Galerija

Saeima pirmdien, 31.oktobrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. 

Kā iepriekš par budžeta projekta virzību atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, nākamgad tiks turpināta problēmu risināšana veselības aprūpē, izglītībā, drošības jomā un tieslietās, stiprināti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā, kā arī turpināti pasākumi iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanā. Būtiskajos nodokļos izmaiņas nākamgad nav plānotas. 

Veselības jomā finansējuma pieaugums plānots par nepilniem 64 miljoniem eiro lielāks nekā šogad. Tas saistīts ar veselības aprūpes reformu īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku onkoloģijas, izmeklējumu, rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumu pieejamību, kā arī mazinātu rindas ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Plānots, ka speciālisti par valsts budžeta naudu varēs nodrošināt par 400 tūkstošiem pacientu vizīšu vairāk, dienas stacionārā veikt par turpat 27 tūkstošiem izmeklējumu vairāk, savukārt endoprotezēšanu plānots nodrošināt papildus gandrīz 1400 pacientiem. Papildu finansējums nākamgad paredzēts arī Paula Stradiņa slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanai un labiekārtošanai, kā arī informācijas sistēmu uzturēšanai veselības jomā. 

Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad salīdzinājumā ar 2016.gadu plānots par 98 miljoniem lielāks, un tas saistīts ar nepieciešamību palielināt valsts aizsardzības spēju – Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un Zemessardzes darbībspēju. Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad plānots 1,7 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet 2018.gadā tas tiks palielināts līdz diviem procentiem. 

Valsts iekšējās drošības stiprināšanai nākamgad plānots noslēgt jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu policistiem un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, lai paaugstinātu darbinieku motivāciju un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat papildu finansējums nākamgad paredzēts austrumu robežas sakārtošanai, Drošības policijas kapacitātes un Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu stiprināšanai. 

Nozīmīgs finansējuma pieaugums nākamajā gadā plānots arī Izglītības nozarē – pedagogu darba algas reformas tālākai īstenošanai. 

Demogrāfijas jomai nākamgad paredzēti papildu deviņi miljoni eiro, un tas ļaus palielināt ģimenes valsts pabalstu par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Lielāks atbalsts tiks sniegts arī bez vecākiem palikušajiem bērniem, to tuvinot minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Tāpat finansējums paredzēts, lai arī aizbildņiem nodrošinātu psiholoģisko palīdzību. 

No nākamā gada plānots palielināt minimālo darba algu līdz 380 eiro līdzšinējo 370 eiro vietā. 

Valsts budžeta ieņēmumu daļā nākamgad paredzēts turpināt stiprināt pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā. Plānoti pasākumi, lai novērstu fiktīvu komersantu reģistrēšanu, noteiktu lielāku atbildību par nodokļu nomaksu būvniecības jomā, ieviestu sociālā nodokļa avansa maksājumus taksometru nozarē, ierobežotu nelegālās degvielas kontrabandu robežšķērsošanas vietās, atsevišķās jomās ieviestu pievienotās vērtības nodokļa reversās maksāšanas kārtību. Tāpat plānots pilnveidot muitas formalitātes un nodokļu nomaksas kontroli, no trešajām valstīm Latvijā ievedot transportlīdzekļus, ierobežot piekļuvi interneta veikaliem – nodokļu parādniekiem, kā arī stingrāk kontrolēt apsardzes jomā strādājošos komersantus. 

Tāpat ieņēmumus plānots palielināt, pārskatot dažādus atvieglojumus, tostarp paredzēts atcelt degvielas akcīzes nodokļa atbrīvojumu par zemes platībām, kur biogāzes iegūšanai audzē kukurūzu, kā arī elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus, tos saglabājot mājsaimniecībām un sabiedriskajam transportam. Plānots arī atcelt autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojumus. Savukārt atsakoties no nodevas par transportlīdzekļu pirmreizējo reģistrāciju, plānots ceļa nodokli turpmāk piesaistīt automobiļa radīto oglekļa dioksīda izmešu daudzumam. 

2017.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,066 miljardu, savukārt izdevumi – 8,367 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2016.gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi paredzēti par 664, bet izdevumi – par 681 miljonu eiro lielāki. 

Saeima šodien kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteica 2.novembra pulksten 23:59. Par valsts budžeta projektu otrajā galīgajā lasījumā Saeimā plānots lemt 23.novembrī. 

Saeimas Preses dienests