Bez žoga un patruļtakām uz austrumu robežas ir nepieciešama arī tehnoloģiskā infrastruktūra. Lai paātrinātu robežas aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģijām, Saeima ceturtdien, 2.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā.
Ar zemju īpašniekiem tehnoloģiju ierīkošanas un izbūves darbus turpmāk nesaskaņos, aizstājot to ar informēšanu, norādījuši likumprojekta autori, uzsverot, ka tas nepieciešams, lai mazinātu birokrātiju. Tāpat nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta attiecīga atlīdzība.
Līdz šim bija apgrūtināta vai pat neiespējama tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecība. Visas darbības bija jāsaskaņo ar visiem zemju īpašniekiem, bet praksē viņi bieži izvirzīja nesamērīgus nosacījumus vai arī nepiekrita un nesaskaņoja plānoto būvniecību vispār, akcentējuši likuma grozījumu autori.
Likuma izmaiņas arī noteic, ka attiecībā uz inženiertīklu būvniecību visi dokumenti ir jāizdod saīsinātā termiņā.
Austrumu robeža ar tehnoloģijām tiks aprīkota līdz 2026.gada vidum, deputātus iepriekš informēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Tāpat robežas infrastruktūras būvniecību varēs veikt arī Nacionālie bruņotie spēki, tostarp nocietinājumu un citu pretmobilitātes elementu būvniecību ārējās sauszemes robežas un pierobežas joslā. Līdz šim Latvijas armija varēja veikt būvniecību tikai Aizsardzības ministrijai piederošajos īpašumos. Nacionālie bruņotie spēki iesaistīsies 20 kilometru gara žoga būvniecībā uz Latvijas-Krievijas robežas, iepriekš norādījuši Valsts nekustamie īpašumi.
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi nodrošina Valsts nekustamie īpašumi, savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi izstrādā un ievieš Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Likuma izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Saeimas Preses dienests
