Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 11.maijā, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē grozījumus trīs likumos, kas ļaus palielināt sankcijas kredītiestādēm par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Izmaiņas regulējumā paredz arī paaugstinātas atbilstības prasības attiecīgajām atbildīgajām personām kredītiestādēs. 

Budžeta komisija galīgajam lasījumam virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, un tie veikti, ņemot vērā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu par Pretkorupcijas konvencijas ieviešanu Latvijā. 

Izmaiņas paredz, ka turpmāk kredītiestādēm maksimālā soda nauda būs 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, nevis no iepriekšējā finanšu gada neto ienākuma, kā tas ir patlaban. Ja 10 procenti būs mazāk par pieciem miljoniem eiro, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs tiesības uzlikt soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro. 

Soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro varēs uzlikt arī amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanās laikā ir atbildīga par noteiktas darbības veikšanu kredītiestādes uzdevumā vai interesēs. 

Sodu FKTK piemēros par darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā attiecībā uz klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, informācijas sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmas izveidi, informācijas glabāšanu un dzēšanu. Tāpat sodu piemēros, ja būs pārkāptas prasības attiecībā uz starptautiskajām vai nacionālajām sankcijām par finanšu ierobežojumiem. 

Soda naudās iekasētās summas paredzēts ieskaitīt valsts pamatbudžeta programmai “Ekonomikas attīstības programma” atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā. 

Grozījumi noteic, ka kredītiestādēm līdz nākamajam gadam būs jānosaka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgā persona, un tai paredzēts izvirzīt tādas pašas prasības, kādas patlaban ir risku direktoram, iekšējā audita dienesta vadītājam un citām kredītiestāžu amatpersonām. Tāpat būs jāvērtē šo personu profesionālā pieredze un izglītības piemērotība uzticēto pienākumu veikšanai. 

Likumu grozījumi nepieciešami, lai, ņemot vērā OECD rekomendācijas, novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanai. Tāpat jāievēro, ka Latvijas finanšu sektors apkalpo nerezidentus un tas ir saistīts ar paaugstinātu risku, norāda grozījumu autori Finanšu ministrijā. 

Saistīti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā galīgajam lasījumam Saeimā patlaban ir arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darba kārtībā.   

Par likumu grozījumiem trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Saeimas Preses dienests