Atbildes uz deputātu jautājumiem
2017.gada 23.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tā kā jau ir sākusies tiešraide interneta mājaslapā, es ierosinu, ja jūs piekrītat, kamēr ierodas ministre, izsludināt pārtraukumu uz trim minūtēm. Jā?
Paldies.
Labvakar, godātā ministres kundze! Labvakar, cienījamās deputātes! Godātie deputāti!
Atsākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem pēc sēdes neilga pārtraukuma.
Šodien darba kārtībā ir viens – deputātu Sudrabas, Kleinbergas, Stepaņenko, Meijas un Krūmiņa – jautājums veselības ministrei Andai Čakšai “Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2018.–2020.gadam pasākumiem, kas paredz pretgripas vakcīnu iekļaušanu vakcinācijas kalendārā bērniem un grūtniecēm”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.
Ministres kundze, vai jūs vēlētos sniegt vēl kādu informāciju papildus jau rakstiski sniegtajai atbildei?
A.Čakša (veselības ministre).
Nu, patiesībā man īsti nav ko papildus sniegt. Man liekas, atbilde ir diezgan precīza un ir izskaidrots tas, kāpēc mēs šo vakcīnu esam iekļāvuši. Papildus, ja mēs skatāmies šobrīd, – ir ne tikai šīs divas grupas ļoti būtiskas, bet mums būtu jārunā arī par cilvēkiem virs 65 gadiem ar hroniskām slimībām, kurus arī apdraud gripa, taču finansiālu aspektu dēļ mēs to šobrīd nevaram atļauties.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot divus papildjautājumus, uz kuriem ministrei ir iespēja divu minūšu laikā atbildēt. Jautājuma uzdošanas laiks savukārt ir viena minūte.
Iesniedzēja Stepaņenko kundze vēlas uzdot jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Es uzdošu...
Sēdes vadītāja. Paceliet, lūdzu, mikrofonu augšā, lai var... jā.
J.Stepaņenko. Es uzdošu divus jautājumus. Es saprotu, ka man ir tādas tiesības, un tad mani kolēģi uzdos pārējos trīs.
Tik tiešām paldies, ka jūs šodien ieradāties pie mums, un paldies par tik izsmeļošu atbildi. Tomēr mums ir papildu jautājumi, saistīti ar vēstuli.
Tātad mēs norādām, ka vēstulē pieminētās Eiropas Savienības rekomendācijas par 75 procentu aptveri attiecas uz vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, tas ir tas, ko jūs tikko minējāt, bet neattiecas specifiski uz bērniem līdz divu gadu vecumam.
Kā jūs komentēsiet vēlēšanos sākt ar pavisam citu grupu un nepievērsties tieši tai grupai, kurai tas visvairāk nepieciešams, spriežot pēc visiem cipariem?
A.Čakša. Tas nav tā, ka mēs izvēlamies ne to grupu, kuru rekomendē Pasaules Veselības organizācija. Tātad gripa apdraud visas tās iedzīvotāju grupas, kuriem ir kaut kādā veidā, iespējams, pazemināta imunitāte dažādu blakus saslimšanu dēļ.
Un otrs – kuriem ir vislielākā iespēja iegūt gripu no blakus iedzīvotājiem. Un tās grupas, kas Vakcinācijas padomē izraudzītas un skatītas, ir... mēs redzam saslimstības datus katru gadu, redzam, kas notiek – visvairāk apdraudētā grupa ir bērni vecumā līdz diviem gadiem, tad – grūtnieces. Mums iepriekšējos gados ir bijuši arī grūtnieču nāves gadījumi, kuru iemesls ir tieši gripa.
Un pēc tam ir arī cilvēku populācija virs 65 gadiem. Tas ir saistīts tiešām ar hroniskām saslimšanām. Tas aspekts ir... Mēs ņemam vērā to, ka bērni ir mūsu nākotne, un tos mēs visvairāk gribam pasargāt pirmajā solī. Bet nākamajā solī mēs noteikti iesim arī uz šo vecāko iedzīvotāju grupu, kura skaitliski ir daudz lielāka, prasa arī lielāku finanšu ieguldījumu, bet ir tikpat nozīmīga. Jo, ja mēs skatāmies – tas arī vēstulē ir daudz aprakstīts – tās izmaksas, kas veidojas... vai tātad tā proporcija – vai nu mēs izvakcinējam, vai pēc tam ārstējam gripu gan specifiski, gan līdz ar komplikācijām, tad redzam, ka tas ieguvums ir būtisks, ko mēs varam panākt ar vienu vakcīnu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otrajam papildjautājumam.
J.Stepaņenko. Paldies, Čakšas kundze, par atbildi.
Un mans otrais jautājums ir: vai pie tik zemas efektivitātes (vakcīnas efektivitātes, ko jūs norādījāt atbildes vēstulē, – 42 procentiem) ir pamatoti tik ļoti paplašināt vakcinēšanas aptveri – līdz 20 procentiem grūtniecēm un bērniem?
A.Čakša. Tik zemu aptveri? Es nesapratu laikam... (Dep. J.Stepaņenko replika bez mikrofona.)
Šobrīd, ja mēs apskatāmies uz tiem datiem, ko... nu, arī OECD šobrīd ir publicējis datus par to, kā Latvija pēc dažādiem rādītājiem izskatās. Šobrīd mums ir vismazākā gripas aptvere, un ar dažādiem mehānismiem, ar ko esam mēģinājuši šo aptveri palielināt, neizdodas šo rādītāju uzlabot. Un pēc būtības, runājot ar kolēģiem, arī no Eiropas, esam secinājuši, ka vienīgais formāts, kā mēs varam šo aptveri palielināt, ir nodrošināt, ka šī gripas vakcīna ir kalendārā vai tātad to apmaksā valsts. Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka tas ir obligāti, bet tas nozīmē, ka cilvēkiem ir iespēja saņemt šo vakcīnu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
No deputātiem iesniedzējiem visi jautājumi ir saņemti, bet Kārtības rullis paredz, ka citi deputāti, kas ir klāt šajā sēdē, arīdzan var uzdot ne vairāk kā trīs papildjautājumus par visiem kopā.
Arī šeit viena minūte jautājuma uzdošanai, divas minūtes atbildei ministres kundzei.
Lūdzu! Lazarevas kundze vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!
J.Lazareva (SASKAŅA).
Gribu pievērst uzmanību tam, ka Eiropā pieredze ar bērnu vakcināciju pret gripu vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem vēl ir ļoti neliela un pēdējo astoņu gadu laikā gripas sezonās tikai divās valstīs – Latvijā un Slovēnijā – tika rekomendēts vakcinēt tieši šo mērķgrupu.
Ņemot vērā šos faktus, kāds veselības ministrei ir pamats apgalvot, ka Latvijā tiek īstenota (tieši šajā grupā) droša un uz pierādījumiem balstīta bērnu vakcinācija?
A.Čakša. Vakcinācijas padome, kas ietver sevī gan pediatrus, gan bērnu infektologus, gan pieaugušo infektologus, ir izvērtējusi pētījumu datus... Tātad līdz sešiem mēnešiem, kad bērns ir dabiskajā mātes imunitātes aizsardzības “lietussargā”, viņu nav nepieciešams vakcinēt, bet vakcinācija no sešu mēnešu līdz divu gadu vecumam ir ļoti būtiska, lai pasargātu bērnus, kuri ir tanī brīdī ļoti neaizsargāti pret gripas infekciju.
Tas, kas man liekas būtiski, balstoties uz speciālistu veiktajiem pētījumiem, un tas, ko mēs redzam par saslimstību, arī ir pamats iekļaut šo grupu kā primāro vakcinācijas kalendārā.
Es arī gribu uzsvērt, ka vecākiem vienmēr ir tiesības no vakcinācijas atteikties, bet iekļaušana kalendārā nodrošina to, ka mēs šos bērnus pasargājam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
J.Lazareva. Un otrais jautājums par to...
Sēdes vadītāja. Mikrofonu!
J.Lazareva. Ministre, jūs nesniedzāt informāciju par to, kā, piemēram, rīkoties ārstam, kura attieksme pret vakcināciju atbilstoši viņa profesionālajām zināšanām un pieredzei ir skeptiska.
A.Čakša. Ja ārsta attieksme ir skeptiska?
J.Lazareva. Jā.
A.Čakša. Nu, jūs aizskārāt ļoti būtisku jautājumu, jo šobrīd... Mana pārliecība ir tāda, ka ir ļoti grūti būt par ģimenes ārstu, ja jūs esat skeptisks attiecībā uz vakcināciju, jo tad mēs vairs nerunājam tikai par gripu. Mums jārunā par visām tām slimībām, kuras vakcinēšana ierobežo. Mēs ļoti skaidri redzam... Latvijā ir bijusi difterijas epidēmija... nu, patiesībā pagājušogad un aizpagājušogad, kad tieši nevakcinēšanās dēļ mums ir miruši visvairāk cilvēku visā Eiropā. Mums ir problēmas vēl ar... Pirmajā gadā bieži vien vakcinācijas kalendārs tiek izpildīts, bet novirze sākas otrajā gadā, un tas, ko mēs šobrīd redzam... Eiropas pieredzi ar masalām un masaliņām... ir ļoti skaidrs šis pretvakcinācijas, es teiktu, skaļais bums. Bet cik daudz nāvju tas ir prasījis, ņemot vērā to, ka vakcinēšana ir vienīgā iespēja, kā pasargāt šobrīd cilvēkus no slimībām, kuras var ierobežot ar vakcīnu.
Kā rīkoties ārstam? Ārsts rīkojas pēc savas profesionālās... viņš var sūtīt pie cita ārsta. Viņš var izskaidrot pacientam, nu, dažādus savus apsvērumus. Bet, no otras puses, ne velti arī vakcinācijas aptvere attiecībā uz dažādām slimībām ir viens no ģimenes ārstu kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputāts Smiltēns vēlas izmantot iespēju uzdot trešo, pēdējo papildjautājumu? Lūdzu!
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Izmantošu iespēju uzdot jautājumu ministrei no šejienes. Ir gara diena bijusi, tāpēc nemocīšu ilgi, proti, jautājums būs viens.
Man šķiet, parasti tas satraukums saistībā ar vakcinēšanu jo sevišķi ir jaunajām māmiņām. Pats esmu gājis cauri šim procesam savā ģimenē, kad sievai bija jāsāk domāt – vakcinēt vai ne. Un parasti šis satraukums ir saistīts ar vakcīnas drošumu un blakusefektiem, un ietekmi, kādu atstāj vakcinēšanās uz mazu bērnu.
Tāpēc jautājums ir sekojošs. Vai Latvijā ir nodrošināts tāds mehānisms vakcīnas blakņu izzināšanai, kas paredz obligātu ziņošanu par šīm blaknēm? Jo ziņošana pēc brīvprātības principa neļauj gūt kopējo ainu par vakcīnas drošību.
A.Čakša. Jā. Tātad tā saucamais farmakovigilances jeb medikamentu drošības ziņojums ir obligāta prasība ārstniecības iestādēm. Ja parādās, teiksim, kādas būtiskas blaknes, tad vecāki parasti vēršas ārstniecības iestādē vai tajā vietā, kur notikusi vakcinēšana, un ārsta pienākums – obligāts! – ir ziņot par šīm blaknēm.
Es arī speciāli noskaidroju, vai mums daudz ir bijis kaut kādu būtisku blakņu. Man jāsaka, ka nē. Tādas klasiskas imūnsistēmas atbildes kā paaugstināta temperatūra vai apsārtums vakcinācijas vietā netiek uzskatītas par būtiskām blaknēm, jo jāsaprot kaut vai par gripu, ka tas ir nonāvēts vīruss un tā deva, ko jūs vakcinācijas rezultātā saņemat, imunoloģiskās slodzes ziņā ir mazāka nekā tā, ko saņemat, izejot cauri lielveikalam. Līdz ar to es teiktu, ka bīstamība, ko var radīt pati vakcīna – šajā gadījumā nonāvēts vīruss –, ir ļoti zema.
Bet ir šī sistēma, jā, un mēs ar to vēl papildus strādājam – ne tik daudz sakarā ar vakcīnām, bet galvenokārt tieši ar medikamentiem, par kuriem ārsti salīdzinoši maz ziņo, tur ir citi aspekti, kāpēc tā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Visi iespējamie papildjautājumi ir uzdoti. Atbildes arī ir sniegtas.
Paldies deputātiem par jautājumiem, ministrei – par atbildēm.
Līdz ar to šodienas vienīgais darba kārtības jautājums ir izskatīts. Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.
Uz redzēšanos!
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2017.gada 23.novembrī
| Veselības ministres Andas Čakšas atbilde uz deputātu jautājumu
“Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2018.-2020. gadam pasākumiem, kas paredz pretgripas vakcīnu iekļaušanu vakcinācijas kalendārā bērniem un grūtniecēm” (iesniegts 16.11.2017.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 344/J12) |
|
| Atbilde | - veselības ministre A.Čakša |
| Papildjautājums | - dep. J.Stepaņenko |
| Atbilde | - veselības ministre A.Čakša |
| Papildjautājums | - dep. J.Stepaņenko |
| Atbilde | - veselības ministre A.Čakša |
| Papildjautājums | - dep. J.Lazareva |
| Atbilde | - veselības ministre A.Čakša |
| Papildjautājums | - dep. J.Lazareva |
| Atbilde | - veselības ministre A.Čakša |
| Papildjautājums | - dep. E.Smiltēns |
| Atbilde | - veselības ministre A.Čakša |