Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji: labākais Ukrainas ilgtermiņa drošības garants – NATO kolektīvā aizsardzība

(28.06.2023.)

“Mēs esam pārliecināti, ka vislabākais Ukrainas ilgtermiņa drošības garants būs NATO kolektīvā aizsardzība. Mēs aicinām NATO vadītājus reāli sākt procesu, kas nepieciešams, lai Viļņas samitā aicinātu Ukrainu pievienoties NATO,” trešdien, 28.jūnijā, kopīgā paziņojumā pauda Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji.

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Lauri Husars (Lauri Hussar) un Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) kopīgā paziņojumā aicina visu starptautisko sabiedrību palielināt atbalstu Ukrainai tās cīņā par brīvību un teritoriālo nedalāmību. “Mums jākoncentrējas uz palīdzību Ukrainai. Kopā ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem mēs turpināsim sniegt Ukrainai visu nepieciešamo atbalstu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, līdz pat Ukrainas uzvarai,” teikts paziņojumā.

Tāpat Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji aicina turpināt centienus palīdzēt Ukrainai uzvarēt ne tikai cīņā par brīvību, bet arī tās cīņā par tiesiskumu. Spīkeri aicina ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros izveidot īpašu starptautisku tribunālu, lai sauktu pie atbildības par Krievijas Federācijas vadības pastrādāto agresijas noziegumu.

Lai gan nesenais Prigožina vadītās Vāgnera algotņu grupas “taisnīguma maršs” uz Maskavu ir Krievijas iekšējais jautājums, tas ir arī kārtējais pierādījums tam, ka situācija Krievijā ir neprognozējama. Krievijas militārā agresija pret Ukrainu joprojām ir lielākais Eiropas drošības apdraudējums kopš Otrā pasaules kara, teikts paziņojumā.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētāji aicina saglabāt modrību, paužot, ka gan individuāli, gan kopīgi ar NATO sabiedrotajiem jāturpina stiprināt kolektīvā aizsardzība un atturēšanas spējas, kā arī robežu drošība NATO austrumu flangā, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. “Mēs ceram uz konkrētu rīcību šā mērķa sasniegšanai gaidāmajā NATO samitā Viļņā,” teikts paziņojumā.

Mūsu parlamenti jau sen ir atzinuši Vāgnera algotņu grupu par teroristu organizāciju to zvērību dēļ, kuras šīs grupas locekļi pastrādājuši Ukrainas teritorijā un pret Ukrainas iedzīvotājiem, sacīts paziņojumā. Baltijas valstu spīkeri atkārtoti aicina Eiropas Savienību iekļaut Vāgnera algotņu grupu to personu, grupu un organizāciju sarakstā, kuras ir iesaistītas terora aktos (Eiropas Savienības teroristu sarakstā), tostarp saistībā ar vardarbību un nestabilitāti, ko šī grupa izplata Āfrikas kontinentā un citur.

“Vāgnera algotņu grupas ierašanās Baltkrievijā var vēl vairāk apdraudēt drošības situāciju pie NATO un Eiropas Savienības austrumu robežām. Mēs atkārtoti paužam nosodījumu Lukašenko režīmam Baltkrievijā par tā atbalstu Krievijas karam pret Ukrainu. Teroristu organizācijas – Vāgnera grupas – uzņemšana Baltkrievijā ir nepieņemama, un mēs aicinām vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Baltkrieviju,” akcentē Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji.

Paziņojums

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 21.novembrī
09:00  Saeimas 2024.gada 21.novembra kārtējā sēde
10:30  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu darba sanāksme- grupas vadītāja vietnieka vēlēšanas
16:45  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Ukrainas prezidenta kancelejas delegāciju un Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Anatolii Kutsevol