Spēcīgi mediji un cieša valstu sadarbība ir svarīgs priekšnoteikums, lai stātos pretim mūsdienu hibrīdkara draudiem, piektdien, 13.maijā, atklājot Baltijas reģiona drošības stiprināšanai veltītu augsta līmeņa konferenci, norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka plašsaziņas līdzekļu tehnoloģiskā attīstība nesusi jaunus izaicinājumus arī drošības jomā. Mediji var tikt izmantoti gan informācijas sniegšanai, gan arī dezinformācijas un propagandas izplatīšanai, vēršoties pie sev vēlamās auditorijas daudz ātrāk un vieglāk nekā pagātnē.
Valstis un dažādi grupējumi var izvērst hibrīdkampaņas – likt lietā propagandu, hibrīduzbrukumus, terora aktus un uzbrukumus kritiski svarīgai infrastruktūrai, sacīja I.Mūrniece, norādot, ka drošības situācijai Eiropā šobrīd ir daudz izaicinājumu.
Neviena institūcija, valsts vai starptautiska organizācija nespēj stāties pretim hibrīdapdraudējumiem vienatnē. Tā ir pārrobežu problēma, kurai risinājums meklējams vēl ciešākā sadarbībā, reaģējot uz jaunajiem izaicinājumiem, uzsvēra I.Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja izcēla NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru (Stratcom) un Baltijas Mediju izcilības centru kā lielisku piemēru tam, kā efektīvāk stāties pretim šādiem apdraudējumiem. Tāpat I.Mūrniece norādīja uz veiksmīgo un arvien pieaugošo Latvijas sadarbību kiberdrošības jomā ar Igauniju un Lietuvu, Ziemeļvalstīm un ASV.
„Mums jārosina informācijas un izlūkošanas datu ziņu apmaiņa pārrobežu līmenī, kā arī jāveicina ciešāka koordinācija. Mums jāsāk trīs Baltijas valstu līmenī un tādējādi jārāda spēcīgs piemērs pārējai Eiropas Savienībai un NATO,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, piebilstot, ka Eiropas Savienības (ES) un NATO sadarbība, vienotība un solidaritāte ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.
I.Mūrniece norādīja, ka Latvija jau spērusi būtiskus soļus drošības stiprināšanā. Šī gada aizsardzības budžets ir par 45 procentiem lielāks nekā iepriekš. I.Mūrniece apliecināja, ka valsts apņēmusies finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2018.gadam palielināt līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Saeimā 13.maijā notiek augsta līmeņa konference „Baltijas reģiona drošība: aktualitātes un turpmākie soļi”, kur uzmanības lokā ir jautājumi par mediju stiprināšanu, hibrīdapdraudējumu novēršanu un NATO un ES stratēģiskā kursa maiņu.
Informācija par BA:
Latvija 2016.gada 1.janvārī uz gadu kļuva par Baltijas Asamblejas prezidējošo valsti.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157668240661376
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests