Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas rudens sesijas vienpadsmitā sēde 2006.gada 14.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie deputāti! Mēs sākam Saeimas 14.decembra sēdi, bet, pirms
mēs lemjam par darba kārtību, mums ir jāizskata priekšlikumi par darba kārtības
izmaiņām.

Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu no Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.decembra sēdes darba
kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo
telpu īri”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret
darba kārtības maiņu? (No zāles: „Nav!”) Iebildumu nav. Iekļaujam
šīsdienas darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, nolēma atbalstīt minētā
likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Saskaņā ar
Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas
14.decembra sēdē izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta
„Grozījumi Bāriņtiesu likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem
ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, nolēma atbalstīt
minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Saskaņā
ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas
14.decembra sēdē izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu
„Grozījums Kriminālprocesa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Iekļaujam šīsdienas darba
kārtībā.

Tāpat Saeimas Juridiskā komisija iesniedz izskatīšanai
likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā un lūdz
iekļaut… Tas jau ir šīsdienas darba kārtības jautājums. Godātie kolēģi! Es
atvainojos! Šie ir darba kārtībā jau iekļautie jautājumi.

Godātie kolēģi! Citu priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām
nav. Mēs varam sākt pirmās sadaļas „Prezidija ziņojumi” izskatīšanu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir kādi iebildumi pret šo komisiju? Nav.
Nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir piezīmes par atbildīgo komisiju? Tātad nododam
Juridiskajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu pret šo nav. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Cukura nozares likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Kalniņa, Dobeļa,
Seiles, Laicāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par
pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””
nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.

Godātie kolēģi, deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt
„par”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir jāpierod jau pie vienas lietas. Tiklīdz runā
par latviešu valodu, tā vienam otram ģīmis paliek šķībs un greizs. Es tomēr
gribētu atgādināt dažus teikumus no šīs jaukās grāmatiņas – „Latvijas
Republikas Satversme. Saeimas kārtības rullis”. Satversmes 101.pants: „Pašvaldību
darba valoda ir latviešu valoda.”

Tālāk – Saeimas kārtības rullis. Visvaldi, tas arī tev tagad
jādzird, ko es nolasīšu! Saeimas kārtības ruļļa 18.pants: „Deputātu ar Saeimas
lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja viņš [..] neprot valsts valodu tādā
apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.” Tātad no Saeimas var
izslēgt.

Mēs piedāvājam anulēt deputātu pilnvaras pašvaldībās. Tātad
pašvaldības pagaidām ir svarīgākas par Saeimu. Un šeit mēs runāsim skaidri par
savu attieksmi pret latviešu valodu un ne par ko citu. (No zāles dep. L.Ozoliņš:
„Pareizi!”) Un ne par ko citu! (No zāles dep. L.Ozoliņš:
„Atbalstīsim!”) Jo jūs te varat runāt no rīta līdz vakaram par attieksmi pret
latviešu valodu, par latviešu valodas pozīciju stiprināšanu, ja nevarat iedibināt
vienādu attieksmi pret jebkuru Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētu deputātu.
Dzirdama pavisam muļķīga taisnošanās: ja jau nu šis pašvaldību deputāts neprot
latviešu valodu, tad viņam varot uzticēt citus pienākumus. Nu kaut ko dumjāku jau
nevar iedomāties! Tātad dosim šādam neprašam slotu vai lāpstu rokās un liksim
viņam pastrādāt kādus labus fiziskus darbus, jo varbūt, strādājot ar lāpstu,
viņš iemācīsies valsts valodu. Nu nebaidieties vienreiz taču skaidri un gaiši
pateikt, ka neviens deputāts Latvijā, kurš ir ievēlēts, nedrīkst strādāt vēlētā
amatā, ja viņš neprot valsts valodu! Pagaidām mēs taču runājam par apjomu, kāds ir
nepieciešams savu pienākumu pildīšanai. Un viss! Saeima to var atļauties.

Saeimas kārtības rullī ir ierakstīs šis pants. Bet nē! Tagad ir
galvas lauzīšana: ko tad nu darīsim ar pašvaldībām? Taču mēs saņemam ziņas no
pašvaldībām, ka tur ir šādi deputāti, kas neprot valsts valodu. Un viņi tur sēž, (No
zāles dep. N.Kabanovs: „Šeit mēs esam!”) un viņiem ir liels prieks, ka viņi
tur var sēdēt, bolīt acis, plātīt muti.

Un tāpēc man ir skaidrs jautājums: kāpēc mēs gribam pieļaut to,
ka kaut kāds, piedošanu, kvarpucis, kas tomēr skaitās Latvijas Republikas pilsonis,
neprot latviešu valodu un tur tup – tup vēlētā amatā? Šādu jautājumu būtu
vēlams izskatīt vismaz komisijās. Un tad mēs varētu spriest par savu attieksmi. Bet
izlikties, ka šādas lietas Latvijā nenotiek, ir pavisam muļķīgi. Pietiek jau ar to
vien, ka, lai kļūtu par pilsoni, viens otrs aizvieto kādu citu, kārtodams šo
eksāmenu pilsonības iegūšanai. Un, lūk, šāds jaunpilsonis, neprazdams latviešu
valodu, pēc tam tiek ievēlēts un vienkārši apkauno attiecīgo pašvaldību. It
īpaši tas ir novērojams Latgalē, bet jo sevišķi Daugavpilī.

Kolēģi, es aicinu šo ierosinājumu nodot komisijai, un tad mēs
varēsim šajā komisijā strādāt. Pliner, tu arī kārtīgi neproti, starp citu!
Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! „Pret” neviens nav pieteicies
debatēs, tāpēc lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 21, atturas – 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Urbanoviča, Ušakova,
Mirska un Tutina iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas
Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komsija ir
atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Politisko organizāciju (partiju)
apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija piedāvā veikt grozījumus Latvijas
Republikas Satversmē. Tie paredz noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas tauta.
Gadījumā, ja valsts vadītājs atsakās no šā amata, nomirst vai tiek atlaists, pirms
ir izbeidzies viņa amata laiks, Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas
priekšsēdētājs, kamēr tiek ievēlēts jauns Valsts prezidents.

Mēs iesniedzām priekšlikumus grozīt Valsts prezidenta
ievēlēšanas kārtību, jo ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas
vadīs valsti. Tiekoties ar vēlētājiem, esam manījuši, ka vairākums balsstiesīgo
labprāt paši vēlētu valsts galvu, nevis atstātu šo privilēģiju Saeimas rokās.

Arī sabiedriskās domas pētītāju SKDS 2003.gadā veiktajā aptaujā
„par” visas tautas vēlētu Valsts prezidentu izteicās 80 procenti aptaujāto, tikai
12 procenti bija „pret”, bet 8 procenti nespēja formulēt savu viedokli.

Neapmierinātība ar partijām un politiķu darbību aug augumā, un
daudzi cilvēki uzskata, ka vienīgā cerība ir kardinālas izmaiņas valsts pārvaldē.

Vēlos norādīt arī uz to, ka Saeima pēdējā laikā valstiski
svarīgus posteņus piedāvā, vadoties pēc visai apšaubāmiem atlases kritērijiem.

Politisko organizāciju (partiju) apvienība „Saskaņas Centrs”
uzskata, ka Latvijas tauta nebūt nav nezinošāka par simts tautas ievēlētajiem
priekšstāvjiem un ka tautai ir tiesības lemt, kas vadīs mūsu valsti. Iesniedzot šo
likumprojektu, mēs izpildām tautas gribu un vēlamies sākt diskusiju par šo
jautājumu.

Lūdzu balsot „par” tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Sēdes vadītāja. „Pret” pieteikusies runāt deputāte Anta
Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, augsti godātā Saeima! Es izmantošu vienu vārdu,
patiesībā vienu terminu, kas Saeimā jau ir kļuvis par terminu, no kolēģa Jura
Dobeļa repertuāra: „Jūs, cienījamie kolēģi iesniedzēji, burtiski ņematies ap
Satversmi!” (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies!”) Un tas tā gan no malas
izskatās, gan arī šeit Saeimā tā izskatās, pie tam ne pirmo reizi. Izskatās, ka
jūs kā gar tādu noplēšamo kalendāru ņematies: šī lapiņa patīk, šī lapiņa –
nepatīk. To atstāju, to noplēšu! Jūs izmantojat populāru ideju ļoti spekulatīvos
nolūkos.

Valsts pamattiesību izpratnes nonsenss parādās šajā jūsu
priekšlikumā. Jūs vēlaties panākt, lai Valsts prezidentu ievēlē tauta, taču viņa
atcelšanu jūs atstājat Saeimai – priekšstāvjiem. Jūs nemaināt arī Prezidenta
funkcijas. 53.pants, kuru jūs nepiedāvājat nekādā veidā grozīt, atstāj nemainītu
pozīciju, kāda ir šābrīža Valsts prezidenta funkcijām, proti: „Valsts prezidents
par savu darbību politisko atbildību nenes”. Vai tad tas nav nonsenss, ja abas šīs
lietas saliek līdzās?

Nezinu, vai jums ir zemas kvalifikācijas konsultanti, kuri jums
nepaskaidro Latvijas Pamatlikumu un Latvijas pamattiesību būtību un iespējamo izmaiņu
konsekvences, kādas ir iespējamas un kādas – nav, vai arī tā ir klaja necieņa pret
Prezidenta institūciju, ko jūs paužat ar šādu priekšlikumu pret Latvijas Pamatlikumu
– Satversmi un vienlīdz tātad arī pret Latvijas valsti.

Ak, ja varētu… ja varētu šādi priekšlikumi nemaz nenonākt līdz
Saeimas balsojumam! Taču demokrātija ir tāda, ka tiem ir jānonāk, un tas varbūt ir
pat labi, jo mēs redzam, kas ir kas.

Godātie kolēģi! Šāds grozījums Satversmē nav atbalstāms.

Aicinu Saeimu to neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Viens ir runājis „par”,
viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 47, atturas – 30.
Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Nododam likumprojektu komisijai.

Godātie kolēģi! Izskatīsim otro sadaļu „Par atvaļinājumu
piešķiršanu”. Mēs esam saņēmuši deputāta Jāņa Strazdiņa iesniegumu, ar
kuru viņš lūdz precizēt viņam piešķiramo bezalgas atvaļinājumu. Sākotnēji tas
bija paredzēts laikā no 18. līdz 22.decembrim, bet tagad deputāts lūdz šo bezalgas
atvaļinājumu piešķirt laikā no 20. līdz 22.decembrim. Vai deputātiem ir iebildumi?
Mums ir jābalso par šā bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Tātad
lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo sadaļu – „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”. Un pirmo mēs izskatīsim lēmuma projektu „Par
Ulda Ķiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godātie
deputāti! Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 85.pantu Satversmes tiesas
tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk
kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu „Par Ulda
Ķiņa apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā”. Visiem komisijas 11
locekļiem aizklātā balsojumā balsojot, „par” šo lēmuma projektu nobalsoja divi
deputāti, „pret” – četri un atturējās – pieci. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši desmit
deputātu: Kariņa, Šadurska, Kantānes-Ziedones un citu deputātu priekšlikumu:
„Saskaņā ar Kārtības ruļļa 140.panta pirmo daļu ierosinām: izlemjot 2006.gada
14.decembra Saeimas sēdes darba kārtības 9.jautājumu – lēmuma projektu „Par Ulda
Ķiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”, 10.jautājumu – lēmuma
projektu „Par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” un
11.jautājumu – lēmuma projektu „Par Viktora Skudras apstiprināšanu par Satversmes
tiesas tiesnesi”, veikt aizklātu balsošanu ar vēlēšanu zīmēm.” Vai ir kāds…
Jā, runāt „par” ir pieteikusies deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Satversmes 1.pants noteic, ka
Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No šā panta izriet tā saucamais varas
dalīšanas princips; proti: ja valstī patiesi nefunkcionē likumdevēja vara, izpildvara
un tiesu vara, tad ir radušies nopietni draudi demokrātijai.

Man ir ļoti sāpīgi šā mēneša laikā skatīties, ka deputāti
faktiski ir pārvērsti par Ministru kabineta piedēkli un ka faktiski liela daļa šeit
sēdošo manis cienījamo kolēģu diemžēl kalpo Ministru kabinetam tikai kā
marionetes.

Kāpēc es aicinu šajā gadījumā balsot aizklāti ar vēlēšanu
zīmēm?

Godātie kolēģi! Tikai Valsts prezidentam un – es gan neesmu
pārbaudījusi -, iespējams, vēl dažām citām augstām amatpersonām ir
nepieciešams 51 balss atbalsts. Taču mēs šeit nevaram runāt par aizklātu balsošanu,
ņemot vērā aprīkojumu šajā zālē. Es domāju, neviens neteiks, ka tā ir aizklāta
balsošana, ja kaimiņš pa labi un kaimiņš pa kreisi var redzēt, kādu pogu es
nospiežu, un neviens arī neteiks, ka tā ir aizklāta balsošana, ja aizmugurē
sēdošais skaidri var redzēt, kuru pogu es nospiežu.

Es jūs aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un izteikt savu patieso
viedokli bez pazemošanās atsevišķu „krusttēvu” priekšā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”.
Mums tātad ir jāizšķiras par balsošanas veidu un jābalso par priekšlikumu – veikt
aizklātu balsošanu ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 42, atturas – 10. Šis
priekšlikums nav pieņemts.

Tātad mēs balsosim par Satversmes tiesas tieneša Ulda Ķiņa
apstiprināšanu, balsojot aizklāti un izmantojot mūsu balsošanas iekārtas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par tiesneša apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 32, atturas – 3. Uldis Ķinis ir apstiprināts Saeimas tiesas tiesneša amatā.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Kaspara Baloža apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja lēmuma
projektu „Par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Aizklātā balsojumā balsojot par šo lēmuma projektu, „par” bija četri, „pret”
– divi un atturējās pieci deputāti. Līdz ar to komisija lēmuma projektu
neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Man ir jautājums iesniedzējiem – vai jūs
vēlaties, lai par katru no Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem… Vai
vēlaties par šo jūsu priekšlikumu veikt aizklātu balsošanu ar vēlēšanu zīmēm?
Jūs vēlaties to. Tātad vispirms mums jāizšķiras par to, vai veiksim aizklātu
balsošanu ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par desmit
deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 44, atturas – 10. Tātad lēmums nav pieņemts. Balsosim par Kaspara Baloža
apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi… Es atvainojos! Mums ir jāatklāj
debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Droši vien šī ir viena no tām retajām
reizēm, kad runāt nav vērts, jo viss jau pateikts. Taču šorīt no rīta ziņās es
dzirdēju tādus viedus premjera vārdus, ka valdība strādājot pie programmas, lai
cilvēki nebrauktu prom uz Īriju un lai aizbraukušie atgrieztos. Viedais profesionālais
premjers teica šādus vārdus: „Galvenais, lai cilvēki atgrieztos, ir pozitīvas
ziņas no Latvijas.” Tiešām taisnība! Tā komisija, kas pētīja tos iemeslus, kuru
dēļ cilvēki brauc prom no savas tēvzemes un labāk izvēlas pat varbūt ne par īpaši
lielu atalgojumu būt svešā zemē, nevis savā, ir konstatējuši, ka starp iemesliem,
kurus cilvēki minēja, materiālas dabas apsvērums ir tikai viens no tiem. Īstenībā
cilvēki vēlas būt saimnieki paši savā tēvzemē. Viņi vēlas būt šīs sabiedrības
neatņemama sastāvdaļa un grib, lai viņu viedoklī ieklausītos – vismaz
ieklausītos, ja ne ņemtu vērā. Tas, kas notiek pēdējās nedēļās mūsu valstī…
ir jāšaubās, vai ir tā pozitīvā ziņa no Latvijas. Šeit ne tikai tiek ignorēts
kāds viedoklis… Vai šeit tiek uzklausīts kāds speciālists? Vai šeit vēlas
sadzirdēt, ko saka kāds cilvēks? Šeit galvenais ir tas, vai premjers tevi pazīst vai
nepazīst.

Kā katrai valstij, kas ceļ savu demokrātiju un savu iekārtu no
jauna un mēģina izdarīt ko labu, mums ir bijušas veiksmes un neveiksmes. Tiesu
sistēma un tiesiskums nav starp tām veiksmīgākajām jomām. Tāpēc vēl jo
dīvaināks ir tas, ka vienu iestādi, kura starp šīm neveiksmīgajām ir sevi
attaisnojusi un kurai cilvēki patiesi uzticējušies šo desmit gadu laikā, tagad tiek
mēģināts vienkārši sagraut un padarīt par politisku instrumentu. Laikam tik ļoti
nepieņemami ir tie Satversmes tiesas spriedumi, ka strādājoši pensionāri var saņemt
arī algu, ka strādājošas māmiņas var saņemt arī māmiņu algas. Laikam tik ļoti
nepieņemams ir tas, ka cilvēkam ir tiesības privatizēt dzīvokli ne tikai Rīgā, bet
arī Ventspilī un Liepājā. Acīmredzot tie ir tie spriedumi, par kuriem kandidāts,
viens no kandidātiem, Juridiskās komisijas sēdē teica: „Man nepatīk daži no
Satversmes tiesas spriedumiem, un tāpēc es izvēlējos kļūt par Satversmes tiesas
tiesnesi, lai tādu spriedumu tur vairāk nebūtu!” Acīmredzot tie ir tie iemesli, lai
virzītu tik acīm redzami neatbilstošus kandidātus. Cilvēki, kuriem būs jālemj par
likumu atbilstību Satversmei, paši savā darbībā ir klaji to pārkāpuši vai
ignorējuši. Cilvēks, kurš lems par likumu atbilstību Satversmei, cilvēktiesībām un
atzītām starptautisko tiesību normām, ir ieguvis juridisko izglītību 1973.gadā, bet
nav pat uzskatījis par vajadzīgu saprast to, ka ir mainījusies valsts iekārta un ka
valsts pamatlikums mums jau tagad ir cits.

Kā jau es teicu, runāt ir, manuprāt, lieki. Šajā zālē mēs
diemžēl tikai teorētiski esam tautas pārstāvji. Īstenībā mēs esam katrs savas
partijas pārstāvji, kuri nespēj ieklausīties pat to savu kolēģu profesionālajā
viedoklī, kuri ir no Juridiskās komisijas. Tā nebija opozīcijas sazvērestība –
neatbalstīt šos kandidātus. Juridiskajā komisijā neviens no kandidātiem neieguva ne
tuvu pat pusi balsu, lai būtu pārbalsošana. Komisija kandidātus izvērtēja un
profesionāli nosprieda to, ka šie kandidāti nav tie atbilstošākie.

Es jums gribu atkal atgādināt, ka šaubu gadījumā šīs šaubas nav
par labu šiem kandidātiem, jo otrā pusē ir tauta, kura uzticējās vienai
institūcijai. Es baidos, ka viņai nav vairs kam uzticēties. Un es arī baidos, ka šī
nav tā pozitīvā reklāma un tātad arī ar šīm programmām, lai cilvēki atgrieztos
no Īrijas, būs tieši tāpat – tās būs tikai tukšas programmas un tukši vārdi.

Es aicinu neatbalstīt šos kandidātus. Es aicinu valdību vēlreiz
atcerēties, ka mēs dzīvojam parlamentārā valstī un katram deputātam ir tiesības
izteikt to viedokli, ka aiz katra no mums stāv noteikts skaits vēlētāju, kuri no mums
gaida noteiktu un konkrētu rīcību un arī apstiprinājumu tam, ka mēs dzīvojam
tiesiskā valstī un ka tiesiskums nav tikai tukša skaņa.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Balsosim par Kaspara Baloža
apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 42, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Viktora Skudras apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Vārds deputātam
Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja lēmuma
projektu „Par Viktora Skudras apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Aizklātā balsojumā lēmuma projektu atbalstīja trīs deputāti, „pret” bija seši
un atturējās divi deputāti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vispirms mums jāizšķiras par to, vai veiksim aizklātu balsošanu ar
vēlēšanu zīmēm, kā ir ierosinājuši desmit deputāti. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 46, atturas – 8. Lēmums nav
pieņemts.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK).

Godātie deputāti! Izskatot Juridiskajā komisijā jautājumu par
šīs kandidatūras apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā, mums bija
iespēja iepazīties ar pievienotajiem dokumentiem un izlasīt interesantu lietu, ka šis
kandidāts savas mācību gaitas ir beidzis pagājušajā gadu tūkstotī – 20. gadsimta
73.gadā – respektīvi, 1973.gadā. Ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, taču
šis kandidāts nav beidzis ne kādus starptautiskus kursus, ne seminārus, neko nav
apmeklējis, nav maģistrantūrā mācījies. Un mani pārņēma tāda īpatnēja
sajūta… Mēs, apspriežot uz vispārējo tiesu tiesnešu amatiem pretendējošus
kandidātus, kuri pārsvarā ir gados jauni, aptuveni 33 gadus veci, bieži vien viņiem
izvirzām ļoti stingrus nosacījumus – prasām, vai viņi ir mācījušies kādos
specializētos kursos, vai ir apguvuši kādas atsevišķas tiesību nozares. Turpretim
tagad mēs caur pirkstiem skatāmies uz pavisam cita līmeņa tiesas tiesneša amata
kandidātu, izvirzām pavisam citus profesionalitātes kritērijus un prasības.

Tā ka, man šķiet, šajā gadījumā… atšķirībā no pirmajiem
diviem kandidātiem, kuriem tiešām ir doktora grāds… šajā situācijā balsošana
„par” -tā būtu vienkārši negodīga attieksme pret pārējiem tiesneša amata
kandidātiem, kuri pretendē un kurus mēs Juridiskajā komisijā visai nopietni
izklaušinām.

Tā ka man ir tāds viedoklis. Es pieteicos debatēs tieši šajā
sakarā. Ja tomēr tiks nobalsots par šo tiesneša amata kandidātu, man nebūs vairs
nekādu morālu tiesību prasīt no citiem tiesneša amata pretendentiem kaut kādas
īpašas zināšanas papildus tām, kas jau ir iegūtas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Kāda nozīme tiesnešu izglītībai? Kāda nozīme
tiesnešu kvalifikācijai? Kāda nozīme sabiedrības viedoklim, ko mēs pilnīgi skaidri
un nepārprotami redzam? Mēs redzam, ka sabiedrība neatbalsta šo tiesnešu iecelšanu.
Nozīme ir tikai vienam: valdība teica, un paklausīgs deputātu bariņš tūlīt
nospiež pogas.

Juridiskā komisija, cik var saprast, jautājumu skatīja pēc
būtības, un tikai trīs deputāti atbalstīja šo kandidatūru. Turklāt, ja jau tie
bija tikai trīs, tad nevar teikt, ka opozīcija jau vienmēr ir „pret” un ka
opozīcija neiedziļinās lietas būtībā. Tieši otrādi! Šoreiz arī pozīcijas
lielākā daļa bija „pret”. Bet kas sekoja? Kalvīša uzbrēciens, un nu jau
vakardien intervijā, klausoties Brigmaņa kungu, mēs dzirdējām atklātu valodu:
„Valdība teica, un mēs darīsim!” (No zāles dep. A.Brigmanis: „A ko tu
domāji?”)

Mīļie kolēģi! Reizēm es esmu no šīs tribīnes un dažādās
intervijās dzirdējis kolēģu deputātu neizpratni: „Kāpēc tauta mūs neciena?”
Kolēģi, šeit jau ir tā atslēga, tā atbilde. Kāpēc tauta neciena savus
priekšstāvjus? Tāpēc, ka viņa redz, ka stingra stāja, mugurkauls un, piedodiet par
atklātību, domāšana nav pārāk izplatīta parādība šajā namā. Un šeit mums ir
jāsāk tieši pašiem ar sevi, lai atgūtu cieņu sabiedrības acīs, lai atrisinātu
visas tās problēmas, par kurām runāja kolēģe Solvita Āboltiņa, par kurām runāja
kolēģe Ilma Čepāne.

Godātie kolēģi! Ja jūs necienīsiet paši sevi, kurš jūs
cienīs?!

Sēdes vadītājs. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es vispār
negribēju runāt par šo darba kārtības punktu, bet jūs aizskārāt tādus personiskas
dabas jautājumus attiecībā uz Viktoru Skudru, kurš tiek šodien izvirzīts šim
amatam… Personīgi man liekas, ka cilvēki, kuri varbūt nepazīst šo cilvēku, reizēm
runā par tādām lietām, ko paši nezina.

Es domāju, būtu jāatskatās vēsturē un jāatceras: Viktors Skudra
bija viens no pirmajiem Latvijas – mūsu atjaunotās Latvijas – tieslietu ministriem,
viņš uzdrošinājās tajā laikā stāties šajā amatā un bija pilnīgi pārliecināts
par mūsu valsts neatkarību, un cīnījās par mūsu valsts atdzimšanu. Es domāju,
nevajag aizmirst šīs lietas!

Otra lieta. Te pieskaras jautājumam par izglītību. Es domāju, ka
nevarētu būt tā, ka cilvēks, kurš ir agrāk strādājis… kuram ir savs advokātu
birojs un kurš ir strādājis tieši ar šiem jautājumiem… ka viņš nav mācījies,
viņam nav izglītības, viņš ir analfabēts šajos jautājumos. Es domāju, ka tā ir
pilnīga nepatiesība un ka tā to nevarētu uztvert.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, vajadzētu atbalstīt mums šo
kandidatūru un mazāk skatīties uz šīm ambīcijām!

Sēdes vadītājs. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi!

Jā, mēs, „zaļie” un „zemnieki”, balsojām – es domāju,
mēs visi balsojām – gan par Ķiņa kandidatūru, gan par Baloža kandidatūru un, es
domāju, nobalsosim arī par Viktora Skudras kandidatūru, jo mēs esam partija, kas
strādā valdībā, mēs atbalstām šo valdību, un mums nav ne mazāko šaubu, ka
atbalstāmas ir tās kandidatūras, ko mūsu ministri, mūsu valdība ir atbalstījusi.
Mēs neesam tādi kā tā partija, kas lēkā kā circeņi uz karstas pannas, tēloja
iekšējo opozīciju valdībā, kuru viņi paši savulaik veidoja un no kuras izgāja
ārā… Tas pirmām kārtām attiecas uz „Jauno laiku”.

Un otrām kārtām man izraisa tiešām izbrīnu Rasnača kunga
uzstāšanās šodien, jo tieši jūsu ministri atbalstīja šīs kandidatūras, tieši
jūsu ministrs, tieslietu ministrs, pēdējais, bija tas, kas izvirzīja un apstiprināja
šīs kandidatūras. Tāpēc es uzdodu šo jautājumu: kur ir patiesā seja, patiesā
nostāja kādai partijai?

Tātad ir jābūt skaidrai un gaišai nostājai par šiem jautājumiem,
un šajā situācijā mūsu nostāja ir nepārprotama, un arī mana nostāja ir
nepārprotama. Es atbalstīšu Skudras kandidatūru. Jā! Jo es zinu, kāds ir šis
cilvēks, es zinu, ko viņš darīja tanī laikā, kad bija Atmodas laiks. Viņš bija
viens no šiem Atmodas laika līderiem un nešaubīgi… (Izsaucieni no zāles.)
Paldies jums, Kalnietes kundze, paldies jums, Āboltiņas kundze, par šiem komentāriem,
bet mūsu pārliecību, kā saka, neviens negrozīs.

Paldies jums! (Izsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītājs. Deputāts Krišjānis Kariņš. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Ai! 14.decembris!”)

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Brigmaņa
kungs! Jautājums: kurš apstiprina kuru? Vai valdība ieceļ un apstiprina Saeimu, vai
Saeima ieceļ un apstiprina valdību? Brigmaņa kungs uzstādamies teica: kā valdība
teiks, tā mēs arī, protams, darīsim. Un šī ir tā fundamentālā kļūda, draugi!
Tā fundamentālā kļūda, ka acīmredzot pārāk daudzi no mums un no jums pārprot…
Saeima ir tā, kas ir tautas ievēlēta, nevis valdība! Saeima ir tā, kas apstiprina
valdību vai ieceļ citu valdību, atsauc ministru. Tā ir Saeima, kas to nosaka! Tātad,
ja valdība kaut ko saka, iesaka, tad Saeimai ir pienākums un tiesības izvērtēt, vai
piekrist vai nepiekrist.

Jautājumā par Satversmes tiesnešu apstiprināšanu Saeima ir
izveidojusi īpašu komisiju. Tā ir Juridiskā komisija, kurā strādā visu Saeimas
frakciju pārstāvji – frakciju izvirzīti deputāti. Mēs, katra frakcija, esam
izvirzījuši savus visspējīgākos cilvēkus, lai tie strādātu šajā komisijā, kura
spētu profesionāli vērtēt kandidātus. Šī komisija, Saeimas komisija, ir tā, kas ir
galvenā šeit, nevis kaut kāda valdība. Valdības nāk un iet, bet Saeima ir tā, kas
paliek.

Šī komisija izlēma, izvērtēja, ka šie trīs kandidāti, to
skaitā Viktora Skudras kandidatūra, nav atbilstoši šim amatam. Tas nav vērtējums par
to, vai šis cilvēks ir vai nav patīkams, vai šis cilvēks ir vai nav darījis kaut kad
labus darbus. Mūsu valstī ir daudzi patīkami cilvēki, mūsu valstī ir daudzi
patriotiski cilvēki, bet… Brigmaņa kungs un pārējie kolēģi, es jums atgādinu: iet
runa par Satversmes tiesas tiesnesi, nevis par to, kā saka, lāga zēna titulu. Tātad,
ja Saeima, kas ir tautas ievēlēta, ir izveidojusi komisiju un šī komisija
profesionāli ir izvērtējusi, ka visu cienījamā Skudras kunga kandidatūra tomēr nav
atbilstoša Satversmes tiesas tiesneša amatam, tad mums ir tiesības un, manuprāt,
pienākums uzklausīt savu komisiju, pateikt valdībai: „Visu cieņu jums, bet
izvērtējiet nākamreiz rūpīgāk!” – un balsot „pret”.

Aicinu neatbalstīt šo kandidatūru, tādējādi atbalstot mūsu
Saeimas Juridiskās komisijas viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Rasnačs, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Tas jautājums nav par pozīcijas un opozīcijas
attiecībām. Tas ir ar tiesisku valsti saistīts jautājums, un es aicinu neizmantot šo
tribīni tādā veidā: mēs, opozīcija, esam „pareizie”, bet jūs, pozīcija, visi
esat klibi un šķībi.

Jautājums ir par tiesisku valsti! Un es vēršos, kolēģi, pie jums
tikai vienā sakarā. Tikko bija balsojums par Kasparu Balodi, un varbūt tieši mana
balss bija izšķirošā, ka viņu apstiprināja šajā amatā. Es tomēr cerīgi skatos
uz šo kandidātu, ņemot vērā viņa lielos akadēmiskos ieguldījumus un nopelnus.

Taču šajā balsojumā būs nedaudz citādi. Ja Kaspars Balodis
ieņems Ilmas Čepānes vietu, tad šajā balsojumā balsu vairākumu ieguvušais iegūs
Aivara Endziņa vietu. Es aicinu par to padomāt, pirms jūs balsojat.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir ļoti amizanti klausīties, kā viens otru te
māca, kā vajag dzīvot, kurš ir tas godīgais, kurš ir tas negodīgais. Diemžēl
vairākas reizes nākas ar smaidu noklausīties, ka kāds uznāk šeit tribīnē un
stāsta, ka nu viņš ir tas patiesais, godīgais un labākais. Vienreiz saprotiet: ja jau
jūs runājat par Saeimu, tad runājiet par Saeimu un par to, ka katram deputātam var
būt kaut kāds viedoklis, kas var patikt un var nepatikt! Neviens no mums šeit nav
tāds, kas patīk visiem (un ceru, ka vismaz neviens nav tāds, kas visiem nepatīk).
Lūk! Ar to ir jārēķinās. Un tāpēc drusku aizskaroši bija te tie vārdi, ka, lūk,
vajag balsot ar kartītēm, jo viens otram uz nagiem skatās… Es jums varu skaidri
pateikt: es to uzskatītu zem sava goda – skatīties, kā Māris Grīnblats balso
aizklātā balsošanā. Tā ir viņa personīgā darīšana. Un, ja nu kāds ir tāds
bezkauņa un nelietis un skatās, kā es balsoju, nu tad viņš ir vienkārši
nožēlojams. Lūk, to vienreiz vajag saprast. Un tāpēc nevajag te teikt, ka kāds
kādam te kaut ko licis. (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Par tēmu, Juri,
jārunā!”) Pamēģiniet kāds man kaut ko likt izdarīt! Es gribu redzēt, kas tad
notiks! Dabūsiet taisni pretējo. Taisni pretējo dabūsiet!

Un tāpēc cienīsim, godātie kolēģi, cits citu šeit kā deputāti!
Izgājuši ārā, mēs varam runāt citādāk.

Tāpēc es balsošu tā, kā man patiks. Taču tas, kā es balsošu,
– tā ir mana personīgā darīšana. Ja kāds grib te kādu aģitēt – laipni lūdzu!
Tādas tiesības ir! Augusts atnāca un pateica, ko viņš domā, un es cienu viņa
viedokli. Varbūt arī kāds cits atnāks… Taču tagad mēs te sākam, stāvēdami
tribīnē, cits citu audzināt! Jūs tur tādi, jūs tur šitādi, (No zāles: „Tu
visus audzini!”) jūs tam un tam klausāt…

Un nu vēršos pie jums, Kariņa kungs. Jūs pietiekami ilgi dzīvojat
Latvijā… Es jums pateikšu, ka nekad nesakiet – „runa iet” vai „runa neiet”.
Redz`, viņš tagad atkal neklausās… Kariņa kungs, latviski saka – „runa ir” vai
„runa nav”. „Runa iet” vai „runa neiet” – tas nāk no krievu valodas. Tas
jums zināšanai.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debates slēdzu. Balsosim par
lēmuma projektu „Par Viktora Skudras apstiprināšanu par Satversmes tiesas
tiesnesi”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 30, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu –
lēmuma projektu „Par Ligitas Birkhānes iecelšanu par Dobeles zemesgrāmatu
nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņo Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu
„Par Ligitas Birkhānes iecelšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un
vienprātīgi atbalstīja šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debatēs neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Ligitas Birkhānes iecelšanu par Dobeles
zemesgrāmatas nodaļas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts „Par Aijas Grāves iecelšanu
par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Ziņos Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (TB/LNNK).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu „Par Aijas Grāves
iecelšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesas tiesnesi” un aizklātā balsojumā
vienprātīgi atbalstīja šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo
lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums
pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Olgas Lazdiņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vārds
deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK).

Juridiskā komisija arī šo lēmuma projektu vienprātīgi
atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
Olgas Lazdiņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo sadaļu „Priekšlikumi par
8.Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Tātad mēs esam saņēmuši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas ierosinājumu – 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Jaunatnes
likums” izskatīšanu. Mums ir jābalso par šā likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 24. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Šmits. 22.decembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
22.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi
Prokuratūras likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 29.janvāris.

Sēdes vadītājs. 29.janvāris nākamajā gadā. Vai ir citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Mēs esam saņēmuši Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikumu – 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam. Lūdzu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 29.janvāris.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lēmums pieņemts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir
iesniegusi priekšlikumu – 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 29.janvāris.

Sēdes vadītājs. 29.janvāris nākamajā gadā. Lūdzu, vai ir vēl
citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina 9.Saeimā
turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes, novada
domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpinājumu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir kādi priekšlikumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu noteikt 2007.gada 19.janvāri.

Sēdes vadītājs. Tātad – 19.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina – 9.Saeimā
turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Vēlētāju apvienību finansēšanas
likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 14. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu noteikt
priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātam Mārim Krastiņam!

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu noteikt 2007.gada 19.janvāri.

Sēdes vadītājs. 19.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina
9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju
reģistra likumā” izskatīšanu.

Atklājam debates. Pirmais debatēs par šā likumprojekta
izskatīšanas turpināšanu runās deputāts Nils Ušakovs.

N.Ušakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Šajā likumā ir viena svarīga norma un tas ir
11.panta otrās daļas 1.punkts. Šis punkts nosaka, kas ir jādara situācijā, ja
piedzimst bērns, kuram viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs no vecākiem ir
ārzemnieks. Pašreiz vecākiem ir dota iespēja izvēlēties.

Šā punkta svītrošana no likuma nozīmē, ka tagad bērns
automātiski tiks pierakstīts kā ārzemnieks. Es nevaru saprast, kāda tam ir jēga.
Sevišķi es to prasu, teiksim, mūsu labējam spārnam: kāda tam ir jēga?

Tagad cilvēkam ir iespēja vai nu kļūt par nepilsoni, pēc tam
naturalizēties un kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, kas ir ārkārtīgi svarīgi,
ņemot vērā, piemēram, godātā Saeimas priekšsēdētāja nesen teikto runu par to
drausmīgo demogrāfisko situāciju, kāda pašreiz ir Latvijā, vai arī cilvēku
automātiski rakstīt iekšā kā, piemēram, Krievijas pilsoni, automātiski dodot viņam
arī iespēju pēc 18 gadiem balsot par Krievijas Federācijas Domes deputātiem un tā
tālāk.

Vēl viens aspekts, runājot par šo jautājumu. Šo likumprojektu
mēģināja izskatīt jau 8.Saeimas laikā, bet to neizskatīja. Un iemesls tam bija tikai
viens – Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedums, kas noteica, ka
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prakse, atsakoties šādus bērnus reģistrēt
kā nepilsoņus, ir prettiesiska un atņem bērnam vairākas svarīgas tiesības, no
kurām pirmā ir tiesība kļūt par Latvijas pilsoni reģistrācijas kārtībā vai arī
naturalizēties kopā ar vecākiem. Tas nozīmē, ka tad, ja Saeima tagad atbalstīs šo
likumu, opozīcijai vai jebkuram citam deputātam tik un tā būs iespēja vērsties
Satversmes tiesā un uzvarēt šajā tiesā.

Līdz ar to es aicinu deputātus vai nu balsot „pret” šo normu,
vai vismaz atturēties, jo tas būtu pareizi un atbilstu pirmām kārtām Latvijas
interesēm un visu Latvijas iedzīvotāju interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Šodien mēs apspriežam likumprojektu
„Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.

Mūsu frakcija uzskata, ka nebūtu lietderīgi šo likumprojektu nodot
tālākai izskatīšanai, jo galvenais mērķis, kura dēļ Iedzīvotāju reģistra likums
pašlaik tiek grozīts, ir likuma 11.panta svītrošana.

Šis pants detalizēti apraksta visus jaundzimušo bērnu pilsonības
reģistrācijas variantus gadījumos, kad vecāki pieder pie dažādām Latvijas
iedzīvotāju kategorijām. Ir trīs lielākās iedzīvotāju kategorijas, no kurām divas
ir šādas: piederība Latvijas pilsonībai vai piederība nepilsoņu daļai. Ir
jāatzīst, ka tā saucamajā Nepilsoņu likumā pastāv pretēja norma, kas
viennozīmīgi nosaka, ka gadījumos, kad ir jaukta ģimene, kur viens no vecākiem ir
ārzemnieks, bet otrs – nepilsonis, jaundzimušais bērns vienmēr ir jāreģistrē kā
ārzemnieks.

Zināmu laiku abas normas pastāvēja paralēli, nodrošinot Latvijas
tiesām izvēles iespēju par labu vienam vai otram risinājumam, mehāniski mēģinot
samazināt nepilsoņu skaitu valstī vai uzspiežot jaundzimušajiem ārvalstu pilsonību.
Tajā pašā laikā tiesas vērtē situāciju galvenokārt atkarībā no paša bērna
interešu viedokļa, pamatodamās uz Starptautisko bērnu tiesību aizsardzības
konvenciju un uz Iedzīvotāju reģistra likuma 11.pantu.

Pērn Augstākās tiesas Senāts pieņēma virkni viennozīmīgu
spriedumu par labu bērnu tiesību aizsardzībai. Pilsonības un migrācijas lietu
pārvalde bija spiesta izmaksāt kompensācijas par materiālajiem un morālajiem
zaudējumiem, kas bija nodarīti ģimenēm. Par šiem gadījumiem ar sašutumu rakstīja
laikraksti „Diena” un „Latvijas Avīze”, kas arī aizstāvēja šīs ģimenes ar
bērniem.

Lūk, kas ir teikts 2005.gada 13.aprīļa Augstākās tiesas Senāta
spriedumā: „Pretēji pārvaldes paustajam, tiesa ir vērtējusi Latvijas nepilsoņa
statusu atbilstoši bērna interesēm un atzinusi, ka Latvijas Republika ir atzinusi savu
jurisdikciju pār nepilsoņiem, ka Latvijas nepilsonis savās tiesībās ir tuvināts
pilsoņa statusam un ka nepilsoņa saikne ar Latviju ir ciešāka, nekā tā ir
ārvalstniekiem. Pēc tiesas ieskata, Latvijai pašai, pildot saistības bērnu tiesību
aizsardzībā, jānodrošina tādi apstākļi, kas izslēgtu, ka Latvijā dzimis
nepilsones bērns ilgstoši nevar iegūt personas kodu un kļūt par Latvijas tiesību
subjektu. Ar šo lēmumu Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka nepilsoņa statuss
vairāk atbilst bērna interesēm, jo šis statuss viņam nodrošina labāku tiesisko
aizsardzību Latvijā salīdzinājumā ar citas valsts pilsonību.

Tagad mēģināsim atbildēt ar jautājumu: kas notiks, ja 11.pants
tiks izsvītrots no šā likuma? Šajā gadījumā vecākiem izvēles vairs nebūs.
Jaundzimušais bērns kļūs par ārzemnieku, kuram nav formālas saiknes ar Latviju.
Viņam būs jānoformē uzturēšanās atļauja un jau ar pirmo soli uz Latvijas zemes
viņš ne tikai jutīsies kā svešinieks, bet arī būs būtiski ierobežots tiesībās
salīdzinājumā ar Latvijas nepilsoņiem.

Kādi tad ir šie ierobežojumi? Piemēram, noformējot studentu
kredītu, kas tiek dots pilsoņiem un nepilsoņiem, bet netiek nodrošināts
ārvalstniekiem. Ārvalstnieks var tikt arī izraidīts no valsts, kurā dzimis, par
niecīgu administratīva rakstura pārkāpumu. Naturalizēties ārzemnieks gan var, bet,
atšķirībā no nepilsoņa, ārzemniekam ir nepieciešama tā saucamā ekspatriācijas
atļauja, kuru saņemt nav viegli, ja Rīgā nav attiecīgās valsts vēstniecības.
Pazemināt jaundzimuša bērna statusu, atņemt viņa vecākiem izvēles brīvību – to
no mums nepieprasa nedz Satversmes tiesa, nedz starptautiskās saistības. Atņemt vai
neatņemt tiesības jaukto ģimeņu bērniem – tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no
likumdevēja ļaunās vai labās gribas.

Dārgie kolēģi! Jebkura valsts, kas ir dzīvotspējīga un domā par
nākotni, ir ieinteresēta nezaudēt savus cilvēkus un pēc iespējas ciešāk
piesaistīt viņus sev ar labu attieksmi, labu pārvaldi, sociālajām garantijām un
tiesiskajām saiknēm. Ja mēs šodien no likuma svītrosim 11.pantu, tad mēs jau no
paša sākuma nedosim iespēju jaukto ģimeņu bērniem veidot ciešāku tiesisko saikni
ar Latviju. Piespiežot nepilsoņus mākslīgi reģistrēt savus bērnus kā ārzemniekus,
mēs riskējam zaudēt vairākus tūkstošus nākamo pilsoņu. Mūsdienu demogrāfiskajos
apstākļos šāda rīcība, neapšaubāmi, ir pretvalstiska.

Aicinu balsot „pret” likumprojekta turpmāko izskatīšanu!
Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Laikam pat siltais laiks, kas
pēc kalendāra nav raksturīgs šim periodam, nav spējis ietekmēt to „dvēseļu
puteni”, ko mēs tikko šeit dzirdējām, lai gan runa šodien ir par to, lai mēs
sakārtotu ar šo likumprojektu Iedzīvotāju reģistra likumu. Un šā likumprojekta
galvenie uzdevumi ir tādi, lai tehniski precizētu to personu loku, tās ziņas, pēc
kurām persona tiek iekļauta Iedzīvotāju reģistrā, lai saskaņotu šajā likumā
lietoto terminoloģiju ar „Imigrācijas likumu” un lietotu to, kā arī lai
vienkāršotu administratīvās procedūras attiecībā uz uzturēšanās atļaujas
saņemšanu.

Ja mēs šīs lietas nedarām, tad saglabājas tāda situācija, kāda
tā ir šobrīd, un laikam jau tiem runātājiem, kuri aicināja mūs šodien nebalsot
„par” šā likuma tālāku izskatīšanu, ir izdevīga šāda situācija.

Es gribētu piebilst vien to, ka tā ir tikai katra cilvēka personīga
izvēle, vai viņš kļūst par šīs valsts pilsoni, ja viņš tāds nav. Taču viņš
var arī atteikties no šīs valsts pilsonības.

Tāpēc respektēsim mūsu tiesības, kas ir paredzētas Latvijas
Republikas Satversmē, un skatīsim tālāk šo likumprojektu, lai to sakārtotu. Es arī
lūdzu tos cilvēkus, kuri šeit runāja pirms manis un aicināja likumprojektu
neatbalstīt, pašiem piedalīties šā likumprojekta sakārtošanā, lai tas atbilstu
mūsu visu vēlmēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Tiem protestētājiem, kuri te pirmīt
uzstājās, tomēr būtu ieteicams izlasīt Kārtības rulli. Tur šis un tas ir pateikts,
un tāpēc jocīgi skan šie iebildumi. Iebildumi ir visai interesanti: paņem no četriem
tikai vienu punktu un runā par šo vienu – maļ, un maļ, un maļ, bet par pārējiem
punktiem vispār nerunā. Šeit taču ir jāapskatās arī pārējie grozījumi. Varbūt
tur iekšā ir kaut kas ļoti vajadzīgs un nepieciešams, kas tūlīt būtu jāpieņem.
Jo ātrāk, jo labāk.

Un tad nu izlasiet vismaz 3.panta redakciju, kur ir skaidri noteikts
Iedzīvotāju reģistra uzdevums – tas, kam šis reģistrs ir domāts. Bet nē! Te skan
kaut kādas žēlabainas runas par pilsoņiem, par nepilsoņiem, par ārzemniekiem un tā
tālāk. Un – pats vislabākais! – nobeigumā jau skan, ka nepilsoņi – tie ir paši
labākie cilvēki Latvijā. (No zāles dep. V.Orlovs: „Tā ir! Ja salīdzina ar tevi,
tad ir!”) Nu tad man tāds skaists jautājums būs tiem „labākajiem”
cilvēkiem: kāpēc tad viņi nevar iemācīties latviešu valodu un varbūt padomāt par
to, kā kļūt par pilsoņiem?

Kāda ir garantija, ka šādi nepilsoņi, daļa no viņiem, neturpinās
to ne sevišķi patīkamo darbību, kāda patlaban ir, un nežēlosies jebkuram
iebraucējam no kaut kādas starptautiskas organizācijas, ka viņus te spaida, nemitīgi
spaida? Un tad man jāklausās, ka tie ir Latvijas labākie cilvēki… Tādam cilvēkam,
kas to saka, es ierosinu atteikties no Latvijas Republikas pilsonības un mierīgi dzīvot
kā nepilsonim. (No zāles dep. V.Orlovs: „Tu labāk par tēmu!”) Tad viņš
arī piederēs pie labāko cilvēku šķiras.

Protestēt pret šā grozījuma nodošanu tālākai izskatīšanai –
tas ir vienkārši smieklīgi. Tas nozīmē protestēt pret kārtības ieviešanu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi, vēršos pie tiem, kuri ir vismaz ar vienu aci
redzējuši šo likumprojektu! Tie, kuri nav, lūdzu, paskatieties tur, un jūs
redzēsiet, ka Juris Dalbiņš, runājot „pret”, patiesībā runāja „par” šā
likumprojekta noraidīšanu. Jo tieši tas, Dalbiņa kungs, tur ir arī rakstīts – ka
bērna vecākiem, lūk, šo izvēles tiesību vairs nav… Ka šim tikko piedzimušajam
zīdainim vai vienkārši mazam bērnam, kas ir piedzimis Latvijā, vienā Latvijas
iedzīvotāju ģimenē… ka viņa vecākiem vairs nav iespēju izvēlēties. Viņš būs
– un visbiežāk tieši tā tas būs! – nevis kaut kādas abstraktas valsts, bet
Krievijas pilsonis. Tieši tas ir šā likuma galvenais un faktiski vienīgais saturs,
viss pārējais ir tikai garnējums, Dobeļa kungs. Tikai garnējums!

Jūs palasiet to, ko jūs te prezentējat! Patiesībā tā ir gaužām
vienkārša sabiedrības šķelšana, sabiedrības dažādu negatīvu procesu
provocēšana. Nekādu iespēju tikt pieņemtam tādam likumam nav! Netiks tas pieņemts!
Vai nu Satversmes tiesa – vienalga, kādā sastāvā -, vai kādas starptautiskas
tiesas noteikti likvidēs šo normu.

Kāpēc mēs darām tādas muļķības? Visā 8.Saeimas laikā šo
likumprojektu visi pētīja, bet beigās noraidīja. Šeit ir daudz deputātu, kas nāk no
8.Saeimas. Nu kāpēc mēģināt atkal ākstīties? Tas ir noraidāms! Un, ja to
neizdarīs Saeima, to izdarīs tiesa. (No zāles dep. J.Dobelis: „Vai, vai!
Nobijos!”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Godātie kolēģi, balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” izskatīšanas
turpināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 21, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. (No zāles dep. V.Buzajevs: „Ir!”) Ir? Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Ņemot vērā debašu raksturu, kā arī Augstākās tiesas tiešu
iejaukšanos šajā jautājumā, es ierosinu nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai
komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vladimirs Buzajevs ierosina nodot arī
Juridiskajai komisijai.

Vārds deputātam Marekam Segliņam. Lūdzu!

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Patiešām neredzu tam nekādu racionālu pamatojumu.

Sēdes vadītājs. Ja ir dažādi viedokļi, tad ir jābalso. Tātad
mēs balsosim par to, vai likumprojekts nododams izskatīšanai arī Juridiskajai
komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 68, atturas – 2. Juridiskajai komisijai likumprojekts nav nodots.

Vai par komisijām ir vēl kādi ierosinājumi? Vairāk ierosinājumu
nav.

Tagad lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 2007.gada
3.janvāri.

Sēdes vadītājs. 2007.gada 3.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi
Latvijas Sodu izpildes kodeksā” izskatīšanu. Debatēs neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2006.gada 20.decembris.

Sēdes vadītājs. 2006.gada 20.decembris. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Ārlietu komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā
un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu” izskatīšanu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. Lēmums
pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Ārlietu komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu Ārlietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

2007.gada 12.februāris.

Sēdes vadītājs. 2007.gada 12.februāris. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Ārlietu komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību
bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu”
izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1.
Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Ārlietu komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

2007.gada 12.janvāris.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lēmums pieņemts.

Sociālo un darba lietu komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā
nepabeigto likumprojekta „Pacientu tiesību likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Sociālo un darba lietu
komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt
mikrofonu deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Iesniegšanas termiņš – 2007.gada 23.marts.

Sēdes vadītājs. 2007.gada 23.marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Sociālo un darba lietu komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā
nepabeigto likumprojekta „Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem””
izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.

Priekšlikums ir par atbildīgo komisiju noteikt Sociālo un darba
lietu komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju noteikt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Abi likumprojekti ir savstarpēji saistīti, tāpēc
arī šoreiz ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2007.gada 23.martu.

Sēdes vadītājs. Tātad 2007.gada 23.marts. Vai ir citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu.

Debatēs ir pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts noteic, ka nepatiesa uzdošanās par
citu personu, kura kārto valsts valodas prasmes un zināšanu pārbaudes eksāmenu, ir
kriminālnoziegums, un paredz sodu – pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem
gadiem. Likumprojekta anotācijā ir teikts, ka līdz šim par minēto pārkāpumu nav
noteikta nedz kriminālatbildība, nedz administratīvā atbildība.

Taču, godātie kolēģi, šis apgalvojums jau vairs neatbilst
realitātei, jo kopš šā gada 22.jūnija ir spēkā Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.⁸ pants, kas paredz atbildību par to pašu – par nepatiesu
uzdošanos par citu personu, kura kārto valodas prasmes un zināšanu pārbaudes
eksāmenu. Formulējums ir identisks, bet sods ir pavisam cits – brīvības atņemšana
nevis uz laiku līdz pieciem gadiem, bet līdz 15 diennaktīm, tātad uz 120 reizes
mazāku laiku. Ir acīm redzama pretruna likumdošanā.

Godātie kolēģi! Es zinu, ka šajā zālē atrodas daudz juristu…
Šeit ir runa par sankciju, un es gribētu jums dot informāciju, par kādiem noziegumiem
ir Krimināllikumā paredzēts sods līdz pieciem gadiem. Tātad: apvienošanās
organizācijā ar mērķi gāzt Latvijas Republikas valsts varu, jaundzimuša bērna
slepkavība, nonāvēšana aiz neuzmanības, novešana līdz pašnāvībai, cilvēka audu
un orgānu nelikumīga izņemšana, cilvēku tirdzniecība, nelikumīga ievietošana
psihiatriskajā slimnīcā, pavešana netiklībā, cietsirdība un vardarbība pret
nepilngadīgo, zādzība, krāpšana, kontrabanda, kapu un līķu apgānīšana,
huligānisms, transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko un psihotropo, toksisko
un citu apreibinošu vielu ietekmē, politisko organizāciju finansēšana, izmantojot
starpniecību.

Godātie kolēģi, vai mēs varam šos noziegumus salīdzināt ar šiem
pārkāpumiem? Šeit tomēr no juridiskā viedokļa ir jāpadomā un jānoraida šis
priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis. Vai jums pietiks ar trim
minūtēm? (No zāles dep. J.Dobelis: „Jā, pietiek!”) Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Redziet, kā ir. Tikko parādās nopietni nolūki,
nāk vajadzīgie runātāji. Es jums varētu vienu teikumu pateikt – neatbalstiet
blēžus, un tad jums nevajadzēs par visu šito uztraukties. Par ko tad šeit ir runa?
Par darbībām, kuras izdarītas atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā vai kuras
izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par to ir runa! Attieksmei
pret to, kā kārto šos eksāmenus, kuri skar pilsonības iegūšanu, ir jābūt ļoti
nopietnai. Par ko te būtu jāuztraucas? Neblēdieties, neejiet otra vietā kārtot
eksāmenus, un jums nevajadzēs uztraukties ne par ko!

Šis ir viens no mūsu ierosinājumiem par šo tēmu. Mēs negribam,
lai attieksme pret pilsonības iegūšanu būtu pavirša. Un tāpēc mēs paredzam
stingrus sodus – un pie tam vēl ar pretimnākšanu! Tie stingrākie sodi ir par
atkārtotu darbību veikšanu. Tā ka nav nekādu problēmu: neblēdieties, un nevajadzēs
jums uztraukties.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Godātie kolēģi, balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” (dokumenta numurs ir 218) izskatīšanas
turpināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīms! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 21, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir
citi priekšlikumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Juridiskā
komisija, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

2007.gada 1.februāris.

Sēdes vadītājs. 2007.gada 1.februāris. Citi priekšlikumi ir? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks starpbrīdim. Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas sēdi tūlīt.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.40
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Leopoldam
Ozoliņam.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ukraiņu tautas genocīds ir atzīts Ukrainas
parlamentā. Armēņu tautas genocīds ir atzīts daudzu valstu parlamentos. Šodien Kara
muzejā atklāj izstādi „Pieminekļi Baigā gada upuriem”. Tas ir ideju, skiču
konkurss, un tas ir veltīts latviešu tautas genocīdam. Tāpēc katru lūdzu apmeklēt
šo izstādi un attiecīgi izteikt savu attieksmi atsauksmju grāmatā. Kara muzejā visu
dienu… Izstāde būs atvērta līdz 23.decembrim.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Paziņojumam vārds deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi,
aicinu uz sēdi pēc minūtēm piecām komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums šodien ir arī ļoti
priecīgs notikums, jo mēs apsveicam deputātu Einaru Repši apaļā jubilejā. (Aplausi.)

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Andrejam
Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs
Aizbalts, Boriss Cilevičs, Jānis Eglītis… Jānis Reirs un Ligita Silaraupa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu ieņemt vietas. Atsākam
sēdi. Mēs turpinām izskatīt priekšlikumus par 8.Saeimā nepabeigto likumprojektu
izskatīšanas turpināšanu 9.Saeimā.

Mēs esam saņēmuši Juridiskās komisijas priekšlikumu – 9.Saeimā
turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījums Krimināllikumā” izskatīšanu,
un šoreiz dokumenta numurs ir 219. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu!
Lūdzu… (Starpsaucieni no zāles.) Īstenībā man ir jāatzīst, ka deputāts Jakovs
Pliners bija pieteicies par vēlu. Es ļoti lēni sāku vadīt sēdi, lai visi pagūtu
pieteikties. Tā ka lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 20, atturas – nav. Tātad lēmums
pieņemts.

Ir priekšlikums likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai par atbildīgo
komisiju ir vēl citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Tad lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Juridiskās komisijas vārdā priekšlikumu iesniegšanas termiņu…
Vai deputāts Jakovs Pliners grib runāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Nē.
Tādā gadījumā es lūdzu… Nākamais runāt ir pieteicies Vjačeslavs Stepaņenko. Vai
runa būs par termiņu? Jā, lūdzu!

V.Stepaņenko (LPP/LC).

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu noteikt 2006.gada 23.decembri.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad paliek šā
gada 23.decembris. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši Juridiskās komisijas
priekšlikumu -9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu. Atklājam debates.
Pirmais debatēs ir pieteicies Valērijs Buhvalovs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, izslēdziet mobilos telefonus!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Juridiskā komisija
iesniedza mūsu izskatīšanai pēc kārtas jau trešo juridiskās domas „šedevru”.
Šoreiz tā nolēma parūpēties par izglītības iestāžu vadītājiem. Par laimi,
šoreiz šīs rūpes izpaužas nevis Krimināllikuma grozījumu veidā, bet gan tikai
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumos.

Par ko tad grasās sodīt izglītības iestāžu vadītājus? Tad,
lūk, par ko – par pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas
novēršanai izglītības iestādēs, lai gan narkotisko un psihotropo vielu izplatīšana
pagaidām vēl nav kļuvusi par mācību procesa neatņemamu sastāvdaļu. Var iet arī
tālāk šajā virzienā – proti, ieviest kodeksā speciālu pantu Latvijas pilsētu
mēriem – „Par pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas
novēršanai pilsētas teritorijā”. Un šādu pašu pantu arī mūsu „cietajam”
premjerministram – „Par pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu
izplatīšanas novēršanai Latvijas valstī”.

Dāmas un kungi! Gribu atgādināt, ka pasākumu veikšana narkotisko
un psihotropo vielu izplatīšanas novēršanai attiecīgajā teritorijā – tas tomēr
ir policijas tiešais pienākums.

Aicinu visus balsot „pret” šā absurdā likumprojekta
izskatīšanas turpināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Es lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu. Jau septiņus gadus
tas virzās cauri Juridiskajai komisijai. Solvita Āboltiņa, iepriekšējā Saeimas
sasaukuma Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, ir lieciniece tam, ka ir izstrādāti
Ministru kabineta noteikumi, kādus pasākumus vajag veikt direktoram skolā, lai
ierobežotu narkotiku izplatīšanu skolā. Padomājiet paši! Mēs gandrīz visi esam
vecāki, un mājās mēs atbildam par savu bērnu, bet, kad mēs aizvedam viņu uz skolu,
kam mēs pilnībā uzticamies – skolotājiem, direktoram, administrācijai, kuriem vajag
veikt pasākumus, lai ierobežotu cilvēkus – dīlerus, kuri atrodas skolā.

Ja skolas direktors neatbild par to, kas notiek skolas teritorijā, tad
par ko viņš atbild? Viņš atbild par mācību procesu! Taču viņš atbild arī par to,
lai noteikumi, kurus izstrādājis Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes
ministrija, pilnībā tiek izpildīti, atbild par to, lai skolā krīzes momentos
parādītos pašvaldības policija. Vajag pieprasīt no Rīgas Domes vai no citām
pašvaldībām novērošanas kameras, ja viņš nevar kontrolēt situāciju. Direktoram
jārūpējas, lai sargs, kurš sēž pie šīm kamerām, nevis guļ pie tām, bet lai
kontrolē situāciju, kas notiek skolas apkārtnē.

Un es pilnīgi saprotu, ka skolotājiem vai skolu direktoriem negribas
uzņemties atbildību par to, kas notiek viņu skolas teritorijā, bet viņiem vajag to
uzņemties, tāpēc ka mēs, nododot savus bērnus skolā, pilnīgi nevaram viņus tur
kontrolēt. Un sakarā ar to es lūdzu ne tikai atbalstīt šo manu priekšlikumu, bet
arī palīdzēt Saeimai pieņemt šo normu kā likuma normu.

Par 2.punktu, kur ir runa par naktsklubiem. Es domāju, ka tie
cilvēki, kuri apmeklē naktsklubus, redz, ka to saimnieks ļoti stingri kontrolē, lai
apmeklētāji viņa teritorijā neienestu alkoholu. Viņš pārmeklē, viņš veic
pasākumus, un visi tie, kuri strādā šajā klubā, arī kontrolē, lai tajā nebūtu
dzērienu, kas nav nopirkti bārā, bet tas, kas attiecas uz narkotikām, viņus
neinteresē. Es domāju, ka kluba īpašnieks pats neķers šos narkodīlerus, tāpēc
viņam vajag sadarboties ar kriminālpoliciju, vajag policiju informēt par tādiem
dīleriem, tāpēc ka jebkurš cilvēks, kurš kaut ko saprot no operatīvā darba, zina,
ka šis tirgus jau sen ir sadalīts un tie cilvēki, kuri nodarbojas ar narkotiku
tirdzniecību, strādā vien tajā pašā klubā. Nu nemainās viņi tur katru dienu vai
katru vakaru! Un tāpēc, ja būs reāla sadarbība ar policijas darbiniekiem, ar
operatīvajiem darbiniekiem, ar kriminālpoliciju, tad kopā ar naktskluba īpašnieku
mēs ļoti ātri atradīsim šos cilvēkus un ieliksim viņus cietumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka šis
priekšlikums ir izvirzīts īstajā laikā un noteikti būtu atbalstāms, jo situācija
narkotiku izplatībā mūsu valstī nebūt nav labvēlīga, turklāt turpinās arī
dažādu jaunu sintētisko narkotisko vielu piedāvājumi. Latvijā ir parādījies pat
tā saucamais baltais ķīnietis jeb trīs-metilfentanīls, kas ir sevišķi bīstams,
sevišķi indīgs, un tas tiek piejaukts heroīnam. Turklāt šī narkotika tagad tiek
plaši piedāvāta tirgū. Lielas problēmas mums tagad ir arī ar kaņepēm, ar
marihuānu, ar hašišu, bet sevišķas problēmas ir tieši diskotēkās. Mūsu sociālie
darbinieki ir apsekojuši diskotēkas pat kopā ar policistiem. Diskotēkās ir izveidota
īpaša sistēma, kā šīs vielas tiek izplatītas, un liela daļa diskotēku
apmeklētāju nav skaidrā prātā, bet ir šo vielu ietekmē. Un daudz kas ir atkarīgs
tieši no šo izklaides vietu īpašniekiem, lai šīs vietas nepārvērstos par
midzeņiem, kur tiek izplatītas narkotiskās vielas.

Par skolām. Skolas var veikt galvenokārt profilaktisko darbu, skolas
vairāk var veikt izglītojošo darbu. Ir radītas visas programmas, ir radīti visi
uzskates materiāli, ir radītas ļoti daudzas filmas, bet diemžēl dažu skolu vadība
ir ļoti pasīva un neizmanto tās iespējas, ko mēs šodien piedāvājam. Izņēmums ir
Rīgas pilsēta, arī Jelgavas pilsēta, kur šie jautājumi ir ļoti labi nokārtoti, un
tur skolas daudz ko dara šajā ziņā, bet lielā daļā Latvijas skolu vēl joprojām
valda klusums un netiek izmantotas tās iespējas, ko skolotāji varētu izmantot savā
ikdienas darbā un kādu kārtību direktori varētu ieviest savās skolās.

Es ļoti aicinu atbalstīt šo iesniegto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, kolēģi, šis patiešām ir likumprojekts, kurš tika skatīts
jau iepriekšējā Saeimā, un Strazdiņa kungs var apliecināt, cik ļoti labi iesākās
šīs debates Izglītības un zinātnes ministrijā, cik labas bija iestrādes tam, ka
skolotājiem ir vajadzīgi gan materiāli par to, kas ir narkotikas, gan arī par to,
kādā veidā skolotājs var tās konstatēt. Mēs tikām pat tik tālu, ka sākām runāt
par to, ka arī skolotājiem vajadzētu iedot lielākas tiesības, lai tajā brīdī, kad
viņam ir radušās pamatotas aizdomas, skolotājam būtu tiesības arī ielūkoties
bērnu somās…

Var jau būt, ka šis likumprojekts ir nepilnīgs un kāds tajā
saskata tikai vēlmi kādu sodīt. Nē, Juridiskā komisija nolēma šo likumprojektu
turpināt skatīt tādēļ, ka šī ir nopietna problēma. Tā ir problēma, un tā ir
milzīga nelaime, kas var skart katra no mums bērnu vai tuvinieku, un tajā brīdī, kad
tā jau kādu ir skārusi, ar to cīnīties ir par vēlu. Nekad nav par vēlu runāt,
runāt arī no šīs tribīnes, no jebkuras citas tribīnes, un meklēt risinājumus,
kādā veidā izglītot cilvēkus, kuriem jau ir šī problēma, un kādā veidā rast
risinājumus, lai mēs to iespējami ātri novērstu.

Tātad mēs piedāvājam šo likumprojektu tikai kā pamatu tālākajam
darbam, un no katra deputāta ir atkarīgs tas, kāds šis likumprojekts būs un kas no
tā iznāks. Taču runāt par to vajag un risināt šo jautājumu vajag. Mēs nedrīkstam
izlikties, ka tas uz mums neattiecas, ka narkotikas lieto kaut kur citur un ka tā nav
Latvijas problēma. Tā ir problēma, un mums ir jāpiedāvā risinājumi!

Sēdes vadītājs. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! No visiem tiem, kuri tikko runāja, laikam tikai
Buhvalova kungs patiešām ir strādājis skolā, bet neviens cits no jums tur nav
strādājis. Diemžēl neviens no jums vai gandrīz neviens no jums nezina skolas
direktora tiešās funkcijas. Jā, tā ir ļoti svarīga, sāpīga, ārkārtēja
problēma, ka jaunieši lieto narkotikas, un tā tālāk.

Taču ne jau skolā tas viss sākas. Tās patiešām tur jau ir sekas.

Jūs zināt, ka mums trūkst skolotāju, jūs zināt, ka par direktoru
var izvirzīt tikai labākos skolotājus, kuriem ir vēl arī labas organizatoriskās
spējas, kuri labi pārzina juridiskās ābeces jautājumus. Jūs varat iedomāties, ka
skola ir vesela pasaule, kur skolas direktoram ir jāstrādā ar bērniem, ar
skolotājiem, ar vecākiem, viņam ir jāuztur kārtībā skolas finanses, saimniecība un
tā tālāk.

Laukos ir skolas, kur blakus skoliņai ir dārzs vai teritorija, kura
ir mērāma hektāros. Ko tad darīt? Vai direktoram būtu tur jāstaigā un kāds
jāķer? Lūdzu, pieņemsim likumu, ka mēs sodīsim… nu, nosacīti es varbūt teikšu,
pirmām kārtām narkologus, ka viņi nespēj izārstēt visus tos, kuri lieto šīs
narkotiskās vielas, sodīsim visus policijas vadītājus. Man viena direktore seminārā
stāstīja, ka policijas pārstāvis direktorus informējis: „Tur, blakus jūsu skolai,
tirgojas ar narkotikām, tur izplata tās tabletītes,” un tā tālāk. Un tad direktore
sacīja: „Vai man, sievietei, būtu jāskrien un jāķer šie tirgotāji? Policisti
taču to zina, tikai nevar vai negrib kaut ko darīt.”

Sodīšana. Jā, ir cilvēki, kuri domā: „Ieviesīsim bargu sodu un
uzvarēsim noziedzību!” Un tā tālāk. Jums jau ir zināms, ka tas tā nenotiek! Es
domāju, ka direktori ir jāciena, ka direktori ir jāmāca, ka direktoriem ir jāpalīdz,
bet nedrīkst viņus sodīt ar naudas sodu, jo sevišķi vēl tāpēc, ka uz to ir
attiecināms cits pants. Ja direktors zina, ka notiek tas un tas, bet neziņo par to
policijai, tad tas ir cits jautājums. Taču direktors var arī nezināt, ka kaut kur
kādā teritorijas stūrītī kaut kas notiek, un viņa pienākums nav visu laiku staigāt
apkārt… Ja viņam ir arī naktssargs vai kāds cits algots cilvēks no skolas, vai no
pašvaldības, vai no policijas puses, kurš apsargā bērnus, tad arī viņš
neapstaigās visu skolas teritoriju.

Es atceros, kādas diskusijas mums bija pagājušajā Saeimā. Visu
cieņu Klementjeva kungam, kas ir šā priekšlikuma iniciators, bet viņš ir bijušais
policists, viņš nav bijušais skolotājs vai skolas direktors. Es uzskatu, ka direktoru
sodīt par šādu jautājumu, par tādu smagu problēmu, kuru visa sabiedrība nespēj
atrisināt, ir nepareizi, tā ir ļauna rīcība, un mēs tādā veidā neko labu
nesekmēsim, ja šodien atbalstīsim šo likumprojektu. Mēs nesekmēsim bērnu labāku
mācīšanu un audzināšanu, jo tas jau ir kaut kas cits vai būs kaut kas pavisam cits.

Paldies jums par uzmanību, un es aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Iepriekšējais runātājs teica, ka te nevienam neesot pieredzes
darbā skolā. Nu man tāda pieredze ir bijusi. Man vairākus gadus bija tā iespēja
mācīt ķīmiju skolā, kur bija gan latviešu, gan krievu mācību valoda. Ķīmija
vispār ir interesants mācību priekšmets. Lūk! Un, ja runā par direktoriem, tad es
esmu redzējis diezgan dažādus direktorus – drusku gudrākus, drusku dumjākus,
čaklākus un arī slinkākus. Tā ka nevajag teikt, ka direktors – tā ir svētā govs,
un cauri.

Kolēģi, šeit taču ir vienkārša runa! Sankcijas ir paredzētas
tikai par noteiktu pasākumu veikšanu vai par neveikšanu. Kas tad tur ir sevišķs?
Pasākumus direktors var veikt un var arī neveikt, un viņu soda ne jau par kaut ko citu,
bet par konkrētu pasākumu neveikšanu – par tādu pasākumu neveikšanu, kas ir
noteikti normatīvajos aktos. (No zāles dep. J.Pliners: „Juri, rokas nost no
direktoriem!”) Un nekas vairāk! Par ko tad jūs te tā uztraucaties? Tikai tāpēc,
lai acīm redzami demonstrētu citu viedokli.

Tātad šeit pirmais un primārais jautājums ir tāds – vai
iestādes vadītājs kaut ko dara vai viņš nedara neko. Un, ja jūs būtu izlasījis
uzmanīgi šo pantu, kur ir runa par sodīšanu, tad redzētu, ka pirmo reizi sods ir no
10 līdz 25 latiem. Tad nu gan ir briesmīgs sods! (No zāles dep. J.Pliners:
„Pazemojums ir briesmīgs!”) Bez tam ir dota iespēja veselu gadu pēc šāda soda
uzlikšanas kaut ko izdarīt. Nu un arī tas otrais sods ir „ārkārtīgi smags”,
protams, – no 25 līdz 125 latiem. Tātad šeit nav runa par sodu kā tādu. Lūk! Un
teikt, ka valdībai viss ir jāizdara… protams, ka valdībai daudz kas ir jāizdara,
bet, ja mēs ieliksim Administratīvo pārkāpumu kodeksā kādu soda normu, tas
piespiedīs domāt vienu otru tādu vadītāju, kas parasti nedomā, kas parasti
vienkārši grib kaut kā pavadīt to laiku, kas viņam tur ir jāpavada. Tā ka kādi te
uztraukumi?

Nemaz nerunāsim par restorāniem, kafejnīcām un bāriem. Tātad
šķiet, ka šeit ir viens vienīgais jautājums: vai Saeimu uztrauc šī te narkotisko un
psihotropo vielu izplatīšana vai neuztrauc. Un viss! Cita jautājuma šeit nav. Un es
domāju, ja pieņems šos grozījumus, tad nākamais solis gan būs valdības darbs un
Saeimas kontrole pār to, kā šo darbu veic.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Kā bijušais skolas direktors es nedomāju, ka
jebkuras… ka ir kaut viens skolas direktors, kurš neko nedarīs vai atbalstīs
narkotiku tirdzniecību vai tamlīdzīgas lietas. Manuprāt, tas ir pilnīgi izslēgts.
Un, runājot par šo konkrēto problēmu likumprojektam ir divi panti. Viens attiecas uz
skolām, otrs attiecas uz sabiedriskām vietām – restorāniem, kafejnīcām, bāriem.
Un es domāju, ka mums šis likumprojekts, tā kā šeit ir divi ļoti atšķirīgi panti,
ir jāvirza tālāk. Bet tad, kad jau būs izskatīšana konkrēti par priekšlikumiem,
protams, es balsošu pret šo te pantu, kas attiecas uz izglītības iestādēm. Bet
šajā situācijā, kad šeit ir divi panti likumprojektam un tas otrais, manuprāt, ir
daudz būtiskāks, jo tieši kafejnīcās, bāros un citur notiek tā lielākā narkotisko
vielu izplatīšana, tad es aicinu šobrīd deputātus atbalstīt šā likumprojekta
tālāku virzīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Strazdiņš, otro reizi.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītie kolēģi, atļaujiet man pilnīgi nepiekrist Plinera kunga
uzskatiem! Nav runa par ķeršanu, par policistu atdarināšanu. Ir runa par
multidisciplināru pasākumu organizēšanu, lai novērstu vispār šo tendenci mūsu
jaunatnes vidū. Vēlreiz pasaku: tā ir īpašu programmu pielietošana, un tikai pats
skolas direktors var to organizēt un prasīt no skolotājiem, lai visos mācību
priekšmetos tas tiktu realizēts.

Attiecībā uz restorāniem un it sevišķi uz diskotēkām jāteic, ka
daudzās valstīs ir izveidotas tā saucamās reiva komisijas: policisti kopā ar
sociālajiem darbiniekiem vēro, ko dara publika šajās izklaides vietās. Atsevišķās
valstīs ir pat rentgena aparatūra, kas pārbauda, vai netiek kaut kas tāds ienests.
Tiek pārbaudītas somiņas, tiek atņemti fotoaparāti un daudz kas cits, kur varētu
ievietot narkotiskās vielas.

Tā ka visi to dara, bet mēs nez kāpēc gribam to pārvērst tikai
par policijas jautājumu. Nē! Visai tautai ir jācīnās pret šo briesmīgo ļaunumu.
Narkologi tiešām gadiem ilgi ārstē šos cilvēkus, tomēr ne visus izārstē. Tā ir
smaga atkarība, kas daudzus noved kapā.

Par šo noteikti vajag balsot.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Arī es, bijušais skolas direktors
(sešpadsmit gadus strādāju par direktoru Rēzeknē), tagad nepiekrītu Plinera kungam. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Dzirdi, Jaša?”) Kā es saprotu, direktoram, ja viņš
strādā savā amatā, jāzina, kas notiek skolā, viņa teritorijā; viņam jāatbild par
praktiski visām lietām, kas notiek skolā. Turklāt šajā likumā jautājums saistīts
ar kafejnīcām, ar bāriem.

Šajā gadījumā es piekrītu Klementjeva kungam un lūdzu atbalstīt
šā likumprojekta tālāku virzīšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Kolēģi, būsim konstruktīvi! Diskutējot par šo jautājumu –
sodīt vai nesodīt -, mēs nekādā veidā šo problēmu neatrisināsim. Padomāsim,
kāds varētu būt mūsu ieguldījums cīņā pret narkotiku lietošanu skolās!

Ir runāts ar pašiem skolu direktoriem. Ko viņi grib no mums un no
pašvaldībām? Viņi grib, lai katrā skolā, kurā tas ir vajadzīgs, būtu, sēdētu
policists. Protams, tam ir vajadzīgs finansējums, un viņiem ir ļoti liels lūgums jums
un pašvaldībām – tomēr dot šādu iespēju, ja skolā ir vajadzīgs, lai policists
dežurētu noteiktā laikā… Lai būtu finansējums un lai direktors varētu izsaukt šo
policistu! Policists varētu tur dežurēt, un viņa pienākumos ietilptu skatīties, vai
skolas apkārtnē kaut kur tirgo narkotikas un vai ir kādas nekārtības – un tā
tālāk un tā joprojām.

Tas ir ļoti svarīgi. Ļoti svarīgi! Pasvītroju: ko var darīt,
piemēram, skolas direktore – sieviete? Ko viņa varētu izdarīt, ja viņa skolā
redzētu kaut kādu šādu situāciju? Tātad vajag, lai viņa varētu nekavējoties
vērsties pie policista, nevis izsaukt policistus un gaidīt, kad viņi atbrauks. Atbrauks
pēc 15 – 20 minūtēm, kad visi tie narkotiku tirgotāji jau būs aizmukuši! Vajag,
lai var vērsties pie policista tieši tur, skolā, un lai tas cilvēks varētu to
problēmu atrisināt, gan personiski iejaucoties, gan izsaucot palīdzību.

Godātie kolēģi, vienosimies par šādu sistēmu: ja būs kāda
iniciatīva, kura būs saistīta ar to jautājumu, vai jābūt policistiem skolās vai nav
jābūt, tomēr neatteiksim un piešķirsim finansējumu! Šāds ļoti liels lūgums ir
izskanējis arī no skolu direktoriem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Eglītis – otro reizi.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien lemjam principiālu jautājumu –
izskatīt šo likumprojektu vai ne. Es aicinu to izskatīt, un tad priekšlikumus par
policistiem un visām pārējām lietām varēsim iesniegt vai nu citu likumprojektu
sakarā, vai arī uz šā likumprojekta pirmo un otro lasījumu.

Tā ka, lūdzu, ievērosim Kārtības rulli! Atbalstīsim likumprojektu
un izskatīsim to nākamajos lasījumos – ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Godātie kolēģi, balsosim par
likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 6, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums likumprojektu izskatīt Juridiskajā komisijā un
noteikt to par atbildīgo komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt
mikrofonu deputātam Vjačeslavam Stepaņenko!

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

2006.gada 23.decembris.

Sēdes vadītājs. 2006.gada 23.decembris. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši šo darba kārtības sadaļu
un pāriesim pie nākamās sadaļas – „Likumprojektu izskatīšana”.

Vispirms izskatīsim Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi
Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā
komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” pirms otrā
lasījuma.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 3.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav
atbalstīts.

V.Stepaņenko. 4.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 5.
– Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 4. un 5.priekšlikumu.

V.Stepaņenko. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 9.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 10.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 11.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 12.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 13.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts
14. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 13. un 14.priekšlikumu.

V.Stepaņenko. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 16.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 17.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav.

V.Stepaņenko. 18.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 21.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 22.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 23.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts
24.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 23. un 24.priekšlikumu.

V.Stepaņenko. 25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 27.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 28.
– Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli
par 27. un 28.priekšlikumu.

V.Stepaņenko. 29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 30.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 31.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 32.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 32. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 33.priekšlikums, pēdējais. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Juridiskā komisija to sagatavojusi otrajam
lasījumam. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā ziņos deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirms otrā lasījuma.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 17, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Stepaņenko. 2., 3. un 4.priekšlikums. Tie ir atbalstīti daļēji
un ietverti 1.priekšlikumā, par kuru jau ir nobalsots un kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu
par 2., 3. un 4.priekšlikumu.

V.Stepaņenko. 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 11., 12. un 13.priekšlikums. Tie ir atbalstīti, to
redakciju iekļaujot 10. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kuru mēs jau
atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 11., 12. un
13.priekšlikumu, nedz arī pret Juridiskās komisijas slēdzienu attiecībā uz
10.priekšlikumu.

V.Stepaņenko. 14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 19.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

V.Stepaņenko. 20.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 21.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 22.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. Un pēdējais – 23.priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Balsosim par
likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu, kuru
sagatavojusi Juridiskā komisija, – likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts
par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Stepaņenko. Lūdzu!

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas numurs 75/Lp9.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts,
redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu, balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 26. Likumprojekts pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu!
Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”
izskatīšanai otrajā lasījumā. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu
„Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 76/Lp9).

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji,
iekļauts 4.priekšlikumā.

Tāpat arī 2. un 3. – aizsardzības ministra Slaktera kunga
priekšlikumi. Atbalstīti daļēji un iekļauti 4.priekšlikumā…

Sēdes vadītājs. 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, godātie
deputāti!

V.Stepaņenko. 2.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4.
– Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem nav iebildumu pret komisijas
atzinumu par 1., 2., 3. un 4.priekšlikumu.

V.Stepaņenko. 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. Un tas bija arī pēdējais priekšlikums šajā
likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā,
galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 6, atturas – 1. Likumprojekts pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir sagatavojusi
likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības likumā” izskatīšanai
pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījums Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojektā
ietvertais grozījums izriet no tā, ka Nacionālās drošības likumā aizsardzības
ministram ir nepieciešams paredzēt tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumu par
Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu starptautiskajās glābšanas un humānajās
operācijās. Tātad ir nepieciešams veikt grozījumu Nacionālās drošības likumā,
nosakot, ka aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku
līdzdalību starptautiskajās glābšanas un humānajās operācijās ārzemēs, saņemot
pieprasījumu no Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas vai no Eiropas Savienības
dalībvalsts par steidzamas un neatliekamas palīdzības sniegšanu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisija
izskatīja šo priekšlikumu savā sēdē un konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā
aicinu atbalstīt likumprojektu un pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Debatēs neviens deputāts nav
pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada
3.janvāris.

Sēdes vadītājs. 2007.gada 3.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants
Kalniņš.

I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeima! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja
Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes
sabiedrību likumā” un akceptēja to pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimas balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Neviens deputāts nav pieteicies debatēs.
Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”
pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Kalniņš. Šā gada 29.decembris.

Sēdes vadītājs. 29.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu.
Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījums
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” izskatīšanai pirmajā
lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņo deputāts Daudze.

G.Daudze ( ZZS frakcija).

Cienītās kolēģes! Godājamie kolēģi! Sociālo un darba lietu
komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Šā grozījuma būtība ir noteikt,
ka medicīnisku indikāciju dēļ – vēlreiz uzsveru, medicīnisku indikāciju dēļ!
– grūtniecības pārtraukšana ir atļauta līdz divdesmit ceturtajai grūtniecības
nedēļai šābrīža divdesmit divu nedēļu vietā.

Šī izmaiņa likumā nepieciešama tāpēc, lai būtu iespējams
pārtraukt grūtniecību gadījumos, kad ir skaidri zināms, ka ģenētisku patoloģiju
dēļ bērns piedzims ar smagām neārstējamām iedzimtām anomālijām un būs kopjams
invalīds visu mūžu, sākot no piedzimšanas brīža. Diemžēl izmeklējumi, kas
verificē šīs ģenētiskās patoloģijas, ir pieejami tikai laikā starp divdesmit otro
un divdesmit ceturto grūtniecības nedēļu, taču pašreizējā likumdošana tad vairs
neļauj lemt par grūtniecības saglabāšanu vai pārtraukšanu.

Līdzīga prakse šobrīd ir pieņemta lielākajā daļā Eiropas
valstu. To atbalsta gan Veselības ministrija, gan Latvijas Ginekologu un dzemdību
speciālistu asociācija. Vienbalsīgi 5.decembrī to ir atbalstījusi arī Sociālo un
darba lietu komisija.

Un es lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies ziņotājam – deputātam Gundaram Daudzem.

Atklājam debates. Pirmā debatēs ir pieteikusies Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Grozījums
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredz par divām nedēļām pagarināt
grūtniecības pārtraukšanas iespējas medicīnisku indikāciju dēļ.

Es saprotu, ka sabiedrībā nav viennozīmīgas attieksmes šajā
jautājumā, jo vieniem tas ir medicīniskas dabas jautājums, bet citiem – vērtību un
attieksmes pret nedzimušu bērnu jautājums.

Lūk, kāpēc! Abortu ietekme sniedzas daudz tālāk, nevis tikai
attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri ir saistīti ar tiem. Aborts nav dabisks problēmas
risinājuma veids pat smagu patoloģiju gadījumā. Atļaujot nogalināt nevēlamu
dzīvību mātes klēpī, tiek grauta dzīvības vērtība sabiedrībā, kam seko jau
diskusija par eitanāziju: ja jau var nogalināt slimu bērnu pirms dzimšanas, tad
kāpēc gan nevarētu humāni nogalināt arī pēc dzimšanas? Mēs jau saprotam…
Protams, šo bērnu varam nosaukt par embriju, par augli, par nevēlamu, neplānotu
grūtniecību, lai noņemtu morālo slodzi no šā jautājuma un rastu attaisnojumu
lēmumam un rīcībai, bet tas jau nemaina lietas būtību.

Tradicionālais un kristīgais pasaules uzskats apgalvo, ka dzīvība
šajā pasaulē ienāk jau tajā mirklī, kad savienojas divas dzimumšūnas. Un tas jau
ir bērns un jauna personība, un tāpēc kā absolūtu patiesību pieņem to, ka katra
dzīvība ir vērtīga, tajā skaitā arī nedzimuša bērna dzīvība. Izlemt viņa
vietā – dzīvot vai mirt – tikai tāpēc, ka viņš vēl nespēj sevi aizstāvēt,
kā arī vēl nedzimuša bērna dzīvību novērtēt kā vēlamu vai nevēlamu un
izmetamu, ja viņa piedzimšana sagādās nopietnas problēmas, ir pretrunā ar
absolūtajām vērtībām par dzīvību.

Šonedēļ masu medijos tika sacelts tracis par jēra nokaušanu Rīgas
centrā, par ko policija ir sākusi kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret
dzīvniekiem, un saskaņā ar Krimināllikumu par to, ka dzīvnieks iet bojā vai tiek
sakropļots, soda ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar
piespiedu darbiem. Un laikrakstā lasāms sašutuma pilns virsraksts „Firmai, kas
pieļauj jēra nokaušanu, – tikai 50 latu sods”. Vai jēra dvēsele ir vērtīgāka,
svarīgāka un dārgāka par nedzimuša bērna dvēseli, kuram arī ir tiesības uz
dzīvību?

Šķiet, ka sabiedrībā un mūsu likumos brīžiem valda dubultmorāle
un dubultstandarti. Slepkavam atceļam sodu, nāvessodu, jo nav taču humāni nogalināt
cilvēku, bet nedzimušu bērnu nogalināt laikam ir humāni. Nu kā uz to paskatās… Ja
dzīvību pieņem kā absolūtu vērtību, tad aborts ir amorāla rīcība, bet, ja par
relatīvu vērtību, atkarībā no apstākļiem vai no mātes vai tēva vēlmēm, tad viss
ir normāli.

Mēs savā likumā nosakām laiku, sākot no kura cilvēka dzīvībai
piešķiram kādu cieņu, respektu vai vērtību. Tad ir jautājums: kurš mūs,
cilvēkus, tam ir pilnvarojis? Tāpēc es šodien gribu jums atgādināt, ko otrdien savā
gadskārtējā veltījumā pasaulei Miera dienā teica pāvests Benedikts XVI:
„Pienākums cienīt ikvienu cilvēcisku būtni, kas nes sevī Radītāja atspulgu,
nozīmē, ka nevienu cilvēku nedrīkst tīši pakļaut iznīcībai. Tiesības uz
dzīvību mūsu sabiedrībā plaši tiek pārkāptas, un šeit jāmin arī klusās nāves,
ko izraisa bads, aborti, eksperimenti ar embrijiem un eitanāzija. Fiziskajā pasaulē jau
mēs nedzirdam šo bērnu balsis, bet viņu dvēselīte gan kliedz un raud.”

Tāpēc es balsošu „pret” šo kluso nāvi!

Sēdes vadītājs. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi un kolēģes! Es varu ieteikt Feldmanes kundzei,
pirms viņa kāpj tribīnē, izlasīt likumprojektu, par ko tajā ir runa.

Es varbūt atļaušos citēt pirmo teikumu, kas ir šā likumprojekta
anotācijā: „Pašreiz Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 26.panta otrā
daļa paredz, ka grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ tiek veikta
līdz grūtniecības 22.nedēļai.” Šeit nav runa par grūtniecības pārtraukšanu
sievietes izvēles dēļ. Šeit iet runa (No zāles dep. J.Dobelis: „Atkal iet
runa!”) par nenormāli, patoloģiski noritošu grūtniecību, kuras rezultātā
bērns piedzimst nedzīvs vai piedzimst ar plašiem iedzimtiem defektiem, kas nav
savienojami ar dzīvību. Šādā gadījumā šīs liekulīgās runas tiek vērstas uz to,
lai ģimene būtu nelaimīga dēļ tā, ka tajā piedzimst dzīvotnespējīgs bērns.
Šeit nav runa par grūtniecības pārtraukšanu tādā izpratnē, par kādu tikko runāja
Feldmanes kundze.

Ņemot vērā to, ka mana dzīve ilgstoši ir bijusi ļoti cieši
saistīta tieši ar šo specialitāti, es gribu atgādināt, ka, lai izdarītu augļa
hromosomu analīzes, ir vajadzīgas vismaz četras nedēļas. Mēs nevaram aiziet, iedurt
pirkstā, paņemt asins analīzi un jau pēc stundas saņemt atbildi: „Jā, jums bērnam
ir hromosomāls defekts.” Nevar to izdarīt, jo šādas analīzes nav iespējams veikt
tik īsā laikā. Lai veiktu ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas un konstatētu šādas
iedzimtas patoloģijas, ir nepieciešams, lai attiecīgi grūtniecības laiks būtu
sasniedzis 20 nedēļas.

Cienījamie kolēģi! Šeit nav runa par grūtniecības pārtraukšanu
savas vēlmes dēļ, bet gan par to, ka tiek noteiktas medicīniskas indikācijas, lai
izvērtētu situāciju, vai, auglim piedzimstot, ir iespējams saglabāt viņa dzīvību,
vai tomēr šīs iedzimtās patoloģijas nav savienojamas ar dzīvību.

Paldies. (No zāles A.Ziedone-Kantāne: „Ļoti pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! 8.Saeimā tika
nodibināta Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisija, kura skatīja
daudzus ar demogrāfiju saistītus jautājumus, to skaitā arī šo.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija vērsās pie
apakškomisijas ar lūgumu veikt šīs izmaiņas.

Cienījamie kolēģi! Ārsti, kuri mācās sešus gadus, kuri pēc tam
iziet internatūru, klīnisko ordinatūru un pēc desmit gadu mācīšanās ir tiesīgi
pateikt, kas un kādā veidā ir maināms likumā, lai tieši ginekologi un dzemdību
speciālisti aizstāvētu bērna tiesības, – tieši ārsti lūdza veikt šīs
izmaiņas. Un runa nav vienkārši par legālo abortu. Runa ir par smagu ģenētisku
patoloģiju, kas nav savienojama ar dzīvību. Runa ir par grūtniecības pārtraukšanu
tikai medicīnisku indikāciju dēļ.

Turklāt, ja abi vecāki nevēlas to darīt, viņiem ir visas tiesības
nepiekrist šai procedūrai.

Cienījamie kolēģi, es lūdzu atbalstīt šos grozījumus!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 7, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt
mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Iesniegšanas termiņš – 2007.gada 9.februāris.

Sēdes vadītājs. 2007.gada 9.februāris. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu!

Ārlietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījums
Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeima šā gada maijā
pieņēma Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu. Tā nu ir
sagadījies, ka šis likums nav saskaņots ar diplomātiskā un konsulārā dienesta
likumu. Ir runa par ierēdņu atbildību, un šī faktiski ir tehniska lieta, kas būtu
saskaņojama. Tā būtu izdarāma līdz nākamā gada 1.janvārim, lai abi divi likumi
varētu normāli funkcionēt. Tāpēc es aicinu piešķirt šim likumprojektam
steidzamību un pieņemt to šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms mums jālemj par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 26.
Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tagad mums jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta
izskatīšanas laiku.

A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 18.decembris,
likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 21.decembrī.

Sēdes vadītājs. Likumprojekta izskatīšana 21.decembrī, un
priekšlikumi iesniedzami līdz 18.decembrim. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Tātad lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamo izskatīsim Ārlietu komisijas sagatavoto
likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par
jauno pilsoņu apmaiņu”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šā gada 25.septembrī
Otavā tika parakstīts Latvijas un Kanādas līgums par jauno pilsoņu apmaiņu. Ar
jaunajiem pilsoņiem tiek saprasti pilsoņi vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Šis līgums
paredz iespējas gan Kanādas, gan Latvijas jauniešiem, kuri ir vecumā no 18 līdz 35
gadiem, uzturēties neilgu laiku vienā vai otrā valstī, lai iegūtu papildu izglītību
un lai papildus gūtu praktiskā darba pieredzi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
-2007.gada 9.janvāris.

Sēdes vadītājs. 2007.gada 9.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu.
Ministru kabinets ir iesniedzis lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā
Irākā”.

Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Juris
Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Pagājušajā nedēļā, es domāju, visi
dzirdēja… Lielākie informācijas, televīzijas kanāli translēja tiešajā ēterā
Amerikas ziņojumu – Irākas problēmas pētīšanas grupas ziņojumu. Šo grupu vadīja
Džeimss Beikers un Lī Hamiltons, un tās ziņojums sākas ar šādiem vārdiem:
„Situācija Irākā ir nopietna un pasliktinās. Turpmāka slīdēšana haosā var
izraisīt Irākas valdības kolapsu un var novest pie humānas katastrofas. Sunnītu un
šiītu sadursmes paplašināsies. Al Qaeda varēs uzvarēt propagandas karā un
varēs paplašināt operācijas bāzi.”

Kā jūs zināt, aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds tika atcelts
no amata par tieši šo neveiksmi, un republikāņi cieta sakāvi vēlēšanās tieši
Irākas jautājuma dēļ. Un jaunais aizsardzības ministrs uz kongresmeņa jautājumu
„Vai mēs uzvaram Irākas karā?” atbildēja īsi: „Nē, ser!”

Es vakar palasīju diskusiju, kura bija pirms četriem gadiem, kad
mūsu parlaments lēma, vai sūtīt mūsu karaspēku uz Irāku vai ne. Uzstājās
premjerministrs, ārlietu ministre un daudzi deputāti, un tika minēti pieci iemesli,
kuru dēļ mums bija jāpiedalās šajā karā un bija jāsūta karaspēks uz Irāku. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Tikai ne to!”)

Pirmais – masu iznīcināšanas ieroči. Uzstājoties pirms četriem
gadiem, premjerministrs teica, piemēram, to, ka Sadams Huseins vēl aizvien turpinot
melot, ka Irākas rīcībā neesot masu iznīcināšanas ieroču. Kā jūs tagad zināt,
masu iznīcināšanas ieroči tomēr nav atrasti. To ir atzinušas gan ASV amatpersonas,
gan dažādas starptautiskas organizācijas. Faktu nav! Tātad šis iemesls diemžēl
atkrīt.

Otrais – Irākas demokratizācija. Jā, protams, Sadams Huseins ir
gāzts, bet… Uzdosim paši sev jautājumu: vai tagad Irākā pastāv demokrātija? Mēs
redzam, ka tuvojas pilsoņu karš – karš starp sunnītiem un šiītiem. Ļoti sīva
cīņa un sadursmes tur notiek, un tātad valdība diemžēl turas tikai uz koalīcijas
karaspēka durkļiem.

Trešais – miers Irākā un civiliedzīvotāju ciešanu
pārtraukšana. Nu, godātie kolēģi, būsim godīgi! (No zāles dep. J.Dobelis:
„Būsim!”) Vai tagad tur ir miers? Vai ir izbeigtas civiliedzīvotāju ciešanas?
Mēs katru dienu redzam televīzijā, ka tur ir teroristu rīkoti sprādzieni, notiek kara
operācijas, nemieri, cīņa starp konfesijām. Pēc datiem, ko sniedz dažādi
cilvēktiesību aizstāvji, pa šiem četriem gadiem tur nogalināti gan kara operāciju
laikā, gan teroristu uzbrukumu laikā desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju.

Ceturtais iemesls – terorisma apkarošana. Arī šajā ziņā mums ir
jābūt godīgiem: Sadams Huseins arī baidījās no Al Qaeda. Viņš izdarīja
visu, lai nepieļautu, ka Al Qaeda ienāktu Irākā, jo viņš pats baidījās no
šā grupējuma. Un, kad tika gāzts Sadams Huseins, Al Qaeda ieguva ļoti lielisku
iespēju paplašināt savu tīklu. Kā mēs tagad zinām un redzam pēc viņu darbībām,
šīs teroristiskās organizācijas bāze ir ļoti plaša. Teroristi nu ir ieguvuši ļoti
lielu trumpi savās rokās. Līdz šim tā trumpja nebija. Tagad viņi aizstāv arābu
pasauli no iebrucējiem, un diemžēl, kā tiešām šajā Beikera ziņojumā ir pateikts,
viņi varētu tur, Irākā, uzvarēt propagandas karā.

Un visbeidzot piektais arguments: lielākā daļa mūsu sabiedroto
atbalstot šo militāro akciju, un mēs nevarot stāvēt malā. Diemžēl tagad mums ir
jākonstatē, ka dažas valstis, piemēram, Spānija un citas, ir atzinušas, ka viņu
karaspēka ievešana Irākā ir bijusi kļūda, un ir izvedušas savu karaspēku.

Dažas valstis arī tagad domā par to. Un pat šajā ziņojumā, kuru
es minēju, ir pieļauts, ka amerikāņu karaspēks nevar mūžīgi uzturēties Irākā,
ka tomēr jānoteic termiņi, kādos amerikāņu karaspēks pametīs Irāku.

Godātie kolēģi! Vai neiznāks tā, ka mēs, gribēdami izdabāt
mūsu „lielajam brālim”, paliksim pēdējie, kuri pametīs Irāku?!

Zinot šos faktus, kurus zinām tagad, modelēsim šādu situāciju:
kā būtu varējusi skanēt premjerministra runa, pārliecinot pirms četriem gadiem
Saeimas deputātus par nepieciešamību ievest karaspēku Irākā?

Iedomājieties, ka es esmu premjerministrs, kas pirms četriem gadiem
mēģina jūs pārliecināt!

„Pirmais. Tātad, godātie kolēģi, ir iemesls – masu
iznīcināšanas ieroči. Es zinu, ka masu iznīcināšanas ieroču tur nav, bet
vajadzīgs kāds iemesls, lai uzsāktu šo karu.

Otrais. Mēs zinām, ka demokratizācija Irākā nenotiks, ka būs
vāja valdība, kura būs atkarīga no ārzemju karaspēkiem. Mēs zinām, ka miera tur
nebūs, būs gandrīz civilkarš. Mēs zinām, ka nomirs, ies bojā tūkstošiem cilvēku,
desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju, – tas būs šā kara un tam sekojošā haosa
rezultāts. Mēs zinām, ka lielākā daļa no tiem sabiedrotajiem, kuri tagad kopā ar
mums iestājas šajā karā, pametīs šo nometni.”

Tas būtu godīgi, ja premjerministrs tā pateiktu. Mēs vismaz
zinātu, kāpēc to darām. Mēs to darām tāpēc, ka mūsu „lielais brālis”
palūdza mūs un mēs nevaram atteikties.

Būsim godīgi paši savā priekšā un, runājot par turpmāko
rīcību, neaizmirsīsim, ka visi tie pieci iemesli, tie mērķi, kuru dēļ šis
karaspēks tika tur ievests, nepiepildījās!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kongresa vēlēšanu
priekšvakarā ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja: „Es neizvedīšu savu
karaspēku no Irākas pat tajā gadījumā, ja mani atbalstīs tikai mana sieva un mans
suns.”

Pēc demokrātu uzvaras vēlēšanās un ASV aizsardzības ministra
nomainīšanas Bušu atbalsta laikam jau vienīgi viņa suns. Tas ir skaidrs kaut vai
tāpēc, ka konceptuālu lēmumu par karaspēka izvešanu pieņēma Lielbritānija un
galīgo – Dienvidkoreja; tām pieder divi skaitliski vislielākie militārie kontingenti
ASV sabiedroto vidū Irākā.

Plāno izvest savu karaspēku arī Polija, izveda Spānija, un šo
uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt.

Kas tad ir šis sunītis, kurš ir gatavs pēc pirmā svilpiena skriet
saimniekam pa priekšu? Par to mēs varam spriest pēc valdības sagatavotā lēmuma
projekta. Irākā, kuru ir okupējušas ASV (un šajā pasākumā piedalījās arī
Latvija!), katru dienu iet bojā daudzi desmiti, pat simti mierīgo iedzīvotāju. Jau ir
nogalināts arī vairāk par diviem tūkstošiem ASV karavīru. Šī kampaņa, okupācija,
izmaksā Latvijai gandrīz piecus miljonus latu gadā, un, kā mums ir zināms, šie
līdzekļi tiek ņemti no nodokļu maksātāju kabatām.

PCTVL kopā ar Latvijas tautas vairākumu pieprasa nekavējoties izvest
Latvijas karaspēku no Irākas un nekādā gadījumā nepagarināt termiņu Latvijas
Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai militārajā operācijā Irākā.

Pirmkārt, kā jums ir zināms, tā nav ne mūsu cūka, ne mūsu druva.

Otrkārt, demokrātiju nevar ievest uz durkļiem.

Treškārt, tāda un līdzīgas militāras misijas palielina terorisma
iespējas mūsu valstī.

Ceturtkārt, tādas spēlītes pārāk dārgi izmaksā Latvijas
nodokļu maksātājiem.

Un, piektkārt, jau viens Latvijas virsnieks zaudēja Irākā
dzīvību, palika atraitne un bērns bez tēva; vēl viens tika ievainots. Vai jūs
gaidāt vēl upurus?

Dobeļa kungs, šodien uzstājoties, teica: ja viņam kaut ko liek,
viņš darot otrādi. Es tāpēc viņam lieku tagad balsot „par”, bet pārējos
deputātus lūdzu neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu. (No zāles
dep. J.Dobelis: „Ko tu vari man likt?”)

Paldies jums par uzmanību. (No zāles dep. J.Dobelis: „Sveiki,
Jaša! Sveiki!”)

Sēdes vadītājs. Deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lepojos ar Latvijas
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Turēsimies
stingri!”) Visur, kur mūsu karavīri ir piedalījušies starptautiskajās misijās,
viņu darbs ir augsti novērtēts.

Īpašas uzslavas mūsu karavīri ir saņēmuši par savu dienestu
Irākā. Starptautiskajās misijās iegūtā pieredze ir nozīmīga karavīru
profesionālo iemaņu trenēšanā un izaugsmē. Šodien mēs esam Irākā, Afganistānā,
Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā. Proporcionāli pret mūsu valsts iedzīvotāju
daudzumu Latvijas ieguldījums, salīdzinot ar citām valstīm, ir viens no
ievērojamākiem.

Kā te jau teica mans kolēģis Sokolovskis, es biju ārlietu ministre,
kad Saeima pieņēma lēmumu iesaistīties ASV vadītajā koalīcijā. Lai gan vēlāk
izrādījās, ka ASV izlūkdienesti ir kļūdījušies un masu iznīcināšanas ieroču
Irākā nav, tomēr es vēl arvien uzskatu, ka mūsu lēmums bija pareizs. Irākā tika
gāzts totalitārs režīms, kas ar gluži staļinisku vērienu iznīcināja simtiem
tūkstošu civiliedzīvotāju. Protams, to toreiz katru dienu televīzijā nerādīja.
Turklāt šis režīms apdraudēja kaimiņvalstis un vairākkārt to pierādīja ar
agresīviem uzbrukumiem.

Ir pagājuši trīs gadi, kopš mūsu karavīri ir Irākā. Nupat ANO
Drošības padome vienbalsīgi pagarināja mandātu starptautisko spēku klātbūtnei
Irākā. Situācija tur ir smaga, uz pilsoņu kara robežas. Irākā nemitīgi iet bojā
civiliedzīvotāji, un atbildība par to gulstas galvenokārt uz ekstrēmiem islāma
kaujinieku grupējumiem, kas – līdzīgi tam, kā tas savulaik bija Afganistānā, –
nevēlas situācijas normalizāciju un stabilizāciju Irākā. Šodien Irākas valdībai
un drošības spēkiem ir jāspēj uzņemties vairāk atbildības par savas valsts
stabilizāciju. Viņu vietā neviens cits to izdarīt nevar.

ASV politiķi ir sākuši meklēt un veidot stratēģiju aiziešanai no
Irākas. Pirms nedēļas tika publicēts republikāņa Beikera un demokrāta Hamiltona
ziņojums. Tajā 79 punktos ir izklāstīti priekšlikumi, kā 15 mēnešu laikā izvest
lielāko daļu ASV karaspēka no Irākas.

Arī Latvijai ir pienācis laiks domāt, kāda būs mūsu aiziešanas
stratēģija. Šodien piedāvātajā lēmuma projektā ne vārds nav par to teikts.
Tāpēc „Jaunais laiks” uzskata, ka mums ir jāvienojas par skaidriem nosacījumiem,
ar kādiem mūsu karavīru mandāts tiek pagarināts. Saeimai ir jāuzdod Aizsardzības
ministrijai un Ārlietu ministrijai sagatavot un pēc sešiem mēnešiem iesniegt Saeimā
vispusīgu ziņojumu par mūsu karavīru misiju Irākā un situāciju tur. Šis ziņojums
ir jāapspriež Saeimas sēdē, un mums ir jāplāno, kā un kad pakāpeniski samazināt
mūsu klātbūtni Irākā. Un tāpēc ir jāizstrādā mūsu Bruņoto spēku pilnīgas
izvešanas grafiks, paredzot, ka 2008.gada beigās lielākā daļa mūsu karavīru Irāku
ir atstājusi.

Arī Ārlietu ministrijai ir uzdevums pa politiskajiem un
diplomātiskajiem kanāliem šo aiziešanu sagatavot, informējot par to arī mūsu
partnerus, galvenokārt Poliju, kuras kontingentā mūsu karavīri dien, un Amerikas
Savienotās Valstis par mūsu spēku izvešanas grafiku.

Latvija ir vitāli ieinteresēta NATO rīcībspējas nostiprināšanā
un paaugstināšanā, tāpēc mums – tāpat kā to šodien dara Igaunija un Lietuva –
būtu jādod lielāks ieguldījums NATO misijā Afganistānā, kur pašlaik ir tikai 36
mūsu karavīri, savukārt Igaunijai – 79, bet Lietuvai – 130. Tieši Afganistāna ir
NATO rīcībspējas pārbaude. Tā kā mūsu Nacionālie bruņotie spēki ir sasnieguši
savu līdzdalības spēju robežu, es aicinu pakāpeniski pārdislocēt mūsu karavīrus
uz Afganistānu, lai piedalītos šīs valsts stabilizācijā. To darot, mēs saglabāsim
mūsu starptautisko klātbūtni un dosim būtisku ieguldījumu NATO, tātad arī būtisku
ieguldījumu mūsu valsts drošībā.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates! Nākamais runās deputāts
Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām ļoti būtisku jautājumu, un
tas nav tik viennozīmīgs. Lēmums ir jāizsver un jāpieņem atbilstošs šim brīdim.
Tā ir tiesa, ka mēs tikām maldināti šā kara sākumposmā par šiem iemesliem,
kādēļ tika uzsākts karš. Es – šķiet, tas bija 2003.gadā – no šīs tribīnes
jau teicu, ka īstenībā mūs maldināja. Mēs varam tikai skaidrot, kas mūs maldināja,
– vai tie bija speciālie dienesti, vai tas bija valdības viltus, vai kas cits, kas
Amerikas Savienotajās Valstīs radīja šo mītu, ka Irākai ir masu iznīcināšanas
ieroči un ka šo masu iznīcināšanas ieroču dēļ šis karš ir jāsāk nekavējoties
– tūlīt. Un tā tas tika arī uzsākts.

Protams, šim solim sākotnēji pievienoties bija grūti, bet Latvija
tomēr pievienojās šim solim, un, vēl nezinot par šiem maldiem, mēs uzskatījām šos
riskus par pietiekami augstiem un balsojām par Latvijas līdzdalību šajā misijā. Mēs
balsojām „par”, apzinoties, ka Latvija savu drošību šodien garantē, piedaloties
starptautiskajās misijās. Un pie šā jēdziena mums ir jāpierod, ka mēs savu
drošību garantējam, piedaloties misijās. Tomēr ne visās un ne visur! Un šī
izšķiršanās ir jāizdara tieši šeit – Saeimas namā un Saeimas zālē.

Jā, tas bija grūts solis, kad mēs izšķīrāmies par to, bet
vissarežģītākais tomēr bija pieņemt lēmumu par to, ka mēs misiju turpinām arī
pēc tam, kad šī viltus informācija nāca klajā un kad mēs uzzinājām, ka masu
iznīcināšanas ieroču faktiski Irākā nav, bet, kā es toreiz no tribīnes teicu, mēs
pēkšņi atklājām, ka tur ir nafta. Nu šķiet, to zināja visi arī pirms kara
sākuma, bet lēmums jau bija pieņemts, un Saeima arī atkārtoti nobalsoja par misijas
pagarināšanu. Un arī man, kad 2004.gadā biju Ministru prezidents, vajadzēja
atbalstīt šo Saeimas lēmumu, jo tas lēmums, kas tiek pieņemts šajā zālē, ir
obligāti pildāms visiem neatkarīgi no tā, vai kāds personīgi ir „pret” šo
lēmumu vai „par” šo lēmumu. Taču tas ir Saeimas lēmums, vairākuma lēmums, un
tas ir jāpilda.

Tāpēc arī es toreiz atbalstīju šīs misijas turpinājumu un
atbalstu to arī tagad.

Bet šeit ir tiešām jāpasaka – kādēļ. Ne jau tādēļ, ka šis
ir vienīgais risinājums, ko mēs redzam, kā Irākā nodrošināt mieru. Nē, mēs
saskatām arī daudzus citus risinājumus. Mēs saprotam, ka ir jāpieņem citi
stabilizējoši lēmumi, kas nodrošinātu ilgstošu mieru Irākā, taču mēs nevaram ar
vienu paņēmienu izvākt savu karaspēku no Irākas.

Un šajā ziņā man ir jāpiekrīt tiem argumentiem, kurus te jau
minēja deputāte Sandra Kalniete. Tiešām ir vajadzīgs grafiks un lēmums! Mēs
nebēgam no Irākas. Nebēgam! Mēs šobrīd samazinām savu kontingentu, un par to
lēmums ir pieņemts. Mums Irāka šobrīd ir zaudējusi pašu nozīmīgāko prioritāti.
Mēs zinām, ka mēs domājam par sava kontingenta palielināšanu Afganistānā, kur
šobrīd ir pati nozīmīgākā NATO misija.

Tātad ir šis Apvienoto Nāciju Organizācijas mandāts, ir Drošības
padomes mandāts un ir Irākas valdības lūgums neizvest visu armiju uzreiz un vienā
paņēmienā, bet gādāt par to, lai šis process notiktu stabili, plānoti un saprotami.

Tad tā arī darīsim! Un šodien, kolēģi, tas nozīmē, ka mums
vēlreiz ir jāpagarina šīs misijas darbība. Mums jāprasa, lai Ārlietu ministrija un
Aizsardzības ministrija piedāvā skaidru redzējumu, kā mēs pabeigsim savu misiju
Irākā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais runās aizsardzības ministrs Atis
Slakteris.

A.Slakteris (aizsardzības ministrs).

Cienījamā sēdes vadītāja! Deputāti! Protams, Latvijas mērķis
nav piedalīties starptautiskajās misijās. Tas ir tikai līdzeklis, kā nodrošināt
mūsu valsts drošību. To saprot gan tie, kuri ir pozīcijā, gan opozīcija, un tiešām
laimīgā kārtā Latvijas politiķi šajā ziņā dažādos laika periodos patiesībā ir
bijuši vienoti pat tad, ja ir bijuši kaut kādi sīki iekšpolitiski kašķi. Mēs
šajos jautājumos esam bijuši vienoti. Un tāpēc mēs, Latvijas parlaments, laimīgā
kārtā pieņēmām lēmumu piedalīties Irākas misijā. Tajā laikā mēs nebijām NATO
dalībvalsts, bet šodien mēs esam.

Attiecībā uz redzējumu. Redzējums, protams, ir, un mums nebūtu
iemesla nākt uz Saeimu un prasīt mandāta pagarināšanu, ja nebūtu šāda redzējuma.
Kā jūs varbūt esat pamanījuši, pat priekšvēlēšanu gaisotnē es neizmatoju šo
instrumentu lētam populismam. Visas tās debates, uz kurām mūs aicināja Sandra
Kalniete, ka to vajag apspriest ar kolēģiem poļiem, kuru kontingentā dien mūsu
karavīri Irākā, ka to vajag apspriest ar mūsu kolēģiem amerikāņiem, kuri palīdz
mūs nodrošināt ar bruņutransportu… tas viss jau ir veikts – klusi, mierīgi,
profesionāli un bez jebkādas ažiotāžas.

Un tieši šodien mūsu Nacionālo bruņoto spēku komandiera
pienākumu pildītājs ir Polijā, kur tiekas ar saviem kolēģiem un apspriež ļoti
konkrētus jautājumus. Ir izanalizēti vairāki scenāriji. Tā reālā situācija ir, nu
kā lai jums saka… Es pats esmu Irākā bijis jau divreiz un arī šovasar biju. Mūsu
karavīri patiešām ļoti profesionāli dara savu darbu, un viņi ir ļoti novērtēti.
Pie tam tie nav tikai pieklājības vārdi. Tā realitāte ir tāda: mēs piedāvājām
poļu kolēģiem, ka šī rotācija, kas pašlaik ir Irākā, varētu būt pēdējā kā
rota, bet pēc tam darbu varētu turpināt tikai civilmilitārās sadarbības
speciālisti, apmācības speciālisti – viss tas, kas ir nepieciešams.

Poļu kolēģi lūdza, ka viņiem vēl šajā periodā, kad vietējā
irākiešu armija ir pārņēmusi varu, tomēr būtu vajadzīga mūsu rota, kas ir laba,
apmācīta un trenēta, lai spētu iet palīgā tajos brīžos, ja viņiem kas neizdodas,
jo šajā poļu kontingentā mūsu rota ir ļoti nozīmīga un patiesībā ir pati
lielākā šāda vienība, kas spēj to veikt.

Līdz ar to redzējums ir skaidrs – rotai šī ir pēdējā
rotācija. Tālāk – tikai apmācību speciālisti, civilmilitārās sadarbības
speciālisti. Ir pieņemti skaidri, saprotami laika grafiki, bet man nav jāierodas
speciāli jums tos ziņot. Ja vēlaties, es varu ierasties pie katra – katrā frakcijā
– individuāli. Šie redzējumi ir izvērtēti.

Ir jāsaprot tas, ka tā situācija Irākā patiešām ir saspringta,
un, ja gadījumā kaut kas mainās, tad šie plāni var tikt koriģēti. Tie tiek
koriģēti ne tik daudz politiski, cik patiešām no militārā viedokļa.

Šobrīd ir skaidrs, ka ir konkrēts… Arī angliski zinu, bet
latviski tas saucas „Saprašanās memorands” ar vietējiem spēkiem, kā tā vara tiek
pārņemta.

Un tieši tāpēc es saku: šodien Irākā dien 116 mūsu karavīri, un
tas nozīmē, ka, aizejot prom jau nākamajai rotācijai un atgriežoties mājās, tur
varētu palikt apmēram 10 cilvēki, bet, tā kā mūsu dalībai misijās galvenais
mērķis ir nodrošināt mūsu valsts drošību, tad tas mums nozīmē, ka būs jāsniedz
atbalsts galvenajai – NATO misijai, kas ir Afganistāna, un arī pie tā strādā
militārie speciālisti. (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Lai dzīvo mūsu aizsardzības
ministrs!”)

Politiskais lēmums ir dots, un notiek konsultācijas ar mūsu
norvēģu kolēģiem Afganistānā, kuru kontingentā dien mūsu karavīri. Un arī tur ir
ļoti laba sadarbība, valda savstarpēja cieņa un sapratne, ir labas attiecības. (No
zāles dep. L.Ozoliņš: „Mēs esam drošībā!”)

Tātad drošība ir tas galvenais, kas mums ir jānodrošina, un mums
mērķis tiešām nav piedalīties visās misijās tādā apjomā, kādā mēs pašlaik
piedalāmies. Tas ir tas apjoms, ko Latvijas valsts var atļauties, un tas ir atbilstošs
tam, kas vienai NATO dalībvalstij ir jādara. Šāgada laikā apmēram 310 karavīri būs
bijuši misijās. Tā ka redzējums mums ir pilnīgi skaidrs.

Es, protams, neloloju ilūzijas, ka jau nākamā gada beigās visi
varēs doties projām no Irākas. Visticamākais, ka civilmilitārās sadarbības
speciālistiem, tiem, kuri trenē viņu karavīrus, turp būs jādodas arī turpmāk,
taču tie nav vienīgie pasākumi, ko mūsu Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības
ministrija dara. Mēs apmācām irākiešus arī šeit, Latvijā; konkrēti runājot, te
atrodas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība, un viņiem te ir speciāls
apmācības centrs. Tur tiek apmācīti divi viņu speciālisti. Mēs viņiem sniedzam
arī nelielu atbalstu finansiālā formā, veidojot fondu, kas viņus apmāca. Mēs
lietojam visus instrumentus, jo katrs saprot, ka ne jau tikai ar ieročiem vien ir
iespējams ieviest šajā valstī kārtību. Tā ka es aicinu atbalstīt. Un patiesībā
atbildīgs lēmums nozīmē to, ka, ja mēs esam pieņēmuši lēmumu piedalīties šajā
misijā, tad tas nozīmē, ka mums tajā būs jāpiedalās līdz tam brīdim, kamēr
Irākā būs atrasts normāls starptautisks un beigu beigās arī iekšpolitisks
risinājums.

Aicinu atbalstīt!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Godātie kolēģi! Balsosim par
lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku
vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 22, atturas – nav. Lēmums
pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši vairāku deputātu
priekšlikumu. Deputāti Kučinskis, Rubezis, Porietis, Ārbergs, Krastiņš,
Segliņš, Mūrniece un citi lūdz turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma līdz visu
darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai.

Vai ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Iebildumu nav.
Turpināsim sēdi!

Godātie kolēģi! Izskatīsim Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu
īri””. Izskatīšana pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Komisija ir izvērtējusi likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” un aicina to atbalstīt pirmajā
lasījumā. Šis likumprojekts ir saistīts ar to, lai novērstu tās juridiskās
pretrunas, kas varētu rasties nākotnē sakarā ar to, ka no 2007.gada 1.janvāra
Latvijas armija pāries uz profesionālo dienestu.

Komisija ir izvērtējusi likumprojektu un lūdz to noteikt par
steidzamu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms lemsim par likumprojekta
atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 2, atturas – 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Pieņemsim likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Krastiņš. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu noteikt 15.decembri.

Sēdes vadītājs. Šā gada 15.decembris. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. (No zāles: „Ir!”) Ir tomēr citi priekšlikumi? Jā,
lūdzu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Man ir priekšlikums noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
15.janvāri.

Sēdes vadītājs. Vispirms jābalso par tālāko datumu – par
nākamā gada 15.janvāri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 15.janvāri!
Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 55, atturas – 15. Šis priekšlikums nav
atbalstīts. Tātad mēs esam izšķīrušies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Paldies.

Tālāk. Izskatīsim Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi
Bāriņtiesu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Juridiskā komisija izskatīja no Ministru kabineta saņemto likumprojektu „Grozījumi
Bāriņtiesu likumā” (reģistrācijas numurs 34/Lp9).

Pirms balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā,
Juridiskās komisijas vārdā lūdzu nobalsot par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam, jo to arī pieprasa Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Balsosim par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 16. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2006.gada
19.decembris, un izskatīšana – 21.decembrī.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
19.decembris, izskatīšana – 21.decembrī. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tagad mums ir jāizskata nākamais – Juridiskās
komisijas sagatavotais likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu
„Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģistrācijas numurs 33/Lp9).

Vispirms lūdzu piešķirt steidzamību arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Vispirms tātad izšķirsimies par steidzamības
piešķiršanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tagad balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
laiku.

V.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2006.gada
19.decembris, un izskatīšana – šā gada 21.decembrī.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs beidzam šīsdienas sēdi, gribu jums
nolasīt informāciju, par kuru mums ir jāpieņem lēmums.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ir vienojušies, ka rudens
sesiju mēs varētu slēgt šā gada 21.decembrī un sākt ziemas sesiju 2007.gada
9.janvārī. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Vai ir nepieciešams
balsojums? Nav. Tātad lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums ir jāizskata vēl arī deputāta Ulda
Gravas iesniegums: „Lūdzu man piešķirt bezalgas atvaļinājumu no šā gada
19.decembra līdz 21.decembrim.” Mums par to ir jānobalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Uldim Gravam!
Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs nenoteicām izskatīšanas termiņu par
steidzamu atzītajam likumprojektam „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu
īri””. Mums vajadzētu tagad noteikt izskatīšanas laiku šim likumprojektam.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina izskatīt šo jautājumu Saeimas 21.decembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Ir ierosinājums šo jautājumu izskatīt
21.decembra sēdē. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Paldies.

Līdz ar to šodien visi darba kārtības jautājumi izskatīti.

Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu!
Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu deputātu Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas
rezultātus.

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas noklausīsimies paziņojumu.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti!
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc 10 minūtēm
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Un informēju, ka arī visi tie,
kas ir pieteikušies darbam Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, tiek aicināti
pēc 10 minūtēm ierasties Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātais Šmita kungs! Komisija jau zina. Labi.
Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Inta Feldmane, Boriss
Cilevičs, Juris Dalbiņš, Dzintars Jaundžeikars, Artis Kampars, Jānis Klaužs, Māris
Kučinskis, Ainars Latkovskis, Sergejs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs, Kārlis
Šadurskis, Staņislavs Šķesters, Māris Krastiņš un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs. Tie, kas nav paguvuši reģistrēties, nāciet,
lūdzu, un piefiksējiet, ka jūs esat bijuši klāt!

Paldies. Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 11.sēde

2006.gada 14.decembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.82/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.157, 157A)
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.83/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.162, 162A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.84/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.163, 163A)
Par likumprojektu “Grozījumi Cukura nozares likumā” (Nr.120/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.206, 206A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (Nr.123/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.212, 212A)
Priekšlikums	– dep. J.Dobelis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.124/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.213, 213A)
Priekšlikumi	– dep. V.Agešins (par)
	– dep. A.Rugāte (pret)
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.125/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.214, 214A)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Strazdiņam” (Dok. Nr.227)
Lēmuma projekts “Par Ulda Ķiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr.56/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.221)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Debates	– dep. I.Čepāne
Lēmuma projekts “Par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr.57/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.222)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Debates	– dep. S.Āboltiņa
Lēmuma projekts “Par Viktora Skudras apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr.58/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.223)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Debates	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. S.Šķesters
	– dep. A.Brigmanis
	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. J.Dobelis
Lēmuma projekts “Par Ligitas Birkhānes iecelšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.59/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. nr.224)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par Aijas Grāves iecelšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.60/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.225)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par Olgas Lazdiņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr.61/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.226)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Par likumprojektu “Jaunatnes likums” (Nr.85/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1619) (Dok. Nr.164)
Par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr.86/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1800) (Dok. Nr.165)
Priekšlikums	– dep. J.Dalbiņš
Par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.87/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1898) (Dok. Nr.166)
Priekšlikums	– dep. J.Dalbiņš
Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr.88/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1660) (Dok. Nr.167)
Priekšlikums	– dep. J.Dalbiņš
Par likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Nr.89/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1404) (Dok. Nr.169)
Priekšlikums	– dep. M.Krastiņš
Par likumprojektu “Vēlētāju apvienību finansēšanas likums” (Nr.90/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1654) (Dok. Nr.170)
Priekšlikums	– dep. M.Krastiņš
Par likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr.118/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1069) (Dok. Nr.203)
Debates	– dep. N.Ušakovs
	– dep. M.Mitrofanovs
	– dep. J.Dalbiņš
	– dep. J.Dobelis
	– dep. J.Urbanovičs
Priekšlikumi	– dep. V.Buzajevs
	– dep. M.Segliņš
	– dep. J.Dalbiņš
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.119/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1733) (Dok. Nr.204)
Priekšlikums	– dep. J.Dalbiņš
Par likumprojektu “Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu” (Nr.121/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.54) (Dok. Nr.210)
Priekšlikums	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Par likumprojektu “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” (Nr.122/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.53) (Dok. Nr.211)
Priekšlikums	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Par likumprojektu “Pacientu tiesību likums” (Nr.126/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1137) (Dok. Nr.216)
Priekšlikums	– dep. A.Barča
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” (Nr.127/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1277) (Dok. Nr.217)
Priekšlikums	– dep. A.Barča
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.128/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1635) (Dok. Nr.218)
Debates	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. J.Dobelis
Priekšlikums	– dep. V.Stepaņenko
Paziņojumi
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. L.Ozoliņš
	– dep. M.Krastiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.129/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.1237) (Dok. Nr.219)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.130/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (8.Saeimas likumprojektu reģistra Nr.283) (Dok. Nr.220)
Debates	– dep. V.Buhvalovs
	– dep. A.Klementjevs
	– dep. J.Strazdiņš
	– dep. S.Āboltiņa
	– dep. J.Pliners
	– dep. J.Dobelis
	– dep. J.Eglītis
	– dep. J.Strazdiņš
	– dep. J.Ribakovs
	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. J.Eglītis
Priekšlikums	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.59/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.133)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.74/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.148)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.75/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.149)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.76/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.150)
Ziņo	– dep. V.Stepaņņko
Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr.7/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.26, 168)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr.6/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.25, 200)
Ziņo	– dep. I.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr.22/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.65, 207)
Ziņo	– dep. G.Daudze
Debates	– dep. I.Feldmane
	– dep. I.Circene
	– dep. S.Ķikuste
Priekšlikums	– dep. G.Daudze
Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr.5/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.24, 208)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu” (Nr.2/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.18, 209)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā” (Nr.55/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.205)
Debates	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. J.Pliners
	– dep. S.Kalniete
	– dep. I.Emsis
	– aizsardzības ministrs A.Slakteris
Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr.35/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.238)
Ziņo	– dep. M.Krastiņš
Priekšlikums	– dep. J.Sokolovskis
Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.34/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.240)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr.33/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.241)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Par Saeimas Rudens sesijas slēgšanu un darba atsākšanu Ziemas sesijā
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Uldim Gravam”
Par izskatīšanas termiņu Saeimas sēdē likumprojektam “Par dzīvojamo telpu īri”
Paziņojumi
	– dep. J.Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2006.gada 14.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Karina Pētersone.

Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien! Ir saņemti deputātu jautājumi, un
Saeimas Prezidijs ir noteicis, ka šā gada 14.decembrī pulksten 17.00 uz tiem sniedzamas
atbildes.

Pirmais ir jautājums, kuru ir iesnieguši deputāti Kalniete,
Kariņš, Repše, Šadurskis un Grava. Tas ir jautājums Ministru prezidentam Kalvītim
– „Par Latvijas Republikas robežlīgumu ar Krievijas Federāciju”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Aigara Kalvīša
vēstuli, ka viņa uzdevumā šis jautājums ir pārsūtīts ārlietu ministram Pabrikam
atbildes sagatavošanai un iesniegšanai Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

Savukārt Pabrika kungs ir informējis Saeimas Prezidiju par to, ka,
tā kā viņš atrodas komandējumā ārpus Latvijas, viņš 14.decembrī uz atbilžu
sniegšanu ierasties nevarēs. Rakstiska atbilde uz šo jautājumu nav saņemta. Sakarā
ar to pārceļu atbildes sniegšanu – tā tiks sniegta pēc nākamās kārtējās
sēdes.

Otrais ir jautājums, kas ir saņemts no deputātiem Golubova,
Deņisova, Rubika, Fjodorova un Orlova un ir adresēts satiksmes ministram Aināram
Šleseram, – „Par transporta sastrēgumu likvidēšanu uz Latvijas un Lietuvas
robežpunktiem”.

Uz šo jautājumu ir saņemta satiksmes ministra rakstiska atbilde. Vai
ir kādi iebildumi pret šo rakstisko iebildi? Iebildumu nav. Jautājums ir izskatīts.

Un trešais ir jautājums, ko ir iesnieguši deputāti Golubovs,
Deņisovs, Fjodorovs, Orlovs un Rubiks. Tas ir jautājums finanšu ministram Oskaram
Spurdziņam un labklājības ministrei Dagnijai Staķei – „Par pensiju izmaksu
pensionāriem un invalīdiem aizkavēšanas iemesliem NATO sammita norises dēļ”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis finanšu ministra Spurdziņa vēstuli,
kurā finanšu ministrs informē, ka līdzekļi valsts pensiju izmaksām saskaņā ar
likumu „Par valsts budžetu 2006.gadam” ir plānoti Valsts sociālās
apdrošināšanas speciālajā budžetā un par šo līdzekļu izlietošanu atbilstoši
mērķim ir atbildīga Labklājības ministrija. Un, ņemot vērā, ka Labklājības
ministrijas padotībā ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kuras uzdevums
ir piešķirt valsts pensijas un nodrošināt to izmaksas, uzskatāms, ka Labklājības
ministrijas kompetencē ir nodrošināt savlaicīgas valsts pensiju izmaksas pensionāriem
un invalīdiem.

Vēl ministrs savā vēstulē apstiprina, ka NATO sammita norises
laikā Valsts kase visus maksājumus ir izpildījusi atbilstoši iesniegtajam grafikam.

Arī labklājības ministre Staķes kundze ir iesniegusi rakstisku
atbildi uz deputātu uzdoto jautājumu.

Tā kā nav iebildumu, ir jāuzskata, ka rakstiskā atbilde ir
pieņemta.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēdi slēdzu.

Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2006.gada 14.decembrī

Latvijas Republikas Ministru prezidenta A.Kalvīša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Latvijas Republikas robežlīgumu ar Krievijas Federāciju” (Reģ. Nr.2/J9 (atveras jaunā cilnē))(Pārcelta)
Latvijas Republikas satiksmes ministra A.Šlesera atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par transporta sastrēgumu likvidēšanu uz Latvijas un Lietuvas robežpunktiem” (Reģ. Nr.3/J9 (atveras jaunā cilnē)) (Rakstiska atbilde (atveras jaunā cilnē))
Latvijas Republikas finanšu ministra O.Spurdziņa un labklājības ministres D.Staķes atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par pensiju izmaksu pensionāriem un invalīdiem aizkavēšanas iemesliem NATO sammita norises dēļ” (Reģ. Nr.4/J9 (atveras jaunā cilnē)) (Rakstiska atbilde (atveras jaunā cilnē))

Balsojumi

Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”
Datums: 14.12.2006. 09:12:16 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.212 nodošanu komisijai

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 14.12.2006. 09:18:00 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.213 nodošanu komisijai

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Strazdiņam”
Datums: 14.12.2006. 09:19:38 bal003
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.227

Datums: 14.12.2006. 09:24:44 bal004
Balsošanas motīvs: Par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm

Datums: 14.12.2006. 09:27:18 bal006
Balsošanas motīvs: Par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm

Datums: 14.12.2006. 09:34:28 bal008
Balsošanas motīvs: Par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm

Jaunatnes likums (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 09:54:34 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.164 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Prokuratūras likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 09:55:54 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.165 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 09:57:00 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.166 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 09:58:10 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.167 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 09:59:16 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.169 pieņemšanu 1.lasījumā

Vēlētāju apvienību finansēšanas likums (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 10:00:40 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.170 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 10:16:22 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.203 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 10:17:44 bal020
Balsošanas motīvs: Par nodošanu arī Juridiskajai komisijai

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 10:18:54 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.204 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Koncenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 10:20:06 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.210 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvētiesību klonēšanas aizliegumu (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 10:21:28 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.211 pieņemšanu 1.lasījumā

Pacientu tiesību likums (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 10:22:40 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.216 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem” (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 10:23:46 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.217 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.127) (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 10:29:24 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.218 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.129) (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 11:02:40 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.219 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.130) (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 11:28:18 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.220 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums) (Steidzams)
Datums: 14.12.2006. 11:30:30 bal029
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums) (Steidzams)
Datums: 14.12.2006. 11:33:16 bal030
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums) (Steidzams)
Datums: 14.12.2006. 11:33:56 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.133 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.74) (2.lasījums) (Steidzams)
Datums: 14.12.2006. 11:34:54 bal032
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.74) (2.lasījums) (Steidzams)
Datums: 14.12.2006. 11:37:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.148 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.75) (2.lasījums) (Steidzams)
Datums: 14.12.2006. 11:38:44 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.149 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.76) (2.lasījums) (Steidzams)
Datums: 14.12.2006. 11:40:46 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.150 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 11:42:44 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.26 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 11:44:06 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.25 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 11:55:04 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.65 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 11:57:00 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.24 steidzamību

Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 11:57:26 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.24 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 11:59:22 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.18 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”
Datums: 14.12.2006. 12:28:50 bal042
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.205

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 12:30:46 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.238 steidzamību

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 12:31:10 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.238 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 12:32:12 bal045
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /15.01.2007./

Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 12:33:44 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.240 steidzamību

Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 12:34:10 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.240 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Kriminālprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 12:35:32 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.241 steidzamību

Grozījums Kriminālprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 14.12.2006. 12:35:56 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.241 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Uldim Gravam”
Datums: 14.12.2006. 12:37:58 bal050
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr. par atvaļinājuma piešķiršanu dep. U.Gravam