Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 10.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja 2022.gada valsts budžeta likuma projektu. 

“Viena no 2022.gada budžeta prioritātēm ir konkurētspēja, tādēļ būtiski, ka nākamgad tiek palielināts neapliekamais minimums, atbalsts zinātnei, uzņēmumiem un reģionālajai attīstībai. Otrkārt, ir būtiski, ka ievērojams papildu finansējums paredzēts veselības aprūpei – pieaugs atalgojums mediķiem, vairāk naudas būs onkoloģijai. Treškārt, finansējums palielināts arī iekšlietu sistēmā strādājošajiem, kā arī pedagogu algu pieaugumam,” nākamā gada valsts budžeta projektu iepriekš iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. 

Visvairāk papildu līdzekļu paredzēts novirzīt veselības nozarei - 130,5 miljonus eiro. No tiem 49,8 miljoni eiro plānoti kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam onkoloģijas jomā, savukārt 40,6 miljoni eiro - ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, tostarp 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni – rezidentiem. 4,6 miljoni eiro paredzēti paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Tāpat papildu līdzekļus plānots novirzīt ierīču nodrošināšanai insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem. 

Papildu 131,24 miljonus eiro nākamgad paredzēts novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, bet augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai - 12,13 miljonus eiro. 

Nākamgad darba samaksas pieaugums paredzēts ne vien ārstniecības personām, bet arī vairākās citās jomās strādājošajiem. Iekšlietu jomā strādājošajiem algu pieaugumam plānots novirzīt 20,7 miljonus eiro, bet pedagogu atalgojuma pieaugumam - 15,2 miljonus. 9,9 miljonus eiro plānots novirzīt aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, papildu astoņi miljoni plānoti kultūras jomas darbiniekiem, trīs miljoni valsts drošības iestādēs strādājošajiem, savukārt 1,4 miljoni eiro - nodarbinātajiem probācijas dienestā. 

Nākamgad 91,3 miljonus eiro plānots novirzīt šī gada jūlijā uzsāktās ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanai. Papildu 57,7 miljonus eiro nākamgad plānots ieguldīt reģionālo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā, 14,45 miljonus eiro paredzēts novirzīt valsts robežas infrastruktūras izveidei, savukārt 2,6 miljoni eiro paredzēti Mediju atbalsta fondam. 

Zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem 2022.gadā papildu paredzēts novirzīt 10,6 miljonus eiro, savukārt stipendiju paaugstināšanai studējošajiem - 6,2 miljonus eiro. 

Lai turpinātu samazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no nākamā gada paredzēts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, vienlaikus to paaugstinot arī pensionāriem. No nākamā gada 1.janvāra neapliekamais minimums plānots 350 eiro, bet no 1.jūlija – 500 eiro apmērā. Šobrīd maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī. 

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo summu 2022.gadā no līdzšinējiem 62 800 eiro paredzēts palielināt līdz 78 100 eiro. 

No nākamā gada plānots samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi grāmatām un preses izdevumiem, no līdzšinējiem 12 procentiem to samazinot līdz pieciem procentiem. 

Nākamgad nodokļu ieņēmumus ietekmēs iepriekš pieņemtie lēmumi nodokļu jomā, tostarp lielāks dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, lielāks akcīzes nodoklis cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un to izgatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. 

2022.gada budžeta projektā paredzēts, ka lielās valsts kapitālsabiedrības budžetā ieskaitīs 64 procentus no šī gada peļņas, tostarp AS “Latvenergo” ieskaitīs ne mazāk kā 70,16 miljonus eiro, VAS “Latvijas valsts meži” - ne mazāk kā 55,89 miljonus eiro, AS “Augstsprieguma tīkls” - ne mazāk kā 10,31 miljonu eiro, AS “Latvijas loto” - ne mazāk kā 5,29 miljonus eiro, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” - ne mazāk kā 2,2 miljonus eiro. 

Skatot iesniegtos priekšlikumus finansiāli atbalstīt dažādus pasākumus un projektus, Budžeta komisija šodien lēma atbalstīt finanšu līdzekļu piešķiršanu virknei nevalstisko organizāciju un biedrību, kā arī skolām, kultūras iestādēm, sporta būvēm, pašvaldību projektiem, sociālās rehabilitācijas pasākumiem, baznīcu uzturēšanai, jaunuzņēmumu atbalstam un citiem pasākumiem. 

Tāpat Budžeta komisijā atbalstīti ierosinājumi par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai 14.Saeimas vēlēšanu organizēšanai, atbalstam maznodrošinātiem iedzīvotājiem energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai. 

Nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,66 miljardu eiro, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Ieņēmumi nākamgad plānoti par 1,078 miljardiem eiro, savukārt izdevumi – par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021.gadā. 

2022.gada valsts budžeta projektu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2022., 2023. un 2024.gadam un 12 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu, Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā plānots skatīt 15.novembrī.

Saeimas Preses dienests