VideoGalerija

Latvija pilnībā atbalsta Ukrainas centienus tuvināties Eiropas Savienībai (ES), un Ukraina var rēķināties ar mūsu valsts atbalstu asociācijas līguma parakstīšanā ar ES, kas varētu notikt Austrumu partnerības samita ietvaros šī gada novembrī Viļņā. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, trešdien, 2.oktobrī, Saeimas namā tiekoties ar Ukrainas ārlietu ministru Leonīdu Kožaru (Leonid Kozhara).

„Lai gan abām valstīm nav kopīgas robežas, Latvija Ukrainu vienmēr ir uzskatījusi par tuvu kaimiņu un draugu. Abas valstis ir piedzīvojušas dažādus pārmaiņu laikus, tomēr tagad varam turpināt attīstīt mūsu valstu labklājību un sadarbību kā brīvas un neatkarīgas valstis,” sveicot ministru Saeimā, pauda S.Ābotliņa.

Abu valstu attiecības ir attīstītas visos līmeņos, taču potenciāls nav izsmelts un Latvija atbalsta sadarbības stiprināšanu politikā un ekonomikā, kā arī kultūrā un izglītībā, piemēram, palielinot otras valsts studentu skaitu abu valstu universitātēs, pauda Saeimas priekšsēdētaja. Jau patlaban studenti no Ukrainas ir trešā skaitliski lielākā ārvalstu studentu grupa Latvijas augstskolās.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka stabils pamats abu valstu attiecību izaugsmei ir Latvijas un Ukrainas parlamentos strādājošās deputātu grupas sadarbībai ar otras valsts parlamentāriešiem. Saeima ir gatava nodot reformu pieredzi Ukrainas kolēģiem, sadarbojoties gan parlamenta komisiju, gan sadarbības grupu līmenī, sacīja S.Āboltiņa.

Pārrunājot sadarbību ekonomikā, L.Kožara norādīja, ka Latvija ir viens no desmit lielākajiem Ukrainas tirdzniecības partneriem ES. Abu valstu tirdzniecības apjoms pēdējā gada laikā palielinājies par 30 procentiem, taču sarunas dalībnieki atzina, ka ir visi priekšnoteikumi ciešākai sadarbībai, ko vēl pilnvērtīgāk būs iespējams izmantot pēc Ukrainas – ES asociācijas līguma stāšanās spēkā.

Līdzās abu valstu parlamentārajai un ekonomikas sadarbībai tika pārrunāti arī Latvijas ukraiņu diasporai aktuāli jautājumi. „Ukraiņi ir trešā lielākā etniskā kopiena Latvijā. Mums ir būtiski, lai ukraiņu kopienas pārstāvjiem būtu iespējas integrēties valsts dzīvē un arī saglabāt savu nacionālo kultūru, tostarp iegūt izglītību savā valodā. Tāpēc lepojamies, ka Latvija nodrošina iespēju ukraiņu bērniem mācīties savā valodā Rīgas Ukraiņu vidusskolā,” teica Saeimas priekšsēdētāja. Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs atzina – ārpus Ukrainas dzīvo ap 15 miljoniem tautiešu, taču nevienā citā valstī viņš nav redzējis tik augsta līmeņa ukraiņu skolu, kas mācību programmas, mācību tehnoloģiju vai nacionālās kultūras pasākumu ziņā spētu līdzināties Rīgas Ukraiņu vidusskolai.

Sarunas noslēgumā ministrs Ukrainas parlamenta spīkera vārdā aicināja Saeimas priekšsēdētāju nākamgad vizītē apmeklēt viņa valsti.

Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157636112211555/with/10051335173/
Video no tikšanās pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=jFYJjTGN6Kk
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests