Galerija

Brīvība nav par brīvu – šādi vārdi lasāmi Korejas kara memoriālā Vašingtonā. Tie ir aktuāli joprojām, jo mūsdienu pasaulē miers, demokrātija un brīvība netiek dāvāta. Kijevas Maidana fotogrāfijas uzjundī atmiņas par 1991.gada barikāžu laiku Rīgā. Toreiz, līdzīgi kā šajās dienās Ukrainā, cilvēki veidoja barikādes pie parlamenta, valdības, valsts radio un televīzijas ēkām, lai plecu pie pleca, spītējot nāves briesmām, aizstāvētu savu brīvību. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra Starpparlamentu Savienības sesijā, uzrunājot kolēģus no citu valstu likumdevējiem.

„Es patiesi ticu, ka demokrātija un brīvība nevar pastāvēt izolācijā. Tāpēc mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi pret šodienas notikumiem pasaulē. Vēl pirms neilga laika Krievijas agresija pret Ukrainu šķita neiedomājama. Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo vienotību un uzskata – pasākumi ar mērķi šķelt Ukrainas sabiedrību un apšaubīt valsts teritoriālo vienotību ir jānosoda visstingrākajā veidā,” savā runā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Fakts, ka Krievija Ukrainā izmanto savus bruņotos spēkus, ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un tieša iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās. Pasaulei nav vajadzīgs jauns karš, tai ir vajadzīga starptautisko tiesību ievērošana, sacīja S.Āboltiņa un vienlaikus retoriski jautāja klātesošajiem: „Kā mēs varam veicināt mieru un stiprināt demokrātiju, ja viens no ANO Drošības padomes locekļiem – Krievijas Federācija – uzskata, ka tai nav jāievēro šie principi un līgumsaistības?”

Pirms 25 gadiem latvieši, lietuvieši un igauņi, stāvot cieši plecu pie pleca, sadevās rokās un izveidoja cilvēku ķēdi, kas vijās cauri Baltijas valstu galvaspilsētām. Viņu sirdis vienoja kopīga doma – brīvība. Tāpat baltieši vienojās Dziesmotajā revolūcijā, kura mums ļāva atgūt neatkarību un deva brīvību, uzrunājot klātesošos, teica S.Āboltiņa. Vienlaikus viņa citēja Mahatma Gandija sacīto: „Brīvības cena nekad nav pārāk augsta. Brīvība ir dzīvības elpa. Un ko gan cilvēks nemaksātu, lai dzīvotu?”

Arī Latvijas pieredze apliecina – ikvienas miermīlīgas revolūcijas izaicinājums ir veidot uz demokrātiskām vērtībām, cilvēktiesībām un tiesiskumu balstītu valsti, vienlaikus īstenojot labu pārvaldību. „Šie principi ir universāli - tie rada un nodrošina mieru un demokrātiju. Turēšanās pie tiem nozīmē izdošanos,” akcentēja S.Āboltiņa.

Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ikvienam no mums ir pienākums stāstīt saviem bērniem par šādiem vēsturiski nozīmīgiem notikumiem, lai iemācītu, ka tiesības un brīvības, kuras viņi bauda, nav pašsaprotamas. Tieši izglītība ir atslēga ceļā uz panākumiem un zināšanām par vēsturi, kultūru un valsti – balstītu uz stabiliem principiem, kurus tālāk mācīt saviem bērniem.

Saeimas priekšsēdētāja līdz 18.martam kā Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekle darba vizītē uzturas Šveices pilsētā Ženēvā, kur piedalās Starpparlamentu Savienības sesijā. Tāpat S.Āboltiņa vizītes laikā piedalījās Starpparlamentu Savienības rīkotajā augsta līmeņa sieviešu–parlamentāriešu sanāksmē.

Starpparlamentu savienība ir lielākā un vecākā starpparlamentu organizācija, kas dibināta 1889.gadā un apvieno 168 valstu parlamentus.

Saeimas Preses dienests