Saeimas priekšsēdētāja: transatlantiskā sadarbība ir būtiska Eiropas un pasaules drošībai

(06.10.2020.)
Galerija

“Transatlantiskā sadarbība ir būtiska Eiropas un pasaules drošībai. Latvija augstu vērtē NATO ieguldījumu drošības un aizsardzības stiprināšanā Baltijas valstīs un Polijā, tostarp Višegradas grupas valstu dalību NATO paplašinātās klātbūtnes un regulārās gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanā Baltijas valstīs,” otrdien, 6.oktobrī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, atklājot Baltijas valstu un Višegradas grupas valstu parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāju attālināto tikšanos.

I.Mūrniece atzinīgi novērtēja Čehijas parlamenta pagājušajā nedēļā pieņemto lēmumu atjaunot mandātu Čehijas dalībai NATO kaujas grupās Baltijas valstīs un Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā.

Pievēršoties notikumu attīstībai Baltkrievijā, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka iepretim Baltkrievijai eiropiešiem ir jārīkojas un jārunā vienā balsī. “Mēs paužam nožēlu par Baltkrievijas varas iestāžu prasību samazināt Lietuvas un Polijas diplomātiskās pārstāvniecības Minskā. Latvija jūt solidaritāti ar Lietuvu un Poliju,” tā I.Mūrniece.

I.Mūrniece akcentēja, ka Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma paziņojumu, neatzīstot Aleksandru Lukašenko par leģitīmu prezidentu. “Slepenā inaugurācijas ceremonija vēl vairāk padziļina politisko krīzi Baltkrievijā, un nākamo prezidentu var izvēlēties tikai tauta brīvās un godīgās vēlēšanās starptautisko novērotāju klātbūtnē,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.  Tāpat I.Mūrniece uzsvēra nepieciešamību stiprināt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos medijus.

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols akcentēja, ka Baltijas un Višegradas valstīm ir izveidojusies aktīva sadarbība un dialogs, kas ir palīdzējis uzlabot politikas koordināciju un spēju īstenot pasākumus dažādās jomās.

“Ņemot vērā, ka Baltijas un Višegradas grupu valstis vieno kultūras, vēstures, politiskās un ekonomiskās saites, arī mūsu valstu šodienas kopīgās intereses un vērtības rada priekšnosacījumus padziļinātai sadarbībai. Šo valstu Ārlietu komisiju priekšsēdētāju kā tieši iesaistītu un aktīvu likumdevēju neformālais sarunu tīkls un parlamentārās diplomātijas elements būs vērtīgs formāts kopīgu interešu aktualizēšanai un koordinēšanai. Sadarbība un atvērts dialogs ir neaizstājams efektīvas, vērtībās un savstarpējā uzticībā balstītas politikas veidošanā mūsu valstīs, reģionā un ārpus tā,” uzsvēra R.Kols.

Šodien, lai pārrunātu aktuālos reģiona jautājumus un kopējo sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, attālināti tikās Latvijas un Igaunijas, kā arī Višegradas valstu - Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas - parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāji. Deputāti sprieda par tādiem jautājumiem kā aizsardzība un infrastruktūra, energoapgādes drošība, digitalizācija un drošība, sadarbība un politikas perspektīvas, kopīgu iniciatīvu un prioritāšu īstenošana, kā arī kopīgas sadarbības apsvēršana debatēm par Eiropas nākotni.

Tikšanās laikā parlamentāriešus uzrunāja arī Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Henns Pelluāss (Henn Põlluaas), Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau (Zbigniew Rau).

 

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157716278453666/with/50426524988 /
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt