Saeima ceturtdien, 17.oktobrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz izmaiņas uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā ārvalstu investoriem. Tāpat Saeimas deputāti šodien piešķīra šim likumprojektam steidzamību.

Likumprojekts paredz uzturēšanās atļauju izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi noteikt kvotas. Likuma grozījumos noteikts, ka nākamgad varēs pieņemt ne vairāk kā 700, aiznākamgad – ne vairāk kā 525 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu, bet no 2016.gada valdībai katru gadu būs jānosaka atļauju pieteikumu skaits, kas nedrīkstēs būt lielāks par 350 pieteikumiem gadā.

Priekšnoteikums uzturēšanās atļauju iegūšanai būs funkcionāli saistīta apbūvēta nekustamā īpašuma iegāde, kura vērtība ir vismaz 150 tūkstoši eiro, kā arī iemaksa Ekonomiskās attīstības fondā 25 tūkstošu eiro apmērā. Patlaban minimālā nekustamā īpašuma vērtība noteikta 100 tūkstoši latu Rīgā un republikas pilsētās un 50 tūkstoši latu ārpus tām. Turklāt uzturēšanās atļauju var iegūt, ja investoram pieder vairāki mazāk vērtīgi nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība ir attiecīgi 100 vai 50 tūkstoši latu.

Tāpat termiņuzturēšanās atļauju uz laiku varēs pieprasīt, ja iegādātā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka kā 50 tūkstoši eiro līdzšinējo 30 tūkstošu latu vietā.

Izmaiņas paredz Ekonomiskās attīstības fonda izveidi, kurā ieskaitīs ārzemnieku maksājumus par ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā un nekustamā īpašuma iegādi.

Grozījumi arī papildinās likumu ar jauniem nosacījumiem – termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem ārzemnieks varēs pieprasīt, ja viņš Ekonomiskās attīstības fondā iemaksās 50 tūkstošus eiro. Tāpat no 2015.gada 1.janvāra uzturēšanās atļauju drīkstēs prasīt, ja ārvalstnieks iegādājas īpašam mērķim paredzētus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 tūkstoši eiro, kā arī Ekonomiskās attīstības fondā iemaksā 25 tūkstošus eiro.

Grozījumu mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu, kuru rada pārlieku liels darījumu skaits un kuros nekustamā īpašuma pircēji ir trešo valstu pilsoņi, kas vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, norāda likumprojekta autori.

Pašlaik likums noteic, ka uzturēšanas atļauju ārvalstu investors pamatā var saņemt par nekustamā īpašuma iegādi vai ieguldījumiem uzņēmumos.

Par Imigrācijas likuma grozījumiem otrajā galīgajā lasījumā Saeima lems 31.oktobra sēdē.




Saeimas Preses dienests