Galerija

Saeima ceturtdien, 24.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja piecus likumprojektus, kas paredz nodot biedrībai „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” trīs nekustamos īpašumus Rīgā un pa vienam Jūrmalā un Kandavā. 

Īpašumus paredzēts nodot biedrībai, lai mazinātu vēsturiskās netaisnības sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un padomju okupācijas darbības rezultātā mūsu valsts teritorijā, norādījuši likumprojekta autori. 

Pirms Otrā pasaules kara šie zemesgabali un ēkas bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā. Kandavā un Jūrmalā esošajos nekustamajos īpašumos, ko paredzēts nodot biedrībai „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”, pirms kara atradās sinagogas. Rīgā viens no īpašumiem piederēja Ebreju sieviešu slimnīcas slimo kopšanas biedrībai, bet pārējie saistīti ar izglītības biedrībām „Ebreju izglītības biedrība Latvijā” un „Tora Vderech Erec”, kurai piederošajā ēkā darbojās ebreju skola. 

Tāpat Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja grozījumus, kas noņem iepriekš noteiktos apgrūtinājumus – aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt nekustamo īpašumu - sabiedriskās organizācijas „Rīgas Ebreju kopiena” īpašumā jau nodotajam zemesgabalam un ēkai Rīgā. Grozījumi arī atceļ nosacījumu, ka īpašums nododams atpakaļ valstij, ja biedrība beidz pastāvēt. 

1940.gada jūnijā pirms PSRS īstenotās okupācijas Latvijā dzīvoja vairāk nekā 90 000 ebreju. Valstī aktīvi darbojās ebreju reliģiskās, kultūras, izglītības un citas organizācijas. Pēc okupācijas gandrīz visi ebreju organizācijas īpašumi tika nacionalizēti un konfiscēti jau pirmajā padomju varas gadā. Ebreju īpašumu nacionalizācija un konfiskācija tika pabeigta 1944.-1945.gadā, atstājot tikai pāris sinagogu ēkas.

Saeimas Preses dienests