Parlamentārieši no Baltijas valstīm piektdien, 18.oktobrī, pulcējās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, lai Baltijas Asamblejas 43.sesijā spriestu par reģionam būtiskiem jautājumiem, stiprinātu sadarbību starp mūsu valstīm un plašākā līmenī, kā arī vienotos par prioritātēm nākamajam gadam. Par galveno sadarbības prioritāti noteikts aizsargāts, labklājīgs un inovatīvs Baltijas reģions.

Tāpat nākamā gada prioritātes Baltijas Asamblejā būs savstarpēji saskaņota enerģētikas, transporta un digitālā politika, kā arī Baltijas jūras aizsardzība, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspēja.

Deputāti lēma par Baltijas Asamblejas prezidentu ievēlēt Latvijas delegācijas vadītāju, Asamblejas viceprezidentu Jāni Vucānu, un nākamā Asamblejas sesija notiks 2025.gada 13. un 14.novembrī Rīgā. “Izaicinājumu, ar ko saskaras Baltijas valstis un kurus ir jārisina to valdībām un parlamentiem, netrūkst, un to kļūst arvien vairāk,” sacīja J.Vucāns

“Baltijas Asambleja turpinās stingri iestāties par visa veida atbalstu Ukrainai, kura joprojām aktīvi pretojas Krievijas brutālajai agresijai. Ukraiņu tautas izturība un drosme ir pelnījusi, ka mēs saglabājam neapšaubāmi stabilu solidaritāti. Mēs, esot kopā ar Ukrainu un ukraiņiem, balstāmies pārliecībā, ka brīvības un taisnīguma principi vienmēr uzvarēs tirāniju un apspiešanu,” uzsvēra J.Vucāns.

Tāpat Latvijas delegācijas vadītājs akcentēja, ka šodienas ģeopolitiskā realitāte liecina – Baltijas valstu sadarbībai ir būtiska loma parlamentārajā diplomātijā, veicinot dialogu, savstarpēju sapratni un sadarbību gan starp mūsu valstīm, gan arī plašākā mērogā. “Turpmākajos gados ir ļoti svarīgi apvienot Baltijas valstu balsis, lai aizsargātu un iestātos par mūsu kopējām interesēm gan Eiropas Savienībā, gan arī citos formātos,” pauda J.Vucāns.

Par nākamā gada Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbības prioritātēm noteikta reģiona drošība un noturība, atbalsts Ukrainai un reģionālās savienojamības pilnveidošana, enerģētiskās drošības stiprināšana, kā arī investīciju piesaiste.

Asamblejas 43.sesijas dalībnieki pieņēma rezolūciju, kurā vēlreiz stingri nosoda neprovocēto un nepamatoto Krievijas agresiju un starptautiskajai sabiedrībai atgādina par Krievijas izraisītajām neaptveramajām ukraiņu tautas ciešanām, kā arī reģiona destabilizāciju un miera un drošības apdraudējumu pasaulē. Rezolūcijā pausts atbalsts lēmumam turpināt vismaz 0,25 procentus no iekšzemes kopprodukta ieguldīt Ukrainas drošībā un aizsardzībā. Tāpat parlamentārieši aicina pārējās reģiona demokrātiskās valstis nekavējoties un nepagurstoši rīkoties, lai panāktu Ukrainas uzvaru Krievijas agresijas karā.

Parlamentārieši atzinīgi vērtēja Baltijas valstu centienus kāpināt gan nacionālo, gan reģiona drošību. Rezolūcijā uzsvērta Eiropas Savienības un NATO būtiskā nozīme miera saglabāšanā, starptautiskās drošības stiprināšanā un reģiona noturības uzlabošanā.

Parlamentārieši apliecina Baltijas valstu kā brīvu un demokrātisku nāciju izšķirošo nozīmi, iestājoties par brīvības, demokrātijas, tiesiskuma un pilsoniskās sabiedrības principiem. Atzinīgi vērtēti Baltijas valstu kopīgie pasākumi un ciešā sadarbība sarežģītos un nedrošos laikos, kā arī rosināts pastiprināt sadarbību un apņēmību, lai sekmīgi īstenotu “Rail Baltica” projektu.

Dokumentā apkopoti arī ieteikumi Baltijas valstu sadarbībai aizsardzības katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā, kā arī krīžu pārvaldības un civilās aizsardzības jomā. Tāpat rekomendācijas sniegtas attiecībā uz ārējās robežas kontroli un pārvaldību, Baltijas valstu ekonomisko sadarbību, reģionālās inovācijas ekosistēmas attīstīšanu, kā arī digitālo sadarbību.

Izglītības, zinātnes un pētniecības jomā Baltijas Asambleja rosina sākt Baltijas Zinātnes fonda izveides plāna izstrādi, lai finansētu un veicinātu reģionālo sadarbību pētniecības jomā.

Vēl ieteikumi aptver valstu vienoto elektroenerģijas un gāzes tirgu, projekta “Rail Baltica” īstenošanu, sadarbību pārejā uz tīru enerģiju un atjaunojamo energoresursu projektu izstrādē. Sniegtas arī rekomendācijas sadarbībai Baltijas valstu vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā, veselības aprūpē un kultūrā.

Informācija par BA:
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720321316739/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests