Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.novembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā jaunu Tiesu ekspertu likumprojektu, kas paredz noteikt vienotu tiesu ekspertīžu veikšanas kārtību, kā arī novērst līdz šim praksē konstatētās nepilnības. Ar jauno regulējumu plānots aizstāt līdzšinējo Tiesu ekspertu likumu, kas ir spēkā no 2007.gada.

 „Atbildīgā Tieslietu ministrija līdzīgu likumprojektu par tiesu ekspertu darbību Saeimā iesniedza jau pirms trim gadiem, taču, ņemot vērā iesaistīto pušu iebildumus pret plānoto tiesu medicīnas un tiesu psihiatrijas ekspertu profesionālās darbības regulējumu, tostarp sertifikāciju, Juridiskā komisija toreiz nolēma likumprojektu tālāk nevirzīt,” informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

„Šodienas komisijas sēdē pārstrādāto likumprojektu izskatījām un vienojāmies to konceptuāli atbalstīt, lai gan joprojām ir daudz neskaidru jautājumu, piemēram, vai piedāvātais regulējums attieksies arī uz ekspertīzēm būvniecības un meža nozarēs,” pauda I.Čepāne.

Jauns Tiesu ekspertu likumprojekts izstrādāts, lai novērstu vairākas spēkā esošajā regulējumā konstatētās nepilnības. Projekta izstrādē ņemti vērā Veselības ministrijas iebildumi par ekspertīžu iestādes definīciju un tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanas kārtību ārstniecības personām, kas kandidē medicīnas ekspertīzes un tiesu psihiatriskās ekspertīzes specialitātēs, komisijas sēdē deputātus informēja Tiesu ekspertu padomes priekšsēdētāja Maira Čentoricka.

Likumprojekts paredz, ka tiesības veikt tiesu medicīnisko ekspertīzi un tiesu psihiatrijas ekspertīzi eksperts iegūst pēc ārstniecības personas sertifikāta saņemšanas tiesu medicīnas pamatspecialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē. Tādējādi ārstniecības personai turpmāk nebūs jākārto tiesu eksperta sertifikācijas eksāmens. Patlaban noteikta vienota ekspertu sertifikācijas kārtība.

Ar jauno regulējumu plānots papildināt to personu loku, kas ir tiesīgs veikt tiesu ekspertīzi, un ekspertīzē varēs pieaicināt arī ārvalstu tiesu ekspertus. Precizēts arī tiesu ekspertu reģistra darbības tiesiskais regulējums, tostarp reģistrā iekļaujamās ziņas un to dzēšanas kārtība.

Tāpat likumprojekts precizē tiesu eksperta kandidātam profesionālajā jomā izvirzāmās prasības. Speciālajos likumos noteiktām specialitātēm, ņemot vērā to specifiku, varēs noteikt stingrākas prasības, piemēram, attiecībā uz izglītību, kā arī nevainojamas reputācijas prasību, kas ir būtiski darbā ar bērniem.

Likumprojekts arī precizē tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas darbību, tās sastāvu, kā arī tiesu eksperta eksāmena norisi.

Precizēti arī tiesu eksperta pienākumi, nosakot, ka ekspertīze ir jāveic pilnā apjomā, sniedzot zinātniski pamatotu un objektīvu atzinumu un saglabājot visus ar izpēti saistītos pierakstus, izdrukas un citus materiālus. Likumprojekts arī nosaka, kādos gadījumos tiesu ekspertam būs jāveic sākotnēja, papildus vai atkārtota ekspertīze, kā arī precizē ekspertīzes veikšanas kārtību kriminālprocesā, ja ekspertīze saistīta ar personas ķermeņa atkailināšanu. 

Jaunajā regulējumā precizētas arī Tiesu ekspertu padomes funkcijas, tiesu eksperta atbildība, disciplinārsodu veidi un to piemērošanas kārtība, kā arī tiesu eksperta sertifikāta apturēšanas, izbeigšanas un atjaunošanas kārtība. 

Par jauno Tiesu ekspertu likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Saeimas Preses dienests