Kalniņa-Lukaševica: jauniešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā vislabāk veicina birokrātijas mazināšana un dalīšanās pieredzē

(17.06.2014.)

„Samazināts birokrātiskais slogs uzņēmumu dibināšanai, atbalsts zināšanu un prasmju iegūšanai, kā arī mentoru padoms – tieši to iniciatīvas bagāti jaunieši gaida no valsts ceļā uz sava uzņēmuma radīšanu. Savukārt finansējuma pieejamība nav vienīgais izšķirošais faktors, kas attur jauniešus no šāda soļa. Doing Business pētījums liecina – Latvijā uzņēmumu dibināšana ir būtiski vienkāršota un izmaksu ziņā efektīva. Tas ir pamats pieaugošajai jauniešu interesei un gatavībai uzsākt uzņēmējdarbību,” uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, otrdien, 17.jūnijā, 51.Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju (COSAC) konferencē, kur aicināta sniegt ieskatu Latvijas pieredzē, veicinot radošumu un uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Konference šajās dienās notiek Grieķijas galvaspilsētā Atēnās un vienlaikus ir arī Grieķijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē parlamentārās dimensijas noslēguma pasākums.

„Socioloģiskās aptaujas liecina, ka pēdējos gados pieaudzis jauniešu skaits, kuri gatavi uzsākt uzņēmējdarbību. Pirms trim gadiem Latvijā tie bija tikai 17 procenti jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Šogad šis skaitlis pieaudzis līdz 27 procentiem, kas ir virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Latvija šajos gados ir būtiski veicinājusi radošumu un uzņēmējdarbību jauniešu vidū, ieviešot izmaiņas, tostarp jaunu uzņēmējdarbības formu – mikrouzņēmumu,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica, informējot, ka mikrouzņēmuma minimālais pamatkapitāls ir pusotrs eiro un tam ir vienkāršota nodokļu uzskaites sistēma.

Komisijas priekšsēdētāja, daloties Latvijas pieredzē ar Eiropas kolēģiem, sacīja, ka mūsu valsts iedzīvotāji ir attīstījuši radošo uzņēmējdarbību un tas ir virziens, kurā jāiet Latvijai – nelielai un resursu ziņā ierobežotai ekonomikai, kuras lielākā bagātība ir radoši, izdomas bagāti un uzņēmīgi cilvēki.

Z.Kalniņa-Lukaševica, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka atbalsts radošo industriju un uzņēmējdarbības attīstībai noteikts arī galvenajā Latvijas ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentā – Nacionālajā attīstības plānā. „Tajā īpaši uzsvērts, ka globalizētajā un digitalizētajā pasaulē valstu konkurētspēju aizvien vairāk nosaka radošas idejas, kas īstenotas inovatīvos produktos un pakalpojumos,” teica komisijas priekšsēdētāja, vienlaikus uzsverot, ka Latvija īpaši lepojas ar otro ātrāko internetu pasaulē. Tāpat Z.Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka digitālajai ekonomikai ir milzīgs potenciāls jaunu darbavietu radīšanā un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā, turklāt šī īpaši jauniešiem pievilcīgā joma būs arī Latvijas prezidentūras ES Padomē uzmanības centrā.

Runājot par jauniešu nodarbinātības veicināšanu, Z.Kalniņa-Lukaševica uzsvēra jauniešu garantijas nozīmi. „Tās ietvaros Latvijā septiņu gadu laikā tiks investēti gandrīz 70 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 1,5 tūkstoši eiro uz vienu jaunieti. Viņiem būs iespēja iesaistīties motivācijas programmās, iegūt profesiju, saņemt atbalstu komercdarbības uzsākšanai.”

Jauniešu garantija ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas paredz visiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas reģistrējas nodarbinātības dienestā, četru mēnešu laikā iespēju saņemt darba, apmācību vai praktisku apmācību piedāvājumu. Tāpat Jauniešu garantijas ietvaros atbalsts tiek sniegts jauniešiem arī citās vecumu grupās.

Z.Kalniņa-Lukaševica, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš un komisijas sekretārs Igors Pimenovs no 15. līdz 17.jūnijam uzturas darba vizītē Atēnās, kur piedalās COSAC konferencē, ko ik pusgadu rīko ES Padomē prezidējošā valsts. Šī pusgada sanāksmes dienas kārtībā ir jautājumi arī par demokrātisko leģitimitāti laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Eiropas nodarbinātības stratēģiju, kā arī par jauniešiem būtiskām tēmām, tostarp jauniešu garantijas īstenošanu.

 


Saeimas Preses dienests

Svētdien, 22.maijā