„Šajā 2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvijas pašvaldībām no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem pieejami 1,38 miljardi eiro. Būtiski, ka šis finansējums būs pieejams ne tikai lielajās pašvaldībās, bet arī mazajās pilsētās un novados.” To trešdien, 1.oktobrī, uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica sēdē, kurā komisijas deputāti diskutēja par pašvaldībām pieejamiem struktūrfondu līdzekļiem šajā septiņu gadu plānošanas periodā.
Komisijas priekšsēdētāja sēdē uzsvēra, ka, tāpat kā iepriekšējā un šajā ES fondu plānošanas periodā tiek īstenota īpaša Latgales programma, vienlaikus ir jāveido un jāīsteno šādas programmas arī attiecībā uz Kurzemi, Vidzemi un Zemgali. Komisija uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sniegt konkrētus priekšlikumus un vērtējumu šādu programmu veidošanai un īstenošanai, un kādā no nākamajām komisijas sēdēm tiks diskutēts par šo jautājumu.
Sēdē Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve atzinīgi vērtēja Eiropas lietu komisijas darbu, skatot jautājumu par pašvaldībām pieejamiem struktūrfondu līdzekļiem.
Reģionālās attīstības jomā, lai palielinātu privāto investīciju apjomu reģionos, pašvaldībām šajā plānošanas periodā pieejami 59 miljoni eiro, teritoriju revitalizācijai – teju 237 miljoni eiro, savukārt energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas pašvaldību ēkās sekmēšanai – 31 miljons eiro. Šajā jomā, atšķirībā no citām, uz Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu var pretendēt vienīgi pašvaldības.
Vides jomā, lai novērstu plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās pieejami teju 29 miljoni eiro, lai saglabātu un atjaunotu bioloģisko daudzveidību un aizsargātu ekosistēmas – 15 miljoni eiro, savukārt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstībai, vides risku novēršanai un sabiedrības līdzdalībai vides pārvaldībā – 22 miljoni eiro. Atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas veicināšanai pieejams 41 miljons eiro un ūdenssaimniecības sistēmu attīstībai – teju 127 miljoni eiro, deputātus informēja VARAM pārstāvis.
Viņš arī informēja deputātus, ka videi draudzīga sabiedriskā transporta iegādes finansēšanai pašvaldībām pieejami teju 109 miljoni eiro, infrastruktūrai Rīgas maģistrālajiem pārvadiem – 82 miljoni eiro, pilsētu piesaistei TEN-T tīkliem – 84 miljoni eiro, savukārt elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras attīstīšanai – 7 miljoni eiro. VARAM pārstāvis atzīmēja, ka šajā jomā pirmajās divās aktivitātēs pamatā finansējuma saņēmējs būs Rīgas pašvaldība.
Nozīmīga kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai pieejami 35 miljoni eiro un teritoriju revitalizācijai – 80 miljoni eiro. Projektu īstenošanai izglītības jomā šajā plānošanas periodā pieejami teju 340 miljoni eiro, tostarp, lai uzlabotu vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, palielinātu modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu un lai attīstītu Nodarbinātības valsts aģentūrā nereģistrēto jauniešu prasmes.
Labklājības jomā struktūrfondu finansējums būs pieejams diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrācijai sabiedrībā un darba tirgū, sociālo dienestu darba efektivitātes paaugstināšanai, pakalpojumu infrastruktūras bērnu aprūpei ģimeniskā vidē attīstīšanai un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai vidē – atbilstoši 10, 12 un 49 miljoni eiro. Savukārt energoefektivitātes veicināšanai pieejami 53 miljoni eiro.
Veselības jomai finansējums 70 miljonu eiro apjomā pieejams gan prioritāro veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju atbalstīšanai, gan citām aktivitātēm.
Finansējums šajā plānošanas periodā pieejams arī lauku ceļu atjaunošanai 86 miljonu eiro apmērā un lauku attīstībai - 52 miljonu eiro, savukārt integrētās teritoriju investīcijas Latvijai pieejamas 230 miljonu eiro apmērā. Tāpat mūsu valstij pieejams finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta programmas ietvaros, kurā uz finansējumu konkurē ne tikai Latvija.
Saeimas Preses dienests