VideoGalerija

Lai mūsu ikdienas dzīvē neienāktu citu veidota ārpolitiskā dienaskārtība un lēmumi, mums pašiem – gan Latvijai nacionālā līmenī, gan Eiropas Savienībai – ir aktīvi jāveido ārpolitiskā vide, kurā mēs dzīvosim, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns piektdien, 17.martā, atklājot parlamentā notiekošo konferenci “Baltijas un Ziemeļvalstu ES sarunas 2023: vienotāki kā jebkad?”. 

Mums arvien vairāk jāapzinās, ka ar katru savu lēmumu vai izvairīšanos no lēmumu pieņemšanas faktiski veidojam nākotnes Eiropas drošības vidi, jauno drošības arhitektūras pamatu, pauda Saeimas priekšsēdētājs. 

Te redzu mūsu reģionam – Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Polijai ­– īpaši svarīgu lomu. Esam līdzīgi domājošas valstis ar ļoti tuvu izpratni par drošību. Līdzīgi redzam Krievijas draudu eksistenciālo raksturu, transatlantisko saišu nozīmi, likuma spēka stiprināšanas nepieciešamību globālā līmenī. Turklāt aizvadītais gads uzskatāmi demonstrē, ka kopīgi spējam sniegt nozīmīgu ieguldījumu Eiropas Savienības rīcībspējas stiprināšanā, sacīja E.Smiltēns. 

Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka pašlaik daudzi no nacionālā līmenī pieņemtajiem lēmumiem liekas pašsaprotami, taču politisko dūšu to īstenošanai ieguvām tikai no Ukrainas varonīgās cīņas pret Krievijas agresiju. Līdzīgi novērojumi ir patiesi attiecībā uz mūsu rīcību Eiropas Savienības līmenī. 

Tomēr Eiropas Savienības rīcībspējas stāsts pēc 2022.gada 24.februāra ir visnotaļ pozitīvs, akcentēja Saeimas priekšsēdētājs. Jau no pirmās dienas spējām demonstrēt vienotību un pieņemt izšķirošus lēmumus, gan balstot Ukrainas spējas, gan mazinot savu atkarību un ievainojamību no Krievijas. Daži no lēmumiem ir patiesi vēsturiski – jau šodien no Eiropas Savienības kopējā budžeta finansējam Ukrainas militārās spējas. Ceram, ka drīz veiksim arī pirmo kopīgo Eiropas Savienības militāro iepirkumu Ukrainas un savu militāro spēju stiprināšanai, uzsvēra E.Smiltēns. 

Saeimas priekšsēdētājs aicināja mērķtiecīgi stiprināt Eiropas ekonomisko noturību un pielāgot militāro industriju kara laikam un tam acīmredzami sekojošai ilgstošai konfrontācijai starp spēka tiesībām un tiesību spēku. Tikpat mērķtiecīgi un droši jāveido vide ap sevi – paplašinot vienotas, brīvas un drošas Eiropas telpu, kas iekļauj gan Ukrainu 1991.gada robežās, gan Balkānu reģionu, Moldovu un Gruziju. 

“Šodien Eiropas Savienība patiešām ir vienotāka nekā jebkad. Taču Eiropas un transatlantiskā vienotība nav vienreiz sasniedzams stāvoklis, bet drīzāk process, kam nepieciešams arī mūsu nepārtraukts ieguldījums un arvien jaunas iniciatīvas,” pauda E.Smiltēns. 

Lai diskutētu par aktualitātēm Eiropas Savienībā, tās lomu pasaulē un nākotni, tai skaitā ģeopolitiskā kontekstā, šodien Saeimā notiek augsta līmeņa ekspertu starptautiska konference “Baltijas un Ziemeļvalstu ES sarunas 2023: vienotāki kā jebkad?”. To organizē Saeima sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.  

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720306778167
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests