Reģionālās drošības stiprināšanai, stratēģiskajai komunikācijai un kiberdrošībai ir jābūt prioritārajām jomām Baltijas valstu sadarbībā. Par to trešdien, 27.maijā, bija vienisprātis Saeimas Baltijas lietu apakškomisijas deputāti un Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Puses tikās, lai pārrunātu Baltijas Asamblejas (BA), Baltijas Ministru padomes (BMP) un Baltijas jūras parlamentārās konferences (BJPK) sadarbību nākamajā gadā, kad Latvija kļūs par prezidējošo valsti šajos trīs formātos.

„Drošības izaicinājumi, ar kuriem patlaban saskaras Eiropa, ir mainījuši gan Eiropas Savienības, gan tās dalībvalstu dienas kārtību. Tāpēc Latvija kā nākamā prezidējošā valsts trīs Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu sadarbības formātos kā prioritātes sadarbības partneriem piedāvās ar drošību saistītas jomas,” akcentē apakškomisijas priekšsēdētājs un BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns, skaidrojot, ka darbs pie nākamgad gaidāmo trīs prezidentūru darba kārtības sācies jau tagad.

Tiekoties ar Ministru prezidenti apspriesta iespēja veidot kopīgu Baltijas valstu augstākās izglītības iestādi iekšlietu un robežsardzes jomā.

Tāpat sanāksmes laikā tika pārrunāti Austrumu partnerības Rīgas samita rezultāti. Sarunā uzsvērts, ka BA aktīvi sadarbojas ar Austrumu partnerības valstīm – Gruziju, Ukrainu, Azerbaidžānu un Moldovu, piedāvājot tām savu sadarbības pieredzi un organizējot apmācību programmas.

Informācija:
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutēt par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm, kā arī, lai paustu kopīgu nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem Eiropas Savienības un starptautiskajā līmenī. BA veido nacionālās delegācijas - 12 līdz 20 deputāti no katras Baltijas valsts parlamenta.


Saeimas Preses dienests