ilze Viņķele ļoti pareizi norādīja: galvenais mērķis ir mazināt korupcijas riskus dažādos veidos. Un tas taču ir mūsu interesēs!

Tā ka arī es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un tad to precizēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

 

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātā kolēģe profesore Kārkliņa! Es atvainojos, ka es pārteicos, minēdams jūsu uzvārdu! Bet man jāsaka, ka es tomēr jūs tiešām nepazīstu. Es tiešām jūs nepazīstu! Un es ceru, ka mēs šajā atlikušajā Saeimas kadences laikā varēsim iepazīties un ka arī jūs daudz vairāk sapratīsiet to, kas patiesi notiek Latvijā, nevis kādā kondomīnijā Toronto vai kādā citā pilsētā.

Par teikto - par kolēģes Čepānes teikto attiecībā uz kāzusu. Jā, es jums piekrītu tajā gadījumā, ja tā ir viena persona, divas personas, trīs personas. Bet es domāju, ka mums likumprojekta skatīšanas gaitā tomēr vajadzētu ievākt plašāku informāciju, cik privātpersonu šobrīd ir Latvijā, pret kurām ir izpildraksti. Un, ja šie izpildraksti ir simtos tūkstošu vai desmitos tūkstošu, tad šeit jau vairs nav runa par vienu kāzusu. Jūs kā juriste to saprotat perfekti!

Mēs jau runājam par noteiktu skaitu cilvēku, kuri būs pakļauti noteiktai procedūrai. Es esmu par to, ka parādniekiem ir jākārto savi parādi. Nevienu brīdi neesmu domājis citādāk! Bet es tomēr domāju par to reālo situāciju, kāda šobrīd ir. Un var būt, ka ir jāatrod kaut kādi tādi regulējumi, kas uzreiz nepakļauj šos cilvēkus, nepadara viņus par likumnepaklausīgiem. Man gribētos, lai likums, kurā mēs gribam iesaistīt visu Latvijas sabiedrību, būtu šīs sabiedrības akceptēts. Tas ir tas, par ko runāja Šlesera kungs! Viņa teiktā būtība... Jūs jau mēģināt viņa vārdiem piesieties, izraut kaut ko no teksta, tad tā būtība, ko teica Šlesera kungs, ir tāda, ka likums ir jāuzraksta tādā formā, ka absolūti lielākā Latvijas sabiedrības daļa vēlas to izpildīt un nebaidās to izpildīt, un ir gatava atbalstīt šo Saeimas iniciatīvu, kas gadiem ir novilcināta.

Un es varu piekrist tiem kolēģiem, kuri teica: „Žēl, ka tas nav ieviests jau pašā 90.gadu sākumā!” Varbūt tas bija jāievieš jau Augstākās padomes laikā, un varbūt te zināma loma ir arī tiem kolēģiem, kuri sēdēja Augstākās padomes rindās un tagad plāta rokas, ka nu nav ieviests... Jā, Čepānes kundze! Jā, žēl, žēl! Mēs piekrītam tam.

Kolēģi! Lai mēs varētu virzīties konstruktīvāk uz priekšu, es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un vēlreiz atkārtoju - ceru, ka komisijas priekšsēdētājs Reira kungs nodrošinās mums pilnīgu pārstāvību no attiecīgajām organizācijām, no speciālistiem, lai likums tiktu sakārtots tā, lai cilvēki to akceptētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es gribu pateikt dažas lietas, jo man tagad it kā ir iespēja arī komisijas vārdā runāt. Ņemot vērā, ka par tām nekas neizskanēja, tagad es lūdzu vārdu.

Pirmkārt, par izmaksām. Skaidrs, ka ilgtermiņā šis likumprojekts paredz samazināt valsts izmaksas, un piemērs ir Igaunijas vakardienas paziņojums un vakardien iesniegtais likumprojekts, kurš paredz, ka 5 tūkstošiem amatpersonu pēc diviem gadiem vairs nebūs jādeklarējas, un līdz ar to Igaunijas Valsts ieņēmumu dienestam būs stipri mazāki darba apjomi, pārbaudot amatpersonas. Un tam pamatā ir tikai tas, ka Igaunija spēja ieviest tā saukto nulles deklarāciju jau 90.gadu sākumā.

Tas būtu viens aspekts.

Nākamais. Par likuma kvalitāti saistībā ar tiem kondomīniju dzīvokļiem. Kolēģi! Šim likumam ir par pamatu ņemts likums par amatpersonu deklarēšanos. Ir divas būtiskas atšķirības šajā likumā. Pirmā atšķirība ir tā, ka ir uz konkrētu datumu jāiemaksā skaidra nauda. Un otrā atšķirība ir tā, ka tie, kas jau deklarējas ik gadu, nedeklarēsies... tie, kam nav izvirzītas papildu prasības. Un otrā „A” atšķirība ir tā, ka šis process ir tikai vienreizējs - atšķirībā no tā, ka mums, amatpersonām, jādeklarējas katru gadu. Līdz ar to, ja izrādām šaubas par šo likumprojektu, kas mums tagad ir jāizskata pirmajā lasījumā, tad ir jautājums: ja mēs tik ļoti nesaprotam šo likumprojektu, kā mums bija iespējams aizpildīt ikgadējās deklarācijas nu jau piecus gadus vai desmit gadus, kā nu kuram? Jo praktiski nekas jau tur neatšķiras. Un, piemēram, visi tie, kam ir dzīvokļi Purvciema mājās, Pļavnieku mājās, uzrāda tikai savu daļu un uzrāda, ka tas ir dzīvoklis. Viņi neuzrāda ziņas par pārējiem no šiem 60 dzīvokļiem. Piemēram, es savulaik dzīvoju mājā, kurā bija 240 dzīvokļi. Es arī neuzrādīju ziņas par visiem pārējiem no šiem 240 dzīvokļiem. Es uzrādīju tikai savu daļu, un tas ir arī atrunāts tieši anketā.

Tas ir par šīm lietām.

Par drošību. Kolēģi! Mums Latvijā jau ir pieredze ar datubāzēm. Katru gadu 56 tūkstoši ierēdņu aizpilda šādas anketas, tātad deklarējas. Un arī 160 tūkstoši uzņēmēju deklarējas katru gadu. Un arī 16 tūkstoši pašnodarbināto deklarējas. Es neatceros kādus skandālus, kas būtu saistīti ar mantiskām lietām un būtu radušies dēļ šajās deklarācijās ietvertās informācijas noplūšanas. Valsts ieņēmumu dienests prognozē, ka atbilstoši šiem kritērijiem, kas ir izvirzīti likumā, deklarēsies pat mazāk par pusi no to skaita, kuri jau tagad ir deklarējušies. Ņemot vērā Kredītreģistra datus, jāsecina, ka par aptuveni 50 līdz 70 tūkstošiem pieaugs deklarējušos cilvēku skaits, izpildot šo likumu. Pārējie nodeklarēsies nedeklarējoties: tādējādi viņi apliecinās, ka viņiem nav šādu īpašumu. Līdz ar to drošības jautājumi ir labā kārtībā. Mēs neatšķiramies no kaimiņvalstīm. Un nu jau vēl lielāks daudzums cilvēku šo deklarēšanos veic, un šī informācija ir drošībā.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Tātad... Nē, tas laikam arī bija viss. Paldies, kolēģi!

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, vienmēr būs izveicīgi cilvēki, kuri arī šo likumu apies ar līkumu. Un tāpēc es vienkārši Viņķeles kundzi un Reira kungu aicinu pievērst uzmanību vienai ļoti būtiskai niansei, kā šo likumu varēs apiet ar līkumu. Jūs ļoti labi zināt, ka Civillikums nosaka dažādas finanšu līdzekļu tālāknodošanas formas. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir vispārīgs likums!”)

Tas ir gan aizdevumu formāts, gan vekseļu formāts, kas gan nav aizdevums. Vienkārši es aicinu pievērst uzmanību tam, ka šajā laikaposmā līdz šā... Viņķeles kundze, es nopietni runāju!... (No zāles dep. I.Viņķele: „Es ļoti nopietni klausos!”) Līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, ka liela daļa no šajā „pelēkajā” jeb nelegālajā biznesā iesaistītās „pelēkās” naudas aizies uz tādām valstīm aizdevuma vai citā formātā, kur mēs nespēsim izkontrolēt. Es vienkārši aicinu par to padomāt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Augsti godātā priekšsēdētāja! Es tomēr atradu, par ko es vēl gribēju pateikt, bet, paldies Dievam, par to runāja arī komisijā... Par to arī runāja komisijā, un tā ir atbilde Šlesera kungam, jo viņš teica, ka ir jādeklarējas jebkuram investoram, jebkuram cilvēkam, kas Latvijā nāks strādāt un dzīvot. Nē, tā nav! Un likumā skaidri un gaiši ir ierakstīts, kam ir jādeklarējas. Tas praktiski attiecas uz rezidentiem. Un rezidents, arī investors Latvijā - tā nav dāvana. Par rezidentu lemj katrā atsevišķajā gadījumā, un jebkurš investors, šeit nodzīvojot gadu, divus vai trīs, nemaz nevar kļūt par rezidentu. Ir individuālas pārrunas, un viņam ir jāatsakās no rezidēšanas savā valstī. Nevar būt rezidents divās valstīs! Nevar būt rezidents divās valstīs.... (No zāles dep. A.Šķēle: „Nav taisnība!”) Un, lai izslēgtu tādu situāciju, ka iedzīvotājs nerezidē nekur... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Nezini likumus!”) tātad, ja viņš atsakās no rezidēšanas savā valstī, tad viņam ir iespēja rezidēties šeit.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Debates jau bija slēgtas... Reira kungs runāja komisijas vārdā. Viņam saskaņā ar Kārtības rulli ir tādas tiesības.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Tātad, kā mēs jau vienojāmies komisijā, būs samērā ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un šeit es gribu atgādināt Šlesera kungam, ka tas nav likuma pieņemšanas termiņš trijos lasījumos, bet tas ir tikai priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis. Tātad - 17.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs.

Paldies.

J.Reirs. Tā, kolēģi, te ir brilles kāds atstājis...

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likuma grozījumi ir saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu pārņemšanu, kas nosaka minimālas standarta sankcijas un pasākumus pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

Uz otro lasījumu saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ņ.Ņikiforovs. 2. - deputāta Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Tomēr deputāti grib debatēt.

Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Es saprotu, ka pēc tādām spraigām debatēm, kādas bija par iepriekšējo likumprojektu, ļoti negribas debatēt, bet es jūs tomēr vienu minūti vai nedaudz vairāk aizkavēšu.

Es iesniedzu savus priekšlikumus tāpēc, ka uzskatu, ka Saeimai ir jāstrādā racionāli, nevis ilgi un nelietderīgi pat pie šāda konkrēta likuma redakcijām, kādas mums šobrīd ir.

Es atkārtoti iesniedzu to, ko es biju iesniedzis iepriekšējā reizē, kad mēs šo likumprojektu skatījām, un tas ir saistībā ar to, ka naudas sodiem, kurus iekasē pašvaldība, ir jānonāk pašvaldības budžetā.

Valdība ir ierosinājusi un koalīcija pieņēmusi pilnīgi muļķīgu lēmumu saistībā ar pagājušajā gadā diskutēto budžetu, ka šī nauda aiziet valsts budžetā. Tad, kad es to ierosināju, Juridiskā komisija, kur, protams, vairākumā ir koalīcijas deputāti, nu daļēji savu kļūdu atzina un ieviesa šo pamatnormu, ka šī nauda it kā aiziet pašvaldību budžetos, bet koriģēja to ar pārejas normu (tas ir 2.priekšlikums, par kuru es runāju), ka tā tas ir tikai šogad. Tur bija dažāda argumentācija, un viens no argumentiem bija tāds, ka Tieslietu ministrija līdz septembrim sagatavošot jaunu likumu, jaunu Administratīvo pārkāpumu kodeksa versiju, un tad jau visas šīs problēmas būšot atrisinātas. Zinot to, kā Tieslietu ministrijai sokas ar šo darbu, droši vien mēs, Čepānes kundze, varētu saderēt uz kaut ko (jūs varētu izdomāt, kas tas būtu), bet es saku, ka septembrī šā likuma nebūs un tad mēs nonāksim pie tā, ka gada beigās Saeima atkārtoti skatīs, jau trešo reizi, vienus un tos pašus priekšlikumus un tad jau kā koalīcijas redakciju noteikti akceptēs to, ko es piedāvāju šodien, un vēlreiz uz gadu pagarinās vai pieņems to kā pastāvīgu normu, ka pašvaldības šo naudu iekasē savos budžetos.

Es aicinu tomēr jūs atbalstīt manu priekšlikumu, kaut arī jums ļoti nepatīk opozīcijas priekšlikumi, un netērēt gada beigās vēlreiz laiku, lemjot par to, par ko mēs varam nolemt jau šodien. Šis priekšlikums ir pietiekami racionāls un labo to, kas vienkārši bija muļķīgi pieņemts pagājušā gada beigās. Neskatīsim to vēl trešo reizi - rudenī!

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es absolūti neapšaubu Zalāna kunga labo gribu, taču jums to, ko jūs tagad teicāt... vajadzēja runāt par 1.priekšlikumu, jo abi šie priekšlikumi savā starpā ir saistīti. Lai nemaldinātu kolēģus deputātus, es gribu pateikt, ka mēs šos jautājumus esam saskaņojuši ar Latvijas Pašvaldību savienību. Un katrā ziņā es labprāt aicinātu saderēt ar Zalāna kungu, ka šajā gadā šis risinājums tiks panākts, jo Tieslietu ministrijai ir pietiekamas iestrādes, lai noregulētu šo jautājumu, kuros gadījumos šī nauda aiziet pašvaldību budžetos un kuros gadījumos - valsts budžetā.

Es aicinu nejaukt šo likumprojektu, nesajaukt šo sistēmu un neatbalstīt Zalāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Ņikoforova kungs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

Ņ.Ņikiforovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Nē, vispirms mums ir jālemj par deputāta Zalāna priekšlikumu - par 2.priekšlikumu.

Ņ.Ņikiforovs. Jā, jā.

2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Edgara Zalāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 31, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad jūs aicinājāt atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Ņ.Ņikiforovs. Jā, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Grozījumi Krimināllikumā ir saistīti ar grozījumiem iepriekšējā likumprojektā un paredz kriminālatbildību par īpašas grupas personas nodarbināšanu un noteikumu pārkāpšanu.

Uz otro lasījumu saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Darba kārtībā ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 48/Lp10.

Pavisam iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2011.gada 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

V.Agešins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 2. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kurš paredz svītrot no spēkā esošās likuma redakcijas normu, kas pieļauj deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva gadījumā, ja deputāts neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Komisija nav atbalstījusi minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

3. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kurš paredz mainīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, nosakot, ka deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi var rosināt ne mazāk kā 34 deputāti. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas paredz, ka šādu priekšlikumu var rosināt ne mazāk kā 20 deputāti.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Par abiem priekšlikumiem? Par 3.? Par abiem. Labi! Tātad vispirms balsosim par 3.priekšlikumu, par katru priekšlikumu atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 51, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. 5. - deputāta Valerija Agešina priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 6. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts, un tas ir saistīts ar 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 7. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un 8. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāte lūdz atsaukt priekšlikumu. Tātad nav šā priekšlikuma.

Tādējādi visi priekšlikumi ir izskatīti.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 21, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Dokuments Nr.917.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir domāts, lai sakārtotu ieslodzīto darbu un darba samaksu, un darba stundas.

Otrajam lasījumam ir iesniegti astoņi priekšlikumi, un tie visi ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, lai sakārtotu likumprojektu racionālāk un atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 3.priekšlikums - tāpat. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 4. - analoģiski. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 5. - tāpat. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 6.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 7.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. Un 8.priekšlikums. Arī to komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.250/Lp10).

Ir saņemti 43 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saņemts no komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 2.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 3.priekšlikums - no deputātēm Lolitas Čigānes un Rasmas Kārkliņas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 4.priekšlikums - no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 5.priekšlikums - saņemts no komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 6.priekšlikums - saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 7.priekšlikums - saņemts no finanšu ministra Vilka kunga. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 8.priekšlikums - saņemts no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 9.priekšlikums - saņemts no finanšu ministra Vilka kunga. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 10.priekšlikums - saņemts no komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 11.priekšlikums - saņemts no komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 12.priekšlikums - saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 13.priekšlikums - saņemts no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes. Ir atbalstīts. (No zāles: Par ko tas ir?” - „Vai nav vienalga?!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 16.priekšlikums saņemts no iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces kundzes un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. Arī 17. saņemts no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 18. tieslietu ministra vietā iesniedzis aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 20. ir ierosinājušas deputātes Čigānes kundze un Kārkliņas kundze. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. Arī 21. ir Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Un arī tas nav atbalstīts. (No zāles: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 22. - Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Pareizi!” Dep. Dz.Ābiķis: „Nepareizi!”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Sākoties ekonomiskajai krīzei, šajā likumā tika noteikts tas, ka prēmijas un pabalstus valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem nevar izmaksāt, izņemot ļoti mazā apjomā - tātad 30 procentu apmērā... ne vairāk kā 30 procentu apmērā no algas un var prēmēt ne vairāk kā 10 procentus no visiem darbiniekiem.

Komisija atbalstīja kolēģes Kārkliņas kundzes un manu priekšlikumu atteikties arī no šīs normas un vienojās arī par to, ka mums ir nepieciešams pēc būtības reformēt to veidu, kā mēs izsniedzam un maksājam pabalstus un prēmijas valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem, jo šobrīd esošā sistēma, kā es jau teicu, ir apturēta ar šiem pārejas noteikumiem, bet tomēr pastāvošā sistēma principā paredz to, ka ikvienam valsts vai pašvaldības darbiniekam vai amatpersonai papildus gada algai pienākas vēl papildus 5 mēnešalgas dažādos pabalstos un dažādās prēmijās. Un tādā veidā šī sistēma ir izveidota ļoti necaurskatāma, jo būtībā mēs esam noteikuši salīdzinoši ļoti zemas algas, bet šajās prēmijās mēs varam nopelnīt gandrīz pusgada algu klāt. Turklāt nav arī skaidrs, pēc kādiem īsti principiem šīs prēmijas un pabalsti tiek piešķirti.

Tāpēc mūsu ierosinājums ir šo sistēmu sakārtot, padarīt to caurskatāmu, un arī komisijā ir panākta vienošanās, ka uz trešo lasījumu komisija to darīs, bet no Finanšu ministrijas nāks attiecīgs priekšlikums. Tāpēc kopā ar Kārkliņas kundzi mēs esam vienojušās, ka mēs šo priekšlikumu atsauksim, bet turpināsim strādāt trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 22.priekšlikums tiek atsaukts.

Lūdzu, Staņas kungs, turpiniet ar 23.priekšlikumu!

V.Staņa. 23.priekšlikums. Arī tas ir deputāšu Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 25. - Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 28. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 29. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 30. - Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 31. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 32. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 33. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 34.priekšlikumu tieslietu ministra vietā iesniedzis aizsardzības ministrs Pabrika kungs. Atbalstīts un iekļauts komisijas 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 36. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 37. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 38. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pilnībā apzinoties nepieciešamību Latvijas Bankas amatpersonas iekļaut vienotajā atalgojuma likumā, es lūdzu tomēr rast iespēju atbalstīt finanšu ministra priekšlikumu un tātad par termiņu likumprojekta iesniegšanai noteikt 1.septembri. Paskaidrošu, kādēļ.

Principā daļēja vienošanās ar Latvijas Bankas amatpersonām ir panākta un likumprojekts ir gandrīz gatavs. Mēs labprāt no Finanšu ministrijas to... labprāt ar to iepazīstinātu frakcijas, bet ir viens apstāklis, kas šajā sakarā jāpatur prātā: līdz 1.jūnijam nav iespējams saņemt Eiropas Centrālās bankas atzinumu. Tas nozīmē, ka mēs tomēr šo procesu sarežģījam. Līdz 1.septembrim tas būtu iespējams.

Es tātad lūdzu apsvērt iespēju tomēr atbalstīt Vilka kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Paldies Viņķeles kundzei par izskaidrojumu, bet es tomēr komentēšu.

Komisijā mēs vienprātīgi neatbalstījām šo priekšlikumu, tāpēc ka patiesībā jau parlamentam nav īsti nekādu citu iespēju ietekmēt finanšu ministra darbu, kā vien šī - neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu. Tas, ka ir vajadzīgs ECB atzinums... Nu, mēs taču zinām, ka šis priekšlikums gan nedaudz citā formā... Par to sāka diskutēt pirms diviem gadiem - tad, kad sāka strādāt Dombrovska iepriekšējā valdība. Un ko nozīmē pagarināt? Pagarināt... Redziet, tie ierēdņi... viņi jau nāca uz komisiju, mēs jau redzējām viņu sejas, viņi jau patiesībā... Viņiem jau nav problēmu uzrakstīt šo likumprojektu, problēma ir tajā, ka finanšu ministram ir kaut kādā veidā jāizdiskutē tas arī ar Latvijas Bankas prezidentu, jā. Un tad visi pēc tam brīnās, ka pabalstu kāds ir saņēmis nenormāli lielu tur, tajā institūcijā, un tā tālāk... Un pēc tam ar to manipulē pilnīgi citos jautājumos.

Es domāju, ka komisija ir pieņēmusi pilnīgi pareizu un pamatotu lēmumu - nepagarināt šo termiņu. Un lai Finanšu ministrija izpilda to, ko ir solījusi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Vai Staņas kungs vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - finanšu ministra Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 72, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Staņa. 39. - deputātes Čigānes un deputātes Kārkliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 40. - deputātes Liepiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Es priecājos, ka komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Es gari nerunāšu. Gribu tikai pateikt - uz tā fona, ka mums šeit šonedēļ bija nevalstisko organizāciju sarīkojums un mēs domājam par to, kā sadarboties -, arī šis ir vienas nevalstiskās organizācijas priekšlikums. Būtībā to izstrādāja Sociālo darbinieku biedrība, un priecājos, ka varu arī jums mazliet popularizēt sociālo darbu. Es tikai pusi no šā priekšlikuma nolasīšu. Te ir runa par amatu saimi, un teksts ir tāds: šajā saimē ietilpst amati, kas saistīti ar sociālo darbu ar indivīdiem, grupām, organizācijām un kopienām. Šis ir tiešām ļoti plašs darba lauks, un man tāpat kā sociālajiem darbiniekiem liekas, ka ļoti lielas sabiedrības grupas būs diezgan priecīgas, ja mēs pievērsīsim šai jomai lielāku uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas viedokli, ka priekšlikums... Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 40.priekšlikumu.

V.Staņa. 41. - Ministru prezidenta Dombrovska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

 

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Tikai viena īsa replika... Protams, arī es piekrītu komisijas viedoklim. Man tikai šķiet, ka mums tomēr būtu jālūdz komisijai kaut ko šajā likumprojektā mainīt, jo visā šajā likumā ir runa par maksimālo mēnešalgu. Un tas arī ir saprotams uz krīzes fona, ka tas tā bija vajadzīgs. Turpretī minimālās mēnešalgas grupas... faktiski to jēga zūd, ja nav noteikts kaut kāds minimālais līmenis. Arī attiecībā uz sociālajiem darbiniekiem būs mans nākamais priekšlikums. Tur tā lieta ir tāda pati, ka teorētiski viņiem minimālā mēnešalgas grupa ir 300 latu, kas ir ļoti maz, bet faktiski viņi nereti saņem vispār minimālo mēnešalgu - tātad 200 vai pat vēl mazāk latu par savu darbu.

Tā ka es aicinu komisiju padomāt, kā šajā likumā tomēr iestrādāt arī kaut kādu minimālo robežu, jo citādi tiešām visai šai ailei - „minimālā mēnešalgu grupa” - zūd jēga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 64, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Staņa. 42. - arī deputātes Liepiņas kundzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. Tātad komisijas vārdā aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Staņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, atbalstīja šo likumprojektu un aicina arī deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju”, atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam un aicina deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā... Kurš, lūdzu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju””? (No zāles: „Kārlis Seržants!”)

Deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Atvainojos, kolēģi, kas ļāva Rīgas Andrim Bērziņam jau izteikt kādu savu piezīmi par manu nelielo aizkavēšanos...

Tātad izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju””. Likumprojekta mērķis ir noregulēt policijas darbinieku pamatpienākumus, iesniegumu un informācijas par noziedzīgiem nodarījumiem un notikumiem reģistrēšanu un savlaicīgu reaģēšanu.

Komisija savā 17.maija sēdē likumprojektu apsprieda un konceptuāli atbalstīja, tāpēc komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Šis likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu apstiprinātās Kriminālsodu politikas koncepcijas kopsavilkuma otrajā sadaļā ietvertā risinājuma par kriminālsoda „policijas kontrole” aizstāšanu ar jaunu kriminālsodu, proti, „probācijas uzraudzība”, kura izpilde attieksies uz personām, kas tiks atbrīvotas no ieslodzījuma. Šis likumprojekts paredz papildināt Valsts probācijas dienesta funkcijas ar jaunu funkciju, satur deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Valsts probācijas dienests nodrošinās šā papildsoda izpildi, un precizē arī Valsts probācijas dienesta ierēdņu tiesību apjomu.

Komisijas sēdē 17.maijā šo likumprojektu konceptuāli mēs atbalstījām, tāpēc aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Šie grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā faktiski ir skatāmi vienā paketē ar šiem tikko jau izskatītajiem grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā. Tāpēc es vairs sīkumos neiedziļināšos un aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Arī šajā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Paldies.

K.Seržants. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs sākam izskatīt pēdējo šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Bendrātes, Reira, Viņķeles, Smiltēna un Brigmaņa - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad pārejam pie pēdējā šīsdienas sēdes darba kārtības jautājuma - pie lēmuma projekta „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu”.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā ziņos deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas deputāti!

Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā tika izveidota 24.februārī.

Tā kā priekšlikumā par komisijas izveidošanu nebija norādīts darbības laiks, tad saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 3.pantu tā tika izveidota uz trim mēnešiem.

Trīs mēnešu laiks beidzas 24.maijā, un šodien ir tā pēdējā Saeimas kārtējā sēde, kad var pagarināt šīs komisijas darbības laiku.

Komisijas vārdā es lūdzu pagarināt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laiku uz deviņiem mēnešiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu!...

I.Pimenovs. Es vēl neesmu beidzis... Atvainojiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Es atsaucu zvanu! Lūdzu, turpiniet!

I.Pimenovs. Es turpinu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet!

I.Pimenovs, Paldies.

Komisija tika izveidota 24.februārī, kā jau es teicu, bet komisijas sastāvs pilnā apmērā tika ievēlēts 17.martā, kad komisija sanāca uz savu pirmo sēdi. Un tikai 31.martā tika ievēlēta komisijas vadība un sākās sarakstes darbs un informācijas izprasīšana.

Šajā laikā komisija nosūtīja informācijas pieprasījumus un saņēma atbildes no šādām iestādēm.

3.maijā - no Ģenerālprokuratūras saņēma lēmumu par kriminālprocesa, kas bija uzsākts par valsts amatpersonu rīcības likumību un pamatotību, savlaicīgumu un atbilstību valsts interesēm, gatavojot un pieņemot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu „Parex bankai” un „Parex bankas” pārņemšanas valsts kontrolē laika periodā no 2008.gada 3.novembra līdz 5.decembrim, izbeigšanu.

5.maijā mēs saņēmām no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas dokumentus no Valsts kontroles, proti, revīzijas ziņojumu par Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un līdzīgu dokumentu par 2009.gada pārskatu.

Aprīlī ģenerālprokurors Kalnmeiers saskaņā ar mūsu komisijas... ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likuma 8.pantu pēc komisijas ierosinājuma un savstarpējas saskaņošanas ir norīkojis darbam komisijā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietnieci Elgu Jonikāni.

Komisija, iepazīstoties ar tai iesniegtajiem dokumentiem, ir secinājusi sekojošo.

„Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšana, bankas finansiālā stāvokļa stabilitātes nodrošināšana un valsts veiktie pasākumi bankas likviditātes nodrošināšanai ir neviennozīmīga, apjomīga un sarežģīta lieta. Tās izskatīšanai komisijai nepietiek ar laiku līdz šā gada 24.maijam.

Jau šobrīd komisija ir konstatējusi virkni nepilnību līdzšinējā lietas izmeklēšanā. Komisijā strādājošie deputāti ir sagatavojuši konkrētus jautājumus lietā, un katrs jautājums prasa tiešu un precīzu atbildi. Jau tagad no saņemtajiem dokumentiem komisija var izdarīt secinājumus, ka Latvijas Republikas 2008.gada un 2009.gada saimnieciskā gada rezultātus būtiski ietekmējuši darījumi ar „Parex bankas” pārņemšanu un valsts atbalsta sniegšanu šai bankai. Pastāv iespēja, ka valsts atbildīgās institūcijas nav darījušas visu nepieciešamo, lai novērstu un samazinātu naudas plūsmu no noguldījumu kontiem un citu piesaistīto līdzekļu aizplūdi no „Parex bankas” laika periodā no 2008.gada augusta līdz 2008.gada 31.oktobrim, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzlika tai pirmos ierobežojumus, kas būtībā attiecās tikai uz debeta operācijām, tajā pašā laikā neierobežojot klientiem netraucētu naudas izņemšanu no bankas. (No zāles dep. J.Reirs: „Par tēmu, lūdzu!”)

Joprojām nav pienācīgi novērtēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstule, ar kuru tā informē Ministru prezidentu, Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru par ievērojamiem riskiem, sniedzot valsts atbalstu un pārņemot „Parex banku”. Neskatoties uz to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2008.gada 7.novembrī lūdza sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus „Parex bankai”, saistību ierobežojumi tika uzlikti tikai pēc 24 dienām, kad no 2008.gada 7.novembra līdz 2008.gada 1.decembrim no „Parex bankas” kontiem bija aizplūdusi ievērojama naudas summa.

Komisija uzskata, ka iepriekšminētais ir rūpīgi jāpēta, veicot Ministru kabineta darbības analīzi, pētot atbildīgo personu darbības motivāciju un iemeslus. Komisijai jāvērtē visu atbildīgo valsts institūciju un amatpersonu rīcība, nosakot, kas vēl bez Ministru kabineta ir atbildīgs par „Parex bankas” pārņemšanu.

No komisijas rīcībā esošajiem materiāliem redzams, ka līgums, ar kuru valsts pārņēma kontroli „Parex bankā”, bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā „Parex bankā” tika ieguldīti lielāki līdzekļi un valsts ir uzņēmusies lielākas papildu saistības, nekā to paredzēja sākotnējie Ministru kabineta plāni.

Pēc virknes fizisko un juridisko personu iesniegumos minēto ziņu resoriskās pārbaudes materiāliem un ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, 2009.gada 16.oktobrī tika uzsākts kriminālprocess. Ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar prasību izvērtēt „Parex bankas” pārņemšanu vērsās finanšu ministrs Einars Repše.

Izmeklējot valsts atbalsta sniegšanas „Parex bankai” un šīs bankas pārņemšanas valsts kontrolē likumību un pamatotību, prokuratūra noziegumus nav atklājusi, un kriminālprocess bija izbeigts.

Tomēr es gribu pievērst cienījamo deputātu uzmanību sekojošam apstāklim. (No zāles dep. J.Reirs: „Par tēmu, par jautājumu, nevis lasīt starpziņojumu!”)

Lēmumā par procesa izbeigšanu norādīts, ka to var pārsūdzēt personas, kurām bija tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā. Bet, ja kriminālprocess uzsākts pēc personu iesnieguma, tad arī šīm personām bija tiesības iesniegt sūdzību. Rezultātā ir pamats uzskatīt, ka prokuratūra nepamatoti sašaurinājusi to personu loku, kurām atbilstoši likumam būtu tiesības šādu lēmumu pārsūdzēt, un ka ar šādu rīcību, iespējams, ir maldināti iesniedzēji - tādas valsts amatpersonas kā valsts kontroliere Sudraba un finanšu ministrs Repše.

Komisijas rīcībā nav ziņu par to, vai prokuratūras lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir pārsūdzēts, bet, ja nav, tad nepieciešams uzaicināt iesniedzējus un noskaidrot, kādu iemeslu dēļ tas nav pārsūdzēts. Ir jāpārbauda, vai lēmums nav pārsūdzēts tādēļ, ka tas, pēc iesniedzēju ieskata, pilnībā ir sniedzis atbildi uz viņu iesniegumos norādītajiem jautājumiem vai arī tādēļ, ka lēmumā nav pienācīgi izskaidrotas iesniedzēju tiesības to pārsūdzēt augstākstāvošam prokuroram. Tādā gadījumā veikto pārbaudi nevar uzskatīt par vispusīgu un pilnīgu, savukārt kriminālprocesa izbeigšanu - par likumīgu un pamatotu.

Joprojām nav analizēts un noskaidrots, kurām valsts amatpersonām būtu jāuzņemas atbildība par bezdarbību, pieļaujot valsts un pašvaldību uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām nekontrolēti izņemt lielā apmērā naudas līdzekļus no kontiem „Parex bankā”, kad un kādā apjomā tā izņemta un vai ilgstoša - līdz pat 2008.gada 1.decembrim - ierobežojumu nepiemērošana nav tieši vai pastarpināti saistīta ar nepieciešamību nodrošināt iepriekš minēto iespēju ne tikai minētajām iestādēm un organizācijām, bet arī kādām citām fiziskajām vai juridiskajām Latvijas vai ārvalstu personām.

Komisija vēlas noskaidrot, vai, izmeklējot lietu par „Parex bankas” pārņemšanu, prokuratūra nodrošināja pienācīgu personāla resursu piesaisti. Kā šobrīd saprotams no Ģenerālprokuratūras vēstules, kas adresēta komisijas priekšsēdētājam, resorisko pārbaudi un kriminālprocesuālo izmeklēšanu vienpersoniski veicis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras virsprokurors Adlers.

Nav pārbaudīts, vai kāda no akciju sabiedrības „Parex banka” pārņemšanas lietā iesaistītajām amatpersonām nav pieļāvusi noziedzīgu nodarījumu mantkārīgā nolūkā, veicinot vai piedaloties ar bankas pārņemšanu, tās klientu saistīto pārkreditēšanos vai viņu noguldījumu atgūšanu saistītā mantiskā darījumā.

Komisijai nav arī saprotams, kāpēc Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Adlers par valsts amatpersonām uzskata tikai Ministru kabineta locekļus. Valsts kontrole savā iesniegumā prokuratūrai konkrēti lūdza izvērtēt Ministru kabineta locekļu un citu valsts amatpersonu rīcības likumību. Komisijai nav informācijas par to, vai citu valsts amatpersonu lēmumi un rīcības likumība vispār prokuratūrā tikusi vērtēta.

Tāpat nav skaidrs, vai prokuratūra, veicot resorisko pārbaudi un turpmāko izmeklēšanu, ir izmantojusi iespēju analizēt, atlasīt un izsekot aizplūdušo naudas līdzekļu patiesos labuma guvējus un viņu iespējamo saistību ar tām personām, kas bija iesaistītas „Parex bankas” pārņemšanā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, komisijai ir jāvērtē, vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Adlera veikto pārbaudi „Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšanā var uzskatīt par pietiekami izsmeļošu, kas sniegtu atbildes uz visiem jautājumiem lietā.

Komisija tāpat secina, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu balstīts pamatā uz Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas atzinumiem, slēdzieniem un viedokļiem, kā arī uz šo nosaukto iestāžu amatpersonu liecībām. Bet tieši Finanšu ministrijas, FKTK un Latvijas Bankas amatpersonas bija tās, kas organizēja un veica „Parex bankas” pārņemšanas procesu. Arī šodien gan Latvijas Bankā, gan FKTK, gan Finanšu ministrijā vadošos amatos strādā personas, kas organizēja un veica „Parex bankas” pārņemšanu.

Komisija vēlas noskaidrot, vai šodien tiek ņemti vērā Valsts kontroles atzinumā izdarītie secinājumi, it īpaši attiecībā uz „Parex bankas” restrukturizācijas procesu, kas joprojām turpinās, un vai ir izstrādāti jauni instrumenti un noteikta atbilstoša kārtība bankās, lai izvairītos no kļūdām nākotnē.

Komisija uzskata, ka sabiedrībai jāsaņem objektīvas un izsmeļošas atbildes šajā lietā, tāpēc, pamatojoties uz visu iepriekš teikto, Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā uzskata par nepieciešamu turpināt iesākto apjomīgo darbu un lūdz Saeimas deputātus balsot par komisijas darbības termiņa pagarināšanu uz deviņiem mēnešiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Klausoties Pimenova kunga uzstāšanos, to bija ļoti grūti interpretēt kā argumentāciju lēmuma projektam par komisijas darbības laika pagarināšanu. Manuprāt, Pimenova kungs nolasīja ziņojumu, kuru mēs neiekļāvām Saeimas darba kārtībā, līdz ar to pārkāpa Kārtības rulli. (No zāles: „Nē! Nepārkāpa!”)

Godātie kolēģi! Ko es uztvēru no Pimenova kunga ziņojuma par paveikto? To, ka trijos mēnešos komisija ir noskaidrojusi, ka „Parex bankas” pārņemšanai bija būtiska ietekme uz Latvijas ekonomisko un finanšu situāciju. Tas ir daudz padarīts! Droši vien nākamajos deviņos mēnešos komisija varētu atzīt, ka šī ietekme ir bijusi ļoti būtiska.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka tas, kas mums būtu jāizdara nākamajā Saeimas sēdē, - droši vien jāuzklausa šīs komisijas galaziņojums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, žēl, ka nevienu neinteresē, kas bija rakstīts komisijas starpziņojumā. Tas, ko komisijas priekšsēdētājs šeit minēja, bija apmēram trešā daļa no visa starpziņojuma. Un viņš minēja tikai to, kas ir motivācija darbības termiņa pagarināšanai. Cita lieta, ka mēs neprotam uzmanīgi klausīties, bet nepārtraukti pa vidu bļaujam.

Reira kungs, jūs esat bijis tikai dažās no komisijas sēdēm. Pēdējā komisijas sēdē šī motivācija tika formulēta. Ja runā par vienkāršā valodā paustu motivāciju, tad to var pateikt pavisam īsi. Izmeklēta un vērtēta ir tālaika valdības darbība. Nav izmeklēta un vērtēta tālaika kontrolējošo institūciju darbība. Un mūsu uzdevums ir panākt, lai nebūtu šādu gadījumu vairs Latvijas vēsturē turpmāk, nākotnē. To ir izdarījusi Īslande, bet mūsu deputātu vairākums to negrib darīt. Tātad netiešā veidā jūs apliecināt, ka jūs pieļaujat, ka šādi gadījumi, kā bija ar „Parex banku”, atkārtosies arī nākotnē. Neatkarīgi no balsojuma 34 deputātu paraksti tiks savākti un tiks veidota šī komisija no jauna, un mēs cīnīsimies par to, lai šādi gadījumi turpmāk neatkārtotos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveiki, cienījamie kolēģi! Šadurska kungs mani pārsteidza. Var, protams, arī paņirgāties, absolūti neiedziļinoties un, iespējams, pat neizlasot šo starpziņojumu un neizprotot arī to, kas tika no Pimenova kunga puses pirms tam pateikts... to, ko viņš pateica.

Tāpēc gribu vēlreiz atgādināt, ka mēs pirmos dokumentus saņēmām tikai 3.maijā, nākamos - 5.maijā un mums bija reāli 11 dienas, lai sagatavotu starpziņojumu.

Komisijas darbība no pašiem pirmsākumiem sastapās ar neizprotamām pretdarbībām. Tā kā 24.februārī to nodibināja un tikai 31.martā izveidoja komisijas vadību, nevarēja notikt nekāda darbība. Arī dokumentu saņemšana bija, maigi sakot, nesteidzīga - un ne jau nu komisijas bezdarbības vai kāda cita apstākļa dēļ.

Tas, ko es gribu uzsvērt, - ka mēs šajā procesā esam iesaistījuši speciālistus, kuri savu darbu veic sabiedriskā kārtā. Mēs esam veikuši apjomīgu izziņas darbu, un kopā ar komisijas vadītāju uzrunājot cilvēkus, kas stāvēja ļoti tuvu „Parex bankai”, arī tās pārņemšanas procesam un vēlākai kontrolei.

Mēs esam šā izmeklēšanas procesa tikai pašā sākumposmā, bet es gribu citēt divus cilvēkus, kas izteicās par bankas darbību.

Viens no viņiem ir augsta ranga bijušās „Parex bankas” darbinieks, kurš šobrīd strādā augstā amatā kādā lielā Eiropas bankā. Ir pamats ticēt viņa vārdiem:. „Tā bija nemākulīgākā vai kā citādi bankas pārņemšana pasaulē.” Es lieku uzsvaru uz „vai kā citādi”. Valsts kontroliere pavisam nesenajā tikšanās reizē personīgi ar viņu pateica šādi: „Bija sāpīgi noskatīties, kā savāktie materiāli par vienu miljardu lielu darījumu līdz šim netika nopietni analizēti un izmeklēti.”

Es gribu atgādināt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas mērķis ir izpētīt kādu svarīgu lietu tautas priekšstāvjiem, noskaidrojot faktus... Tātad komisijas darbības mērķis ir bez juridisko seku aspekta dot politisku novērtējumu.

Es saprotu, ka daudziem ir kādas slēptas intereses šajā procesā. Mēs runājam par vienu miljardu valsts naudas... mūsu naudas. Es gribu minēt tikai vienu no apmēram vairāk nekā 30 jautājumiem, kuru mēs līdz šim esam uzdevuši un kurš varbūt liks jums izdarīt citu izvēli, nekā es pirms tam redzēju, kādas kartiņas pacēlās gaisā.

Tātad, kas mainījās „Parex bankā” laika periodā no 2008.gada 20.novembra līdz 2008.gada 1.decembrim, ja 1.decembrī beidzot tika nolemts ierobežot saistību izpildi? Kādi galējas nepieciešamības apstākļi bija iestājušies šāda lēmuma pieņemšanai? Gribu atgādināt, ka tanī laikā aizplūda ap 600 miljoniem naudas.

Uz ko galvenokārt šie ierobežojumi attiecās? Vai šie ierobežojumi gadījumā netika ieviesti jau pēc tam, kad visas vajadzīgās iestādes un pašvaldības savu naudu bija izņēmušas? Konkrēti: kuras valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi izņēma līdzekļus pēc sākotnējās stabilizācijas? Cik ilgā laika periodā, kādā apmērā un kuru politisko partiju ietekmē vai kontrolē šīs iestādes un uzņēmumi atradās? Kurš deva rīkojumu vai ieteikumu līdzekļu izņemšanai? Jums kādam varbūt nav vajadzīgas atbildes uz šiem jautājumiem, bet tie, kuri ir ārpus šīm telpām... liela daļa grib saņemt atbildes un noskaidrot atbildīgos.

Es aicinu pagarināt komisijas darbības laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Arī man ir tas gods un pienākums strādāt šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, un es maksimāli esmu centies piedalīties tās darbā.

Esmu parakstījis sagatavoto komisijas vadības ziņojumu secinājumu daļā ar piezīmi par paša ziņojuma tekstu.

Es nevaru noliegt, ka komisijas vadība Pimenova kunga un arī kolēģa Parādnieka kunga personā ir ļoti dedzīga, apņēmības pilna un vēlas tiešām lietderīgi šo darbu tālāk darīt un pabeigt ar taustāmiem rezultātiem. Savu parakstu es uzliku pirmdien, bet kas tad ir mainījies šodien un kādēļ es atturēšos lēmumā par parakstīšanos saistībā ar komisijas darbības pagarināšanu.

Otrdien valdība ir pieņēmusi lēmumu. Valdības lēmums ir loģisks, varbūt novēlots, bet pietiekami atbildīgs. Valdība ir nolēmusi gan A/S „Citadeles banka”, gan A/S „Parex banka” pārdot... Pārdot nesaistītā pārdošanas procesā. Tā ir izvēlējusies starptautisko finanšu konsultantu no „MURA International” šā procesa vadībai. Ja mēs vēlamies, lai starptautiskais finanšu konsultants sasniedz maksimāli labāko rezultātu un mēs šo miljardu dabūjam atpakaļ, tad tajā brīdī, kad notiek pārdošanas process, Latvijā nevajag izraisīt politiskas kaislības ap šīm divām bēdīgi slavenajām bankām.

Mēs ceram, ka valdības izvēlētā stratēģija - vismaz es ceru! - ir atbilstoša. Un, kamēr nav šis process noslēdzies, es aicinu visus atturēties no īpašām politiskām kaislībām, kas varētu mazināt gan investoru vēlmi, gan pārdodamā objekta cenu. Es neizslēdzu, ka mēs pie šā jautājuma varam atgriezties vēlāk, bet šobrīd, man šķiet, svarīgāks Latvijas valsts budžetam ir miljards latu, nevis politiski epiteti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Parādnieka kunga uzstāšanās mani ierosināja mazliet sīkāk paskaidrot savu balsojumu, sava nākamā balsojuma motivāciju.

Parādnieka kungs uzdeva ļoti daudz būtisku jautājumu gan par līdzekļu aizplūšanu, gan par (citēju!) „nemākulīgāko” bankas pārņemšanu... Es domāju, ka tur ir ļoti daudz taisnības. Taču šīs komisijas darbības lokā ietilpst arī otrs jautājums, proti, bankas sadalīšana. Un, ja mēs paskatāmies, kādus likumu grozījumus ir piedāvājuši un aizstāvējuši mūsu politiskie spēki iepriekšējā Saeimā un arī šajā Saeimā (gribu pieminēt „Saskaņas Centra” atbalstīto un dedzīgi virzīto grozījumu Kredītiestāžu likumā; tur bija runa tieši par... tur bija tiešs mēģinājums novērst bankas sadalīšanu un līdzekļu atgūšanu), tad man rodas iespaids... vai šajā komisijā nav mazliet tā, kā teikts tajā senajā parunā - ka ir āzis par dārznieku? Un es neesmu arī pārliecināts, ka mūsu vidū nav personu, kas ir tieši piedalījušās pašvaldību līdzekļu aizplūšanā no „Parex bankas”. Un vai šeit neiznāk tā pavisam kaut kā... tā, ka ir āzis gan par dārznieku, gan par dārznieka uzraugu?

Godātie kolēģi! Tāpēc mans balsojums par šīs komisijas darbības laika pagarināšanu būs negatīvs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Ja Šadurska kungs vēlas kļūt par „dārznieku”, laipni lūdzam Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, lai pārliecinātos, kas ko dara, kas ko jautā un kādas atbildes uz kādiem jautājumiem meklē!

Es kļuvu par Saeimas deputātu 9.Saeimas sasaukumā - 2009.gada jūlijā. Un oktobrī, kad uzzināju par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu un arī par iesniegumu prokuratūrā, es, būdams pavisam „zaļš” Saeimas deputāts, ierosināju vienam otram deputātam un deputātei, kuri arī tagad ir zālē, priekšlikumu: „Veiksim izmeklēšanu!” Atbilde bija: „Nu, ko tu?! Nu, nevajag būt tik muļķīgam un cerēt uz to, ka šajā namā kaut ko var izmainīt... kaut ko var izmeklēt!” Pēc tam jau no citiem speciālistiem, tādiem, kuri patiešām zina labi Latvijas vēsturi, es uzzināju, ka Latvijas Saeimas vēsturē nekad nav bijusi neviena sekmīga parlamentārās izmeklēšanas komisija. Es nezinu... Ja esmu kļūdījies, tad varbūt mani labos cits kolēģis, kas pārzina vēsturi labāk par mani.

Pēc tam, kad bija šī, esošā, komisija izveidota, vēlētāji vienkārši smējās par mums, sakot: „Jums, kungi, tur nekas nekad neizdosies, jo vienkārši jums rokas ir īsas, bet tie, kam garākas, nu tie gan nelaidīs nevienu pie saviem naudas makiem un pie saviem kontiem, un pie saviem sakariem.” Es vienkārši būtu ļoti... nu nobažījies, ja mūsu vēlētāji tomēr pārliecinātos, ka Saeimai nepietiek ne spēka, ne gribas, lai tomēr teiktu savu vārdu un mēģinātu rast atrisinājumu šai ļoti grūtajai problēmai, jo patiešām „Parex bankas” pārņemšana ir grūta lapa Latvijas jaunākajā vēsturē, un tas ir arī traips mūsu vēsturē. Tas, kas notika, patiesībā katram deputātam dod uzdevumu piedalīties šajā darbībā.

Es ceru, ka jebkurš deputāts, neatkarīgi no viņa politiskās filozofijas un pārliecības, atradīs iespēju un savu vietu, turpinot piedalīties šajā grupā un tai palīdzot, nevis bremzējot tās darbību. Tie, kuri tomēr domā, ka kāds deputāts šajā grupā... komisijā meklē kādus citus mērķus un nosaka sev citus uzdevumus, lai nāk un pats vai pati tur strādā. (No zāles dep. J.Reirs: „Nāks un strādās, ja vajadzēs!”) Katram būs sava teikšana šajā darbā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu par esošās komisijas darbības laika pagarināšanu.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šadurska kunga pozīcija vispār izskatās ārkārtīgi pretrunīga. Man radās iespaids, ka Šadurska kungs, pirmkārt, negrib zināt, kas notika ar „Parex banku”, un, otrkārt, viņš neuzticas Saeimai, ka mēs esam spējīgi kaut ko uzzināt. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē, tikai daļai Saeimas!”) Šadurska kungs, es jums gribu atgādināt, ka šo dārznieku vidū, kā jūs tos saucat, izmantojot visādus vārdus, ir arī jūsu partijas pārstāvji. Jūs uzticaties savas frakcijas pārstāvjiem vai jums ir kaut kāda informācija, kas liek jums domāt, ka jūsu kolēģi nav ieinteresēti veikt godīgu izmeklēšanu, bet drīzāk grib slēpt to, kas īsti notika ar „Parex banku”? Tas ir vienīgais izskaidrojums jūsu pozīcijai.

Es atšķirībā no jums tomēr uzticos jūsu partijas kolēģiem. Es domāju, ka lieta ir pietiekami nopietna un ka sabiedrībai ir tiesības zināt patiesību. Tas ir tik vienkārši!

Ja valdība, jūsu valdība, nespēj to darīt, tad tas ir jādara mums kā tautas pārstāvjiem. Un tas ir mūsu pienākums. Jā, protams, es saprotu, ka jūs izmantojat jebkādu iespēju kaut ko sliktu pateikt par „Saskaņas Centru”, bet kāds tam ir sakars ar „Saskaņas Centru”? Mēs bijām opozīcijā visu laiku, mēs nevarējām ietekmēt šos procesus, šos lēmumus, kas tika pieņemti valdības līmenī. Man patiešām rodas ļoti nepatīkama sajūta, ka jūs, piedodiet, visu laiku aicināt cīnīties pret korupciju, pret izšķērdēšanu un tā tālāk, un tā tālāk, bet praksē, kad nonākam līdz kaut kādām iespējām Saeimai kaut ko izdarīt šajā jomā, jūs, aizbildinoties ar visādiem ļoti dīvainiem ieganstiem, aicināt to nedarīt. Es nevaru jūs saprast!

Es aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 40, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts, termiņš nav pagarināts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Parādnieka, Cilinska, Laizānes, Dombravas un Lāča jautājums ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā”. Jautājums tiks nodots ārlietu ministram.

Tāpat vēlos atgādināt, ka no pagājušās nedēļas mums ir palicis neatbildēts deputātu no frakcijas „Par Labu Latviju” iesniegtais jautājums ministram Brokam, kurš pagājušajā reizē nevarēja ierasties. Savukārt šodien ministrs ir informējis, ka viņš var ierasties. Tātad pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde.

Tagad dosim vārdu paziņojumiem.

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Tātad pulksten 13.00, kas faktiski jau ir klāt, bez kavēšanās notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Lieģim.

I.V.Lieģis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde šodien notiks pulksten pustrijos Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Atgādinu Juridiskajai komisijai, ka tūlīt sāksies Juridiskās komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Rihards Eigims, Iveta Grigule, Aleksejs Holostovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Valērijs Kravcovs, Ainars Latkovskis, Vitālijs Orlovs, Guntis Ulmanis, Jānis Urbanovičs un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 19.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10. Saeimas pavasara sesijas 5. sēde
2011. gada 19. maijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 347/Lp10) (Noraidīts) (Dok. Nr. 913, 913A)
Priekšlikums	- dep. R.Rubiks (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 348/Lp10) (Dok. Nr. 920, 920A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 349/Lp10) (Dok. Nr. 921, 921A)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” (Nr. 350/Lp10) (Dok. Nr. 932, 932A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1973. gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” (Nr. 351/Lp10) (Dok. Nr. 933, 933A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Zaķim šā gada 12. maijā (Dok. Nr. 934)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 19. maijā (Dok. Nr. 935)
Likumprojekts „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” (Nr. 263/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 578)
Ziņo	- dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 344/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams) (Nodots atpakaļ papildu izskatīšanai komisijā) (Dok. Nr. 874)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
	- dep. J.Reirs
	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu” (Nr. 242/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 928)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu” (Nr. 239/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 929)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu” (Nr. 243/Lp10) (2. lasījums) (Dok. Nr. 930)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 220/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 904)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 17/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 914)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr. 289/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 922)
Ziņo	- dep. A.Rubiks
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 288/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 923, 923A)
Ziņo	- dep. A.Ašeradens
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (Nr. 37/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 931)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 317/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 793, 905)
Ziņo	- dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 303/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 742, 906)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr. 337/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 840, 907)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. A.Šlesers
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. A.Šlesers
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Viņķele
	- dep. Dz.Rasnačs
Paziņojumi
	- dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
	- dep. I.Čepāne
	- dep. I.Druviete
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
Debašu turpinājums	- dep. V.Lācis
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. E.Zalāns
	- dep. I.Čepāne
	- dep. A.Bērziņš (PLL)
	- dep. A.Šķēle
	- dep. I.Čepāne
	- dep. R.Kārkliņa
	- dep. A.Šķēle
	- dep. J.Reirs
	- dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 252/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 908)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Debates	- dep. E.Zalāns
	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 253/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 909)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 48/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 915)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 332/Lp10) (2. lasījums) (Dok. Nr. 916)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 273/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 917)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 250/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 919)
Ziņo	- dep. V.Staņa
Debates	- dep. L.Čigāne
	- dep. I.Viņķele
	- dep. E.Zalāns
	- dep. L.Liepiņa
	- dep. L.Liepiņa
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās” (Nr. 270/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 626, 924)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” (Nr. 281/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 668, 925)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” (Nr. 313/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 760, 926)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju” (Nr. 277/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 662, 927)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 322/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 818, 946)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 342/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 867, 947)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 341/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 866, 948)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Lēmuma projekts „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu” (Nr. 162/Lm10) (Noraidīts) (Dok. Nr. 918)
Ziņo	- dep. I.Pimenovs
Debates	- dep. K.Šadurskis
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. A.Šķēle
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. B.Cilevičs
Informācija par deputātu I.Parādnieka, E.Cilinska, I.Laizānes, J.Dombravas un V.Lāča jautājumu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā” (Nr.  21/J10)
Paziņojumi
	- dep. V.Staņa
	- dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
	- dep. I.V.Lieģis
	- dep. I.Čepāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2011.gada 19.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17... un nu jau 1 minūte.

Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien bija paredzēts izskatīt jautājumu, ko ir uzdevuši deputāti Šlesers, Zalāns, Bekešs, Strode, Šķēle un Kučinskis un kas ir adresēts izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam, - deputātu jautājumu „Par nekvalitatīvu mācību literatūru”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, bet saņemtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus neapmierināja, tāpēc viņi vēlējās tikties ar ministru šodien, tradicionālajā laikā, - ceturtdien pulksten 17.00 - personīgi un uzklausīt vēl arī ministra mutvārdu atbildes.

Bet diemžēl šobrīd šeit frakciju „Par Labu Latviju” pārstāv tikai deputāts Andris Bērziņš, kurš nav parakstījis šo jautājumu, un līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 122.panta trešo daļu, kurā ir rakstīts, ka mutvārdu atbilde ir sniedzama tikai tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem, mēs nevaram izskatīt šo jautājumu un nevaram uzdot ne papildjautājumus ministram, ne arī... ministram vismaz formāli nav, kam atbildēt un paust savu viedokli.

Šeit ir klāt arī deputāts Imants Parādnieks, kurš, kā es saprotu, būtu bijis gatavs uzdot papildjautājumus.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde tiek slēgta. Jautājums tiek uzskatīts par izskatītu.

Paldies. Tiksimies nākamreiz ar citiem jautājumiem.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2011. gada 19. maijā

 

Izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka atbilde uz deputātu jautājumu „Par nekvalitatīvu mācību literatūru” (Nr. 20/J10) (Atbildes dok. Nr. 912)

 

Balsojumi

Datums: 19.05.2011 09:01:58 bal001
Par - 25, pret - 45, atturas - 4. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S “Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā starpziņojuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 19.05.2011 09:05:46 bal002
Par - 29, pret - 44, atturas - 8. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (347/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 19.05.2011 09:10:57 bal003
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums (263/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2011 09:23:14 bal004
Par - 25, pret - 52, atturas - 8. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2011 09:24:43 bal005
Par - 23, pret - 50, atturas - 10. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2011 09:25:23 bal006
Par - 9, pret - 64, atturas - 10. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2011 09:27:04 bal007
Par - 28, pret - 50, atturas - 6. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (344/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2011 09:29:49 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu (242/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:31:28 bal009
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas ... (239/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:32:46 bal010
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas ... (243/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:34:03 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (220/Lp10), 3.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:35:48 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (17/Lp10), 3.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:36:46 bal013
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (289/Lp10), 3.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:41:29 bal014
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (288/Lp10), 3.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:42:22 bal015
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (37/Lp10), 3.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:44:32 bal016
Par - 71, pret - 4, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (317/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:44:57 bal017
Par - 74, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (317/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 09:47:19 bal018
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (303/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 11:50:17 bal019
Par - 82, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums (337/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 11:55:42 bal020
Par - 16, pret - 31, atturas - 31. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (252/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 11:56:08 bal021
Par - 72, pret - 1, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (252/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 11:57:24 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (253/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 11:58:42 bal023
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (48/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:00:24 bal024
Par - 26, pret - 58, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:01:34 bal025
Par - 25, pret - 51, atturas - 5. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:02:06 bal026
Par - 57, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:03:27 bal027
Par - 61, pret - 21, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:05:19 bal028
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (273/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:15:44 bal029
Par - 1, pret - 72, atturas - 5. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (250/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:19:23 bal030
Par - 10, pret - 64, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (250/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:20:08 bal031
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (250/Lp10), 2.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:21:15 bal032
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās (270/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:22:15 bal033
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā (281/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:23:14 bal034
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā (313/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:24:10 bal035
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju (277/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:26:05 bal036
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (322/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:27:41 bal037
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (342/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 12:28:35 bal038
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (341/Lp10), 1.lasījums

Datums: 19.05.2011 13:00:05 bal039
Par - 30, pret - 40, atturas - 16. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S “Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu (162/Lm10)

 

Frakciju viedokļi
2011.gada 19.maijā

 

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!

 

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Paldies.

Labdien visiem! Šodien bija ļoti spraiga Saeimas sēde, un apvienības „Vienotība” frakcijai darbs sākās jau agri no rīta, jau pulksten astoņos, jo apvienības „Vienotība” frakcija šodien Prezidijam iesniedza visu tās deputātu parakstītu paziņojumu, ka apvienības „Vienotība” frakcija virza Valsts prezidentu Valdi Zatleru atkārtotai ievēlēšanai par Valsts prezidentu. Kā jau nupat teicu, šo paziņojumu parakstīja visi 33 frakcijas deputāti, un tādā veidā mēs nodemonstrējām to, ka mēs turam savus solījumus attiecībā uz sabiedrību, komunicējam atklātā veidā, skaidrojam savus lēmumus un savu rīcību.

Nākamā lieta, par ko šodien izvērtās ļoti plašas diskusijas, bija likumprojekts par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu jeb tā saukto sākumdeklarēšanu. Šāda likuma nepieciešamība tiek Latvijas sabiedrībā apspriesta jau apmēram 16 gadus, un šo gadu laikā vairāki šādi likumprojekti ir uzsākuši savu virzību Saeimā, bet diemžēl bieži vien tālāk par pirmo lasījumu šie likumprojekti nav tikuši. Un arī šodien mēs dzirdējām tos pašus argumentus, kas ir dzirdēti jau agrāk. Respektīvi, tika runāts par to, ka nevarēs garantēt to cilvēku drošību, kuri deklarēs savus īpašumus. Dzirdējām dažādus aizbildinājumus par to, ka šī deklarēšana būs sarežģīta, aizbildinājumus par to, kādā veidā varēs savus īpašumus deklarēt cilvēki, kam ir īpašumi ārzemēs, un tamlīdzīgus.

Tomēr šāds likums patiešām būtu ļoti svarīgs pretkorupcijas instruments, un tāpēc būtu ļoti svarīgi panākt šā likumprojekta pieņemšanu Saeimā un ieviešanu dzīvē, jo tas tiešām ļoti lielā mērā sakārtotu situāciju ar finanšu līdzekļu apriti un ļautu gūt tādu sistēmisku iespaidu par to, kādi finanšu līdzekļi ir dažādu cilvēku un pilsoņu rīcībā Latvijā.

Vēl. Diezgan aktīvi šodien tika diskutēts arī par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem saistībā ar to, cik lielam skaitam deputātu ir jāiesniedz iesniegums par to, ka kāds kolēģis, kāds Saeimā ievēlēts deputāts, iespējams, nezina valsts valodu tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā. Priekšlikumi bija dažādi. Atbalstīts tika priekšlikums, ka ir vajadzīgi 20 deputāti, kas to izdarītu, tomēr apvienības „Vienotība” frakcijas viedoklis ir tāds, ka būtībā šo deputātu skaits varētu būt arī mazāks un ka ar 10 deputātu iesniegumu pietiktu, lai veiktu valsts valodas prasmes pārbaudi, ja nav pārliecības, ka kāds deputāts valsts valodas nezināšanas dēļ nespēj pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā.

Šodien tika skatīts arī jautājums par valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu vienotās atlīdzības likumu, un šajā sakarā tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi. Viens no lēmumiem bija tāds, ka valsts un pašvaldību iestādēm nevajadzētu vispār būt atļaujai rīkot kaut kādas izklaides vai citāda veida kolektīvos pasākumus un tam tērēt attiecīgo budžetu līdzekļus. Ir arī skaidrs, ka šajā vienotās atlīdzības likumā tiks iekļautas Latvijas Bankas amatpersonas, un ir noteikts pārejas periods, kādā tas ir jāizdara. Solis uz priekšu ir arī tas, ka šajā likumā ir panākta... attiecībā uz šo likumu ir panākta vienošanās par to, ka būtiski ir jāreformē tā sistēma jeb tas veids, kādā šobrīd likums atļauj piešķirt dažādus pabalstus un prēmijas. Lai gan šī pabalstu un prēmiju piešķiršana šobrīd ir apturēta, tas, pēc apvienības „Vienotība” frakcijas domām rada ļoti labu fonu, lai tiešām nopietni domātu par to, kā reformēt šo sistēmu, lai tā dotu valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem un amatpersonām vajadzīgo motivāciju, tomēr nepadarītu sistēmu necaurskatāmu, tas ir, tādu, kurā pabalstu un dažādu prēmiju piešķiršanas iespējas ir ļoti plašas, bet nav skaidru kritēriju, pēc kādiem tās tiek piešķirtas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Čigānes kundzei no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos jūs informēt par to, ka apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir sagatavojusi grozījumus likumam „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai šā nodokļa maksātāji varētu saņemt atvieglojumus par saviem pilngadīgajiem bērniem, kuri palikuši bez ienākumu avota.

Pašlaik – atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta pirmajai daļai – nodokļu nomaksā paredzēti atvieglojumi par nestrādājošiem vecākiem, vecmāmiņām un vectētiņiem, kā arī par dzīvesbiedru. Ja bez darba palicis pilngadīgs bērns, kurš vēl nav stājies laulībā, tad vecākiem, kuri faktiski ir spiesti viņu uzturēt, atvieglojumi netiek piemēroti. Mēs ierosinām attiecināt atvieglojumus arī uz pilngadīgiem bērniem, kuriem piešķirts bezdarbnieka statuss un kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Šādu atvieglojumu piemērošana palielinātu vecāku ienākumus par 17 latiem un 50 santīmiem.

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts „Saskaņas Centra” frakcijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, bet diemžēl Saeimas vairākums mūsu ideju noraidīja.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Oskars Zīds. Lūdzu!

 

O.Zīds (ZZS frakcija).

Paldies.

Labdien! Saeimas sēdes ir līdzīgas cita citai pēc procedūras, taču katrā tomēr ir kaut kas īpašs.

Šeit jau kolēģi runāja par tiem jautājumiem, kuri šodien bija īpašā deputātu uzmanības lokā; būtībā tie bija divi pamatjautājumi, un man tā vien šķita, ka Saeimas „smagsvari”, kuri uzstājās debatēs, izmantoja līdzšinējo jau zināmo retoriku un viņu galvenā argumentācija un vēlēšanās bija vērsta uz to, lai šos jautājumus virzītu pēc iespējas tālāk prom no konstruktīvas risināšanas. Kad tika skatīts jautājums par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, tad šeit, šķita, centās darīt pēc iespējas visu, lai no pelēkās zonas mūsu valsts pēc iespējas vēlāk izietu.

Nu, tas ir par Saeimas sēdi.

Vēl viena aktualitāte, kas mūsu frakcijai šķiet ievērības cienīga, ir Valsts prezidenta vēlēšanas. Par Valsts prezidenta vēlēšanām es detalizētāk nestāstīšu, bet atgādināšu par vēl vienu jaunu notikumu, kas Latvijā tūlīt norisināsies. Tūlīt, nākamajā nedēļā, būs Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas. Rektora amatam ir divi kandidāti, un pirmo reizi Latvijas vēsturē – cik man zināms, pirmo reizi! – tiek izmantota argumentācija, ka Saeimas deputāti ietekmē vēlēšanu rezultātus, tiekoties ar vienu vai otru kandidātu.

Es varu paskaidrot, ka tikšanās ar rektora amata kandidāti Intu Brikši bija, bet šī tikšanās bija kopīgā projekta ietvaros – tā projekta ietvaros, kuru īsteno Latvijas Universitāte un Liepājas universitāte; tās bija vienas no tām, kas šajā projektā iesaistījās. Mēs nebūt nerunājām par rektora amata kandidātiem un šo procesu nevēlamies ietekmēt, jo augstskolas ir pašlaik vienas no tām nedaudzajām vietām, kurās akadēmiskā brīvība tiek īstenota. Par rektoru, konkrēto rektoru, lems 300 cilvēki, nevis kāds no Saeimas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zīda kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas deputātam Mārim Kučinskim. Lūdzu!

 

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Runājot par šodienas sēdes darba kārtību, man gribas mazliet pakavēties pie diviem jautājumiem – pie likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” un arī pie jautājuma par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības pārtraukšanu „Parex bankas ” pētījumu sakarā.

Vispirms par likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Pēc garām debatēm šo likumprojektu atbalstīja gandrīz viss parlaments. To atbalstīja arī mūsu frakcija, bet mēs pievērsām uzmanību tam, cik ļoti nekvalitatīvs šis likumprojekts ir ienācis Saeimā. Kā uzsvēra viens no debatētājiem, acīmredzot valdība domā, ka parlamentam var iedot kaut vienkāršu likumprojektu ideju līmenī, lai tālāk pie tā strādā un lai tālāk par to atbild parlaments. Mēs neapšaubām, cik ļoti šāds likumprojekts ir nepieciešams. Vairāki mēģinājumi tādu izstrādāt jau ir bijuši kopš 90.gadu sākuma. Bet faktiski kvalitāte, kādā likumprojekts šobrīd Saeimā ir nonācis, ir ļoti apšaubāma.

Konkrēti. Absolūti nav atrunāts drošības jautājums. Lai gan tas tomēr skars datus par ļoti, ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem, likumprojektā nav nekādas norādes nedz par datu drošību, nedz par to saglabāšanu. Tātad tas aspekts prasa pilnveidošanu.

Tāpat, protams, likumprojektā mums ir neizprotama un, man šķiet, nav pienācīgi sagatavota sadaļa par to, kas ir jādeklarē, piemēram, no ārzemēm iebraukušajiem latviešiem, kuri, ierodoties Latvijā un nopērkot šeit kādu īpašumu, gandrīz momentāli tiek pakļauti tam, ka viņiem jāuzskaita visi savi īpašumi, kas viņiem ir ārzemēs. Tādas pašas neskaidrības ir par jebkuru investoru. Mēs baidāmies, ka ar šādu attieksmi var atbaidīt ļoti, ļoti daudzus cilvēkus, kuri ir nozīmīgi Latvijas darba devēju aprindās un nozīmīgi arī Latvijas ekonomiskajā attīstībā.

Attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju (arī mēs, opozīcijas pārstāvji, piedalījāmies tās veidošanā) jāteic, ka mēs šodien balsojumā atturējāmies, jo mēs uzskatām, ka tagad, kad otrdien valdība ir pieņēmusi lēmumu pārdot gan „Parex banku”, gan Citadeles banku, ir ļoti svarīgi šo jautājumu šobrīd kaut kādā gultnē neievirzīt. Mēs novēlam, lai valdībai izdotos īstenot tās apņemšanos atgūt miljardu, ko valsts ir ieguldījusi šajā laikā abās bankās. Lai izdotos tos atgūt! Uzskatām, ka jebkurš mēģinājums kaut kādā veidā radīt ažiotāžu ap šīm bankām šobrīd var kaitēt, var traucēt tiem potenciālajiem pircējiem izdarīt savu izšķiršanos un izlemt. Mums jādomā par to, lai mēs kaut kā pabeigtu šo procesu un valdība naudu atgūtu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Mārim Kučinskim no apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas.

„Frakciju viedokļus” šodien noslēdz nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šī diena, neapšaubāmi, sākās ar aktualitātēm saistībā ar Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu. Es vēlos ļoti īsi paust nacionālās apvienības pozīciju.

Nacionālā apvienība īpaši nevirzīs Valdi Zatleru kā Valsts prezidenta amata kandidātu, bet savā valdes sēdē kopā ar Saeimas deputātiem nacionālā apvienība ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt Zatlera kunga kandidatūru Valsts prezidenta amatam.

Protams, mums ir atšķirīgi viedokļi dažos jautājumos, un par to mums arī bija saruna ar Zatlera kungu. Es domāju, ka, kaut arī šie viedokļi ir atšķirīgi, mēs cīnīsimies par to, lai mēs savu pārliecību izskaidrotu Valsts prezidentam – šābrīža Valsts prezidentam un, cerams, arī nākamā perioda Valsts prezidentam.

Minēšu tikai divas tādas atšķirīgas lietas: Valsts prezidenta redzējumu par prioritātēm attiecībā uz Rail Baltica un Maskavas–Rīgas dzelzceļa attīstības virzieniem.

Tajā pašā laikā mums ir, teiksim, ļoti pozitīva nostāja attiecībā uz to, ka Valsts prezidents šobrīd ar masu medijiem sarunājas tikai valsts valodā.

Tā ka es varu viennozīmīgi apgalvot, ka nacionālā apvienība šobrīd atbalstīs Valsts prezidenta amata kandidātu Valdi Zatleru.

Otrs jautājums, kam es gribu ļoti īsi pievērsties, ir likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Nacionālās apvienības programmā šī ir viena no ekonomiskā bloka prioritātēm. Diemžēl šis jautājums ir ļoti sens, kā jau šodien šeit minēja kolēģi, bet mēs esam gatavi... mēs esam atbalstījuši šodien šo likumprojektu un esam gatavi iesaistīties šā likumprojekta uzlabošanā, un to arī darīsim.

Un trešais. Šodien Saeima skatīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Ir runa par Saeimas tiesībām izslēgt deputātu no Saeimas sastāva gadījumā, ja viņš neprot valsts valodu attiecīgā līmenī. Jāteic, ka man personīgi ir tāda divējāda sajūta. No vienas puses, mēs varam būt gandarīti par to, ka pēc nacionālās apvienības iniciatīvas šo jautājumu vispār sāka cilāt. No otras puses, es esmu nedaudz sarūgtināts par to, ka šodien Saeima nolēma mazināt to deputātu... palielināt to deputātu skaitu, kāds būtu nepieciešams šīs procedūras rosināšanai.

Un noslēgumā gribu visiem radioklausītājiem atgādināt, ka šobrīd norisinās parakstu vākšana par valsts apmaksātas jeb finansētas izglītības nodrošināšanu tikai latviešu valodā. Tā ka nacionālās apvienības vārdā es aicinu visus aktīvi paust savu viedokli.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!– Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!