10.Saeimas stenogramma - 10.02.2011
Latvijas Republikas 10.Saeimas
ziemas sesijas septītā sēde
2011.gada 10.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Pulkstenis ir 9.00, un mēs varam sākt Saeimas 10.februāra sēdi.
Brigmaņa kungs ar Zaķa kungu... Paldies.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto 10.februāra sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus lūgumus izdarīt izmaiņas Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Saeimas deputāti Ņikiforovs, Urbanovičs, Holostovs, Ādamsons, Klementjevs, Agešins un citi ir iesnieguši lūgumu mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ņikiforova, Urbanoviča, Holostova, Ādamsona, Klementjeva, Agešina un citu lūgumu grozīt 10.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Urbanoviča, Ņikiforova, Holostova, Ādamsona, Klementjeva, Agešina un citu lūgumu grozīt 10.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Urbanoviča, Ņikiforova, Holostova, Ādamsona, Klementjeva, Agešina un citu lūgumu grozīt 10.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Zalāns. Lūdzu!
E.Zalāns (PLL frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Labrīt!
Jā, mēs esam sagatavojuši grozījumus četros likumos, tas ir, „Ministru kabineta iekārtas likumā”, „Administratīvā procesa likumā”, „Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”. Un es runāšu kopumā faktiski par visiem šiem četriem likumprojektiem vienlaicīgi.
Protams, kāds varbūt vēl cer, ka valdība, kas pagaidām tikai vārdos runā par strukturālajām reformām, kādreiz ķersies klāt arī pati pie sava darba, bet mēs attiecībā uz to pārāk lielas cerības nelolojam, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka īpašas rīcības, kuras rezultātā varētu apvienot daudzus ministru atbalstošos... ministrus atbalstošos administratīvos aparātus, koncentrēt IT infrastruktūru, galu galā arī apvienot ministrijas, - ka šādas rīcības nav. Un runas par konsolidāciju, kuras, protams, vēl nav beigušās, bet aktīvi turpinās, attiecībā uz ierēdniecību un uz valsts pārvaldi satur jau vairākas reizes pielietoto mehānismu, tas ir, ierēdņu skaita samazināšanu, arī atalgojuma samazināšanu. Bet - tas ir svarīgi! - netiek piemērotas un piedāvātas nekādas izmaiņas pašās procedūrās. Līdz ar to mēs esam sagatavojuši priekšlikumus par lietu, par kuru ir diskutēts diezgan daudz, un mēs uzskatām, ka tas ir būtisks pavērsiens tajā, lai tiešām valdība pati no iekšpuses, pat nesamazinot ministru skaitu, reformētu savu darbu, būtiski samazinātu birokrātiju un - tas ir svarīgi! - samazinātu pašas procedūras, ar kurām daudzi lēmumi nonāk līdz Ministru kabinetam, kad jau notiek lemšana.
Tas ir, mēs ierosinām ieviest ministra noteikumus. Dokumentu hierarhijā tie būtu zem Ministru kabineta noteikumiem. Jāatzīst, ka blakusvalstīs, kaimiņvalstīs, šāda pieeja jau tiek realizēta. Jā, ir nedaudz varbūt... nu, prasīgāka vai mazāk prasīga attieksme pret konkrētiem ministriem; citur to var darīt ar Ministru kabineta deleģējumu, citur - ar attiecīgā parlamenta deleģējumu. Piemēram, kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tas notiek jau diezgan sen un prakse ir ļoti laba.
Zinādami mūsu vienas daļas juridisko viedokli, diezgan negatīvo attieksmi, mēs esam piedāvājuši normu, kura paredz, ka ministra noteikumus atbildīgais ministrs drīkstēs izdod tikai ar Saeimas deleģējumu, kas būs noteikts attiecīgā likumā. Mūsuprāt, tas ir saprātīgs regulējums. Un ir tā, ka katrā likumā ir nedaudz citi grozījumi, bet... Mēs aicinām šoreiz kaut kādā veidā... varbūt tiešām nevis uzreiz to noraidīt, bet izdiskutēt šos jautājumus pēc būtības, nodot izskatīšanai komisijās, noklausīties argumentus „par” un „pret”.
Es pateikšu tikai vienu piemēru - vienu piemēru, kas ļoti spilgti raksturo to situāciju, kāda ir šodien. Pagājušajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts kārtējais grozījums Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.744 - „Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”, un šis grozījums precizē prasības par dējējvistu sprostos nodrošināmajiem pakaišiem. Jā, protams, var jau būt, ka tam ir jāvelta vairāki mēneši, jāvelta neskaitāmas starpministriju sanāksmes, bet, mūsuprāt, Dūklava kungs, zemkopības ministrs, viens pats ir spējīgs un pietiekami atbildīgs, lai Ministru kabineta darbu nenoslogotu ar šādiem noteikumiem un lai tos pieņemtu savā ministrijā kā ministra noteikumus. To var izdarīt atbildīgais ministrs! Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka viena gada laikā ir pieņemti aptuveni 1600 dažādi Ministru kabineta noteikumi, kas ir līdzīga - ne tieši tāda paša, bet līdzīga - rakstura un kas tiek izskatīti valdības sēdēs. Un tā izskatīšanas daļa - tā jau ir tā īsākā, bet divas trešdaļas ierēdņu laika aiziet tikai starpministriju sanāksmēs, lai šādus noteikumus saskaņotu.
Es aicinu jūs pēc būtības samazināt ierēdņu darba stundu skaitu, aicinu atbalstīt šos mūsu priekšlikumus un sākt par šo jautājumu diskutēt komisijās, un tiešām valdībai ļaut veltīt laiku daudz svarīgākām darbībām un tiešām svarīgu lēmumu apspriešanai un pieņemšanai - gan par demogrāfijas problēmām, gan par bezdarbu, gan par izglītības kvalitāti, gan galu galā kaut vai par to pašu budžeta konsolidāciju, kurai varētu veltīt daudz, daudz vairāk laika.
Paldies.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus minētajos četros likumos.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt „pret” pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).
Labrīt, godātie kolēģi! Šis likums un trīs turpmākie likumi patiešām, kā teica Zalāna kungs, savā starpā sistēmiski ir saistīti. Un ir aizkustinošas Zalāna kunga rūpes par valdības darba efektivitātes uzlabošanu.
Uzreiz par šīm dējējvistām. Acīmredzot jūs neesat tālāk aizdomājies, jo šie dējējvistu uzturēšanas noteikumi, ja tos pieņemtu ministrs, katrā ziņā varētu ierobežot arī dējējvistu īpašnieku tiesības. Un, izejot no tā, es gribu runāt par to, ka šo ministra noteikumu ieviešana no tiesiskā viedokļa tomēr nav pieļaujama un būtu pretrunā ar Satversmi. Es uzskaitīšu jums septiņus tādus priekšnoteikumus, jo jūs teicāt, ka jābūt saprātīgam risinājumam, un es runāšu par konstitucionālo tiesību problēmām šajā gadījumā. Es mēģināšu tiešām ļoti precīzi... Šajā gadījumā es esmu sagatavojusies, lai gadījumā, ja šāds likums tiktu pieņemts - un es domāju, ka tas tiks apstrīdēts arī Satversmes tiesā -, Satversmes tiesai būtu arī argumenti.
Un proti. Manuprāt, no tiesiskā viedokļa, šādi likuma grozījumi nav pieļaujami, jo tie ir pretrunā ar Satversmi.
Pirmkārt. Tādā gadījumā tiktu pārkāpts viens no galvenajiem demokrātiskas un tiesiskas valsts priekšnoteikumiem - varas dalīšanas princips. Zaudējot varas līdzsvaru starp likumdošanas varu un izpildvaru, var tikt apdraudēta pati demokrātiskas valsts būtība, valsts iekārtas būtība. Ministra tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, Zalāna kungs, nav minētas Satversmē - ne formālajā, ne materiālajā izpratnē. Tieši otrādi! Saskaņā ar Satversmes 64.pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomos. Tiesību zinātnē un judikatūrā ir atzīts, ka izpildvaras tiesības izdot ārējos normatīvos aktus ir izņēmums no varas dalīšanas principa, turklāt šie izņēmumi ir jātulko pēc iespējas šauri. Pretējā gadījumā tas nonāktu pretrunā ar šo varas dalīšanas principu, jo nozīmētu, ka tiesības izdot ārējos normatīvos aktus būtu ikvienam subjektam, ko amatā ieceļ Saeima vai pašvaldība. Līdz ar to man ir pamatotas šaubas, vai ministrs būtu leģitimēts izdot ārējos normatīvos aktus.
Otrkārt. Pētot šo jautājumu vēsturiskā griezumā, ir redzams, ka arī pēc Satversmes darbības atjaunošanas ministri, tiesa, dažkārt ir izdevuši noteikumus, tomēr šāda prakse turpmāk tika uzskatīta par Satversmei neatbilstošu un izbeidzamu. Tiesību doktrīnā šāda prakse tiek skaidrota ar nepieciešamību pēc jauniem normatīvajiem aktiem. Taču, godātie kolēģi, šodien ir pagājuši 20 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā, un bieži mainīt noteikumus nav laba prakse.
Treškārt. Ministra noteikumi sevi attaisnotu tad, ja tie tiktu pieņemti efektīvākā procedūrā nekā Ministru kabineta noteikumi un tādējādi panāktu procesuālās ekonomijas mērķi. Līdz ar to, pirms ievieš visiem šādus saistošus ministra noteikumus, manuprāt, ir jābūt zināmai skaidrai procedūrai, kā tie tiks pieņemti, un tai pirms ieviešanas ir jābūt izsvērtai un rūpīgi izanalizētai. Šajā gadījumā, raugoties no jūsu priekšlikumiem, šī procedūra vispār nav skaidra, un ir apšaubāms, vai ministra izdoto noteikumu saskaņošanas procedūru varētu panākt ātrāku un efektīvāku par to, kādā jau šobrīd tiek saskaņoti jautājumi Ministru kabineta lietas procedūrā, nepakļaujot riskam noteikumu kvalitāti. Steigas gadījumā saskaņojums kaut vai jautājumā par tām pašām dējējvistām varētu būt nekvalitatīvs, formāls, sasteigts, un, ņemot vērā ministriju darba kapacitāti, projekts netiktu vērtēts pēc būtības, bet gan pēc ministra vārda.
Ceturtkārt. Nav skaidrs arī tas, kā tiks noteikta ministra ekskluzīvā kompetence, kas ne tikai neiejauktos cita ministra kompetencē, bet arī nepārkāptu Ministru kabineta kopīgo kompetenci. Ir jāņem vērā arī tas, ka ministrijām var veidoties domstarpības jautājumā par to, kuras ministrijas kompetencē ir izdot attiecīgos ministra noteikumus. Pieņemsim, runājot par teritorijas plānošanu un būvniecību, vai tā būtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija? Varbūt tā būtu, piemēram, Ekonomikas ministrija? Kas šos strīdus risinās? Vai tos risinās Ministru kabinets vai konfliktā iesaistītie ministri personīgi?
Piektkārt. Ieviešot ministra noteikumus, pastāv nopietns risks sadrumstalot tiesību sistēmu, respektīvi, katra ministrija savā nozarē varēs rīkoties kā savā karaļvalstī, veidojot atsevišķu tiesību sistēmu ar savu atsevišķo stilu un juridisko tehniku, ar dažādām ambiciozām atkāpēm...
Es lūdzu vēl vienu vai divas minūtes... divas minūtes, jo es vairāk nerunāšu...
Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt, ka deputāte runās vēl divas minūtes? (No zāles: „Jā! Lai runā!”) Paldies.
I.Čepāne. Tātad tā varētu rīkoties kā savā karaļvalstī, veidojot atsevišķu tiesību sistēmu ar savu atsevišķo stilu un juridisko tehniku, ar dažādām ambiciozām atkāpēm un izņēmumiem no kopējā tiesību regulējuma un, iespējams, pat pretrunā ar kopējo tiesisko regulējumu.
Turklāt pēc ministra notikumu spēkā stāšanās var izrādīties, ka tie būtiski negatīvi ietekmē citu ministru kompetenci, un līdz ar to aktuāls var būt arī jautājums par politisko atbildību: vai ministram ir jāuzņemas politiskā atbildība par sekām, ko viņa nozarē ir radījuši citu ministru izdotie noteikumi?
Sestkārt. Šobrīd likumos nav deleģējuma ministriem izdot noteikumus. Tas nozīmē, ka katrā atsevišķā gadījumā likumi būtu jāgroza, papildinot tos ar deleģējumu ministram izdot noteikumus. Lēmums paredzēt kādā no likumiem vienu vienīgu deleģējumu ministram izdot noteikumus par jautājumiem, kas ir viņa kompetencē, nebūtu pieļaujams no tiesiskā viedokļa. Tas radītu situāciju, kura būtu līdzīga tai, kāda izveidojās ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tika pieņemti uz 1993.gada 15.maija Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertā deleģējuma pamata. Trīs gadījumos Satversmes tiesa atcēla šos noteikumus, konstatējot, ka noteikumi neatbilst deleģējuma mērķim.
Un pēdējokārt. Zalāna kungs, jūs minējāt kaimiņvalstis. Patiešām, izvērtējot citu demokrātisko Eiropas valstu pieredzi, piemēram, Somijas, Igaunijas, Čehijas, ir secināms, ka šajās valstīs ministra tiesības izdot ārējo normatīvo aktu ir paredzētas kā izņēmums no varas dalīšanas principa, taču tas expressis verbis, proti, vārdiski, ir ierakstīts konstitūcijā.
Es lūdzu neatbalstīt ne šo, ne arī turpmākos likumprojektus, kas saistīti ar Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodotu Valsts `pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 37, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Dolgopolova, Orlova un Agešina iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Strodes, Šķēles, Kučinska, Šlesera un Šleseres iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Runāt „par” pieteikusies deputāte Rita Strode. Lūdzu!
R.Strode (PLL frakcija).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Centrālās Statistikas pārvaldes 2010.gada dati apliecina, ka dzimstība Latvijā turpina strauji samazināties. Pērn piedzimis par 11 procentiem bērnu mazāk nekā 2009.gadā. Demogrāfijas ziņā, cienījamie kolēģi, valsts sākusi balansēt uz tā sauktās sarkanās līnijas, un šāda situācija prasa pieņemt nekavējošus mērus un veikt pasākumus, kas varētu vairot ticību, ka Latvijas valsts par saviem bērniem parūpēsies.
Lai veicinātu dzimstību un parādītu valsts attieksmi, ka bērni Latvijai ir vajadzīgi, mēs, „Par Labu Latviju” frakcijas deputāti, esam sagatavojuši grozījumus likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka, sākot ar 2013.gadu, tā saukto māmiņu algu jeb vecāku pabalstu izmaksas valsts maksās, līdz bērns būs sasniedzis 2 gadu vecumu.
Mūsu sagatavotais priekšlikums paredz arī to, ka vecāku pabalstu no 2012.gada 1.janvāra varēs saņemt pašnodarbinātie vecāki un vecāki, kas strādā nepilnu slodzi, tādā veidā motivējot ekonomiski aktīvus jaunus cilvēkus izšķirties laist bērnus pasaulē šeit, Latvijā, nevis ārzemēs.
Savā deklarācijā valdība raksta, ka izstrādās īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa demogrāfisko politiku. Lūk, šeit ir viens reāls pasākums, kurš varētu būt īstermiņa programmas sastāvdaļa un dotu pirmos rezultātus jau pēc 11 mēnešiem - 2012.gada 1.janvārī.
Tāpēc aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumus, kas paredz iespēju vecākiem, kuri strādā nepilnu slodzi vai ir pašnodarbināti un var apvienot darbu ar bērna audzināšanu, saņemt vecāku pabalstu 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Tāpat aicinu atbalstīt priekšlikumus, kas paredz no 2013.gada 1.janvāra pagarināt vecāku pabalsta saņemšanas laiku līdz pusotram gadam 50 procentu apmērā no vidējo apdrošināšanas iemaksu algas, bet no 2013.gada 1.jūlija - no pusotra gada līdz divu gadu vecumam - 40 procentu apmērā.
Tas dotu iespēju vecākiem ilgāk būt kopā ar saviem bērniem, nodrošinātu bērnu pilnvērtīgu audzināšanu, kā arī radītu drošības sajūtu, ka līdz brīdim, kamēr pašvaldība varēs nodrošināt bērnu ar vietu bērnudārzā, valsts ģimenei sniegs savu atbalstu.
Cienījamie kolēģi! Šonedēļ LNT raidījumā Labklājības ministrijas atbildīgā darbiniece teica, ka „patiesībā tas būtu pat valstiski neatbildīgi šajā ekonomiskajā situācijā nodarboties ar propagandu dzimstības veicināšanai”. Nožēlojami bija klausīties tādu apgalvojumu. Mūsu frakcijas deputāti tā nedomā. Un es domāju, ka arī jūs, cienījamie kolēģi, tā nedomājat.
Tamdēļ aicinu nodot šo likumprojektu skatīšanai komisijā, kur arī citiem deputātiem būs iespēja ierosināt konstruktīvus priekšlikumus, lai Latvijā atkal dzimtu bērni.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” neviens nav pieteicies runāt.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai deputātu Strodes, Šķēles, Kučinska, Šlesera un Šleseres iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 30. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Rubika, Kravcova, Rodionova un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Tutins.
Lūdzu!
J.Tutins (SC frakcija).
Labrīt, kolēģi! Diemžēl tikai janvārī daudzi cilvēki, kas izgājuši praktiski visus zemes privatizācijas procesa etapus, konstatēja, ka ir aizmirsuši pielikt punktu šai lietai, proti, ievērojot visas nepieciešamās procedūras, līdz 2010.gada 30.decembrim nav noslēguši līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku par to, ka darījums ir noticis.
Termiņus, līdz kuriem lauku apvidu un arī pilsētu zemes lietotājiem bija jāveic ar zemes izpirkšanu saistītās darbības, regulē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums. Likumā paredzētie termiņi gan minētajā likumā, gan likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”, gan likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” vairākkārt ir tikuši pagarināti. Tika plānots, ka 2010.gada beigās zemes privatizācijas epopeja valstī tiks pilnīgi pabeigta - es piekrītu, ka privatizācijas process tiešām ir jāpabeidz -, tomēr pašlaik vairāki zemes lietotāji, kuri ir izpildījuši visus minētā likuma nosacījumus, gan iemērījuši zemi, gan samaksājuši par to, tas ir, norēķinājušies ar valsti par iegūto, nav līdz 2010.gada 30.decembrim noslēguši šo līgumu. Iemesli ir ļoti dažādi: kāds palicis bez elektrības vai iestidzis lauku ceļos, kāds smagi slimojis, cits vienā no pēdējām decembra dienām nav varējis atgriezties Latvijā, cits vienkārši aizmirsis. Iemesli tiešām ir gan skumji, gan smieklīgi.
No vienas puses, visi šie cilvēki, protams, ir rīkojušies vieglprātīgi, aizmirstot par termiņiem, taču, no otras puses, viņi ir samaksājuši par savu ieguvumu, pārskaitījuši sertifikātus, tātad darījums faktiski ir noticis, vienīgi līdz galam nav nokārtota formālā juridiskā procedūra. Jautājums ir par to, vai mēs atļausim mūsu, Latvijas, iedzīvotājiem vēl līdz šā gada 1.jūlijam noslēgt līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku vai arī ļausim, lai viņi zaudē gan zemi, gan samaksāto.
Mūsu pašu zemes...
Sēdes vadītāja. Barčas kundze, es dzirdu jūs, nevis Tutina kungu! Nu taču izrādiet kaut kādu cieņu, elementāru, pret cilvēkiem, kas runā! Izejiet, lūdzu, ārā parunāties, tie, kam ir ļoti nepieciešams!
J.Tutins. Paldies.
Mūsu pašu zemes lietotājiem, es domāju, ir jāpalīdz, lai viņi varētu būt pilntiesīgi saimnieki, un mēs ierosinām dot viņiem šo iespēju. Arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas vadība un darbinieki gaida no mums šo risinājumu, jo viņi saprot, ka faktiski līgums ir tikai pēdējā formālā procedūra.
Tāpēc lūdzu atbalstīt šā un nākamo divu likumprojektu nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā?
Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Rubika, Rodionova, Kravcova un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Rubika, Rodionova, Kravcova un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Laizānes, Dombravas, Rasnača un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Runāt „par” pieteicies deputāts Einārs Cilinskis.
Lūdzu!
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).
Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šobrīd partijas joprojām ir pārāk atkarīgas no šaura lielo ziedotāju loka, un tāpēc nacionālā apvienība ierosina samazināt atļauto minimālo ziedojumu, dāvinājumu un iestāšanās naudas un biedranaudas summu gadā no 100 minimālajām mēnešalgām uz 50 minimālajām mēnešalgām. Līdz ar to tiktu palielināta vidējo un mazo ziedotāju loma partiju ziedotāju skaitā.
Tāpat ir piedāvāts samazināt arī priekšvēlēšanu izdevumu griestus gan Saeimas un pašvaldību, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pašlaik likumā ir nekonsekventa attieksme pret dažādām priekšvēlēšanu izmaksām, no kurām daļa tiek iekļauta un daļa netiek iekļauta priekšvēlēšanu aģitācijas „griestos”. Līdz ar to ir piedāvāts šo nekonsekvenci novērst un iekļaut šajos „griestos” arī tos izdevumus, kas šobrīd nepamatoti nav iekļauti. Līdz ar to tiktu samazināta lielo ziedotāju ietekme uz politiskajām partijām un palielinātos plašākas sabiedrības loma partiju lēmumu pieņemšanas procesā.
Mūsuprāt, būtu svarīgi šos jautājumus izskatīt pēc iespējas ātrāk, jo ir svarīgi skatīt un pieņemt šos jautājumus tad, kad vēlēšanas vēl nav ļoti tuvu klāt. Šo priekšlikumu izstrādē mēs esam ņēmuši vērā un izvērtējuši arī Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētījumu, kur eksperti ir rūpīgi vērtējuši šos jautājumus. Līdz ar to mēs esam iesnieguši priekšlikumus „Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, un priekšlikumi ir iesniegti arī citos likumos, lai mazinātu naudas lomu un arī lai samazinātu aģitācijas iespējas... tātad reklāmas iespējas plašsaziņas līdzekļos. Vienlaikus droši vien būtu jāpalielina dažādi informatīvie raidījumi, lai vēlētājs varētu precīzāk izteikt savu gribu.
Lūdzu atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijai un to tālāko virzību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).
Godātie kolēģi! Man ir liels gandarījums, ka beidzot nacionālā apvienība ir konceptuāli vienojusies par to, ka būtu jāsamazina politiķu atkarība no naudas varas. Jo, kā zināms, iepriekšējā Saeimā, proti, maijā - tad, kad mēs runājām par šīm te lietām, - pilnīgi analogs priekšlikums tika iesniegts no „Vienotības” puses; proti, deputāti Latkovskis, Čepāne, Štokenbergs, Aleksandrovs un Seile iesniedza likumprojektu ar numuru 1711/Lp9, kurā bija minēts, ka likuma 3.panta pirmajā daļā nepieciešams aizstāt skaitli „100” ar skaitli „50”.
Kas notika tālāk? Tālāk notika tas, ka 5.jūnijā bija balsojums par šo likumprojektu, taču šo likumprojektu... grozījumus šajā likumā atbalstīja tikai 34 deputāti. Ja mēs paskatāmies nacionālo apvienību, tad redzam, ka nacionālā apvienība bija balsojusi dažādi. Es nesaukšu šeit uzvārdus...
Bet kāpēc es šodien runāju „pret”?
Es runāju „pret” tāpēc, ka pašlaik Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir atvērti vairāki likumi, arī likumi par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šie abi divi likumi... šie vairāki likumi ir jāskata kopā sistēmiski. Šeit nevajadzētu mehāniski veikt kaut kādus grozījumus vienā vai otrā likumā, piemēram, visas summas samazināt uz pusi vai varbūt samazināt, pieņemsim, par vienu trešo daļu... Tas, manuprāt, būtu jārisina kopā ar šiem likumiem, kas pašlaik ir arī atvērti.
Līdz ar to es aicinu atturēties šodien un neatbalstīt šo likumprojektu, tomēr gribu teikt nacionālajai apvienībai, ka nav glīti piesavināties citu deputātu priekšlikumus... (No zāles: „Kauns! Kauns!”, dep. V.Lācis: „Tas bija pagājušajā Saeimā! Tas bija pagājušās Saeimas likumprojekts!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai deputātu Cilinska, Laizānes, Dombravas, Rasnača un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 27, atturas - 58. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Runāt „pret” pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es pieteicos runāt „pret” attiecībā uz šo likumprojektu ne jau tāpēc, ka man būtu īpaši siltas attiecības pret austrumos esošo kaimiņvalsti, bet gan tāpēc, ka, ja jūs salīdzināsiet līguma tekstā... Un visu zinošo Čepānes kundzi es aicinu paklausīties uzmanīgi!... (No zāles dep. I.Čepāne: „Es klausos!”) Ja jūs salīdzināsiet līguma tekstā un likumprojekta anotācijā rakstīto, tad jūs redzēsiet nelielu atšķirību. Anotācijā ir ierakstīts, ka tas ir līdzvērtīgs līgums, kurā mēs saņemam nomas tiesības uz 15 līdz 20 miljonus latu vērtu īpašumu, savukārt pretī dodam īpašumtiesības uz 11 miljonus latu vērtu īpašumu divās vietās Rīgā, kā arī Jūrmalā, Bulduros, plus vēl atdodam pašreizējo tiesas ēku Pumpura ielā... Tā ka es aicinu jūs, kolēģi, pievērst uzmanību šim jautājumam! Un, man šķiet, tas nav tikai Ārlietu komisijas kompetencē. Man šķiet, ka te ļoti nopietni vajadzētu paskatīties arī Juridiskajai komisijai. Tas nav līdzvērtīgs darījums! Varbūt tas ir mūsu diplomātu kaut kāds sasniegums, bet tas nav līdzvērtīgs darījums. Tā ka es personīgi neatbalstīšu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem” nodotu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs bija saņēmis Saeimas deputāta Arvila Ašeradena iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.februārī. Šāds atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. (No zāles: „Tuvāk pie naudas!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Didzis Zemmers.
D.Zemmers (ZZS frakcija).
Labdien, kolēģi! Likumprojektam „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” ir saņemts viens priekšlikums, un šis ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D.Zemmers. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.
K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Saņemts viens priekšlikums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres. Šis priekšlikums precizē likuma 11.panta otro daļu, ka Tirgus uzraudzības padomes sastāvā tiek aizstāti vārdi „Vides ministrija” ar vārdiem „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija”.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret vienīgo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
K.Olšteins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.
V.Staņa (ZZS frakcija).
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti!
Šis jautājums... grozījums šajā likumā ir ārkārtīgi vienkāršs. Tas ir tehniskas dabas, jo radio un televīzija, pievienojoties citiem plašsaziņas līdzekļiem, ir kļuvuši par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem kopumā, un tātad likumos mainās šie nosaukumi.
Komisija, protams, bija „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Staņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatot likumprojektu „Par dzīvojamo telpu īri”, komisija pieņēma lēmumu virzīt tālāk šo likumprojektu un atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Dolgopolovs. Ņemot vērā, ka apspriešanas gaitā izraisījās diezgan asa diskusija, komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 4.aprīli.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.aprīlis.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā šā gada 2.februāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” un pieņēma lēmumu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Likumprojektā paredzētie likuma grozījumi un precizējumi atvieglos grāmatvedības dokumentu kārtošanu, un tie vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.
Likumprojektā dots formulējums, kas ir attaisnojuma dokumenti, uz kuru pamata var izdarīt ierakstu grāmatvedības reģistros, un tieši kādi saimnieciskā darījuma identifikācijas dati šajos dokumentos iekļaujami. Tiek mazinātas prasības pēc paraksta nepieciešamību attaisnojošiem dokumentiem un noteiktas plašākas iespējas vienkāršākai dokumentu apritei elektroniskā formā.
Likumprojekts papildina, precizē un groza uzņēmuma arhīva saglabāšanas kārtību un nosacījumus, dod tiesības uzņēmuma grāmatvedības dokumentus pārvērst elektroniskā formātā, nosakot šīs procedūras kārtību, kas saskaņota ar šā gada 1.janvārī spēkā stājušos Arhīvu likumu.
Likumprojekta izstrādē aktīvi līdzdarbojušies sabiedrisko, profesionālo organizāciju pārstāvji.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.februāris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Filmu likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.
I.Dālderis (frakcija „Vienotība”).
Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz pirmajā lasījumā atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Filmu likumā”, kas paredz minētā likuma 12.panta otrajā daļā vārdus „Nacionālās radio un televīzijas padomes” aizstāt ar vārdiem „Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes” (atbilstoši jaunajam regulējumam).
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Filmu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.februāris.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Vienotība”).
Labrīt, kolēģi! Labrīt, cienījamais Prezidij! Strādāsim ar likumprojektu Nr.166/Lp10 - „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”.
Otrajam lasījumam saņemti 16 priekšlikumi.
1. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Tas bija priekšlikums mainīt institucionālo pārraudzību.
Saistībā ar to, ka Sabiedrības integrācijas fondam ir ļoti būtiska tieši šī neatkarība, pats fonds bija izstrādājis priekšlikumu, ka šo institucionālo pārraudzību veic Ministru kabinets, un tādā gadījumā neatkarība tiek nodrošināta.
Priekšlikumā, ko iesniedza Kultūras ministrija, bija paredzēts, ka institucionālā pārraudzība ir jāveic kultūras ministram. Līdz ar to tas neatbilda šīs neatkarības principiem, un komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, kas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. 4. - deputātu Lolitas Čigānes un Uģa Rotberga priekšlikums. Tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atsauc priekšlikumu.
I.Circene. Jā.
Arī 5. - Lolitas Čigānes un Uģa Rotberga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī tas tiek atsaukts.
I.Circene. Jā.
Un arī 6. ir deputātu Lolitas Čigānes un Uģa Rotberga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī tiek atsaukts.
I.Circene. Paldies.
7. - deputātu Lolitas Čigānes un Uģa Rotberga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atsauc savu priekšlikumu. Paldies.
I.Circene. Paldies.
8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Paldies.
9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. 11. - deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts. Tas iekļauj padomē ārlietu ministru.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Circene. Paldies.
12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Circene. 14. - deputātu Lolitas Čigānes un Uģa Rotberga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.
15. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Circene. Un 16., pēdējais, ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Circene. Paldies.
Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšana ir līdz 17.februārim šinī gadā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.februāris. Paldies.
I.Circene. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).
Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus, no kuriem 11 ir atbalstīti un 1 nav atbalstīts.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru tiek precizēta likumprojekta ievaddaļa. Tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 6. - arī Danas Reiznieces priekšlikums. Tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Smiltēns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Tas ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 11. - arī Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 12., pēdējais, ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Paldies.
E.Smiltēns. Tātad, ņemot vērā to, ka visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus trešajam lasījumam līdz šā gada 10.martam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.marts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam”.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.
V.Staņa (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatot likumprojektu komisijā, izrādījās, ka tas ir gana sarežģīts un izraisa plašas diskusijas, tāpēc komisija pieņēma lēmumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas laiku līdz 1.martam.
Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!
L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).
Cienījamie kolēģi! Pirms mirkļa mēs diskutējām par likumprojektu, ko bija iesniegusi nacionālā apvienība, - par grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Kolēģe Ilma Čepāne norādīja, ka šo likumu nevajadzētu mainīt tādā mehāniskā veidā, vienkārši ņemot visas summas un pārgriežot uz pusi.
Principā šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 1.martam, un tas dod nacionālajai apvienībai iespēju domāt tādā sistēmiskā veidā un dod pietiekami daudz laika iesniegt priekšlikumus, kas šo jautājumu redz tādā plašākā kontekstā. Tā ka es aicinu nacionālo apvienību izmantot šo iespēju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).
Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Neapšaubāmi, mēs varam pagarināt šo termiņu. Man nav īpašu iebildumu - un arī nacionālajai apvienībai nav iebildumu - pret šā termiņa pagarināšanu, kaut arī mēs esam izmantojuši arī šo iespēju un iesnieguši priekšlikumus, ņemot vērā iepriekš noteikto termiņu, un esam piegājuši šim jautājumam tik tiešām sistēmiskā veidā, kā to mums laipni pamācīja „Vienotības” deputāti.
Bet, ja mēs atgriežamies atpakaļ pie šā jautājuma sistēmiskās puses, tad jāteic, ka tieši tas, ka šobrīd Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums nav atvērts, jo noraidīja nacionālās apvienības priekšlikumus... ka arīdzan tas vismaz iekavēs - pavisam noteikti! - šā jautājuma sistēmisku skatīšanu. Un, godīgi sakot, izpētot Čepānes kundzes pagājušajā Saeimā iesniegtos priekšlikumus... Acīmredzot nav vēl pagaidām noticis tā, ka attiecībā uz katru priekšlikumu, ko ir iesnieguši deputāti, ir nostiprinātas autortiesības, un ļoti iespējams, ka avots, no kurienes ir smēlusies iepriekš „Pilsoniskās Savienības” frakcija, kā arī šobrīd nacionālā apvienība, varētu būt līdzīgs. Taču nav arī tā, ka šis priekšlikums, kas būtu bijis iesniegts, absolūti, simtprocentīgi sakristu... Mūsu priekšlikums īstenībā ir vairākos punktos atšķirīgs, un faktiski tas bija traktēts plašāk, nekā tas bija iepriekš - vecajā, noraidītajā „Vienotības” priekšlikumā. Mēs skatām nevis tikai Saeimas vēlēšanas, bet skatām savā priekšlikumā arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu limitus.
Protams, es domāju, ka mēs varam šādā veidā mēģināt pierādīt, kurš šeit ir prioritārāks un kurš ne, bet ļoti apšaubu, vai šāda prakse novedīs pie labiem rezultātiem kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Runājot par priekšlikumu, jāteic, ka, protams, termiņš ir jāpagarina. Līdz pašvaldību vēlēšanām ir pietiekami ilgs laiks.
Es gribu vērsties pie kolēģiem no „Vienotības”, gan ar pieredzi, gan bez pieredzes, un īpaši vērsties pie Čepānes kundzes. Nu, nevajag būt tik skaudīgam un nenovīdīgam! Es, piemēram, priecājos, ka jūs manu ideju par Kravcova jautājuma virzīšanu pārņemāt kā savējo, uzzīmējāt shēmā un parādījāt televīzijā. Es patiešām par to priecājos.
(Smiekli un aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Kolēģi! Vēl ir pēdējais jautājums... Varbūt tomēr mēs varam tās pāris minūtes ievērot klusumu...
Tātad pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Andra Buiķa saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SC frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu dot atļauju 10.Saeimas deputāta Andra Buiķa saukšanai pie administratīvās atbildības.
Komisija nolēma atbalstīt deputāta Andra Buiķa saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.
(No zāles: „Balsojam!”, „A ko viņš izdarīja? Pastāsti būtību!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Andra Buiķa saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Bet, pirms es aicinu reģistrēties, es gribu visu mūsu vārdā sveikt šodien apaļā jubilejā Saeimas deputātu Intu Dālderi. Kā jau es teicu, šodien... tieši šodien viņam ir apaļa jubileja. (Aplausi.)
Tāpat es gribu mūsu visu vārdā pasapaļā jubilejā sveikt Saeimas deputātu Jāni Vucānu, kuram pusapaļa jubileja bija vakar. (Aplausi.)
Un vēl ir arī vairākas citas informācijas.
Ir saņemts deputātu Urbanoviča, Ribakova, Sakovska, Agešina un citu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” akciju iegādi”. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.
Vēl mums šodien pulksten 17.00 bija jāizskata iepriekšējā nedēļā deputātu iesniegtie jautājumi Ministru prezidentam. Man ir informācija, ka atbilde ir ceļā. Tāpat ceļā ir arī vēstule, ka Ministru prezidents šodien dodas komandējumā uz Igauniju un tātad sēdē nevarēs piedalīties. Taču neatkarīgi no tā, vai deputātus atbilde apmierina vai ne, atbilde tomēr saskaņā ar likumu šodien ir jāsaņem. Tātad šodien šī jautājumu un atbilžu sēde nenotiks. Ja jūs uzstāsiet uz to, ka jūs gribat šo sēdi, tad tā tiks pārcelta uz nākamo nedēļu.
Tāpat ir saņemts arī deputātu Zaķa, Brigmaņa un Klementjeva lūgums sasaukt Frakciju padomes sēdi šā gada 10.februārī pulksten 11.30. Tās darba kārtībā - priekšlikumu termiņa pagarināšana tiesībsarga amata kandidāta izvirzīšanai. Tātad pulksten 11.30 notiks Frakciju padomes sēde.
Un, pirms mēs reģistrējamies, vēl vārdu paziņojumam ir lūdzis deputāts Andris Bērziņš, ievēlēts no Zemgales.
A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde - pulksten 10.40 106.auditorijā.
Sociālo un darba lietu komisijas sēde - pulksten 11.10 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai...
(No zāles dep. A.Klementjevs: „Viņš gaida kaut kādu otro lapu. Viņam viena ir, bet otras - nav. Zagļi! Fui!...”)
Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Jānis Ādamsons... Ir. Raivis Dzintars, Jānis Klaužs, Imants Viesturs Lieģis, Klaužs... kur... Ir? Nav Klauža. Un Dana Reizniece. Ā, Klaužs ir! Jā, paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 10.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas ziemas sesijas 7.sēde
2011. gada 10. februārī
Datums: 10.02.2011 09:15:44 bal001
Par - 60, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (213/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 10.02.2011 09:23:38 bal002
Par - 66, pret - 0, atturas - 30. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (222/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 10.02.2011 09:33:43 bal003
Par - 7, pret - 27, atturas - 58. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (226/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 10.02.2011 09:36:08 bal004
Par - 77, pret - 4, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem (227/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 10.02.2011 09:38:02 bal005
Slēgtais balsojums
Par - 86, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (90/Lm10)
Datums: 10.02.2011 09:38:29 bal006
Par - 85, pret - 2, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par LR 10. Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (91/Lm10)
Datums: 10.02.2011 09:38:57 bal007
Slēgtais balsojums
Par - 85, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Juridiskās komisijas (92/Lm10)
Datums: 10.02.2011 09:39:24 bal008
Par - 86, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par LR 10. Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (93/Lm10)
Datums: 10.02.2011 09:40:29 bal009
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā (180/Lp10), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.02.2011 09:41:45 bal010
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā (20/Lp10), 3.lasījums
Datums: 10.02.2011 09:42:51 bal011
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (197/Lp10), 1.lasījums
Datums: 10.02.2011 09:44:02 bal012
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (187/Lp10), 1.lasījums
Datums: 10.02.2011 09:46:02 bal013
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (198/Lp10), 1.lasījums
Datums: 10.02.2011 09:47:14 bal014
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Filmu likumā (194/Lp10), 1.lasījums
Datums: 10.02.2011 09:50:42 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (166/Lp10), 2.lasījums
Datums: 10.02.2011 09:53:06 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (41/Lp10), 2.lasījums
Datums: 10.02.2011 09:58:58 bal017
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam (80/Lm10)
Datums: 10.02.2011 10:00:05 bal018
Par - 86, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Andra Buiķa saukšanai pie administratīvās atbildības (82/Lm10)
Frakciju viedokļi
2011.gada 10.februārī
Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde. Skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Strazdiņam. Lūdzu!
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šoreiz es negribu vairs skart Saeimā jau izskatītos jautājumus, kurus mēs diezgan ātri beidzām apspriest.
Pēdējā laikā mani un īpaši mūsu frakciju, Zaļo un Zemnieku savienības frakciju, tā kā mēs esam atbildīgi par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu, satrauc paustie viedokļi, ka mums esot par daudz augstskolu, ka mums neesot efektīvas augstākās izglītības un profesionālās augstākās izglītības, ka dublējoties studiju programmas; ka tur esot resursi; ka tur tagad, krīzes apstākļos, varētu konsolidēt līdzekļus.
Tāds uzskats ir ļoti bīstams mūsu valsts attīstībai!
Jāņem vērā arī tas, ka Saeima ar savu lēmumu ir apstiprinājusi Latvijas attīstības plānu un ka ir nodibināta īpaša komisija, kas seko līdzi šā attīstības plāna realizācijai. Mēs sekojam līdzi tam, kas notiek mūsu reģionos, kā attīstās inovācijas, zinātne, augstākā izglītība. Ņemot vērā to, ka valsts subsidē tikai 30 procentus studiju vietu, bet pārējos studiju izdevumus sedz paši studenti, vēl mēģināt kaut ko apgriezt izglītībai, tieši augstākajai izglītībai, būtu ļoti kļūdaini. Jo tieši augstākā izglītība ir pati lielākā vērtība ar vislielāko pievienoto vērtību, kas veicinās mūsu valsts attīstību un arī katra mūsu valsts iedzīvotāja konkurētspēju. Dabīgi, ka mēs esam par to! Intensīvi strādājam, lai pārvērtētu pašreiz eksistējošās augstākās izglītības programmas, lai tās nedublētos, bet tajā pašā laikā nedrīkstam aizmirst, ka mums ir svarīgi, lai augstākā izglītība būtu pieejama arī mūsu reģionos, lai būtu pieejama profesionālā augstākā izglītība, jo izglītību nevienam neviens nespēs atņemt. Kaut arī viņš kādu laiku var strādāt kā speciālists ārzemēs, viņam vienmēr būs iespējas atgriezties ar vēl lielāku pieredzi un praksi.
Tāpēc tagad, krīzes apstākļos knapināties un apgraizīt augstākās izglītības finansējumu būtu ļoti nepareizi. Tas nebūtu tālredzīgi! Mēs tur drīzāk saskatām pašreiz ļoti saasinājušos konkurenci vairāku augstākās izglītības mācību iestāžu starpā (tieši šo mūsu demogrāfisko problēmu dēļ) un cīņu par studentiem, tāpat arī cīņu par Eiropas Savienības finansējumu. Ir dažiem daži megaplāni par jaunu augstākās izglītības iestāžu celtniecību tepat Rīgā, visu grib koncentrēt vairāk Rīgā... Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, tam nevaram piekrist, jo mēs esam par kvalitatīvu mūsu valsts reģionu attīstību, par profesionālās augstākās izglītības attīstību, par tādu speciālistu radīšanu, kuri ir vajadzīgi mūsu tautsaimniecībai. Aizrauties tikai ar kaut kādu koncentrēšanu un kaut kādu dzīšanos tikai pēc publikāciju kvalitātēm, ko daži šodien izvirza kā galveno argumentu, nebūtu sevišķi pareizi.
Tā ka mēs ļoti sekosim līdzi tam, kā tagad tiks konsolidēti šie 50 miljoni latu, lai neciestu mūsu augstākā izglītība.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Strazdiņa kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamā šodien runās partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas deputāte Rita Strode. Lūdzu!
R.Strode (PLL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pavisam nesen Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecināja to, ka dzimstība Latvijā turpina strauji samazināties. Pērn piedzimuši par 11 procentiem mazāk bērnu nekā 2009.gadā. Praktiski visiem tagad ir skaidrs, ka demogrāfijas ziņā valsts sākusi balansēt uz tā sauktās sarkanās līnijas.
Tāpēc mēs, frakcijas „Par Labu Latviju” deputāti, esam sagatavojuši grozījumus likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kuri šodien tika izskatīti Saeimas sēdē. Ko mēs paredzam šajos grozījumos? Mēs paredzam iespēju vecākiem, kuri strādā nepilnu slodzi vai ir pašnodarbināti un var apvienot darbu ar bērna audzināšanu, saņemt vecāku pabalstu 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Lūdzam atbalstīt arī priekšlikumu pagarināt vecāku pabalsta saņemšanas laiku no 2013.gada 1.janvāra līdz pusotram gadam 50 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un no 2013.gada 1.jūlija – no pusotra līdz divu gadu vecumam – 40 procentu apmērā.
Mēs esam pārliecināti, ka tas dotu iespēju vecākiem ilgāk būt kopā ar saviem bērniem un nodrošināt pilnvērtīgu bērna audzināšanu, kā arī radītu drošības sajūtu. Visi mēs zinām, ka diemžēl ne visas pašvaldības var nodrošināt ģimenes ar vietām bērnudārzos. Šie divi gadi, kuri dos māmiņām iespēju audzināt bērnu, saņemot pabalstu, ļaus tiešām vecākiem justies drošiem par savu bērnu nākotni.
Mani, latgalieti, ļoti uztrauc arī Centrālās statistikas pārvaldes vadītājas teiktais, ka diemžēl tagad, kad sāksies tautas skaitīšana, izrādīsies, ka Latvijas iedzīvotāju skaits būšot sarucis par 400 tūkstošiem, bet vislielākie pārsteigumi gaidot latgaliešus. Protams, es ar lielām bažām gaidu šo tā saukto pārsteigumu, kaut gan es zinu, ka diemžēl šobrīd Latgalē mirst trīsreiz vairāk cilvēku nekā piedzimst. Šī situācija ir ļoti dramatiska! Ja mēs tiešām neko nemainīsim likumdošanā, lai veicinātu dzimstību un motivētu cilvēkus palikt savā dzimtajā zemē, mūs gaida ļoti apšaubāma nākotne.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas deputātei Ritai Strodei.
Nākamajam vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SC frakcija).
Paldies.
Šodien es vēlos frakcijas vārdā atskaitīties ne tikai par šodienas sēdes laikā, bet arī par dažu pēdējo nedēļu laikā paveikto.
Vispirmām kārtām. Mēs uzskatām, ka procentiem no pensiju sistēmas otrā līmeņa kapitāla jābūt mantojamiem, un Saeima nodeva komisijām politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas rosinātos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kuri paredz, ka līdzekļiem, ko nopelnījis pensiju sistēmas otrā līmeņa pensiju kapitāla pārvaldītājs, jābūt mantojamiem.
Mūsu likumprojekts paredz fondētās pensijas kapitāla pieaugumu pieskaitīt mirušā fondētās pensiju shēmas dalībnieka norādītas personas fondētās pensijas kapitālam. Pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībnieka kapitāls veidojas no divām daļām – tieši no sociālo iemaksu summas un no procentiem, ko klientam nopelnījis kapitāla pārvaldītājs. Gadījumos, kad pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībnieks nav paspējis izlietot šo kapitālu, procentiem jābūt saņemtiem mantojumā viņa tuviniekiem.
Otrām kārtām. Mēs esam pārliecināti, ka nav pieļaujams, ka darba ņēmēji zaudē sociālās garantijas darba devēja vainas dēļ. Lieta ir tāda, ka 2010.gada 20.decembrī Saeimas vairākums pieņēma likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumus, kas stājās spēkā 1.janvārī. Līdz ar to politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti lūdz Satversmes tiesu vērtēt likuma pantus.
Pēc politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu domām, šo normu piemērošana praksē novedīs pie tā, ka godīgs nodokļu maksātājs, fiziska persona, darba devēja vainas dēļ var zaudēt sociālās garantijas. Praksē situācija ir šāda: darbinieks godīgi maksā nodokļus, to skaitā sociālos maksājumus, taču starp darbinieku un valsti ir starpnieks – darba devējs, un tieši no darba devēja ir atkarīgs, vai līdz valsts kasei nonāks darbinieka sociālie maksājumi – gan tā daļa, ko maksā darbinieks pats, gan tā, kuru maksā darba devējs. Tāpēc nereti ir tā, ka darbinieks, tikai sasniedzis pensijas vecumu, uzzina, ka par viņu pēdējā laikā sociālie maksājumi nav veikti. Protams, tas automātiski samazina apdrošināšanas stāžu un noved pie galīgā aprēķinātās pensijas apjoma samazinājuma. Tāda situācija nav pieļaujama.
Mēs uzskatām, ka likuma normas, kas pieļauj šādu situāciju, ir pretrunā ar Satversmi. Satversmes 109.pants noteic: „Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.”
Visbeidzot. Mēs uzskatām, ka par invalīdiem uz mūžu atzīto bērnu vecākiem jādod tiesības priekšlaicīgi doties pensijā. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, un mūsu iesniegtie grozījumu paredz, ka vecākiem, kas audzina bērnu, kurš līdz 18 gadu vecumam ticis atzīts par invalīdu uz mūžu, būs tiesības doties pensijā piecus gadus ātrāk par noteikto termiņu – ar nosacījumu, ka viņu darba stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem. Šodien mūsu likumprojekts bez iebildumiem tika nodots izskatīšanai komisijās.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Lūdzu!
E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Šobrīd paiet 100 dienas, kopš mēs strādājam Saeimā. Šajā laikā nacionālās apvienības frakcija ir iesniegusi Saeimā 6 likumprojektus, 2 lēmumu projektus, vienu jautājumu Ministru prezidentam. Mēs esam iesnieguši arī 50 priekšlikumus 20 likumprojektos.
Papildus tam mēs esam izveidojuši darba grupas ar ekspertiem un savu apvienību partiju biedriem daudzos nopietnos jautājumos, kas ļaus mums vēl daudz aktīvāk iesniegt priekšlikumus nākamajā laika periodā.
Mēs arī esam gatavi par savu darbu atskaitīties vēlētājiem klātienē, ko plānojam darīt nākamajā ceturtdienā pulksten 18.00 Kara muzejā. Visi ir laipni aicināti!
Ja mēs runājam par šodienas darbu, tad nacionālā apvienība bija iesniegusi grozījumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kurš paredzēja mazināt naudas varu vēlēšanās, tātad samazinot vēlēšanās iztērējamo naudas summu un arīdzan vēl veicot virkni citu labojumu, kas samazinātu šo naudas ietekmi vēlēšanu procesā. Šo priekšlikumu diemžēl noraidīja. „Vienotības” pārstāvji izmantoja interesantu ieganstu, ka viņi esot līdzīgu dokumentu iesnieguši jau pagājušajā Saeimā, tāpēc tas esot prioritārs, bet šis ir jānoraida. Domāju, ka citas frakcijas Saeimā balsoja „pret” pēc būtības, nevis ar formālu ieganstu. Bet īstenībā nacionālā apvienība jau ir pieradusi pie šādas pieejas, un tas mūs arī pārāk neuztrauc. Mēs iniciējam kādu priekšlikumu, sākotnēji tas tiek noraidīts, vēlāk to pārņem jau citas partijas, un tas tad tiek pieņemts. Tā ka var strādāt arī šādā veidā. Galvenais jau, protams, ir panākt rezultātu.
Vēl es gribu norādīt, ka Strodes kundze pamatoti minēja to, ka demogrāfija ir jau... ka mēs esam tuvu „sarkanajām līnijām”. Šķiet gan, ka situācija ir vēl sliktāka un šīs „sarkanās līnijas” jau ir pārkāptas. Tāpēc šis ir tas jautājums, saistībā ar kuru arī nacionālā apvienība tuvākajā laikā nāks klajā ar diezgan daudziem konkrētiem priekšlikumiem.
Un beidzamais, uz ko es gribu norādīt, ir likumdošanas darba kvalitāte tiem likumprojektiem, ko iesniedzis Ministru kabinets. Proti, kaut vai tāds piemērs kā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ar kuru pārņem dažu direktīvu prasības. Šī direktīva tika pieņemta 2006.gadā, bet pārņemšanas termiņš ir šā gada janvāris. Visu šo laiku Satiksmes ministrija neko nav iesniegusi, bet tagad prasa, lai likumprojekts tiktu virzīts kā steidzams, lai gan iesniegtais likumprojekts faktiski ir nekvalitatīvi pārrakstīts direktīvas teksts sliktā latviešu valodā. Un tas liecina, ka arī Ministru kabinetam būtu ļoti nopietni jāpadomā par likumdošanas darba kvalitātes uzlabošanu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim.
Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēgs apvienības „Vienotība” frakcijas deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!
E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Vēl nesenā pagātnē mūsu valsti raksturoja gan dziļa ekonomiskā krīze, gan arī uzticības krīze. Un sabiedrības uzticība Saeimai pēdējos gados ir bijusi ļoti zema. Ja mēs skatāmies kādus socioloģijas datus, tad redzam, ka tie dažkārt ir tikai 5 procenti cilvēku, kas uzticas. Šī jaunā Saeima sastāv arī no 60 jauniem deputātiem, un arī man šī uzticība no jums ir dota pirmo reizi.
Viena no šīs Saeimas pirmajām apņemšanām ir tieši uzticības atgūšana. Un to mēs varam panākt tikai ar kvalitatīvu darbu, tas ir, pieņemot kvalitatīvus lēmumus, kvalitatīvus normatīvos aktus. Tas, kas pēdējā laikā ir novērojams, ir tas, ka ir iesniegti vairāki, mūsuprāt, juridiski nekvalitatīvi likumprojekti. Tā bija arī Kravcova gadījumā, saistībā ar kuru „Vienotības” deputāti argumentēja, kādēļ šie priekšlikumi ir nekvalitatīvi. Un arī šodien bija viens šāds gadījums, par kuru es gribēju arī vairāk parunāt.
Tie ir četri savstarpēji saistīti likumprojekti, kurus iesnieguši „Par Labu Latviju” deputāti un kuros faktiski tiek piedāvāti grozījumi, kas noteiktu, ka ministri savas kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus jeb ministra noteikumus, ja likums ministru tam īpaši pilnvarotu. Taču, lai izvērtētu ministra noteikumu lietderību, vispirms ir jāizvērtē visi riski, arī tas, vai riski, kas saistīti ar ministra noteikumu ieviešanu, tiek atsvērti ar ieguvumiem, ko dod šie noteikumi.
Pamatarguments attiecībā uz šādu noteikumu ieviešanu, protams, ir birokrātijas mazināšana un Ministru kabineta darba atslogošana. Tomēr ir daudzi riski, kas, mūsuprāt, ir ļoti nozīmīgi. Un pirmais noteikti ir tāds, ka nozares ministrijas nespēs sagatavot juridiski kvalitatīvus un tiesību sistēmai atbilstošus normatīvos aktus. Otrais ir tas, ka procedūra, kādā var tikt sagatavoti, saskaņoti un apstiprināti ministra noteikumi, var izrādīties lēnāka un sarežģītāka nekā tā, kāda procedūra tiek sagaidīta šobrīd. Jau šobrīd pastāv šaubas, vai šāda procedūra varētu būt ātrāka nekā Ministru kabineta pieņemto noteikumu procedūra, tāpēc ka jebkurā gadījumā arī šie ministra noteikumi būs jāsaskaņo gan ar Tieslietu ministriju, gan ar Finanšu ministriju, lai tie būtu gan juridiski, gan finansiāli korekti.
Un trešais. Ministrijām var veidoties strīdi par to, kuras ministrijas kompetencē ir izdot šos noteikumus.
Ceturtais. Tiesību sistēma ar laiku var kļūt arī fragmentāra, jo katra nozare var lietot jēdzienus savā īpašā izpratnē un veidot savu īpašo juridisko tehniku.
Un visbeidzot. Var rasties arī tiesību normu piemērošanas problēmas, piemēram, grūti atrisināmas tiesību normu kolīzijas dažādu ministru izdoto noteikumu starpā vai dažādu ministru izdoto tiesību normu saturiskā dublēšanās.
Taču pats galvenais, par ko šodien runāja arī Čepānes kundze, ir tas, ka šie noteikumi ir arī pretrunā ar Satversmi, tāpēc, raugoties no tiesiskā viedokļa, tie nav pieļaujami, ja vien netiek izdarīti konkrēti grozījumi arī Satversmē. Jums ir jārespektē arī varas dalīšanas princips.
Ar to es gribu teikt, ka Saeimā mums noteikti ir jāstrādā daudz kvalitatīvāk, ja mēs gribam tiešām īstenot tās apņemšanās, kuras esam uzņēmušies, uzsākot darbu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Smiltēna kungam no politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas.
Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. No Saeimas nama Sēžu zāles tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!