Galerija
Latvijas un Vācijas ciešās saites kultūras un izglītības jomā ir teicams pamats arī turpmākai ekonomiskās sadarbības attīstībai, pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica ceturtdien, 23.maijā, uzņemot Saeimā Bundestāga Baltijas-Vācijas sadarbības grupas parlamentāriešus.
Latvijas un Vācijas parlamentārieši pārrunāja ekonomiskās sadarbības jautājumus, tostarp enerģētiskās neatkarības stiprināšanu, zaļās enerģijas attīstību un starpsavienojumu izveidi ar Vāciju. Puses uzsvēra enerģētikas nozares potenciālu Baltijas jūras reģionā.
Sarunā tika pausts gandarījums par līdzšinējo Latvijas un Vācijas sadarbību kultūras un izglītības jomā. Vācu valodas apguves veicināšana pavērs jaunas iespējas, sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica, izceļot vācu valodu kā otro svešvalodu, ko izvēlas apgūt daudzi skolēni. Z.Kalniņa-Lukaševica tāpat novērtēja sadarbību ar Vāciju pedagogu sagatavošanā.
Parlamentārieši vienojās par ciešu sadarbību, lai sekmētu skolēnu un jauniešu apmaiņas programmas abu valstu starpā un stiprinātu sadarbību starp skolām. Latvijas un Vācijas parlamentārieši bija vienisprātis par nepieciešamību veicināt ieguldījumus izglītībā, zinātnē un pētniecībā, tostarp ieviešot jaunus digitālos risinājumus.
Saeimas priekšsēdētājas biedre aktualizēja nepieciešamību starptautiskajā dienaskārtībā nepagurstoši iestāties par Krievijas nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanos mājās. Z.Kalniņa-Lukaševica uzsvēra atgūto bērnu sāpīgās un traumatiskās pieredzes, atrodoties Krievijas gūstā. “Mūsu balsīm jābūt skaļākām, lai pārliecinātu starptautiskās organizācijas, kurām ir mandāts darboties Krievijas teritorijā, aktīvi iesaistīties nolaupīto bērnu meklēšanā un palīdzētu ikvienam atgriezties mājās, savā ģimenē,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Baltijas-Vācijas sadarbības grupas vadītājs Pēters Haids (Peter Heidt) bija vienisprātis, ka jārīkojas aktīvi, lai Krievijas nolaupītie Ukrainas bērni atgrieztos mājās. Tāpat Bundestāga deputāti pauda, ka jāuztur arī politiskais spiediens Krievijas saukšanai pie atbildības un taisnīguma panākšanai, tādēļ jāizveido starptautisks tribunāls.
Z.Kalniņa-Lukaševica arī atgādināja, ka svarīgi pastiprināt Krievijai piemērotās sankcijas. Pēc Latvijas ierosinājuma mangāna rūda ir iekļauta Eiropas Savienības jaunajā sankciju pakotnes projektā, un tiek sagaidīts, ka jau tuvākajā laikā to apstiprinās, lai šos materiālus Krievija nespētu izmantot savā militārajā ražošanā. Z.Kalniņa-Lukaševica pauda, ka pēc iespējas ātrāk jānodrošina praktiska iesaldēto Krievijas valsts līdzekļu konfiskācija un novirzīšana Ukrainas atbalstam.
Sarunā piedalījās deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu grupas vadītājas vietniece Jana Simanovska un deputāti Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Patmalnieks, Harijs Rokpelnis, Edmunds Teirumnieks, Juris Viļums, Jānis Vucāns un Edgars Zelderis. Savukārt Baltijas-Vācijas sadarbības grupu pārstāvēja Bundestāga deputāti Gereons Bollmanis (Gereon Bollmann), Astrida Damerova (Astrid Damerow), Betina Hāgedorna (Bettina Hagedorn) un Hanna Šteinmillere (Hanna Steinmuller).
No 22. līdz 23. maijam Rīgā viesojas Bundestāga parlamentārieši no Baltijas-Vācijas sadraudzības grupas. Vizītes ietvaros Vācijas parlamenta deputāti apmeklēja Latvijas armijas militāro bāzi “Lielvārde”, pārrunāja aktuālās tendences dezinformācijas jomā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu, kā arī viesojās Rīgas Tehniskās universitātes laboratorijās, kur tikās ar universitātes rektoru Tāli Juhnu un Latvijas zinātniekiem. Tāpat viesi apskatīja Vāgnera namu Rīgā un ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu pārrunāja sadarbību tautsaimniecības jomā.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720317193165/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests