VideoGalerija
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nākamā gada pirmajā pusē būs darbs pie izmaiņām privātpersonu maksātnespējas procesā, lai kredītsaistību grūtībās nonākušie iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk spētu atgriezties valsts ekonomikas apritē, norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.
„Saeimas 2.lasījumā nobalsotās izmaiņas paredz fundamentālu izmaiņu tam, cik vienkārši un cik īsā laikā privātpersonas varēs iziet maksātnespējas procesu un kādi būs tā nosacījumi. Kā būtiskākais iecerēts, ka maksātnespējīgiem iedzīvotājiem nebūs jāatmaksā starpība starp pārdotā īpašuma vērtību un bankā paņemto kredītu. Šim regulējumam ir svarīga nozīme tautsaimniecības attīstībai, jo tas palīdzēs iedzīvotājiem, kuri pie „labākās gribas” vienkārši nevarēs atdot kredītu,” uzsver J.Ozoliņš.
Vienlaikus komisijas priekšsēdētājs arī norāda, ka šīm izmaiņām visticamāk sekos banku sektora reakcija – kredītus saņemt būs grūtāk, jo bankas varētu prasīt augstāku pirmo iemaksu, kas varētu sasniegt 30-50 procentus no kredīta summas, lai pārliecinātos par klienta reālo maksātspēju. „Tāpēc deputātiem būs jāizšķiras par „zelta vidusceļu”, lai pēc šo izmaiņu ieviešanas tautsaimniecības attīstība neapstātos.”
Tāpat J.Ozoliņš akcentē, ka Tautsaimniecības komisija maksātnespējas regulējumā iestājas arī par stingru uzņēmuma valdes locekļu atbildību: „Ja valde apzināti vai nolaidības dēļ uzņēmumu ir novedusi līdz maksātnespējai, likuma grozījumi paredzēs stingras soda sankcijas. No šādām darbībām cieš valsts nesaņemto nodokļu veidā, bet visvairāk jau šādu uzņēmumu darbinieki, kas nesaņem ne algu, ne par viņiem tiek maksāti nodokļi. Šī bezatbildība ir jāizskauž.”
2014.gada ziemas sesijā komisijai būs arī jārod Latvijas situācijai atbilstošākais regulējums attiecībā uz gāzes tirgus atvēršanu, informē komisijas priekšsēdētājs. „Saeima pērnā gada beigās pirmajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz gāzes tirgus atvēršanu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šie likuma grozījumi ir atbalstāmi, taču par dažiem priekšlikumiem otrajā lasījumā Saeimā būs plašas diskusijas. Komisija pagaidām nav saņēmusi juristu atzinumus par iespējamiem tiesvedības riskiem pēc likuma grozījumu pieņemšanas. Tāpat nepieciešams regulatora atzinums par to, kā gāzes tirgus atvēršana varētu mainīt tarifu gala patērētājiem,” pauž J.Ozoliņš.
J.Ozoliņš arī pauž gandarījumu, ka aizvadītajā sesijā komisijai ir izdevies pieņemt tautsaimniecības sakārtošanai svarīgus likuma grozījumus, kas vienlīdz skar gan iedzīvotājus, gan uzņēmējdarbību. „Esam izstrādājuši un pieņēmuši regulējumu, kas mainīs iedzīvotāju skatījumu uz tēriņiem par elektrību. Līdzīgi kā mainīt mobilo sakaru operatorus, iedzīvotāji turpmāk varēs mainīt arī elektrības tirgotājus. Likuma izstrādes gaitā ieguldījām lielu darbu, lai mācītos no Igaunijas kļūdām, kuras šeit neatkārtosim. Iedzīvotāji par elektrību arī turpmāk norēķināsies ar viena rēķina starpniecību, nevis kā Igaunijā – ar diviem, kur viens ir par patērēto elektrību, bet otrs – par elektrības tīklu uzturēšanu. Otrs būtisks aspekts ir tas, ka elektrības tirgus atvēršana konkurencei ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā vispār ir iespējams bremzēt elektroenerģijas cenu kāpumu,” uzsver komisijas priekšsēdētājs.
J.Ozoliņš kā vēl vienu būtisku padarīto darbu aizvadītajā rudens sesijā min sabiedriskā transporta jomas sakārtošanu, it īpaši reģionos. „Reģionu iedzīvotāji un pārvadātāji bija norādījuši uz vairākām problēmām tieši reģionu sabiedriskā transporta maršrutu tīkla plānošanā un nodrošināšanā. Komisija sagatavoja un Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā izmaiņas, kas izveido sabiedriskā transporta padomi. Tā veidos vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu, organizēs sabiedriskā transporta pakalpojumus un apstiprinās pakalpojumu tarifus reģionālās nozīmes maršrutos, kā arī pārraudzīs sabiedriskajam transportam piešķirtos valsts budžeta līdzekļus,” par padarīto stāsta komisijas priekšsēdētājs.
„Tāpat gadu no gada sabiedrībā ir „karstas” debates par braukšanas kultūru Latvijā, taču pēdējā laikā diskusijas „virmoja” ap pārkāpumiem, kurus uz Latvijas ceļiem veic citās valstīs reģistrētas automašīnas. Šie autovadītāji turpmāk nepaliks nesodīti, jo Tautsaimniecības komisija pabeidza darbu pie nepieciešamajiem likuma grozījumiem, un Saeima galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas, lai varētu notikt ceļu satiksmes pārkāpumu informācijas apmaiņa ar citām valstīm,” akcentē J.Ozoliņš.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir viena no lielākajām Saeimas komisijām — tajā strādā 13 deputāti. Tās pārraudzībā ir četru ministriju darbs — Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas — Inovāciju un zinātnes apakškomisiju un Vides apakškomisiju.
Videointervija ar Jāni Ozoliņu par 2013.gada rudens sesijā padarīto: https://www.youtube.com/watch?v=GBi1dxNPmcQ
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesības
Saeimas Preses dienests