Galerija
Stingras fiskālās disciplīnas ievērošana Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir būtisks priekšnoteikums ES stabilitātei un izaugsmei, tādēļ Latvija ir apņēmības pilna pēc iespējas ātrākā termiņā ratificēt šo starpvalstu līgumu. Tāpat ir būtiski, lai arī pārējās ES dalībvalstis apņemas nedzīvot pāri saviem līdzekļiem, atturoties no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, otrdien, 15.maijā, tiekoties ar Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas valsts ministru Mihaelu Georgu Linku (Michael Georg Link).
S.Āboltiņa norādīja, ka Starpvalstu līgums par Ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ir guvis atbildīgās Saeimas Ārlietu komisijas konceptuālu atbalstu un drīzumā to pirmajā lasījumā skatīs arī Saeima. Ņemot vērā, ka ar šo līgumu starptautiskai institūcijai tiek deleģēta daļa valsts institūciju kompetences, Saeimā šī līguma ratificēšanai nepieciešamas divas trešdaļas klātesošo deputātu balsu.
M.Links pauda gandarījumu par Latvijas apņemšanos nekavēties ar šī līguma ratifikāciju, atzīstot, ka tajā ietverto principu īstenošana ir izšķiroši svarīga turpmākai Eiropas Savienības attīstībai.
Latvija ir daudz mācījusies no krīzes un nopietni gatavojas, lai 2014.gadā būtu gatava eiro ieviešanai, kā arī pilnvērtīgi spētu vadīt ES prezidentūru 2015.gada pirmajā pusgadā. Savukārt tuvākā perspektīvā ir būtiski panākt mūsu valstij pieņemamu risinājumu ES daudzgadu budžetā – Latvija iestājas par taisnīgu tiešmaksājumu sistēmu un Kohēzijas politikas finansējuma saglabāšanu vismaz līdzšinējā līmenī, Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvim pauda S.Āboltiņa.
Pārrunājot abu valstu attiecības, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka tās ir tradicionāli ļoti labas visos līmeņos. Kā īpašu veiksmīgu S.Āboltiņa raksturoja sadarbību starp Saeimu un Bundestāgu, kas ir izveidojusies gan parlamentu priekšsēdētāju, gan nozaru komisiju un deputātu sadraudzības grupu ietvaros.
Vācija ir viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomiskās sadarbības partneriem, un laikā, kad Latvijas tautsaimniecība ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa, mūsu valsts vienlaicīgi strādā pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kas ir būtisks faktors investīciju piesaistei. Kā vienu no aktuālajām problēmām S.Āboltiņa minēja ilgos saimniecisko strīdu izskatīšanas termiņus Latvijas tiesās. Šīs problēmas risināšanai jau nākamnedēļ Saeimā gaidāma konference, kurā iesaistītās puses meklēs risinājumus, lai novērstu tiesu sēžu atlikšanu iesaistīto pušu kavējumu dēļ.
Pārrunājot sadarbību kultūrā un izglītībā, S.Āboltiņa kā ļoti nozīmīgu uzsvēra Gētes institūta darbu, kā arī pauda gandarījumu, ka ar katru gadu Latvijas augstskolās pieaug vācu studentu skaits. Savukārt Rīgas kļūšana par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā ir lieliska iespēja jauniem sadarbības projektiem kultūras jomā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157629738581714/
Video no tikšanās pieejams: http://ej.uz/iebp
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.
Saeimas Preses dienests