Izglītības komisija: Latvijas vidusskolās jānodrošina izglītība, kas ļauj iekļūt jebkurā Eiropas augstskolā

(24.11.2015.)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien, 24.novembrī, deputāti izskatīja jautājumu par ārvalstu izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā, kā arī pievērsās problēmjautājumam par to, kādēļ jaunieši ar Latvijas vidusskolas beigšanas dokumentiem netiek uzņemti Kembridžas Universitātē. Izglītības komisijas deputāti sēdē uzsvēra, ka Latvijas vidusskolās jānodrošina izglītība, kas ļauj iekļūt jebkurā Eiropas augstskolā.

Kā sēdē norādīja Akadēmiskās informācijas centra (AIC) direktore Baiba Ramiņa, absolūtajā vairākumā Lielbritānijas augstskolu iespējams iestāties ar Latvijas atestātu par vispārējo vidējo izglītību. Šī problēma, kas guvusi plašu rezonansi Latvijas medijos, attiecināma konkrēti uz Kembridžas Universitāti, kas ir privāta un autonoma augstākās izglītības iestāde, kurā noteiktas īpašas prasības studentu uzņemšanai.

„Aktualizēsim jautājumu par to, kas jādara, lai Latvijas jauniešiem nebūtu problēmu iestāties arī prestižajā Kembridžas Universitātē,” pēc sēdes uzsvēra Izglītības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Tāpat B.Ramiņa komisiju iepazīstināja ar diplomatzīšanas centra aktualitātēm, norādot, ka pēdējos gados ievērojami audzis iesniegumu skaits par ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu. Pērn saņemti 4799 iesniegumi, bet 2010.gadā salīdzinoši daudz mazāk - 1590.

Ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana nepieciešama, ja persona vēlas turpināt iegūt izglītību Latvijā vai strādāt nereglamentētā profesijā.

AIC direktore sēdē informēja par izskatīto dokumentu sadalījumu pa valstīm. Laika posmā no 2015.gada janvāra līdz oktobrim visvairāk izskatīti Indijā izdoti dokumenti – 1484. Indijai seko Uzbekistāna ar 607 un Vācija ar 492 dokumentiem. 

Tāpat otrdienas sēdē deputāti skatīja jautājumu par augstākās izglītības studiju virzienu akreditēšanu, kā arī studiju programmu licencēšanu. 

Deputāti pauda vilšanos, ka Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA) kopš 1.jūlija, kad pārņēma studiju virzienu akreditācijas un studiju programmas licencēšanas funkciju Latvijā, paveikuši mazāk nekā no aģentūras tika sagaidīts. Šobrīd licencēšana veikta divām studiju programmām, un akreditācijas procesā ir divi studiju virzieni.

AIKA vadītājs Andrejs Rauhvargers informēja, ka aģentūras darbu progresu palēnina dažādi objektīvi apstākļi. Turklāt vairums augstskolu steidzamības kārtā akreditēšanu veikušas līdz vasaras vidum, kamēr vēl nebija stājusies spēkā jaunā akreditēšanas kārtība.

Deputāti norādīja, ka zināmu satraukumu augstskolu vidē rada neatbildētais jautājums par to, vai AIKA būs vienīgie, kam būs akreditēšanas tiesības Latvijā, kā arī atsaucās uz augstskolu bažām par salīdzinoši augsto maksu, kas AIKA cenrādī prasīta par akreditāciju.

Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs J.Vucāns, Izglītības komisija atkārtoti aicinās AIC un AIKA pārstāvjus uz diskusiju nākamā gada jūnijā, lai spriestu par progresu otrdienas sēdē izskatītajos jautājumos.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 29.martā