2023.gada 23.februāris. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora “kapitālā remonta” negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS “PNB Banka” novešanas līdz maksātnespējai, AS “ABLV Bank” novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un “Baltic International Bank SE” darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai sēde. Foto: Reinis Inkēns, Saeima Izmantošanas […]
Ceturtdien, 23.februārī, par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektora “kapitālā remonta” apstākļiem un tā radītajām sekām uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu priekšsēdētāju ievēlēts Vilis Krištopans, bet par komisijas sekretāru – Harijs Rokpelnis.
Saeima šodien apstiprināja parlamentārās izmeklēšanas sastāvu (atveras jaunā cilnē), un tajā darbosies arī deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Kulbergs, Ģirts Lapiņš, Viktorija Pleškāne un Andris Šuvajevs.
Saeima 31.janvārī pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora “kapitālā remonta”, kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu “PNB bankas” novešanu līdz maksātnespējai, AS “ABLV Bank” novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī “Baltic International Bank” darbības apturēšanas apstākļus.
Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tai noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
Saeimas Preses dienests