Latvijai un Ķīnai ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs un bieža augsta līmeņa vizīšu apmaiņa - tas ir pamats dinamiskajām abu valstu attiecībām, ko raksturo savstarpēja cieņa un uzticēšanās. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, otrdien, 27.maijā, oficiālās vizītes Ķīnā ietvaros tiekoties ar Visķīnas Tautas kongresa priekšsēdētāju Džanu Dedzjanu (Zhang Dejiang).
„Mūsu parlamentārieši vienmēr bijuši ieinteresēti attiecību veidošanā un ekonomisko sakaru stiprināšanā ar Ķīnu – to apliecina arī fakts, ka deputātu grupa sadarbībai ar Ķīnas parlamentu ir viena no skaitliski lielākajām mūsu parlamentā. Parlamentārajiem kontaktiem valstu divpusējo attiecību veidošanā ir īpaša loma arī tādēļ, ka brīva uzskatu un ideju apmaiņa ļauj mums labāk iepazīt otras valsts vēsturi un tradīcijas, tādējādi veicinot savstarpēju izpratni,” raksturojot sadarbību starp abu valstu parlamentāriešiem, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
S.Āboltiņa sarunā akcentēja, ka nākamgad Latvija pārņems prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un viena no mūsu prezidentūras prioritātēm ārpolitikā būs ciešāka sadarbība ar Centrālāzijas valstīm. Latvijai tradicionāli ir labas attiecības ar šo reģionu, un mēs esam patiesi ieinteresēti iesaistīties Ķīnas vadības uzsāktajā Jaunā zīda ceļa iniciatīvā. „Esmu pārliecināta, ka šī iniciatīva palīdzēs ciešāk savienot Āziju un Eiropu, paverot jaunas iespējas mūsu sadarbībai transporta un loģistikas jomā. Mēs novērtējam Ķīnas sniegto atbalstu šajā jomā un priecājamies, ka jau nākamnedēļ Rīgā notiks augsta līmeņa transporta, loģistikas un tirdzniecības jautājumiem veltīta konference,” atzina Saeimas priekšsēdētāja.
Pārrunājot sadarbību ekonomikā, S.Āboltiņa uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta dažādot eksporta tirgus un attīstīt ekonomiskās attiecības ar citām valstīm, īpaši ar apjoma ziņā tik nozīmīgu tirgu kā Ķīna. „Latvija ir atguvusies no krīzes un kļuvusi par vienu no ātrāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Papildu priekšrocības un stabilitāti mums dod dalība eirozonā. Tirdzniecības apjomi aug, un esam spējuši būtiski – gandrīz par 80 procentiem - kāpināt eksportu uz Ķīnu. Taču uzskatu, ka mēs varam darīt vēl vairāk, piedāvājot Ķīnas tirgum augstas kvalitātes pārtikas produktus un medikamentus. Esam radījuši ļoti pievilcīgus apstākļus ārvalstu investoriem un aicinām arī Ķīnas uzņēmējus novērtēt mūsu valsts sniegtās priekšrocības, īpaši mūsu ostās un speciālajās ekonomiskajās zonās,” parlamenta vadītājam uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Tikšanās ietvaros amatpersonas pārrunāja arī abu valstu sadarbību izglītībā, kultūrā un zinātnē.
Saeimas priekšsēdētāja no 24. līdz 31.maijam uzturas oficiālā vizītē Ķīnā. Tās ievaros S.Āboltiņai vēl plānota tikšanās arī Šansī provinces Tautas kongresa vadītāju Džao Ledzji (Zhao Leji), kā arī Saeimas priekšsēdētāja piedalīsies šī gada Ķīnas Starptautisko pakalpojumu tirgus izstādes atklāšanā.
Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētāja tikās ar Ķīnas Ministru prezidentu Li Kecjanu (Li Keqiang), kā arī latviešu diasporas pārstāvjiem. Tāpat Latvijas delegācija Ķīnā viesojās Pekinas Svešvalodu Universitātē un augsto tehnoloģiju uzņēmumā Huawei.
S.Āboltiņu vizītē pavada Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.
Saeimas Preses dienests